Rūpnīca. Kopskats.

Rīgas Alus: ko sienas saglabājušas atmiņā

788
(atjaunots 10:47 21.02.2017)
Ir interesanti skatīties kā aug bērni, kā mainās cilvēki vai kā attīstās notikumi. Vismaz tikpat interesanti ir vērot kā attīstās vai degradē pilsētvides objekti. Atkarīgs no kuras puses skatās. Vēl interesantāk ir to darīt, ja esi nesaraujami saistīts ar šiem objektiem.

Pirmkārt jau pati Rīga. Mana dzimtā pilsēta kopš 1977. gada, kad Miera ielas Dzemdību nama vecajā korpusā ieraudzīju šo pasauli. Tā mainās un attīstās. Lai gan dažas vietas, šķiet, paliek nemainīgas gadu desmitu garumā. Piemēram – Rīgas Cirka kupols 2017. izskatās tieši tāpat, kā 1987. gadā.

Taču ļoti bieži mēs vienkārši staigājam garām. Mēs esam pārāk aizņemti, lai pamanītu kā mainās vide mums apkārt. Vai pārāk pieraduši. Jūs taču pazīstat sajūtu: "hmm, nojaukts… kas šeit kādreiz bija"? Ņemot vērā būvniecības tempu, vienu objektu nomaina cits mums nemanot.

Ne vienmēr jaunie pilsētas vaibsti ir estētiski. Neesmu arhitektūras eksperts – pavisam nē, taču šķiet nojaušu, kā dzima, piemēram, Gaismas pils projekts. Patiesībā man to izstāstīja kā versiju. Arhitekts, apēdis nopirktās trijstūrmaizītes, svieda palikušo plastmasas iepakojumu miskastē, bet tas aizkrita garām un palika guļam zemē uz garākās malas. Nu, jūs sapratāt… Joks, protams, taču liekas – paši negribam atzīt sev – nu, nesanāca! Runa, protams, tikai par ēku un tās iederēšanos pilsētas "sejā".

Kvartāls starp Valdemāra, Skolas, Stabu un Bruņinieku ielām man izrādījies īpašs. "Rīgas Alus". Tā es šo vietu saucu joprojām, lai gan tās nosaukumi daudzkārt mainījušies, laikam ejot. Alus darītavas pirmssākumi meklējami jau 19. gs. sākumā, kad P.R. Kymmel vēl atradās Vecrīgā, Mārstaļu ielā. 1850. gadā tika uzbūvētas jaunas telpas Bruņinieku ielā, un uz turieni es joprojām vēl dodos, lai ieelpotu vēstures putekļus un pelējumu. Ziniet, kāda ir mana mīļākā smarža? Tā uzvēdī no mitrām pelējuma un sūnu klātām sienām. Jocīgais.

Подземный переход через территорию завода
Sputnik / Робертс Вицупс
Pazemes pāreja caur rūpnīcas teritoriju.

Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas rūpnīca tika nosaukta par "Rīgas Alu" un neilgi pēc tam arī notika mana pirmā iepazīšanās ar to. Un tās sekas ir tik dažādas, ka man nākas krietni piepūlēt atmiņu, lai tās izklāstītu hronoloģiski un saprotami.

Dzert es sāku kā visi, ap gadiem 15. Ar alu – arī kā visi. Parasti jau sāk ar alu… Vidusskolas pēdējās klasēs es biju viens un 10 meitenes. Harēms. Taču no harēma es mīlēju tikai vienu. Šī viena draudzējās ar otru, kas dzīvoja pāris kvartālus no alus darītavas. Ar viņas turīgo vecāku un manas tā laika kabatas naudas "atbalstu" pietika, lai mēs dzertu alu. Daudz. Ļoti daudz.

Joprojām brīnos, kā cilvēks 3-4 stundu laikā var izdzert 10 litrus alus. Spaini. Šķiet, ar ūdeni nekas tāds nebūtu iespējams. Rīgas "Sevišķais", "Oriģinālais", vai "Tumšais" maksāja smiekla naudu un mūsu jauno organismu aknas bija gatavas pārstrādāt to neticamos daudzumos. Ja gribējās pa solīdo, tam bija alus darītavas bārs Stabu ielā 1. Mēs jutāmies tik pieauguši!

Бар. Улица Стабу 1
Sputnik / Робертс Вицупс
Bārs Stabu ielā 1

Uz Līgo nauda nebija problēma. Problēma bija tara. Jau no rīta pie alus darītavas vārtiem tika izstumta dzeltenā alus muca un izslāpušie kārtojās rindā uz Bruņinieku ielas. Saprotams, ka tur stāvēja ne jau pēc litra vai diviem. Mērs nebija, cik varēs izdzert, mērs bija – cik varēs saliet un aiznest. 20, 30, 40 litri. Kad mēs ar kursabiedriem dabūjām divas 20 litru plastmasas kannas, tie bija svētki. 40 litri – nopietns tilpums.

Alus pārņēma manu dzīvi. Alus! Šis svētais dzēriens! Šķiet studiju mērķis universitātē nebija zināšanas, mērķis bija alus. Kults. Pēc pusotra gada mācības sāka traucēt alus baudīšanai un es tās pametu. Lai atvēlētu laiku dzeršanai, sāku strādāt apsardzē. Diennakti strādā, trīs – dzer. Sapnis! Un bārs Stabu ielā 1 joprojām darbojās.

Lai gan Rīgas Tehnisko Universitāti biju pametis, nez kas mani urdīja, ka mācīties tomēr vajadzētu – iestājos LU "juristos". Neklātienē. Lai velti netērētu laiku mācībām, bet atlicinātu to iemīļotajam hobijam – alus dzeršanai. Tolaik gan tas jau pamazām tika atšķaidīts ar nopietnākiem šķidrumiem, bet vienalga – alus tā bija piederība, kopība. Tas vienoja draugus un samierināja ienaidniekus. Svēts dzēriens.

  • Rūpnīcas pagrabs.
    Rūpnīcas pagrabs.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Rūpnīcas pagrabs.
    Rūpnīcas pagrabs.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Pagrabs. Gatavās produkcijas noliktava.
    Pagrabs. Gatavās produkcijas noliktava.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Pagrabs. Vieta, kur atradās alus vannas.
    Pagrabs. Vieta, kur atradās alus "vannas".
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Levitējoša alus kaste rūpnīcas pagrabā
    Levitējoša alus kaste rūpnīcas pagrabā
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Taras kastes rūpnīcas pagrabā.
    Taras kastes rūpnīcas pagrabā.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Noliktava.
    Noliktava.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Raksta autors iebrukušajā rūpnīcas pagrabā.
    Raksta autors iebrukušajā rūpnīcas pagrabā.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Klusa daba
    Klusa daba
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Rūpnīcas ceha iekšskats.
    Rūpnīcas ceha iekšskats.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Rūpnīcas darbinieku dzīvojamā māja. Skats no pagalma.
    Rūpnīcas darbinieku dzīvojamā māja. Skats no pagalma.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Rūpnīcas iekšskats.
    Rūpnīcas iekšskats.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Iebrucis starpstāvs.
    Iebrucis starpstāvs.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Rūpnīcas laboratorija.
    Rūpnīcas laboratorija.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Rūpnīcas darbinieku cigarešu paciņu kolekcija.
    Rūpnīcas darbinieku cigarešu paciņu kolekcija.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Apsardzes postenis.
    Apsardzes postenis.
    Sputnik / Робертс Вицупс
  • Rīgas Alus. Pagalms.
    Rīgas Alus. Pagalms.
    Sputnik / Робертс Вицупс
1 / 17
Sputnik / Робертс Вицупс
Rūpnīcas pagrabs.

Turpināju darbu apsardzē un pazīšanās fakultātē mani saveda kopā ar cilvēku, kurš mani iekārtoja darbā tā laika apsardzes sapņu firmā – "Ave Lat Sargs". Mēnesi nostrādājis lielveikalā, saņēmu piedāvājumu kļūt par brigādes vadītāju. Par brigadieri. Manā pārziņā būtu objekti — saldumu rūpnīcas "Laima" un "Uzvara", un "Rīgas Alus". Nu pasakiet vēl, ka Dieva nav!!!

Tehnologa pavadībā izstaigāju rūpnīcu. Īpaša svētnīca bija rūpnīcas vecie pagrabi, kur milzīgās betona vannās joprojām rūga alus. Īsts un dzīvs. Ja cilvēkam ir pieejams kas tāds, tad baznīca, salīdzinājumam, var iet gulēt! Apsardzes brigadieris "Rīgas Alū"! Hā! Un bārs Stabu ielā 1 joprojām darbojās.

Rūpnīca attīstījās, telpas kļuva par šaurām, iekārtas novecoja un tā pārvācās uz jaunām telpām Ādažos. Mana nosacītā jaunība, pieredzes trūkums un aizvien vairāk laika paņemošais hobijs neļāva man sekmīgi vadīt kolektīvu un darbu es atstāju. Negaidīju, kamēr patrieks. Gadu es pasargāju vannu rūpnīcu Ķekavā un tad saņēmu kārdinošu piedāvājumu. Kļūt par objekta vecāko jaunā dzīvojamajā mājā "Tomsona Terases". Par tādu kā galveno apsargu. Es protams piekritu. Ziniet, kur atrodas šī māja? Pareizi! Kvartālu no bijušās klasesbiedrenes mājas un divus no alus darītavas. Bārs Stabu ielā 1 tas joprojām strādāja. Aleluja!!! Nu jau tas bija kļuvis par savu. Par vietu, kur mani vienmēr gaidīja. Pietika man pārcelt kāju pār slieksni, kā bārmenis tvēra pēc alus kausa, lai ielietu puslitru tumšā un 100 gr. "Allažu Ķimeļa". Neprasot. Dievīga kombinācija! Pamēģiniet.

Rūpnīca bija pamesta. Uz darbu Terasēs no Pārdaugavas es parasti braucu ar mikriņu. Līdz stacijai, tad kājām. Pastaigas pēc. Vienmēr gāju cauri rūpnīcas teritorijai un klusībā skumu. Ziniet cik vajag laika, lai cilvēks pilnībā iznīcinātu sevi. 6 gadus. 6 gadus tumšā alus un "Allažu Ķimeļa" no rītiem pēc maiņas apsardzē. Ne vairs kausu un 100 gr. Bet trīs un 300. Un protams vēl papildus – brīvdienās.

Rūpnīcas rēgs stāv joprojām. Taču es neskumstu. Aizeju to paretam apciemot un izbaudu. Ieelpoju putekļus un pelējumu.

Un bārs Stabu ielā 1 vēl joprojām darbojas.

Aizbraukšu nobildēt.

788
Pēc temata
Saules gaismu no jauna ierauga senās Rīgas skanstis
Rummu karjera ledus romantika
Slokas miglainais Monolīts
Tomahawk raķetes palaišana no Arleigh Burke klases kuģa, foto no arhīva

"Krievija jau izmanto": ieroči, ko amerikāņi nespēj apgūt

21
(atjaunots 23:32 28.10.2020)
Par cenu amerikāņiem nospļauties – šobrīd viņi ir gatavi iztērēt jebkādu summu, lai tikai izlīdzinātu līdzsvaru un atgūtu līdera pozīcijas."

Desmitiem kuģu un zemūdeņu, PRA sistēmu pārvarēšana, ātrā globālā trieciena stratēģija – Pentagons nolēmis apbruņot ar hiperskaņas raķetēm visus "Arleigh Burke" klases eskadras mīnu kuģus. Ambiciozais projekts paredz, ka tiks mainīts vairāk nekā septiņdesmit vimpeļu bruņojums. Taču tas ir vienkārši tikai uz papīra – raķete vēl nav gatava, eskadras kuģiem vajadzīga dziļa modernizācija. Par hiperskaņas problēmām ASV portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Būs vajadzīgs laiks

Pentagons plāno, ka pirmās hiperskaņas ieročus saņems jaunās "Virginia" klases atomzemūdenes un "Zumwalt" eskadras kuģi, pēc tam - "Arleigh Burke" klases kuģi, lielākie trieciena vimpeļi ASV Jūras spēkos.

Grūtības rada tas, ka amerikāņu hiperskaņas raķetes gabarītu dēļ vienkārši neietilpst eskadras kuģu nišās. Kuģiem vajadzīga nopietna modernizācija: jānomaina starta moduļi, jāuzlabo uguns kontroles sistēmas. Cik tas viss izmaksās un cik ilgu laiku aizņems, - tas pagaidām nav zināms.

Ракетный эсминец USS Zumwalt
"Zumwalt" eskadras kuģis

Daudzu ASV Jūras spēku kuģu stāvoklis nav apmierinošs, to atzīst pat Pentagons. Piemēram, gandrīz 30 "Arleigh Burke" klases kuģu ekspluatācijas laiks tuvojas galam, modernizācija, kam jau atvēlēti simtiem miljonu dolāru, stāvokli neglābj. Īpašas grūtības rodas ar kuģa radaru apkalpošanu un spēkiekārtu darbības uzturēšanu.

Skaidrs, ka strauji novecojošo eskadras kuģu aprīkošana ar jaunām starta iekārtām un hiperskaņas ieročiem nav rentabla. Eksperti uzskata, ka, neskatoties uz Pentagona skaļajiem izteikumiem, šie kuģi arī turpmāk izmantos spārnotās raķetes "Tomahawk".

"Neizdosies ātri mainīt tik daudzu eskadras kuģu ekipējumu, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Domājams, programma īstenosies divos virzienos: modernizēs tikai "svaigos" "Arleigh Burke", piedevām hiperskaņas raķešu starta iekārtas samontēs uz jaunajiem kuģiem. Par cenu amerikāņiem nospļauties – šobrīd viņi ir gatavi iztērēt jebkādu summu, lai tikai izlīdzinātu līdzsvaru un atgūtu līdera pozīcijas."

Dārgi un pamatīgi

Savukārt amerikāņu analītiķi uzskata, ka flotes pārabruņošanai ar hiperskaņas ieročiem būs vajadzīgi jauni eskadras kuģi vai mazāku izmēru raķetes. Pirmais variants būtu labāks, jo raķeti, šķiet, Pentagons it kā jau ir izvēlējies.

"Flotes pamata bruņojumam izraudzīts tas pats projekts, ko izstrādā sauszemes spēkiem, - Advanced Hypersonic Weapon, — precizēja Ļeonkovs. — Divpakāpju cietā kurināmā raķete. Pirmā pakāpe – paātrinājumam, otrā – planējošais bloks. Jūras bāzes raķetes plānots uzstādīt ne tikai "Arleigh Burke" eskadras kuģiem, bet arī "Ohio" un "Virginia" klases zemūdenēm. Patlaban tās modernizē šiem nolūkiem."

Pie tam no perspektīvajiem hiperskaņas ieroču nesējiem Pentagons vēl aizvien pēta jaunās paaudzes kuģa projektu. Eskadras kuģi DDG Next plānots būvēt gandrīz tikpat lielu kā "Arleigh Burke", tikai ar ietilpīgākām starta iekārtām un pastiprinātu bruņojumu.

Atgādināsim, ka amerikāņi jau mēģināja nomainīt "Arleigh Burke", tomēr neveiksmīgi – tehnoloģiski attīstītie eskadras kuģi Zumwalt iznākuši pārlieku neveikli un sagādāja milzu galvassāpes jūrniekiem. Iekārtas un bruņojums nebija gatavi, tāpēc to drošība un gatavība darbam izrādījās visnotaļ apšaubāmi.

Piemēram, nedēļu pēc pirmā Zumwalt nolaišanas ūdenī no ierindas izgāja galvenā spēkiekārta – kuģis "noslāpa" Panamas kanālā, to nācās buksēt uz tuvāko jūras kara bāzi remontam. Arī nākamais vimpelis demonstrēja kritiskas problēmas ar elektroiekārtām.

Pie tam cenas ziņā Zumwalt ir salīdzināmi ar aviācijas bāzes kuģiem. Katrs eskadras kuģis ASV budžetam izmaksāja aptuveni 4,5 miljardus dolāru. Galu galā ieplānoto 32 kuģu vietā Pentagons aprobežojās ar trim.

Lēmums uzstādīt hiperskaņas ieročus uz Zumwalt, acīmredzot, pieņemts tāpēc, ka nekur citur tos neuzstādīsi. Tā kā kuģi nav piemēroti dienestam vai karadarbībai, komandieri nolēmuši padarīt tos par platformu jauno raķešu izmēģināšanai.

Atpalicēja lomā

Zemūdens nesēji – pārsvarā tās ir daudzfunkcionālās zemūdenes "Virginia". To bruņojumu plānots mainīt līdz 2028. gadam. Šīs zemūdenes tiks iekļautas tā saucamajā ātrā globālā trieciena programmā, kas paredz individuālus konvencionālos triecienus jebkurā planētas vietā stundas laikā. Sauszemes spēki saņems pirmos hiperskaņas kompleksus mazliet agrāk – līdz 2023. gadam.

Многоцелевой истребитель МиГ-31 с гиперзвуковой ракетой Кинжал
© Sputnik / Евгений Биятов
Daudzmērķu iznīcinātājs MiG-31 ar hiperskaņas raķeti "Kinžal"

Savukārt Krievijas Bruņotie spēki jau saņēmuši hiperskaņas bruņojumu un regulāri apgūst tā lietošanu mācībās. Informācija par sauszemes stratēģisko kompleksu "Avangard" tika sniegta jau 2018. gada pavasarī. Šāviņš – starpkontinentālā raķete UR-100N un planējošais bloks, kas iztur superaugstu temperatūru – atmosfēras blīvajos slāņos palielina ātrumu līdz 25 tūkstošiem kilometru stundā.

Kompleksa sērijveida ražošana sākta pirms diviem gadiem, pirmais ar "Avangardu" bruņotais pulks sāka dežūru 2019. gada decembrī. Līdz šī gada beigām Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavos vēl divām raķetēm vajadzīgo infrastruktūru Orenburgas apgabalā. Arī flote neatpaliek. Oktobra sākumā Ģenerālštābs informēja par hiperskaņas spārnotās raķetes "Cirkon" sekmīgu izmēģinājuma startu no fregates "Admiral Gorshkov". Lādiņa ātrums pārsniedza 8 Mahus (aptuveni 9,5 tūkstoši kilometru stundā) un tikai 4,5 minūšu laikā pārvarēja 450 kilometru attālumu. Perspektīvā raķete spēs likvidēt mērķus 1000 km attālumā un sasniegt 9 Mahu ātrumu.

Domājams, Bruņotajos spēkos komplekss tiks pieņemts 2021. gadā. To saņems esošie un topošie kuģi un zemūdenes. Cita starpā 2025.-2026. gg. JKF uzbūvēs divas 22350 projekta fregates. Starp zemūdenēm "Cirkon" pirmā saņems daudzfunkcionālā atomzemūdene "Kazan". Jūrniekiem to nodos decembrī, pagaidām zemūdene tiek izmēģināta.

Pie tam Krievijas rīcībā ir arī gaisa bāzes hiperskaņas bruņojums "Kinžal". Pārtvērēji MiG-31K saņem tādas raķetes no 2017. gada. Vairāki lidaparāti dislocēti Dienvidu kara apgabalā, līdz 2024. gadam "Kinžal" saņems aviācijas pulks Krasnojarskas novadā. Komplekss likvidē mērķus līdz 2 tūkst. kilometru attālumā un var izmantot gan konvencionālos, gan kodollādiņus.

 

21
Tagi:
ASV, Pentagons, drošība, Krievija, krievu ierocis, hiperskaņas ieroči
Ukrainas spārnotās raķetes Neptun izmēģinājumi

"Krima nenoturēsies": Ukraina sameklējusi iespējas likvidēt Melnās jūras floti

50
(atjaunots 11:09 28.10.2020)
Iespēja likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā, aizsardzība no radioelektroniskās cīņas sistēmām un juveliera precizitāte – Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa dzīlēs dzimis "jaunākais" izstrādājums.

2021. gadā Ukrainas Bruņotie spēki saņems raķešu kompleksu "Neptun", kas "savaldīs Krievijas agresorus". Ar ko šoreiz Kijevas ģenerāļi biedē Maskavu – portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Izrāviens" raķešbūvē

Runas par pretkuģu kompleksu "Neptun" sākās jau 2015. gadā – vienlaikus ar prezidenta Petro Porošenko skaļajiem izteikumiem par vērienīgu armijas pārapbruņošanu. Kopš tā laika Ukrainas politiķi uzskata "Neptun" par vienu no aizsardzības rūpniecības kompleksa atdzimšanas simboliem un efektīvu līdzekli "Krievijas agresijas atvairīšanai no jūras".

Komplekss tika izmēģināts vairākus gadus. Katru sekmīgo startu ukraiņu mediji pavada ar sajūsminātām ekspertu atsauksmēm un pareģojumiem par Krievijas un tās flotes drīzu galu. Pēdējie izmēģinājuma starti notika maijā poligonā Odesas apgabalā. Divu raķešu zalve no sauszemes iekārtas trāpīja mērķos jūrā 85 un 110 kilometru attālumā. Izstrādātāji apgalvo, ka "Neptun" darbības rādiuss sasniedz 280 kilometrus.

Raķeti var izmantot arī kā universālu lādiņu, arī kuģu un aviācijas sistēmām. Mērķi – kreiseri, eskadras kuģi, fregates, korvetes, desanta un transporta kuģi, sauszemes objekti. "Neptun" nebiedē sarežģīti meteoroloģiskie apstākļi, aktīva apšaude un radioelektroniskā cīņa. Raķetes esot "praktiski nemanāmas ienaidnieka radariem", ir pārliecināti Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji.

Kompleksu veido komandpunkts, transporta un pielādēšanas mašīnas un starta iekārta. Zemskaņas raķete sver aptuveni 900 kilogramus, lādiņa masa – 150 kilogrami.

Augustā Ukrainas aizsardzības ministrs Andrejs Tarans parakstīja pavēli par "Neptun" pieņemšanu bruņojumā. Plānots, ka 2021. gadā trīs divizioni tiks dislocēti valsts dienvidu apgabalos ar izeju uz Melno un Azovas jūru.

Ukrainas Jūras kara spēku komandieris Aleksejs Neižpapa nosauca "Neptun" par izrāvienu raķešu būvē, bet Ukrainu – par vienu no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras rīcībā ir pietiekamas tehnoloģiskās jaudas precīzo spārnoto raķešu ražošanai.

"Nožēlojams atdarinājums"

Ukrainas "jauno" ieroci un tā publiskotās īpašības Krievijas speciālisti vērtē visai skeptiski. Labi zināms, ka "Neptun" ārēji ir ļoti līdzīga Krievijas raķetei X-35. Taču iespēju ziņā "jūru dievs" ir ļoti tāls no prototipa.

Ukrainas raķetes gabarīti ir lielāki: tai ir masīvāks dzinējs un galviņas daļa. Tomēr galvenais, ka paštēmējošie lādiņi ir absolūti nenoturīgi pret mūsdienu elektroniskās cīņas kompleksiem. Tas ir saprotams – šodien Ukrainā nav ne tehnoloģiju, ne kadru, lai tā varētu radīt konkurētspējīgu bruņojumu. Tagadējos Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa darba rezultātus var droši sūtīt uz pagājušo gadsimtu.

"Х-35U apstiprināto īpašību ziņā ir daudz labāka nekā "Neptun"," atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – 2014. gadā mūsu valstu integrācija izjuka, tomēr ukraiņu ziņā palika vairāki paraugi, uz kuru bāzes viņi sāka izstrādāt "Neptun", ko pasludināja par jaunumu. Viņiem patīk filmēt efektīgu video, parādīja pat, kā raķete trāpa mērķa kompleksā. Tikai neprecizēja, no kurienes un no kāda attāluma palaists šāviņš."

No "Neptun" neievainojamības aspekta jāpiebilst, ka, neskatoties uz ukraiņu ģenerāļu un admirāļu kareivīgo noskaņojumu, apdraudējums, ko tā rada Krievijas flotei, ir ļoti apšaubāms.

"Piemēram, ka "palaist jūrā" to pašu ZRK "Tor M" un uzstādīt uz kuģiem, viņš tādas raķetes notrieks bez pūlēm, - paskaidroja eksperts. – Vēl vairāk, ja atskanēs kaut mazākais šķaudiens mūsu virzienā ar šīm raķetēm, spēkā stāsies Aizsardzības likums, un visi Ukrainas divizioni nekavējoties tiks likvidēti."

Tāda bruņojuma pielietojumu apgrūtina arī fakts, ka Ukrainas BS ir lielas problēmas ar mērķu norādes līdzekļiem – vienkārši nav vajadzīgās tehnikas. Mērķa izgaismošanai PKR vajadzīgi spēcīgi radari un aviācijas kompleksi vai vismaz bezpilota lidaparātu grupējums arī tā nav. Šaubas ir arī par "Neptun" universālo pielietojumu – diezin vai izdosies to pataisīt par amerikāņu "Tomahawk" analogu, lai cik liela būtu vēlēšanās.

"Tāpēc Kijevā tik bieži skaidro, ka komplekss paredzēts stacionāru objektu likvidācijai, - konstatēja Ļeonkovs. – Tas ir, "Neptun" var salīdzināt ar ISIS teroristu darinājumiem – tas ir viņu tehniskās attīstības līmenis. Viņi ražoja ieročus to tā, kas gadījies pa rokai, piemēram, bumbu metējus no kanalizācijas caurulēm. Kaut kur jau tie trāpīja."

Nāvējošais "Neptun"

Tomēr Kijevas cerības uz "Neptun" ir nopietnas. Piemēram, Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis stāstīja, ka jaunais raķešu komplekss padarīs Ukrainas floti par "spēcīgāku spēles dalībnieku Melnās un Azovas jūras akvatorijā."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes bijušais sekretārs Aleksadrs Turčinovs spēra vēl vienu soli tālāk – viņaprāt, spārnotās raķetes "Neptun" spēs ne tikai iznīcināt Krievijas flotes kara kuģus jūrā un bāzes vietās, - tās ir gatavas dažu minūšu laikā sagraut Kerčas tiltu.

Savukārt kareivīgi noskaņotais Ukrainas Jūras kara spēku komandieris kontradmirālis Aleksejs Neižpapa piedraudēja ar "Neptun" visai Krimai, it īpaši Sevastopolei. Pēc viņa domām, Krievija "var uzbrukt Ukrainai", lai palaistu ūdeni no Dņepras uz Krimu. Lūk, un te noderēšot jaunie kompleksi: admirālis pieticīgi vērtēja, ka tie viegli iznīcināšot visus infrastruktūras objektus Krievijas pussalā. Pie tam, uzsvēra Neižpapa, raķetes tikšot palaistas no Ukrainas kontinentālās daļas, no atbildes triecienam nesasniedzama attāluma.

Zīmīgi, ka īstam karam ar Krieviju admirālis sāka gatavoties tūlīt pēc stāšanās amatā jūnijā. Pie tam viņš pareģoja lielus zaudējumus karavīru un civiliedzīvotāju vidū.

Maskavai atliek tikai diplomātiski atvēsināt satrakojušos ukraiņu militāristus. Ukrainas JKS komandiera izteikumus Kremlis nosauca par absolūtām muļķībām un pret Krieviju vērstās histērijas mākslīgu saasināšanu.

50
Tagi:
drošība, Melnās jūras flote, karaspēks, Ukraina, Krievija
Protesta akcija Barselonā, foto no arhīva

Desmit tūkstoši karavīru: Katalonijā atrada "Krievijas pēdas"

0
(atjaunots 16:57 29.10.2020)
Krieviju apsūdz iecerē nosūtīt uz Kataloniju desmit tūkstošu karavīru neatkarības piekritēju atbalstam.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Spānijas tiesnesis, kurš izsniedza atļauju kratīšanu un aizturēšanu veikšanai Katalonijā, atklāja lietā "Krievijas pēdas", vēsta RIA Novosti.

Trešdien Barselonā un Žironā notika vērienīga operācija, kuras gaitā tika aizturēts 21 cilvēks, pārsvarā uzņēmēji un politiķi, kas saistīti ar reģiona neatkarības kustību. Viņus apsūdz naudas zādzībās un atmazgāšanā, kā arī ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā. Izmeklēšana uzskata, ka šie cilvēki ir saistīti ar nelikumīgu neatkarības kustības finansēšanu.

Tiesnesis Hoakins Agirre Lopess ar atsauci uz aizdomās turamo ierakstītajām telefonsarunām apgalvo, ka pastāvējusi kāda krievu grupa, kuri bija gatavi sniegt atbalstu neatkarības kustībai. 2017. gada oktobrī viņi it kā piedāvājuši tā laika Ženeralitāta vadītājam Karlesam Pudždemonam "rēķināties ar 10 tūkstošiem karavīru un visa Katalonijas parāda apmaksu".

"Krievu grupa gribēja pārvērst Kataloniju tādā valstī kā Šveice," teikts dokumentā.

Pārrunas it kā notika ar Katalonijas politiķa Viktora Terradeljasa starpniecību, savukārt pati "grupa no Krievijas", pēc tiesneša versijas, "tika izveidota Gorbačova laikos".

"Tātad 2017. gada rudenī Krievija piedāvāja atbalstu Karlesam Pudždemonam, ja viņš pasludinātu neatkarību, tostarp nosūtīt uz Kataloniju 10 tūkstošus karavīru. Ja viņš piekristu, iespējams, notikumi būtu traģiski un beigtos ar bruņotu konfliktu valstī ar cilvēku upuriem," teikts dokumentā.

Tiesneša orderī tāpat teikts par "dezinformācijas un destabilizācijas stratēģiju, kurā piedalījās "Kremļa valdība", kā daļa no kopējā diskursa par Eiropas Savienību uz sabrukuma robežas, Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu – Russia Today un Sputnik – pamata vēstījuma". Tajā tiek pieminēta arī mediju grupas "Rossija segodņa" un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana, kuru tiesnesis dēvē par "Džuliana Asanža un Edvarda Snoudena izdevēju", KF Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijas Gerasimovs, kā arī politologs Sergejs Markovs, ar kuru tikās Terradeljas.

Krievijas vēstniecība Spānijā izsmēja šo informāciju.

"Informācija, kas parādījās Spānijas medijos par 10 tūkstošu karavīru ierašanos Katalonijā, ir nepilnīga. Karavīru skaitam jāpievieno divas nulles, un pats pārsteidzošākais šajā sazvērestībā: karaspēkiem bija jābūt pārmestiem ar lidmašīnām "Muha" un "Čato", kas tika samontētas Katalonijā Pilsoņkara laikā un paslēptas drošā vietā Katalonijas sjerā, līdz ar šo publikāciju starpniecību tiks saņemta šifrēta pavēle rīkoties," teikts Krievijas vēstniecības Twitter paziņojumā.

Spānijas prese iepriekš jau apsūdzējusi Krieviju vēlmē novājināt ES ar Katalonijas referenduma palīdzību. Avīze El Confidencial 2017. gadā paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenās panākt to ar WikiLeaks dibinātājā Džuliana Asanža starpniecību, kurš atbalsta Katalonijas separātismu Twitter.

Tiesa, Latvijā tā arī nespēja izlemt, kurā pusē šajā konfliktā uzstājas Krievija: Latvijas ĀM vadītājs apgalvoja, ka Krievija izmantoja Katalonijas referendumu ES sašķelšanai, savukārt Katalonijas neatkarības piekritējs publicists Oto Ozols – ka Spānija sadarbojas ar Krievijas militāro floti un izmanto tās atbalstu.

Nesen, kārtēja Katalonijas notikumu saasinājuma fonā, Ozols atkal painteresējās, kādēļ Eiropas sabiedrība, kura ir sašutusi par notikumiem Baltkrievijā, ignorē mierīgo demonstrantu piekaušanu Barselonā.

0
Tagi:
Krievija, Spānija, Katalonija
Pēc temata
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Madride atzinusi neveiksmi pārrunās ar Katalonijas valdību
Un atkal turpinās cīņa: Briselē sākusi darbu Katalonijas Ēnu padome
Vairāk nekā četrdesmit cilvēki cietuši nekārtību laikā Katalonijā