Vēsturnieks, politologs Rostislavs Iščenko

ES pret ASV, Luksemburga pret Ungāriju, jeb Karš par vērtībām

72
(atjaunots 15:02 17.10.2016)
Nesen Eiropas Savienība iebilda pret Transatlantijas brīvās tirdzniecības vienošanos, tagad vēlas izveidot savu armiju. Vai patiešām visi līdzekļi ir labi, lai tik saglabātu savas vērtības?

Nesen Eiropas komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers aicināja ES valstis izmantot iespēju "apvienot Eiropas Savienības valstu aizsardzības iespējas pastāvīgā strukturētā formā," tas ir, izveidot Eiropas militāro bloku. Jautājumu par to, kāpēc atkal aktuāla kļuvusi jau pasen izvirzītā ideja, izskata starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Rostislavs Iščenko.

Pamatojums – nepieļaut aizsardzības jautājumos atkarību no vienas valsts. No konteksta ir skaidrs, ka "viena valsts" ir ASV.

Jāsaka, ka ideja nav jauna – jau 90. gadu sākumā ES pārdomāja iespējas mainīt savu militāro pasākumu vektoru un no NATO pievērsties Rietumeiropas savienībai (RES). RES ir sekmīgi iegrimusi Lētā, taču ideja par atbrīvošanos no ASV aizbildniecības militārajos jautājumos nav mirusi.

Nozīmīte ar Brexit simboliku. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Skaidrs, ka patstāvīga militārā politika prasīs lielākus militāros izdevumus (it īpaši ES vadošajās valstīs).

Tiesa, Junkers gan apgalvo, ka tā nenotiks, un militārās sadarbības paplašināšanās ļaus ES valstīm ietaupīt no 20 līdz 100 miljonus eiro gadā.

ES mērogā summa ir tik neliela, ka šķiet pat mazliet nepieklājīgi par to runāt, ja viena pati Grieķija Eiropas Savienībai izmaksāja 350 miljardus eiro, un skaidrs, ka par Atēnu saglabāšanu ES un eirozonā nāksies maksāt arī turpmāk. Vēl vairāk nav saprotams, kā var ietaupīt uz aizsardzības rēķina, atsakoties no ASV pakalpojumiem.

Līdz šim Vašingtona pārmeta saviem sabiedrotajiem Eiropā, ka viņi nevēloties godīgi dalīt izdevumus, pārāk maz naudas tērējot saviem bruņotajiem spēkiem un Rietumu vērtību aizsargāšanu uzveļot tikai ASV plecos.

Nu, nav jau pirmā reize, kad Rietumu grāmatvedība pārsteidz ar neparastu pieeju vienkāršākajām matemātiskajām darbībām – saskaitīšanai un atņemšanai. Daudz interesantāka ir vērtību problēma.

Līdz šim mums bija darīšana ar Rietumu vienotības relatīvi gludo koncepciju, lai kādas arī būtu tās izpausmes. Vašingtona un Brisele vienbalsīgi vēstīja, ka "brīvo pasauli" apvieno kopīgās vērtības, kuru vidū galvenā ir demokrātija. Patiešām, Rietumi stājās vienotā frontē ne tikai militārajos, bet arī ekonomiskajos, ideoloģiskajos, kultūras un visos pārējos jautājumos.

Pēdējo mēnešu laikā mēs saskaramies ar atšķirīgu problēmas traktējumu. Vispirms ES iebilda pret Transatlantijas brīvās tirdzniecības vienošanās noslēgšanu – savienība paziņoja, ka šī vienošanās paredz vienpusējas priekšrocības ASV. Faktiski Eiropas un ASV ekonomiskajās vērtībās parādījās plaisa.

Tagad noskaidrojas, ka ES vērtību aizsardzībai ir vajadzīgs pašai savs militārais bloks. Taču objektīvi jebkurš militārais bloks ir vērsts pret jebkuru valsti, kas šajā blokā nav iestājusies. Kolektīva aizsardzība paredz aizsardzību no visiem, kas stāv ārpus kolektīva.

Tā kā Rietumi jau vairākus gadu desmitus deklarē, ka to militāri politiskie pasākumi ir paredzēti tikai aizsardzībai un "brīvās pasaules" vienoto vērtību popularizēšanai, jājautā, vai tik Junkera iniciatīva nenozīmē, ka vērtības vairs nav vienotas un tagad ES ir gatava aizsargāt savas vērtības no citiem, tostarp arī no ASV?

Dažam labam jautājums šķitīs bezjēdzīgs. Visā pasaulē ir papilnam sazvērestības teorijas piekritēju, kuri "zina", ka Vašingtona ir jau visu aprēķinājusi piecsimt gadus uz priekšu, un nekur Eiropa neliksies.

Dīvaini, taču tikai četrus gadus pirms Varšavas Organizācijas līguma beigām un piecus gadus pirms PSRS sabrukuma, lielākā daļa Padomju Savienības iedzīvotāju uzskatīja, ka nekur Austrumeiropa no mums nepazudīs. Starp citu, PSRS jau tolaik deklarēja vērtību politikas īstenošanu.

Tolaik tās bija sociālistiskās vērtības. Rietumvalstu un PSRS iekšpolitikā atšķirīgās vērtības bija acīmredzamas, toties ārpolitikā atšķirības slēpās vienā vienīgā vārdā. Rietumi cīnījās par "demokrātiskajām vērtībām", bet PSRS – par "sociālistiskajām vērtībām".

Pie tam Rietumu apgalvojums par to, ka "demokrātijas savā starpā nekaro", bija tikpat melīgs kā PSRS apgalvojums, par to, ka savā starpā nekarojot valstis, kas devušās pa sociālisma ceļu. Karoja ne tikai Etiopija ar Somāliju. 1969. un 1972. gadā vērienīgas militārās sadursmes notika pie PSRS un Ķīnas robežām, un 1979. gada februārī-martā notika karš starp Ķīnu un Vjetnamu.

Tiklīdz parādās pretrunas deklarējamo vērtību un reālās politikas starpā, priekšroku gūst politika, vienkārši tāpēc, ka tas, kurš turpina spītīgi aizstāvēt vērtības, neskatoties uz zemisko realitāti, nemainīgi zaudē.

Vēl viena interesanta nianse. Laikā no 1995. līdz 2013. gadam Žans Klods Junkers ieņēma Luksemburgas premjerministra posteni. No 2004. gada ārlietu ministra posteni viņa kabinetā ieņēma Žans Asselborns, kurš ieņem šo amatu līdz šim brīdim.

Lidmašīna. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Сергеев

Dienu pirms atskanēja Junkera piedāvājums izveidot Eiropas militāro bloku, Asselborns paziņoja, ka gribētu izslēgt no ES Ungāriju – par to, ka Ungārija neiekļaujoties Eiropas vērtību politikā.

Asselborna izteikumus kritizēja Ungārija un Austrija. Junkera vadītā Eiropas komisija no komentāriem izvairījās.

Taču ārlietu ministri parasti spontānus paziņojumus nesniedz. Pie tam šajā gadījumā pirmo reizi runa ir nevis par kādas valsts brīvprātīgu izstāšanos no ES, bet gan par tās izslēgšanu. Agrāk galvenās pretrunas ES dalībvalstu radās finansiāli ekonomisku jautājumu dēļ, un pirmo reizi atskanējis viedoklis par to, ka ES dalībvalsts neatbilst Eiropas vērtībām. Tāpēc vien ir dīvaini, ka lielākā daļa ES valstu ārlietu ministru cieta klusu.

Ungārijai izteiktas pretenzijas sakarā ar tās nevēlēšanos ielaist savā teritorijā bēgļus no Āfrikas un Āzijas. Taču līdzīgas pretenzijas var izteikt arī Polijai, Baltijas valstīm un gandrīz visām Balkānu valstīm. Rumāņiem ir problēmas ar čigāniem, kurus viņi ar lielāko prieku dzen uz bagātākām ES valstīm, bet Francija (kurp vēlas nokļūt lielākā daļa Rumānijā dzīvojošo čigānu) uzstājīgi pieprasa pievākt viņus atpakaļ. Katoļticīgajā Polijā novirzes no eiropeiskajām vērtībām rada jautājumi par abortiem un viendzimuma laulībām. Vārdu sakot, var izslēgt pusi ES, ja radīsies precedents.

Eiropas parlamenta ēka.
© Sputnik / Владимир Федоренко

Ja nu izskatīsim Junkera "militāro bloku" un ideju par Ungārijas izslēgšanu no ES vienotā kontekstā, iznāk, ka Eiropas elite ar Luksemburgas politiķu starpniecību (tieši Luksemburga taču ir viens no Eiropas finanšu un banku centriem un var rēķināties ar savas lomas nostiprināšanos pēc Londonas izstāšanās no ES) ierosina norobežoties no ASV un pievaldīt Austrumeiropu ar izslēgšanas draudiem.

Faktiski runa ir par Francijas un Vācijas dominējošās pozīcijas (ar Beniluksa līdzdalību, kam tiek piešķirts jaunākā partnera statuss) galīgu noformēšanu Eiropā. Pie tam īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka pirmo reizi kopš 90. gadu vidus ierosināts jautājums par šīs dominējošās pozīcijas noformēšanu militāri politiskajā kontekstā. Vai tā ir nejaušība, ka tas noticis pēc amerikāņu vērtību politikas izgāšanās Ziemeļāfrikā, Ukrainā un Tuvajos Austrumos?

Vai tā ir nejaušība, ka šie paziņojumi izskanējuši Francijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā (tās notiks 2017. gada pavasarī) un neilgi pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām (2017. gada rudens), kurās proamerikāniski noskaņotie Olands un Merkele var itin vienkārši zaudēt? Vai tas viss nejauši notiek ASV smagās iekšpolitiskās krīzes fonā, kuras gaitā acīmredzama kļuvusi šķelšanās amerikāņu elites rindās?

Var jau būt, ka tā ir nejauša sakritība. Taču diezin vai.

Vai vecās Eiropas racionāli noskaņotā elite spēs uzvarēt šajā cīņā?

Tas pagaidām vēl nav skaidrs. Lieta tāda, ka viņi vēl joprojām deklarē savu atbalstu vērtību politikai. Ja viņiem izdosies, agri vai vēlu nāksies paskaidrot, ar ko Francijas un Vācijas vērtības atšķiras no anglosakšu un pie viena arī no Austrumeiropas vērtībām.

Nav zināms, vai Eiropas tautas bez īpašiem paskaidrojumiem gribēs atgriezties tajā pasaulē, kāda tā bija starp diviem pasaules kariem, kad katra Rietumu daļa aizstāvēja pati savas vērtības. Viņi ļoti labi atceras, pie kā tas noveda. Vienkāršākais veids, kā sākt karu, ir sākt vērtību politikas popularizēšanu. Vērtības ir tik cēlas, ka spēj attaisnot jebkādus noziegumus.

Tieši tāpēc Krievija jau vairākus gadus iesaka Rietumiem politikā izmantot banālu pragmatisku pieeju un ekonomisko izdevīgumu, neatkāpjoties no vērtībām (katrs no savām) un necenšoties noskaidrot, kura vērtības ir vērtīgākas. Galu galā Rietumu vērtības it nemaz nav cietušas tādēļ, ka visi iPhone un 90% planšetdatoru pašlaik tiek ražoti Ķīnā.

72
Pēc temata
Amerikāņu kodolieroču pārvešana no Turcijas uz Rumāniju: pirmie secinājumi
Kāpēc NATO biedē Maskavu ar "papīra tīģeriem"
Pasaule pēc NATO: Austrumeiropa meklē naida objektu
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

18
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

18
Tagi:
Ķīna, ASV
Krievu iznīcinātāji MiG-29 un Su-30SM

Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30

35
(atjaunots 12:56 18.09.2020)
Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus, neskatoties uz Rietumu stingro pretestību.

Krievija joprojām paplašina Sukhoi un Mikoyan iznīcinātāju eksportu, kas visā pasaulē pazīstami ar savu izcilo efektivitāti cīņā un drošību. Indijas Gaisa kara spēki parasti dod priekšroku Krievijas bruņojumam, un šī izvēle ir augstu vērtējama, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Šovasar Indijas Aizsardzības iepirkumu padome apstiprināja piedāvājumu iepirkt 12 Krievijas daudzfunkcionālos iznīcinātājus Su-30MKI (Indijai paredzēta modifikācija) un 21 iznīcinātāju MiG-29 – līdz ar Indijas GKS sastāvā esošo 59 lidmašīnu MiG-29 modernizāciju. Su-30MKI jaunā partija tiek vērtēta 1,42 miljardu dolāru apmērā, MiG maksā 984 miljonus, tātad kopā – vairāk nekā divi miljardi. Lidmašīnas tiks piegādātas jau šogad.

Neskatoties uz Rietumu stingro pretestību, Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus. "Rosoboroneksport" portfelī ir pasūtījumi 55 miljardu dolāru apmērā (otrā vieta pasaulē pēc ASV). Pie tam jau vairākus gadus saglabājas "koridors" 53-56 miljardu dolāru apmērā. aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Pārliecinošus panākumus starptautiskajā tehnoloģiskā bruņojuma tirgū ļauj gūt iznīcinātāji Su-30 un MiG-29 – tie pamatoti tiek uzskatīti par labākajiem pasaulē vairāku parametru ziņā, tiek ekspluatēti desmitos valstu un ir ļoti pieprasīti NVS.

Krievijas partneru izvēle nav nejauša. Daudzfunkcionālais un ļoti veiklais 4++ paaudzes iznīcinātājs Su-30 paredzēts pārsvara iegūšanai gaisā, gaisa mērķu likvidācijai dienā un naktī, vienkāršos un sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo traucējumu gadījumā. Lidmašīna spēj uzņemt 8 tonnas lietderīgās kravas (raķešu un bumbu bruņojums) un nes to ar ātrumu līdz 2125 km/h. Tā efektīvi piesedz savus bruņotos spēkus (objektus) no uzlidojumiem, atvaira dažādu pretinieka spēku masveida uzbrukumus (ieskaitot spārnotās raķetes). Tas nodemonstrējis savas izcilās iespējas Krievijas GKS operācijā Sīrijā. Eksportēto un rezervēto Su-30MKI skaits mērojams simtos lidmašīnu.

4. paaudzes frontes iznīcinātājam MiG-29 ir spēcīgs raķešu bruņojums, un maksimālajā ātrumā (2,25 Mahi) apsteidz jebkuru Ziemeļatlantijas alianses iznīcinātāju. Tā pārspēks pārbaudīts karadarbībā Persijas līča valstīs, Etiopijā, Eritrejā, Dienvidslāvijā, Sudānā, Sīrijā un atzīts arī Rietumos. MiG-29 izmanto 25 valstu gaisa kara spēki.

NVS ārēs

Krievija eksportē bruņojumu uz 50 pasaules valstīm. Starp tām ir arī septiņas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis. Šeit trieciena aviācijas piegādēm ir vērā ņemama vieta. 1. jūlijā četri jaunie Su-30SM sāka kaujas dežūras Baltkrievijas pretgaisa aizsardzībā. Valsts gaisa kara spēku līmenis būtiski augs, kad Baltkrievija saņems visus 12 iznīcinātājus Su-30SM, ko paredz līgums. Tomēr arī četrām 4++ paaudzes lidmašīnām ir liela nozīme valsts aizsardzībā.

Krievijas ZRK S-400 Triumf, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Iepriekš Armēnija uzņēma bruņojumā četrus no 12 Krievijā iepirktajiem daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem Su-30SM. Valsts gaisa kara spēki izmanto arī iznīcinātājus MiG-29. Erevāna plāno turpmāk paplašināt GKS potenciālu, pateicoties Krievijā ražotajai trieciena aviācijai.

Kazahstāna saņem jaunu kara aviācijas tehniku no Krievijas, arī 12 iznīcinātājus Su-30SM. Republikas Aizsardzības ministrija plāno iegādāties 36 lidmašīnas Su-30SM.

Uzbekistāna plāno nostiprināt gaisa kara spēkus ar daudzfunkcionālo iznīcinātāju Su-30SM partiju uz Krievijas valsts eksporta kredīta rēķina. Bez tam Krievija palīdz modernizēt aptuveni 30 iznīcinātājus MiG no valsts GKS.

Sukhoi un Mikoyan lidmašīnas izvērtē arī Azerbaidžānas gaisa kara spēku speciālisti – viņus sagaida sarežģīta izvēle starp iznīcinātājiem Su-35 un MiG-35. Republikas bruņojumā ir iznīcinātāji MiG-29.

Tuvāko sabiedroto un partneru interese ir likumsakarīga. Krievijā ražotās varenās un manevrētspējīgās trieciena lidmašīnas pasaulē tiek uzskatītas par konstruktoru šedevru. Krievija ir izpelnījusies uzticama tehnoloģiskā bruņojuma piegādātāja reputāciju.

Tomēr atgriezīsimies pie Indijas līgumiem.

Teicama sadarbība

Krievijas un Indijas sadarbība attīstās uz Militāri tehniskās sadarbības programmas 2011.-2020. gg. pamata, un "Rosoboroneksport" Indijas pasūtījumu portfelis pārsniedz 4 miljardus dolāru. Indija atrodas lielāko partneru pirmajā trijniekā (līdz ar Ķīnu un Ēģipti). Krievijas ieguldījums Indijas bruņojuma importā pārsniedz 70% no kopējā apjoma pat Ņūdeli iepirkumu diversifikācijas fonā. Piedevām – iepriekš piegādātās Krievijas aviācijas tehnikas modernizācijas dārgie līgumi.

Pirmais līgums par 16 klāja iznīcinātāju MiG-29K/KUB piegādi Indijas Jūras kara spēkiem izpildīts 2011. gadā. Divus gadus vēlāk sākās nākamā līguma izpilde par 29 tādu pašu mašīnu piegādi. Šodien Krievijas aviācijas būves korporācija "MiG" piegādā tehnoloģiskos komplektus Indijas Mig-29 (modifikācija MiG-29UPG) modernizācijai saskaņā ar 2008. gada līgumu par aptuveni 900 miljoniem dolāru.

2000. gadā Indija un Krievija noslēdza līgumu 3,5 miljardu dolāru apmērā par licences pādošanu 140 iznīcinātāju Su-30MKI ražošanai Indijas uzņēmumā HAL (Hindustan Aeronautics Limited). Vēlāk puses saskaņoja 222 mašīnu izlaišanu, un tagad Indijas GKS jau ir aptuveni 270 iznīcinātāji Su-30MKI.

Pastāvīgi augošā Indijas un Krievijas militāri tehniskā sadarbība demonstrē paraugu daudzām pasaules valstīm. Kopīgie bruņojuma sistēmu projektēšanas un izstrādes projekti ir sekmīgi, notiek tehnoloģiju apmaiņa, rit darbs pie aviācijas un kosmiskajiem projektiem. Netraucē pat sankcijas, ar kurām ASV draudz Indijai par iznīcinātāju MiG-29 (nevis amerikāņu piedāvāto F-16) partijas iegādi. Iepriekš sankcijas tika vērstas pret iznīcinātājiem Su-35 un zenītraķešu sistēmām S-400. Jāpiebilst, ka "universālais" spiediena instruments pret valstīm, kas izvēlas Krievijas ieročus nedarbojas pat attiecībās ar Turciju – NATO dalībvalsti.

35
Tagi:
Indija, iznīcinātājs, krievu ierocis, Krievijas Bruņotie spēki
Pēc temata
"Avangard" starts: Krievijas raķete pārvelk krustu pāri PRA sistēmām
Sit kā odus: Krievijas Aizsardzības ministrija parādījusi jauno PRA raķeti
Galvenais – izlūkošana: amerikāņu kareivji atklājuši Krievijas PRA pārvarēšanas plānu
No Aļaskas līdz kosmosam: kas teikts Pentagona ziņojumā par PRA paplašināšanu
Pasažieri lidostā Rīga

Latvija ievieš elektronisko anketēšanu visiem ieceļotājiem: jāpaspēj 24 stundu laikā

0
(atjaunots 21:01 18.09.2020)
Tuvāko nedēļu laikā Latvijā sāks darboties mājaslapa, kur absolūti visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda anketa.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā darbību uzsāks portāls, kurā visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda speciāla anketa. Šī prasība skars arī ieceļotājus ar privāto transportu, kā arī tālbraucējus un tos, kuri šķērso Latviju tranzītā, vēsta Latvijas Radio 4.

Pašlaik anketu ar nesen apmeklēto valstu un (virknē gadījumu) ar 14 dienu pašizolācijas vietas adreses norādīšanu starptautisko reisu pasažieri aizpilda papīra formātā.

Portāls ar anketu latviešu, krievu un angļu valodās uzsāks darbu pēc dažām nedēļām. Līdz ar elektroniskās anketas parādīšanos paredzēts, ka tā būs jāaizpilda ne vien starptautisko reisu pasažieriem, bet absolūti visiem ieceļotājiem – gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tas būs jāizdara 24 stundas pirms robežas šķērsošanas, paziņoja IeM Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.

Jaunā sistēma automātiski sadalīs saņemto informāciju starp Valsts policijas un Valsts robežsardzes struktūrvienībām.

"Ņemot vērā, ka turpmāk šī anketa būs jāaizpilda visiem, kas šķērso mūsu valsts robežu, rodas jautājums, kā mēs spēsim pilnvērtīgi pārliecināties, ka neviens nešķērso mūsu robežu, neaizpildot šo anketu. Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs pārejam pie ļoti plašas kontroles. Dēļ kā paša fakta kontrole, ka Latvijā iebraucošais ir aizpildījis anketu, iespējams, kļūs nedaudz vājāka. Bet, protams, tiks rīkoti arī citi kontroles un uzraudzības pasākumi, lai tie cilvēki, kuriem paredzēta pašizolācija, to ievērotu," piebilda Dreimanis.

0
Tagi:
Latvija, robeža, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele aicina atturēties no braucieniem uz Lietuvu un Igauniju
Igaunija pacels pieļaujamo Covid-19 saslimstības līmeni Lietuvai un Somijai
Mīlestība nav tūrisms: Latvijā aicina aizsargāt neprecētu pāru tiesības pandēmijas laikā