Aleksejs Stetjuha

XXL beigas: pārāk liels izmērs mīlai

143
(atjaunots 08:35 24.01.2017)
Rīgā slēgts geju klubs XXL. Slēgts pusgadu pirms savas pilngadības – jūlijā tam apritētu 18 gadi. Dieva dēļ, tikai nevajag domāt, ka šī sleja saistīta ar personīgo drāmu. Tiesa, ik reizi, kad mūsu valstī kaut kas tiek slēgts, kāds saskaras ar mazo traģēdiju. Lai kāda tā būtu.

Tirgus ekonomika nevienu nesaudzē. Kāds no pamatlicējiem skaidroja, ka kluba līmenis ir krities, tas pārvērties par izvirtības perēkli, un apmeklētāju skaits krities. Vietējie seksuālo minoritāšu pārstāvji neizturēja tikumības krišanos.

Dīvaina lieta: tiem, ko pieņemts saukt par izvirtuļiem, pastāv savi tikumības principi. Tas ir smagi — saskatīt pretiniekā cilvēka jūtas. Par to savulaik jau Remarks rakstīja. Ziņa par kluba slēgšanu raisīja diskusiju: vai nu geju skaits tā krities, ka klubus slēdz, vai viņu skaits tā pieaudzis, ka klubi vairs neesot vajadzīgi. Daudzi tradicionālo attiecību piekritēji tamlīdzīga iestādījuma slēgšanu pielīdzina trakomājas slēgšanai un pacientu palaišanai uz brīvām kājām. Tagad viņi ik pa brīdim pamet aci apkārt, bīstoties no pēkšņas tikšanās.

Sabiedrība nav gatava pieņemt to, ka LGBT kādu no savējiem var uzskatīt par amorālu. Visi ir pieraduši uzskatīt viņus par nenormāliem. LGBT ir zīmogs, kura nesējs nav savienojams ar dzīvi un sabiedrību. Viņi taču visi ir vienādi: rožainās bikšelēs un lillā boa ap kaklu. Manierīgi puisēni un vīrišķīgas sievietes. Viņi visu acu priekšā skūpstās ar sev līdzīgiem un dažkārt mēģina stāties sakaros ar mūsu bērniem. No kurienes tādiem radusies morāle? Bet te pēkšņi slēguši paši savu klubu. Par amorālu uzvedību.

Šķiet, nāvīgo grēku sarakstā var iekļaut vēl vienu — vienkāršošanu. LGBT simbols ir varavīksne, taču sabiedrība ierasti neatšķir ne krāsas, ne pustoņus. Jāatzīst gan, ka tas attiecas ne tikai uz LGBT. Labi zināmā lamu vārdā sabiedrība sauc visus, kuru pasaules uzskats un dzīvesveids atšķiras no ierastā.

Tāpēc man izjuka visi stereotipi, kad ētisku apsvērumu dēļ durvis slēdza viens no vecākajiem geju bāriem. Pēkšņi noskaidrojās, ka geji neatbalsta geju uzvedību.

Manu draugu vidū vairāki ir netradicionālās seksuālās orientācijas pārstāvji. Mēs tiekamies, dzeram kafiju, pļāpājam par dzīvi. Tiekoties viņi nenēsā rožainu boa. Mēs neapspriežam, ar ko un kas nodarbojas zem segas: mums ir milzum daudz citu kopīgu tēmu. Viņi neiet uz geju parādēm, neklaigā par savu orientāciju. No viņiem atšķiros tikpat lielā mērā, ka brūnacains cilvēks atšķiras no zaļača.

Sarunās acu krāsai un seksuālajai orientācijai nav ne mazākās nozīmes. Tā nu ir nācies, ka arī es pats piederu minoritātei. Nē, ne jau seksuālajai. Šajā ziņā esmu tradicionāls. Es piederu pie mazākumtautības.

Noteiktai iedzīvotāju grupai tāda piederība ir vēl sliktāja nekā geju būšana. Par laimi, šī grupa samazinās, tomēr tā pastāv. Viņu pasaulē es esmu viduvējs Latvijas krievs. Rajona huligāna un aprobežota dzērāja hibrīds, cilvēks, kas nepārvalda valsts valodu un kaismīgi ilgojas pēc jaunas Krievijas okupācijas. Kad pēkšņi noskaidrojas, ka esmu lasījis Moljēru un iebilstu pret "Krievu pasauli", šiem cilvēkiem smadzenes "uzkaras". Izrādās, Latvijas krievs atšķiras no Latvijas otrās prezidentes kundzes ieskicētā tēla: vodka, siļķe un balalaika. Izrādās, arī mēs mīlam savu valsti un uzskatām to par savējo. "Tad varbūt jūs nemaz neesat krievi?— mūs piesardzīgi iztaujā. — Varbūt jūs esat latvieši?"

Nē, mēs esam krievi. Mēs, krievi, esam dažādi. Tāpat kā visas minoritātes. Paturēsim to prātā. Un neaizmirsīsim, ka tos, ko mēs dēvējam par p….m, izvēlas vairākums.

143
Pēc temata
Jauns prezidents – jauna mājaslapa: ko vairs nevēlas pieminēt Baltais nams
Nāve tīmeklī: "atnesiet man viņa galvu"
Mīlestība, kas līdzinās vaidam: kā iemācīties dzimteni mīlēt
Runas pavērsieni: Jaungada uzrunu anatomija
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

63
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

63
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

208
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

208
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli