Vēsturnieks, politologs Rostislavs Iščenko

ES pret ASV, Luksemburga pret Ungāriju, jeb Karš par vērtībām

72
(atjaunots 15:02 17.10.2016)
Nesen Eiropas Savienība iebilda pret Transatlantijas brīvās tirdzniecības vienošanos, tagad vēlas izveidot savu armiju. Vai patiešām visi līdzekļi ir labi, lai tik saglabātu savas vērtības?

Nesen Eiropas komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers aicināja ES valstis izmantot iespēju "apvienot Eiropas Savienības valstu aizsardzības iespējas pastāvīgā strukturētā formā," tas ir, izveidot Eiropas militāro bloku. Jautājumu par to, kāpēc atkal aktuāla kļuvusi jau pasen izvirzītā ideja, izskata starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Rostislavs Iščenko.

Pamatojums – nepieļaut aizsardzības jautājumos atkarību no vienas valsts. No konteksta ir skaidrs, ka "viena valsts" ir ASV.

Jāsaka, ka ideja nav jauna – jau 90. gadu sākumā ES pārdomāja iespējas mainīt savu militāro pasākumu vektoru un no NATO pievērsties Rietumeiropas savienībai (RES). RES ir sekmīgi iegrimusi Lētā, taču ideja par atbrīvošanos no ASV aizbildniecības militārajos jautājumos nav mirusi.

Nozīmīte ar Brexit simboliku. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Skaidrs, ka patstāvīga militārā politika prasīs lielākus militāros izdevumus (it īpaši ES vadošajās valstīs).

Tiesa, Junkers gan apgalvo, ka tā nenotiks, un militārās sadarbības paplašināšanās ļaus ES valstīm ietaupīt no 20 līdz 100 miljonus eiro gadā.

ES mērogā summa ir tik neliela, ka šķiet pat mazliet nepieklājīgi par to runāt, ja viena pati Grieķija Eiropas Savienībai izmaksāja 350 miljardus eiro, un skaidrs, ka par Atēnu saglabāšanu ES un eirozonā nāksies maksāt arī turpmāk. Vēl vairāk nav saprotams, kā var ietaupīt uz aizsardzības rēķina, atsakoties no ASV pakalpojumiem.

Līdz šim Vašingtona pārmeta saviem sabiedrotajiem Eiropā, ka viņi nevēloties godīgi dalīt izdevumus, pārāk maz naudas tērējot saviem bruņotajiem spēkiem un Rietumu vērtību aizsargāšanu uzveļot tikai ASV plecos.

Nu, nav jau pirmā reize, kad Rietumu grāmatvedība pārsteidz ar neparastu pieeju vienkāršākajām matemātiskajām darbībām – saskaitīšanai un atņemšanai. Daudz interesantāka ir vērtību problēma.

Līdz šim mums bija darīšana ar Rietumu vienotības relatīvi gludo koncepciju, lai kādas arī būtu tās izpausmes. Vašingtona un Brisele vienbalsīgi vēstīja, ka "brīvo pasauli" apvieno kopīgās vērtības, kuru vidū galvenā ir demokrātija. Patiešām, Rietumi stājās vienotā frontē ne tikai militārajos, bet arī ekonomiskajos, ideoloģiskajos, kultūras un visos pārējos jautājumos.

Pēdējo mēnešu laikā mēs saskaramies ar atšķirīgu problēmas traktējumu. Vispirms ES iebilda pret Transatlantijas brīvās tirdzniecības vienošanās noslēgšanu – savienība paziņoja, ka šī vienošanās paredz vienpusējas priekšrocības ASV. Faktiski Eiropas un ASV ekonomiskajās vērtībās parādījās plaisa.

Tagad noskaidrojas, ka ES vērtību aizsardzībai ir vajadzīgs pašai savs militārais bloks. Taču objektīvi jebkurš militārais bloks ir vērsts pret jebkuru valsti, kas šajā blokā nav iestājusies. Kolektīva aizsardzība paredz aizsardzību no visiem, kas stāv ārpus kolektīva.

Tā kā Rietumi jau vairākus gadu desmitus deklarē, ka to militāri politiskie pasākumi ir paredzēti tikai aizsardzībai un "brīvās pasaules" vienoto vērtību popularizēšanai, jājautā, vai tik Junkera iniciatīva nenozīmē, ka vērtības vairs nav vienotas un tagad ES ir gatava aizsargāt savas vērtības no citiem, tostarp arī no ASV?

Dažam labam jautājums šķitīs bezjēdzīgs. Visā pasaulē ir papilnam sazvērestības teorijas piekritēju, kuri "zina", ka Vašingtona ir jau visu aprēķinājusi piecsimt gadus uz priekšu, un nekur Eiropa neliksies.

Dīvaini, taču tikai četrus gadus pirms Varšavas Organizācijas līguma beigām un piecus gadus pirms PSRS sabrukuma, lielākā daļa Padomju Savienības iedzīvotāju uzskatīja, ka nekur Austrumeiropa no mums nepazudīs. Starp citu, PSRS jau tolaik deklarēja vērtību politikas īstenošanu.

Tolaik tās bija sociālistiskās vērtības. Rietumvalstu un PSRS iekšpolitikā atšķirīgās vērtības bija acīmredzamas, toties ārpolitikā atšķirības slēpās vienā vienīgā vārdā. Rietumi cīnījās par "demokrātiskajām vērtībām", bet PSRS – par "sociālistiskajām vērtībām".

Pie tam Rietumu apgalvojums par to, ka "demokrātijas savā starpā nekaro", bija tikpat melīgs kā PSRS apgalvojums, par to, ka savā starpā nekarojot valstis, kas devušās pa sociālisma ceļu. Karoja ne tikai Etiopija ar Somāliju. 1969. un 1972. gadā vērienīgas militārās sadursmes notika pie PSRS un Ķīnas robežām, un 1979. gada februārī-martā notika karš starp Ķīnu un Vjetnamu.

Tiklīdz parādās pretrunas deklarējamo vērtību un reālās politikas starpā, priekšroku gūst politika, vienkārši tāpēc, ka tas, kurš turpina spītīgi aizstāvēt vērtības, neskatoties uz zemisko realitāti, nemainīgi zaudē.

Vēl viena interesanta nianse. Laikā no 1995. līdz 2013. gadam Žans Klods Junkers ieņēma Luksemburgas premjerministra posteni. No 2004. gada ārlietu ministra posteni viņa kabinetā ieņēma Žans Asselborns, kurš ieņem šo amatu līdz šim brīdim.

Lidmašīna. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Сергеев

Dienu pirms atskanēja Junkera piedāvājums izveidot Eiropas militāro bloku, Asselborns paziņoja, ka gribētu izslēgt no ES Ungāriju – par to, ka Ungārija neiekļaujoties Eiropas vērtību politikā.

Asselborna izteikumus kritizēja Ungārija un Austrija. Junkera vadītā Eiropas komisija no komentāriem izvairījās.

Taču ārlietu ministri parasti spontānus paziņojumus nesniedz. Pie tam šajā gadījumā pirmo reizi runa ir nevis par kādas valsts brīvprātīgu izstāšanos no ES, bet gan par tās izslēgšanu. Agrāk galvenās pretrunas ES dalībvalstu radās finansiāli ekonomisku jautājumu dēļ, un pirmo reizi atskanējis viedoklis par to, ka ES dalībvalsts neatbilst Eiropas vērtībām. Tāpēc vien ir dīvaini, ka lielākā daļa ES valstu ārlietu ministru cieta klusu.

Ungārijai izteiktas pretenzijas sakarā ar tās nevēlēšanos ielaist savā teritorijā bēgļus no Āfrikas un Āzijas. Taču līdzīgas pretenzijas var izteikt arī Polijai, Baltijas valstīm un gandrīz visām Balkānu valstīm. Rumāņiem ir problēmas ar čigāniem, kurus viņi ar lielāko prieku dzen uz bagātākām ES valstīm, bet Francija (kurp vēlas nokļūt lielākā daļa Rumānijā dzīvojošo čigānu) uzstājīgi pieprasa pievākt viņus atpakaļ. Katoļticīgajā Polijā novirzes no eiropeiskajām vērtībām rada jautājumi par abortiem un viendzimuma laulībām. Vārdu sakot, var izslēgt pusi ES, ja radīsies precedents.

Eiropas parlamenta ēka.
© Sputnik / Владимир Федоренко

Ja nu izskatīsim Junkera "militāro bloku" un ideju par Ungārijas izslēgšanu no ES vienotā kontekstā, iznāk, ka Eiropas elite ar Luksemburgas politiķu starpniecību (tieši Luksemburga taču ir viens no Eiropas finanšu un banku centriem un var rēķināties ar savas lomas nostiprināšanos pēc Londonas izstāšanās no ES) ierosina norobežoties no ASV un pievaldīt Austrumeiropu ar izslēgšanas draudiem.

Faktiski runa ir par Francijas un Vācijas dominējošās pozīcijas (ar Beniluksa līdzdalību, kam tiek piešķirts jaunākā partnera statuss) galīgu noformēšanu Eiropā. Pie tam īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka pirmo reizi kopš 90. gadu vidus ierosināts jautājums par šīs dominējošās pozīcijas noformēšanu militāri politiskajā kontekstā. Vai tā ir nejaušība, ka tas noticis pēc amerikāņu vērtību politikas izgāšanās Ziemeļāfrikā, Ukrainā un Tuvajos Austrumos?

Vai tā ir nejaušība, ka šie paziņojumi izskanējuši Francijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā (tās notiks 2017. gada pavasarī) un neilgi pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām (2017. gada rudens), kurās proamerikāniski noskaņotie Olands un Merkele var itin vienkārši zaudēt? Vai tas viss nejauši notiek ASV smagās iekšpolitiskās krīzes fonā, kuras gaitā acīmredzama kļuvusi šķelšanās amerikāņu elites rindās?

Var jau būt, ka tā ir nejauša sakritība. Taču diezin vai.

Vai vecās Eiropas racionāli noskaņotā elite spēs uzvarēt šajā cīņā?

Tas pagaidām vēl nav skaidrs. Lieta tāda, ka viņi vēl joprojām deklarē savu atbalstu vērtību politikai. Ja viņiem izdosies, agri vai vēlu nāksies paskaidrot, ar ko Francijas un Vācijas vērtības atšķiras no anglosakšu un pie viena arī no Austrumeiropas vērtībām.

Nav zināms, vai Eiropas tautas bez īpašiem paskaidrojumiem gribēs atgriezties tajā pasaulē, kāda tā bija starp diviem pasaules kariem, kad katra Rietumu daļa aizstāvēja pati savas vērtības. Viņi ļoti labi atceras, pie kā tas noveda. Vienkāršākais veids, kā sākt karu, ir sākt vērtību politikas popularizēšanu. Vērtības ir tik cēlas, ka spēj attaisnot jebkādus noziegumus.

Tieši tāpēc Krievija jau vairākus gadus iesaka Rietumiem politikā izmantot banālu pragmatisku pieeju un ekonomisko izdevīgumu, neatkāpjoties no vērtībām (katrs no savām) un necenšoties noskaidrot, kura vērtības ir vērtīgākas. Galu galā Rietumu vērtības it nemaz nav cietušas tādēļ, ka visi iPhone un 90% planšetdatoru pašlaik tiek ražoti Ķīnā.

72
Pēc temata
Amerikāņu kodolieroču pārvešana no Turcijas uz Rumāniju: pirmie secinājumi
Kāpēc NATO biedē Maskavu ar "papīra tīģeriem"
Pasaule pēc NATO: Austrumeiropa meklē naida objektu
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu

21
(atjaunots 21:19 22.11.2020)
Mūzika būs mūžīga – amerikāņi atkal izved savus bruņotos spēkus no ārvalstīm. Trampa administrācija oficiāli informēja par kontingenta samazināšanu Afganistānā un Irākā.

Pēc diviem mēnešiem Afganistānā paliks 2500 cilvēki (tagadējo 4 tūkstošu vietā), par pieciem simtiem saruks kareivju skaits Irākā (līdz 2500). Tiesa, iepriekš Tramps bija apņēmies jau līdz Ziemassvētkiem izvest no Afganistānas visus amerikāņus, tomēr bija skaidrs, ka tie ir tukši vārdi. Pat līgums ar talibiem paredz: amerikāņiem jāpamet Afganistāna līdz nākamā gada pavasara beigām, portālā RIA Novosti pastāstīja Pjotrs Akopovs.

Vai patiešām visa šī apņemšanās ir nopietna? Ameriāņi tik un tā neaizies – tagad skaitu samazina, pēc tam palielinās? Viņiem taču ir simtiem bāzu visā pasaulē (Vašingtona pat stāstīja, ka amerikāņu karavīri dislocēti 177 valstīs) ko nozīmē divu tūkstošu kareivju izvešana no divām islāma valstīm?

Tur jau tā lieta, ka tā nav tikai kontingenta samazināšana vien, tas ir priekšpēdējais solis ceļā, kas pieliks punktu ilgākajai militārajai operācijai mūsdienu vēsturē: amerikāņu karam Tuvajos Austrumos. Karš Afganistānā ilgst jau 19 gadus, un tā apogejā ASV kontingents sasniedza gandrīz 100 tūkstošus. Karš Irākā – 17 gadus, taču tas ir vērienīgāks, valstī bija līdz 250 tūkstoši tikai amerikāņu vien (vēl jau bija arī sabiedrotie). Jā, ASV prezidenti ne vienu reizi vien jau stāstījuši par militārās misijas beigām – gan Bušs, gan Obama, gan Tramps. Tomēr spēkus izvest pilnībā neizdodas. Kāpēc tā?

Vienkāršākā atbilde – tāpēc, ka nevēlas – nebūs pareiza. Kurš tad nevēlas? Tas pats Tramps gribēja vest amerikāņus mājup no Afganistānas, pat parakstīja "kapitulāciju", tas ir, līgumu ar talibiem (par lielām dusmām kolaboracionistiem Kabulā). Arī tagad pat nepilnīgi lēmumi rada sašutumu gan Vašingtonā, gan NATO.

Jau pirms Pentagona oficiālā paziņojuma republikāņu vairākuma līderis Senātā Mičs Makkonels klāstīja, ka "amerikāņu spēku ātra izvešana no Afganistānas tagad kaitēs mūsu sabiedrotajiem un iepriecinās tos, kas vēl mums ļaunu. (..) Tas atgādinātu amerikāņu pazemojošo aiziešanu no Saigonas 1975. gadā".

Neapmierināts ir arī NATO ģenerālsekretārs, sak, ASV un sabiedroto spēku pārlieku ātras izvešanas rezultātā "valsts atkal kļūs par teroraktu organizācijas platformu". Nav nekādas nozīmes tam, ka 19 gadus ilgā okupācijas spēku uzturēšanās ir labākais iemesls uzbrukumiem. Agrāk tos sauca par partizāniem, tagad – par teroristiem. Droši vien ģenerālsekretārs runā par 2001. gada 11. septembri – sak, ben Ladens organizēja uzbrukumu ASV, sēdēdams Afganistānas kalnos? Vai atmaksas uzbrukums Afganistānai ļāva ASV mazināt terorisma draudus? Vai, gluži pretēji, tie ir pieauguši, piemēram, Eiropā? Bet agresija pret Irāku un tās tālākais sabrukums ir veicinājuši mieru, vai tomēr noveda pie simtiem tūkstošu bojāgājušo un veselas karu virknes, ieskaitot karu Sīrijā un karu ar "kalifātu"?

Īpaši daiļrunīga tomēr ir Eiropas atlantistu reakcija, piemēram, Vācijā (no kuras Tramps jau paspējis izvest daļu amerikāņu kontingenta). Piemēram, raksts "Karaspēka izvešana no Afganistānas un Irākas – bezatbildīgs Trampa lēmums" Deutche Welle portālā. Propagandisks nosaukums un atbilstoši secinājumi:

"Amerikāņu bruņoto spēku nekoordinēta izvešana ir spļāviens sejā ASV sabiedrotajiem, it īpaši NATO, kas pēc 11. septembra, lai atbalstītu ASV, pirmo reizi izmantoja kolektīvās pašaizsardzības principu, kas nozīmē palīdzību sabiedrotajam militāra uzbrukuma gadījumā. Tagad ASV prezidents pārkāpj dzelžaino noteikumu – kopā sākt un kopā noslēgt operāciju, kopā ieiet valstī un kopā pamest to. NATO partneri misijā Afganistānā ir atkarīgi no ASV loģistikas. (..) Ja pati svarīgākā alianses locekle neievēro vienošanos, NATO nav nākotnes. Tramps izved spēkus pretēji viņa ģenerāļu un vadošo republikāņu padomiem. Baidenam būs vajadzīgi lieli spēki, lai pārskatītu tādu lēmumu. Pie tam līdz 20. janvārim vēl daudz kas var notikt. Pēc paziņojuma par karaspēka izvešanu vairs nav nekādu šaubu: Donalds Tramps burtiski ir gatavs iet pa līķiem, lai iztaptu saviem piekritējiem un saglabātu viņu simpātijas pēc savas prezidentūras beigām."

Lūk, kā: izvest spēkus – tas nozīmē "iet pa līķiem". Karš ir miers, miers ir karš. Ak jā, runa taču ir par to, ka Trampa bezatbildība novedīs tiktāl, ka pēc tam ASV būs spiestas bēgt no Afganistānas, tāpat kā no Vjetnamas, un ies bojā liels skaits lielisko amerikāņu karavīru? Tomēr "zaļās beretes" aizgāja no Vjetnamas labu laiku pirms Saigonas krišanas, un toreiz karā dzīvības zaudēja ne tikai 50 tūkstoši amerikāņu, bet arī desmitkārt vairāk vjetnamiešu (upuru skaits vēl joprojām nav zināms).

Janvārī Afganistānā paliks 2500 amerikāņu kareivju, taču līdz pavasara beigām viņiem visiem nāksies pamest valsti. Nevar palikt pat privāto militāro kompāniju darbinieki (tagad viņu skaits valstī sasniedz vismaz vairākus simtus). Ja amerikāņi, tas ir, Baidena jaunā administrācija pieļaus pārkāpumus ar izvešanas termiņiem, talibi atsāks karadarbību. Agri vai vēlu – drīzāk gan agri – viņi ieņems Kabulu un amerikāņi būs spiesti bēgt no Afganistānas tieši tāpat, kā viņi bēga no Vjetnamas.

Tomēr tā vairs nebūs Trampa vaina – vainīgi būs tie, kas vēlas pagarināt okupāciju, tie, kam nav svarīgas ne afgāņu, ne amerikāņu dzīvības, tie, kas nevēlas organizētu aiziešanu un līgumu izpildi. Tie, kas domā, ka var mūžam okupēt svešas valstis un nemana, ka ne okupants, ne partizāns vairs negrib karot. Vieni vēlas ātrāk aiziet, otri – ātrāk padzīt svešzemniekus, un tikai trešais spēks ir gatavs liet asinis. Un tam vairs nav nekāda sakara ne ar Ameriku, ne Afganistānu.

21
Tagi:
bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem
Ko tad mums iesākt: Igaunija noraizējusies par ASV plāniem pamest Afganistānu
ASV neatskaitījās par 1,5 miljardu dolāru izdevumiem Afganistānā
Maskavas Kremlis

Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju

34
(atjaunots 21:11 22.11.2020)
Britānija sāk uzbrukumu Krievijai. Tiesa, to sauc par "pretuzbrukumu". Kārtējās Krievijai naidīgās kampaņas rezultātā noteikti tiks izdomātas jaunas, daudz izsmalcinātākas melu ziņas un nepamatotu pārmetumu virkne.

Patiesībā Krievijai jau sen vajadzēja pie tā pierast. Tomēr, šķiet, tagad Londonas dezinformācijas kampaņa iegūst absolūti jaunu līmeni – tajā sava loma būs armijai un speciālo uzdevumu vienībām, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Londona, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Tāds slēdziens nāk prātā, lasot avīzes The Times atklāsmes – atsaucoties uz anonīmiem avotiem valdībā, izdevums vēsta, ka Valdības sakaru centrs (Government Communications Headquarters, jeb GCHQ) "sāk uzbrukuma kiberoperāciju ar mērķi neitralizēt naidīgu valstu izplatītu propagandu pret vakcīnu". Skaidrojumi, ar ko avīze pavada šos paziņojumus, neatstāj ne mazākās šaubas: runa ir tikai par vienu valsti – par Krieviju.

Pie tam, spriežot pēc visa, tā ir vairāku britu specdienestu kopīga operācija. Pats GCHQ oficiāli veido Ārlietu ministrijas struktūru, pie tam Apvienotās izlūkošanas komitejas ietvaros cieši sadarbojas ar MI5, MI6 un Lielbritānijas militāro izlūkdienestu. Pie tam The Times vēsta, ka operācijā pret Krieviju piedalās 77. armijas brigāde – pirms 5 gadiem radīta kibervienība psiholoģiskajām speciālajām operācijām sociālajos tīklos un internetā. Spriežot pēc izmantot spēku mēroga, piesaistīti lieli resursi.

Visa šī grandiozā jezga it kā radusies sakarā ar "Krievijas dezinformācijas kampaņu pret britu koronavīrusa vakcīnu" – to pašu, kas vēl nav izstrādāta un, iespējams, galu galā nemaz netiks izstrādāta. Atgādināsim: šausmonīgā kampaņa, ko it kā esot uzsākusi Krievija, pastāv vienīgi iztēlē. Domājams, to izgudrojusi tā pati The Times redakcija, kas bez mazākajiem pierādījumiem apsūdzēja Maskavu par mēģinājumiem diskreditēt neesošo vakcīnu. Tagad tā nākusi klajā ar stāstu par "pretuzbrukumu" Krievijai. Tātad varam pieņemt, ka reiz tik solīdā avīze kļuvusi par speciālās operācijas elementu.

Protams, pagaidām mēs varam tikai minēt, ko Krievijai gatavo britu specdienesti. Tomēr The Times avotu īsais komentārs liecina, ka GCHQ gatavojas pielietot pret Krieviju instrumentus, ko Londona lika lietā pret ISIS* un "teroristisko propagandu". Centrs klāstīja, ka jau sen organizē kiberuzbrukumus pret interneta resursiem, kas, pēc viņu domām, saistīti ar islāmistiem, ieskaitot "Al Kaidu*". Tiesa, centrs pats atzina, ka tā esot tikai "aisberga virsotne".

Par to, kas ir "aisberga" pamatā, var spriest pēc vairākiem skandāliem ap dažām britu struktūrām, kas saistītas ar valstības pasūtījumiem ārvalstīs organizēto psiholoģisko operāciju jomā. Starp tiem bija arī vairākus gadus ar Britānijas un ASV valdībām saistītās pazīstamās PR kompānijas "Bell Pottinger" metožu atmaskošana. 2016. gada rudenī tās bijušie darbinieki pastāstīja, kā, izpildot Pentagona un CIP pasūtījumu, vairākus gadus nodarbojušies ar slepenām informatīvām operācijām Irākā.

Viņu pienākumos ietilpa melīgu videoierakstu, filmu, "ziņu" sižetu un pat ziepju operu izstrāde. Tiem bija jāizskatās kā autentiskam "arābu" produktam. Izmantojot "Al Kaidas*" propagandistu oriģinālos kadrus, britu reklāmisti ķepināja viltotus ierakstus, ko publikai pasniedza kā islāmistu teroristu filmas ar mērķi viņus diskreditēt. Grūti teikt, kāds bija viltojumu skaits, tomēr par darba mērogu liecina budžets – no 2007. līdz 2011. gadam tikai šai firmai vien samaksāja 540 miljonus dolāru. Savukārt Žurnālistu izmeklēšanas biroja dati rāda, ka Irākā strādāja vairāk nekā 40 tamlīdzīgas struktūras.

Galu galā pēc skandāliem "Bell Pottinger" bija slēgta. Tomēr tālākie notikumi demonstrēja, ka briti aktīvi izmanto tās pašas metodes, tikai ar citu firmu rokām. Piemēram, viens no galvenajiem britu valdības un specdienestu apakšuzņēmējiem jau trīs gadu desmitus ir firma "SCL Group" (bijusī Strategic Communication Laboratories), kuras specialitāte ir psiholoģiskās specoperācijas visā pasaulē. Tās darba metodes kļuva zināmas pēc skandāla ap tās meitas uzņēmumu "Cambridge Analytica".

Tās vadītāji atklāti atzina (viņiem ne prātā nenāca, ka saruna tiek slepus ierakstīta): "Ja mēs strādājam, mēs varam radīt viltotas lietotāju lapas vai interneta vietnes. Mēs tēlojam studentus, kuri strādā pie pētījumu projektiem universitātes vajadzībām, mēs varam tēlot tūristus. Iespēju ir daudz... Šajā ziņā mums ir plaša pieredze." Pie tam runa taču bija par SCL metodēm, tomēr mediji visā pasaulē uzbruka tās meitas uzņēmumam, pie tam tikai tāpēc, ka tā strādāja Donalda Trampa labā 2016. gadā. Galu galā "Cambridge Analytica" tika iznīcināta, tās mātes struktūra arī ziņoja, ka kompāniju slēdz. Tomēr periodiski izceļas skandāli, kas liecina: SCL atlūzas joprojām aktīvi piedalās valdības pasūtījumu izpildē Rietumos, tikai ar citiem nosaukumiem.

Iespējams, ka viņi vai ar viņiem saistītas personas tiks izmantoti arī jaunajā "vakcīnas kampaņā" pret Krieviju, ņemot vērā arī viņu bagāto darba pieredzi "Krievijas virzienā" Ukrainā.

Starp citu, pāris vārdi par Ukrainu. Iespējams, ka šīs valsts prezidenta Vladimira Zeļenska nesenā mīklainā vizīte MI6 galvenajā mītnē Londonā un slepenā tikšanās ar struktūras direktoru Ričardu Mūru zināmā mērā saistīta ar gaidāmo speciālo operāciju pret Krieviju. Pats Ukrainas vadītājs atzinās, ka tikšanās laikā runa esot bijusi par "pretošanos dezinformācijai un melu ziņām". Pēc tam no Augstākās radas tribīnes viņš publiski aicināja "melu un dezinformācijas radīšanas ekspertus" iesaistīties darbā, ko nospraudusi Londona.

Interesanti, kāpēc pieredzējušajiem britu speciālistiem psiholoģiskajās operācijās būtu ievajadzējusies Ukrainas palīdzība? Lieta tāda, ka "Bell Pottinger" metožu izmeklēšana parādīja: netīrajā melu radīšanas darbā ļoti nepieciešami valodas nesēji, kurā tiek izplatīta dezinformācija. "Al Kaidas*" viltoto ierakstu radīšanai tika piesaistīti līdz 300 cilvēki, kuru vidū lielākā daļa bija irākieši. Ja britu specdienesti nolēmuši izmantot tādas pašas metodes pret Krieviju, viņiem ļoti vajadzīgi zinoši krievu valodas nesēji. Skaidrs taču, kur tādus meklēt.

Tātad varam iezīmēt, ar kādām metodēm briti plāno uzbrukt Krievijai. Ja viņi nolēmuši izmantot to pašu tumšo operāciju arsenālu, ko viņi izmanto Tuvajos Austrumos, gaidāms, ka parādīsies viltoti video, ieraksti krievu valodā, provokatīvas publikācijas internetā, ko izmantos tālākām apsūdzībām pret Krieviju. Pie tam, spriežot pēc iesaistītajiem resursiem, plānots vērā ņemams mērogs. Tas jāpatur prātā.

Rietumu informācijas avoti apgalvo, ka tas notiek, lai neitralizētu Maskavas mēģinājumus "sēt šaubas par iespējām izstrādāt drošu vakcīnu pret koronavīrusu". Interesanti, ka nesen Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons parlamentā publiski pauda bažas par iespējām radīt vakcīnu. Pret Krieviju vērsto apsūdzību loģika liecina, ka viens "antivakcīnas kampaņas aģents" jau atklājies. Tikai Krievijai ar to nav ne mazākā sakara.

* Krievija un vairākās citās pasaules valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi

34
Tagi:
informācijas kari, viltus ziņas, Lielbritānija
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

0
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

0
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs