Bulgārijas jaunievēlētais prezidents Rumens Radevs

Kas gatavo "maidanu" Bulgārijā

96
(atjaunots 12:39 21.01.2017)
Bulgārijas jaunievēlētais prezidents Rumens Radevs, par kuru vēlēšanās novembrī nobalsoja gandrīz 60% bulgāru, nodeva prezidenta zvērestu 19. janvārī un amata pienākumus sāks pildīt 22. janvārī.

Bulgāru interneta lappusēs parādījusies informācija par to, ka Bulgārijā valsts jaunā prezidenta, ģenerāļa Rumena Radeva inaugurācijas priekšvakarā plānotas protesta akcijas ar mērķi destabilizēt situāciju valstī par labu konkrētām partijām.

Savukārt 21. janvārī pie Bulgārijas prezidenta rezidences Sofijas centrā ieplānota "protesta akcija", ko organizē "nevalstiskās organizācijas" – tās strādā Bulgārijā, taču finansējumu saņem no ārvalstīm, piemēram, no ASV.

Viņi vairs nesēdēs klusi

Neoficiāla informācija liecina, ka viena no "nevalstiskajām organizācijām" Bulgārijā nesen saņēmusi instrukciju masveida nekārtību organizēšanai. Tajā iekļautas rekomendācijas par to, ka "aktīvajos pasākumos" jāiesaista personas vecumā līdz 40 gadiem. Katrs akcijas dalībnieks saņems honorāru – līdz 30 eiro dienā. Protesta akcijām jānotiek ar lozungiem pret prezidentu Radevu un Krieviju. 

Līdz šim vēl nav noskaidrojies, kadas nevalstiskās organizācijas atbalsta provokāciju rīkošanu. Vienlaikus fonda "Amerika Bulgārijai" ("Америка за България") izpilddirektore Nensija Šilere publiski pauda, ka no šī brīža fonds vairs neslēpsies – tas skaļi apliecinās savu viedokli.

"Jūsu sabiedrībā notiek izmaiņas, — paziņoja Šilere. — Mēs strādāsim kopā, lai saliktu kopā cietā rieksta elementus un padarītu Bulgāriju labāku. Līdz šim fonds strādāja klusi, veidojot apstākļus saprotošiem cilvēkiem. Tomēr laiki mainās, un maināmies mēs. No šīs dienas mēs vairs klusu necietīsim."

Nesen šis fonds kļuva pazīstams ar to, ka samaksāja Bulgārijas Nacionālajai televīzijai 30 600 dolārus un privātajai telestacijai BTV – 26 500 dolārus par Klintones un Trampa priekšvēlēšanu cīņas atspoguļošanu "pareizā gaismā", tas ir, par labu Klintonei. Pats par sevi saprotams, ka šo fondu atbalsta tās pašas amerikāņu aprindas, kas atbalstīja "maidanu" Kijevā 2014. gadā.

Atkal Soross…

Mediji Bulgārijā jau iepriekš ziņoja, ka provokatīvo protestu organizācijā ar mērķi destabilizēt situāciju valstī tieši iesaistīts amerikāņu finansists un filantrops Džordžs Soross.

Informācija liecina, ka Soross izmanto savu sen izstrādāto shēmu, kuras pamatā ir grantu piešķiršana nevalstiskajām organizācijām – "lapseņu midzeņiem" – Balkānu valstu teritorijā.

"Nevalstiskās organizācijas kaitē nacionālajai drošībai, — norādīja Bulgārijas informatīvais portāls "Blic". — Tās ar nodomu rada spriedzi dažādos reģionos, it īpaši Balkānos, saskaņā ar to cilvēku, piemēram, Sorosa personīgajām un korporatīvajām interesēm, kuri finansē šīs nevalstiskās organizācijas. Viņa granti tiek atvēlēti šīm organizācijām."

Kāpēc nav apmierināti ar Rumenu Radevu

Bulgārijas jaunievēlētais prezidents Rumens Radevs it nemaz nelīdzinās aizejošajam prezidentam Rosenam Plevnelijevam, kurš pazīstams ar to, ka visu savas prezidentūras laiku stingri sekoja ASV prezidenta Baraka Obamas politikas fārvaterā. Pēdējās savas prezidentūras dienās Plevnelijevs sava Vašingtonas patrona pēdās paziņoja, ka Krievija it kā finansējot antieiropeiskās partijas un plašsaziņas līdzekļus Bulgārijā un citās Eiropas valstīs ar mērķi iznīcināt ES no iekšienes.

Rumena Radeva paustais viedoklis liecina, ka Bulgārijas jaunais prezidents vēlas tuvināties Krievijai. 

Piemēram, viņš paziņoja, ka viņa valsts dalība NATO un ES nenozīmē, ka Krievija būtu Bulgārijas ienaidnieks. Viņš arī vairākkārt atbalstījis pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu, kas kaitē abām valstīm. Pie tam Radevs uzskata, ka, lai arī daļa pasaules sabiedrības neatzīst Krimas pussalas iekļaušanas Krievijas teritorijā leģitimitāti, pussalas iedzīvotājiem pašiem jālemj par tās nākotni, cita starpā arī par to, vai viņi vēlētos, kai Krima no jauna kļūtu par Ukrainas teritoriju. 

Rumens Radevs pozitīvi vērtē arī ASV jaunievēlēto prezidentu Donaldu Trampu. "Trampa pozitīvā īpatnība ir tā, ka viņš nav politisku aizspriedumu vergs, viņš ir gatavs dialogam," — uzskata Radevs.

Tātad vispasaules elites acīs Radevs (tāpat kā Tramps) ir "Kremļa aģents", kuram vajadzētu vismaz sabojāt dzīvi.

Vai proamerikāniskajām NVO pietiks spēka ieriebt Radevam

Prezidenta vēlēšanās Radevs uzvarēja ar ievērojamu pārsvaru. Viņa uzvara liecina, ka bulgāri vēlas tuvināties Krievijas. Bulgāru tautas brālīgā attieksme pret Krieviju absolūti neatbilda aizejošās varas rusofobajam kursam.

Ņemot vērā ziņojumus par to, ka pret jauno prezidentu tiek gatavotas provokācijas, ļoti daiļrunīgi skan bulgāru komentāri sociālajos tīklos par nekārtību organizatoriem.

"Šie "sorosoīdi" ir mūsu tautas kauna traips, tas ir politiskais mazākums, — raksta kāds sociālo tīklu lietotājs. – Par Sorosa netīro naudu tik burvīgu vietu, kā Bulgārija, viņi turpina pārvērst par koncentrācijas nometni… Ar nopirkto mediju un izglītības sistēmas starpniecību Sorosam ir izdevies iznīdēt bulgāru garu lielākajā daļā jauniešu. Dzimta, Dzimtene, ģimene, patriotisms – tie mūsu acīs tagad ir slikti vārdi…"

Tieši ar to, ka " izdevies iznīdēt bulgāru garu lielākajā daļā jauniešu" izskaidrojams ieteikums savākt provokācijām līdz 40 gadus vecus cilvēkus. Vecāki cilvēki, ja patiešām izies demonstrācijā, domājams, atbalstīs Radevu un draudzību ar Krieviju. Taču arī Bulgārijas jaunatne vēl nav pavisam pazudusi savai valstij.

96
Pēc temata
Aivars Lembergs: Džordžs Soross grauj Latvijas drošību
Ukrainā bankrotējušu banku ieguldītāji draud ar trešo "Maidanu"

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

23
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

23
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Rīgas domes vēlēšanas 2020

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

32
(atjaunots 18:11 23.09.2020)
Vai Latviju var uzskatīt par demokrātisku valsti, ja tajā ir nepilsoņi? Tādu jautājumu uzdevis Vācijā dzīvojošs latvietis.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vācijā dzīvojošs latvietis nobalsojis vietējās vēlēšanās un nonācis pie skumīga secinājuma: Latviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē notika komūnu vēlēšanas. Tajās uzvarēja reģionā valdošā Kristīgi demokrātiskā savienība, rādītājus uzlaboja "zaļie" un zaudēja balsis Sociāldemokrātiskā partija. Taču Bonnā dzīvojošo Latvijas pilsoni Tomu Ancīti vēlēšanas uzvedināja uz pārdomām par politiku Latvijā. Viņš iegrima domās par cilvēkiem, kam nav balsstiesību valstī, kurā viņi dzīvo.

Savas pārdomas viņš publicēja Facebook.

"Lai arī esmu Latvijas, ne Vācijas pilsonis, man ir tiesības balsot Vācijā (un citās ES valstīs) gan vietējās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pateicoties manai ES pilsonībai. Arī ikviens Vācijas pilsonis var pārvākties uz Latviju un pēc sešiem mēnešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Iespējams, daudziem par to nav ne jausmas, taču, lai cik paradoksāli tas būtu, vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijušas balsstiesības pašu valstī, lai arī šīs tiesības automātiski saņem jebkuras citas ES valsts pilsonis, pārvācies uz Rīgu.

Cilvēkus, kam atņemtas balsstiesības, sauc par "nepilsoņiem", Latvijas valdība viņiem piešķīrusi "citplanētiešu"pases. Faktiski viņi ir personas bez pilsonības, lai arī Latvijas valdība to noliedz.

Viņi nevar balsot vietējās vai visas Eiropas vēlēšanās – ne savā dzimtenē Latvijā, ne kādā citā pasaules valstī. Pret viņiem attiecināti vēl vairāk nekā 70 citi ierobežojumi, pārsvarā saistīti ar darbu valsts sektorā. Vēl vairāk, viņi netiek uzskatīti par ES pilsoņiem, tāpēc viņiem nav tiesību brīvi pārvietoties un strādāt jebkurā citā ES valstī.

No kurienes nākusi šī beztiesiskā cilvēku kategorija?

Kad Latvija kļuva neatkarīga no PSRS 90. gadu sākumā, valsts jaunie līderi sadalīja tās iedzīvotājus divās grupās – "vēlamie" un "nevēlamie".

Pirmajā grupā iekļauti cilvēki, kam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada, un viņu pēcteči. Viņiem atļāva apmainīt padomju pases pret neatkarīgās Latvijas jaunajām pasēm (šajā grupā tika iekļautas aptuveni divas trešdaļas valsts iedzīvotāju).

"Nevēlamajiem", kuri bija ieradušies Latvijā pēc 1940. gada, un viņu pēctečiem radīja speciālu tiesisko statusu – "Latvijas nepilsonis" (šajā grupā bija aptuveni trešā daļa iedzīvotāju – apmēram 700 tūkstoši cilvēku). Lielākā daļa viņu vidū bija krievi, taču bija arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, armēņi utt.

Tieskajam pamatam izmantoja tā saucamo "pārmantojamības doktrīnu": Latvija nav radīta no nulls pēc PSRS sabrukuma – tika atjaunota agrākā Latvijas Republika. Tā padomju pilsoņi, kuri ieradās Latvijas PSR no citām PSRS republikām padomju laikā, tika pasludināti par ārzemniekiem.

Dažus gadus vēlāk darbu sāka nepilsoņu "naturalizācijas" procedūra – viņi varēja saņemt pilsonību, ja pierādīs latviešu valodas zināšanas un pareizi atbildēs uz jautājumiem par Latvijas vēsturi (tas ir, piekritīs, ka PSRS to okupējusi).

Es vēl biju bērns, kad tika pieņemti tie vēsturiskie lēmumi. Neskatījos ziņas, nezināju likumus un, domāju, nesapratu, ko nozīmē "pilsonība". Taču es jau sapratu, ka cilvēki Latvijā runā dažādās valdās. Lielākā daļa runāja latviski, pārējie – krieviski, daudzi prata abas valodas. Tomēr šī starpība netraucēja saprasties un mierīgi dzīvot kopā – kā kaimiņi, dzīvesbiedri, draugi, radinieki un kolēģi.

Kad izaugu un sāku lasīt avīzes, noskaidroju, ka tik vienkārši nemaz nav. Uzzināju, ka krievvalodīgie ir citas šķiras cilvēki (lai arī tas neskanēja atklāti), ka viņi ir daudz sliktāki par latviešiem, ka viņu valodu nav vērts mācīties. Konstatēju, ka līdztekus ikdienas dzīvei pastāv cita joma: statusu un pasu sistēma, kas šķīra kaimiņus, dzīvesbiedrus, draugus, turviniekus un kolēģus.

Drīz pēc tam, kad saņēmu pats savu pirmo pasi, uzzināju, ka piederu pie privileģētās grupas. Man nebija jākārto eksāmens, jo mani vecāki piederēja pie "vēlamo" grupas.

Protams, uzzināju arī, kādi ir krievu un latviešu starpā valdošās spriedzes iemesli: okupācija, deportācijas, komunistiskā diktatūra un vēsturiskās pretenzijas.

Sociopolitiskā atmosfēra, kurā dzīvoju, ieskaitot politiķu-nacionālistu izteikumus, rakstus avīzēs, kas dēmonizēja krievvalodīgos, skolu izglītību un sabiedrisko viedokli – tas man palīdzēja izprast etnisko tiesību pārsvaru pār demokrātiskajām tiesībām.

Pagāja gadi, līdz spēju atbrīvoties no muļķīgajiem stereotipiem, ko man iekala, un uzzināt, ka īsti ir demokrātija.

Vēl daudz cilvēki Latvijā (starp "pirmās klases" pilsoņiem) ne tikai attaisno "nepilsoņa" statusa ieviešanu, bet arī pozitīvi vērtē tā tālāko pastāvēšanu. Cilvēki, kas runā par nepilsoņu diskrimināciju, sauc viņus par "prokrieviskiem", "Kremļa roku", "pretvalstiskiem" un tā tālāk (Krievijas valdība bieži kritizēja nepilsonību, tiesa, tāpat kā ES un ANO). Šajos "argumentos" nav intelektuālā elementa, tāpēc nav jēgas tos apspriest.

Citu argumentu pamatā ir mērķtiecība – "ja nepilsoņiem piešķirtu pilsonību, viņi balsotu par to vai citu partiju, un tas mainītu valsts politisko ainavu".

Var jau būt, ka tā ir patiesība. Taču lieta tā, ka tie ir atklāti nedemokrātiski izteikumi.

Kad mēs domājam par to, vai piešķirt tiesības kādai cilvēku grupai, ņemot vērā viņu "lietderību", mēs risinājām jautājumu par to, kas ir demokrātija. Vai tā patiešām ir labākā pārvaldes forma? Es esmu pārliecināts, ka tā ir, tāpēc tādi argumenti manās acīs ir bezjēdzīgi.

Vēl viens argumentu paveids ir atgādinājumi par to, ka naturalizācija vēl aizvien pastāv: "Daži nepilsoņi varēja naturalizēties, kāpēc citi nevar?", "Viņi vienkārši ir pārāk slinki, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu."

Neiedziļināšos "naturalizācijas" sitēmas pazemojošajās niansēs un neskaidrošu, kāpēc tā nekad nav strādājusi (kopš 1995. gada naturalizējušies tikai 20% nepilsoņu; viņu skaita būtiskā lejupslīde ir saistīta ar iedzīvotāju skaita dabisko sarukumu un emigrāciju). Sākot tādu dialogu, tu automātiski legalizē "nepilsoņa" statusu. Tā mēs atgriežamies pie jautājuma: kas tie tādi "mēs" esam, kas var nosūtīt citus kārtot eksāmenu?

Un vēl viens jautājums: kāpēc patiesībā pirms trīsdesmit gadiem sākās revolūcija? Vai tā bija TIKAI nacionālā revolūcija? Cik daudzi no tiem, kas 90. gados izgāja ielās, pieprasīja demokrātiju, ieskaitot visus tās principus, priekšrocības un pienākumus? Cik daudzi vienkārši gribēja būt neatkarīgi no PSRS un nevarēja ne iedomāties, kas tā tāda ir – demokrātija?

Protams, tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai to apspriestu publikācijā Facebook.

Pat ja rīt visiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību, nepilsonības sekas būs jūtamas vēl vairākas paaudzes.

Tomēr pagaidām, kamēr situācija ir tāda, kāda tā ir, es uzskatu, ka Latvijas prezidenta formulējums intervijā vienai vācu avīzei par protestiem Baltkrievijā ir dīvains. "Kā demokrātiskai valstij, mums jāparāda solidaritāte ar Baltkrievijas tautu, ka cīnās par demokrātiju un brīvām vēlēšanām," viņš teica.

Piekrītu, tas mums jādara. Protams, Latvijā ir virkne demokrātisku institūtu. Taču, manuprāt, ir nepareizi dēvēt to par demokrātisku valsti," viņš konstatēja.

32
Tagi:
nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Nevis Valsts valodas diena, bet Kauna diena: Levitam atgādina par nepilsoņiem
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Latvijas eksprezidents: nepilsoņiem dvēselē vēl dzīvo PSRS
Jaunieši no Latvijas, kas plāno mācīties Krievijas augstskolā, foto no arhīva

Kvotas studijām Krievijas augstskolās ārvalstniekiem papildinās stipendijas un granti

0
(atjaunots 22:07 24.09.2020)
Lai ārvalstu studenti kļūtu par augstas klases speciālistiem, viņiem vajadzīgas ne tikai tiesības uz bezmaksas studijām, bet arī stipendija, ir pārliecināts Rossotrudņičestvo vadītājs.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Formats, kādā patlaban tiek piešķirtas bezmaksas vietas augstskolās Krievijā abiturientiem no tuvējām ārvalstīm, ir jāmaina, uzskata Krievijas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

KF Valsts domes deputāts Jevgēņijs Primakovs ieņēma aģentūras vadītāja posteni šī gada jūnija beigās. Viņš apsolīja nopietnas pārmaiņas struktūras darbā. Par vienu no aktuālākajiem jautājumiem "Rossotrudņičestvo" vadītājs uzskata kvotu piešķiršanas sistēmu studijām Krievijas augstskolās ārvalstu pilsoņiem.

"Kvotu skaits pieaugs – prezidents (Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins – red.) taču teica, ka to būs vairāk. Līdz 2023. gadam kvotu skaitam jāpieaug divkārt. Tomēr mēs ar kolēģiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, no Valsts domes apspriežam, ka pats stāsts par kvotām nav gluši efektīvs," sarunā ar aģentūru Sputnik atklāja Jevgēņijs Primakovs.

Kā piemēru viņš minēja Baltkrieviju, kam piešķirts liels skaits budžeta vietu augstskolās, bet Krievijai ir "smagi sacensties pat ar Poliju".

"Poļi ne tikai dod iespēju vienkārši mācīties, bet arī piešķir studentiem zināmas stipendijas, grantus. Mums ir grūti konkurēt, ka mēs piedāvājam jauniešiem vienkārši nākt un mācīties. Vajag pilnveidot sistēmu, lai kādā brīdī vismaz daļai šo kvotu parādītos grantu un stipendiju komponente. Lai nebūtu vienkārši – ejiet un mācīties, bet arī: te jums būs biļete, lai atlidotu, te jums būs iespējas apmaksāt mājokli vai kopmītni," atzīmēja Primakovs.

"Rossotrudņičestvo" ir ieinteresēta, lai ārvalstu studenti, ierodoties Krievijā, kļūtu par augstas klases speciālistiem, ekspertiem jomā, kurā studē, uzsvēra aģentūras vadītājs. Lai viņi, pēc studijām atgriežoties mājās, ieņemtu viņiem svarīgus amatus, atrastu labu darbu. Taču ar pašreizējo sistēmu šos plānus bieži neizdodas īstenot.

"Ir jaunieši, kuri, ierodoties Krievijā, nokļūst smagos apstākļos, sāk strādāt par sētniekiem taksometra vadītājiem. Tas ir nepareizi pat no mūsu budžeta līdzekļu izlietošanas viedokļa, kas paredzēti šo jauniešu mācībām," paskaidroja Primakovs.

Viņš piebilda: pagaidām konkrētu plānu kvotu sistēmas reformām nav, "plāni – tas jau ir kaut kas vairāk vai mazāk precīzs, izstrādāts", problēma vēl tiek apspriesta. Taču bez izmaiņām neiztikt, viņš ir pārliecināts.

2020. gada sākumā Valsts dome plaši diskutēja par iespēju palielināt kvotu ārzemju studentiem no 15 līdz 30 tūkstošiem budžeta vietu. Toreiz Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs nosauca skaitli – 15 tūkstoši vietu – tas neatbilst Krievijas starptautiskajai lomai un humanitārajam spēkam. Kā piemēru viņš minēja Poliju, kas tikai Baltkrievijas pilsoņiem vien piešķir 10 tūkstošus budžeta vietu, un Rumāniju, kas bez maksas ik gadus māca 5 tūkstošus Moldovas pilsoņu.

Ārvalstu pilsoņu pieteikumu skaits studijām Krievijā tuvojas 100 tūkstošiem. IZM plāno palielināt ārvalstu studentiem paredzēto kvotu skaitu līdz 30 tūkstošiem.

0
Tagi:
Krievija, augstākā izglītība
Pēc temata
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
Latvijas iedzīvotāji var iesniegt dokumentus studijām Krievijas augstskolās
Lukjanovs: aizliegums studēt krievu valodā Latvijas augstskolās - dāvana KF budžetam