ASV viceprezidents Džozefs Baidens. Foto no arhīva

ASV iznīcina Ukrainu centienos glābt Porošenko režīmu

121
(atjaunots 10:12 13.10.2016)
22. septembrī ASV Kongresa Pārstāvju palāta apstiprināja "Aktu par stabilitāti un demokrātiju Ukrainā", kas cita starpā paredz arī letālo ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.

Burtiski tajā pašā dienā ASV viceprezidents Džozefs Baidens atgādināja Ukrainas valdībai par nepieciešamību pildīt solījumus — beidzot īstenot ekonomiskās un politiskās reformas valstī. Pretējā gadījumā, viņš paskaidroja, ES varot atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas. Abiem notikumiem ir šis un tas kopīgs: ASV ir spiestas atzīt, ka "Ukrainas projekts" ir izgāzies un Petro Porošenko ir jāglābj.

Taču Vašingtona neizprot Ukrainas notikumu būtību, tāpēc tikai padziļina pilsonisko konfliktu, apbruņojot pašreizējā režīma atbalstītājus.

Kurš un kāpēc nevēlas mieru Ukrainā

Visā šajā stāstā galvenā ir Vācijas un Francijas ārlietu ministru Franka Valtera Šteinmeiera un Žana Marka Ero nesenā vizīte Ukrainā.

Diplomāti faktiski atveda Ukrainai miera plānu iekšējā konflikta atrisināšanai valsts austrumos. Viņu ierosinājumi lielā mērā saskanēja ar Krievijas viedokli.

Pirmkārt, pilnībā jāaptur karadarbība konflikta zonā (tas notika 15. septembrī). Otrkārt, vienlaikus jāuzsāk Minskas protokolu politiskās daļas īstenošana: jāizsludina amnestija konflikta dalībniekiem, jāveic valsts decentralizācija, jānosaka Doņeckas un Luganskas apgabalu īpašais statuss, kas vēlāk tiks iekļauts Konstitūcijā, un jāpieņem likums par vēlēšanām, kas vēlāk tiks organizētas šajās teritorijās.

Porošenko šis plāns kategoriski neapmierina, un šajā ziņā viņu atbalsta daudzie pie varas esošie "vanagi" parlamentā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Foto no arhīva
© Sputnik / Николай Лазаренко
Karš Ukrainā ir kļuvis par teicami organizētu biznesu. Piemēram, prezidentam piederošajos uzņēmumos tiek ražoti ieroči, ko valsts iepērk par paaugstinātām cenām. Ir arī "ēnu bizness" — ieroču kontrabanda, ogļu kontrabanda utt.

Vārdu sakot, ekonomiskās stagnācijas apstākļos daudziem ukraiņu biznesmeņiem karš ir kļuvis par iespēju izdzīvot.

Otrkārt, iekšējā konflikta noregulēšanas plānu neļaus īsteno ukraiņu radikālie grupējumi (dažādi aprēķini liecina, ka tajos darbojas 30-50 tūkstoši bruņotu kaujinieku). Galu galā bruņoto bandītisko formējumu kaujiniekiem, kuri sevi dēvē par "brīvprātīgajiem bataljoniem", šie grupējumi dod vienīgo iespējamo darbu, kas pašlaik ir pieejams.

Viņi, protams, nekaro antiteroristiskās operācijas (ATO) zonā. Viņi nodarbojas ar reketu un reideru uzbrukumiem. Kamēr rit karš, viņi var gandrīz legāli nēsāt ieročus, formu, saukt sevi par "dobrobatiem", piedalīties dažādās akcijās, piemēram, telekanāla "Inter" dedzināšanā un pieprasīt privilēģijas un subsīdijas — viņi taču esot ATO veterāni.

Treškārt, arī valdībai karš ir kļuvis par ērtu ieganstu, ar ko attaisnoties par neveiksmēm valsts mierīgā attīstībā. Ar karu var aizbildināties par izgāšanos ekonomikā, par politiskajiem konfliktiem, par budžeta algoto darbinieku mazajām algām, kas piedevām bieži netiek izmaksātas vispār.

Tāpēc ES valstu ārlietu ministru atvesto konflikta noregulēšanas plānu lielākā daļa parlamenta deputātu, biznesa pārstāvju un radikāļu uztvēra ārkārtīgi naidīgi. Šteinmeiers un Ero to noprata, tiekoties ar parlamenta frakciju vadītājiem.

Tad nu ES politiķiem nācās dot mājienu: ja Ukraina neizpildīs Minskas protokolu politiskos punktus, nekāda bezvīzu režīma nebūs.

ES un ASV domstarpības

Šteinmeiers un Ero neierosināja neko principiāli jaunu. Viņi tikai atgādināja to, kas rakstīts Minskas protokolos. Principiāli jauna bija tikai pati pieeja. Pirmo reizi kopš 2014. gada ES valstu ārlietu ministri runāja nevis par "Krievijas agresiju", bet gan par Ukrainas valdības atbildību par notiekošo. 

Beidzot ES ir apzinājušies: Ukrainas problēmu iemesls meklējams pašā valstī, tās valdībā nevis ārpus tās.
ES jaunā pieeja Ukrainas problēmām šokēja Porošenko.

Izrādās, Eiropas politiķi ir sākuši zaudēt līdzšinējo uzticību, pārstājuši ticēt viņa kareivīgajai ideoloģijai un piespiež spert politiskus soļus, ko prezidents kategoriski nevēlas darit.

Nākamajā dienā pēc Šteinmeiera un Ero vizītes Porošenko uzstājās ikgadējā starptautiskajā konferencē YES. Neklātienē strīdoties ar saviem oponentiem, viņš sāka banāli melot, kā Ukraina pilda Minskas protokolu politiskos punktus.

Arī ASV, šķiet, beidzot ir sapratuši, ka divu gadu laikā Porošenko tomēr nav spējis izcīnīt uzvaru karā. Jau 2015. gada martā ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeris, republikānis no Ohaio štata Džons Boiners un grupa vadošo likumdevēju no republikāņu un demokrātu partijām aicināja Balto namu nekavējoties sniegt Ukrainai militāro palīdzību — letālos ieročus. Taču no tā nekas neiznāca.

Tagad, kad ir kļuvis skaidrs, ka Kijevs vainas dēļ karam nav redzams ne gala, ne malas, Savienotās Valstis vēlas radikalizēt situāciju. Ja Porošenko zaudē, viņam jāpiešķir ieroči, lai karo. Tā parādījās "Akts par stabilitāti un demokrātiju Ukrainā", kas dod iespēju Kijevai saņemt letālos ieročus.

Nevienam nevajadzīgs "maitas gabals"

ASV ļoti labi saprot, ka zaudē Eiropu — tā vairs nevēlas ne karu, ne sankcijas. Ukrainas problēma ir likusi sašķelties partneriem — ES un ASV. Un to apliecina Francijas un Vācijas ārlietu ministru vizīte. ES, it īpaši Francijas un Vācijas acīs ilgstošais karš Ukrainā jau ir kļuvis par šo valstu iekšējo problēmu.

Viņi ir zaudējuši Ukrainu — projektu, kurā viņi divus gadus ieguldīja naudu un politiskos resursus, un tagad ir spiesti atzīt: "lai arī autobuss ir gājis tieši pa maršrutu, izrādījies, ka tas devies nepareizā virzienā." Citiem vārdiem sakot, Francijas un Vācijas valdībām nāksies atbildēt vēlētāju priekšā par "nepareizo kustības virzienu."

Arī ASV Ukrainā beidzot ir saskārusies ar skarbo patiesību. Vēl pavisam nesen ASV spriedelēja saskaņā ar plaši pazīstamo amerikāņu formulu: "Protams, Porošenko ir maitas gabals, taču mūsu maitas gabals." Taču izrādījās, ka visu laiku — divus gadus — Porošenko vienkārši ir spēlējis savu spēli. To ļoti labi saprata viceprezidents Baidens, kurš ASV prezidenta komandā atbild par "Ukrainas virzienu".

Starptautisko attiecību padomes sēdē Ņujorkā Baidens paziņoja, ka kopš krīzes sākuma Ukrainā tērē divas vai trīs stundas nedēļā telefona sarunām ar Ukrainas līderiem un cenšas viņus pārliecināt enerģiski īstenot reformas.

Taču situācija ir acimredzama: reformu nav, ir tikai meli un tukši prezidenta solījumi.

Baidens paskaidroja, ka pats mudinājis Vāciju, Franciju un Itāliju saglabāt pret Krieviju vērstās sankcijas. Ja tās atcels, zaudētājos būs ne tikai Porošenko, bet arī pats Baidens.

Neapšaubāmi, ASV viceprezidenta aizkaitinājumu radījuši arī personiski motīvi. Viņš pieprasīja premjera Arsēnija Jaceņuka un ģenerālprokurora Viktora Šokina demisiju, viņš pat atlidoja uz pārrunām Kijevā 2015. gada decembrī. Taču Porošenko no jauna iesēdināja krēslos savus cilvēkus — Volodimiru Groismanu un Juriju Lucenko. Un viss palika pa vecam — korupcija, reformu atlikšana un mirstoša ekonomika.

Apvērsuma gaidās?

Protams, ASV Kongresa Pārstāvju palātas lēmums par letālo ieroču piegādi Ukrainai nenozīmē, ka Ukraina patiešām saņems šāda veida ieročus. Lēmumu vēl jāapstiprina Senātam, pēc tam to jāparaksta prezidentam. Jāpiebilst, ka Obama vēl pavisam nesen iebilda pret ieroču piegādi Ukrainai.

Rostislavs Iščenko
© Sputnik / Vladimir Trefilov

Taču pats fakts, ka Pārstāvju palāta pieņēmusi tādu lēmumu, atbalsta Ukrainas "kara partiju", tātad Porošenko nepildīs Minskas protokolu politiskos punktus par spīti Šteinmeiera un Ero ierosinājumiem.

Otrkārt, Porošenko ir izsmēlis iespējas saglabāt varu agrākajā konfigurācijā. Ukrainas bijušais valdības galva Sergejs Arbuzovs sarunā ar aģentūru RIA Novosti paskaidroja, ka prezidenta resursi varas saglabāšanai ir izbeigušies, un, pēc viņa domām, tuvojas mirklis, kad Porošenko nāksies ieviest valstī personisko diktatūru vai nozīmēt jaunas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Tiesa, ir arī trešais notikumu tālākas attīstības variants. Ukrainas parlamenta deputāts no partijas "Batkivščina" Igors Lucenko uzskata, ka valstī tiek gatavots militārs apvērsums. "Runa ir par to, ka oficiālās, formāli valsts kontrolētās, organizētās un trenētās vienības ar smago bruņutehniku un Dievs vien zina, kādiem vēl ieročiem, īpaši neslēpjoties, plāno savu nākšanu pie varas," — apgalvo politiķis.
Ja ASV tomēr izlems piegādāt letālos ieročus Ukrainai, tie pēc īsa brīža izrādīsies nevis ATO zonā, bet gan Kijevas ielās un laukumos. Iespējams, ka "dobrobati" to pavērsīs pret Porošenko režīmu.

121
Pēc temata
Porošenko: no Krievijas puses draud "vērienīgs iebrukums"
Porošenko sola Nacionālajai gvardei "treniņus kaujās"
Brīvības cena: kāpēc Latvija nav kļuvusi par Baltijas Šveici
Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

37
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

37
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
ASV

"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis

77
(atjaunots 11:27 03.06.2020)
Mediji ziņo, ka pašreizējos grautiņos Amerikā, "pilnīgi iespējams", saskatāma Krievijas aģentu dalība.

Nesen, kad telekanāls CNN laida klajā sižetu, kurā viens no ekspertiem pieļāva, ka nekārtībās piedalās "Krievijas aģenti", - par viņiem savā lapā Twitter īpaši pasmējās Donalds Tramps, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Atgādināsim, ka ASV prezidenta attiecības ar vienu no ietekmīgākajiem amerikāņu telekanāliem ir mazdrusciņ sliktākas nekā Irānai ar Izraēlu, lai arī vēl nesen tomēr mazliet labākas nekā starp baltajiem un sarkanajiem Pilsoņu karā Krievijā. Jau 2016. gadā CNN izdarīja visu iespējamo, lai Tramps neieņemtu prezidenta posteni, bet pēc tam pilnā sparā ķērās pie "russiagate". Tramps, no savas puses, CNN dēvē tikai par "fakenews CNN", atklāti ienīst kompāniju un priecājas par kanāla reitinga kritumu.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Starp citu, tāpēc īpašu prieku amerikāņu prezidentam sagādāja ziņa par to, ka grautiņu dalībnieki Atlantā pa ceļam uzbrukuši CNN galvenajam ofisam, sadauzījuši stiklus un izdemolējuši, ko vien varējuši. Tramps pārpublicēja tvītu par to, kas tā ir "ironija": protestu dalībnieki izdemolējuši kanālu, kas viņus atbalsta un attaisno.

Taču tagad pats interesantākais. Nesen CNN svinēja savu 40. jubileju.

Tas, kāds šis kanāls bija sākumā un kāds tas kļuvis tagad, uzskatāmi demonstrē visu amerikāņu vispasaules hegemonijas stāstu kopumā.

Pirms četrdesmit gadiem jaunais un nekaunīgais mediju magnāts Teds Tērners nodibināja pirmo cauru diennakti strādājošu tīklu nepārtrauktu ziņu piegādei pa kabeli abonentiem smadzenēs. Tā bija īsta revolūcija informācijas biznesā. Šķiet, tā bija pirmā dzirksts no mūsu tagadējās nezūdošās online dzīves.

Toreiz, 1980.gadā revolūcija bija manāma, taču tai nepiešķīra nekādu īpašu nozīmi, vienkārši tāpēc, ka toreiz rietumvalstīs revolūcijas zinātnē un biznesā, politikā un sociālo tehnoloģiju jomā brāzās vēja ātrumā. Tērners laida klajā diennakts ziņas, nākamajā gadā NASA palaida daudzkārtējo pilotējamo kosmisko kuģi ar astoņu cilvēku ekipāžu (jā, tas bija pirms 39 gadiem, tāpēc atgādināsim, ka tagadējie bļāvieni "mīļais Dieviņ, beidzot taču revolūcija kosmosā" ir parasta reklāmas histērija), tobrīd arī IBM sāka pirmā sērijveida personālā mājas datora ražošanu, rindā stāv mobilais tālrunis, aiz tā vīd pagaidām vēl nevienam nepazīstamais nākotnes karalis – internets. 

Pati Amerika toreiz neapšaubāmi bija XX gadsimta gara iemiesojums. Tā bija jauna, taču jau pieaugusi (amerikāņu vidējais vecums 1980.gadā – 30 gadi) un vai plīsa pa šuvēm gan no importētiem, gan no pašmāju ģēnijiem, vēl lielā mērā klasiski izglītota, liberāla (tālaika izpratne), tehnokrātiska un pie tam – dziļi reliģioza, atjautīga un plēsonīga.

CNN kļuva par plēsonīgās Amerikas spēcīgāko instrumentu, kas ļāva ietekmēt realitāti, un savu spēku demonstrēja savā 11. pastāvēšanas gadā, kad visa planēta kā hipnotizēta vēroja lielisko šovu "Līča karš". Mūsu acu priekšā supertehnoloģiski parādītas supertehnoloģiskās amerikāņu lidmašīnas salauza pretestību, ko rādīja viena no spēcīgākajām armijām Eirāzijā. Šovs, ko toreiz ieraudzīja pasaule, iedvesa veselai cilvēces paaudzei pārliecību: ASV ir neuzvarams un neapturams spēks, neiedomājami apsteidzis visu pārējo cilvēci, bet pārējai pasaulei tagad vienkārši nāksies steigties pakaļ ASV, nekaitināt ASV, klausīt ASV un cerēt uz žēlastību, un katra Zemes iedzīvotāja lielākais sapnis, vienalga, vai tas būtu kenijiešu ekonomists vai krievu dziedātājs, ir laist pasaulē amerikāņus.

Kad tūlīt pēc Irākas militārā spēka no planētas kartes pazuda Padomju Savienība un tās atlūzas viena pēc otras, vienā vai otrā veidā zvērēja uzticību ASV, - tas bija amerikāņu XX gadsimta happy end. Vienam no šīs uzvaras neapšaubāmajiem varoņiem, Tedam Tērneram, atlika tikai apprecēt Džeinas Fondas līmeņa zvaigzni un rokrokā ar sievu doties pretī saulrietam. Tā izlēma arī Teds.

...Taču lieta tāda, ka realitātē nekāda happy end nemēdz būt. Realitātē nesākas noslēguma titri. Realitātē ikviena uzvara, ikviens triumfs nav paliekošs, tam vienmēr seko jauna nodaļa.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Amerikai, pasaules uzvarētājai, sākās "happy end sindroms", - tā patiešām noticēja, ka cilvēces vēsturē sākušies titri un nekādi sikveli nav gaidāmi.

Daiļrunīgs fakts: tūlīt pēc PSRS sabrukuma amerikāņu valsts organizācijas pārtrauca apmācīt "Krievijas speciālistus": priekš kam mums speciālisti jomā, kuras vairs nav un nekad nebūs?

Veterāni konstatēja, ka arī pati amerikāņu diplomātija sākusi kaut kādu dīvainu triumfālu nāves cilpu: kompromisa meklētāju un manipulāciju meistaru vietā ASV diplomātu skolas sāka laist klajā "labi apmaksātus feldjēgerus, kuri izvadā neapspriežamas pavēles" un uzskata: ja kāds nepakļaujas amerikāņu spiedienam, vajag vienkārši pastiprināt spiedienu.

Sindroma rezultātā cieta arī Amerikāņu "realitātes pults", kuras elementu vidū bija gan CNN, gan Holivuda, gan "krāsainās tehnoloģijas" un – jau tagad, jaunajā gadsimtā – Facebook un Twitter. Kad vairākas valstis tika sodītas ar nāvi pēc nepārprotami melīgām apsūdzībām un aizritēja sekmīgu "twitter-revolūciju" sērija ar attiecīgo mediju atbalstu amerikāņu realitātes kontroles centros, daudzi guva pilnīgu pārliecību: vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ko auditorijas smadzenēs masveidā iefiltrē speciāli apmācīti cilvēki. Populārs strīmeris ar labu kameru un Facebook atbalstu, ar amerikāņu vēstniecību aiz muguras, ar amerikāņu bumbvedējiem pie rokas, - tas ir jauns absolūtais superierocis. Tomēr realitāte parādīja, ka tā vēl ir dzīva un atradīs iespēju atmaksāt, lai kāds būtu spiediens.

Patiesībā "CNN pasaulei" apokalipse sākās 2016. gadā, kad par spīti totālajam pārsvaram amerikāņu mediju sfērā (apmēram 15% pret 85% par labu Klintonei) vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Aprindām, ko pieņemts dēvēt par amerikāņu "dziļo valsti", tā bija ļoti nevēlama kandidāta uzvara. Tas bija sāpīgs trieciens "Happu end ēras" idejiskajiem pamatiem, vadāmās realitātes idejai, dogmai par CNN un The New York Times alianses neuzvarāmību. Starp citu, iespējams, tāpēc, ka "dziļā valsts" principā nespēja atteikties no ticības kontrolējamai realitātei, tā pieķērās versijai par krieviem, kuri mistiski "noskauduši" amerikāņu realitāti. Sak, krievi uzlauzuši amerikāņu pulti, tāpēc mēs cietām sakāvi.

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ CNN kļuva par maģiskās versijas galveno popularizētāju.

Telekanāls aktīvi darbojās "ASV aukstajā pilsoņu karā", taču tagad pat nav zināms, vai varam to saukt par aukstu.

… Ak jā. Tagad, kad pār trīsdesmit lielpilsētām Amerikā paceļas grautiņu dūmi, pār planētu varonīgi skan pirmā privātā kosmosa kuģa (tas gan taisīts pēc valsts pasūtījuma un par valsts līdzekļiem) signāli, mēs varam iztēloties, kā bijušā pasaules valdnieka teritorijā tālāk veidosies "mediju" un patiesās realitātes attiecības.

Pilnīgi iespējams, tāpat viss turpināsies. Lieta tāda, ka nemēdz būt ne īsts "pasaules gals", ne arī īsts happy end. Apokalipse nebūt ne vienmēr ir nāvējoša lieta. Var gadīties, ka tas ir tikai politiskā, ekonomiskā un, iespējams, arī bruņotā līdera pozīciju zudums. Tas ir tikai neveiksmīgo valsts daļu kritums savdabīgā "jaunattīstības pasaulē" (patlaban pa ASV klīst 40 miljoni bezdarbnieku, un klīst runas, ka tas vēl nav viss) ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Tā ir sabiedrības šķelšanās un valsts sadalīšanās nabadzīgās postapokaliptiskās teritorijās un bagātās izolētās oāzēs, kur startēs pat vēl krāšņākas raķetes. Vietām veselas pilsētas strēbs sojas putru, citur – uzņems galvu reibinošus grāvējus ar milzu budžetiem.

Vienkārši vairs nebūs Amerikas, kas reiz palaida "Space Shuttle" un ko varbūt vēl atceras CNN dibinātājs, 81 gadu vecais Tērners.

Var jau gan būt, ka neatceras arī – jau pirms pāris gadiem Tērners atzinās, ka viņu moka demence.

77
Tagi:
protesti, mediji, CNN, ASV
Pēc temata
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

0
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

0
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā