Smilšu līcis.

Eiropieša sibiriāde: koki gar Baikāla krastiem klaiņo

74
(atjaunots 13:06 05.10.2016)
Ar katru gadu aizvien populārāki kļūst ceļojumi uz Baikālu – tūristi brauc gan no visas Krievijas, gan Eiropas. Taču Baikāls mēdz būt kaprīzs, un jāizpelnās vietējo garu labvēlība, lai tiktu tam apkārt.

Sešu gadu laikā, kopš ceļoju uz vareno ezeru, man ir palaimējies to apstaigāt no dienvidu krasta līdz "galējiem ziemeļiem". Esmu nogājis apmēram 650 kilometrus (ceļš no Rīgas līdz Pēterburgai ir īsāks). Tomēr apstaigāt visu ezera krasta līniju – vairāk nekā 2000 kilometru – tas ir uzdevums vēl dažām dzīvēm. Pats galvenais šajā lietā ir izpelnīties Baikāla, kalnu un stepju garu atbalstu.

Debesu un zemes glabātāji tiekas oboo

Mans paziņa Aleksandrs piekrita aizvest mani līdz maršruta sākumam – dažiem pirmatnīgiem zemesragiem, taču apturēja mašīnu divdesmit kilometru attālumā no Irkutskas pie šamaņu svētvietas.

Pie ceļa stāvēja divus metrus augsti un spilgtām lentītēm klāti stabiņi. Serge – svētā zirgu slita. Rituālu laikā ap to sien lentītes: uz augšu – nebēšu iemītniekiem, centrā – mūsu pasaules gariem, uz leju – pazemes valstības saimniekiem.

Tādās vietās apstājas pat tie, kuri par šamaņiem sevi neuzskata. Šeit nomet monētas (vara vai zeltainas – "Saules krāsas" monētas), izkaisa tabaku no cigaretes, izlej uz akmeņiem mazliet vodkas. Par labu nāk pat no garambraucošanas mašīnas pamesta monētiņa.

"Nav svarīgi, vai tu tici gariem. Lētāk ir pamest monētu, lai pēc tam veiksme visu ceļu pavadītu, nekā pēc tam mēģināt risināt problēmas visu ceļu," – Aleksandrs lietišķi paskaidroja.

Līdzās slējās oboo – rituāls akmens krāvums ar garu, lentītēm pārklātu nūju. Šamanisti uzskata, ka debesu gari, nokāpjot uz zemes virsas, pēdējos soļus sper pa šo nūju. Pēc tam gari piesien zirgus pie serges un iet pēc cilvēku dāvanām – tabakas, saldumiem, piena, alkohola vai jēlas gaļas gabaliem (tos šeit atstāj šamaņi, kuri noteiktās dienās šeit kauj kazas vai aitas).

Pie oboo viņus gaida citi gari – apkaimes sargi. Jo augstāks ir oboo, jo lielāks vietējā gara spēks. Tāpēc paralēlo pasauļu iemītniekiem iet pie sirds, ja cilvēki liek uz oboo akmeņus. Tādiem noteikti paveiksies. Es nometu monētu un, protams, arī akmeni noliku…

Kurikanu civilizācijas noslēpums

Devos ceļā uz Tažeranas stepi, kas stiepjas gandrīz 70 kilometru garumā gar Baikāla rietumu krastu un tiek uzskatīta par vienu no pirmatnīgākajiem rajoniem Irkutskas apgabala centrālajā daļā.

Padomju laikā uz Tažeranu devās ekspedīcijas, kas meklēja senus apbedījumus, kulta vietas un apmetnes. Zinātnieki te meklēja arī mīklainās kurikanu tautas cietokšņus. Par kurikanu izcelsmi strīdi nav norimuši līdz pat mūsdienām.

Stāsta, ka kurikanu tautu veidojušas vairākas prototjurku ciltis, kas šurp atnākušas no kādas vietas Jeņisejas krastā, un viņu civilizācija – vesela valsts – pastāvējusi vairāk nekā 500 gadus, līdz pat VIII gadsimtam (vai pat ilgāk). Kāda kurikanu cietokšņa drupas atrastas Šabita pakalnā netālu no svētajiem Erdo kalniem un Angas upes (tulkojumā – "rīkle") grīvas.

Древнее захоронение в Тажеране
Sputnik/Igor Maiden
Sens apbedījums Tažeranā

Uzkāpu pakalnā. Tā virsotnē bija plakanu akmeņu mūra paliekas, un tālāk, uz liela līdzena laukuma stāvēja oboo. Tā apakšējos akmeņus klāja biezas sūnas, bet uz augšējiem, šķiet, nesen sakrautiem, vīdēja brūni plankumi – šamaņi vēl joprojām ziedo gariem upurus.

Padomju gados zinātnieki izpētīja tikai aptuveni trešo daļu Tažeranas teritorijas. Te vēl ir papilnam nezināmā, tostarp arī apbedījumi. Stepē tie sastopami gandrīz vai zem kājām – pacel plakanu akmeni, un zem tā, iespējams, ieraudzīsi kaulus.

Senatnē šeit zemi neviens neraka: pirmkārt, vietējās ciltis uzskatīja par nelabu zīmi "savainot stepi", otrkārt, tas ir smags darbs – visur akmeņi, māls un saknes. Nolēmu pārbaudīt, vai manā priekšā nav sena kapa vieta, un pacēlu vienu akmeni. Ziniet, zem tā gulēja neliels galvaskauss. Šamaņi saka: ja esi ko tādu ieraudzījis, vajag uzreiz pielabināt garus. Lieti noderēs tās pašas monētiņas, tabaka vai alkohols.

Netraucē cilvēkus no "vilku" dzimtas

Citas Tažeranas stepes pakalnu virsotnes veido īsti akmeņu dārzi. Reiz šurp helikopterā atlidoja japāņu ģeologi, un pēc tam stāstīja, ka mūsu zemē cilvēki rada akmeņu dārzus. Taču šeit pati daba sakārtojusi akmeņus tā, ka cilvēkam tādu šedevru nekad neizdosies atkārtot!

Сад камней на вершине холма в Тажеранской степи
Sputnik/Igor Maiden
Akmens dārzs uz pakalna Tažeranā

Par to man lepni stāstīja šamanis Viktors. Viņš dzīvo ciemā pie Tažeranas robežas. Kopā uzkāpām "dārzā". Pilnmēness naktī Viktors sita savu tamburīnu. Rituāls notika starp akmens milžiem, un šķita, ka ēnas atdzīvojas – tā stepes gari dejoja viņam līdzās.

Nākamajā dienā devos uz Zagalmaja ieleju. Tur kopš seniem laikiem dzīvo šene ("vilks") dzimtas šamaņi. Svešinieki tur baidījās parādīties un, ja gadījās būt netālu, aptina zirgu nagus ar lupatām, lai netraucētu šene ļaužu mieru. Tomēr pagājušā gadsimta vidū te izžuva upes, un "vilki" aizgāja kaut kur uz ziemeļiem.

Šene seno īpašumu robežu veido asas klintis, kas paceļas no Baikāla. To kraujās ir papilnam oboo – es saskaitīju apmēram trīsdesmit svētos akmens krāvumus.

Klaiņojošie koki un nakts pie Vecmāmiņas

Pa kalnu takām (garumgari maršruti ir iestaigāti jau padomju gados) vai kuterī pa Baikālu var nokļūt dīvainajā Smilšu līcī, kur aug "klaiņojošie koki" – gadsimtiem vecas priedes, kuru saknes izstiepušās virs zemes.

Smalkās smiltis veseliem slāņiem aizpūš vējš un aizskalo lietus ūdeņi. Priežu saknes parādās virs zemes. Lai noturētu koku, tās savilkušās mezglos, savijušās bizēs un norūdījušās kā tērauds. Starp dažām saknēm izdodas paiet, pat nepieliecoties.

Ходульные деревья в бухте Песчаная
Sputnik/Igor Maiden
Koki Smilšu līcī

Smilšu līcī jau labu laiku atvērta atpūtas bāze, kurp atpūtnieki parasti ierodas kuteros. Līča ragus veido augstas klintis – Lielais un Mazais Zvanutornis. Tajos labāk kāpt rītausmā un pavērot, kā sakaitētais saules disks izripo tieši no aukstajiem Baikāla ūdeņiem. Vēl varenāka ainava paveras, ja paieties dažus kilometrus taigā un uzkāpt augstākajā klintī visā apkaimē – Skatu kalnā.

No turienes patiešām atklājas pārsteidzoša aina: tālu lejā tie paši Zvanutorņi, pret kuriem šķīst viļņi, pa labi – klints, kas paceļas tieši no Baikāla. Tas ir milzīgais Jūras kraukļu akmens, melns no milzīgā jūras kraukļu bara. Pa kreisi no klints – Vecmāmiņa (tālāk – Vecmāmiņas līcis), Vectētiņs, Mazmeitiņa un Garā grava. Galva reibst, apskatot to visu no ērgļa lidojuma augstuma!

Tiem, kam patīk dzīvot pie dabas krūts, nevis mājiņā Smilšu līcī, atliek tikai paieties pāris kilometrus – aiz tās pašas Vecmāmiņas. Mana telts stāvēja uz pašas Mazmeitas klints, kur starp laukakmeņiem un ciedriem atradās neliels līdzens laukumiņš. No telts pavērās Baikāla smaragdzaļie ūdeņi un līča smilšainais krasts. Nekā skaistāka pasaulē nav!

Вид из окна палатки корреспондента Sputnik на бухту Бабушка
Sputnik/Igor Maiden
Vecmāmiņas līcis no autora telts

Tomēr Baikāls ir niķīgs, un laiks šajā apkaimē nav uz priekšu paredzams. Vakarpusē Mazmeitas klints un mana telts peldējās saules staros, bet naktī izcēlās vētra. Rībēja tā, ka likās – klintis gāžas Baikālā, un melnās debesis virs galvas klāja zibens uzliesmojumu tīmeklis.

Sacēlās tāds vējš, ka nācās mesties ārā no telts un savilkt apkārt akmeņus, lai nostiprinātu ar tiem manu ēku… "Ja nu aizlidošu kopā ar telti?" – nodomāju un sapratu, ka tas patiešām ir iespējams.

Tomēr pēc dažām stundām vējš noklusa, un telts ar mani pašu iekšā tomēr izturēja. Laikam jau palīdzēja tās mirdzošās monētas uz oboo. Tiesa, ar to mans ceļojums pa Austrumsibīriju vēl nebūt nav galā…

74
Temats:
Eiropieša sibiriāde (7)
Pēc temata
Eiropieša sibiriāde: vilki taigā un 40 metrus augsts elks
Eiropieša sibiriāde: nobiedēt amaju un sagaidīt helikopteru
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

19
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

19
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

20
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

20
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Kompānijas Tallink prāmis Romantika, foto no arhīva

"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu

0
(atjaunots 23:04 26.09.2020)
Ņemot vērā Latvijas valdības pieņemto lēmumu par ceļošanas ierobežojumu ieviešanu un prasību ievērot desmit dienu karantīnu pēc ieceļošanas Latvijā no Somijas, kompānija Tallink Grupp aptur Helsinki-Rīga maršruta darbību.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Piektdien, 25. septembrī, kompānija Tallink Grupp pieņēma lēmumu apturēt prāmju satiksmi starp Helsinki un Rīgu, raksta Err.ee.

Latvijas valdība piektdien iekļāva Somiju tā saucamajā "dzelteno" valstu sarakstā, jo pēdējās nedēļās inficēšanās līmenis Somijā ir ievērojami pieaudzis.

"No augusta vidus pasažieru skaits Helsinki-Rīga maršrutā samazinās, kaut līdz šim tas bija pietiekami liels, lai mēs varētu turpināt apkalpot maršrutu bez jebkādiem zaudējumiem. Tomēr izsludināto ierobežojumu apstākļos mēs nevaram turpināt maršruta ekspluatāciju, jo jau pēc pavasara pieredzes zinām, ka tiklīdz tiks ieviesti ierobežojumi braucieniem, pasažieru skaits nokritīs strauji un uzreiz. Tāpēc mēs esam situācijā, kad mums nav citas izvēles, kā vien apturēt šī populārā maršruta darbu," komentēja lēmumus Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Atbilstoši atjaunotajam Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra sarakstam, sākot ar sestdienu, pašizolācija Latvijā jāievēro pēc atgriešanās no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, ar kuru Latvijai nav tiešās aviosatiksmes. Pēdējās nedrošo valstu grupā tika iekļautas Somija, Kipra un Lihtenšteina.

0
Tagi:
Somija, Latvija, pasažieru pārvadājumi, Tallink
Pēc temata
Katram igaunim atņems 250 eiro: kā glābs "Tallink"
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Tallink palaidīs prāmi no Helsinkiem uz Rīgu