Militārās mācības Vācijā. Foto no arhīva

Vai Bundesvērs spēs aizsargāt Vāciju un Eiropu

99
(atjaunots 11:18 23.02.2017)
Bundesvēra perspektīvas Eiropas galveno aizstāvja lomā, ekspertu šaubas par Vācijas armijas cīņasspēju un jautājums par pietiekamu līdzekļu atvēlēšanu aizsardzībai Vācijā.

Eiropai ir jāpalielina ieguldījums NATO aizsardzības budžetā — tāda ir ASV jaunās administrācijas prasība. Līdz šim lielākā daļa NATO dalībvalstu Eiropā nav pildījusi alianses pamata prasību — piešķirt aizsardzībai vismaz 2% IKP, portālā ria.ru publicētajā rakstā atzīmē Dmitrijs Dobrovs, InoSMI.ru komentētājs.

Lielākajā mērā tas attiecas uz Vāciju — ekonomiski attīstītāko un visblīvāk apdzīvoto Eiropas Savienības valsti, kura aizsardzībai velta aptuveni 1,2% iekšzemes kopprodukta (IKP). Eksperti atzīmē: gadījumā, ja Vācija pildītu savas saistības, NATO budžets saņemtu vēl aptuveni 30 miljardus eiro gadā vai pat veselus 100 miljardus, ja saistības pildītu visi "parādnieki" Eiropā un Kanādā. Pašas ASV aizsardzībai tērē 3,6% IKO, Francija un Lielbritānija — aptuveni 2%.

Vācijas vadība apzinās, ka aizsardzības nozarē no tās gaida daudz ko vairāk, un pēdējā laikā nedaudz audzējusi militāros izdevumus, neskatoties uz finanšu ministra Volfganga Šoible stingro budžeta politiku. Taču, spriežot pēc visa, 2% slieksni Vācija tuvākajā laikā nesasniegs. Tikai migrantu vajadzībām nepieciešamie izdevumi, pēc oficiālajiem (samazinātajiem) datiem, sastāda 21 miljardu eiro, bet neatkarīgi avoti vērtē, ka tie sasniedz 37 miljardus eiro — šī summa salīdzināma ar "iztrūkumu" aizsardzības budžetā.

Pie tam Vācija apgalvo, ka arī šie izdevumi ir "ieguldījums drošības jomā" un jāņem vērā līdz ar militārajiem tēriņiem. Pagājušajās brīvdienās notikušajā drošības konferencē Minhenē Angela Merkele apstiprināja, ka Vācija spēj palielināt militāro budžetu ne vairāk kā par 8% gadā, tātad 2% slieksni sasniegs tikai 2024. gadā. Vienlaikus Merkele atzina, ka Eiropa nevarēs garantēt drošību bez ASV.

Līdz ar to rodas jautājums: vai Vācijas armija ir cīņasspējīga? Vai Bundesvērs var kļūt par Eiropas aizsardzības spēku vadošo posmu? Šie jautājumi ir visai aktuāli, ņemot vērā ASV draudus izvērtēt savu lomu Eiropas aizsardzībā.

Daudzi militārie speciālisti atzīmē, ka Bundesvēra efektivitāte ir zema, mobilizācijas iespējas konflikta gadījumā — ierobežotas, tas nespēj reāli aizsargāt ne Vāciju, ne arī tās sabiedrotos NATO. Neskatoties uz to, ka Vācijas militārās ražošanas komplekss ir viens no spēcīgākajiem pasaulē, produkcija pārsvarā tiek eksportēta, bet valsts bruņotajos spēkos trūkst mūsdienīgas tehnikas.

Bundestāga Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Helmuts Kēnighauss informējis: "Bundesvēra pašreizējais tehniskais aprīkojums nav atbilstošs ārvalstu misijām NATO ietvaros." Cīņasspējīga ir aptuveni ceturtā daļa helikopteru, mazāk nekā puse kara aviācijas (80 lidmašīnas no 198), ceturtā daļa zemūdeņu, 40% JKF kuģu un mazāk nekā puse bruņutransportieru.

Uzskatāmu piemēru sniedz tehniskās problēmas ar iznīcinātājiem un bumbvedējiem Tornado: 39 no 85 lidmašīnām, ar ko bruņots Bundesvērs, tehnisku problēmu dēļ nevar lidot. To starpā ir arī lidaparāti, kas dislocēti Indžirlikas aviobāzē Turcijā un kam būtu jāpiedalās militārajā operācijā pret ISIS.

Līdzīgas problēmas ir arī kara transporta aviācijas jomā: konstatēti nopietni lidmašīnas Airbus А400M defekti, kuras izstrādei eiropieši iztērējuši 25 miljardus eiro. Šogad radās disfunkcijas šīs konstrukcijas lidmašīnā, kurā Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiene ieradās vizītē Lietuvā.

Galvenais iemesls ir ļoti vienkāršs: trūkst līdzekļu bruņojuma iepirkšanai un tehkniskajai apkopei. Otrais iemesls ir neefektīva līdzekļu izlietošana — lielākā daļa finanšu tiek atvēlēta nevis tehniskajam nodrošinājumam, bet gan personālsastāva uzturēšanai. Urzula fon der Leiene gan sola labot situāciju, taču līdz šim nekas principiāli nav mainījies.

Rietumu presē publicētā informācija liecina, ka Vācijas armijas ātrās reaģēšanas brigāde, kas iekļauta NATO sastāvā, nespēj pildīt savu misiju: 40% karavīru nav mūsdienīgas personīgās pistoles, vienība tikai par 30% ir nokomplektēta ar ložmetējiem MG3, nakts redzamības iekārtu deficīts — 76%.

Labi zināms, ka Eiropas aizsardzība NATO ietvaros pilnībā balstās uz amerikāņiem, lai arī apvienotās Eiropas un ASV iekšzemes kopprodukta summa ir aptuveni līdzīga. Pie tam amerikāņi efektīvāk izmanto aizsardzībai paredzētos līdzekļus: Eiropas armiju spēks ir desmitkārt mazāks nekā ASV, lai arī to kopējais militārais budžets ir tikai divkārt mazāks.

Pagaidām Vācija atvēl aizsardzībai mazāk nekā Francija, neskatoties uz to, ka Francijas ekonomiskais un demogrāfiskais potenciāls ir mazāks.

Bundesvērā ir aptuveni 185 tūkstoši cilvēku, Francijas armijā — 215 tūkstoši. Vācijas militārais budžets 2016. gadā sastādīja 34 miljardus eiro, Francijas budžets — 32 miljardus eiro.

Vadošo ekspertu viedoklis ir viennozīmīgs: Vācija nav pilnvērtīga militāra lielvalsts un nav piemērota vadošajai lomai Eiropas aizsardzībā. 

Tas saistīts ar virkni faktoru. Pēckara Vācijas Konstitūcija balstās uz pacifisma principa. Bruņotos spēkus stingri kontrolē bundestāgs, tāpēc to patstāvīgā loma ir ierobežota. Atšķirībā no ASV, Krievijas, Ķīnas un pat Francijas, Vācijai nav "globālas" militārās stratēģijas. Taču pašreizējā situācija pasaulē un Ziemeļatlantijas dalībvalstu spiediens liek Vācijas valdībai no jauna izvērtēt militāro stratēģiju.

Pakāpeniski palielinās aizsardzības budžets, tiek izstrādāti armijas profesionalizācijas plāni (karaklausība ir atcelta kopš 2011. gada). Arvien biežāk Bundesvērs tiek iesaistīts starptautiskās operācijās — Kosovā, Sīrijā, Irākā un Afganistānā.

Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs bruņumašīnā. Foto no arhīva
© AFP 2019 / ANATOLII STEPANOV
Pakāpeniski mainās arī militārā doktrīna: Krievija pirmo reizi iekļauta "Eiropas kolektīvās drošības" riska faktoru sarakstā. Jautājums ir tikai par to, cik tālu aizies Vācija savas militārās stratēģijas izvērtēšanā. Sabiedriskais viedoklis neatbalsta militarizāciju. Socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka 58% vāciešu iebilst pret palīdzības sniegšanu sabiedrotajiem, ja pret tiem tiks vērsts uzbrukums.

Tas ir savdabīgs vēsturisks paradokss: patiešām, pēc Otrā pasaules kara Rietumvācijas iedzīvotāji psiholoģiski ir ļoti mainījušies. Anglosakšu neoliberālā propaganda viņu galvās iedzinusi vērtības, kas nekad nav bijušas "vāciskas" — pacifismu, multikulturālismu, neaizskaramās minoritāšu (geju un migrantu) tiesības, patēriņu amerikāņu stilā. Protams, ne par kādu vācu karavīru cīņas garu un patriotismu nav ne runas.

Ņemot vērā šo faktoru un ekonomiskos apsvērumus Vācijas pārvēršanās par Eiropas militāro līderi, šķiet, ir ļoti sarežģīts uzdevums.

99
Pēc temata
Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka NATO un ASV aizsardzība ir nepieciešama
Mediji informē, kāpēc NATO un Krievijas karš būs haotisks un baismīgs
Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

20
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

20
Tagi:
uzbrukumi, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
(OTRK) Iskander

Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā

26
(atjaunots 13:26 07.08.2020)
Krievija stiprina nacionālo un starptautisko drošību, piesedzot ar raķešu kompleksiem "Iskander" savas sauszemes un jūras robežas.

Stratēģija ir loģiska: jo vairāk raķešu kompleksu un iespējamā kaitējuma potenciālajam agresoram, jo stabilāks ir miers Eiropā un Āzijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Avīzes "Izvestija" informācijas avots Krievijas Aizsardzības ministrijā atklāja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi (OTRK) "Iskander" tiks izmantoti triecienam pa pretinieka jūras desantu un kuģiem. Sauszemes spēku raķešu brigādes sākušas apgūt jūras kauju taktiku. Komplekss pretinieka desanta atvairīšanai jau tehnoloģiski ir gatavs.  OTRK "Iskander M" atšķiras darbības rādiusa un precizitātes ziņā. Analogu tam nav visā pasaulē.

"Iskander" šaušanas mācības jūrā notika 20. jūlijā KF Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala raķešu grupējuma pēkšņās pārbaudes laikā. OTRK nosacīti likvidēja militārās tehnikas grupu, tai izsēžoties krastā no desanta kuģiem, un neļāva nosacītā pretinieka jūras desantam ieņemt Melnās jūras krastu.

Integrācijā ar bruņoto spēku kontroles automatizēto sistēmu "Iskander" krasta aizsardzības dziļumā spēj reālā laika režīmā saņemt informāciju par mērķiem no aviācijas, flotes, izlūkiem, bezpilota lidaparātiem un  apšaudīt kustīgus mērķus jūrā (ar pretinika kuģu kursa un ātruma korekciju). OTRK "Iskander M" raķetes nespēj pārtvert nekādas esošās un perspektīvās PRA sistēmas. Tās pārvar 500 km 4 minūšu laikā, pie tam kaujas galviņas 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par vienu metru. Sadraudzībā ar krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion" (attālums jūrā – 260 un 350 km atbilstoši), spēcīgākais "Iskander" spēj nostiprināt ešelonēto aizsardzību un padarīt Krievijas jūras robežas patiešām nepieejamas.

Iepriekš Krievijas AM ziņoja, ka ar OTRK "Iskander M" tiks apbruņotas visas desmit raķešu brigādes un plānots savormēt vēl trīs. Krievijas aizsardzības rūpniecība laiž klajā divus brigāžu komplektus gadā. vienlaikus tiek modernizēti "Iskander" ar mērķi celt kompleksu efektivitāti.

Kuģu apšaude

Par Krievijas krasta aizsardzību atbild Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles kara kuģi, jūras aviācija un krasta spēki. Liela loma ir mobilajiem pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". Laika gaitā ierinda krastā kļūst "blīvāka". Piemēram, 2019. gadā Baltijas flote saņēma pati savu tanku pulku – aizsardzībai no desanta, bet Melnās jūras floti nostiprina trešais gaisa desanta pulks Krimā.

Neordinārais lēmums – piesaistīt krasta aizsardzībai Sauszemes spēku raķešu brigādes ar kompleksiem "Iskander M" ļauj operatīvi paplašināt Krievijas precīzo ieroču potenciālu jūras karadarbības arēnā.

Saskaņā ar izstrādātāja datiem, Krievijas raķešu brigādes komplektu veido 51 mašīna, ieskaitot 12 starta iekārtas, 12 transporta-pielādēšanas, 11 štāba un 14 sagādes mašīnas. Tātad divu minūšu laikā brigāde var palaist 24 raķetes (līdz atkārtotai pielādēšana). Pastiprinātās brigādes zalve – 32 raķetes. Jo lielāku skaitu mērķu "Iskander" likvidēs jūrā, jo mazāk Krievijas karavīriem nāksies karot krastā. Tās nav liekas raizes, jo domājamā pretinieka mūsdienu uzbrukuma taktika paredz dažādus jūras desanta variantus (Baltija ir īpaši bagāta ar tamlīdzīgām NATO mācībām). Tiek izspēlēts desants neiekārtotā krastā un jūras kājnieku aizhorizonta izsēdinašana no desanta kuģiem – ātrgaitas kuteros un helikopteros ar eskorta  triecina kuģu un aviācijas atbalstu. "Iskander M" masveida trieciens 500 km attālumā var izjaukt tamlīdzīgu pretinieka operāciju pašā sākumā. Pie tam OTRK komandas var tikpat efektīvi atbalstīt arī Krievijas jūras kājnieku darbības.

Ne velti kompleksu "Iskander M" dalība mācībās vienmēr īpaši kaitina NATO vadību – tai nav nekā, ko likt pretī. Un tagad alianse saņem jaunus sveicienus – jūrā. Modernizētie "Iskander" kompleksi un jūras mērķiem pielāgotās raķetes ar palielinātu darbības rādiusu ("Rosteh" apsolīja) ļaus manāmi ierobežot NATO Jūras spēku provokatīvo aktivitāti un stiprināt starptautisko drošību Krievijas robežu perimetrā. Jāpiebilst, ka Krievija nevienu neapdraud, tā tikai asimetriski atbild uz Rietumu naidīgajiem soļiem, adekvāti reaģē uz Rietumu militārā bloka augošo trieciena potenciālu Baltijas un Melnās jūras reģionā. Ja alianse pārtrauks dislocēt Krievijas robežu tuvumā nepārprotami pret Krieviju vērstas PRA pozīcijas un jaunas militārās bāzes, "Iskander" demonstrēs savas unikālās iespējas tikai poligonos.

Neatvairāma kvaziballistika

OTRK "Iskander M" ir paredzēts neliela izmēra un teritorijā izkliedētu mērķu precīzai likvidācijai ar vairāku tipu kaujas galviņām, kuru vidū ir arī kodoltermiskais bruņojums līdz 500 km attālumā. tēmēšanai tiek izmantota inerciāla navigācijas sistēma un GLONASS satelītu signāls. Fināla zonā aktivizējas "gudrā" optiskā paštēmēšanas galviņa, kas nodrošina precizitāti līdz dažiem metriem. Raķešu mērķi iespējams mainīt lidojumā, tāpēc iespējams uzbrukt mobiliem mērķiem, ieskaitot pretinieka kuģus.

Kompleksa rīcībā ir divu tipou raķetes: aeroballistiskās 9M723, kas pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, un spārnotās 9M728, jeb R-500, kas tuvojas mērķim nelielā augstumā. "Iskander" raķetēm ir maza atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vada gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres), un tās nespēj pārtvert neviena esošā PRA un PGA sistēma. Pēc starta un mērķa tuvumā raķetes enerģiski manevrē ar pārslodzi 20-30g apmērā. Raķetes starta masa – 3,8 tonnas, garums – 7,2 metri, ātrums pārsniedz 2 km/sek., intervāls starp divu raķešu startiem – 1 minūte.

Galvenie likvidācijas objekti krastā – pretinieka raķešu kompleksi un reaktīvās zalves uguns sistēmas pozīcijās, kara aviācija aerodromos, komandpunkti un sakaru mezgli. OTRK "Iskander M" pārspēj labākos ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) precizitātes, raķešu starta sagatavošanas ātruma un citu īpašību ziņā. Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēgiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un palaist raķetes, lidojuma uzdevuma automātisks aprēķins un ievadīšāna, augsta kaujas uzdevuma izpildes ticamība apšaudes un radioelektroniskās cīņās apstākļos. Atgādināšu, ka Krievijas "Iskaner" ir sekmīgi pārbaudīti kaujas apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā. Salīdzinājumam: ASV atteicās no sava "Iskander" analoga, jo kompānija "Raytheon" nespēja izstrādāt jaunu modernu OTRK Pentagona vajadzībām.

26
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

0
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

0
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts