Amerikāņu militārās tehnikas izkraušana Vācijā.

Jaunie amerikāņu karaspēki un radioaktīvie atkritumi Baltijas valstīs

223
(atjaunots 16:47 10.02.2017)
Bez ASV atbalsta Eiropai nav pilnvērtīgu spēku aizturēšanas pasākumiem. Taču ASV karaspēks ir plānā kārtiņā "uzziests" pa visu pasauli, un neparedzētos apstākļos pie robežas Krievijas armija noteikti ieradīsies pirmā. Kādu slepenu iemeslu dēļ tad īsti Pentagons un NATO organizē manevrus un izvieto spēkus bīstami tuvu Krievijas robežām?

Rodas iespaids, ka karstasinīgā Baltija aktīvi gatavojas lielam karam. Par to, kas notiek pie Krievijas robežām, skaidrībā mēģināja tikt starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Aleksandrs Hroļenko.

Pirmdien Klaipēdas ostā ienāca ASV Jūras kara spēku raķešu eskadras kuģis USS Hue City/CG-66 Ticonderoga. Lietuvas Aizsardzības ministrija sola, ka tas demonstrē "ASV Bruņoto spēku apņēmību arī turpmāk stiprināt sadarbību ar NATO sabiedrotajiem Baltijas reģionā."

Tajā pašā dienā Igaunijā ieradās ASV armijas smagā tehnika. Iepriekš ASV vēstniecības pārstāvji Tallinā paziņoja, ka ASV armijas 68. bruņutehnikas pulka pirmā bataljona rotas bruņojums iekļauj četrus tankus M1A2 Abrams un 15 kājnieku bruņumašīnas Bradley.

NATO iznīcinātāji turpina treniņu lidojumus virs Igaunijas ārkārtīgi nelielā augstumā (līdz 150 m). Iepriekš Igaunija un ASV parakstīja līgumu par sadarbību aizsardzības jomā.

Nesen Latvijā ieradās vairāk nekā 220 karavīri no ASV armijas 3. Brigādes smagās bruņutehnikas rotas. Viņu tanki M1A2 Abrams un bruņumašīnas Bradley vēl ir ceļā un Latvijā ieradīsies šonedēļ.

Netālu no Gulbenes sākusies pēdējās padomju armijas bāzes demontāža, kurā pirms ceturtdaļgadsimta kaujas dežūrā bija kodolraķetes. Tās ir četras 32 metrus dziļas šahtas un pazemes komandcentrs (demontāžas darbu aprēķinātā vērtība – 190 tūkstoši eiro).

Pastāvēšanas pamats

Igaunija, Latvija un Lietuva iestājās NATO pirms 13 gadiem. Šāds lēmums tika pieņemts, neskatoties uz Krievijas kategoriskajiem iebildumiem, kura kaimiņvalstu uzņemšanu ASV vadītajā militārajā blokā uzskatīja par nedraudzīgu soli. Mērķi ir acīmredzami. Rietumu acīs Baltijas valstu teritorija ir pievilcīga kā militārais placdarms pie robežas ar Krieviju. Šī paša iemesla dēļ Igaunija, Latvija un Lietuva tika integrētas arī ES.

Mūsdienās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā dzīvo 1,31 milj., 1,96 milj. un 2,85 milj. cilvēku atbilstoši. 1990. gadā, PSRS sastāvā iedzīvotāju skaits bija krietni lielāks: Igaunijā — par 250 tūkstošiem, Latvijā — par 700 tūkstošiem, Lietuvā — pat par 850 tūkstošiem cilvēku vairāk. Ceturtdaļgadsimta laikā Baltijas valstis ir zaudējušas vairāk nekā 21% iedzīvotāju.

Baltijas valstis nenovēršami tuvojas demogrāfiskajam un ekonomiskajam strupceļam un perspektīvu saskata tikai turpmākā militarizācijā, kas tām kļuvusi par eksistences bāzi.

Šī iemesla dēļ ASV Jūras kara flotes kuģi Baltijas jūrā jūtas kā mājās, un raķešu eskadras kuģa Hue City vizīte Lietuvā ir ikdienišķa lieta. 2016. gada jūnijā Klaipēdā noenkurojās 6. flotes flagmanis Mount Whitney, aprīlī – eskadras kuģis Donald Cook.

Viesis no saulainās Floridas – eskadras kuģis USS Hue City ar vadāmajiem raķešu ieročiem, ieskaitot spārnotās raķetes BGM-109 Tomahawk, raķetes RUM-139A VL-ASROC un "Harpūna", uzturas Klaipēdā līdz 10. februārim. Informācija par tā vizīti Lietuvas ostā netika sniegta iepriekš, toties bija ieplānotas amerikāņu un lietuviešu kara jūrnieku savstarpējās vizītes un tikšanās ar Lietuvas JKF vadību.

Vai būtu jāprecīzē, pret ko vērsta šī draudzība?

Bāzēšanās avangardā

Otrdien aptuveni 200 karavīri no ASV 503. kavalērijas pulka un Igaunijas Aizsardzības spēku izlūkošanas bataljona sāka trīs dienas ilgu 53 km pārgājienu ar pilnu ekipējumu uz valsts ziemeļaustrumu rajoniem, gar Krievijas robežu. Kavalēristi un izlūki apmeklēja krievvalodīgās pilsētas Igaunijā, kur amerikāņi tikās ar skolēniem, ģimnāziju audzēkņiem un Tartu universitātes Narvas koledžas studentiem.

Amerikāņu karavīri uzturēsies Igaunijā līdz pavasarim, tas ir, līdz brīdim, kad Igaunijā ieradīsies NATO starptautiskais bataljons, kura sastāvā būs 1200 cilvēki: 800 kareivji no Lielbritānijas, pārējie – no Francijas un Dānijas. Četri tanki M1A2 Abrams, 15 kājnieku bruņumašīnas Bradley un 23 kilometrus garš žogs uz Krievijas un Igaunijas robežas – tas viss ir tikai sākums.

Lielbritānija piešķirs bruņumašīnas Warrior, tankus Challenger 2 un bezpilota lidaparātus izlūkošanas pasākumiem. Arī Francija atsūtīs bruņutehniku. Starptautiskais bataljons apmetīsies armijas pilsētiņā Tapā (220 km līdz Sanktpēterburgai taisnā līnijā), lai sadarbotos ar Igaunijas Aizsardzības spēku 1. kājnieku brigādi.

Kā zināms, alianses spēku pārdislokācija Austrumeiropā notiek saskaņā ar Varšavā notikušā NATO samita lēmumiem. Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā tiks dislocēti daudznacionālie bataljoni saskaņā ar rotācijas principu.

Amerikāņi Igaunijā ir iekārtojušies uz ilgu laiku. 17. janvārī parakstītais Igaunijas un ASV līgums reglamentē ASV Bruņoto spēku netraucētu piekļuvi Igaunijas militārajos objektos (aviobāze Emari, Aizsardzības spēku centrālais poligons, Tapas pilsētiņa). Pentagons var celt un pilnveidot militāros objektus personāla izmitināšanai un apmācībai, tehnikas apkalpošanai, vienību formēšanai un izvēršanai, kā arī citiem saskaņotiem pasākumiem. Līgumā sīki reglamentēta amerikāņu karavīru un viņu ģimenes locekļu uzturēšanās Igaunijā. Dokumentā precizētas nodokļu atlaides, kas attiecināmas uz ASV Bruņotajiem spēkiem.

Faktiski dokuments veido pamatu pastāvīgas ASV karabāzes izveidei Baltijas valstīs. ASV ir noslēgušas tamlīdzīgus līgumus arī ar Spāniju, Nīderlandi, Poliju, Bulgāriju un vairākām citām valstīm.

Paradīze ar Geigera skaitītāju

Padomju laikos Paldisku pilsētā Igaunijā atradās JKF zemūdeņu jūrnieku mācību centrs ar kodolreaktoriem, kuri tika demontēti un nogādāti Krievijā 90. gadu sākumā. 2013. gadā zemūdeņu komandējošā sastāva sagatavošanas centrs tika pilnībā likvidēts, un 2016. gada maijā Igaunijas valdība nolēma par 90 miljoniem eiro uzcelt Paldisku pilsētā radioaktīvo atkritumu pastāvīgu glabātuvi. Projektu plānots pabeigt 2040. gadā.

Domājams, radioaktīvo atkritumu glabātuvei Igaunijā būs liela nākotne. Rietumi netērētu lielu naudu mazapdzīvotā un ekonomiski depresīvā Baltijas reģiona ekoloģijai. Eiropas Savienībā ir pārāk daudz AES.

Militāri politiskā inerce

Miglā tītos "Krievijas draudu" alianse ir pārvērtusi par galveno tēmu Baltijas valstīs, taču tā nebūt nav reāla militāra problēma. Nekas nelieciena par to, ka Krievijai būtu agresīvi plāni attiecībā uz Igauniju, Latviju un Lietuvu.

ASV analītiskais izdevums The National Interest raksta: "Pateicoties 2008. gada oktobrī sāktajām reformām un modernizācijas programmai, kas novērtēta 670 miljardu dolāru apmērā, bruņotie spēki ir kļuvuši par vienu no uzticamākajiem Krievijas nacionālā spēka ieročiem (..) Krievija neapdraud Eiropas valstu vai pat Ukrainas eksistenci, taču var ar spēku uzspiest savu gribu kaimiņvalstīm. Ja Krievija vēlētos ieņemt Baltiju, NATO nav pietiakmi labi sagatavota, lai to novērstu."

NATO
© Sputnik / Сергей Мелконов

Patiešām, spēju piespiest ieturēt mieru bez aneksijas Krievija efektīvi nodemonstrēja Gruzijā 2008. gadā. Taču The National Interest publicētā raksta autors Maikls Kofmans ir palaidis garām galveno: Krievijas kara un jūras doktrīnas "sedz" ne tikai NVS nomales un Eiropu. Krievijas militārais spēks nebeidzas pie tās robežām. Maskavai ir iespēja rīkoties globālajā telpā. Tas ir galvenais partnerattiecību izpratnes faktors.

Bez ASV atbalsta Eiropai nav pilnvērtīgu spēku aizturēšanas pasākumiem. Taču ASV karaspēks ir plānā kārtiņā "uzziests" pa visu pasauli, un neparedzētos apstākļos pie robežas Krievijas armija noteikti ieradīsies pirmā. Kādu slepenu iemeslu dēļ tad īsti Pentagons un NATO organizē manevrus un izvieto spēkus bīstami tuvu Krievijas robežām?

Domāju, tā ir militāri politiskā inerce un stagnācija, kas tuvākajā laikā nezudīs, taču nespēs arī būtiski ietekmēt Kremļa gribu un Krievijas Federācijas ekonomikas un Bruņoto spēku tālāko attīstību.

Ja Maskava un tās ģeopolitiskie sabiedrotie nonāks pie lēmuma mainīt "pašreizējo pasaules kārtību", tā būs ilga un secīga spēle nevis Blitzkrieg Baltijā.

Nesenais incidents ar Republikāņu partijas medija Fox News žurnālistu, kurš nosauca Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par slepkavu un neatvainojās, liecina par Rietumu eksistenciālajām problēmām.

"Amerikas galvenā vājība ir nevis nepietiekams militārais vai ekonomiskais spēks, bet gan tās vadības nespēja izstrādāt stratēģiju un nepietiekama informētība svarīgu lēmumu pieņemšanai pat tad, ja runa ir par citām kodollielvalstīm. Militārais spēks pats no sevis nelabos šīs fundamentālās vājības," raksta The National Interest.

223
Pēc temata
Kāpēc NATO biedē Maskavu ar "papīra tīģeriem"
NATO atteikusies no sarunām ar Ukrainu PRA jautājumā
Kučinskis uzskata, ka bažām par NATO nākotni nav pamata
Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka NATO un ASV aizsardzība ir nepieciešama
Dzelzceļa kaujas raķešu komplekss, foto no arhīva

"Tas ir nenotverams": Krievijas ierocis, ko ASV nespēja izsekot

3
(atjaunots 10:38 09.08.2020)
Izbūvēt sliedes braucoša vilciena priekšā, ātri salabot lokomotīvi, pārsviest karaspēkus pāri visai valstij – militārie dzelzceļnieki var lepoties ar savām iemaņām.

Viņu tehnika vienmēr ir bijusi neparasta. Par bruņotajiem monstriem uz ceļiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uz rezerves sliedēm

Bruņuvilcieni parādījās jau XIX gadsimtā, tomēr Krievijas armijas rezervē tie ir vēl joprojām. Pirmās Čečenijas kampaņas laikā speciālie dzelzceļa sastāvi SP-1 un SP-2 piesedza remonta brigādes Nazraņas-Groznijas iecirknī. Katram uz platformas – divas kājnieku bruņumašīnas. Turpat iekārtoja slēptuvi ar smilšu maisiem un gultņiem, apšaudes pozīcijas ložmetējiem un automātiskajiem granātmetējiem.

Otrajā Čečenijas kampaņā piedalījās jau pieci specvilcieni. Ekipāžām uzdeva dzelzceļa maršrutu inženierizlūkošanu, fugasu atmīnēšanu, militāro ešelonu apsardzi. Arī šodien bruņotie sastāvi "Baikal", "Terek", "Amur" un "Don" ir gatavi atkal doties ceļā, ja būs nepieciešams. Piemēram, 2015. gadā divi no tiem piedalījās materiāltehniskā nodrošinājuma spēku mācībās vairākos kara apgabalos.

Tomēr draudīgākie monstri uz sliedēm vēl nesen bija 80. gadu beigās bruņojumā uzņemtie militārie dzelzceļa raķešu kompleksi (MDzRK) ar starpkontinentālajām ballistiskajām RS-22. Šie kodolsavaldīšanas līdzekļi bija īpaši mobili, pateicoties attīstītajam dzelzceļa sliežu tīklam, un bija ļoti grūti izsekot tos no satelītiem. Kodolatbruņošanās programmas ietvaros MDzRK tika izņemti no ekspluatācijas vieni no pirmajiem.

2013. gada aprīlī aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs informēja par jaunās paaudzes MDzRK projektu, kas ieguvis nosaukumu "Barguzin". Līdz 2014. gada decembrim AM pieņēma lēmumu par kompleksam paredzētajām raķetēm: RS-24 "Jars". Vienā vilcienā – sešas raķetes. Tām piemēroti ir parastie kravas vagoni, tāpēc MDzRK iespējams efektīvi nomaskēt civilo dzelzceļa sastāvu plūsmā.

Tomēr 2018. gadā noskaidrojās, ka projekts ir iesaldēts, atbrīvotie līdzekļi atvēlēti šahtas bāzes raķešu kompleksa "Avangard" radīšanai. Tomēr raķešu vilcienu iestrādes saglabājās, Krievijai ir pa spēkam organizēt to ražošanu.

Pirmie "Hunhuzi"

Par MDzRK vecvectētiņiem var uzskatīt pirmos krievu bruņuvilcienus, kuri nonāca imperatora armijā 1915. gadā. Armija saņēma piecus specializētos dzelzceļa sastāvus. Par labākajiem bruņuvilcieniem Pirmā pasaules kara gados tiek uzskatīti četri "Hunhuz" tipa sastāvi.

Бронепоезд Хунхуз в Киеве, 1 сентября 1915 года
Bruņuvilciens "Hunhuz" Kijevā, 1915. gada 1. septembrī

Katru veidoja "O" sērijas lokomotīve un divi divasu laukumi. Uz tiem – pa 12 austriešu 8 mm ložmetēji Schwarzlose (trofejas) un pa tornim ar 76,2 mm kalnu lielgabalu (1904. gada paraugs). Bruņu – 1,2-1,6 cm biezas tērauda plāksnes – pilnīgi pietika, lai aizsargātu 94 cilvēku ekipāžu no strēlnieku ieročiem.

1915. gada 24. septembrī agri no rīta galvenais bruņuvilciens izlidoja tieši pret austriešu ierakumiem un atklāja viesuļuguni. Apjukušais pretinieks atkāpās, pārrāvuma vietā nekavējoties metās krievu strēlnieki. Tomēr austrieši ātri attapās un otrā aizsardzības līnija izsita "Hunhuzu" no ierindas.

Krievijas armija aktīvi pielietoja bruņuvilcienus lielās operācijās, piemēram, Brusilova pārrāvumā.

Pa frontes ceļiem

Bruņuvilcieni karoja arī Pilsoņu kara laikā – abās pusēs. Otrajā pasaules karā uz dzelzceļiem karoja vairāk nekā divi simti bruņotu sastāvu, būvēti pēc desmit dažādiem projektiem – gan vieglie, gan supersmagie. Šķiet, vislabāk pazīstamais ir "Žeļezņakovs", kas piedalījās Sevastopoles aizsardzībā.

Матросы едут на бронепоезде Железняков.
© Sputnik / Владислав Микоша
Bruņuvilciens "Žeļezņakov" ("Zaļais spoks") Sevastopolē, 1942. gads.

Tas bija īsts milzenis, bruņots ar pieciem 76 mm lielgabaliem, diviem 82 mm mīnmetējiem, četrpadsmit 7,62 mm Maksima ložmetējiem un diviem 12,7 mm zenīta lielkalibra ložmetējiem uz četrām platformām. Bruņu biezums – 30 mm, ātrums – 50 km/h, tāpēc "Žeļezņakovs" efektīvi izturēja triecienu un ātri izvairījās no apšaudes. Vācieši to nosauca par "zaļo spoku". Klusuma brīžos ekipāža mēdza pārkrāsot sastāvu, mainot maskēšanās krāsas. Uz sliedēm "Žeļezņakovs" izgāja tikai pēc rūpīgas izlūkošanas. Pie apšaudes robežas deva graujošu triecienu pretinieka nocietinājumiem un tūlīt mainīja pozīciju. "Žeļezņakovu" slēpa šaurās nišās klintīs vai tuneļos. Hitleriešiem izdevās atrast bruņuvilcienu. Aviācija uzbruka tunelim, kurā tas slēpās, un sagrāva abas izejas.

Паровоз-памятник Эл-2500 из состава бронепоезда Железняков
Lokomotīve-piemineklis El-2500 no bruņuvilciena "Žeļezņak" sastāva

1942. gada 1. maijā saformētais 31. atsevišķais bruņuvilcienu divizions ar kaujām nogāja no Volgas līdz Berlīnei. Tā galvenais spēks bija sastāvi "Kozjma Miņins" un "Iļja Muromieris". Abi bija bruņoti ar četriem 76 mm lielgabaliem, divām reaktīvo lādiņu palaišanas iekārtām, 12 ložmetējiem un četriem 25 mm automātiskajām zenītiekārtām. Bruņu biezums – 4,5 cm.

Divizions piesedza 61. armijas uzbrukumu Kurskas kaujā, atbrīvoja Rietumukrainu, kāva vāciešus Polijā. Artilerijas divkaujā tas likvidēja vācu bruņuvilcienu, 42 mīnmetēju baterijas, 24 lielgabalus, 14 dzotus, 94 ložmetēju ligzdas, 15 lidmašīnas un simtiem pretinieka kareivju.

Pēc kara

1970. gados, ņemot vērā Ķīnas attiecību saasināšanos ar PSRS, tika pieņemts lēmums būvēt četrus bruņuvilcienus BP-1 Transsibīrijas maģistrāles patrulēšanai gar PSRS un Ķīnas robežu.

Реплика бронепаровоза бронепоезда № 702 Илья Муромец
Bruņuvilciena Nr. 702 "Iļja Muromec" bruņotās lokomotīves replika

Jaunā tehnika piederēja pie, kā tagad mēdz teikt, moduļu tipa. Bruņota lokomotīve vilka astoņas platformas ar diviem peldošajiem tankiem PT-76, astoņiem bruņutransportieriem BTR-40, kā arī laukumu ar divām zenīta iekārtām Zu-23-2

Bija arī pieci kaujas moduļi BTL-1, iedēvēti par bruņuputniem: manevrētspējīga lokomotīve un divas četrasu platformas ar tankiem T-54, T-55 vai T-62. Piedevām – kājnieku nodaļa. Tie varēja rīkoties arī patstāvīgi.

Jāpiebilst, ka šiem vilcieniem nebija lemts piedalīties kaujās. Attiecības ar Pekinu uzlabojās, un BP-1 nosūtīja rezervē.

3
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, bruņojums, vilciens
ASV karavīri Polijā, foto no arhīva

ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā pēc pulvera

16
(atjaunots 16:22 08.08.2020)
Vērā ņemamu ASV bruņoto spēku pastāvīga dislokācija Polijā atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmā.

Ja divu pasaules karu dalībnieks – ASV 5. armijas korpuss – negatavojas trešajam karam, ir grūti izprast, kāda iemesla dēļ tas pārvietots no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kas robežojas ar Krieviju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV un Polija saskaņojušas "pastiprinātas sadarbības aizsardzības jomā" noteikumus, un 4. augustā izskanēja ziņa, ka Polijas teritorijā darbu sāk ASV 5. armijas korpusa vadība. Saskaņā ar vienošanos, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl tūkstotis. Un tas ir tikai lielu pārmaiņu sākums.

Acīmredzot, Vašingtona izraudzījusies Poliju galvenā sabiedrotā lomai Austrumeiropā militāri politiskai konfrontācijai ar Krieviju. Var prognozēt ASV spēku tālāku migrāciju no Vācijas uz Baltijas reģionu, kur arī Lietuva, Latvija un Igaunija ir gatavas konkurēt par Pentagona "mīļākās sievas" statusu – par amerikāņu armijas vienību dislokāciju savā teritorijā.

Iepriekš vēstīts, ka ASV plāno samazināt savu 36 tūkstošus lielo kontingentu Vācijā par 11 900 kareivjiem, no kuriem 5600 tiks dislocēti citās Eiropas valstīs.

Par 5. armijas korpusa jaunās komandstruktūras formēšanu ASV ar mērķi paplašināt iespējas Eiropā – pievēršot uzmanību Krievijai – kļuva zināms jau februārī – par to informēja The Wall Street Journal.

Toreiz notikums nekādu lielo atbalsi neguva. Organizatoriska struktūra, militārā nozīme un ģeogrāfija nebija atspoguļoti pilnībā, turklāt amerikāņu "darbības pret Krievijas potenciālajiem draudiem" nav nekas jauns.

Šķita, ka Pentagons atjaunojis tikai 5. armijas korpusa štābu (tas oficiāli izformēts 2013. gadā), ko veidos 635 militārpersonas, lai "sinhronizēt ASV armijas taktisko vienību, sabiedroto un partneru darbības operācijās Eiropā". Par dislokācijas galveno punktu tika nosaukts Noksa forts Kentuki štatā, un tikai 200 virsniekiem vajadzēja pakot mugursomas tālākam dienestam ASV operatīvajā komandpunktā Eiropā.

Šodien mēs novērojam, kā ASV armijas korpusa štābs Polija "apaug" ar pakļautiem karaspēkiem. Sākumam – pilnvērtīga brigāde, gandrīz 6 tūkstoši cilvēku.

Korpuss ir nopietna lieta

Par armijas korpusa galveno darbības veidu tiek uzskatīts uzbrukums. ASV Lauka nolikumā teikts: "Tikai ar uzbrukumu var salauzt pretinieka pretestību, pārņemt iniciatīvu un galu galā izcīnīt uzvaru kaujā (operācijā)." Runa ir par pārrāvumiem, aplenkumiem un frontālu uzbrukumu īsā laikā ar efektīviem triecieniem ar kodolieročiem un konvenionālajiem līdzekļiem. Tas noteikti ir zināms arī Polijā.

Pēc septiņus gadus ilgas aizmirstības atjaunoto amerikāņu 5. korpusu ir vērts apskatīt tuvāk. ASV Sauszemes spēkos ir tikai četri tamlīdzīgi operatīvi taktiskie grupējumi. Korpusa analogs Krievijā – izvērsta vispārējā armija, ko veido vairākas divīzijas, brigādes un pulki.

Vācijas teritorijā ASV 5. armijas korpusa sastāvā bija trīs divīzijas (tostarp – viena tanku divīzija), sešas brigādes un liels skaits citu vienību – kopā aptuveni 45 tūkstoši karavīru. Tomēr Polijā (un citās Baltijas valstīs) itin labi var pakāpeniski atjaunot tādu struktūru, bruņojuma skaitu un kvalitāti. Pie tam relatīvā "rotācija" neko nemainīs – valstī pastāvīgi uzturēsies desmitiem tūkstošu amerikāņu karavīru ar saviem ieročiem un kara tehniku.

Nesenā pagātnē ASV armijas korpusu veidoja viena tanku un divas mehanizētās divīzijas, bruņu kavalērijas pulks, divas lauka artilērijas grupas. Kopā – līdz 60 tūkstoši karavīru, 900 tanki, aptuveni 20 operatīvi taktisko raķešu Lance starta iekārtas, vairāk nekā divi simti 203 mm un 155 mm kalibra haubices (tās var izmantot arī kodollādiņus), 300 mīnmetēji, līdz 3800 granātmetēji, 200 helikopteri, vairāk nekā 300 zenītlīdzekļu.

Pie tam Vašingtonas un Varšavas vienošanās paredz dislocēt Polijā amerikāņu armijas mācību centru, bezpilota lidaparātu eskadriļu Laskas pilsētā un speciālo uzdevumu vienības Ļubļiņecas pilsētā.

Pēc tam vienā brīdī būs loģiski pastiprināt PGA un PRA sistēmu, "savilkt" Polijā amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes. Kaut kādu iemeslu dēļ ASV taču izstājās no INF un plāno Krievijas "savaldīšanu" gadiem uz priekšu.

Veidojas ļoti labi saprotama situācija. Tā apdraud ne tikai Krievijas Federāciju vien. Pēc abiem pasaules kariem ASV 5. armijas korpuss piedalījās karadarbībā Dienvidslāvijā (1995. gads), Irākā (no 2002. gada), Afganistānā (no 2006. gada). Rezultātā minētās valstis tika lemtas gadiem ilgām nelaimēm, tajās sagrauta ekonomika, gājuši bojā tūkstošiem mierīgu iedzīvotāju.

ASV armijas korpusi netiek formēti miera misijām, un perspektīvā Polija nevar justies drošībā.

Akmens svešā dārziņā

Tomēr Polijas valdība ir sajūsmā par ASV armijas lielā štāba pārdislokāciju uz Poznaņu (300 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala) un amerikāņu militārā grupējuma pieaugumu. Politiķi dēvē savu valsti par NATO jaunās koncepcijas "stūrakmeni" austrumu virzienā. Varšavu priecē pat jaunā terminoloģija – amerikāņu politiķi un ģenerāļi aizvien biežāk runā nevis par austrumu flanga aizsardzību, bet gan par "NATO austrumu fronti". Pārsteidzoša vieglprātība. Fronte neizbēgami nozīmē karu un tūkstošiem cilvēku nāvi. Nekā laba.

Protams, Krievija savlaicīgi, konsekventi un mūsdienīgi reaģēs uz ASV 5. armijas korpusa parādīšanos kaimiņos. Ja Pentagons reiz, nepūloties īpaši saskaņot rīcību ar Poliju, nolems iemest "stūrakmeni" kaimiņu "dārziņā", nav grūti iedomāties, kas un kādā skaitā atlidos atbildei.

2020. gadā Krievijas Bruņoto spēku bruņojuma modernizācija sasniegs 70%. Krievijas karaspēku un flotes cīņas gatavības pārbaude jūlijā 149 755 karavīri 52 sauszemes, aviācijas un jūras poligonos sekmīgi izpildīja manevrietilpīgas aizsardzības un uzbrukuma uzdevumus, kuros tika izmantotas  26 820 bruņojuma un kara tehnikas vienības, 414 lidaparāti, 106 kuģi. Septembrī mēs ieraudzīsim daudz interesanta stratēģiskajās štāba mācībās "Kaukāzs 2020".

Lai arī Krievija ir daudz hiperskaņas "dūžu piedurknē", tai ir daudz vairāk valstiskās gudrības un savaldības attiecībās ar neadekvātiem "partneriem". Tāpēc globāls konflikts Eiropai un Amerikai nav nenovēršams.

Pentagona gājiens uz Tuvajiem Austrumiem var arī nākotnē būt "ASV lielākā kļūda". Tā būs  mazāka nekā karš ar Krieviju. Spriežot pēc ASV valsts sekretāra Maika Pompeo nesenā vērtējuma, Vašingtona un Maskava ir panākušas progresu pārrunās par bruņojuma kontroli. Tiesa, ASV bijusī valsts sekretāre Kondolīza Raisa drošības forumā Aspenā (Aspen Security Forum) tajā pašā dienā klāstīja: "Tā ir laba doma – izvest daļu spēku no Vācijas un dislocēt tālāk uz austrumiem" (ASV konkurējošie politiskie spēki ir aizkustinoši vienprātīgi "Krievijas savaldīšanas" stratēģijā).

Un tomēr ASV 5. armijas korpuss Polijā ne mazākā mērā neiekļaujas miermīlīgas līdzāspastāvēšanas  shēmā. Tā dēļ Baltijas valstis līdz ar visu Eiropu ir lemtas ilgstošai militāri politiskai turbulencei.

16
Tagi:
karaspēks, Polija, ASV
Pēc temata
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Saskaņā ar mācību scenāriju pretinieks ne tikai nopostīja ķīmisko ražotni, bet, spriežot pēc karodziņiem, arī pielietoja kodolieročus

Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu

0
(atjaunots 18:51 08.08.2020)
Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba informācija par kodolieroču pielietojuma noteikumiem pilda savaldīšanas uzdevumu un palielina potenciālā pretinieka atbildību, paziņoja Stratēģiskās konjunktūras centra eksperts Oļegs Ponomarenko.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Krievija izmantos savu kodolpotenciālu raķešu uzbrukuma gadījumā valsts teritorijā, informēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

"Jebkura trieciena raķete tiks uzskatīta par raķeti ar kodolgalviņu. Informācija par raķetes startu automātiskā režīmā tiks nosūtīta Krievijas militāri politiskajai vadībai, kas atbilstoši situācijai pieņemts lēmumu par kodolspēku atbildes darbību mērogu," teikts KF BS Ģenerālštāba pārstāvju rakstā, ko publicēja avīze "Krasnaja zvezda".

"Šādi paziņojumi un tamlīdzīgu jautājumu konceptuāla izstrāde ir lēmumu pieņemšanas pamatos. Acīmredzot, labāk, ja iespējamie pretinieki ir brīdināti par to, kā konkrēti darbosies mūsu valsts militārā mašīna kaut kādās ekstraordinārās situācijās. Tādai (informācijas – red.) atklāšanai vai konkretizēšanai ir uzdevums savaldīt. Tas ir, nekavējoties likt saprast, kas var notikt, un tādējādi palielināt pretējās puses atbildību par kaut kādām darbībām," teica Ponomarenko intervijā Sputnik Latvija.

Viņš atzīmēja, ka kodoluzbrukuma pielietošanas publiskotā koncepcija ir tikai bāzes algoritms, kam pieļaujami dažādi izņēmumi. Piemēram, ja pretējā puse paspēs informēt Krievijas militārpersonas par to, ka palaistā raķete nav plānots uzbrukums, iespējama kaut kāda atsevišķa nejaušība. "Konkrētas situācijas var paredzēt izņēmumus," secināja eksperts.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija
Pēc temata
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievijas prezidents apstiprinājis valsts politiku kodolsavaldīšanas jomā
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
ASV nolēmušas izspiest Krieviju no kodoltehnoloģiju tirgus