Kafejnīca. Foto no arhīva

Mīlestība, kas līdzinās vaidam: iemācīties dzimteni mīlēt

83
(atjaunots 09:27 10.01.2017)
Dažkārt ir vērts atrauties no latte krūzes, iziet no kafejnīcas un paskatīties riņķī, lai ieraudzītu kaut ko interesantu, piemēram, iemeslus mīlēt dzimteni.

Man ļoti nepatīk strādāt mājās. Pareizāk sakot, es to neprotu. Mājās atrodas miljons darbu: pastaigāt pa istabu, paskatīties pa logu, uzspēlēt uz klavierēm melodiju no "Twin Peaks", pēc tam atcerēties, ka vēl ne reizi neesi to mēģinājis nospēlēt uz ģitāras. Sarakstu var turpināt bezgalīgi. Dzīvoklis man ir liels, fantāzija — bagāta. Tāpēc eju strādāt uz pilsētu.

Vecpilsētā ir kafejnīcu tīkls ar nosacīti zemām cenām, tur arī parasti apsēžos un rakstu. Trīs kafejnīcas atrodas piecu minūšu gājienā viena no otras. Tas ir labi, jo katru reizi, pošoties "uz darbu", nezinu, kur varēšu apsēsties: gan brīvdienās, gan darba dienās, no rīta un vakaros bieži gadās tā, ka visi galdiņi ir aizņemti. Jāpiezīmē, ka te sēž ne tikai ārzemnieki — parasti lielāko daļu galdiņu aizņem vietējā publika, un par to es gribētu parunāt.

Gandrīz ik reizi pie blakusgaldiņiem apsēžas pāris vai kompānija jauniešu. Sēžot pie latte vai kokteiļa, viņi apspriež grūto dzīvi Latvijā. Mazas algas, šausmīgs bezdarbs, nekādu perspektīvu. Viņu vidējais rēķins sasniedz 10-15 eiro katram. Viņu telefoni, planšetdatori un klēpjdatori maksā tikpat, cik lietota mašīna. Viņi atkārto savas frāzes gluži kā ne īpaši ticīgs cilvēks skaita "Tēvs mūsu" — nedomājot ne par vārdu jēgu, ne nozīmi.

Nav modē domāt un teikt, ka Latvijā nemaz tik slikti nav. Tā pat nav dīkšana, tas ir paradums: uz jautājumu "Nu, kā jums tur iet?" atbildēt: "Oi, slikti." Mēs ar sadista baudu pastāvīgi lādējam savu dzimteni. Ir īpaši mums patīk tās trūkumus aprakstīt ārzemniekiem. Ja gadījies atrast svaigas ausis, uz kurām nekarājas neviens makarons, ar baudu aprakstām, cik slikti mums klājas. Ja gadījies ieraudzīt labu ceļu, steigšus uzsveram, ka tas ir rets izņēmums. Ieraudzījuši skaistu skvēru, mēs stāstām, kā tam aizgājusi pensionāru naudiņa. Ar prieku demonstrējam vēl kārtībā nesavestas pilsētas ielas. Pēc tam apsēžamies kafejnīcā un lepni klāstām par bezdarbu, par jauniešu masveidīgu prombraukšanu un krievu valodas diskrimināciju.

Es dzīvoju paralēlā pasaulē. Es esmu krievs. Septītajā klasē labprātīgi pārgāju uz latviešu skolu (tolaik skolu reformas vēl nebija). Pārgāju, lai iemācītos valodu, kādā runā valstī, kur plānoju dzīvot. Iemācījos. Vairākas reizes devos uz pastāvīgu dzīvi uz citām valstīm. Atgriezos. Vienkārša iemesla dēļ: tur jutos kā ciemos atbraucis. Šeit esmu mājās. Šeit esmu pilntiesīgs savas valsts līdzīpašnieks, un neviens vēl nav mēģinājis manas tiesības apstrīdēt, izņemot tikai neapmierinātos, kuri periodiski mēģina mani pārliecināt, ka neesmu laimīgs. Es neticu.

Roberts Vīcups
© Sputnik / Дмитрий Дубинский

Atveru sludinājumu lapu un redzu tūkstošiem vakanču. No celtniekiem līdz juristiem — darbs meklē savus varoņus. Meklē un neatrod. Bezdarbnieki sēž uz kakla vecākiem un vaid par bezdarbu, kas žņaudzot viņus nost. Kad atklāti pajautā: kāpēc tu neej strādāt?— viņi attrauc, ka tāda dzīve viņiem nav domāta. Ka vēl nav atradies viņu aristokrātisko asiņu cienīgs piedāvājums. Par kapeikām sviedrus liet viņi negrib. Tiem, kas nāk strādāt, piemēram, par oficiantu, tas ir tikai pagaidu darbs, un viņi to liek manīt visiem spēkiem. Ar katru soli un skatienu viņi rāda, ka šeit viņi ir tikai uz laiku. Viņi ignorē un izturas nekaunīgi. Viņi ir gatavi kuru katru brīdi noraut priekšautu un iemest ģīmī darba devējam, jo viņiem dzīvē lemts kas cits. Alga ar trim nullēm. Par ko? To viņi vēl nav izdomājuši, tāpēc pagaidām vienkārši uzvedas nekaunīgi tepat.

Darbs jauniešiem un vecākajai paaudzei ir atrodams, it īpaši vietās, ko atbrīvojuši aizbraukušie. Viņi jau ir sapratuši, ka vecajā Eiropā neviens tāpat vien naudu nedos. Aizbraukušie un tur palikušie pieder pie citas kategorijas. Viņi jau iepazinuši dzīvi Eiropā un sapratuši, ka ir jāstrādā kā vellam, ja gribi nopelnīt. Esmu tur bijis, esmu strādājis un atgriezies. Dažam labam ir iepaticies, viņi tur ir palikuši. Viņi var pastāstīt, kā nopelnīt dienišķo maizi, tiem, kas skaudīgi skatās viņiem pakaļ.

Man ir daudz pazīstamu darba devēju visdažādākajās nozarēs: no restorānu biznesa līdz vidējiem uzņēmumiem, no tirdzniecības līdz žurnālistikai. Visi kā viens rauj matus uz galvas pēc katras darba intervijas, stāstot, kas pie viņiem ierodas. 70% teju piecēlušies no skolas sola. Deviņi no desmit uzvedas kā pasaules direktori. Patiesībā žurnālisti neprot rakstīt, pārdevēji — pārdot, oficianti — apkalpot. Viņi prot gribēt un šausmīgi apvainojas, kad viņiem saka, ka vēlmes pagaidām nav attaisnotas. Viņus tracina tas, ka viņus nevis novērtē, bet gan vērtē. 

Viņus līdz asarām šokē tas, ka darba devējs nespēj saskatīt briljantu, ko viņos labprāt saskatīja mamma. Un kas pie tā visa izrādās vainīgs? Pareizi! Darba devējs un dzimtene.

Vizinoties pa Krieviju, es nepārtraukti saskāros ar cilvēkiem, kuri bija sajūsmā par savu dzimteni. Pie tam viņu skaits auga, jo vairāk attālinājāmies no Maskavas. Viņi atvainojās par bedrēm uz ceļiem un solīja, ka nupat jau salabos, vienkārši vēl neesot paspējuši. Pēc tam viņi tūlīt veda uz skaistāko vietu, no kuras pavērās skaistākā ainava, ar lepnumu rādīja savu iemīļoto pilsētu. Katru reizi, ierodoties jaunā vietā, tiekoties ar vietējiem, mēs noteikti uzzinājām kādu faktu, kas apliecināja, kāpēc viņu apdzīvotā vieta ir pati-pati-pati Sibīrijā/Urālos/Krievijā/pasaulē. Runa nav par izskalotām smadzenēm vai zombēšanu. Tā ir neliekuļota sava novada mīlestība. Tā ir skaistums, ko redz sarunbiedrs. 

Kolēģe — žurnāliste Ačinskā, kura pēc intervijas vadāja mūs pa visu pilsētu, ļoti pārdzīvoja, kad mūsu fotogrāfs lūdza aizvest viņu līdz rūpnīcai. Lieta tāda, ka viņasprāt, rūpnīca nav skaista. Viņa ļoti uztraucās, ka tik mēs neatainotu viņas pilsētu nepievilcīgu. Viņa pati ir no Irkutskas, taču Ačinsku jau uzskata par savējo. Arī Irkutskā viņa strādāja par žurnālisti vietējā avīzē. Saņēma 100 eiro. Par istabu maksāja 100 eiro. Lai paēstu, viņa pa naktīm mazgāja grīdas policijas iecirknī. Pelnīja vēl 40 eiro. Ačinskā viņa dzīvo komunālajā dzīvoklī un pelna jau 250 eiro. Kafejnīcā, kur iegājām pēc ekskursijas, viņa atteicās no kafijas, kamēr mēs likām manīt, ka, protams, apmaksāsim rēķinu. 

Naivie ceļotāji – iespaidi
© Sputnik . "Наивные путешественники"

Viņa ir laimīga. Viņa mīl savu pilsētu. Viņa nežēlojas. Ne tāpēc, ka viņa būtu propagandas upuris, bet gan tāpēc, ka prot novērtēt to, kas viņai ir. 

Tikmēr mēs ar garām karotītēm maisām cukuru augstajās latte krūzēs, metam neapmierinātus skatienus uz bārmeni par nepietiekami augstām putām un stundām ilgi sēžam un stāstām viens otram, ka Latvijā nav perspektīvu. Ka jālaiž prom no šejienes. Paralēli esam sašutuši par to, kā mūs nomelno ārvalstu mediji, kad lasām tajos savas pašu domas, ko atstāsta citi. Atkārtojam pie sevis slaveno citātu: "Viņš ir nelietis, taču viņš ir mūsu nelietis." Neviens neiemīļos mūsu nelieti, kamēr mēs paši viņu neiemīļosim un pārstāsim uzskatīt par nelieti.

Mūsu valstī ir viss: daba, ceļi, cilvēki, darbs, perspektīvas un latte augstā krūzē ar garu karoti. Vienkārši nekaitētu palaikam atraut acis no pēdējiem diviem punktiem un ciešāk paskatīties uz pirmajiem pieciem. Tad viss izdosies.

83
Tagi:
Latvija
Pēc temata
"Naivie ceļotāji": Krasnojarska, mēs tevi nekad neaizmirsīsim
"Naivie ceļotāji" saliek punktus virs "i"
"Naivie ceļotāji": kas tas ir – patriotisms
"Naivie ceļotāji": Krasnojarska uz mūžiem
Krievijas JKF, Eugeny Kocheshkov

Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā

20
(atjaunots 16:56 06.08.2020)
Krievija liek atdzimt Jūras kara flotes tradīcijām. To apliecina Baltijas, Ziemeļu, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles plašās mācības Baltijas jūrā.

Jūras kara mācībās "Okeāna vairogs 2020" piedalās vairāk nekā 30 kuģi, jūras aviācija un pretgaisa aizsardzības spēki, krasta spēki un jūras kājnieki. Tās sākušās Baltijas jūrā 3. augustā. Karakuģi izgājuši jūrā no bāzes punktiem, risina pretmīnu aizsardzības uzdevumus un izvēršas norādītajos rajonos, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kara jūrnieki mācās atvairīt gaisa uzbrukumus, likvidēt pretinieka kuģus un zemūdenes. Tiek izspēlēta taktiskā desanta izsēšanās krastā, norit trieciena un zenītraķešu praktiskie starti, artilērijas apšaudes un citi uzdevumi. Manevrus "Okeāna vairogs 2020" vada Krievijas JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs.

Mācību saspringtais plāns un JKF komandiera lēmums personīgi vadīt manevrus liecina par notikuma nozīmi, kura fonā rodas asociācijas ar vērienīgākajām operatīvi stratēģiskajām mācībām pasaules jūras kara vēsturē – Padomju Savienības JKF mācībām "Okeāns" pirms pusgadsimta. Toreiz manevri notika vienlaikus četru okeānu akvatorijās, tajos piedalījās aptuveni 300 karakuģi. Tika izspēlētas kuģu trieciena grupu darbības, pārbaudīta JKF spēku un līdzekļu centralizētās pārvaldes efektivitāte vairākos stratēģiskajos virzienos.

Šodien Krievijas flote atgriežas Pasaules okeānā augstākā tehnoloģiskajā līmenī, mazāks kuģu un zemūdeņu skaits dāvā daudz plašākas iespējas.

Manevri noslēgsies ar JKF spēku pārgājieniem uz pastāvīgajām bāzēm Baltijas, Ziemeļu un Melnajā jūrā, kā arī Kaspijā. Tomēr kuģi nepaliks bāzēs ilgu laiku. septembrī sāksies stratēģiskās komandieru-štāba mācības "Kaukāzs 2020", kurās liela loma piešķirta Melnās jūras flotei un Kaspijas flotilei.

Operatīvā situācija

3. augustā Baltijas flotes karakuģi atrisināja pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzības mācību-kaujas uzdevumu kompleksu, izpildīja dažāda sarežģītības līmeņa artilērijas apšaudes pa gaisa un jūras mērķiem sarežģītos apstākļos.

Vienlaikus Hmeļovkas poligonā Kaļiņingradas apgabalā daudzveidīgs Baltijas flotes spēku grupējums izspēlēja jūras desanta izsēšanos krastā. Šajā epizodē piedalījās aptuveni divi tūkstoši karavīru, vairāk nekā 20 kara kuģi un sagādes kuģi, 18 jūras aviācijas lidmašīnas un helikopteri, vairāk nekā 30 jūras kājnieku un inženieru kara tehnikas vienības.

Desanta laikā Baltijas flotes mīnu tralētāju grupas pavadīja desanta kuģus "Korolev", "Minsk", "Kaliningrad", "Eugeny Kocheshkov" un desanta kuterus. Glābšanas helikopteri Ka-27PS nogādāja krastā inženieru vienību sapieru grupas, kas nodrošināja pretmīnu koridorus jūras desanta drošam pārgājienam. Ar kuģu trieciena grupas atbalstu nosacītā pretinieka pozīcijām uzbruka vairāk nekā 25 bruņutransportieri BTR-82A ar jūras kājnieku desanta-trieciena bataljona vienības kareivjiem. Pretdesanta aizsardzības pārraušanas uzdevumu karavīri izpildīja sekmīgi un izpelnījās JKF komandiera Nikolaja Jevmenova atzinību.

Flotes spēki Baltijas jūrā strādā dienā un naktī. Jūras aviācija nepārtraukti atrodas gaisā. Taktisko mācību formātā ar kaujas šaušanas mācībām un praktiskajiem raķešu startiem pretgaisa aizsardzības vienības izspēlē mijiedarbību un flotes spēku piesegšanu. Šajos manevros iesaistīti 400 karavīri un 50 kara tehnikas vienības.

Vienlaikus krastā nosacītā pretinieka spēkus, tehniku un aviāciju likvidē "jūras tankisti". Aptuveni 400 karavīri no Baltijas flotes armijas korpusa atsevišķā tanku pulka devās 50 kilometrus garā pārgājienā un izcili izpildīja apšaudes uzdevumu, pie tam pretinieka masu iznīcības ieroču pielietojuma apstākļos (tanku bruņas mazina radioaktīvo izstarojumu aptuveni 100 reizes). Pat īss pārskats dāvā zināmu priekšstatu par Krievijas Jūras kara flotes mācību "Okeāna vairogs 2020" mērogu un saturu.

Flotes prioritātes

Vašingtona un Brisele sāpīgi uztvēra neseno Krievijas JKF papildinājumu – modernos stratēģiskās nozīmes zemūdens kreiserus "Borei A" un daudzfunkcionālās zemūdenes "Jasen M". Rietumi to nodēvēja par izaicinājumu, uz ko Pentagonam atbildes nav.

Vētrainā tempā attīstās Baltijas flote, kas pēdējos gados prioritārā kārtībā saņēmusi vairāk nekā 20 jaunus kuģus ar lielā darbības rādiusa recīzajām spārnotajām raķetēm. To starpā ir arī "Karakurt", kam nav analogu visā pasaulē. Drīz sagaidāms jaunās paaudzes hiperskaņas raķešu bruņojums.

Pastāvīgi nostiprinās grupējums Kaļiņingradas apgabalā, kur Baltijskas pilsētā izveidota viena no abām galvenajām Baltijas flotes bāzēm. Visas KF Bruņoto spēku raķešu brigādes saņēmušas OTRK "Iskander M" un apgūst "jūras tematu". Tomēr Krievija, būvējot jauno JKF, nav iecerējusi biedēt citas valstis.

Baltijas flotes galvenie uzdevumi ir Krievijas ekonomiskās zonas un rūpniecisko rajonu aizsardzība, kuģošanas brīvības garantija un Krievijas valdības ārpolitisko akciju izpilde Pasaules okeāna ekonomiski nozīmīgajos rajonos (lietišķas vizītes, kopīgas mācības, miernešu operācijas).

Par to, cik nozīmīgas ir šo JKF operatīvi stratēģiskā grupējuma funkciju izpilde, liecina NATO kuģu mīnu grupas pastāvīgā klātbūtne Baltijā, amerikāņu stratēģisko bumbvedēju B-52H lidojumi 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, KF militāri ekonomiskās blokādes scenāriji, kas tiek regulāri izspēlēti alianses JKS mācību gaitā.

Polijā patlaban apmetusies ASV armijas 5. korpusa vadība. Jūlijā Latvijā noslēdzās NATO GKS trīs dienas ilgās mācības, kurās piedalījās 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no 5 alianses dalībvalstīm un Somijas. Manevru izsludinātais mērķis: komandieru iemaņu un kontroles iespēju un sadarbības uzlabošana, gaisa patruļu procedūru pilnveidošana (ar AWACS spēkiem). Faktiski sešu valstu trieciena aviācija izspēlēja militāro sadarbību operācijā pret Krieviju Baltijā.

