ASV viceprezidents Džozefs Baidens. Foto no arhīva

ASV iznīcina Ukrainu centienos glābt Porošenko režīmu

125
(atjaunots 10:12 13.10.2016)
22. septembrī ASV Kongresa Pārstāvju palāta apstiprināja "Aktu par stabilitāti un demokrātiju Ukrainā", kas cita starpā paredz arī letālo ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.

Burtiski tajā pašā dienā ASV viceprezidents Džozefs Baidens atgādināja Ukrainas valdībai par nepieciešamību pildīt solījumus — beidzot īstenot ekonomiskās un politiskās reformas valstī. Pretējā gadījumā, viņš paskaidroja, ES varot atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas. Abiem notikumiem ir šis un tas kopīgs: ASV ir spiestas atzīt, ka "Ukrainas projekts" ir izgāzies un Petro Porošenko ir jāglābj.

Taču Vašingtona neizprot Ukrainas notikumu būtību, tāpēc tikai padziļina pilsonisko konfliktu, apbruņojot pašreizējā režīma atbalstītājus.

Kurš un kāpēc nevēlas mieru Ukrainā

Visā šajā stāstā galvenā ir Vācijas un Francijas ārlietu ministru Franka Valtera Šteinmeiera un Žana Marka Ero nesenā vizīte Ukrainā.

Diplomāti faktiski atveda Ukrainai miera plānu iekšējā konflikta atrisināšanai valsts austrumos. Viņu ierosinājumi lielā mērā saskanēja ar Krievijas viedokli.

Pirmkārt, pilnībā jāaptur karadarbība konflikta zonā (tas notika 15. septembrī). Otrkārt, vienlaikus jāuzsāk Minskas protokolu politiskās daļas īstenošana: jāizsludina amnestija konflikta dalībniekiem, jāveic valsts decentralizācija, jānosaka Doņeckas un Luganskas apgabalu īpašais statuss, kas vēlāk tiks iekļauts Konstitūcijā, un jāpieņem likums par vēlēšanām, kas vēlāk tiks organizētas šajās teritorijās.

Porošenko šis plāns kategoriski neapmierina, un šajā ziņā viņu atbalsta daudzie pie varas esošie "vanagi" parlamentā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Foto no arhīva
© Sputnik / Николай Лазаренко
Karš Ukrainā ir kļuvis par teicami organizētu biznesu. Piemēram, prezidentam piederošajos uzņēmumos tiek ražoti ieroči, ko valsts iepērk par paaugstinātām cenām. Ir arī "ēnu bizness" — ieroču kontrabanda, ogļu kontrabanda utt.

Vārdu sakot, ekonomiskās stagnācijas apstākļos daudziem ukraiņu biznesmeņiem karš ir kļuvis par iespēju izdzīvot.

Otrkārt, iekšējā konflikta noregulēšanas plānu neļaus īsteno ukraiņu radikālie grupējumi (dažādi aprēķini liecina, ka tajos darbojas 30-50 tūkstoši bruņotu kaujinieku). Galu galā bruņoto bandītisko formējumu kaujiniekiem, kuri sevi dēvē par "brīvprātīgajiem bataljoniem", šie grupējumi dod vienīgo iespējamo darbu, kas pašlaik ir pieejams.

Viņi, protams, nekaro antiteroristiskās operācijas (ATO) zonā. Viņi nodarbojas ar reketu un reideru uzbrukumiem. Kamēr rit karš, viņi var gandrīz legāli nēsāt ieročus, formu, saukt sevi par "dobrobatiem", piedalīties dažādās akcijās, piemēram, telekanāla "Inter" dedzināšanā un pieprasīt privilēģijas un subsīdijas — viņi taču esot ATO veterāni.

Treškārt, arī valdībai karš ir kļuvis par ērtu ieganstu, ar ko attaisnoties par neveiksmēm valsts mierīgā attīstībā. Ar karu var aizbildināties par izgāšanos ekonomikā, par politiskajiem konfliktiem, par budžeta algoto darbinieku mazajām algām, kas piedevām bieži netiek izmaksātas vispār.

Tāpēc ES valstu ārlietu ministru atvesto konflikta noregulēšanas plānu lielākā daļa parlamenta deputātu, biznesa pārstāvju un radikāļu uztvēra ārkārtīgi naidīgi. Šteinmeiers un Ero to noprata, tiekoties ar parlamenta frakciju vadītājiem.

Tad nu ES politiķiem nācās dot mājienu: ja Ukraina neizpildīs Minskas protokolu politiskos punktus, nekāda bezvīzu režīma nebūs.

ES un ASV domstarpības

Šteinmeiers un Ero neierosināja neko principiāli jaunu. Viņi tikai atgādināja to, kas rakstīts Minskas protokolos. Principiāli jauna bija tikai pati pieeja. Pirmo reizi kopš 2014. gada ES valstu ārlietu ministri runāja nevis par "Krievijas agresiju", bet gan par Ukrainas valdības atbildību par notiekošo. 

Beidzot ES ir apzinājušies: Ukrainas problēmu iemesls meklējams pašā valstī, tās valdībā nevis ārpus tās.
ES jaunā pieeja Ukrainas problēmām šokēja Porošenko.

Izrādās, Eiropas politiķi ir sākuši zaudēt līdzšinējo uzticību, pārstājuši ticēt viņa kareivīgajai ideoloģijai un piespiež spert politiskus soļus, ko prezidents kategoriski nevēlas darit.

Nākamajā dienā pēc Šteinmeiera un Ero vizītes Porošenko uzstājās ikgadējā starptautiskajā konferencē YES. Neklātienē strīdoties ar saviem oponentiem, viņš sāka banāli melot, kā Ukraina pilda Minskas protokolu politiskos punktus.

Arī ASV, šķiet, beidzot ir sapratuši, ka divu gadu laikā Porošenko tomēr nav spējis izcīnīt uzvaru karā. Jau 2015. gada martā ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeris, republikānis no Ohaio štata Džons Boiners un grupa vadošo likumdevēju no republikāņu un demokrātu partijām aicināja Balto namu nekavējoties sniegt Ukrainai militāro palīdzību — letālos ieročus. Taču no tā nekas neiznāca.

Tagad, kad ir kļuvis skaidrs, ka Kijevs vainas dēļ karam nav redzams ne gala, ne malas, Savienotās Valstis vēlas radikalizēt situāciju. Ja Porošenko zaudē, viņam jāpiešķir ieroči, lai karo. Tā parādījās "Akts par stabilitāti un demokrātiju Ukrainā", kas dod iespēju Kijevai saņemt letālos ieročus.

Nevienam nevajadzīgs "maitas gabals"

ASV ļoti labi saprot, ka zaudē Eiropu — tā vairs nevēlas ne karu, ne sankcijas. Ukrainas problēma ir likusi sašķelties partneriem — ES un ASV. Un to apliecina Francijas un Vācijas ārlietu ministru vizīte. ES, it īpaši Francijas un Vācijas acīs ilgstošais karš Ukrainā jau ir kļuvis par šo valstu iekšējo problēmu.

Viņi ir zaudējuši Ukrainu — projektu, kurā viņi divus gadus ieguldīja naudu un politiskos resursus, un tagad ir spiesti atzīt: "lai arī autobuss ir gājis tieši pa maršrutu, izrādījies, ka tas devies nepareizā virzienā." Citiem vārdiem sakot, Francijas un Vācijas valdībām nāksies atbildēt vēlētāju priekšā par "nepareizo kustības virzienu."

Arī ASV Ukrainā beidzot ir saskārusies ar skarbo patiesību. Vēl pavisam nesen ASV spriedelēja saskaņā ar plaši pazīstamo amerikāņu formulu: "Protams, Porošenko ir maitas gabals, taču mūsu maitas gabals." Taču izrādījās, ka visu laiku — divus gadus — Porošenko vienkārši ir spēlējis savu spēli. To ļoti labi saprata viceprezidents Baidens, kurš ASV prezidenta komandā atbild par "Ukrainas virzienu".

Starptautisko attiecību padomes sēdē Ņujorkā Baidens paziņoja, ka kopš krīzes sākuma Ukrainā tērē divas vai trīs stundas nedēļā telefona sarunām ar Ukrainas līderiem un cenšas viņus pārliecināt enerģiski īstenot reformas.

Taču situācija ir acimredzama: reformu nav, ir tikai meli un tukši prezidenta solījumi.

Baidens paskaidroja, ka pats mudinājis Vāciju, Franciju un Itāliju saglabāt pret Krieviju vērstās sankcijas. Ja tās atcels, zaudētājos būs ne tikai Porošenko, bet arī pats Baidens.

Neapšaubāmi, ASV viceprezidenta aizkaitinājumu radījuši arī personiski motīvi. Viņš pieprasīja premjera Arsēnija Jaceņuka un ģenerālprokurora Viktora Šokina demisiju, viņš pat atlidoja uz pārrunām Kijevā 2015. gada decembrī. Taču Porošenko no jauna iesēdināja krēslos savus cilvēkus — Volodimiru Groismanu un Juriju Lucenko. Un viss palika pa vecam — korupcija, reformu atlikšana un mirstoša ekonomika.

Apvērsuma gaidās?

Protams, ASV Kongresa Pārstāvju palātas lēmums par letālo ieroču piegādi Ukrainai nenozīmē, ka Ukraina patiešām saņems šāda veida ieročus. Lēmumu vēl jāapstiprina Senātam, pēc tam to jāparaksta prezidentam. Jāpiebilst, ka Obama vēl pavisam nesen iebilda pret ieroču piegādi Ukrainai.

Rostislavs Iščenko
© Sputnik / Vladimir Trefilov

Taču pats fakts, ka Pārstāvju palāta pieņēmusi tādu lēmumu, atbalsta Ukrainas "kara partiju", tātad Porošenko nepildīs Minskas protokolu politiskos punktus par spīti Šteinmeiera un Ero ierosinājumiem.

Otrkārt, Porošenko ir izsmēlis iespējas saglabāt varu agrākajā konfigurācijā. Ukrainas bijušais valdības galva Sergejs Arbuzovs sarunā ar aģentūru RIA Novosti paskaidroja, ka prezidenta resursi varas saglabāšanai ir izbeigušies, un, pēc viņa domām, tuvojas mirklis, kad Porošenko nāksies ieviest valstī personisko diktatūru vai nozīmēt jaunas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Tiesa, ir arī trešais notikumu tālākas attīstības variants. Ukrainas parlamenta deputāts no partijas "Batkivščina" Igors Lucenko uzskata, ka valstī tiek gatavots militārs apvērsums. "Runa ir par to, ka oficiālās, formāli valsts kontrolētās, organizētās un trenētās vienības ar smago bruņutehniku un Dievs vien zina, kādiem vēl ieročiem, īpaši neslēpjoties, plāno savu nākšanu pie varas," — apgalvo politiķis.
Ja ASV tomēr izlems piegādāt letālos ieročus Ukrainai, tie pēc īsa brīža izrādīsies nevis ATO zonā, bet gan Kijevas ielās un laukumos. Iespējams, ka "dobrobati" to pavērsīs pret Porošenko režīmu.

125
Pēc temata
Porošenko: no Krievijas puses draud "vērienīgs iebrukums"
Porošenko sola Nacionālajai gvardei "treniņus kaujās"
Brīvības cena: kāpēc Latvija nav kļuvusi par Baltijas Šveici

"Krievi to panākuši": vispasaules totalitārā lielvalsts ir gatava

90
(atjaunots 10:58 02.12.2020)
Nesen redzējām, kā acu priekšā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts, kur mediji strādā ar fantomiem, svītro iebildumus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

Ziņu aģentūrai "Rossija segodņa" izdevies noskaidrot, par ko ASV sodīs Krieviju nākamos četrus gadus. Pieņēmums nav acīmredzams, tomēr ticams. Aģentūras speciālisti organizēja pētījumu (ar kodētu nosaukumu "Astoņkājis 3") par Krievijai veltītajām publikācijām desmit vadošajos amerikāņu medijos pēdējo sešu mēnešu laikā.

Rezultātā kļuva skaidrs, kādā kontekstā Krievija eksistē amerikāņu medijos (tātad arī politikā), un kāda ir Krievijas loma, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Aptuveni kļūst skaidra gan attieksme pret Krieviju, gan gaidāmie soļi.

Labā ziņa: amerikāņu mediji tur Krieviju prātā, mīl un piemin, pat intensīvāk nekā 2016. gadā, kad, šķiet, "krievu histērija" sasniedza kalngalus (medijos par ceturto daļu pieauga materiālu skaits, kuros pieminēta KF).

Skumjāka ziņa: kopš iepriekšējā pārskata (no visas sirds iesaku palasīt materiālu, kas nāca klajā 2019. gada rudenī) pagājis apmēram gads, un tā laikā nekas ne vella nav mainījies. 

No 1227 Krievijai veltītām publikācijām, kas nākušas klajā no 1. augusta līdz 15. novembrim, speciālisti saskaitījuši precīzi nulli pozitīvu ziņu. Atrastas 46 (4% no kopskaita) publikācijas, ko var uzskatīt par neitrālām ("nē, krievi nav laiduši klajā toksisku tēmturi par Trampa uzvaru"; "nē, krievi nav ietekmējuši vēlēšanu rezultātu"; "krievi noliedz, ka būtu iejaukušies vēlēšanās").

Pārējie 96 procenti – ir apstulbota vienas un tās pašas mantras iedzīšana mērķaudtorijas prātos: krievi iejaucas vēlēšanās, krievi uzlauž jūsu prātus sociālajos tīklos, krievi atbalsta Trampu, krievi izplata melus.

Apdullinošie atkārtojumi ir tik garlaicīgi un bezcerīgi, ka nav pat jēgas kaut ko pētīt: kaut kur kabinetos vai mājās sēž kaut kādi žurnālisti un redaktori, pelēka masa, kam nekas nerūp, un piecreiz dienā (piemēram, CNN – 570 publikācijas 106 dienu laikā) vēra vaļā muti, lai paziņotu:

- Putins ilgojas atbalstīt savu "bro" Trampu un iejaukties mūsu vēlēšanās;

- Krievija joprojām cenšas uzlauzt mūsu vēlēšanas;

- Krievu troļļi iespaido auditoriju;

- Sociālie tīkli nepietiekami kontrolē krievu hakeru un troļļu darbības;

- Balsojot par Trampu, tu balso pēc tumšā lorda Putina pavēles.

Protams, tam nekad nav bijis ne mazākā sakara ar Krieviju. Tas ir mediju iekšējās dzīves elements ASV – valstī ar ļoti mazizglītotām masām un nepārtrauktu elektorālo ciklu. Valstī, kur mediju lielgabali, apšaudot iekšējos ienaidniekus, nepārtraukti bārsta pār auditoriju vienas un tās pašas hipnotiskās mantras, ieaudzina dogmas, kas aicina tuvākajās vēlēšanās nobalsot par to, par ko vajag (ziniet, to dēvē par demokrātiju).

2020. gads šajā mundrajā demokrātijā ienesa vienu vienīgu jaunievedumu: gigantiskās sociālās platformas Facebool un Twitter sāka cenzūru savā mediju telpā par labu demokrātu kandidātam Džo Baidenam.

Kas sākās?

- Tika aizbāztas mutes kolektīvās apziņas izpausmēm, kas glorificēja Trampu kā "cīnītāju ar izvirtuļu mafiju" (sk. aizliegumu Qanon), toties tika dota vaļa pretējai konspiroloģijai, kas demonizēja Trampu kā Putina marioneti un balto rasistu aizbildni;

- Tika aizbāzta mute pašam Trampam ik reiz, kad viņš nāca klajā ar kādu frāzi, ko "sociālā tīkla piesaistītie neatkarīgie eksperti" novērtēja kā nepatiesību (man izdevās atrast datus par 19. oktobri: Trampam aizbāza muti 65 reizes, un trakākie gājieni ar Trampa aizvēršanu vēl bija priekšā);   

- Tika pielikts punkts pat pašu oficiozāko mediju izmeklēšanai par to, kā Baidens ar ģimeni izpriecājās Ukrainā (te Twitter un Facebook strādāja kopīgiem spēkiem un ļoti rezultatīvi – par New York Post aprakstītajiem Baidena, juniora, piedzīvojumiem liela daļa demokrātu elektorāta pat neko neuzzināja).  

Faktiski mēs vērojām, kā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts – burtiski mūsu acu priekšā. Lielvalsts, kur mediju telpas īpašnieki vienlaikus strādā ar fantomiem (tādiem, kā bēdīgi slavenā Krievijas iejaukšanās, kuras vienkārši nebija – to 5. novembrī konstatēja ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vadītājs Kristofers Krebss) un dzēš laukā iebildumus, kā pēc fantastiskā demokrātu balsu pieauguma par 14 miljoniem apklusina skeptiķus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

...Šo un to ir vērts atzīmēt.

Protams, Krievija nekādi nespēj ietekmēt ASV administrācijas tālākos soļus. Pirmkārt, Amerikā nav un nekad arī nav bijis nekāda "prokrieviska lobija" (pie tam jo īpaši – republikāņu partijā; pati "prokrieviskākā" politiķe ASV patiesībā bija demokrātu marģinālā prezidenta kandidāte Tulsija Habarda, kas nez kāpēc neaicināja krievus sodīt un par to saņēma "krievu aktīva" iesauku).

Otrkārt un galvenokārt, ir jāpatur prātā viena vienkārša lieta: nu jau aptuveni veselu gadu desmitu ASV elite (politiķi, mediji utt.) nenieka nezina par Krieviju. Nekādi amerikāņu politiķi nebrauc uz toksisko Krieviju, neviens nav redzējis Maskavu, Sanktpēterburgu, Jekaterinburgu, Sibīriju un Kamčatku. Neviens nav ticies ar krieviem, varbūt tikai ar kādu diplomātu kārtējā kautiņā ANO. Informāciju par Krieviju viņi saņem no dziļi patoloģiskiem kadriem no transnacionālo politisko lesbiešu un skumīgo opozicionāru pulka, brīnumainā kārtā izdzīvojuši pēc Putina nāvējošajām indēm. Protams, arī tas atrodas viņu vērības perifērijā: visi galvenie ienaidnieki meklējami pašu nācijas rindās, un ar tiem viņi cīnās vispirms.

Vai ziniet, kur te slēpjas labā ziņa.

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ nav vērts uzskatīt, ka pret Krieviju tiks vērsti kaut kādi īpaši izsmalcāti sodi.

Lai izmantotu kaut kādus precīzus un individuālus pasākumus pret valsti, tā ir jāiepazīst. Ja kāds no lasītājiem mēģinājis kādā datorspēlē nožmiegt kādu augsta līmeņa bosu, viņš zina: bez kārtīgas izpētes nekas neizdosies.

Tātad ASV nespēj sāpīgi iesist Krievijai (gandrīz viss, ko varēja palaist, jau ir palaists pirms daudziem gadiem). Daudz ļaunāk: viņi nespēj pat koncentrēties uzdevumam sagādāt kaitējumu Krievijai.

Ļoti vienkārši: ASV ir uzvarējusi mediju un politiskā oligarhija, kas par galvenajiem ienaidniekiem uzskata iekšējos oponentus.

Tātad nāksies piespiest pie sienas:

- ticīgos konservatorus, kuri necieš "jauno vienlīdzību", tas ir, devianto minoritāšu bezierunu privilēģijas;

- baltos vīriešus par viņu priekšstatiem par pašu pilnvērtību un dzīves veida pamatotību;

- tradicionālo enerģētiku par labu "zaļajai".

Spokainie Krievijas draudi atkāpsies otrajā plānā, un pret tiem cīnīsies ar trokšņainām, tomēr neefektīvām metodēm.

Tas nenozīmē, ka Krievijas makroprojektiem, tādiem, kā "Ziemeļu straume 2" nekas nedraud. Taču nav pamata uzskatīt, ka draudi aug augumā.

Protams, Krieviju nemīl (varbūt pat ienīst – ko citu tad sagaidīt vienīgajai valstij pasaulē, kas spēj pusstundas laikā likvidēt hegemonu, ja būs vajadzība).

Tomēr totalitāra valsts, vienalga, vai tajā ir "vadonis", vai "demokrātija", no normālas valsts atšķiras ar to, ka galvenos ienaidniekus vienmēr meklē un atrod iekšienē.

Tātad atliek tikai pacietīgi pagaidīt.

Jā, vēl var sapirkties popkornu un saulespuķu sēkliņas.

90
Tagi:
sankcijas, demokrātija, Krievija, ASV
Pēc temata
Tramps parādījis Amerikai patiesību, ko tā nespēj panest
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

41
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

41
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

0
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

0
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā