Iļja Ļvovičs Vojevodins

"Naivie ceļotāji": Krasnojarska uz mūžiem

124
(atjaunots 11:37 17.12.2016)
Iļjam Ļvovičam Vojevodinam ir savas domas par Latvijas valsts repatriācijas veicināšanas programmu. Pamēģiniet iedomāties, viņš saka, ka ASV ieradusies Kenijas valdības delegācija un ierosina afroamerikāņiem programmu viņu repatriācijai uz vēsturisko dzimteni – ar sauli, palmām un vidējo algu 50 dolāru apmērā.

Iļja Ļvovičs ir dzimis 1932. gadā zemnieku mājās pie Ludzas. Viņa senči dzīvojuši Latvijā kopš senseniem laikiem. Iļjas tēvs, Ļevs Aleksandrovičs nodarbojās ar lauksaimniecību, mamma Emīlija bija mājsaimniece. Mājās runāja trīs valodās: latviešu, tēva dzimtajā krievu valodā un mātes dzimtajā poļu valodā. 1941. gada jūnijā viņus arestēja un, neļaujot pat kā nākas savākt mantas, iesēdināja preču vagonā, kas devās uz austrumiem. Deportācija pēc kaimiņa sūdzības.

Iļjas Ļvoviča tēvu uz nometni etapēja atsevišķi (jau nākamajā gadā viņš ieslodzījumā mira). Deviņus gadus vecais Iļja, viņa jaunākā māsa un māte ilgi brauca vilcienā. Ļoti ilgi. Viņš atceras šauro lodziņu zem vagona jumta un putru no nezināmiem putraimiem, kādu nekad agrāk nebija ēdis. Viņus aizveda līdz Tasejevas ciemam Krasnojarskas novadā. Jau ceļā māte saslima, viņu aizveda uz slimnīcu, bet brāli ar māsu nomitināja vietējā ģimenē.

Pirmo gadu Iļja skolā negāja, jo nebija ziemas drēbju un sadabūt tās, apmainot pret kaut ko, nevarēja, — visu, kas bija paņemts no mājām, vienā rāvienā pievāca ciema iedzīvotāji, kamēr slimā māte gulēja bezsamaņā. Toties kaimiņiem, ar kuru dēlu zēns sadraudzējās, bija neparasti bagāta bibliotēka, tāpēc desmitgadīgais Iļja, kurš nekad nebija turējis rokās grāmatas, lai arī lasīt prata, alkatīgi metās virsū grāmatām un gada laikā izlasīja visu, pat "Noziegumu un sodu".

Kara gados izsūtītie tālajā Sibīrijas ciemā dzīvoja smagi, trūka ēdamā. Vietējie pat ierīkoja ciemā galdu, kurā visi, cik nu varēja, nesa un lika kaut ko ēdamu: maizi, kartupeļus, bietes. Labāk jau tā, nekā noskatīties kā izbadējušies trimdinieki sāks zagt. Iļja, aizrāvies ar grāmatām, neko nemanīja. To, ka zemnieki izglābuši no nāves viņu pašu, māsu un citus latviešus, viņš saprata daudz vēlāk, kad atgriezās Latvijā. 

Dzimtenē viņi ar māsu atbrauca 1946. gadā. Toreiz no izsūtījuma Rīgā atgriezās daudzi bērni un pusaudži. Par to jāpateicas entuziastiem, kuri radīja organizācijas un nodarbojās ar bērnu atgriešanos mājās no Sibīrijas. Divus gadus Iļja pavadīja bērnunamā Rīgā, Kuldīgas ielā.

Katoļu baznīca Ačinskā
© Sputnik / Робертс Вицупс

No citu bērnu stāstiem viņš uzzināja, kā klājies Latvijā kara gados. Tad viņš saprata, ka pārbaudījumi Sibīrijā ir bijuši īsts glābiņš salīdzinājumā ar trūkumu dzimtenē. Pēc bērnunama viņi ar māsu dzīvoja pie tāliem radiem, līdz 1953. gadā, pēc Staļina nāves no Krasnojarskas atgriezās māte.

Rīgā Iļja Vojevodins pabeidza Amatnieku skolu, saņēma norīkojumu darbā par radistu meteostacijā un no jauna nokļuva Sibīrijā. Vairs viņš to nav pametis. Armija, vakarskola un Krasnojarskas Pedagoģiskais institūts. Darba gaitas Iļja Ļvovičs noslēdza kā Krasnojarskas Pedagoģiskā institūta Reliģijas zinātņu katedras docents un Krievijas Federācijas Nopelniem bagātais kultūras darbinieks. Meita Ludmila Grigorjeva ir filozofijas doktore, dēls Aleksejs Vojevodins — jurists. Trīs mazmeitas, trīs mazdēli, viens mazmazdēls un četras mazmazmeitas. Tagad viņš ir pensionārs.

Saņēmu dūšu un pajautāju Iļjam Ļvovičam, kāpēc viņš nav atgriezies Latvijā, vai nav par to domājis?

— Jaunais cilvēk, gan Latvijā, gan Krievijā ir represiju upura statuss. Ko konkrēti tas dos Latvijā tādam pensionāram kā es? Bezmaksas braucienus. Ko es saņemu kā represētais šeit? Atlaidi komunālajiem pakalpojumiem 50% apmērā, piemaksu pie pensijas, bezmaksas veselības aprūpi kara veterānu slimnīcā, ikgadējus apmaksātus braucienus uz sanatoriju. Ak jā, vēl arī bezmaksas braucienus transportā. Esiet tik laipni, izdariet paši secinājumus par to, kurai valstij es nozīmēju vairāk.

— Es neesmu savtīgs cilvēks, — viņš turpina. — Es ļoti mīlu Latviju, bieži esmu tur bijis, braucu ciemos pie māsas un mātes, taču uz mātes bērēm 1992. gadā atbraukt nepaspēju, jo jūsu varas iestādes nevēlējās palīdzēt ar vīzu. Es neapvainojos un vēl joprojām regulāri apciemoju māsasbērnus. Biju pagājšvasar un braukšu arī nākamgad, ja veselība ļaus. Aizvainojumu nejūtu tikai tāpēc, ka par savu dzimto vietu uzskatu Krasnojarsku. Latvija manās acīs ir cita valsts, kāpēc uz to būtu jāapvainojas?

Aleksejs Stetjuha
© Sputnik / Дмитрий Дубинский

— Pie mums šeit ir daudz to, kuri pārdzīvojuši deportāciju un palikuši Sibīrijā. Cilvēkiem, kuri atgriezās 50. gados, vēl izdevās iekārtoties, bet tie, kas aizkavējās, vairs vietu neatrada. Pastāstīšu jums par savu paziņu Georgiju Dominikoviču Kristopu. Arī viņš tika deportēts no Latvijas 1941. gadā. Būdams pusaudzis, mēģināja bēgt, tomēr viņu noķēra. Palaimējās izdzīvot. Pēc tam dzīvoja kā visi — armija, institūts, norīkojums darbā — pats savu likteni nenolemsi. Viņš vienmer sapņoja atgriezties mājās. Iespēja radās 80. gadu beigās, Atmodas laikā. Georgijs Dominikovičs uz Latviju devās kopā ar sievu. Starp citu, PSRS laikos viņš aizdienējās līdz medicīniskā dienesta pulkveža pakāpei. Tā nu viņš savā virsnieka formā iegāja veikalā Rīgā. Atgriešanās dzimtenē viņam sākās ar pārdevēja atteikumu apkalpot okupantu. Viņa sievai paziņoja, ka par tādiem te nepriecājas. Iespējams, tas bija tikai viens gadījums, un viņiem vienkārši nelaimējās, taču tādu attieksmi viņi neizturēja, devās atpakaļ uz Krasnojarsku un par Latviju vairs nesapņo.

Jau vakarpusē es piezvanīju Iļjam Ļvovičam, jo gribēju precizēt dažas viņa biogrāfijas nianses, un mēs runājāmies apmēram stundu. Par Krieviju un Latviju, par mūsu valstu ekonomiku un politiku. Saruna iznāca ļoti personīga, tāpēc es to neatstāstīšu, taču atvadām mūsu bijušais tautietis nolasīja dzejoli. Tas bija testaments, kurā viņš lūdz dēlu Alekseju pēc nāves izkaisīt tēva pīšļus virs Jeņisejas ūdeņiem. Lai uz mūžiem paliktu Krievijā.

124
Temats:
Naivie ceļotāji: no Rīgas uz Sibīriju (43)
Pēc temata
Sibīrija visā krāšņumā: "Naivie ceļotāji" Omskas apgabalā
"Naivais ceļotājs" Rožencovs: finišs starpposmā
"Naivie ceļotāji": trīs mājas, trīs noskaņojumi
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

23
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

23
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

48
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

48
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs uzstājās ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā

0
(atjaunots 15:06 22.09.2020)
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pasaule ir nogurusi no vienotības trūkuma, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs videouzrunā KDLO valstu vārdā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļā, vēsta RIA Novosti.

"Šodien, diemžēl, dažādos pasaules reģionos turpina plosīties bruņoti konflikti. Tiem pievienojas asi mūsdienu draudi: starptautiskais terorisma, narkotiku noziegumi un kibernoziegumi, klimata izmaiņas. Šogad šo sarakstu papildinājis vēl viens bargs izaicinājums – koronavīrusa pandēmija, kura izprovocējusi nopietnas krīzes parādības sociālekonomiskajā un citās jomās," sacīja diplomāts.

Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos. Šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar atsevišķu valstu nevēlēšanos rēķināties ar citu valstu likumīgajām interesēm, uzsvēra Lavrovs.

Viņš norādīja, ka lietā tiek likta koncepciju un standartu uzspiešana līdzīgi "pasaules kārtībai, kura balstās uz noteikumiem". To papildina mēģinājumi iejaukties valstu iekšlietās, pielietojot vienpusējas sankcijas, pārkāpjot ANO Drošības Padomes prerogatīvas, ar neiecietības un naida izrādīšanu.

"Taču vēstures dabisko gaitu nevar salauzt. Šodien starptautiskajā arēnā nostiprinās jauni ekonomiskās izaugsmes centri, pastiprinās nepieciešamība bruņotu konfliktu noregulēšanā tikai un vienīgi ar miera līdzekļiem, pieaug savstarpējā atkarība. Pasaule ir nogurusi no atsvešināšanās līnijām, valstu iedalīšanas "savējās" un "svešajās", pasaule pieprasa palielināt vispusīgu savstarpēju palīdzību un sadarbību. Citiem vārdiem sakot, mērķi, kas tika noformulēti pirms 75 gadiem ANO izveidošanas laikā, kļūst arvien aktuālāki," uzskata ministrs.

Tāpat Lavrovs nosauca par absurdiem mēģinājumus pārskatīt vēsturi, samazināt tautu lomu, kuras veica izšķirošu pienesumu uzvarā pār fašismu. Viņš aicināja atcerēties pagātnes mācību, godāt karavīru-atbrīvotāju varoņdarbu, nodrošināt viņiem par godu uzcelto pieminekļu saglabāšanu.

Pēc Krievijas ĀM vadītāja sacītā, mūsdienu apstākļos ANO ir jāpaliek efektīvai struktūrai, kura veic sakārtotu darbu stingrā atbilstībā ar savu kārtības rulli. Nedrīkst pieļaut ANO sistēmas pamata iestāžu mandātu izskalošanu un to pilnvaru dublēšanu.

Par vienu no galvenajiem pasaules sabiedrības uzdevumiem, kā atzīmēja Lavrovs, ir jāpaliek konfliktu noregulēšanai tikai un vienīgi ar miera, diplomātiskajiem līdzekļiem pārrunu ietvaros, balstoties uz starptautisko tiesību normām. Savukārt neapšaubāma prioritāte ir sadarbības paplašināšana terorisma un tā apvienošanās ar organizēto noziedzību apkarošanā.

Tāpat ministrs aicināja nolikt barjeru centieniem vājināt ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles sistēmu globālās stabilitātes uzturēšanas nolūkos.

0
Tagi:
Lavrovs, ANO
Pēc temata
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Krievija neplāno izdabāt ASV: KF ārlietu ministrs vēsta par situāciju ar līgumu START
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu