Kafejnīca. Foto no arhīva

Mīlestība, kas līdzinās vaidam: iemācīties dzimteni mīlēt

84
(atjaunots 09:27 10.01.2017)
Dažkārt ir vērts atrauties no latte krūzes, iziet no kafejnīcas un paskatīties riņķī, lai ieraudzītu kaut ko interesantu, piemēram, iemeslus mīlēt dzimteni.

Man ļoti nepatīk strādāt mājās. Pareizāk sakot, es to neprotu. Mājās atrodas miljons darbu: pastaigāt pa istabu, paskatīties pa logu, uzspēlēt uz klavierēm melodiju no "Twin Peaks", pēc tam atcerēties, ka vēl ne reizi neesi to mēģinājis nospēlēt uz ģitāras. Sarakstu var turpināt bezgalīgi. Dzīvoklis man ir liels, fantāzija — bagāta. Tāpēc eju strādāt uz pilsētu.

Vecpilsētā ir kafejnīcu tīkls ar nosacīti zemām cenām, tur arī parasti apsēžos un rakstu. Trīs kafejnīcas atrodas piecu minūšu gājienā viena no otras. Tas ir labi, jo katru reizi, pošoties "uz darbu", nezinu, kur varēšu apsēsties: gan brīvdienās, gan darba dienās, no rīta un vakaros bieži gadās tā, ka visi galdiņi ir aizņemti. Jāpiezīmē, ka te sēž ne tikai ārzemnieki — parasti lielāko daļu galdiņu aizņem vietējā publika, un par to es gribētu parunāt.

Gandrīz ik reizi pie blakusgaldiņiem apsēžas pāris vai kompānija jauniešu. Sēžot pie latte vai kokteiļa, viņi apspriež grūto dzīvi Latvijā. Mazas algas, šausmīgs bezdarbs, nekādu perspektīvu. Viņu vidējais rēķins sasniedz 10-15 eiro katram. Viņu telefoni, planšetdatori un klēpjdatori maksā tikpat, cik lietota mašīna. Viņi atkārto savas frāzes gluži kā ne īpaši ticīgs cilvēks skaita "Tēvs mūsu" — nedomājot ne par vārdu jēgu, ne nozīmi.

Nav modē domāt un teikt, ka Latvijā nemaz tik slikti nav. Tā pat nav dīkšana, tas ir paradums: uz jautājumu "Nu, kā jums tur iet?" atbildēt: "Oi, slikti." Mēs ar sadista baudu pastāvīgi lādējam savu dzimteni. Ir īpaši mums patīk tās trūkumus aprakstīt ārzemniekiem. Ja gadījies atrast svaigas ausis, uz kurām nekarājas neviens makarons, ar baudu aprakstām, cik slikti mums klājas. Ja gadījies ieraudzīt labu ceļu, steigšus uzsveram, ka tas ir rets izņēmums. Ieraudzījuši skaistu skvēru, mēs stāstām, kā tam aizgājusi pensionāru naudiņa. Ar prieku demonstrējam vēl kārtībā nesavestas pilsētas ielas. Pēc tam apsēžamies kafejnīcā un lepni klāstām par bezdarbu, par jauniešu masveidīgu prombraukšanu un krievu valodas diskrimināciju.

Es dzīvoju paralēlā pasaulē. Es esmu krievs. Septītajā klasē labprātīgi pārgāju uz latviešu skolu (tolaik skolu reformas vēl nebija). Pārgāju, lai iemācītos valodu, kādā runā valstī, kur plānoju dzīvot. Iemācījos. Vairākas reizes devos uz pastāvīgu dzīvi uz citām valstīm. Atgriezos. Vienkārša iemesla dēļ: tur jutos kā ciemos atbraucis. Šeit esmu mājās. Šeit esmu pilntiesīgs savas valsts līdzīpašnieks, un neviens vēl nav mēģinājis manas tiesības apstrīdēt, izņemot tikai neapmierinātos, kuri periodiski mēģina mani pārliecināt, ka neesmu laimīgs. Es neticu.

Roberts Vīcups
© Sputnik / Дмитрий Дубинский

Atveru sludinājumu lapu un redzu tūkstošiem vakanču. No celtniekiem līdz juristiem — darbs meklē savus varoņus. Meklē un neatrod. Bezdarbnieki sēž uz kakla vecākiem un vaid par bezdarbu, kas žņaudzot viņus nost. Kad atklāti pajautā: kāpēc tu neej strādāt?— viņi attrauc, ka tāda dzīve viņiem nav domāta. Ka vēl nav atradies viņu aristokrātisko asiņu cienīgs piedāvājums. Par kapeikām sviedrus liet viņi negrib. Tiem, kas nāk strādāt, piemēram, par oficiantu, tas ir tikai pagaidu darbs, un viņi to liek manīt visiem spēkiem. Ar katru soli un skatienu viņi rāda, ka šeit viņi ir tikai uz laiku. Viņi ignorē un izturas nekaunīgi. Viņi ir gatavi kuru katru brīdi noraut priekšautu un iemest ģīmī darba devējam, jo viņiem dzīvē lemts kas cits. Alga ar trim nullēm. Par ko? To viņi vēl nav izdomājuši, tāpēc pagaidām vienkārši uzvedas nekaunīgi tepat.

Darbs jauniešiem un vecākajai paaudzei ir atrodams, it īpaši vietās, ko atbrīvojuši aizbraukušie. Viņi jau ir sapratuši, ka vecajā Eiropā neviens tāpat vien naudu nedos. Aizbraukušie un tur palikušie pieder pie citas kategorijas. Viņi jau iepazinuši dzīvi Eiropā un sapratuši, ka ir jāstrādā kā vellam, ja gribi nopelnīt. Esmu tur bijis, esmu strādājis un atgriezies. Dažam labam ir iepaticies, viņi tur ir palikuši. Viņi var pastāstīt, kā nopelnīt dienišķo maizi, tiem, kas skaudīgi skatās viņiem pakaļ.

Man ir daudz pazīstamu darba devēju visdažādākajās nozarēs: no restorānu biznesa līdz vidējiem uzņēmumiem, no tirdzniecības līdz žurnālistikai. Visi kā viens rauj matus uz galvas pēc katras darba intervijas, stāstot, kas pie viņiem ierodas. 70% teju piecēlušies no skolas sola. Deviņi no desmit uzvedas kā pasaules direktori. Patiesībā žurnālisti neprot rakstīt, pārdevēji — pārdot, oficianti — apkalpot. Viņi prot gribēt un šausmīgi apvainojas, kad viņiem saka, ka vēlmes pagaidām nav attaisnotas. Viņus tracina tas, ka viņus nevis novērtē, bet gan vērtē. 

Viņus līdz asarām šokē tas, ka darba devējs nespēj saskatīt briljantu, ko viņos labprāt saskatīja mamma. Un kas pie tā visa izrādās vainīgs? Pareizi! Darba devējs un dzimtene.

Vizinoties pa Krieviju, es nepārtraukti saskāros ar cilvēkiem, kuri bija sajūsmā par savu dzimteni. Pie tam viņu skaits auga, jo vairāk attālinājāmies no Maskavas. Viņi atvainojās par bedrēm uz ceļiem un solīja, ka nupat jau salabos, vienkārši vēl neesot paspējuši. Pēc tam viņi tūlīt veda uz skaistāko vietu, no kuras pavērās skaistākā ainava, ar lepnumu rādīja savu iemīļoto pilsētu. Katru reizi, ierodoties jaunā vietā, tiekoties ar vietējiem, mēs noteikti uzzinājām kādu faktu, kas apliecināja, kāpēc viņu apdzīvotā vieta ir pati-pati-pati Sibīrijā/Urālos/Krievijā/pasaulē. Runa nav par izskalotām smadzenēm vai zombēšanu. Tā ir neliekuļota sava novada mīlestība. Tā ir skaistums, ko redz sarunbiedrs. 

Kolēģe — žurnāliste Ačinskā, kura pēc intervijas vadāja mūs pa visu pilsētu, ļoti pārdzīvoja, kad mūsu fotogrāfs lūdza aizvest viņu līdz rūpnīcai. Lieta tāda, ka viņasprāt, rūpnīca nav skaista. Viņa ļoti uztraucās, ka tik mēs neatainotu viņas pilsētu nepievilcīgu. Viņa pati ir no Irkutskas, taču Ačinsku jau uzskata par savējo. Arī Irkutskā viņa strādāja par žurnālisti vietējā avīzē. Saņēma 100 eiro. Par istabu maksāja 100 eiro. Lai paēstu, viņa pa naktīm mazgāja grīdas policijas iecirknī. Pelnīja vēl 40 eiro. Ačinskā viņa dzīvo komunālajā dzīvoklī un pelna jau 250 eiro. Kafejnīcā, kur iegājām pēc ekskursijas, viņa atteicās no kafijas, kamēr mēs likām manīt, ka, protams, apmaksāsim rēķinu. 

Naivie ceļotāji – iespaidi
© Sputnik . "Наивные путешественники"

Viņa ir laimīga. Viņa mīl savu pilsētu. Viņa nežēlojas. Ne tāpēc, ka viņa būtu propagandas upuris, bet gan tāpēc, ka prot novērtēt to, kas viņai ir. 

Tikmēr mēs ar garām karotītēm maisām cukuru augstajās latte krūzēs, metam neapmierinātus skatienus uz bārmeni par nepietiekami augstām putām un stundām ilgi sēžam un stāstām viens otram, ka Latvijā nav perspektīvu. Ka jālaiž prom no šejienes. Paralēli esam sašutuši par to, kā mūs nomelno ārvalstu mediji, kad lasām tajos savas pašu domas, ko atstāsta citi. Atkārtojam pie sevis slaveno citātu: "Viņš ir nelietis, taču viņš ir mūsu nelietis." Neviens neiemīļos mūsu nelieti, kamēr mēs paši viņu neiemīļosim un pārstāsim uzskatīt par nelieti.

Mūsu valstī ir viss: daba, ceļi, cilvēki, darbs, perspektīvas un latte augstā krūzē ar garu karoti. Vienkārši nekaitētu palaikam atraut acis no pēdējiem diviem punktiem un ciešāk paskatīties uz pirmajiem pieciem. Tad viss izdosies.

84
Tagi:
Latvija
Pēc temata
"Naivie ceļotāji": Krasnojarska, mēs tevi nekad neaizmirsīsim
"Naivie ceļotāji" saliek punktus virs "i"
"Naivie ceļotāji": kas tas ir – patriotisms
"Naivie ceļotāji": Krasnojarska uz mūžiem
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

17
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
17
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

70
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

70
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs

ANO ģenerālsekretārs paziņoja par smagāko ekonomisko krīzi pēdējā simtgadē

0
(atjaunots 08:20 26.01.2021)
Pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas rezultātā pasaulē iestājusies smagākā ekonomiskā krīze pēdējā simtgadē, vēsta RIA Novosti. Viņa uzstāšanās pasākumā "Davosas darba kārtība" publicēta organizācijas oficiālajā mājaslapā.

ANO vadītājs atzīmēja, ka mūsdienu pasauli var aprakstīt ar vienu vārdu – "trauslums".

Vairāk nekā divi miljoni cilvēku miruši (pandēmijas dēļ. – red. piez.), un mēs atrodamies smagākajā ekonomiskajā krīzē pēdējo simt gadu laikā.

Diplomāts uzskata, ka pandēmija ir atklājusi tādas pasaules problēmas kā nevienlīdzība starp cilvēkiem un valstīm, "klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu" nestabilitāte. Pēc viņa vārdiem, "karš ar dabu" noved pie tā, ka "tā dod atbildes triecienu". Gutērrešs aicina pasauli dialogam un sadarbībai.

"Valdībām, starptautiskajām organizācijām, privātajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai, pilsētām ir jāstrādā kopā."

ANO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka 2021. gadā pasaulei ir unikāla iespēja atjaunošanos no pandēmijas izmantot "pārejai no trausluma uz noturību".

0
Tagi:
Antoniu Gutērrešs, ekonomiskā krīze, ANO
Pēc temata
Kas gaida Latviju nākamajā gadā: Dānijas bankas "šokējošas prognozes"
ANO ģenerālsekretārs prognozē spēcīgāko lejupslīdi ekonomikā 80 gadu laikā
ANO prognozē katastrofālu 2021. gadu
Covid-19, ASV un krīzes: ko mums gatavo nākamais gads?