Iepriekš ASV GKD komandieris Eiropā Džefrijs Lī Harrigans informēja, ka Pentagonam ir plāns, kā pārraut Krievijas PGA sistēmu Kaļiņingradas apgabalā.

Maskava ir spiesta spert atbildes pasākumus, veidot būtisku jūras kara potenciālu rietumu stratēģiskajā virzienā – kuģu grupējumu, dīzeļa zemūdeņu divizionu, sagādes un glābšanas kuģu vienības, flotes jūras aviāciju, krasta spēkus, Baltijas flotes PGA vienības, kā arī projicēt uz rietumiem triju citu flotu operatīvās iespējas.

Baltijas flotes karakuģi piedalās plašās mācībās, strādā dzimto krastu tuvumā, pilda uzdevumus Indijas un Atlantijas okeānos, turklāt vienmēr ir gatavi atvairīt domājamā pretinieka raķešu un aviācijas uzbrukumu, reālu agresiju. Līdzīgi ir arī Ziemeļu, Melnās jūras un Klusā okeāna flotes uzdevumi. Pat Baltijas jūrā notiekošo Krievijas JKF manevru nosaukums ir pietiekami daiļrunīgs. "Okeāna vairogs" – tas ir vairogs, nevis "Zobena trieciens" (Saber strike) "septiņi pret vienu" stilā vai "Globālais pērkons" (Global Thunder) ar pretenzijām uz varu visā pasaulē.

20
Tagi:
militārās mācības, Krievijas Jūras kara flote, Baltijas jūra, Krievija
Pēc temata
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā
Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

54
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

54
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu
Skolniece, foto no arhīva

ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla

0
(atjaunots 19:47 06.08.2020)
ANO ir noraizējusis par stāvokli izglītībā, ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ visā pasaulē bija slēgts liels skaits skolu. Šāds stāvoklis var iznīcināt gadu desmitiem ilgu progresu.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Koronavīrusa Covid-19 pandēmijas rezultātā 160 valstis visā pasaulē bija spiestas ieviest bērniem attālinātās mācības un slēgt skolas. Problēmas izglītības procesā skāra miljardu cilvēku. Viņu vidū 40 miljoniem bērnu nebija iespējams nodrošināt svarīgu sagatavošanos pirms jaunā mācību gada, vēsta jauns.lv.

"Mūs sagaida daudz lielāka mēroga katastrofa, kas var nivelēt gadu desmitiem ilgu progresu un padziļināt pasaule iesakņojušos nevienlīdzību," teica ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.

ANO ierosina pēc iespējas ātrāk atvērt skolas.

"Neskatoties uz mācību nodarbībām radio, televīzijā un internetā, kā arī neskatoties uz visām skolotāju un vecāku pūlēm, daudzi skolēni vēl joprojām nav sasniedzami. Audzēkņiem ar ierobežotām iespējām, minoritāšu un maznodrošināto kopienu pārstāvjiem, bēgļiem, kā arī atsevišķu rajonu iedzīvotājiem draud lielākais risks bezcerīgi atpalikt mācībās," atgādināja Guterešs.

Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka no nākamā mācību gada plānots organizēt izglītošanos saskaņā ar trim modeļiem. Ja saglabāsies aptuveni pašreizējā epidemioloģiskā situācija, tiks īstenots mdelis A, un no 1. septembra izglītīas iestādēs atsāksies mācības klātienē.

Latvijas valdība apstiprināja IZM plānu, kas paredz mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Mācību process skolās un augstskolās sāksies 1. septembrī klātienē, ka valstī saglabāsies pašreizējā epidemioloģiskā situācija, informēja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Mācību iestāžu pienākums būs sekot skolēnu veselības stāvoklim: regulāri sniegt informāciju, sekot higiēnai un distances ievērošanai gaiteņos, garderobēs un ēdamtelpās.

1.-6. klašu skolēni mācīsies skolā pilnu mācību dienu, 7.-12. klašu skolēniem pieļautas daļējas attālinātās macības vai patstāvīgs darbs ne vairāk kā 20% apmērā no mācību procesa. Šī proporcija attiecas arī uz profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

0
Tagi:
izglītība, pandēmija, ANO
Pēc temata
Skolēniem un studentiem jaunajā mācību gadā būs jāievēro jauni kārtības noteikumi
Vanaga: negribētos pārvērst skolu par cietumu
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē