Rostislavs Iščenko

Kijevas sarkofāgs un kodolrotaļas

89
(atjaunots 06:40 11.11.2016)
4. novembrī sākās jaunā sarkofāga uzstādīšana virs Černobiļas AES sagrautā ceturtā energobloka. Celtnieki apgalvo, ka tā ir unikāla būve, kas spēj droši pasargāt no radiācijas. Sarkofāga ekspluatācijas sākums ieplānots tikai 2017. gada novembrī, un veco konstrukciju izjaukšana turpināsies līdz 2019. gadam.

Jāpiebilst, ka rotaļas Černobiļas smilšu kastē nav organizētas ar mērķi uzcelt sarkofāgu. Pamazām noslēgumam tuvojas aizraujošā afēra, kas divus gadu desmitus izvērsās mūsu acu priekšā, taču gandrīz pavisam paslīdēja garām plašām sabiedrības aprindām.

Mūžīgā Černobiļa

Kā zināms, avārija ČAES notika 1986. gada 26. aprīlī. Piecarpus gadus vēlāk sabruka Padomju Savienība. PSRS nepieņēma galīgo lēmumu par Černobiļas tālāko likteni. Neskartie energobloki turpināja ražot elektroenerģiju. Trešās kārtas būvdarbi tika iesaldēti. Ierosinājums nekavējoties slēgt AES netika atbalstīts, taču netika pieņemts arī lēmums pabeigt 5. un 6. energoblokus (vai vismaz piekto bloku).

Neatkarīgās Ukrainas valdība nepavisam neplānoja slēgt Černobiļas AES. Viena no lielākajām stacijām PSRS pat pussagrauta (strādāja divi energobloki no trim nesagrautajiem) spēja saražot 2000 MW, kas it nemaz nebija lieki Ukrainai, kurā nekādi lieli naftas un gāzes krājumi nav atrasti.

AES teritorijā
© Sputnik / Oksana Dzadana

Taču 90. gados Eiropas Savienībā izvērsās kampaņa par tīru ("zaļo") enerģētiku. Daudzviet plaši izvērsās vēja ģeneratoru un Saules bateriju būve. AES tika slēgtas, jaunu staciju būve tika apturēta. Pie tam "zaļās enerģētikas" lobētāju galvenais arguments bija Černobiļas katastrofa, kas deva iespēju gūt tautas atbalstu efektīvās un Eiropas apstākļos grūti aizvietojamās atomenerģijas iznīcināšanai.

Skaidrs, ka cīņa par "zaļo enerģētiku" prasīja Černobiļas slēgšanu – tas bija visu ar AES darbību saistīto risku simbols. Pretējā gadījumā atomstaciju saglabāšanas piekritēji saņēma dzelžainu argumentu: "Saka, jūs pie sevis slēdzat pilnīgi drošas staciju, bet Ukrainā uzsprāgusī Černobiļa strādā tieši līdzās galvaspilsētai, un neviens par to neuztraucas." Dīvainā situācija apdraudēja Eiropas nenobriedušās tautas vienprātību.

Tāpēc ES izvērsa kampaņu ar mērķi piespiest Ukrainu slēgt Černobiļu. 90. gadu otrajā pusē Kijeva un Brisele "kašķējās" ar mainīgiem panākumiem. ES uzstājīgi pieprasīja ČAES slēgšanu, taču Ukraina attrauca, ka naudas tādai svētai lietai nav, valstij nav liekas enerģijas, un vispār – mēs arī tagad jūtamies tīri labi.

Kāpēc staciju tomēr apturēja

Neviens nezina, cik ilgi būtu turpinājusies cīņa ap Černobiļu. Galu galā, Ukrainas varas iestādes jau tobrīd bija apguvušas prasmi gadiem ilgi nepildīt pat starptautiskos līgumos paredzētus solījumus. Ko tad vēl lai saka par ČAES, par kuru neviens nevienam nav devis nekādus solījumus. Taču izvērsās drāma.

Kijevā tika publicēti prezidenta kabinetā notikušo sarunu ieraksti (tos legalizēja sociālistu līderis Aleksandrs Morozs bijušā Valsts apsardzes majora Nikolaja Meļņičenko vārdā). Prezidentu Kučmu uzskatīja par žurnālista Gongadzes slepkavības pasūtītāju. Izvērsās kampaņa "Ukraina bez Kučmas" – pirmais (nesekmīgais) oranžā apvērsuma mēģinājums Ukrainā. Rietumos atteicās spiest roku Kučmam. Režīmu apdraudēja starptautiska izolācija.

Toreizējā Ukrainas prezidenta priekšā bija divas iespējas. Pirmā – Lukašenko demonstrētā straujā tuvināšanās Krievijai – padarītu viņu par atstumto Eiropā un ASV, taču garantētu varas stabilitāti valstī un pakāpenisku ekonomikas attīstību. Otrā – piekāpšanās Rietumiem – ļāva uz laiku saglabāt daudzveidības ilūziju (balansēšana starp spēka centriem). Galu galā otrais ceļš noveda pie pirmā maidana, un Kučma zaudēja varu – viņš deva priekšroku ASV un ES.

Viņa izvēle vienlaikus izlēma arī ČAES likteni. Bija nolemts staciju slēgt. Simboliski, ka pēdējais Černobiļas reaktors tika svinīgi apturēts 2000. gada 15. decembrī. Šajā dienā notika pirmā masveida ielu akcija kampaņas "Ukraina bez Kučmas" ietvaros.

Uz zināmu laiku piekāpšanās Rietumus nomierināja, turklāt topošie revolucionāri vēl nebija pietiekami labi sagatavoti. Bez ASV un ES atbalsta 2000. gada maidans apslāpa 2001. gada pavasarī.

Tiesa, Kijevai pat prātā nenāca slēgt Černobiļu par baltu velti – valdība izspieda no ES solījumu kompensēt visus ar stacijas slēgšanu saistītos izdevumus, tostarp arī personāla izmitināšanu un pārkvalifikāciju, jauna sarkofāga būvdarbus un pat tēriņus, ko prasīja Hmeļņickas un Rovenskas AES jaudas ražošanas palielināšana.

Taču runas par finansēšanu apsīka, tiklīdz ČAES svinīgi pārtrauca ražot elektroenerģiju.

Kijeva draudēja to atkal ieslēgt, taču tādas runas Eiropu nebiedēja – tas ir pārāk dārgi un sarežģīti. Galu galā Hmeļņickas un Rovenskas AES jauda tika daļēji palielināta sadarbībā ar Krieviju. Ar personālu nācās tikt galā par saviem līdzekļiem. Toties Ukraina atspēlējās uz objekta "Pārsegs" rēķina.

Objekti "Pārsegs" un "Pārsegs 2"

Eiropiešiem šķita, ka ukraiņi nekur nepaliks. Ja jau vecais sarkofāgs sabrūk, un viņi dzīvo tam līdzās, tad jau uzcels jaunu, lai neciestu no radiācijas.

Taču ukraiņi nolēma, ka radiācija viņus īpaši netraucē, ja jau tā nav ne redzama, ne dzirdama. Ja eiropieši grib pasargāties, lai dod naudu.

Par katru kārtējo avāriju objektā "Pārsegs" Ukraina bļāva, cik skaļi spēdama un stāstīja par šausmīgajiem radioaktīvajiem izmešiem, kuri nupat pusi Eiropas pārvērtīs par tuksnesi.

Galu galā Brisele padevās. 2007. gadā, Juščenko prezidentūras laikā (Janukovičs premjera posteni ieņēma otro reizi), sākās darbi pie objekta "Pārsegs 2". Tie ilga veselu gadu desmitu, taču tuvākā gada laikā varētu beigties.

Sākotnēji Kijeva informēja, ka ar ČAES slēgšanu saistītie darbi prasīs aptuveni 5-6 miljardus eiro. No tiem ES galu galā ir atvēlējusi aptuveni miljardu ar jauno sarkofāgu saistītajiem darbiem, turklāt vēl nāksies iztērēt pusmiljardu.

Kodolatkritumu glabāšana

Jau 2000. gadu sākumā, kad pilnā sparā ritēja pārrunas par finansējuma saņemšanu ar ČAES slēgšanu saistītajiem darbiem, ASV mēģināja iespraukties pa vidu ar savu projektu – izveidot Černobiļas zonā kodolatkritumu glabātuvi.

Ideja bija vienkārša: zona kalpos par kodolatkritumu izgāztuvi visai Eiropai, bet Ukraina un amerikāņu kompānijas uz šī rēķina nopelnīs.

Sagrautā Doņeckas lidosta. Foto no arhīva.
© Sputnik / Сергей Аверин

Taču ilgoto Eiropas miljardu fonā dažus simtus miljonu, ar ko operēja amerikāņi, Kijevai nešķita uzmanības vērti. Tā nu tolaik, pirms 15 gadiem Ukraina no šī piedāvājuma atteicās.

Taču tagad, sarkofāga būvdarbu noslēgumā Kijeva pēc savas iniciatīvas nolēmusi atgriezties pie šīs idejas.

Lieta tāda, ka savu AES izstrādāto degvielu Ukraina sūtīja Krievijai, kur izstrādāta kodoldegvielas utilizācijas tehnoloģija. Par to Kijeva maksāja 200 miljonus dolāru gadā. Līdz 2014. gadam šī summa nevienu Ukrainā neuztrauca, turklāt arī citu iespēju tik un tā nebija. Taču divarpus gadus ilgā "īsteno eiropiešu" (no maidana uzvarētāju pulka nākušo) saimniekošana ir novedusi valsti līdz tādam stāvoklim, ka par 200 miljoni dolāru no valsts budžeta ir milzīga summa.

Lai ietaupītu šo naudu, Kijeva nolēmusi reanimēt ideju par visas Eiropas kodolatkritumu izgāztuves radīšanu līdzās valsts galvaspilsētai. Ukraina cer noķert divus zaķus uzreiz: pirmkārt, ietaupīt 200 miljonus dolāru gadā, kas "aizpeld" uz Krieviju. Otrkārt, vēl kaut ko nopelnīt, uzglabājot kodolatkritumus no Eiropas.

Nevienu neuztrauc, kā cilvēku veselību un valsts imidžu iespaidos gigantiskas kodolatkritumu izgāztuves radīšana gandrīz galvaspilsētas robežās (pilsētā nomināli dzīvo 2,5 miljoni, patiesībā – 4 vai 5 miljoni cilvēku).

Šķiet, ka neatkarīgā Ukraina ir sākusies tūlīt pēc Černobiļas avārijas un ar to pašu ari beigsies. Simboliski.

89
Pēc temata
Opozīcija uzskata, ka Ukrainā tuvojas ekonomiskais krahs
Jo vairāk Ukrainā tuvojas ziema, jo lielāks kļūst valsts ienaidnieku skaits
The Telegraph: Ukrainai var pietrūkt naudas "Eirovīzijas -2017" organizēšanai
Tomahawk raķetes palaišana no Arleigh Burke klases kuģa, foto no arhīva

"Krievija jau izmanto": ieroči, ko amerikāņi nespēj apgūt

21
(atjaunots 23:32 28.10.2020)
Par cenu amerikāņiem nospļauties – šobrīd viņi ir gatavi iztērēt jebkādu summu, lai tikai izlīdzinātu līdzsvaru un atgūtu līdera pozīcijas."

Desmitiem kuģu un zemūdeņu, PRA sistēmu pārvarēšana, ātrā globālā trieciena stratēģija – Pentagons nolēmis apbruņot ar hiperskaņas raķetēm visus "Arleigh Burke" klases eskadras mīnu kuģus. Ambiciozais projekts paredz, ka tiks mainīts vairāk nekā septiņdesmit vimpeļu bruņojums. Taču tas ir vienkārši tikai uz papīra – raķete vēl nav gatava, eskadras kuģiem vajadzīga dziļa modernizācija. Par hiperskaņas problēmām ASV portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Būs vajadzīgs laiks

Pentagons plāno, ka pirmās hiperskaņas ieročus saņems jaunās "Virginia" klases atomzemūdenes un "Zumwalt" eskadras kuģi, pēc tam - "Arleigh Burke" klases kuģi, lielākie trieciena vimpeļi ASV Jūras spēkos.

Grūtības rada tas, ka amerikāņu hiperskaņas raķetes gabarītu dēļ vienkārši neietilpst eskadras kuģu nišās. Kuģiem vajadzīga nopietna modernizācija: jānomaina starta moduļi, jāuzlabo uguns kontroles sistēmas. Cik tas viss izmaksās un cik ilgu laiku aizņems, - tas pagaidām nav zināms.

Ракетный эсминец USS Zumwalt
"Zumwalt" eskadras kuģis

Daudzu ASV Jūras spēku kuģu stāvoklis nav apmierinošs, to atzīst pat Pentagons. Piemēram, gandrīz 30 "Arleigh Burke" klases kuģu ekspluatācijas laiks tuvojas galam, modernizācija, kam jau atvēlēti simtiem miljonu dolāru, stāvokli neglābj. Īpašas grūtības rodas ar kuģa radaru apkalpošanu un spēkiekārtu darbības uzturēšanu.

Skaidrs, ka strauji novecojošo eskadras kuģu aprīkošana ar jaunām starta iekārtām un hiperskaņas ieročiem nav rentabla. Eksperti uzskata, ka, neskatoties uz Pentagona skaļajiem izteikumiem, šie kuģi arī turpmāk izmantos spārnotās raķetes "Tomahawk".

"Neizdosies ātri mainīt tik daudzu eskadras kuģu ekipējumu, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Domājams, programma īstenosies divos virzienos: modernizēs tikai "svaigos" "Arleigh Burke", piedevām hiperskaņas raķešu starta iekārtas samontēs uz jaunajiem kuģiem. Par cenu amerikāņiem nospļauties – šobrīd viņi ir gatavi iztērēt jebkādu summu, lai tikai izlīdzinātu līdzsvaru un atgūtu līdera pozīcijas."

Dārgi un pamatīgi

Savukārt amerikāņu analītiķi uzskata, ka flotes pārabruņošanai ar hiperskaņas ieročiem būs vajadzīgi jauni eskadras kuģi vai mazāku izmēru raķetes. Pirmais variants būtu labāks, jo raķeti, šķiet, Pentagons it kā jau ir izvēlējies.

"Flotes pamata bruņojumam izraudzīts tas pats projekts, ko izstrādā sauszemes spēkiem, - Advanced Hypersonic Weapon, — precizēja Ļeonkovs. — Divpakāpju cietā kurināmā raķete. Pirmā pakāpe – paātrinājumam, otrā – planējošais bloks. Jūras bāzes raķetes plānots uzstādīt ne tikai "Arleigh Burke" eskadras kuģiem, bet arī "Ohio" un "Virginia" klases zemūdenēm. Patlaban tās modernizē šiem nolūkiem."

Pie tam no perspektīvajiem hiperskaņas ieroču nesējiem Pentagons vēl aizvien pēta jaunās paaudzes kuģa projektu. Eskadras kuģi DDG Next plānots būvēt gandrīz tikpat lielu kā "Arleigh Burke", tikai ar ietilpīgākām starta iekārtām un pastiprinātu bruņojumu.

Atgādināsim, ka amerikāņi jau mēģināja nomainīt "Arleigh Burke", tomēr neveiksmīgi – tehnoloģiski attīstītie eskadras kuģi Zumwalt iznākuši pārlieku neveikli un sagādāja milzu galvassāpes jūrniekiem. Iekārtas un bruņojums nebija gatavi, tāpēc to drošība un gatavība darbam izrādījās visnotaļ apšaubāmi.

Piemēram, nedēļu pēc pirmā Zumwalt nolaišanas ūdenī no ierindas izgāja galvenā spēkiekārta – kuģis "noslāpa" Panamas kanālā, to nācās buksēt uz tuvāko jūras kara bāzi remontam. Arī nākamais vimpelis demonstrēja kritiskas problēmas ar elektroiekārtām.

Pie tam cenas ziņā Zumwalt ir salīdzināmi ar aviācijas bāzes kuģiem. Katrs eskadras kuģis ASV budžetam izmaksāja aptuveni 4,5 miljardus dolāru. Galu galā ieplānoto 32 kuģu vietā Pentagons aprobežojās ar trim.

Lēmums uzstādīt hiperskaņas ieročus uz Zumwalt, acīmredzot, pieņemts tāpēc, ka nekur citur tos neuzstādīsi. Tā kā kuģi nav piemēroti dienestam vai karadarbībai, komandieri nolēmuši padarīt tos par platformu jauno raķešu izmēģināšanai.

Atpalicēja lomā

Zemūdens nesēji – pārsvarā tās ir daudzfunkcionālās zemūdenes "Virginia". To bruņojumu plānots mainīt līdz 2028. gadam. Šīs zemūdenes tiks iekļautas tā saucamajā ātrā globālā trieciena programmā, kas paredz individuālus konvencionālos triecienus jebkurā planētas vietā stundas laikā. Sauszemes spēki saņems pirmos hiperskaņas kompleksus mazliet agrāk – līdz 2023. gadam.

Многоцелевой истребитель МиГ-31 с гиперзвуковой ракетой Кинжал
© Sputnik / Евгений Биятов
Daudzmērķu iznīcinātājs MiG-31 ar hiperskaņas raķeti "Kinžal"

Savukārt Krievijas Bruņotie spēki jau saņēmuši hiperskaņas bruņojumu un regulāri apgūst tā lietošanu mācībās. Informācija par sauszemes stratēģisko kompleksu "Avangard" tika sniegta jau 2018. gada pavasarī. Šāviņš – starpkontinentālā raķete UR-100N un planējošais bloks, kas iztur superaugstu temperatūru – atmosfēras blīvajos slāņos palielina ātrumu līdz 25 tūkstošiem kilometru stundā.

Kompleksa sērijveida ražošana sākta pirms diviem gadiem, pirmais ar "Avangardu" bruņotais pulks sāka dežūru 2019. gada decembrī. Līdz šī gada beigām Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavos vēl divām raķetēm vajadzīgo infrastruktūru Orenburgas apgabalā. Arī flote neatpaliek. Oktobra sākumā Ģenerālštābs informēja par hiperskaņas spārnotās raķetes "Cirkon" sekmīgu izmēģinājuma startu no fregates "Admiral Gorshkov". Lādiņa ātrums pārsniedza 8 Mahus (aptuveni 9,5 tūkstoši kilometru stundā) un tikai 4,5 minūšu laikā pārvarēja 450 kilometru attālumu. Perspektīvā raķete spēs likvidēt mērķus 1000 km attālumā un sasniegt 9 Mahu ātrumu.

Domājams, Bruņotajos spēkos komplekss tiks pieņemts 2021. gadā. To saņems esošie un topošie kuģi un zemūdenes. Cita starpā 2025.-2026. gg. JKF uzbūvēs divas 22350 projekta fregates. Starp zemūdenēm "Cirkon" pirmā saņems daudzfunkcionālā atomzemūdene "Kazan". Jūrniekiem to nodos decembrī, pagaidām zemūdene tiek izmēģināta.

Pie tam Krievijas rīcībā ir arī gaisa bāzes hiperskaņas bruņojums "Kinžal". Pārtvērēji MiG-31K saņem tādas raķetes no 2017. gada. Vairāki lidaparāti dislocēti Dienvidu kara apgabalā, līdz 2024. gadam "Kinžal" saņems aviācijas pulks Krasnojarskas novadā. Komplekss likvidē mērķus līdz 2 tūkst. kilometru attālumā un var izmantot gan konvencionālos, gan kodollādiņus.

 

21
Tagi:
ASV, Pentagons, drošība, Krievija, krievu ierocis, hiperskaņas ieroči
Ukrainas spārnotās raķetes Neptun izmēģinājumi

"Krima nenoturēsies": Ukraina sameklējusi iespējas likvidēt Melnās jūras floti

50
(atjaunots 11:09 28.10.2020)
Iespēja likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā, aizsardzība no radioelektroniskās cīņas sistēmām un juveliera precizitāte – Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa dzīlēs dzimis "jaunākais" izstrādājums.

2021. gadā Ukrainas Bruņotie spēki saņems raķešu kompleksu "Neptun", kas "savaldīs Krievijas agresorus". Ar ko šoreiz Kijevas ģenerāļi biedē Maskavu – portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Izrāviens" raķešbūvē

Runas par pretkuģu kompleksu "Neptun" sākās jau 2015. gadā – vienlaikus ar prezidenta Petro Porošenko skaļajiem izteikumiem par vērienīgu armijas pārapbruņošanu. Kopš tā laika Ukrainas politiķi uzskata "Neptun" par vienu no aizsardzības rūpniecības kompleksa atdzimšanas simboliem un efektīvu līdzekli "Krievijas agresijas atvairīšanai no jūras".

Komplekss tika izmēģināts vairākus gadus. Katru sekmīgo startu ukraiņu mediji pavada ar sajūsminātām ekspertu atsauksmēm un pareģojumiem par Krievijas un tās flotes drīzu galu. Pēdējie izmēģinājuma starti notika maijā poligonā Odesas apgabalā. Divu raķešu zalve no sauszemes iekārtas trāpīja mērķos jūrā 85 un 110 kilometru attālumā. Izstrādātāji apgalvo, ka "Neptun" darbības rādiuss sasniedz 280 kilometrus.

Raķeti var izmantot arī kā universālu lādiņu, arī kuģu un aviācijas sistēmām. Mērķi – kreiseri, eskadras kuģi, fregates, korvetes, desanta un transporta kuģi, sauszemes objekti. "Neptun" nebiedē sarežģīti meteoroloģiskie apstākļi, aktīva apšaude un radioelektroniskā cīņa. Raķetes esot "praktiski nemanāmas ienaidnieka radariem", ir pārliecināti Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji.

Kompleksu veido komandpunkts, transporta un pielādēšanas mašīnas un starta iekārta. Zemskaņas raķete sver aptuveni 900 kilogramus, lādiņa masa – 150 kilogrami.

Augustā Ukrainas aizsardzības ministrs Andrejs Tarans parakstīja pavēli par "Neptun" pieņemšanu bruņojumā. Plānots, ka 2021. gadā trīs divizioni tiks dislocēti valsts dienvidu apgabalos ar izeju uz Melno un Azovas jūru.

Ukrainas Jūras kara spēku komandieris Aleksejs Neižpapa nosauca "Neptun" par izrāvienu raķešu būvē, bet Ukrainu – par vienu no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras rīcībā ir pietiekamas tehnoloģiskās jaudas precīzo spārnoto raķešu ražošanai.

"Nožēlojams atdarinājums"

Ukrainas "jauno" ieroci un tā publiskotās īpašības Krievijas speciālisti vērtē visai skeptiski. Labi zināms, ka "Neptun" ārēji ir ļoti līdzīga Krievijas raķetei X-35. Taču iespēju ziņā "jūru dievs" ir ļoti tāls no prototipa.

Ukrainas raķetes gabarīti ir lielāki: tai ir masīvāks dzinējs un galviņas daļa. Tomēr galvenais, ka paštēmējošie lādiņi ir absolūti nenoturīgi pret mūsdienu elektroniskās cīņas kompleksiem. Tas ir saprotams – šodien Ukrainā nav ne tehnoloģiju, ne kadru, lai tā varētu radīt konkurētspējīgu bruņojumu. Tagadējos Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa darba rezultātus var droši sūtīt uz pagājušo gadsimtu.

"Х-35U apstiprināto īpašību ziņā ir daudz labāka nekā "Neptun"," atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – 2014. gadā mūsu valstu integrācija izjuka, tomēr ukraiņu ziņā palika vairāki paraugi, uz kuru bāzes viņi sāka izstrādāt "Neptun", ko pasludināja par jaunumu. Viņiem patīk filmēt efektīgu video, parādīja pat, kā raķete trāpa mērķa kompleksā. Tikai neprecizēja, no kurienes un no kāda attāluma palaists šāviņš."

No "Neptun" neievainojamības aspekta jāpiebilst, ka, neskatoties uz ukraiņu ģenerāļu un admirāļu kareivīgo noskaņojumu, apdraudējums, ko tā rada Krievijas flotei, ir ļoti apšaubāms.

"Piemēram, ka "palaist jūrā" to pašu ZRK "Tor M" un uzstādīt uz kuģiem, viņš tādas raķetes notrieks bez pūlēm, - paskaidroja eksperts. – Vēl vairāk, ja atskanēs kaut mazākais šķaudiens mūsu virzienā ar šīm raķetēm, spēkā stāsies Aizsardzības likums, un visi Ukrainas divizioni nekavējoties tiks likvidēti."

Tāda bruņojuma pielietojumu apgrūtina arī fakts, ka Ukrainas BS ir lielas problēmas ar mērķu norādes līdzekļiem – vienkārši nav vajadzīgās tehnikas. Mērķa izgaismošanai PKR vajadzīgi spēcīgi radari un aviācijas kompleksi vai vismaz bezpilota lidaparātu grupējums arī tā nav. Šaubas ir arī par "Neptun" universālo pielietojumu – diezin vai izdosies to pataisīt par amerikāņu "Tomahawk" analogu, lai cik liela būtu vēlēšanās.

"Tāpēc Kijevā tik bieži skaidro, ka komplekss paredzēts stacionāru objektu likvidācijai, - konstatēja Ļeonkovs. – Tas ir, "Neptun" var salīdzināt ar ISIS teroristu darinājumiem – tas ir viņu tehniskās attīstības līmenis. Viņi ražoja ieročus to tā, kas gadījies pa rokai, piemēram, bumbu metējus no kanalizācijas caurulēm. Kaut kur jau tie trāpīja."

Nāvējošais "Neptun"

Tomēr Kijevas cerības uz "Neptun" ir nopietnas. Piemēram, Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis stāstīja, ka jaunais raķešu komplekss padarīs Ukrainas floti par "spēcīgāku spēles dalībnieku Melnās un Azovas jūras akvatorijā."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes bijušais sekretārs Aleksadrs Turčinovs spēra vēl vienu soli tālāk – viņaprāt, spārnotās raķetes "Neptun" spēs ne tikai iznīcināt Krievijas flotes kara kuģus jūrā un bāzes vietās, - tās ir gatavas dažu minūšu laikā sagraut Kerčas tiltu.

Savukārt kareivīgi noskaņotais Ukrainas Jūras kara spēku komandieris kontradmirālis Aleksejs Neižpapa piedraudēja ar "Neptun" visai Krimai, it īpaši Sevastopolei. Pēc viņa domām, Krievija "var uzbrukt Ukrainai", lai palaistu ūdeni no Dņepras uz Krimu. Lūk, un te noderēšot jaunie kompleksi: admirālis pieticīgi vērtēja, ka tie viegli iznīcināšot visus infrastruktūras objektus Krievijas pussalā. Pie tam, uzsvēra Neižpapa, raķetes tikšot palaistas no Ukrainas kontinentālās daļas, no atbildes triecienam nesasniedzama attāluma.

Zīmīgi, ka īstam karam ar Krieviju admirālis sāka gatavoties tūlīt pēc stāšanās amatā jūnijā. Pie tam viņš pareģoja lielus zaudējumus karavīru un civiliedzīvotāju vidū.

Maskavai atliek tikai diplomātiski atvēsināt satrakojušos ukraiņu militāristus. Ukrainas JKS komandiera izteikumus Kremlis nosauca par absolūtām muļķībām un pret Krieviju vērstās histērijas mākslīgu saasināšanu.

50
Tagi:
drošība, Melnās jūras flote, karaspēks, Ukraina, Krievija
Policija terorakta pastrādāšanas vietā Nicā, foto no arhīva

Terora vilnis Francijā: valdība sola stingru atbildi

0
Noziedznieks izdzēsis trīs dzīvības Nicas baznīcā. Francijā sācis darbu nacionālais terorisma apkarošanas plāns.

RĪGA, 29. oktobris - Sputnik. Ceturtdien Francijā notika vairāki uzbrukumi - dienā, kad musulmaņi svin pravieša Muhameda piedzimšanu. No rīta pie Nicas baznīcas nezināma persona ar nazi uzbruka cilvēkiem, rezultātā ir trīs bojāgājušie, uzbrucējs aizturēts. Aviņonā nošauts vīrietis, kurš ar nazi meties virsū policistiem. Lionā policija aizturēja ar nazi bruņotu vīrieti, kas gatavojās uzbrukumam. Francijas valdība paziņoja, ka atbilde uz uzbrukumiem būs "spēcīga un tūlītēja".

Uzbrukums Nicā

Kā vēsta RIA Novosti, uzbrukums ar nazi notika Nicā ap plkst. 9.00 netālu no baznīcas. Uzbrukumā bojā gāja trīs cilvēki. Informāciju apstiprināja Nicas mērs Kristiāns Estrozi. Aizdomās turamais bija aizturēts.

Pilsētas mērs novērtēja notikušo kā iespējamo teroraktu. Viņš paziņoja, ka uzbrucējs nepārstāja atkārtot "Allāh akbār". Estrozi paziņoja, ka pēc notikušā visas Nicas baznīcas tiks slēgtas.

"Tiks darīts viss iespējamais, lai pasargātu manu pilsētu... Es palūdzu, lai visas baznīcas, visas kulta vietas būtu slēgtas," paziņoja Nicas mērs televīzijas kanāla BFMTV ēterā.

Sputnik France, atsaucoties uz informācijas avotu policijā, pastāstīja, ka ļaundara pirmais upuris ir vecākā gadagājuma sieviete, kura šorīt ieradusies bazilikā, lai noskaitītu lūgšanu. Viņas mirstīgās atliekas atrada pie svētā ūdens trauka. Tāpat ēkā tika atrasts bojā gājušais kulta kalps - 45 gadus vecs vīrietis. Trešais upuris – vīrietis, kuram, kā ziņots, izdevās pamest dievnamu, taču vēlāk viņš miris no ievainojumiem.

Uzsākta izmeklēšana

Uzbrukuma izmeklēšanai pievienojās prokuratūras pretterorisma nodaļa. Kā vēsta BFMTV, izmeklēšana ir uzsākta saistībā ar slepkavību, saistītu ar teroristisko darbību, slepkavības mēģinājumu un noziedzīgu sazvērestību. Ar to nodarbojas tostarp kriminālizmeklēšanas (DCPJ) un Iekšējas drošības galvenās pārvaldes (DGSJ) darbinieki.

Francijas prezidents Emanuels Makrons devās uz IeM krīzes centru, kad kļuva zināms par uzbrukumu Nicā. Tāpat tur ieradīsies arī valsts premjerministrs Žans Kastekss. Pēc IeM krīzes centra apmeklēšanas valsts vadītājs dosies uz Nicu.

Francijas valdība apsolīja, ka reakcija uz šodienas uzbrukumu sēriju būs nežēlīga. Valdība ievieš terorisma apkarošanas plānu.

"Atbilde... būs spēcīga un tūlītēja. Es jau pieņēmu lēmumu par Vigipirate plāna īstenošanu visā valsts teritorijā," paziņoja Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

Vigipirate (vārdu vigilance un pirate savienojums - "modrība" un "pirātu") ir nacionālā trauksmes izziņošanas sistēma par teroristisko draudu līmeni, tā tika izveidota 1978. gadā.

Reakcija uz traģēdiju

Franču islāma ticības padome (CFCM), kas pārstāv musulmaņu intereses valsts institūcijās, nosodīja nezināmās personas uzbrukumu Nicas baznīcā un aicināja Francijas musulmaņus atcelt visas svinības Mavlida ietvaros (pravieša Muhameda dzimšanas dienas svinības – red.).

Krievijā notikumu Nicā nosauca par šausmīgu traģēdiju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica prezidentam Makronam līdzjūtību par teroristu uzbrukumiem republikā.

"Īpašu sašutumu izraisa cinisks un nežēlīgs noziegums, kas pastrādāts dievnamā. Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka teroristiem ir absolūti svešs cilvēciskās morāles jēdziens. Skaidrs, ka cīņa ar starptautisko teroru prasa reālas visas pasaules sabiedrības apvienotas pūles," cita starpā atzīmēts Putina telegrammā.

Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka ir satriekta sakarā ar nežēlīgajām slepkavībām Nicā. " Savās domās esmu kopā ar noslepkavoto un ievainoto radiem. Šajās smagajās stundās vācieši ir solidāri ar franču nāciju," teica Merkele.

Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs pauda dziļu līdzjūtību Nicā bojāgājušo radiem un tuviniekiem, kā arī pauda solidaritāti ar Franciju Latvijas Republikas vārdā un aicināja turpināt cīņu ar terorismu.

Patī slepkavība

Traģēdija Nicā notika 13 dienas pēc nežēlīgās slepkavības Parīzes piepilsētā: Konflānā-Sentonorīnā 16. oktobrī uzbrucējs nogrieza galvu vēstures pasniedzējam Samuelam Patī, kurš mācību nodarbībās demonstrēja karikatūras par pravieti Muhamedu. Skolotājam tika izteikti draudi. Uzbrucēju nošāva policijas darbinieki. Francijas antiteroristiskās prokuratūras vadītājs Žans Fransuā Rikars paziņoja, ka čečenu izcelsmes uzbrucējs ir dzimis Maskavā 2002. gadā un ieguva bēgļa statusu Francijā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroraktu. Bojāgājušā pasniedzēja izvadīšanas ceremonijas laikā viņš paziņoja, ka Francija turpinās aizstāvēt vārda brīvību un neatteiksies no karikatūrām. Pēc Makrona izteikumiem vairākas musulmaņu valstis aicināja izsludināt boikotu franču produkcijai.

0
Tagi:
terorakts, Francija
Pēc temata
Terorista uzbrukumā Nicā gājuši bojā 84 cilvēki
Sociālie tīkli par teroraktiem Nicā: vardarbība vardarbības labad
Traģēdija Nicā – līdz šim nebijis terorakts
Terorists iepriekš izpētījis savu maršrutu Nicā