Maskavas Kremlis.

Propagandas anatomija: no kurienes aug "Kremļa roka"

71
(atjaunots 14:26 11.10.2019)
Nevar nopērt slapju kaķi un izmest salā, bet pēc tam dusmoties uz tiem, kuri par tādiem darbiem stāsta tālāk. Ja tevi apmelo, ja neesi to darījis, tad var. Bet, ja esi darījis un vēl palielījies, - gaidi, kas nāks.

Pamēģināsim iedomāties: jums sociālajā tīklā ir draugs. Jūsu draugam ir kaķis. Viņš raksta par kaķi, par to, kā viņu baro, kā ved pastaigāties un cenšas ar kaķa palīdzību iemācīt bērnam mīlēt dzīvniekus.

Jūsu drauga dzīve ir notikumiem bagāta, viņš raksta interesanti. Laiku pa laikam jūs atzīmējat, ka jums patīk viņa raksti, citkārt pārpublicējat ziņas. Jūsu draugam paziņu ir maz, un viņa publikācijas kļūst populāras ar jūsu palīdzību. Jūs esat labi pazīstams blogeris.

Pēkšņi jūsu draugs lepni publicē stāstu par to, kā viņš nopēris savu kaķi, iebāzis ledainā ūdenī un salā izdzinis uz balkona – lai padomā. Viņš skaidro, ka, sak, kaķim ir jāprotas un jāzina sava vieta.

Iedomājieties, ka jūs esat kaķu mīļotājs. Jūs esat kaķu mīļotāju kluba biedrs. Šo ziņu jūs pārpublicējat. Bez komentāriem, bez jebkādām jūtu izpausmēm. Varbūt jums žoklis raustās aiz dusmām, taču jūs valdāties un vienkārši nospiežat pogu "Pārpublicēt", lai nejauši neko lieku nesarunātu. Jūsu draugs publikācijā jau visu ir pateicis, un nekas vairs nav piebilstams. 

Nākamajā rītā komentāru skaits sniedzas tūkstošos. Kā jau bija domājams, jūsu drauga rīcību par labu atzīst tikai retais. Lielākā daļa lasītāju ir šokēti. Dienā tavs draugs ierodas ar jautājumu: "Kāpēc tu tā izdarīji?" Sak, viņš tev ir uzticējies, domājis, ka tu esi viņa draugs, bet tu esi ņēmis un pārpublicējis viņa rakstu. Nu tu vairs neesi nekāds draugs, tu esi nodevīgs nelietis. Draugi tak tā nerīkojas, viņš gluži kā čūsku pie krūtīm sasildījis. Pēc tam viņš aizcērt durvis un iet prom. Tu esi viņu nomelnojis, grūdis negodā, un tagad visi par viņu domā slikti.

Tu tikmēr stāvi koridorā un nesaproti, ko tu esi izdarījis nepareizi. Tu neesi ne interpretējis, ne izkropļojis viņa teikto, ne arī stāstījis par savu viedokli. Tu vienkārši publicēji to, ar ko viņš lielījās savā lapā. Tikai vēlāk tu saproti, ka tavs draugs vienkārši vēl nav sapratis publiskās telpas galveno principu: "Viss, kas publicēts atklātā piekļuvē, ir plašas sabiedrības ziņā."

Nevar nopērt slapju kaķi un izmest salā, bet pēc tam dusmoties uz tiem, kuri par tādiem darbiem stāsta tālāk. Ja tevi apmelo, ja neesi to darījis, tad var. Bet, ja esi darījis un vēl palielījies, — gaidi, kas nāks.

Latvija pastāvīgi pārmet Krievijas medijiem nomelnošanu. To, ka viņi par Latviju raksta slikti un lej melnus ūdeņus uz sabiedriskās domas dzirnām. Nu, paskatīsimies, no kurienes tek tas melnais ūdens.

"Restorāns Klīversala Nacionālās bibliotēkas ēkā dažas dienas pirms Jaunā gada atsakās organizēt svētku pasākumu programmā iekļautās Putina uzrunas dēļ" 

"Nacionālās apvienības deputāts Jurģis Klotiņš nosūtījis vēstuli Rīgas mēram ar prasību aizliegt Melngalvju namā ieplānoto Jaungada svētku pasākumu pēc Krievijas laika" 

"Valsts valodas centrs piespriedis sodu uzņēmumam "Latvijas dzelzceļš" par to, ka Jelgavas stacijā elektroniskais tablo ataino sarakstu krievu un angļu valodās"

Kas tas viss ir?

To izdomājuši Krievijas mediji?

Tas nav izrauts no konteksta, nav no gaisa grābts vai izkropļots. Tās ir ziņas, ar kurām mēs dzīvojam. Tas notiek mums apkārt. Ne pats no sevis, bet gan ar konkrētu personu atbalstu.

Spoguli vainot ir ērti, taču bezjēdzīgi. Pēdējā laikā Krievijas plašsaziņas līdzekļi valdās. Katrs vārds ir pārbaudīts – nekā no savas puses. Tikai tiešā runa. Labākais ir tas, ka nekas jau nav jāpiegudro. Nevienam tādam notikumam nav vajadzīgs pārspīlējums. Viss jau ir pateikts. Ņem tik pildspalvu un raksti.

Maskava.
© Sputnik / Владимир Сергеев

Kas veido valsts negatīvo tēlu? Tas, kurš saskata kļūdas, vai tas, kurš tās pieļauj? 

Krievu Jaungada aizliegums nav nekāda kļūda? Ļoti labi. Kāpēc tad jūs šī fakta retranslāciju saucat par nomelnošanu? Ja esat pārliecināti, ka jums taisnība, jums jāsaka "paldies" katram, kurš to retranslē sabiedrībā.

Ja kādu kaitina viņa viedokļa retranslācija, tas nozīmē, ka viņš apšauba savu taisnību. Tātad viņš saprot, ka ārpus viņa komforta zonas to var nesaprast. Nesapratīs arī. Un pareizi vien būs.

Jebkurš tirdzniecības darbinieks jums teiks: brāķēta prece ir piegādātāja, nevis pārdevēja vaina.

Parasti gan vainu uzveļ pārdevējiem. Lai jau tā būtu.

71
Temats:
Rietumu propagandas karš pret Krieviju (49)
Pēc temata
Valsts valodu centrs ekspertu mudinājumu sniegt intervijas arī krievu valodā uzskata par nepārdomātu
Trīs jautājumi par valsts valodu
Valsts Valodas centru kaitina uzraksti latgaļu valodā
Atomzemūdene Kursk Barenca jūrā, 1999. gads

Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu

13
(atjaunots 11:58 15.08.2020)
Ziemeļu flotes spēku manevri, ārkārtas iegrimšana, nosacīts uzbrukums "pretiniekam", pēkšņs torpēdas sprādziens un 118 jūrnieki aizgājuši viņsaulē.

Pirms 20 gadiem notika lielākā katastrofa Krievijas zemūdeņu flotes vēsturē. Projekta "Antei" atomzemūdene "Kursk" līdz ar ekipāžu nogrima Barenca jūras dzīlēs, 108 metru dziļumā. Ūdenslīdēji vairākkārt centās iekļūt tajā un atbrīvot izdzīvojušos, tomēr nevienu neizdevās glābt. Par traģiskajiem notikumiem portālā RIA Novosti atgādināja Nikolajs Protopopovs.

Pēdējais reiss

Uz plānveida mācībām Barenca jūrā "Kursk" izgāja 10. augustā. Divas diennaktis turpinājās manevri, 12. augustā jūrnieki gatavojās nosacītam uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes grupai. Negaidot sakari ar kuģi pārtrūka. 11:30 norvēģu seismoloģiskās stacijas fiskēja grūdienu ar 1,5 magnitūdu. Dažas minūtes vēlāk sekoja spēcīgāks – 3,5 magnitūdu grūdiens.

Экипаж атомной подводной лодки Курск во время парада в Североморске, 30 июля 2000 год
© AP Photo /
Atomzemūdenes "Kursk" ekipāža parādes laikā Severomorskā, 2000. gada 30. jūlijs

Zemūdens kreseri devās meklēt Ziemeļu flotes kuģu vienība. "Kursk" tika atrasta nākamajā dienā 108 metru dziļumā. Pēc apskates ar nolaižamajiem aparātiem noskaidrojās, ka zemūdene burtiski iedrāzusies jūras dibenā aptuveni 40 grādu leņķī, priekšdaļa ir uzšķērsta, priekšējos nodalījumus piepildījis ūdens. Krievijas JKF Lkomandieris admirālis Vladimirs Kurojedovs jau toreiz paziņoja, ka cerības uz komandas glābšanu nav lielas. Tomēr glābšanas operācija tika sākta: avārijas rajonā ieradās atomkreiseris "Petr Velikyi", zemūdene un vēl aptuveni 20 kuģi. Krievijas Aizsardzības ministrija sāka pārrunas ar NATO pārstāvjiem, lūdzot tehnisko palīdzību "Kursk" ekipāžas glābšanai.

Plānots, ka izdzīvojušie jūrnieki varēs pamest zemūdeni ar glābšanas lādiņu palīdzību. Tomēr sākās vētra – jūras viļņošanās katastrofas rajonā sasniedza 5 balles. Centrālā konstruktoru biroja "Rubin" – šī tipa zemūdeņu izstrādātāja – speciālisti vērtēja, ka gaisa ekipāžai pietiktu 5-6 dienām.

Kuģis, cilvēki un likteņi

Zemūdenē "Kurska" bija 118 cilvēki – virsnieki, mičmaņi, līguma dienesta un valsts karadienesta matroži. Daudzi – jūrnieki vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākā mičmaņa Sergeja Černiševa ģimenes locekļu kopējais dienesta laiks JKF pārsniedz 150 gadus.

Командир подводной лодки Курск Геннадий Лячин после возвращения из похода в Средиземном море
© AFP 2019 / STRINGER
Zemūdenes "Kursk" komandieris Genādijs Ļāčins pēc atgriešanās no reisa uz Vidusjūru

"Serjoža dzimis Sevastopolē, un, kā jau daudzi vietējie puikas, no bērnības sapņoja par jūru, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Sergeja brālis Jevgēņijs, arī – kara jūrnieks. – Mūsu ģimene pārvācās uz Severomorsku 1973. gadā, kad tēvu iecēla par jūras sakaru pulka komandieri. Serjoža bija ļoti godīgs un pozitīvs cilvēks. Un aktīvs – komjaunatnes organizators skolā, šaha komandas kapteinis. Viņa vārds piešķirts skolai Severomorskā, kurā viņš mācījās."

"Kursk" – tolaik tā bija jaunākā atomzemūdene – komandā Sergejs Černiševs nonāca 1993. gadā. Dienēja rezerves ekipāžā, pēc tam – pamata komandā. Uz kuģa pildīja kosmisko sakaru tehniķa pienākumus.

"Kad sākās perestroika, bezdarbs, es palīdzēju viņam iekārtoties dienestā atomzemūdenes ekipāžā, - atcerējās bojāgājušā jūrnieka brālis. – Tā bija prestiža vieta: moderna atomzemūdene, mūsdienīgs bruņojums. Ļoti stingra atlase: pēc izglītības, veselības, sagatavotības līmeņa. Brālis divas reizes devās autonomos reisos, ilgstošos pārgājienos, bija ļoti pieredzējis jūrnieks. Jāpiebilst, ka "Kursk" ekipāžā deviņdesmit procenti bija virsnieku un mičmaņu, nejaušu cilvēku tur nebija."

"Kursk" ekipāžā bija arī kapteiņleitnants Maksims Safonovs ar līdzīgu dzīves stāstu. Viņa tēvs, JKF virsnieks Anatolijs Safonovs stāsta, ka Maksims kopā ar viņu kopš bērnības braukājis pa jūras kara garnizoniem.

"Piektajā klasē viņš iestājās Jauno jūrnieku klubā un ļoti ieinteresējās, - stāsta Anatolijs. – Puikas veda uz ekskursijām uz Melnās jūras, Ziemeļu jūras floti, viņiem tas ļoti patika. Dēls un viņa draugi gribēja mācīties tikai Nahimova skolā. Vēlāk viņš nolēma kļūt par zemūdens flotes jūrnieku. Es dienēju uz kuģiem, taču sāku ar zemūdenēm. No savas pieredzes zinu, cik tā ir smaga un atbildīga profesija."

Maksims izraudzījās stūrmaņa specialitāti, un 1996. gadā viņu pieņēma "Kursk" ekipāžā. Tā bija viņa pirmā dienesta vieta.

"Zemūdenes toreiz reti gāja jūrā, "Kursk" bija Ziemeļu flotes labākais kuģis, strādāja vairāk par visiem, - atceras Safonovs, vecākais. – Visa ekipāža bija ļoti aizrautīgi cilvēki, ar milzīgu vēlmi dienēt, viņi mīlēja savu darbu. Maksims ļoti pārdzīvoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, kuģi pamet virsnieki, raizējās par zemūdenes likteni. Vien mēnesis viņam bija vajadzīgs, lai nokārtotu visas ieskaites par kuģa sistēmām, izdzīvošanas pasākumiem un kļūtu par pilntiesīgu komandas locekli."

1999. gada rudenī "Kursk" bija reisā uz Vidusjūru. Kreiseris sekmīgi pārvarēja visas NATO pretzemūdeņu robežas, slepus eskortēja ASV 6. flotes kuģus un pat izpildīja dažus nosacītus raķešu startus. Komandieris Genādijs Ļačins toreiz kļuva par Krievijas Varoni, lielākā daļa ekipāžas locekļu tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām. Maksimam Safonovam vajadzēja piešķirt II pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvijas priekšā". Nepaspēja.

"Kursk" ekipāžā bija ne tikai kar;avīri vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākais staršina Aleksandrs Ņeustrojevs dzimis nelielajā Loskutovo ciemā Tomskas apgabalā un pēc iesaukšanas dienestā nokļuva atomzemūdenes ekipāžā.

"Visu bērnību mēs dzīvojām vienā mājā, mācījāmies vienā skolā, kopā spēlējām hokeju, pat autovadītāja un traktorista tiesības saņēmām vienlaikus, - atceras viņa draugs un vārdabrālis Aleksandrs. – 1997. gadā Saņu iesauca armijā. Pēc mācībām Severodvinskā – Ziemeļu flote. Nosūtīja uz "Kursku". Pēc tam nolēma noslēgt līgumu – saprata, ka ciemā darbu neatrast. Bet jūrniekiem deva dzīvokli, maksāja algu. Viņš rakstīja, ka lepojas ar dienestu, stāstīja, ka viņa zemūdene ir nenogremdējama. Ļoti atzinīgi raksturoja ekipāžu – bija sadraudzējies ar citiem jūrniekiem."

Par avāriju zemūdens kreiserī staršinas draugi un tuvinieki uzzināja pa radio. Glābšanas operācijai pa televizoru sekoja viss ciems. Pirmajās dienās pēc traģēdijas tika saņemta pretrunīga informācija – gandrīz nedēļu Loskutovo iedzīvotāji cerēja, ka Sašu izglābs.

"Viņu atveda slēgtā "cinkā", - stāsta draugs. – Apglabākām tepat, ciemā. Vēlāk uzcēlām postamentu, uzstādījām uz kapa enkuru. No ģimenes viņam palikusi māsa un jaunākais brālis. Tēvs gāja bojā, kamēr Saša vēl bija obligātajā dienestā. Bet māte aizgāja 2005. gadā. Neizturēja – pazaudēja vīru, pēc tam gandrīz uzreiz – dēlu."

Pēdējais patvērums

"Kursk" jūrniekus mēģināja glābt vairāk nekā nedēļu. Līdz zemūdenei vairākkārt nolaidās dziļūdens aparāts "Priz", taču iekšā iekļūt neizdevās. Pirmie kreiserī nokļuva norvēģu ūdenslīdēji, kuri avārijas vietā ieradās ar kuģi "Seaway Eagle". 20. augustā viņi apsekoja zemūdeni. Norvēģiem izdevās nokļūt līdz avārijas un glābšanas lūkai un atvērt to ar speciāli izgatavotiem instrumentiem.

Атомная подводная лодка Курск на базе Северного флота РФ в Видяево, 2000 год
© AFP 2019 / ITAR-TASS
Atomzemūdene "Kursk"

Videokameras rādīja, ka visi nodalījumi ir pārplūduši, nav nekādu nišu ar gaisu. 21. augustā Ziemeļu flotes štāba priekšnieks viceadmirālis Mihails Mocaks apstiprināja, ka atomzemūdenes K-141 "Kursk" ekipāža ir gājusi bojā.

Oktobrī jūrnieku mirstīgās atliekas sāka pacelt dienas gaismā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pēc sprādziena cilvēki izdzīvojuši 6., 7., 8. un 9. nodalījumā. Visi pārgāja uz devīto nodalījumu un gaidīja palīdzību. Pirmsnāves zīmītē kapteiņleitnants Dmitrijs Koļesņikovs vēstīja, ka nodalījumā patvērušies 23 cilvēki.

2001. gada oktobrī "Kursk" tika pacelta no dzīlēm. To nogādāja kuģu remonta rūpnīcā Rosļakovā. Ekspertīzes parādīja, ka gandrīz viss kuģis iekšpusē izdedzis. Temperatūra ugunsgrēka epicentrā sasniedza 8000 grādus pēc Celsija skalas. Starpsienas uzšķērda sprādziena vilnis. Brīnumainā kārtā bojājumus neguva reaktora nodalījums un 22 spārnotās raķetes šahtās gar bortiem. Oficiālā informācija par katastrofas iemesliem tika publicēta 2002. gada jūlijā. Avārija notika sprādziena rezultātā, kura centrs lokalizēts mācību torpēdas atrašanās vietā, ceturtajā torpēdu aparātā, un pēc sprādziena procesa tālākas attīstības torpēdu ielādes nodalījumos atomzemūdenes pirmajā nodalījumā."

Изображение процесса поднятия АПЛ Курск с использованием стальных тросов
© AP Photo / MIKHAIL METZEL
Atomzemūdenes "Kursk" pacelšanas process ar tērauda trošu palīdzību

Valsts ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs atzina, ka "Kurska" gandrīz pilnībā applūdusi sešu līdz septiņu stundu laikā pēc avārijas.

13
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas Luņ

"Kaspijas monstra" atdzimšana: būt vai nebūt

14
(atjaunots 10:33 15.08.2020)
Ekranoplāns paceļas virs jūras, ledus lauka vai dienvidu stepes un spēj pārvietoties līdz 500 km/h ātrumā ar minimālu degvielas patēriņu un lielu lietderīgo slodzi; jaunie ekranoplāni sekmēr Krievijas iespēju izaugsmi visās militārā pielietojuma sfērās.

Tuvākajā laikā Krievijas Jūras kara flotē atgriezīsies smagie kara ekranoplāni to modernākajā variantā, bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Tie spēj strādāt gan dzimto krastu tuvumā, gan tālākajos pasaules nostūros, jebkuros klimatiskajos apstākļos, bez bāzes infrastruktūras, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas "Luņ" 31. jūlijā tika nogādāts no Kaspijskas Derbentā – šeit tas kļūs par parka "Patriot" galveno eksponātu.

Pirms 34 gadiem Ņižņij Novgorodā uzbūvētais ekranoplāns "Luņ" pēc ilgstošiem izmēģinājumiem 1991. gadā tika nodots Kaspijskas flotilei izmēģinājuma ekspluatācijai. Tas bija vienīgais, ko uzbūvēja no astoņiem ieplānotajiem aparātiem. Tomēr ekranoplāni neiegrima vēsturē.

Pateicoties lielajam ātrumam (500 km/h) un nelielajam lidojuma augstumam (7-10 metri) raķešnesēji-ekranoplāni spēj nemanāmi radariem pārvarēt tūkstošiem kilometru virs jūras un līdzenuma, no negaidītas puses pietuvoties pretinieka jūras kara bāzēm vai aviācijas bāzes trieciena grupām raķetes trieciena attālumā un uzbrrukt.

Jaunie ekranoplāni ļaus paplašināt Jūras kara flotes kaujas iespējas. Iepriekš Krievijas JKF Kuģubūves pārvaldes priekšnieks, 1. ranga kapteinis Vladimirs Trjapičņikovs pastāstīja, ka punkts "Ekranoplānu attīstība" tiks iekļauts kuģubūves programmā līdz 2050. gadam. Krievijas Aizsardzības ministrija sastādījusi taktiski tehnisko uzdevumu jauna ekranoplāna izstrādei, norit izmēģinājumu un konstruktoru darbi. Provizoriskie dati liecina, ka jaunais ekranoplāns pacelsies gaisā jau 2022. gadā.

Mediji aktīvi apspriež "Kaspijas monstra" (tā aparātu nosauca Rietumos tā milzīgo gabarītu un fantastiskās ārienes dēļ). Uzmanību pievērsa gan amerikāņu izdevums National Interest, gan ķīniešu Sohu.

Zinātniski tehnoloģiskā un ražošanas bāze ir – Krievija būtiski apsteigusi rietumvalstis daudzfunkcionālo ekranoplānu attīstībā. Piemēram, "Luņ" jau pirms 29 gadiem ātri lidoja un spēja palaist raķetes, bet kravas ekranoplāns Boeing Pelican, ko ASV izstrādā kopš 90. gadu vidus, ar projektēto kravas nestspēju 1200 tonnu apmērā (tilpne paredzēta 17 tankiem "Abrams"), vēl nav ticis pat līdz prototipam.

Kādas šodien ir Krievijas JKF kara ekranoplānu atdzimšanas perspektīvas?

Pielietošanas īpatnības

Daudzfunkcionālie ekranoplāni (Rietumos tos dēvē par WIG - Wing-In-Ground effect) netālā nākotnē var kļūt par pamatu jaunāko precīzo spārnoto un hiperskaņas raķešu, trieciena bezpilota lidaparātu, elektromagnētisko lielgabalu un smago torpēdu izstrādei un pielietošanai.

Tie ir lieliski ātras reaģēšanas spēki – uzbrukuma ekranoplāni varētu efektīvi patrulēt aizpolāro zonu.

Desanta (kravas) modifikācijas aparāti ļaus operatīvi pārvietot lielā attālumā karavīrus ar ieročiem un bruņutehniku. Jaunie ekranoplāni ir gandrīz neredzami pretinieka radariem, no ekonomikas un kravas nestspējas viedokļa pārspēj lidmašīnas un helikopterus, no ātruma viedokļa – kuģus ar zemūdens spārniem. Tie ļauj "projicēt spēku" lielā attālumā no konflikta zonas ("Čaika 2" – līdz 5000 km) un visās militārā pielietojuma sfērās paplašina Krievijas iespējas.

National Interest stāsta, ka jaunais ekranoplāns A-050 "Čaika 2" ir "Kaspijas monstra" reinkarnācija un domāts (Ņižņij Novgorodas Cetrālajā konstruktoru birojā) pasažieru (līdz 100 cilvēki) un kravu pārvadāšanai jūras piekrastes rajonos, arī Arktikā. Tiek būvēta vesela "spārnoto kuģu" līnija ar atšķirīgu kravas nestspēju (specializāciju), kas uzlidos ne vēlāk kā 2022. gadā.

Iepriekš Ķīna sāka pārrunas par iespējām iegādāties vairākus ekranoplānus "Čaika" Tautas atbrīvošanas armijas vajadzībām. Tas netieši liecina par mašīnas augsto gatavības līmeni un efektivitāti, - tā spēj sagādāt lielu pārsteigumu iespējamam pretiniekam.

Aviācija, kam nav vajadzīgs aerodroms, var būt noderīga arī civilajā dzīvē. piemēram, Krievijas zinātniskā ražošanas organizācija "Ekolen" jau strādā pie "Kaspijas monstra" civilā analoga, sauszemes-gaisa amfībijas (SGA), kas spēj lidot tikpat ātri kā lidmašīna un pārvietot daudz lielākas kravas – līdz 750 tonnas – ekspluatācijai jūrās un upēs, tundrā un tuksnesī. Ekranoplānam vajadzīga tikai izmēru ziņā piemērota akvatorija vai līdzens sauszemes gabals, lai paceltos un nosēstos.

Izcilas īpašības

Ekranoplāns izmanto efektu, kas rodas lidojumā nelielā augstumā, kad gaisa plūsma rada zem spārna blīvu "gaisa spilvenu". Paceļoties virs jūras (ledus lauka, sniegota līdzenuma vai dienvidu stepes), aparāts kļūst stabils un "planē" ātrumā līdz 500 km/h ar minimālu degvielas patēriņu un lielu noderīgo kravu. "Čaika 2" spēj pārvietot līdz 10 tonnas.

Ņižņij Novgorodas KB strādā arī pie ekranoplāna smagās versijas – A-080 "Čaika 3" var pacelt masu līdz 100 tonnu apmērā. Perspektīvā mašīna tiks nodrošināta ar modernu avioniku un navigācijas un pilotāžas kompleksu. Tā varēs patstāvīgi iziet neiekārtotā krastā ar slīpumu līdz 5 grādiem, bāzēties uz ūdens un aerodromos.

Tehnoloģiski iespaido pat vecais, labais "Luņ" kas varēja pārvarēt vairāk nekā 2000 km ar ātrumu līdz 450 km/h augstumā no trim līdz 500 metriem un, neskatoties uz saviem gabarītiem, patērēja pieckārt mazāk degvielas nekā transporta lidmašīna.

Jau ar savu ārieni vien tas atstāj neizdzēšanu iespaidu. Korpusa priekšdaļā, uz pilota izvietoti 8 vilkmes dzinēji (uz Il-78 turbīnu bāzes), kuru sprauslas ekrāna efekta pastiprināšanas nolūkiem pavērstas leņķī pret ūdeni (iesūknējamā plūsma atstarojas pret spārniem aizmugures daļā). Uz ekranoplāna fizelāžas uzstādīti trīs pāri pretkuģu raķešu ZM-80 "Moskit" ar darbības rādiusu līdz 250 km un tēmēšanas radiolokācijas staciju. Garums – gandrīz 74 metri, trapeces formas spārni ar 44 metru vēzienu un 550 kvadrātmetru laukumu vainago aparātu, kura maksimālā pacelšānās masa ir 380 tonnas.

No militārā pielietojuma viedokļa jāpiebilst, ka ar trim virsskaņas raķetēm "Moskit" (maksimālais ātrums – 2,8 Mahi ar 5 sekunžu šaušanas ātrumu zalves režīmā) būtu pietiekami aviācijas bāzes kuģa likvidācijai.

Ekranoplāni tika radīti PSRS JKF vajadzībām kā līdzeklis pretinieka kuģu likvidācijai. Pirmajā lidojumā "Luņ" devās 1985. gadā. Augstais ātrums un dzīvotspēja līdz ar lielu kravas nestspēju un iespējām lidot virs sauszemes un ledus (kā arī lielā augstumā) dāvāja neticamas iespējas.

Ekranoplāni "Luņ" un "Orļonok" tika sekmīgi adaptēti raķešu un desantnieku transportēšanai. Desanta "Orļonok" bija mazāks – tā mērķis bija spēku un tehnikas (150 desantnieki vai 2 kājnieku kaujas mažīnas) ātrai pārvietošanai.

Pēc PSRS demontāžas aparātu būvdarbi tika pārtraukti (tobrīd otrais "Luņ" bija gatavs par 95%), bet cīņasspējīgais "aviācijas bāzes kuģu slepkava" tika noenkurots Kaspijskā.

Nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtosies, jo "partneri" Rietumos to tik un tā nenovērtēs. Šodien kvalitatīvi jaunā tehnoloģiskajā līmenī ir iespējams pilnveidot ekranoplānu militārās iespējas. Un tas ir jādara – miera nostiprināšanai, Krievijas un tās sabiedroto labā.

14
Pēc temata
MiG-31 – bīstamākais mednieks debesīs
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

0
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

0
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā