Amerikāņu militārās tehnikas izkraušana Vācijā.

Jaunie amerikāņu karaspēki un radioaktīvie atkritumi Baltijas valstīs

223
(atjaunots 16:47 10.02.2017)
Bez ASV atbalsta Eiropai nav pilnvērtīgu spēku aizturēšanas pasākumiem. Taču ASV karaspēks ir plānā kārtiņā "uzziests" pa visu pasauli, un neparedzētos apstākļos pie robežas Krievijas armija noteikti ieradīsies pirmā. Kādu slepenu iemeslu dēļ tad īsti Pentagons un NATO organizē manevrus un izvieto spēkus bīstami tuvu Krievijas robežām?

Rodas iespaids, ka karstasinīgā Baltija aktīvi gatavojas lielam karam. Par to, kas notiek pie Krievijas robežām, skaidrībā mēģināja tikt starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Aleksandrs Hroļenko.

Pirmdien Klaipēdas ostā ienāca ASV Jūras kara spēku raķešu eskadras kuģis USS Hue City/CG-66 Ticonderoga. Lietuvas Aizsardzības ministrija sola, ka tas demonstrē "ASV Bruņoto spēku apņēmību arī turpmāk stiprināt sadarbību ar NATO sabiedrotajiem Baltijas reģionā."

Tajā pašā dienā Igaunijā ieradās ASV armijas smagā tehnika. Iepriekš ASV vēstniecības pārstāvji Tallinā paziņoja, ka ASV armijas 68. bruņutehnikas pulka pirmā bataljona rotas bruņojums iekļauj četrus tankus M1A2 Abrams un 15 kājnieku bruņumašīnas Bradley.

NATO iznīcinātāji turpina treniņu lidojumus virs Igaunijas ārkārtīgi nelielā augstumā (līdz 150 m). Iepriekš Igaunija un ASV parakstīja līgumu par sadarbību aizsardzības jomā.

Nesen Latvijā ieradās vairāk nekā 220 karavīri no ASV armijas 3. Brigādes smagās bruņutehnikas rotas. Viņu tanki M1A2 Abrams un bruņumašīnas Bradley vēl ir ceļā un Latvijā ieradīsies šonedēļ.

Netālu no Gulbenes sākusies pēdējās padomju armijas bāzes demontāža, kurā pirms ceturtdaļgadsimta kaujas dežūrā bija kodolraķetes. Tās ir četras 32 metrus dziļas šahtas un pazemes komandcentrs (demontāžas darbu aprēķinātā vērtība – 190 tūkstoši eiro).

Pastāvēšanas pamats

Igaunija, Latvija un Lietuva iestājās NATO pirms 13 gadiem. Šāds lēmums tika pieņemts, neskatoties uz Krievijas kategoriskajiem iebildumiem, kura kaimiņvalstu uzņemšanu ASV vadītajā militārajā blokā uzskatīja par nedraudzīgu soli. Mērķi ir acīmredzami. Rietumu acīs Baltijas valstu teritorija ir pievilcīga kā militārais placdarms pie robežas ar Krieviju. Šī paša iemesla dēļ Igaunija, Latvija un Lietuva tika integrētas arī ES.

Mūsdienās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā dzīvo 1,31 milj., 1,96 milj. un 2,85 milj. cilvēku atbilstoši. 1990. gadā, PSRS sastāvā iedzīvotāju skaits bija krietni lielāks: Igaunijā — par 250 tūkstošiem, Latvijā — par 700 tūkstošiem, Lietuvā — pat par 850 tūkstošiem cilvēku vairāk. Ceturtdaļgadsimta laikā Baltijas valstis ir zaudējušas vairāk nekā 21% iedzīvotāju.

Baltijas valstis nenovēršami tuvojas demogrāfiskajam un ekonomiskajam strupceļam un perspektīvu saskata tikai turpmākā militarizācijā, kas tām kļuvusi par eksistences bāzi.

Šī iemesla dēļ ASV Jūras kara flotes kuģi Baltijas jūrā jūtas kā mājās, un raķešu eskadras kuģa Hue City vizīte Lietuvā ir ikdienišķa lieta. 2016. gada jūnijā Klaipēdā noenkurojās 6. flotes flagmanis Mount Whitney, aprīlī – eskadras kuģis Donald Cook.

Viesis no saulainās Floridas – eskadras kuģis USS Hue City ar vadāmajiem raķešu ieročiem, ieskaitot spārnotās raķetes BGM-109 Tomahawk, raķetes RUM-139A VL-ASROC un "Harpūna", uzturas Klaipēdā līdz 10. februārim. Informācija par tā vizīti Lietuvas ostā netika sniegta iepriekš, toties bija ieplānotas amerikāņu un lietuviešu kara jūrnieku savstarpējās vizītes un tikšanās ar Lietuvas JKF vadību.

Vai būtu jāprecīzē, pret ko vērsta šī draudzība?

Bāzēšanās avangardā

Otrdien aptuveni 200 karavīri no ASV 503. kavalērijas pulka un Igaunijas Aizsardzības spēku izlūkošanas bataljona sāka trīs dienas ilgu 53 km pārgājienu ar pilnu ekipējumu uz valsts ziemeļaustrumu rajoniem, gar Krievijas robežu. Kavalēristi un izlūki apmeklēja krievvalodīgās pilsētas Igaunijā, kur amerikāņi tikās ar skolēniem, ģimnāziju audzēkņiem un Tartu universitātes Narvas koledžas studentiem.

Amerikāņu karavīri uzturēsies Igaunijā līdz pavasarim, tas ir, līdz brīdim, kad Igaunijā ieradīsies NATO starptautiskais bataljons, kura sastāvā būs 1200 cilvēki: 800 kareivji no Lielbritānijas, pārējie – no Francijas un Dānijas. Četri tanki M1A2 Abrams, 15 kājnieku bruņumašīnas Bradley un 23 kilometrus garš žogs uz Krievijas un Igaunijas robežas – tas viss ir tikai sākums.

Lielbritānija piešķirs bruņumašīnas Warrior, tankus Challenger 2 un bezpilota lidaparātus izlūkošanas pasākumiem. Arī Francija atsūtīs bruņutehniku. Starptautiskais bataljons apmetīsies armijas pilsētiņā Tapā (220 km līdz Sanktpēterburgai taisnā līnijā), lai sadarbotos ar Igaunijas Aizsardzības spēku 1. kājnieku brigādi.

Kā zināms, alianses spēku pārdislokācija Austrumeiropā notiek saskaņā ar Varšavā notikušā NATO samita lēmumiem. Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā tiks dislocēti daudznacionālie bataljoni saskaņā ar rotācijas principu.

Amerikāņi Igaunijā ir iekārtojušies uz ilgu laiku. 17. janvārī parakstītais Igaunijas un ASV līgums reglamentē ASV Bruņoto spēku netraucētu piekļuvi Igaunijas militārajos objektos (aviobāze Emari, Aizsardzības spēku centrālais poligons, Tapas pilsētiņa). Pentagons var celt un pilnveidot militāros objektus personāla izmitināšanai un apmācībai, tehnikas apkalpošanai, vienību formēšanai un izvēršanai, kā arī citiem saskaņotiem pasākumiem. Līgumā sīki reglamentēta amerikāņu karavīru un viņu ģimenes locekļu uzturēšanās Igaunijā. Dokumentā precizētas nodokļu atlaides, kas attiecināmas uz ASV Bruņotajiem spēkiem.

Faktiski dokuments veido pamatu pastāvīgas ASV karabāzes izveidei Baltijas valstīs. ASV ir noslēgušas tamlīdzīgus līgumus arī ar Spāniju, Nīderlandi, Poliju, Bulgāriju un vairākām citām valstīm.

Paradīze ar Geigera skaitītāju

Padomju laikos Paldisku pilsētā Igaunijā atradās JKF zemūdeņu jūrnieku mācību centrs ar kodolreaktoriem, kuri tika demontēti un nogādāti Krievijā 90. gadu sākumā. 2013. gadā zemūdeņu komandējošā sastāva sagatavošanas centrs tika pilnībā likvidēts, un 2016. gada maijā Igaunijas valdība nolēma par 90 miljoniem eiro uzcelt Paldisku pilsētā radioaktīvo atkritumu pastāvīgu glabātuvi. Projektu plānots pabeigt 2040. gadā.

Domājams, radioaktīvo atkritumu glabātuvei Igaunijā būs liela nākotne. Rietumi netērētu lielu naudu mazapdzīvotā un ekonomiski depresīvā Baltijas reģiona ekoloģijai. Eiropas Savienībā ir pārāk daudz AES.

Militāri politiskā inerce

Miglā tītos "Krievijas draudu" alianse ir pārvērtusi par galveno tēmu Baltijas valstīs, taču tā nebūt nav reāla militāra problēma. Nekas nelieciena par to, ka Krievijai būtu agresīvi plāni attiecībā uz Igauniju, Latviju un Lietuvu.

ASV analītiskais izdevums The National Interest raksta: "Pateicoties 2008. gada oktobrī sāktajām reformām un modernizācijas programmai, kas novērtēta 670 miljardu dolāru apmērā, bruņotie spēki ir kļuvuši par vienu no uzticamākajiem Krievijas nacionālā spēka ieročiem (..) Krievija neapdraud Eiropas valstu vai pat Ukrainas eksistenci, taču var ar spēku uzspiest savu gribu kaimiņvalstīm. Ja Krievija vēlētos ieņemt Baltiju, NATO nav pietiakmi labi sagatavota, lai to novērstu."

NATO
© Sputnik / Сергей Мелконов

Patiešām, spēju piespiest ieturēt mieru bez aneksijas Krievija efektīvi nodemonstrēja Gruzijā 2008. gadā. Taču The National Interest publicētā raksta autors Maikls Kofmans ir palaidis garām galveno: Krievijas kara un jūras doktrīnas "sedz" ne tikai NVS nomales un Eiropu. Krievijas militārais spēks nebeidzas pie tās robežām. Maskavai ir iespēja rīkoties globālajā telpā. Tas ir galvenais partnerattiecību izpratnes faktors.

Bez ASV atbalsta Eiropai nav pilnvērtīgu spēku aizturēšanas pasākumiem. Taču ASV karaspēks ir plānā kārtiņā "uzziests" pa visu pasauli, un neparedzētos apstākļos pie robežas Krievijas armija noteikti ieradīsies pirmā. Kādu slepenu iemeslu dēļ tad īsti Pentagons un NATO organizē manevrus un izvieto spēkus bīstami tuvu Krievijas robežām?

Domāju, tā ir militāri politiskā inerce un stagnācija, kas tuvākajā laikā nezudīs, taču nespēs arī būtiski ietekmēt Kremļa gribu un Krievijas Federācijas ekonomikas un Bruņoto spēku tālāko attīstību.

Ja Maskava un tās ģeopolitiskie sabiedrotie nonāks pie lēmuma mainīt "pašreizējo pasaules kārtību", tā būs ilga un secīga spēle nevis Blitzkrieg Baltijā.

Nesenais incidents ar Republikāņu partijas medija Fox News žurnālistu, kurš nosauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par slepkavu un neatvainojās, liecina par Rietumu eksistenciālajām problēmām.

"Amerikas galvenā vājība ir nevis nepietiekams militārais vai ekonomiskais spēks, bet gan tās vadības nespēja izstrādāt stratēģiju un nepietiekama informētība svarīgu lēmumu pieņemšanai pat tad, ja runa ir par citām kodollielvalstīm. Militārais spēks pats no sevis nelabos šīs fundamentālās vājības," raksta The National Interest.

223
Pēc temata
Kāpēc NATO biedē Maskavu ar "papīra tīģeriem"
NATO atteikusies no sarunām ar Ukrainu PRA jautājumā
Kučinskis uzskata, ka bažām par NATO nākotni nav pamata
Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka NATO un ASV aizsardzība ir nepieciešama
EDSO misijas darbinieks lidmašīnas Boeing 777 katastrofas vietā

Eiropa jāpiespiež sākt savstarpējas cieņas pilnu dialogu ar Krieviju

7
(atjaunots 20:03 19.10.2020)
Eiropa sacēlusi pamatīgu troksni pēc Krievijas Federācijas lēmuma atteikties no trīspusējām konsultācijām ar Nīderlandi un Austrāliju par reisa MH17 bojāejas apstākļiem.

Pie tam pats troksnis un augstu stāvošu amatpersonu teiktie meli pietiekami daiļrunīgi apstiprina Rietumu nodomus par traģēdijas patieso iemeslu noskaidrošanu, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Ko vērts ir formulējums, piemēram, Nīderlandes ārlietu ministra Stefa Bloka oficiālajā paziņojumā: "Šodien Krievijas Federācija paziņoja par savu vienpusējo lēmumu pārtraukt pārrunas par savu atbildību par reisa MH17 likvidāciju". Paskat vien! Izrādās, kaut kur bija pārrunas "par Krievijas atbildību", tikai pašai Krievijai par to nebija ne jausmas.

Atgādināšu, ka pirmās konsultācijas par 2014. gada jūlijā notikušo Malaizijas Boeing bojāeju aizritēja pērnā gada sākumā. Krievija nekavējoties akcentēja: "To uzmanības centrā būs nevis "Krievijas juridiskās atbildības atzīšana par katastrofu", bet gan viss ar šo incidentu saistīto jautājumu komplekss, kam ir principiāla nozīme patieso iemeslu noskaidrošanai". Pie tam Maskava īpaši uzsvēra, ka viens no galvenajiem jautājumiem ir Ukrainas atbildība par to, ka tā neslēdza gaisa telpu virs karadarbības zonas.

Protams, Blokam tas ir labi zināms, tomēr viņš apzināti izkropļo patiesību, tāpat kā frāzē par to, ka Krievijas atteikšanās no neauglīgajām pārrunām "ir īpaši sāpīga upuru radiniekiem".

Daudzi rietumvalstu darboņi, kas metās nosodīt Maskavu par tās lēmumu, tāpat mēģina spekulēt ar cietušo jūtām. Piemēram, ASV vēstnieks Nīderlandē Pīts Hukstra Krievijas izstāšanos no konsultācijām nosauca par "kārtējo triecienu upuru tuviniekiem un viņu vēlmei panākt taisnīgumu".

Nav nekāds brīnums, ka daži holandieši, kas tādas ziņas uztver tā, kā tās pasniedz amatpersonas, reaģēja visnotaļ asi. Piemēram, kāds Bloka publikācijas lasītājs nāca klajā ar dusmīgiem padomiem, ko darīt ar Krieviju: "Tūlīt izraidiet visus krievus no Nīderlandes, slēdziet vēstniecību, tūlīt pārtrauciet ārējo tirdzniecību ar Krieviju, nepērciet vairs Krievijas gāzi. Nosūtiet mūsu floti uz Krimu."

Un gandrīz neviens komentētājs nesniedz sarūgtinātajiem holandiešiem skaidru informāciju par Maskavas lēmuma iemesliem. Krievijas ĀM taču paskaidroja, ka labprāt turpinātu konsultācijas (starp citu, resors uz tām lika lielas cerības), ja vien holandieši nebūtu izvēlējušies citu ceļu – nebūtu iesnieguši prasību pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ĀM vēstīja: "Tamlīdzīgi nedraudzīgi Nīderlandes soļi atņem jēgu tālākajām trīspusējām konsultācijām un mūsu dalībai tajās. Tātad atbildība par trīspusējo konsultāciju izjukšanu jāuzņemas Hāgai." Šo neērto niansi Rietumu prese cenšas aizdrapēt vai pat nepiemin nemaz, tāpat kā, starp citu, to, ka līdz ar prasības iesniegšanu ECT Hāga, par spīti visām savām krokodila asarām, ir kaitējusi upuru tuviniekiem.

Lieta tāda, ka ECT jau vairākkārt iesniegtas individuālas prasības upuru tuvinieku vārdā. Pirmais iesniegums tiek izskatīts jau no 2016. gada, pēc tam to papildināja jauna prasība. Tātad MH17 lieta ritēja pilnā sparā. Bet šī gada 10. jūlijā Nīderlandes valdība neizdomāja neko labāku, kā iesniegt starpvalstu prasību šajā tiesā (parasti tā izskata individuālas lietas), pie tam liekulīgi apgalvo, ka tā iesniegta, atbalstot tiesā jau izskatāmās lietas.

Tie jau ir atklāti meli no Nīderlandes puses. Grūti iedomāties, ka Hāgā, pasaules juridiskajā galvaspilsētā, nezina, ka, iesniedzot starpvalstu prasību ECT, visas individuālās lietas, kas izskatītas tās kontekstā, acumirklī tiek apturētas līdz brīdim, kad tiks atrisināts valstu strīds. To precīzi fiksē 45. punkts Kopenhāgenas deklarācijā par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas sistēmas reformu, ko 2018. gadā vienbalsīgi pieņēma Eiropas Padomes dalībvalstis.

Tātad Hāga piesedzas ar MH17 upuru tuviniekiem, bet pati ievelk garumā līdz vairākiem gadiem viņu prasību izskatīšanu (starpvalstu lietu izskatīšana ECT var vilkties ļoti ilgi). Par to Nīderlandes prese, protams, nerakstīs.

Jāpatur prātā arī tas, ka Nīderlandes prasība ECT potenciāli rada interešu konfliktu ar citu tieslietu iestādi – ANO Starptautisko tiesu, kur jau tiek uzskatīta Ukrainas lieta pret Krieviju – arī tajā figurē atbildība par MH17. Eiropas tiesa (ES augstākā tiesu instance) jau 2014. gadā pauda savu viedokli: ECT izskatītās starpvalstu lietas nevar skart citu starptautisko tiesu iestāžu jurisdikciju. Tātad Nīderlandes valdība ne tikai kavē individuālo lietu izskatīšanu, bet arī rada dažādu instanču interešu konfliktu, kas savukārt var kaitēt lietas izskatīšanai.

Gribas uzdot likumsakarīgu jautājumu: kāpēc Hāgai vajadzētu vienlaikus torpedēt tiesu procesus ECT un konsultācijas ar Krieviju, iesniedzot skandalozo prasību tieši tagad? Vietējā prese, pārgremojot Maskavas lēmumu, nez kāpēc nepieprasa premjerministra Marka Rites atbildi uz šo jautājumu. Viņš tikai konstatēja, ka esot "izvēlējies vislabāko brīdi", taču atteicās paskaidrot, kāpēc viņam tā šķiet.

Atbilde gan ir acīmredzama. Vispirms Nīderlandes valdība pastāvīgi apgalvoja, ka gaida Starptautiskās izmeklēšanas grupas darba noslēgumu un prasības iesniegšanu tiesā. Beidzot šī gada martā tik ilgi gaidītais tiesas process sākās Shiphol lidostas teritorijā ar troksni, patētiski, teju vai visu pasaules telekompāniju kameru uzmanības centrā.

Uzreiz gan kļuva skaidrs: procesa organizatoriem kaut kas ir aizgājis greizi.

Pirmkārt, četriem nozīmētajiem "apsūdzētajiem" nav nekāda sakara ar MH17 likvidāciju (jo tālāk process ievelkas, jo skaidrāks tas ir visiem). Otrkārt, izgāzās arī trokšņainais mēģinājums piesaistīt procesam Krievijas specdienestu virsnieku (tātad arī Krievijas valsti). Atsauciet atmiņā, kā 2018. gada pavasari visi pasaules mediji ar sevi jau vairākkārt kompromitējušās un Krievijai naidīgās struktūras Bellingcat stimulu taurēja: paskat, te tas ir, trūkstošais posms, kas ved uz Kremli. Viņi nosauca kaut kādu Oļegu Ivaņņikovu. Jau pirmajā Hāgas tiesas sēdē MH17 lietā prokurori kautrīgi paziņoja, ka Ivaņņikovs netiek uzskatīts par aizdomas turamo un viņam nav nekāda sakara ar lietu, tomēr arī šo faktu mediji ignorēja gandrīz pilnībā. Protams, nevienam pat prātā nenāca atvainoties par meliem.

Tuvojoties Boeing katastrofas kārtējai gadadienai, upuru tuvinieki saprata, ka lieta jūk laukā. Faktiski viņi to atklāti norādīja vēstulē tam pašam amerikāņu vēstniekam Hukstrem, kurš tik ļoti "juta viņiem līdzi". Viņi aicināja ASV iesniegt tiesā incidenta uzņēmumus no satelīta, par kuriem 2014. gadā runāja valsts sekretārs Džons Kerijs. Kā noprotat, nekādi uzņēmumi neparādījās. Toties Hukstra tagad uztraucas par upuru radiniekiem un kaut ko pārmet Krievijai. Hāga, saprotot, ka lieta tiesā izgāžas un līdz MH17 katastrofas sestajai gadadienai publikai nekas netiks parādīts, tā spērusi izaicinošo soli ar prasību ECT.

Tikai un vienīgi ar mērķi novērst uzmanību no neērtiem jautājumiem un pievērsties jaunajai prasībai, tātad – procesa ievilkšanai garumā.

Kā tad īsti vajadzēja rīkoties Krievijai, kas patiešām cerēja uz kaut kādu dialogu ar Nīderlandi, lai arī neformālas grupas ietvaros? Par kādu dialogu var būt runa, ja otra puse savā prātā jau visu ir izlēmusi?

Paši no sevis atmiņā ataust Sergeja Lavrova nesenie vārdi: "Cilvēki, kuri Rietumos atbild par ārpolitiku neaptver savstarpējas cieņas pilnas sarunas nozīmi. Acīmredzot, mums vajadzētu uz kādu laiku pārtraukt kontaktus ar viņiem." Šķiet, Krievijas lēmums atteikties no konsultācijām MH17 jautājumā ir pirmais solis, īstenojot ministra vārdus. Pirmais, taču ne pēdējais. Krievija sākusi darbu, lai piespiestu eiropiešus sākt cieņpilnu dialogu. Tas būs ilgs.

 

7
Tagi:
Eiropas Cilvēktiesības, boeing, Nīderlande, avarējusi lidmašīna, lidmašīna, Malaizija
Dolāri, foto no arhīva

SVF izdomājis, izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību

33
Spriežot pēc SVF vadītājas paziņojumiem, lielākā pārnacionālā finanšu organizācija labprāt gribētu atgriezties 1944. gadā vai vismaz atkārtot to, aizbildinoties ar Covid-19 pandēmiju.

Aiz SVF vadības skaņajiem vārdiem par to, ka pasaulei jāpalīdz pārvarēt epidēmijas ekonomiskās un humānās sekas, domājams, slēpjas kaut kas vairāk, pie tam jaunattīstības valstīs pavisam negatīvu reputāciju guvušās finanšu struktūras līderu humānismam noticēs tikai pavisam naivs cilvēks, kurš nekad nav redzējis, kā Vašingtonas organizācijas kārtējie parādnieki apšņāpj sociālās programmas un par grašiem izpārdod valsts uzņēmumus, lai izpildītu "SVF prasības ekonomikas atveseļošanas mērķiem", portālā RIA Novosti konstatēja Ivans Daņilovs. 

Atliek noņemt cepuri amerikāņu priekšā: lai kā valstis, kas nav uzņemtas elitārajā neokoloniālajā klubā G7, censtos pārņemt kontroli pār Starptautisko Valūtas fondu, pagaidām tām neveicas. Zināmi panākumi vērojami – aug Ķīnas (vai pat Krievijas) ietekme lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr pārsvarā jaunattīstības posmā esošo valstu galvenais kreditors (patiesībā – planētas galvenais Šeiloks) vēl joprojām popularizē to pašu "globālisma" versiju, ko nekādi nevar nosaukt par taisnīgu.

Covid-19 epidēmijas sākumā Rietumu mediji un eksperti baidījās no deglobalizācijas, bet tagad "globālais Šeiloks" konstatē: tam vajadzīga vēl viena Bretonvudas konference, tātad pašreizējā (līdz ar paša fonda dibināšanu 1944. gadā tapusī) globalizācijas shēma mirusi epidēmijā, un, kamēr līķis vēl silts, pasaulē steigšus jāpalaiž jauna versija ar uzlabotu imidžu, liekot pamatā solījumus neizplatīt pavisam kanibālisku versiju.

Oficiālajā ziņojumā, kas formāli izskanēja par godu Andoras iekļaušanai fondā, SVF direktore Kristalina Georgijeva paziņoja, ka esot pienācis vēsturisks brīdis:

"Laikā, kad mēs nepacietīgi gaidām iespēju sveikt Andoru kā mūsu 190. locekli, SVF darbs parāda sadarbības un solidaritātes vērtības, uz kuru pamata celta cilvēces brālība. Šodien mūsu priekšā nostājies jauns Bretonvudas moments. Pandēmija, kas aiznesusi jau vairāk kā miljonu dzīvību. Ekonomiskā katastrofa, kas mazinās pasaules ekonomiku par 4,4% šogad un novedīs pie ražošanas lejupslīdes 11 triljonu dolāru apmērā nākamgad. Neaprakstāmais cilvēku izmisums par milzīgajiem satricinājumiem un augošo nabadzību pirmo reizi gadu desmitu laikā. Atkal mūs sagaida divi vērienīgi uzdevumi: cīnīties ar krīzi šodien un būvēt labāku rītdienu."

Tēze par to, ka šodien jācīnās ar globālo ekonomisko krīzi, nav apstrīdama, tomēr koncepcija, ka "labāku rītdienu" visai cilvēcei cels SVF, gan ir apšaubāma. Arī 1944. gada Bretonvudas konferences pieredze izskatās laba un pārliecinoša tikai ierēdņiem Vašingtonā. Pietiks ar vienu apokrifisku epizodi no tālaika konferences, kurā 44 dažādu valstu pārstāvji parakstīja SVF statūtus. Padomju diplomāti pameta konferenci, kad bija iepazinušies ar jaundzimušā globālā kreditora darba noteikumiem, - viņi paziņoja organizatoriem, ka tāda struktūra būs vienkārši "Volstrītas filiāle". Prognoze piepildījās, turklāt tādās formās, kas diezin vai varēja pat sapņos rādīties padomju diplomātiem.

Ir pamats aizdomām, ka "Bretonvuda 2.0" strādās saskaņā ar tiem pašiem principiem. Piemēram, epidēmijas un postošās ekonomiskās katastrofas fonā SVF direktorei nez kāpēc šausmīgi rūp valstu jau saņemto parādu pārskatāmība. Lai aptvertu bažu patieso iemeslu, nāksies patulkot no Vašingtonas birokrātu mēles cilvēciskā valodā un mazliet ieskatīties vēsturē.

Lūk, ko SVF piedāvā:

"Mums jāiet uz priekšu pie lielākas parāda pārskatāmības un jāpastiprina kreditoru koordinācija. Mūs iedvesmo G20 diskusijas par suverēnā parāda noregulēšanas kopējo pamatu un mūsu aicinājums uzlabot suverēnā parāda noregulēšanas arhitektūru, ieskaitot privāto sektoru. Mēs atbalstām šo politiku kopā ar savām dalībvalstīm."

It kā jau "par visu to labāko un pret visu to siltāko". Tomēr, tāpat kā frāze "uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības ievērošana" amerikāņu diplomātu mutē nozīmē "Krievijai jāatdod Krima", tā arī šajā gadījumā šifrā "parāda pārskatāmība" runa ir par Ķīnu nevis pārskatāmību. Februārī Japānas ekonomiskais izdevums Quartz rakstīja par SVF un Pasaules bankas cīņu ar Ķīnas augošo ietekmi jaunattīstības valstīs:

"(SVF un Pasaules banka – red.) norūpējušies arī par Ķīnas ietekmi, kas, lai arī nebūdama lielākā kreditore, ir kļuvusi par ārkārtīgi ietekmīgu kapitāla avotu Āfrikas valstīs, kam variantu ir maz vājo ekonomikas parametru dēļ. (..) Ķīna piedāvā ērtu finansēšanas paketi un atbalstu savos valsts uzņēmumos nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem visā kontinentā. Pasaules bankas prezidents Deivids Malpass paziņoja, ka problēmu rada pārskatāmības trūkums. "Viena no praktiskajām problēmām, ar ko tagad saskaramies, ir tā, ka daži jaunie kreditori nav Parīzes kluba locekļi, tāpēc, manuprāt, kad mēs par to runājam, cilvēkiem ar to jāsaprot Ķīna, - teica Malpass. – Viņi (Ķīnas struktūras – aut.) ir palielinājuši kreditēšanas apjomu. Zināmā mērā tas ir labi. Mēs gribam vairāk kreditēt jaunattīstības valstis. Taču (..) bieži vien viņu kontraktos ir punkts par neizpaušanu, kas liedz Pasaules bankai vai privātajam sektoram redzēt, kādi ir līguma noteikumi."

Patiesībā SVF gribētu, lai jautājumu par to, kam Ķīna - gan valsts struktūru vai banku, gan privāto kompāniju līmenī – atlaidīs parādus, lemtu nevis pati Ķīna divpusējās sarunās, bet gan kaut kādā daudzpusējā formātā, kopā ar SVF un rietumvalstīm. Tas nav mēģinājums būvēt jaunu vispasaules finansiālo brālību, bet gan vēlme par katru cenu aizsargāt pašreizējo jaunattīstības valstu kreditēšanas neokoloniālo shēmu, kam ļoti traucē Pekina. Vēl vairāk: kāpēc gan, ņemot vērā tos pašus apsvērumus,  fonda vadība nevarētu pieprasīt Krievijai "atlaist" tos trīs miljardus dolāru, ko tai parādā Ukraina? Apsūdzēt Maskavu par pārskatāmības trūkumu un nevēlēšanos palīdzēt epidēmijā smagi cietušai valstij? Tas patiešām būs Vašingtonas fonda stilā.

Vēl viens princips, ko SVF plāno likt gaišās globālās nākotnes pamatos, tieši apdraud Krievijas ekonomisko drošību un budžetu:

"Tieši tāpat kā pandēmija ir parādījusi, ka mēs vairs nevaram ignorēt drošības pasākumus veselības aprūpes jomā, mēs vairs nevaram atļauties ignorēt klimata pārmaiņas. Tas ir mūsu trešais imperatīvs.

Īpašu uzmanību mēs pievēršam klimata pārmaiņām, jo tām ir izšķiroša nozīme makrolīmenī un tās nopietni apdraud izaugsmi un labklājību. Tas ir ļoti nozīmīgi planētas iedzīvotājiem. (..)

Mūsu pētījumi liecina, ka, pareizi kombinējot zaļās investīcijas un augstākas ogļūdeņraža cenas, mēs varam panākt izmešu samazināšanu līdz nullei līdz 2050. gadam un palīdzēt radīt miljoniem jaunu darba vietu. Mums ir vēsturiska iespēja uzbūvēt ekoloģiski drošāku pasauli – plaukstošāku un darba vietām bagātu. Ar zemām procentu likmēm pareizās investīcijas šodien var nest četrkāršas dividendes rīt: novērst zaudējumus nākotnē, stimulēt ekonomiskos labumus, glābt dzīvības un nest sociālos un ekoloģiskos labumus visiem."

Lūk, ko tas nozīmē patiesībā: Rietumi, kam bijusi iespēja 150 gadus izbaudīt strauja tehnoloģiskā progresa rezultātus, kas bija iespējams, pateicoties plašajam ogļūdeņražu pielietojumam, saglabās savas bagātības, bet visa pārējā pasaule tiks pazemojoši piespiesta mūžīgi nīkt nabadzībā ar "klimata aizsardzības" lozungiem, kas patiesībā nozīmē aizliegumu iegūt lētu elektroenerģiju, pieejamu benzīnu, pieejamas cenas par apkuri ziemā un pat elementāru iespēju nodrošināt netraucētu elektroenerģijas apgādi.

Aktīvistu pikets pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas
© Foto : Центр Противодействия коррупции

Vienīgās darba vietas, ko radīs zaļā enerģētika, ir darba vietas starptautiskajiem ierēdņiem, ekoaktīvistiem un peļņa Eiropas un Amerikas zaļās enerģētikas kompāniju akcionāriem, kuri var ar varu pārdot savu produkciju par augstākām cenām uz valsts un patērētāju rēķina. "Augstas ogļūdeņraža cenas", par ko runā SVF vadītāja, ir to pašu "ogļūdeņraža trafiku" priekšvēstnesis, ko Eiropas Savienība periodiski draud noteikt Krievijai atriebībā par to, ka tā ir pārāk nekaunīga – tai ir pašai sava lēta gāze un lēta nafta.

Ja tiks ieviesti ogļūdeņražu tarifi, Krievijas kompānijas (un Krievijas budžets līdz ar tā sociālajām programmām) zaudēs desmitiem miljardu dolāru gadā, toties Grētas Tūnbergas fani un zaļās ekonomikas piekritēji būs laimīgi. SVF tēlotā gaišā nākotne – tā ir Orvela valodas cienīga antiutopija: ekoloģija ir nabadzība, pārskatāmība – pakļaušanās Vašingtonai un SVF. Mūsu priekšā patiešām ir vēsturisks brīdis, taču ne "Bretonvudai 2.0", bet gan tam, lai galīgi piebeigtu globalizācijas monstru, kas dzimis ASV 1944. gadā.

33
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, Ukraina, Eiropas Savienība, Krievija, Starptautiskais Valūtas fonds
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija