Eiropa

Nauda, kārtis un krāpnieki. Rietumu politiķi ir pārāk aizrāvušies ar "Baltijas aizsardzību"

107
(atjaunots 11:41 30.01.2017)
Nesen ASV Kongresa bibliotēkā nesen tikās kongresmeņi Sjūzena Devisa, Džims Kosta, Riks Larsens, Maikls Tērners, Robs Bišops un stratēģisko pētījumu centra RAND speciālisti. Viņi spēlēja spēli, kurā visi draudzīgi aizsargāja Baltijas valstis no "jebkura iespējamā uzbrukuma."

Politiķi, kuri joprojām klāsta par to, ka Baltijas valstīs iespējams karš ar Krieviju, uzvedas gluži kā bērni. Viņi ir tik jauki. Noskaņojums kā mazam bērnam Ziemassvētku priekšvakarā: "Nu, kad tad beidzot? Kad sāksies?!" Tā vien gribas pastāstīt viņiem patiesību par viņu Santa Klausu, atzīst radio Sputnik Igaunija komentētājs Vladimirs Barsegjans.

Kāršu spēles mēdz būt dažādas, taču tām ir kopīga iezīme. Paklusām izpaudīšu: ziniet, tās ir azartspēles. Tāda aizraušanās var nebeigties labi, ja piemirst mēru. Ja neticat, palasiet F.Dostojevska romānu "Spēlmanis". Tiesa, tajā gan runa ir par ruleti, taču lietas būtību tas nemaina: realitātes izjūtu zaudējušais spēlmanis kļūst par spēles vergu. Kārtīs nospēlē likteņus, bagātības un pat veselas valstis.

Un te pēkšņi nesen ASV Konkresa bibliotēkā tikās kongresmeņi Sjūzena Devisa, Džims Kosta, Riks Larsens, Maikls Tērners, Robs Bišops un stratēģisko pētījumu centra RAND speciālisti, lai uzspēlētu ģeogrāfiskās kārtis. Draudzīgais kolektīvs spēlēja Baltijas valstu aizsardzību no "jebkura iespējama uzbrukuma". Par to visai pasaulei pastāstīja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons.

Interesanti iztēloties, kā šī spēle notika, vai tās dalībnieki dalījās "zilajos" un "sarkanajos" labprātīgi vai pēc skaitāmpantiņa. Varbūt viņi visi kopīgi darbojās angliski runājošo "labo" pusē un krievvalodīgajam "ļaunumam" dāvāja tiesības palikt iztēlē. Tas, kāpēc amerikāņu likumdevēju pretinieku loma piešķirta krieviem, kļūst saprotams no Mihkelsona paziņojumam klātpievienotā kartes uzņēmuma: draudi Baltijas valstīm tuvojas no austrumiem.

Jāsaka gan, bibliotēka ir visai dīvaina vieta tādai nodarbei – šeit taču jāievēro klusums. Un tomēr spēlē. Es iesaku šādiem nolūkiem iekārtot ASV Kongresa bibliotēkā īpašu spēļu istabu, ko kuras varētu notiekošo translēt uz lielu ekrānu un ieslēgt skaņu pēc patikas. Paši spēlmaņi arī varētu pakliegt, cik sirds vēlas. 

Galu galā, Rietumu politiķi un žurnālisti, kuri joprojām klāsta par iespējamo karu ar Krieviju Baltijas valstīs, uzvedas kā bērni. Tik mīļi un naivi. Noskaņojums viņiem ir kā bērnam, kurš zem eglītes sapņo par rītu, kad viņu gaidīs dāvanas.

Iztēlē parādās dzīva aina – kā šie pieaugušie onkuļi un tantes grozās zem segām: "Nu, kad tad? Kad sāksies?!" Viņiem acīmredzami pat prātā nenāk, ko nozīmē īsts karš. Viņiem pašiem tak karot nevajadzēs. Viņi, apjūsmojot ainu monitorā, tikai atkārtos Hilarijas Klintones frāzi: "Atnācām, ieraudzījām, nogalinājām!"

Šos cilvēkus, kuri tik ļoti ilgojas pēc kara ar Krieviju Baltijas valstīs, it nemaz neuztrauc ne tas, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem it nemaz negribas mirt, ne arī tas, ka Krievija atkal un atkal skaidro, ka valsts negatavojas nevienam uzbrukt, ka tamlīdzīgas runas ir tikai slimu smadzeņu ražojums.

Šiem politiķiem un žurnālistiem nepietiek asiņu, kas līst Sīrijā, Irākā, Lībijā, viņiem gribas, lai būtu vairāk. Vairāk asiņu, tātad arī vairāk naudas viņu kabatās. Un šī mērķa dēļ arvien vairāk ir karavīru un militārās tehnikas pie robežām, arvien kareivīgākas ir runas un provokatīvākas ir "neatkarīgo" mediju publikācijas.

Kā apturēt šo neprātīgo spēli? Kā atņemt negodīgajiem spēlmaņiem viņu iezīmētās kārtis? Mums ir jāatbild uz šiem jautājumiem. Tas ir svarīgi.

107
Pēc temata
The Washington Post: pie Krievijas un Baltijas robežām rit gatavošanās karam
Washington Post: Baltijas valstīm vajadzīgi vēl lielāki NATO spēki
Rietumvalstu iedzīvotājus biedē trešā pasaules kara risks
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

43
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

43
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

21
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

21
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu
TA

Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās

0
(atjaunots 11:31 13.08.2020)
Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu par ikgadējās automobiļu tehniskās apskates procedūras izvešanu no valsts tiešās pārvaldes.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.

Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.

Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.

"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.

"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.

Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.

Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.

Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".

Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.

Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.

Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.

Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.

0
Tagi:
automašīnas, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
CSDD Jelgavas nodaļas vadītāja zaudēja savu amatu
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem