Ģenerālis Ivašovs

Ģenerālis Ivašovs: ASV met izaicinājumu visai cilvēcei

172
(atjaunots 09:18 28.10.2016)
Nu jau ir par vēlu klusēt, intervijā Sputnik pavēstīja Leonīds Ivašovs – nepieciešams rast iespēju pretoties maigā spēka operācijām, jo amerikāņi ir stājušies pie valstu iznīcināšanas konveijera.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik, Marija Šeludjakova. Atbildei uz tādām provokācijām kā terors, bruņoti uzbrukumi, apvērsumi un krāsainās revolūcijas, ir nepieciešami sabiedrotie, intervijā Sputnik paskaidroja Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs. Eksperts uzskata, ka Kolektīvās drošības līguma organizācijai (KDLO) jākļūst par Eirāzijas civilizācijas kodolu — tai jāapvieno visi iespējamie spēki un jāaizsargā visa Eirāzija.

- Vai jūs varētu nosaukt sāpīgākos punktus NVS kartē? Kādās valstīs saskatāmi nacionālās drošības draudi?

— Pasaule ir mainījusies. Pašlaik ikviena valsts ir pakļauta tā saucamo maigā spēka operāciju ietekmei.

Ar cēliem ieganstiem dažādās valstīs veidojas labdarības fondi un nevalstiskās organizācijas. Mērķi it kā ir labi — angļu valodas vai menedžmenta kursi. Taču pietiek tikai parakņāties dziļāk, un noteikti parādīsies militārie speciālisti vai speciālo operāciju eksperti. Iespējams, notiek iefiltrēšanās jau esošās struktūrās. Ar tādu tehnoloģiju palīdzību veidojas apvērsumam, krāsainajai revolūcijai vai teroristisku organizāciju iefiltrēšanai nepieciešamā infrastruktūra.

Terorisms iespiežas pa atvērtajiem logiem. Pat tad, ja tiks slēgtas fiziskās robežas, vienmēr paliks atvērtas garīgās robežas, it īpaši Centrālās Āzijas valstīs. Tām pāri iespiežas radikālas islāmiskās idejas, un tas ir vēl bīstamāk nekā teroristu grupa, kas šķērso fiziskās robežas.

Pastāv bruņotu konfliktu risks, jo pēcpadomju telpā ir apstrīdamas teritorijas. Pie tam nebūt ne visi kaimiņi ir draudzīgi noskaņoti.

Gan pērn, gan šogad Turcija mēģināja izprovocēt Armēniju iesaistīties bruņotā konfliktā. Turku helikopteri ielidoja Armēnijas teritorijā un gaidīja, kad tos notrieks armēņi vai krievi, lai sāktu sauszemes spēku operācijas. 

Baltkrievija satraukti vēro grupējumu paplašināšanos Baltijas valstīs un amerikāņu brigādes dislokāciju Polijas teritorijā. Baltkrievijas valdības acu priekšā izvēršas pretraķešu aizsardzības sistēmas, ko patiesībā veido uzbrukuma un trieciena bruņojuma iekārtas. 

Armēnija nespēs viena pati pretoties Turcijai, kas stājusies savienībā ar Azerbaidžānu. Baltkrievijas spēkos nav stāties pretī NATO sagatavošanās darbiem. Centrālajā Āzijā pastāv nopietns drošības apdraudējums. Ļoti nemierīgs ir Šindžana (uiguru) reģions Ķīnā. Pašlaik Ķīna ir nosūtījusi padomniekus uz Sīriju, lai identificētu šī reģiona iedzīvotājus, kuri mācās no teroristiem.

Bažas rada arī situācija Afganistānā. Iespējami organizēti talibu uzbrukumi Turkmēnijā. Draudi ir reāli, un beidzot tie ir pamanīti.

- Pastāv viedoklis, ka ASV nolēmušas pamest Centrālās Āzijas valstis. Vai tā patiešām ir?

— ASV zaudē vienu pozīciju pēc otras. Nu jau vairs nav iespējams teikt, ka amerikāņi ir neapstrīdami līderi. Ķīna ir nometusi ASV no ekonomiskā pjedestāla. Pekina veido jaunu finansiāli ekonomisko vai kredīta un finanšu modeli, kura pamatā ir zelta juaņs un mūsdienu industriālo produktu konkrēta ražošana. Amerikāņi zaudē pasaules vadošās finanšu lielvalsts pozīcijas.

Savukārt Krievija nobīda Vašingtonu no politiskā Olimpa. Indija un vairākas citas valstis demonstrē jaunu vērtību sistēmu. Vēl vairāk, Eiropa nepacietīgi gaida, kad amerikāņi zaudēs spēkus, lai padzītu viņus no kontinenta tāpat kā Krievija un Ķīna, kas iespiedušas ASV no Eirāzijas telpas.

Patiešām, Krievija pakāpeniski kļūst par pasaules politisko centru. Tāpēc pašlaik pret Kremli rit naidīgs informācijas karš.

Taču amerikāņi vēl joprojām saglabā planētas galvenā militārā spēka statusu. 2015. gada februārī ASV minēja šo tēzi nacionālās drošības stratēģijā, kurā galvenā uzmanība pievērsta rupjam militārajam spēkam. ASV valdība savā agonijā apstiprina dokumentus, kuros kliedz: "Mēs nepieļausim daudzpolāru pasauli."

ASV pievēršas militārajam spēkam, jo tā ir vienīgā joma, kurā amerikāņi pašlaik stabili ieņem līdera pozīciju. Šodien mēs redzam, cik aktīvi viņi to izmanto.

Nacionālās drošības stratēģijā ir arī sekojoša frāze: "Amerikāņu līdera pozīcijai nav alternatīvas. Mēs aizstāvēsim savas pozīcijas ar militārā spēka palīdzību jebkurā pasaules punktā." Tas ir izaicinājums visai cilvēcei.

Kā viemēr, amerikāņiem vajadzīgs ienaidnieks. Viņi ir parēķinājuši, ka cīnīties ar Ķīnu būtu bezjēdzīgi — tā neapstrīdami ir kļuvusi par ekonomisko līderi. Pie tam amerikāņu valdība nevar pieļaut Krievijas politiskā līdera pozīcijas. Tādā gadījumā dolārs sabruks, un bez tā ASV kļūs par tukšu grabuli. Šīs valsts iekšzemes kopprodukta pamatā ir nevis reālas materiālās vērtības, bet gan finanšu operācijas. Es pat tās nosauktu par globālām finansiālajām mahinācijām.

- Vai ASV var no jauna atgriezties Eirāzijā?

— Viņi vairs nekad neatgriezīsies Centrālajā Āzijā. Par to liecina ASV valsts sekretāra nesenā vizīte. Bija ļoti nepatīkami skatīties, kā Centrālās Āzijas valsts tiecās satikties un piedalīties apspriedēs. Kerijs sapulcēja ārlietu ministrus, citus politiķus — visus, izņemot Krievijas pārstāvjus. Viņš centās formēt pret Krieviju vērstu aliansi, solīja dažus labumus, tomēr no tā nekas neiznāca.

Paskatīsimies, kāda būs ASV politika pēc prezidenta vēlēšanām un jaunās administrācijas nākšanas pie varas. Hilariju Klintoni atbalsta finansisti un lielais bizness, kurš turpina agrāko maršrutu — ar politiskas nekaunības palīdzību ievest bruņotos spēkus, iejaukties citu valstu lietās, īstenot revolūcijas apvērsumus, un, ja pēc Vašingtonas domām tas nepieciešams, — iznīcināt veselas valstis. ASV jau ir stājušās pie valstu un tautu iznīcināšanas konveijera.

Viņi ir pilnībā destabilizējuši Tuvos Austrumus un nākamais destabilizācijas, valstu iznīcināšanas un apvērsumu objekts būs Centrālā Āzija.

- Kā KDLO vajadzētu reaģet uz krāsaino revolūciju vai apvērsumu draudiem Centrālajā Āzijā?

— Īstenot tādu operāciju Centrālajā Āzijā ir tikpat vienkārši kā Tuvajos Austrumos. Iespējams, pat vienkāršāk, jo vienotas politiskās telpas Centrālajā Āzijā nav. Katrai valstij ir pretenzijas pret kaimiņiem teritoriju vai resursu jautājumā. Vēl vairāk, jāņem vērā arī personiskie motīvi — attiecības valstu vadītāju starpā. Pastāv zināmi vēsturiskie aizvainojumi un citas pretrunas.

Varam uzskatīt, ka amerikāņi guva panākumus operācijā ar mērķi sašķelt musulmaņus — šiītus un sunnītus. Pie tam veidojas citas pseidoislamiskas organizācijas.

Tehnoloģija nav sarežģīta: tiek ieguldīta nauda un samusināti atsevišķi cilvēki, kuri audzē bārdas un steigšus lasa Korānu.

Destabilizācijas process Centrālās Āzijas reģionā ir iespējams, ja valstis nesaliedēsies un neizmantos Krievijas atbalstu. Ja uzvarēs pašreizējās ASV administrācijas līnija, mēģinājumi destabilizēt Centrālo Āziju un likvidēt vairākas valstis būs acīmredzami.

- Kolektīvās drošības līguma organizācijas samitā 14. oktobrī Erevānā tika izskatīta kolektīvās drošības stratēģija līdz 2025. gadam. kādus uzdevumus šobrīd pilda KDLO un kāda ir šī stratēģija?

— Lepojos ar to, ka es pats līdz ar kolēģiem sekmēju KDLO izveidošanos. Tieši militārās amatpersonas ierosināja Kolektīvās drošības līgumu. To atbalstīja Kazahstānas un Uzbekistānas prezidenti. Nazarbajevs pat zināmā mērā sacentās ar Karimovu par to, kur tiks parakstīts līgums — Taškentā vai Almatā. Galu galā līgums tika parakstīts Uzbekistānas galvaspilsētā 1992. gada 19. maijā.

Homsas pilsēta Sīrijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

PSRS vienotie bruņotie spēki veidoja varenu militāro organismu. Paskatīsimies, piemēram, uz PGA sistēmu: 12. armijas štābs bija dislocēts Taškentā, bet PGA divīziju korpusi — Almatā, Turkmēnijā. Tātad štābs ir, bet karaspēka nav. Līdzīga bija situācija arī materiāltehniskās daļas aspektā: kaujas pozīcijas vienas valsts teritorijā, bet noliktavas, kur glabājās munīcija, raķetes un smērvielas, — citā. Pēc PSRS sabrukuma bruņotie spēki zaudēja cīņasspēju un kontroles sistēmu.

Sākotnējais uzdevums bija PSRS Bruņoto spēku civilizēta sadalīšana un struktūru cīņasspējas saglabāšana. Otrs uzdevums — nepieļaut konfliktsituācijas pēcpadomju valstu, KDLO locekļu starpā.

Bija arī trešais mērķis — nepieļaut, lai pēcpadomju republikas, kas sadalījās un saņēma daļu bruņotās struktūras, nekļūtu par vieglu laupījumu. Tika pavēstīts, ka uzbrukuma gadījumā vienam no KDLO locekļiem pārējie tās dalībnieki sniegs palīdzību, tostarp — arī militāru atbalstu. Mēs gatavojāmies kopīgiem spēkiem atsist jebkuru agresiju, vienalga, vai tas būtu gaisa telpas pārkāpums, vai ārvalstu armijas iebrukums. Pēc būtības, tas bija brīdinājums potenciālajiem agresoriem, kas pretendētu uz teritorijām vai resursiem. Tādi ir bijuši, ir un būs arī nākotnē.

Taču vienotas militārās politikas KDLO ietvaros nebija. Ja aizsardzības ministri vienojās, piemēram, solidāri pretoties NATO paplašināšanai, diplomātiem neizdevās saskaņot šo procesu. Krievija protestēja pret NATO vai ASV rīcību, taču citas republikas to atbalstīja tikai paklusām.

Pasaules centrs vairs neatrodas Rietumos — iestājas Austrumu pasaule. Valstis vairs nav galvenie starptautisko procesu, tostarp arī militāro procesu subjekti — priekšplānā iznāk transnacionālās korporācijas. Tās ir galvenie karu, revolūciju un provokāciju pasūtītāji.

Mūsdienās vairs nav noteikti jānomet bumbas, lai iznīcinātu valsti. Apvērsumi, revolūcijas, jaunas nācijas veidošanas operācijas (tas, kas notika Ukrainā) norit ar karavīru atbalstu. KDLO ir jānodrošina arī pretdarbība maigā spēka operācijām. Ir vajadzīga teorija, koncepcija un stratēģija. Nu jau ir par vēlu klusiņām sēdēt malā.

- Kā izmaiņas nepieciešamas KDLO stratēģijā?

— Krievija piedalās konfliktā Sīrijā, taču visi pārējie klusējot skatās un nopūšas. Šodien ir jāstrādā saliedēti visās drošības jomās.

KDLO ir jākļūst par Eirāzijas civilizācijas kodolu, tai jāsaliedē visi spēki, visas sfēras un jākļūst nevis par atsevišķu valstu aizstāvi, bet gan jāsargā visa telpa. Tā nav nejaušība, ka EES un KDLO teritorijas un sastāvs sakrīt gandrīz pilnībā.

Šanhajas sadarbības organizācija iegūst kolektīvās drošības organizācijas aprises, un KDLO jau sadarbojas ar ŠSO. Mēs jau organizējam kopīgus manevrus ar ķīniešiem. Tiem var pievienoties arī citas valstis, piemēram, Mongolija. Kolektīvās drošības sistēma ir jāveido sadarbībā ar Šanhajas sadarbības organizāciju, un tajā ir jāiekļaujas nevis pa vienam, bet vienotā, pietiekami spēcīgā struktūrā. Tikai tad ar mums rēķināsies. Tas pašlaik ir vitāli nepieciešams mūsu izdzīvošanai un mūsu nākotnes aizsardzībai. 

- Patiešām, pēdējos mēnešos ievērojami biežākas kļuvušas kopīgas militārās mācības pēcpadomju telpā.

— Jā, un tas liecina, ka ir saprotams, cik sarežģīta ir militāri politiskā situācija, kas veidojas mūsu telpā un pie tās robežām. Tas ir labi. Visi saprot, ka drošība patiešām ir apdraudēta, un draudi var parādīties pret ikvienu KDLO dalībvalsti. Skaidrs ir arī tas, ka vairākas KDLO valstis vienas pašas nespēj neitralizēt mūsdienu apdraudējumu.

Mēs redzam, par ko pārvēršas terorisma instrumentu komplekss. Tas iegūs globālu mērogu. Jebkuras valsts bruņotie spēki nespēj tikt galā ar teroristiskajiem formējumiem. Vajadzīga cieša sadarbība, specdienestu, militārās izlūkošanas un, protams, ātrās reaģēšanas spēku darbs pēc vienota plāna.

Arī mūsu kaimiņi nav īpaši draudzīgi noskaņoti, piemēram, Turcija, kura 90. gados un pašlaik aktīvi darbojas Centrālajā Āzijā un Kaukāzā. Turcija nav Krievijai draudzīga valsts. Tā izšķīrās par uzbrukumu krievu lidmašīnai. Tagad Turcija izaicina Krieviju Sīrijas frontē. Daudzu turku politiķu galvās vēl nav pagaisusi doma par Lielo Turānu.

Ir vajadzīgi augsta līmeņa spēki un sabiedrotie, lai apturētu tos, kuri cenšas demonstrēt tādas agresijas izpausmes kā teroru un bruņotus uzbrukumus. Ir jāparāda visiem, ka Kazahstāna, Krievija un Baltkrievija būs solidāras gadījumā, ja pret kādu no KDLO locekļiem notiks provokācijas. Tad daudzkārt samazināsies tamlīdzīgu provokāciju organizatoru rindas.

- Valda doma, ka pašlaik jau sācies jauns vispasaules militārās vēstures posms. Mūsdienās politiskās intereses aizstāv privātās, nevis nacionālās armijas. Vai jūs piekrītat šim viedoklim?

— Protams, valstij ir nepieciešama sava armija, dažādi bruņoto spēku veidi, kas atbilstu mūsdienu kara apstākļiem un pat perspektīvai. Privātās militārās kompānijas papildina bruņotos spēkus, taču aizstāt tos nespēj.

Privātās vienības vajadzīgas vairāku iemeslu dēļ. Patiešām, tie ir izcili profesionāļi, kas spēj sekmīgi pildīt uzdevumus lokāla konflikta apstākļos. Protams, tās ir jāizmanto, it īpaši vietās, kur valstij rīkoties nav īpaši ērti politisku apsvērumu vai citu iemeslu dēļ.

Piemēram, izceļas divu valstu konflikts Centrālajā Āzijā vai Kaukāzā. Iespējams, ir politiski nepieļaujami iejaukties šajā konfliktā.

Pieņemsim, ka sāksies jauns Armēnijas un Azerbaidžānas bruņotā konflikta posms Kalnu Karabaha dēļ. Privātās, politiski neitrālās struktūras var izpildīt miernešu lomu, radīt zināmu barjeru vai pildīt apsargu uzdevumus.

- Sīrijā un Ēģiptē Krievija atjauno kara bāzes, kas darbojās padomju laikos. Par ko tas liecina?

— Mihaila Gorbačova valdīšanas laikos Kreivija sāka labprātīgi zaudēt pasaules lielvalsts ģeopolitisko statusu. Gorbačovs centās risināt jautājumus no cilvēcisko vērtību viedokļa, centās demonstrēt piemēru kodolatbruņošanās un parasto bruņoto spēku samazināšanas jomās, lai mūsu piemēram sekotu amerikāņi un eiropieši. Šodien mēs nepārprotami redzam, kas no tā ir iznācis.

90. gados līdz ar PSRS sabrukumu un Jeļcina nākšanu pie varas atbruņošanās līnija turpinājās. Situāciju vēl pasliktināja doma par integrāciju rietumu civilizācijas sabiedrībā. Pēc būtības, tā padarīja Krieviju paklausīgu, un mēs dzīvojām pēc Vašingtonas gribas.

Rostislavs Iščenko
© Sputnik / Vladimir Trefilov

1993. gadā Jeļcins apstiprināja Krievijas militārās doktrīnas pamatus, kurā pauda, ka Krievijai ienaidnieku nav. Nav arī ārējo pretinieku un militārā apdraudējuma, taču pastāv atsevišķas problēmas un riski. Tātad nauda armijas vajadzībām nav jātērē.

Krievijas valdība samazināja vai likvidēja savu militāro klātbūtni ārvalstīs, jo uzskatīja, ka mūsu karavīri un jūras kara bāzes, visi mūsu objekti ārzemēs nes komunistisko ideoloģiju. Tolaik neviens vēl neko nebija dzirdējis par ģeopolitisko stratēģiju. Tāpēc mēs pametām visu pasauli.

Pie tam ārkārtīgi svarīgi stratēģiskie objekti tika atdoti tāpat vien — vienkārši pamesti. Kaut vai tā pati Adenas osta, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā. Agrāk Krievija kontrolēja jūras ceļus — gan militāros, gan tirdzniecības ceļus, gan Vidusjūru, gan Indijas okeānu. Mēs bijām visur, visur bija materiāltehniskais nodrošinājums. Jā, tur bija dislocēti nelieli spēki: helikopteru eskadriļa vai tanku rota, taču mēs kontrolējām visu. Mēs atradāmies gan Tartusā, gan Ēģiptē. Bāzi centāmies izveidot arī Somālijā, taču no šīs domas nācās atteikties, jo valstiskums teritorijā neizveidojās.

Pēc mūsu aiziešanas daudzas stratēģiskās pozīcijas aizņēma mūsu ģeopolitiskie sāncenši. Pašlaik Krievija no jauna cenšas kļūt par pasaules lielvalsti no politiskā un militārā viedokļa.

Tagad Krievija atgriežas Tuvajos Austrumos. Viens no apsvērumiem, kas lika iejaukties konfliktā Sīrijā, ir atgriešanās nozīmīgā rajonā. Neviens mūs neuzņems tikai ar visa laba vēlējumiem un humāno palīdzību. Ir jābalstās uz militārajiem spēkiem un jāparāda tie, aizsargājot minētā reģiona valsti. Apturot darbības, kas bija vērstas pret Irāku, Lībiju, Jemenu un citām valstīm. Tāpēc klātbūtne tur ir nepieciešama.

Kāpēc Sīrija ir tuva Krievijai? Padomju laikos Maskava sagatavoja desmitiem tūkstošu kara speciālistu, izveidojot Sīrijas eliti. Tagad pienācis laiks turpināt šo darbību — izvērst mācību iestāžu tīklu ārvalstu militāro speciālistu sagatavošanai un pastiprināt padomnieku struktūru.

Starp citu, Sīrijā tā bija spēcīgākā — vairāk nekā 150 padomnieku ar ģimenēm, tātad, aptuveni 400 cilvēki. Tāpēc jau Sīrija pašlaik pretojas — mūsu padomnieki un speciālisti tur uzturējās līdz pēdējam brīdim.

Krievija ir atgriezusies pasaules politikā, un līdzdalība tajā prasa valsts klātbūtni dažādos pasaules reģionos. Maskava noteikti ieradīsies arī Latīņamerikā, jo tur ir gan politiskās, gan civilizācijas, gan ekonomiskās intereses. Tātad tur būs arī militārais spēks.

172
Pēc temata
ES pret ASV, Luksemburga pret Ungāriju, jeb Karš par vērtībām
"Krievi nāk": britu mediji krīt histērijā Krievijas kuģu dēļ
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

53
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

53
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

24
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

24
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju

0
(atjaunots 11:36 27.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Vācijas un Francijas iniciētās sankcijas pēc incidenta ar Alekseju Navaļniju demonstrē Eiropas Savienības nespēju adekvāti novērtēt notiekošo, norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta RIA Novosti.

15. oktobrī Brisele noteica ierobežojumus sešiem Krievijas pilsoņiem un zinātniskajam institūtam, bet Maskava apsolīja simetrisku atbildi.

Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā. Diplomāts uzskata, ka šāds solis pārkāpj Vācijas saistības, ko paredz Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

"Vācijas un Francijas pārstāvji iniciējuši ES nelikumīgo sankciju kārtējo porciju pret Krievijas pilsoņiem, nevis ievēro šo starptautisko tiesisko dokumentu. Tas viss skumji un uzskatāmi ilustrē (Briseles – red.) vēlmi nostādīt sevi ārpus likuma," Lavrovs konstatēja intervijā horvātu avīzei "Večerni list".

Diplomāts piezīmēja, ka Krievija neatstās bez atbildes nedraudzīgos izlēcienus no Rietumu kolēģu puses, kuri ir aizmirsuši, kas ir diplomātija, un nolaidušies līdz banālai nekaunībai.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtona un Brisele ir divkāršojušas pūles apturēt Krievijas attīstību, taču pie tam nesniedz nekādus pierādījumus apsūdzībās pret Maskavu. Viņš pauda cerību, ka partneriem Eiropā pietiks veselā saprāta un tālredzības, lai atjaunotu dialogu.

Incidents ar Navaļniju

Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs blogeris Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā. Mediķi diagnosticēja vielmaiņas traucējumus, kas radījuši krasas cukura līmeņa izmaiņas asinīs. Nav zināms, kāds bijis to iemesls, taču indes pacienta asinīs un urīnā netika konstatētas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika nogādāts Vācijā. Tur oficiāli paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar substanci no kaujas vielu "Novičok" grupas. Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, tomēr atbilde netika saņemta.

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā. Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Oktobra sākumā OPWC paziņoja, ka Navaļnija organismā atrastas vielas, kas nav iekļautas aizliegto preparātu sarakstos, lai arī īpašību ziņā ir līdzīgas "Novičok". Tomēr ES ieviesusi sankcijas.

Patlaban A.Navaļnija stāvoklis uzlabojas, viņam paredzēta rehabilitācija.

0
Tagi:
sankcijas, Eiropa, Navaļnijs, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Krievijas IeM informē par rezultātiem, ko devusi pārbaude situācijā ar Navaļniju