Krievijas prezidents Putins. Foto no arhīva

Rusofobijas briesmas 2

135
(atjaunots 14:35 10.01.2017)
Cilvēkiem, kuri ir pārāk jauni un neatceras Antiamerikāniskās darbības izmeklēšanas komisijas darbības un aukstā kara nelaimes, vajadzētu izglītoties. Šodien mēs atrodamies tikai dažus soļus no jauna aukstā kara un tādas pašas komisijas.

InoSMI citē The Nation reportiera Patrika Lorensa (Patrick Lawrence) rakstu.

— Žurnāls Nation nesen savā redakcijas slejā pieprasīja: pierādiet mums tā saucamo Krievijas iejaukšanos amerikāņu politiskajā procesā. Robijs Mūks (Robby Mook), Hilarijas Klintones pirmsvēlēšanu štāba vadītājs pērnvasar, jau pāris stundas pēc e-pasta informācijas noplūdes paziņoja, turklāt ļoti pārliecinoši, ka to esot izdarījuši krievi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Demokrāti bija tikpat pārliecināti arī par viņu motīviem. Kopš tā laika viņu krāpšana liek man sacīt: ticēšu tad, kad ieraudzīšu pierādījumus, līdz tam brīdim — nekādā gadījumā. Šajā sakarā būtu kas jāpiebilst. Pirmkārt, daudzi profesionāli apmācīti specdienestu veterāni, arī cienījamais Rejs Makgoverns (Ray McGovern) vēsta, ka informācijas noplūde no e-pasta noteikti ir savējo darbs, nevis hakeru uzbrukuma rezultāts. To arī ir vērts izpētīt, lai gan korporatīvajos medijos par to nav ne vārda.

Otrkārt, uz mirkli iedomāsimies, ka Krievija tiešām ir vainīga. Taču Vašingtonas agresīvās eksplozīvās kampaņas fonā, šī noplūde ir ne vairāk kā tenku sleja.

Treškārt, ir kopējais konteksts — un tas ir jāpatur prātā. Ja pavērosim, ko pēdējā laikā ASV dara Krievijai: apvērsums pie valsts durvīm, skarbs sankciju režīms, nebeidzama kara histērija Vašingtonā, NATO militārās klātbūtnes pastiprināšana dažus kilometrus no Krievijas robežas, kļūs skaidrs, ka e-pasta uzlaušana ir ļoti atturīga atbilde.

Pirmā mācība visiem rusofobiem, īpaši to "progresīvajam" paveidam: par šo vieglprātības ekstāzi būs jāmaksā. Tas rada apstākļus jau esošā saspīlējuma veicināšanai pasaulē. Taču ieguvējs ir Pentagons un tā meitasuzņēmums NATO, militārie uzņēmēji un militārā partija Kapitolija pakalnā, kas darbojas iepriekšminēto grupu interesēs.

Liberāļi, pajautājiet sev: vai mēs gribam pievienoties šiem spēkiem? Vai esat nolēmuši ticēt CIP uz vārda, lai gan ko tā teiktu? Vai jūs uzskatāt par patiesību visu to, ka publicē Times, par tīru patiesību, bez jebkādiem meliem, tikai tāpēc, ka tas ir Times? Tas ir diezgan dīvaini, ja atsaukt atmiņā šo organizāciju darbības vēsturi, kurā ir daudz traipu. Dīvaini arī ir tas, ka šodien rusofobu uzbrukumu vada Demokrāti — cilvēki ar lielo burtu. Parasti ar to nodarbojās labējie reakcionāri. Rodas iespaids, ka tu esi Rips van Vinkls1, pamodies pavisam citā pasaulē.

Valdošā rusofobija tikai pastiprina Amerikas izolāciju starptautiskajā arēnā. Tas ir acīmredzams jau vairākus gadus, taču mēs reti par to runājam. Tie ir vēl vieni mūsu maldi. Būtībā Vašingtona līdz šim darbojas pēc Buša II principa "kas nav ar mums, tas ir pret mums", — bet pasaule pamazām nostājas otrās nometnes pusē. Mūsu pūliņu rezultātā vienatnē paliks nevis krievi, bet mēs.

Uzskatāms piemērs — Alepo. Sīrijas gadījumā mūsu apziņā tas ir propagandas kampaņas objekts no mūsdienu PR industrijas tēva Eduarda Berneja (Edward Bernays) mācību grāmatas. Šodien mūsu "mērenie" — tie paši labsirdīgie demokrāti, kuri apšaudīja no pilsētas bēgošos mierīgos iedzīvotājus un apbedīja viņus masu kapos (nerunājot jau par visu pārējo) — ir izdzīti no Alepo pilsētas austrumu daļas. Bet kas ir mums? Lūk kas: Krievija, Irāna un Turcija pulcējas Maskavā, atklāti ignorējot ASV, un pasludina sevi par politiska izlīguma Sīrijā garantiem.

Un vēl mums ir brīnišķīgā Obamas administrācijas atbilde: nē, tas nelīdzēs, nekad un neparko. Pasekosim, kā ASV visiem spēkiem bāzīs sprunguļus ratos šim procesam.

Tagad esam nonākuši pie svarīga jautājuma par zaudētajām iespējām. Rusofobi var daudz spriedelēt par nikno Krieviju un par tās viltīgo vadību, taču tas arī draud ar zināmiem zaudējumiem. Realitāte ir tāda: kamēr Vašingtona nav iemācījusies sadarboties ar Maskavu daudzos, ļoti daudzos savstarpēji izdevīgos jautājumos, problēmu risināšana tai nebūs pieejama. Citos gadījumos (Ukraina, Sīrija) atteikšanās no sadarbības vedīs pie cilvēku upuriem un iznīcinātām sabiedrībām. Obamas administrācija jau ilgus gadus ir iztērējusi, lai pazemotu Krieviju, apgalvojot, ka tā ir tikai reģionāla lielvalsts. Beidzot ir jāatzīst, ka tie ir kārtējie mūsu maldi, pie tam milzīgi un destruktīvi maldi.

Mācība numur divi rusofobiem un viņu ceļabiedriem: atainojot Putinu kā Belcebulu, jūs uzņematies atbildību. Šajā gadījumā jums radusies kaitīga aizraušanās ar dižvalstu konkurenci un ar "neaizstājamās nācijas" koncepciju.

Informācijai. Ikviens, kurš spēj domāt objektīvi (vai tādi vēl ir?), spēj saskatīt Krievijas prezidentā nopietnu un efektīvu valsts darbinieku, kurš labi pārzina vēsturi un spēkus, kas to veido. Viņš nav noteikti jāiemīl, lai to saprastu. Viņš jau ir pierādījis savu taisnību, tāpēc jau politiskā kliķe Vašingtonā aicina mūs visus ienīst viņu. Manuprāt, amerikāņiem ir jāizskata Krievijas problēma primāro un sekundāro pretrunu — lielāka un mazāka mēroga antagonisma plaknē. Krieviem, tāpat kā pārējiem, ir daudz iekšējo problēmu, un daudziem ārzemniekiem tās rada lielas raizes. Tomēr krievu problēmas ir jārisina krieviem, to esmu jau vairākkārt uzsvēris, un tās visas ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar mūsu gadsimta galveno jautājumu — Rietumu un nerietumu paritāti.

Saprast Krieviju un tās vadību iepriekšminētajos aspektos — tas nozīmē aci pret aci sastapties ar daudzu mūsu rusofobu antipātiju un uzdot jautājumu, kāpēc to rindās ir personas, kas sevi dēvē par "progresīvām".

"Pasaulē ir tikai divas lielas nācijas. Pirmā ir Krievija, līdz šim barbariska, taču liela un cieņas vērta. (…) Otrā ir Amerika, jūsmas pilna un nenobriedusi demokrātija bez šķēršļiem. Pasaules nākotne ir starp šīm divām izcilajām valstīm. Kādreiz tās sadursies, un mēs redzēsim tādu cīņu, kāda nevienam pat sapņos nav rādījusies."

Kā gan mums nav paveicies, es domāju ik reizi, kad pārlasu šo citātu.

Tie ir franču vēsturnieka un kritiķa Šarla Ogistēna Sentbēva (Charles Augustin de Sainte-Beuve) pravietiskie vārdi, ko viņš rakstījis 1847. gadā. Tie ir vieni no pirmajiem vārdiem, kuros aprakstīts ienaids, ko vērojam mūsdienās. Sešus gadus vēlāk kāds vācu domātājs aicināja veidot Eiropas valstu savienību pret carisko Krieviju, kuras spēki auga augumā. Vēlāk parādījās smagsvarnieki, piemēram, Nīče un slavenais franču vēsturnieks Žils Mišlē (sev par kaunu viņš krievus uzskatīja par nepilnvērtīgiem cilvēkiem). XIX gs. 70. gados "Rietumu" ideja (tagad tā ir transatlantiskā alianse) jau ieguva popularitāti. Tad arī dzima ideja par Rietumu aizsardzību no "pārējiem", proti, no Austrumiem.

Šī vēsture mums ir jāzina. Tā ir mūsu vēsture. Aukstā kara gados Sentbēva krīze, kas ilgu laiku brieda starp "divām izcilajām valstīm", sasniedza kulmināciju, kad bijām gatavi kodolieroču valodā teikt, ka cilvēka dzīve pati par sevi nav tik svarīga, kā mūsu uzvara pār Austrumiem — krieviem. Pašreizējā rusofobijas lēkme ir tikai jauna nodaļa šajā stāstā.

Mums ir noteikti pienākumi. Pirmkārt, mums ir viss skaidri jāsaskata. Ir "jāpamet mūsu pagātnes robežas", kā reiz teicis Nīče. Otrkārt, ir jāizprot strīds starp Rietumiem un nerietumiem, kāds tas ir patiesībā, proti, jāsaprot, ka tas ir bezjēdzīgs strīds, kura saknes meklējamas priekšstatā, ka cilvēces tieksmes spēj apmierināt viens vienīgs sabiedriskais un politiskais modelis. Treškārt, ir jāatsakās turpināt šo neauglīgo sāncensību. Proti, ir jāatsakās no tās globālās daudzveidības priekšrocību un formu dēļ. Tas ir XXI gadsimta uzdevums. Skaļās un rupjās rusofobijas lēkmes, kas mums var atgadīties, ir tikai pretošanās jaunajām vēsmām.


1 Rips van Vinkls – Vašingtona Irvinga stāsta galvenais varonis, kurš 20 gadus nogulējis un pamodies, kad visi viņa paziņas jau miruši. Personāžs simbolizē cilvēku, kurš atpalicis no laika. (Tulk. piez.)
135
Tagi:
Krievija, Rusofobijas briesmas, ASV
Pēc temata
Rusofobijas bizness
"Krievu Jaungada" organizatore: esmu vīlušies latviešos
Nepatriotisks mikroautobuss un tramvajs – sašutums latviešu sociālajos tīklos
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

17
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
17
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

70
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

70
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
COVID-19

Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES

0
(atjaunots 08:14 26.01.2021)
Eiropas Komisija kategoriski neiesaka neobligātus braucienus Eiropas Savienības dalībvalstu ietvaros, lai samazinātu Covid-19 saslimstības rādītājus.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Eiropas Komisija sakarā ar lielu jauno Covid-19 gadījumu skaitu daudzās ES valstīs paziņo par nepieciešamību steidzami samazināt ar ceļojumiem saistīto inficēšanās risku. Tāpat EK iesaka likt ieceļotājiem no trešajām valstīm ne vēlāk kā 72 stundas pirms brauciena veikt polimeriāzes ķēdes reakcijas (PĶR) negatīvu testu, vēsta RIA Novosti.

"Pašlaik ir ļoti liels jaunu inficēšanās gadījumu skaits daudzās valstīs, tāpēc pastāv steidzama nepieciešamība samazināt ar ceļojumiem saistīto infekciju risku," paziņoja Eiropas lietu komisārs Didjē Reinders preses konferencē 25. janvārī.

Francija
© Sputnik / Александра Масальцева

Eiropas Komisija uzskata, ka visiem neobligātajiem braucieniem uz un no ES jābūt "nopietni neieteiktiem". Pašlaik neobligātie braucieni tik un tā ir aizliegti, izņemot dažas valstis: Austrāliju, Jaunzēlandi, Japānu, Dienvidkoreju, Singapūru, Taizemi, Ruandu.

Tāpat Eiropas Komisija uzskata, ka ES dalībvalstīm ir jāunificē prasības ieceļotājiem no trešajām valstīm. Eiropas Komisija iesaka likt ieceļotājiem veikt Covid-19 testu. Lai labāk kontrolētu koronavīrusa izplatību, dalībvalstīm jāizstrādā vienota anketa ieceļotājiem, uzskata EK.

"Dalībvalstīm jāpieprasa ieceļotājiem no trešajām valstīm, uzrādīt apliecinājumu par negatīvu koronavīrusa testu, kas nebūtu vecāks par 72 stundām," paziņoja Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone.

Savukārt ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri iebrauc no trešajām valstīm, ir jānodrošina iespēja veikt Covid-19 testu uz robežas. Turklāt testēšanu var apvienot ar obligāto pašizolācijas periodu.

Tomēr lēmumus, kas attiecas uz robežu šķērsošanu, ES dalībvalstis pieņem patstāvīgi, Eiropas Komisija var tikai dot ieteikumus.

0
Tagi:
tūristi, tūrisms, koronavīruss, Eiropas Savienība, Eiropas Komisija
Pēc temata
PVO ziņo par jauna Covid-19 paveida izplatīšanu Eiropā
Latvija ieceļojošajiem varētu uzlikt pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testu
"Krievija pēc naudas nedzenas." Eiropā ir uzstājušies "Sputnik V" aizstāvībai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu