Migranti. Foto no arhīva.

Nosvērti un laimīgi: kāpēc bēgļi bēg tālāk

112
(atjaunots 10:31 23.09.2016)
Vēl ilgi Nacionālās apvienības deputāts priecājās par aidinieka skrējienu – kā ieplešas viņa nāsis, kā vējā plīvo ogļmelnās krēpes, kā kāju muskuļi savelkas, ar katru soli attālinot viņu no Latvijas – viens, div’, viens, div’.

Tūlīt pat gan piebildīšu, ka šajā rakstā nekādā gadījumā nevēlos slavēt ne padomju, ne arī kādas citas varas okupāciju. Un tomēr, neskatoties uz to, ka veseli institūti čakli rēķina Latvijai nodarītos zaudējumus, padomju vara, protams, spriežot pēc oficiālās ideoloģijas, ir devusi mums vienu no galvenajām priekšrocībām. Mēs esam nabagi, un tas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nemaz nav tik slikti.

Stāsts par bēgošajiem bēgļiem Latvijā daudziem ir atvēris acis. Gluži kā pārraidē "Nosvērti un laimīgi", bēgļi mūs ir nosvēruši ekonomiskās labklājības svaros un nolēmuši, ka šeit nekas nav atrodams. Tā nu viņi devās tālāk – kā gājputnu kāsis. Tiesa, pirms viņiem to pašu darīt izlēma apmēram 400 tūkstoši pašmāju cilvēku, taču neviens pravietis netiek godāts savā tēvzemē.

Bet kas būtu noticis, ja PSRS, nedod Dievs, būtu pataisījusi Latviju par plaukstošu valsti, kurā klētis vai plīst pa šuvēm no glabātā siera un sviesta? Mēs taču pa ielām pat paieties nevarētu – visur būtu mošejas saceltas. Un Jūrmalas pludmale būtu melna – visās malās vīdētu vieni vienīgi burkini. Kā viņi vispār atšķir savas sievas no svešām?

Tāpēc neslavēsim, tomēr pateiksim lielu paldies PSRS un PSKP CK ģenerālsekretāram, dārgajam Leonīdam Iļjičam Brežņevam personīgi. Un vēl arī politiķiem no Nacionālās apvienības. Kurš tad cits īstajā brīdī saskatīja briesmas un paziņoja: ja jau pensionāri pie mums dzīvo zem nabadzības sliekšņa, tad arī bēgļiem nav ko īpašas cerības lolot. Viņi pieprasīja divkārt samazināt imigrantiem izmaksājamos pabalstus – no 256 līdz 139 eiro. Un esmu pilnīgi pārliecināta par to, ka neseno ziņu par to, ka no tiem 23 cilvēkiem, kuri Latvijā saņēmuši bēgļa statusu, 21 jau atrodas Vācijā, Nacionālā apvienība ierakstīja savos labo darbu rēķinos.

Vēl ilgi Nacionālās apvienības deputāts priecājās par aidinieka skrējienu – kā ieplešas viņa nāsis, kā vējā plīvo ogļmelnās krēpes, kā kāju muskuļi savelkas, ar katru soli attālinot viņu no Latvijas – viens, div’, viens, div’. Pēc tam noskaidrojās, ka bēgļus uz Latviju atvedušas nevis bailes no nāves soda, bet gan sātīgas dzīves meklējumi.

Tas kļuva skaidrs visiem, kad Sarkanā Krusta pārstāvis pastāstīja, ka bēgļiem, kuri metušies uz Vāciju, Latvijā piedāvāts gan miteklis, gan darbs.

Ministri strīdās par bēgļu uzturnaudu. Foto no arhīva
© REUTERS / Ina Fassbender
Tiesa, miteklis ar ērtībām pagalmā un tā atalgots darbs, ka viņi to nedarītu pat tad, ja viņiem draudētu aviācijas uzlidojumi. 

Ne velti taču tiesībsargs Juris Jansons paziņoja, ka Latvijai ir jāmaina bēgļu integrācijas politika un jākļūst bagātai. Citādi cilvēks nevarot par 3 eiro dienā nodrošināt mājokli, ēdienu, transportu un apmaksāt pārējos tēriņus. Izskatās, ka bēgļus nav pārliecinājusi pat Latvijas nesenā iestāšanās "bagāto valstu klubā" – Sadarbības un attīstības organizācijā.

Iespējams, viņi palasījuši Eurostat ziņojumu, kurā teikts, ka 30,2% Latvijas iedzīvotāju balansē uz nabadzības un sociālās atsvešinātības robežas, un 19,2% jau atrodas zem šīs grīdlīstes.

Jānoņem cepure mūsu politiķu priekšā – lai novērstu bēgļu pieplūduma draudus, viņi nav apmierinājušies ar nenozīmīgiem ekonomiskiem un sociāliem pasākumiem. Lai būtu droši par uzvaru, bēgļi tika apkrauti ar latviešu valodas kursiem, stāstiem par Latvijas vēsturi un tradīcijām.

Varbūt tomēr es velti izsakos tik ciniski? Eiropas Komisijas priekšnieks Žans Klods Junkers tak teica, ka bēgļi jāpieņem nevis spaidu kārtā, bet gan arī visu sirdi un dvēseli.

Varbūt mūsu integrācijas ierēdņi patiešām no visas sirds ticēja, ka bēgļu vidū būs arī tādi, kuri nesavtīgi iemīļos latviešu valodu un šejieniešu tradīcijas? Un organiski iekļausies?

Pavisam ne tā kā krievi, kuri valodu gan apguvuši, taču labāki nav tikuši? Bet mēs viņiem stāstījām par tradīcijām un pat Līgo vainagus galvā maucām un lentes bizēs pinām…

Vai patiešām tas kļuva par pēdējo pilienu? Jā, valoda un vēsture Latvijā ir skaistas. Tomēr ne tik skaistas, lai mācītos tādēļ vien, ka tas dos iespēju dabūt nabaga aldziņu. Tāpēc – slava partijai! Kādai? To izlemiet paši.

112
Pēc temata
Somu pilsētā Forssa protestētāji pieprasīja atbrīvot pilsētu no bēgļiem
Kāpēc latviešus aizvaino salīdzinājums ar bēgļiem
Vācijā bēgļi piekrīt vietējiem islāmofobiem un eiroskeptiķiem
Izglītība apmaiņā pret repatriāciju: Vācija izsaka jaunu piedāvājumu bēgļiem
Gāzes krātuves Hjūstonā, foto no arhīva

Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG

7
(atjaunots 16:27 09.07.2020)
Cenu krituma dēļ Eiropā, kas tika uzskatīta par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Gāzes cenas Eiropā un Āzijā ir sasniegušas daudzu gadu minimumu. To, ka pirkt Amerikas SDG nav nekādas jēgas, atzinuši pat ASV Enerģētikas ministrijā. Klienti atteikušies no vairāk nekā simts vasarai ieplānotājām piegādēm. Rezultātā eksports nokrita par 63,6%. Kādēļ okeāna otrā krasta gāze izrādījās nevienam nevajadzīga, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā, ko publicēja portāls RIA Novosti.

Cenas nokrita

Pērn dabasgāzes neto eksports ASV sasniedza 54,7 miljardus kubikmetru – par 20,7 miljardiem vairāk, nekā 2018. gadā. Saskaņā ar Cheniere Energy, lielākā SDG ražotāja, datiem, pirmajā ceturksnī pārdošanas apjoms pasaules tirgū sasniedza 100 miljonus tonnu – par 10 miljoniem vairāk, nekā 2019. gadā. Izaugsmi nodrošināja pārsvarā amerikāņi.

Plāni bija ambiciozi: 2020. gadā – 67,2 miljardi kubikmetru, 2021. gadā – 79,5. Šos rādītājus janvārī paziņoja ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvalde (EIA). Taču jau ir skaidrs, ka nekas no tā nenotiks.

Piedāvājuma palielinājums siltās ziemas un koronavīrusa pandēmijas dēļ ierobežotā pieprasījuma fonā apgāza gāzes tirgus Eiropā un Āzijā. Tā, vidējā cena TTF Nīderlandes habā Eiropā gada pirmajos četros mēnešos nokrita divas reizes, salīdzinot ar analoģisko periodu 2019. gadā, tūlītējās piegādes uz Japānu samazinājās par 44%.

Jau aprīlī Amerikas SDG eksports uz Eiropu kļuva ekonomiski nelietderīgs. Lielas Eiropas un Āzijas kompānijas atcēla jūnijam-jūlijam ieplānotos līgumus.

Saskaņā ar Bloomberg datiem, iekraušanas apjomi ASV SDG rūpnīcās aprīlī samazinājušies gandrīz par 30%. Maijā eksports saruka vairāk nekā par trešdaļu – tostarp koronavīrusa ierobežojumu dēļ.

Ekonomiski nedzīvotspējīgs

ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvaldes jūnija prognoze ir visnotaļ pesimistiska. Eiropas un Āzijas pircēji atteikušies no 110 SDG partijām: 70 ir atceltas jūnijā-jūlijā un 40 – augustā. Gāzes piegādes Amerikas jūras terminālos ir samazinājušās vairāk nekā divas reizes kopš marta beigām – no rekordlielā rādītāja 277 miljoni kubikmetru dienā.

"Zemās dabasgāzes un SDG tūlītējās cenas Eiropā un Āzijā novājināja ASV eksporta ekonomisko dzīvotspēju, kurš ir ārkārtīgi jutīgs pret cenām," konstatē EIA analītiķi.

Pēc viņu vērtējumiem, no ASV jūnijā uz Eiropu un Āziju nosūtīja vidēji 101 kubikmetru dienā, savukārt jūlijā un augustā būs 62 miljoni. Tas ir ne vairāk par 25% eksporta potenciāla.

Turpinās kristies

Apstiprinājās ekspertu brīdinājumi, ka no amerikāņu gāzes klienti turpinās atteikties vismaz līdz vasaras beigām: nākotnes līgumu cenas ASV pārsniedz Eiropas cenas līdz pat septembrim.

Sešas Amerikas SDG rūpnīcas, kas janvārī-aprīlī strādāja uz savu iespēju robežām, maijā samazināja slodzi līdz 65% jaudas. Jau jūlija sākumā būs 50% un pat mazāk, teikts Platts Analytics jūnija pārskatā.

"Tā kā cenas priekšrocības ir praktiski zudušas, atteikšanās no Amerikas piegādēm bija tikai laika jautājums," konstatēja Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts Nikoss Cafoss.

Igors Juškovs, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis, skaidro, ka šobrīd pircēji ir gatavi samaksāt par Amerikas SDG tik maz, ka tas nesegs pat operāciju tēriņus par sašķidrināšanu un transportēšanu. Galvenais cietušais ir pirmais un lielākais Amerikas termināls Sabine Pass: jaudas pirka augsto cenu fonā, taču ekspluatācijas uzsākšanas brīdī 2016. gadā situācija mainījās. Kopš tā laika rūpnīca ģenerē vienus vienīgus zaudējumus.

Saskaņā ar Enerģētikas ministrijas informāciju, SDG eksports no ASV 2020. gada pirmo četru mēnešu garumā sastādīja vidēji 218 miljonus kubikmetru diennaktī, taču kritās par 15% laika posmā no aprīļa līdz maijam. EIA gaida, ka piegādes sāks pieaugt jau septembrī, jo dabasgāzes pieprasījums pasaulē pakāpeniski atjaunojas.

Nogrims gāzē

Tiesa, lielākās investīciju bankas nav tik optimistiskas. Analītiķi skaidro, ka pasaulē ir izveidojušies milzīgi degvielas krājumi. SDG starptautiskā tirdzniecība sabruka, slēdzot svarīgus noieta kanālus amerikāņu slānekļa tirgotājiem. Un tā kā nafta atkal ir sadārdzinājusies līdz 40 dolāriem par barelu, naftas ražotāji ir atsākuši ieguvi un blakusprodukta kārtā izlaiž tirgū daudz lētas gāzes.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Cenu krituma dēļ Eiropā, kura tika uzskatīta, kā atzīmē BofA Securities analītiķi, par tradicionālu amerikāņu SGD "izgāztuvi", tā izrādījusies nepieprasīta. Tagad tā vietā, lai pārdotu uz ārzemēm, degvielu iesūknē rezervuāros un krātuvēs.

Saskaņā ar Goldman Sachs aprēķiniem, eksporta atcelšanas dēļ Amerikas krājumi palielināsies par 21,52 miljardiem kubikmetru. Jau gandrīz par trešdaļu ir pārsniegt līmenis, kurš tika reģistrēts pirms gada, un par 18% - piecu gadu vidējais rādītājs. Oktobrī valsts iespējas uzglabāt gāzi varētu tikt izsmeltas, kas novedīs pie rekordliela SDG ieguves un ražošanas samazinājuma.

7
Tagi:
Eiropa, gāze, ASV
Pēc temata
Polija parakstījusi līgumu par SDG piegādi no ASV. Līguma termiņš – 24 gadi
ASV enerģētikas ministrs ir pārliecināts: Baltijai ir jāpiemaksā par "neatkarību"
Latvija gatava glabāt Inčukalnā SDG no ASV, taču piegāžu nav
Eksperts: Lietuva tikai izliekas, ka saņem SDG no Savienotajām Valstīm
Avīzes, foto no arhīva

Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas

27
(atjaunots 00:51 09.07.2020)
Starptautiskā ziņu aģentūra iepazīstināja ar pētījumu "Astoņkājis 2.0. Koronavīruss Krievijā", kas veltīts KF tēlam Rietumu (un ne tikai) medijos.

Šoreiz pētnieku uzmanības centrā ir pandēmija, un izskatīti ne tikai G7, bet arī Ķīnas populārākie mediji, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Papildinājums iznācis visai veiksmīgs, jo statistika par Ķīnas medijiem nodrošinājusi negaidītu fonu pasaules ainai, ko translē rietumvalstu izdevumi.

Kopumā "Astoņkājis 2.0" nekādus lielos pārsteigumus nesagādāja: Rietumu mediji izmanto Covid-19 kā vēl vienu informatīvo ieganstu Krievijai naidīgās propagandas turpināšanai.

Neapšaubāms līderis šajā ziņā ir amerikāņi – 58% publikāciju par pētāmo tēmu piecos nozīmīgākajos (auditorijas aptvēruma ziņā) amerikāņu medijos bija negatīvs tonis. Tiem seko vācu mediji, kuros šis rādītājs sasniedzis 44%, kanādieši – 41% un briti – 38%. Toties pārējās G7 valstīs negatīvais noskaņojums ir manāmi zemāks: Japānā – 33%, Itālijā – 28%, Francijā – pat 21%.

Tiesa, ar pozitīvo toni īsti labi nav – tas sasniedz 1-5%. Izņēmums ir tikai Itālija, kur veseli 9% rakstu, kuros pieminēta Krievija un koronavīruss, demonstrē pozitīvu toni. Domājams, palīdzība, ko Krievija sniedza itāļiem cīņā ar epidēmiju (tika nosūtīti medicīniskie resursi un mediķi) nodrošināja medijos lielāku daļu labvēlīgu publikāciju.

Tomēr šajos datos daudz interesantāks šķiet cits aspekts: tie uzskatāmi demonstrē aktuālākās ģeopolitiskās tendences. No vienas puses, anglosakši (gan Vecajā, gan Jaunajā pasaulē) joprojām ir pret Krieviju vērstā uzbrukuma avangardā. Taču no otras puses, viņi nepārprotami zaudē pat tuvāko sabiedroto atbalstu, kuri cenšas izvēlēties neitrālāku pieeju un neaizrauties ar rusofobiju. Loģiski vien ir: laiki ir mainījušies, un nu jau vairs nav 2014. gads.

Vienlaikus dati atklāj cik grūtā stāvoklī nonākusi Vācija. Vadošo mediju aktīvā Krievijai naidīgā pozīcija ir pretrunā valsts politiskajai līnijai – Berlīne ne tikai virza uz priekšu un aizstāv ar KF uzsāktos kopīgos projektus, bet arī konsekventi atbrīvojas no daļējai okupācijai līdzīgās atkarības no ASV. Tomēr medijos saglabājas tendence: populārākie izdevumi bez ierunām pakļaujas nevis nacionālajām interesēm, bet gan valdonim Vašingtonā.

No Krievijai naidīgajā un ar koronavīrusu saistītajā propagandā izmantoto konkrēto tēmu viedokļa jāsaka, ka tās neizceļas ar īpašu oriģinalitāti: tā vai citādi izskan viens no abiem sen dzirdētajiem motīviem: Krievija kārtējo reizi iet bojā, kā nekad agrāk, un rada milzu draudus visai pasaulei.

Cita starpā tiek kritizēta gan vispārējā situācija valstī, gan valsts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, gan Krievijas valdības soļi cīņā ar Covid-19, līdz ar pareģojumiem, ka situācija atkal karājoties mata galā un kuru katru brīdi var sabrukt. No visas planētas milzīgā apdraudējuma viedokļa nekas jauns tāpat nav izgudrots: Maskavai pārsvarā tiek pārmesta pandēmijai veltīta dezinformācijas kampaņa, kas nolaižas pat līdz apgalvojumiem par to, ka Krievija viltīgi iedveš cilvēcei priekšstatu: rokas mazgāt nav jēgas.

Protams, Ķīnas medijos problēma tiek atspoguļota pavisam citādi, un runa pat nav par 20% pozitīvu rakstu par Krieviju koronavīrusa apkarošanas kontekstā. Galvenā īpatnība ir tēmai veltīto rakstu skaits. Pētījuma periodā – no marta līdz jūnijam – 5 lielākajos Ķīnas mediju resursos bija publicēti vairāk nekā 1200 materiāli par cīņu pret epidēmiju Krievijā. salīdzinājumam: šajā pašā laika posmā minimāls skaits rakstu nācis klajā Kanādā – 238 materiāli, bet pārējo sešu valstu rādītāji svārstās no 371 (Itālija) līdz 470 (Japāna). Amerikāņi ar saviem 428 rakstiem ieņem 5. vietu sarakstā.

Tātad trīs mēnešu laikā par tēmu "Koronavīruss Krievijā" Ķīnas mediji publicējuši trīskārt vairāk materiālu nekā šķietami spēcīgie amerikāņu mediji. Turklāt jāatgādina, ka 80% rakstu Ķīnā bija neitrāli informatīvi, tātad runa pārsvarā ir vienkārši par ziņām.

Būtu kļūdaini uzskatīt, ka kolosālā starpība skaidrojama ar īpašu Ķīnas interesi par Krieviju. Domājams, viss ir daudz banālāk: runa ir par vadošo Ķīnas mediju apjomīgāko darbu un augstāku efektivitāti – tie pārstrādā daudz lielāku informācijas plūsmu nekā viņu kolēģi-konkurenti Rietumos.

Faktiski tas apstiprina Rietumu bažas par līdera vietas zaudējumu informācijas jomā. Protams, viņi piepūšas kā vardes, lai pasniegtu ziņu auditorijai, taču patiesībā tam nav pamata.

Reiz Rietumi radīja plašsaziņas līdzekļus to modernajā interpretācijā un kļuva par neapšaubāmu līderi un atdarināšanas cienīgu paraugu. Vārda brīvība un informācijas izplatība bija viens no to galvenajiem trumpjiem cīņā pret ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem, ko tie sekmīgi izmantoja.

Tomēr tagad mēs vērojam augošu krīzi sistēmā, kas vēl nesen šķita pavisam stabila.

Jo tālāk, jo grūtāk Rietumu medijiem ir konkurēt ar "nebrīvās pasaules" – gan Ķīnas, gan Krievijas medijiem. Var pēc sirds patikas smieties par paniku, ko amerikāņu un eiropiešu politiķi ceļ par "Kremļa taustekļiem", tomēr RT un Sputnik patiešām aizvien biežāk sociālajos tīklos gūst lielāku atsauksmi, nekā pazīstamākie un ietekmīgākie ziņu resursi Eiropā. Procesu pietiekami daiļrunīgi atspoguļo arī ziņu skaits: vairāk nekā 1200 ziņas Ķīnas medijos pret nepilniem 450 – amerikāņu medijos par vienu vienīgu tēmu, turklāt gana šauru un ne īpaši aktuālu šajās valstīs.

Rietumu mediji aizvien sliktāk (salīdzinājumā ar augošajiem konkurentiem) pilda savu galveno funkciju – akumulē un sniedz auditorijai maksimāli plašu un daudzveidīgu informāciju. Tas attiecas gan uz materiālu saturu, gan pasniegšanas veidu.

Jā, pagaidām Rietumu mediji vēl tiek uzskatīti par "brīvāko, godīgāko un profesionālāko presi", tomēr te nu ir tāpat kā ar karaļa tērpu no pasakas – vienā jaukā brīdī apgalvojumi vairs nelīdz.

27
Tagi:
Sputnik, RT, Rietumi, vārda brīvība, mediji
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

0
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

0
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās