Krievijas prezidents Putins. Foto no arhīva

Rusofobijas briesmas 2

135
(atjaunots 14:35 10.01.2017)
Cilvēkiem, kuri ir pārāk jauni un neatceras Antiamerikāniskās darbības izmeklēšanas komisijas darbības un aukstā kara nelaimes, vajadzētu izglītoties. Šodien mēs atrodamies tikai dažus soļus no jauna aukstā kara un tādas pašas komisijas.

InoSMI citē The Nation reportiera Patrika Lorensa (Patrick Lawrence) rakstu.

— Žurnāls Nation nesen savā redakcijas slejā pieprasīja: pierādiet mums tā saucamo Krievijas iejaukšanos amerikāņu politiskajā procesā. Robijs Mūks (Robby Mook), Hilarijas Klintones pirmsvēlēšanu štāba vadītājs pērnvasar, jau pāris stundas pēc e-pasta informācijas noplūdes paziņoja, turklāt ļoti pārliecinoši, ka to esot izdarījuši krievi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Demokrāti bija tikpat pārliecināti arī par viņu motīviem. Kopš tā laika viņu krāpšana liek man sacīt: ticēšu tad, kad ieraudzīšu pierādījumus, līdz tam brīdim — nekādā gadījumā. Šajā sakarā būtu kas jāpiebilst. Pirmkārt, daudzi profesionāli apmācīti specdienestu veterāni, arī cienījamais Rejs Makgoverns (Ray McGovern) vēsta, ka informācijas noplūde no e-pasta noteikti ir savējo darbs, nevis hakeru uzbrukuma rezultāts. To arī ir vērts izpētīt, lai gan korporatīvajos medijos par to nav ne vārda.

Otrkārt, uz mirkli iedomāsimies, ka Krievija tiešām ir vainīga. Taču Vašingtonas agresīvās eksplozīvās kampaņas fonā, šī noplūde ir ne vairāk kā tenku sleja.

Treškārt, ir kopējais konteksts — un tas ir jāpatur prātā. Ja pavērosim, ko pēdējā laikā ASV dara Krievijai: apvērsums pie valsts durvīm, skarbs sankciju režīms, nebeidzama kara histērija Vašingtonā, NATO militārās klātbūtnes pastiprināšana dažus kilometrus no Krievijas robežas, kļūs skaidrs, ka e-pasta uzlaušana ir ļoti atturīga atbilde.

Pirmā mācība visiem rusofobiem, īpaši to "progresīvajam" paveidam: par šo vieglprātības ekstāzi būs jāmaksā. Tas rada apstākļus jau esošā saspīlējuma veicināšanai pasaulē. Taču ieguvējs ir Pentagons un tā meitasuzņēmums NATO, militārie uzņēmēji un militārā partija Kapitolija pakalnā, kas darbojas iepriekšminēto grupu interesēs.

Liberāļi, pajautājiet sev: vai mēs gribam pievienoties šiem spēkiem? Vai esat nolēmuši ticēt CIP uz vārda, lai gan ko tā teiktu? Vai jūs uzskatāt par patiesību visu to, ka publicē Times, par tīru patiesību, bez jebkādiem meliem, tikai tāpēc, ka tas ir Times? Tas ir diezgan dīvaini, ja atsaukt atmiņā šo organizāciju darbības vēsturi, kurā ir daudz traipu. Dīvaini arī ir tas, ka šodien rusofobu uzbrukumu vada Demokrāti — cilvēki ar lielo burtu. Parasti ar to nodarbojās labējie reakcionāri. Rodas iespaids, ka tu esi Rips van Vinkls1, pamodies pavisam citā pasaulē.

Valdošā rusofobija tikai pastiprina Amerikas izolāciju starptautiskajā arēnā. Tas ir acīmredzams jau vairākus gadus, taču mēs reti par to runājam. Tie ir vēl vieni mūsu maldi. Būtībā Vašingtona līdz šim darbojas pēc Buša II principa "kas nav ar mums, tas ir pret mums", — bet pasaule pamazām nostājas otrās nometnes pusē. Mūsu pūliņu rezultātā vienatnē paliks nevis krievi, bet mēs.

Uzskatāms piemērs — Alepo. Sīrijas gadījumā mūsu apziņā tas ir propagandas kampaņas objekts no mūsdienu PR industrijas tēva Eduarda Berneja (Edward Bernays) mācību grāmatas. Šodien mūsu "mērenie" — tie paši labsirdīgie demokrāti, kuri apšaudīja no pilsētas bēgošos mierīgos iedzīvotājus un apbedīja viņus masu kapos (nerunājot jau par visu pārējo) — ir izdzīti no Alepo pilsētas austrumu daļas. Bet kas ir mums? Lūk kas: Krievija, Irāna un Turcija pulcējas Maskavā, atklāti ignorējot ASV, un pasludina sevi par politiska izlīguma Sīrijā garantiem.

Un vēl mums ir brīnišķīgā Obamas administrācijas atbilde: nē, tas nelīdzēs, nekad un neparko. Pasekosim, kā ASV visiem spēkiem bāzīs sprunguļus ratos šim procesam.

Tagad esam nonākuši pie svarīga jautājuma par zaudētajām iespējām. Rusofobi var daudz spriedelēt par nikno Krieviju un par tās viltīgo vadību, taču tas arī draud ar zināmiem zaudējumiem. Realitāte ir tāda: kamēr Vašingtona nav iemācījusies sadarboties ar Maskavu daudzos, ļoti daudzos savstarpēji izdevīgos jautājumos, problēmu risināšana tai nebūs pieejama. Citos gadījumos (Ukraina, Sīrija) atteikšanās no sadarbības vedīs pie cilvēku upuriem un iznīcinātām sabiedrībām. Obamas administrācija jau ilgus gadus ir iztērējusi, lai pazemotu Krieviju, apgalvojot, ka tā ir tikai reģionāla lielvalsts. Beidzot ir jāatzīst, ka tie ir kārtējie mūsu maldi, pie tam milzīgi un destruktīvi maldi.

Mācība numur divi rusofobiem un viņu ceļabiedriem: atainojot Putinu kā Belcebulu, jūs uzņematies atbildību. Šajā gadījumā jums radusies kaitīga aizraušanās ar dižvalstu konkurenci un ar "neaizstājamās nācijas" koncepciju.

Informācijai. Ikviens, kurš spēj domāt objektīvi (vai tādi vēl ir?), spēj saskatīt Krievijas prezidentā nopietnu un efektīvu valsts darbinieku, kurš labi pārzina vēsturi un spēkus, kas to veido. Viņš nav noteikti jāiemīl, lai to saprastu. Viņš jau ir pierādījis savu taisnību, tāpēc jau politiskā kliķe Vašingtonā aicina mūs visus ienīst viņu. Manuprāt, amerikāņiem ir jāizskata Krievijas problēma primāro un sekundāro pretrunu — lielāka un mazāka mēroga antagonisma plaknē. Krieviem, tāpat kā pārējiem, ir daudz iekšējo problēmu, un daudziem ārzemniekiem tās rada lielas raizes. Tomēr krievu problēmas ir jārisina krieviem, to esmu jau vairākkārt uzsvēris, un tās visas ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar mūsu gadsimta galveno jautājumu — Rietumu un nerietumu paritāti.

Saprast Krieviju un tās vadību iepriekšminētajos aspektos — tas nozīmē aci pret aci sastapties ar daudzu mūsu rusofobu antipātiju un uzdot jautājumu, kāpēc to rindās ir personas, kas sevi dēvē par "progresīvām".

"Pasaulē ir tikai divas lielas nācijas. Pirmā ir Krievija, līdz šim barbariska, taču liela un cieņas vērta. (…) Otrā ir Amerika, jūsmas pilna un nenobriedusi demokrātija bez šķēršļiem. Pasaules nākotne ir starp šīm divām izcilajām valstīm. Kādreiz tās sadursies, un mēs redzēsim tādu cīņu, kāda nevienam pat sapņos nav rādījusies."

Kā gan mums nav paveicies, es domāju ik reizi, kad pārlasu šo citātu.

Tie ir franču vēsturnieka un kritiķa Šarla Ogistēna Sentbēva (Charles Augustin de Sainte-Beuve) pravietiskie vārdi, ko viņš rakstījis 1847. gadā. Tie ir vieni no pirmajiem vārdiem, kuros aprakstīts ienaids, ko vērojam mūsdienās. Sešus gadus vēlāk kāds vācu domātājs aicināja veidot Eiropas valstu savienību pret carisko Krieviju, kuras spēki auga augumā. Vēlāk parādījās smagsvarnieki, piemēram, Nīče un slavenais franču vēsturnieks Žils Mišlē (sev par kaunu viņš krievus uzskatīja par nepilnvērtīgiem cilvēkiem). XIX gs. 70. gados "Rietumu" ideja (tagad tā ir transatlantiskā alianse) jau ieguva popularitāti. Tad arī dzima ideja par Rietumu aizsardzību no "pārējiem", proti, no Austrumiem.

Šī vēsture mums ir jāzina. Tā ir mūsu vēsture. Aukstā kara gados Sentbēva krīze, kas ilgu laiku brieda starp "divām izcilajām valstīm", sasniedza kulmināciju, kad bijām gatavi kodolieroču valodā teikt, ka cilvēka dzīve pati par sevi nav tik svarīga, kā mūsu uzvara pār Austrumiem — krieviem. Pašreizējā rusofobijas lēkme ir tikai jauna nodaļa šajā stāstā.

Mums ir noteikti pienākumi. Pirmkārt, mums ir viss skaidri jāsaskata. Ir "jāpamet mūsu pagātnes robežas", kā reiz teicis Nīče. Otrkārt, ir jāizprot strīds starp Rietumiem un nerietumiem, kāds tas ir patiesībā, proti, jāsaprot, ka tas ir bezjēdzīgs strīds, kura saknes meklējamas priekšstatā, ka cilvēces tieksmes spēj apmierināt viens vienīgs sabiedriskais un politiskais modelis. Treškārt, ir jāatsakās turpināt šo neauglīgo sāncensību. Proti, ir jāatsakās no tās globālās daudzveidības priekšrocību un formu dēļ. Tas ir XXI gadsimta uzdevums. Skaļās un rupjās rusofobijas lēkmes, kas mums var atgadīties, ir tikai pretošanās jaunajām vēsmām.


1 Rips van Vinkls – Vašingtona Irvinga stāsta galvenais varonis, kurš 20 gadus nogulējis un pamodies, kad visi viņa paziņas jau miruši. Personāžs simbolizē cilvēku, kurš atpalicis no laika. (Tulk. piez.)
135
Tagi:
Krievija, Rusofobijas briesmas, ASV
Pēc temata
Rusofobijas bizness
"Krievu Jaungada" organizatore: esmu vīlušies latviešos
Nepatriotisks mikroautobuss un tramvajs – sašutums latviešu sociālajos tīklos
Krievijas JKF, Eugeny Kocheshkov

Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā

20
(atjaunots 16:56 06.08.2020)
Krievija liek atdzimt Jūras kara flotes tradīcijām. To apliecina Baltijas, Ziemeļu, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles plašās mācības Baltijas jūrā.

Jūras kara mācībās "Okeāna vairogs 2020" piedalās vairāk nekā 30 kuģi, jūras aviācija un pretgaisa aizsardzības spēki, krasta spēki un jūras kājnieki. Tās sākušās Baltijas jūrā 3. augustā. Karakuģi izgājuši jūrā no bāzes punktiem, risina pretmīnu aizsardzības uzdevumus un izvēršas norādītajos rajonos, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kara jūrnieki mācās atvairīt gaisa uzbrukumus, likvidēt pretinieka kuģus un zemūdenes. Tiek izspēlēta taktiskā desanta izsēšanās krastā, norit trieciena un zenītraķešu praktiskie starti, artilērijas apšaudes un citi uzdevumi. Manevrus "Okeāna vairogs 2020" vada Krievijas JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs.

Mācību saspringtais plāns un JKF komandiera lēmums personīgi vadīt manevrus liecina par notikuma nozīmi, kura fonā rodas asociācijas ar vērienīgākajām operatīvi stratēģiskajām mācībām pasaules jūras kara vēsturē – Padomju Savienības JKF mācībām "Okeāns" pirms pusgadsimta. Toreiz manevri notika vienlaikus četru okeānu akvatorijās, tajos piedalījās aptuveni 300 karakuģi. Tika izspēlētas kuģu trieciena grupu darbības, pārbaudīta JKF spēku un līdzekļu centralizētās pārvaldes efektivitāte vairākos stratēģiskajos virzienos.

Šodien Krievijas flote atgriežas Pasaules okeānā augstākā tehnoloģiskajā līmenī, mazāks kuģu un zemūdeņu skaits dāvā daudz plašākas iespējas.

Manevri noslēgsies ar JKF spēku pārgājieniem uz pastāvīgajām bāzēm Baltijas, Ziemeļu un Melnajā jūrā, kā arī Kaspijā. Tomēr kuģi nepaliks bāzēs ilgu laiku. septembrī sāksies stratēģiskās komandieru-štāba mācības "Kaukāzs 2020", kurās liela loma piešķirta Melnās jūras flotei un Kaspijas flotilei.

Operatīvā situācija

3. augustā Baltijas flotes karakuģi atrisināja pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzības mācību-kaujas uzdevumu kompleksu, izpildīja dažāda sarežģītības līmeņa artilērijas apšaudes pa gaisa un jūras mērķiem sarežģītos apstākļos.

Vienlaikus Hmeļovkas poligonā Kaļiņingradas apgabalā daudzveidīgs Baltijas flotes spēku grupējums izspēlēja jūras desanta izsēšanos krastā. Šajā epizodē piedalījās aptuveni divi tūkstoši karavīru, vairāk nekā 20 kara kuģi un sagādes kuģi, 18 jūras aviācijas lidmašīnas un helikopteri, vairāk nekā 30 jūras kājnieku un inženieru kara tehnikas vienības.

Desanta laikā Baltijas flotes mīnu tralētāju grupas pavadīja desanta kuģus "Korolev", "Minsk", "Kaliningrad", "Eugeny Kocheshkov" un desanta kuterus. Glābšanas helikopteri Ka-27PS nogādāja krastā inženieru vienību sapieru grupas, kas nodrošināja pretmīnu koridorus jūras desanta drošam pārgājienam. Ar kuģu trieciena grupas atbalstu nosacītā pretinieka pozīcijām uzbruka vairāk nekā 25 bruņutransportieri BTR-82A ar jūras kājnieku desanta-trieciena bataljona vienības kareivjiem. Pretdesanta aizsardzības pārraušanas uzdevumu karavīri izpildīja sekmīgi un izpelnījās JKF komandiera Nikolaja Jevmenova atzinību.

Flotes spēki Baltijas jūrā strādā dienā un naktī. Jūras aviācija nepārtraukti atrodas gaisā. Taktisko mācību formātā ar kaujas šaušanas mācībām un praktiskajiem raķešu startiem pretgaisa aizsardzības vienības izspēlē mijiedarbību un flotes spēku piesegšanu. Šajos manevros iesaistīti 400 karavīri un 50 kara tehnikas vienības.

Vienlaikus krastā nosacītā pretinieka spēkus, tehniku un aviāciju likvidē "jūras tankisti". Aptuveni 400 karavīri no Baltijas flotes armijas korpusa atsevišķā tanku pulka devās 50 kilometrus garā pārgājienā un izcili izpildīja apšaudes uzdevumu, pie tam pretinieka masu iznīcības ieroču pielietojuma apstākļos (tanku bruņas mazina radioaktīvo izstarojumu aptuveni 100 reizes). Pat īss pārskats dāvā zināmu priekšstatu par Krievijas Jūras kara flotes mācību "Okeāna vairogs 2020" mērogu un saturu.

Flotes prioritātes

Vašingtona un Brisele sāpīgi uztvēra neseno Krievijas JKF papildinājumu – modernos stratēģiskās nozīmes zemūdens kreiserus "Borei A" un daudzfunkcionālās zemūdenes "Jasen M". Rietumi to nodēvēja par izaicinājumu, uz ko Pentagonam atbildes nav.

Vētrainā tempā attīstās Baltijas flote, kas pēdējos gados prioritārā kārtībā saņēmusi vairāk nekā 20 jaunus kuģus ar lielā darbības rādiusa recīzajām spārnotajām raķetēm. To starpā ir arī "Karakurt", kam nav analogu visā pasaulē. Drīz sagaidāms jaunās paaudzes hiperskaņas raķešu bruņojums.

Pastāvīgi nostiprinās grupējums Kaļiņingradas apgabalā, kur Baltijskas pilsētā izveidota viena no abām galvenajām Baltijas flotes bāzēm. Visas KF Bruņoto spēku raķešu brigādes saņēmušas OTRK "Iskander M" un apgūst "jūras tematu". Tomēr Krievija, būvējot jauno JKF, nav iecerējusi biedēt citas valstis.

Baltijas flotes galvenie uzdevumi ir Krievijas ekonomiskās zonas un rūpniecisko rajonu aizsardzība, kuģošanas brīvības garantija un Krievijas valdības ārpolitisko akciju izpilde Pasaules okeāna ekonomiski nozīmīgajos rajonos (lietišķas vizītes, kopīgas mācības, miernešu operācijas).

Par to, cik nozīmīgas ir šo JKF operatīvi stratēģiskā grupējuma funkciju izpilde, liecina NATO kuģu mīnu grupas pastāvīgā klātbūtne Baltijā, amerikāņu stratēģisko bumbvedēju B-52H lidojumi 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, KF militāri ekonomiskās blokādes scenāriji, kas tiek regulāri izspēlēti alianses JKS mācību gaitā.

Polijā patlaban apmetusies ASV armijas 5. korpusa vadība. Jūlijā Latvijā noslēdzās NATO GKS trīs dienas ilgās mācības, kurās piedalījās 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no 5 alianses dalībvalstīm un Somijas. Manevru izsludinātais mērķis: komandieru iemaņu un kontroles iespēju un sadarbības uzlabošana, gaisa patruļu procedūru pilnveidošana (ar AWACS spēkiem). Faktiski sešu valstu trieciena aviācija izspēlēja militāro sadarbību operācijā pret Krieviju Baltijā.

Iepriekš ASV GKD komandieris Eiropā Džefrijs Lī Harrigans informēja, ka Pentagonam ir plāns, kā pārraut Krievijas PGA sistēmu Kaļiņingradas apgabalā.

Maskava ir spiesta spert atbildes pasākumus, veidot būtisku jūras kara potenciālu rietumu stratēģiskajā virzienā – kuģu grupējumu, dīzeļa zemūdeņu divizionu, sagādes un glābšanas kuģu vienības, flotes jūras aviāciju, krasta spēkus, Baltijas flotes PGA vienības, kā arī projicēt uz rietumiem triju citu flotu operatīvās iespējas.

Baltijas flotes karakuģi piedalās plašās mācībās, strādā dzimto krastu tuvumā, pilda uzdevumus Indijas un Atlantijas okeānos, turklāt vienmēr ir gatavi atvairīt domājamā pretinieka raķešu un aviācijas uzbrukumu, reālu agresiju. Līdzīgi ir arī Ziemeļu, Melnās jūras un Klusā okeāna flotes uzdevumi. Pat Baltijas jūrā notiekošo Krievijas JKF manevru nosaukums ir pietiekami daiļrunīgs. "Okeāna vairogs" – tas ir vairogs, nevis "Zobena trieciens" (Saber strike) "septiņi pret vienu" stilā vai "Globālais pērkons" (Global Thunder) ar pretenzijām uz varu visā pasaulē.

20
Tagi:
militārās mācības, Krievijas Jūras kara flote, Baltijas jūra, Krievija
Pēc temata
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā
Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

54
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

54
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Skolniece, foto no arhīva

ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla

0
(atjaunots 19:47 06.08.2020)
ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā 160 valstis visā pasaulē bija spiestas ieviest bērniem attālinātās mācības un slēgt skolas. Problēmas izglītības procesā skāra miljardu cilvēku. Viņu vidū 40 miljoniem bērnu nebija iespējams nodrošināt svarīgu sagatavošanos pirms jaunā mācību gada, vēsta jauns.lv.

"Mūs sagaida daudz lielāka mēroga katastrofa, kas var nivelēt gadu desmitiem ilgu progresu un padziļināt pasaule iesakņojušos nevienlīdzību," teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

ANO ierosina pēc iespējas ātrāk atvērt skolas.

"Neskatoties uz mācību nodarbībām radio, televīzijā un internetā, kā arī neskatoties uz visām skolotāju un vecāku pūlēm, daudzi skolēni vēl joprojām nav sasniedzami. Audzēkņiem ar ierobežotām iespējām, minoritāšu un maznodrošināto kopienu pārstāvjiem, bēgļiem, kā arī atsevišķu rajonu iedzīvotājiem draud lielākais risks bezcerīgi atpalikt mācībās," atgādināja Guterešs.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka no nākamā mācību gada plānots organizēt izglītošanos saskaņā ar trim modeļiem. Ja saglabāsies aptuveni pašreizējā epidemioloģiskā situācija, tiks īstenots mdelis A, un no 1. septembra izglītīas iestādēs atsāksies mācības klātienē.

Latvijas valdība apstiprināja IZM plānu, kas paredz mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Mācību process skolās un augstskolās sāksies 1. septembrī klātienē, ka valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, informēja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot skolēnu veselības stāvoklim: regulāri sniegt informāciju, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās.

1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās macības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

0
Tagi:
izglītība, pandēmija, ANO
Pēc temata
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē