Rostislavs Iščenko, Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents. Foto no arhīva

Brīvības cena: kāpēc Latvija nav kļuvusi par Baltijas Šveici

268
(atjaunots 09:01 12.09.2016)
Kāpēc Baltijas padomju republikas palaida garām iespēju izcīnīt īstu neatkarību un pēc izstāšanās no PSRS nomainīja metropoli Maskavā pret metropoli Briselē? Šo jautājumu mēģina noskaidrot Rostislavs Iščenko, Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents.

1959. gadā Havaju salas kļuva par ASV 50. štatu. Tās brīvprātīgi un priecīgi atteicās no neatkarības. 2012. gadā referendumā vēlmi kļūt par 51. štatu izteica Puertoriko iedzīvotāji. Tiesa, ASV Kongress nesteidz izpildīt šo vēlēšanos — teritorijai atstāts brīvās asociācijas valsts statuss.

Esmu pārliecināts: ja referendums par neatkarību tiktu organizēts siu, asiniboinu vai čeroki cilts indiāņu vidū, rezultāts būtu tāds pats. Abstraktas brīvības vietā viņi dotu priekšroku konkrētai civilizācijai.

Pirms 25 gadiem trīs Baltijas republikas izdarīja pretēju izvēli. Tās deva priekšroku brīvībai un pameta Krievijas (padomju) civilizācijas telpu. 1991. gada 6. septembrī PSRS Augstākā Padome atzina to neatkarību, un līdz tā paša gada decembrim, līdz galīga sabrukuma brīdim Padomju Savienību nomināli veidoja nevis 15, bet gan 12 republikas.

Galu galā neatkarību izvēlējās visas PSRS republikas, taču tikai baltieši patiešām vismaz kaut ko darīja, lai izcīnītu savu neatkarību.

Pārējiem brīvība tika dāvanā (vai par sodu), kā sniegs uz galvas, pēc Belovežas gāršā noslēgtās sazvērestības, kurā piedalījās trīs no atlikušo divpadsmit republiku vadītājiem. Tas ir, atšķirībā no pārējiem Baltijas republiku iedzīvotāji saņēma nevis to, kas viņiem nebija vajadzīgs, bet gan to, ko viņi patiešām centās iegūt.

Pie tam izcīnīt brīvību centās ne tikai etni

Ar ko bija slavena Latvijas PSR: nozīmīgākās rūpnīcas, populārākās preces  un kūrorti, par kuriem sapņoja visi Padomju Savienības iedzīvotāji
© Sputnik / Ekaterina Starova
Padomju Latvija: Savienības lepnums

skie lietuvieši, latvieši un igauņi, bet arī krievi (un citi padomju pilsoņi), kuri dzīvoja šajās republikās. Tolaik viņi pat nenojauta, ka nākotnē kļūs par nepilsoņiem (svešiniekiem, otrās šķiras cilvēkiem). Viņi cerēja, ka no "padomju eiropiešiem" pārvērtīsies par īstiem eiropiešiem, lai arī tāpēc nāksies pielikt burtu "-s" uzvārdam, lai sauktos "Ivanovs", "Vasiļjevs" vai "Ubijbatjkovs".

Lieta tāda, ka nebūtu nekādas neatkarības, ja pret to iestātos visi nākamie nepilsoņi ("sabraukušie"), kuru skaits Baltijas valstīs sasniedza 30-40%.

Nu, var jau mazajām Baltijas tautām piedot to mazo viltībiņu. Pirmkārt, nepilsonība pastāv tikai Latvijā un Igaunijā. Lietuva, kur "sabraukušo" bija mazāk, cēlsirdīgi piešķīra visiem pilsonību. Otrkārt, krievvalodīgie "("sabraukušie") gribēja nokļūt Eiropā un patiešām nokļuva Eiropā (tagad viņi dzīvo ES), bet tās pašas Igaunijas pilsonību viņiem neviens nesolīja.

Galu galā brīvības cīņā galvenais bija nevis tas, kāds pilsoņu un nepilsoņu skaits izveidojās katrā valstī. Izrādījās, ka svarīgākā nav pat sūrā cīņā iegūtā brīvība.

Tik tikko paspējuši izstāties no Padomju Savienības, baltieši sāka cīņu par to, lai tiktu iekšā Eiropas Savienībā. Un nenomierinājās, līdz tika iekšā. Tātad cīņa ritēja par impērijas maiņu.

Metropoli Maskavā nomainīja metropole Briselē (faktiski gan Berlīnē un Parīzē), padomju kodolieroču sardzes vietā pār Baltijas valstīm (kas pie viena bija paspējušas tikt iekšā arī NATO) izvērsās ASV sardze.

Piedevām vēl pirmajos gados pēc neatkarības iegūšanas (īpaši pirms iestāšanās ES) bijušie baronu dzimtcilvēki dzīvoja cerībā, ka tūlīt, tūlīt pēc uzņemšanas draudzīgajā eiropiešu saimē viņi paši sāks dzīvot kā vācieši, jo kļūs par pilntiesīgiem locekļiem savienībā, kurā visi lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi.

Cerības izrādījās veltas. Baltijas valstis gan tika uzņemtas ES, taču par iekļūšanu jaunajā impērijā nācās samaksāt ar vecās impērijas celto rūpniecību.

Diemžēl var pēc sirds patikas spriest par Baltijas krējuma priekšocībām salīdzinājumā ar Altaja sieriem, taču teritorijas iespēju pabarot noteiktu iedzīvotāju skaitu nosaka saimniekošanas sistēma. Vienkāršāk sakot, tur, kur labi dzīvo divi vai trīs miljoni rūpniecības darbinieku, zinātniskā un radošā inteliģence līdz ar atbilstošu skaitu apkalpošanas sfēras darbinieku, fermeru utt., varēs izdzīvot labi ja simt tūkstoši zemnieku. Vienkārši katrai ģimenei saimniekošanai ir vajadzīgs vismaz noteikta izmēra zemes gabals.

Rezultātā visas Baltijas valstis cieta lielākos demogrāfiskos zaudējumus procentuālā izteiksmē (ja nu tikai Ukrainai trīs pēdējo pastiprinātās "eirointegrācijas" gadu laikā ir pārspējusi šos rādītājus).

Vēl vairāk, absolūtos skaitļos Baltijas valstu kopējie demogrāfiskie zaudējumi ir salīdzināmi ar Krievijas zaudējumiem (ņemot vērā to, ka Krievijas iedzīvotāju skaits PSRS sabrukuma laikā bija 18 reizes lielāks), un tos pārspēj tikai tā pati jau minētā Ukraina.

Skaidrs, ka lielākā daļa "pazaudēto" ir izbraukuši peļņā uz attīstītākām ES valstīm un, iespējams, varētu arī atgriezties. Tikai kurp? Un kāpēc?

Kāpēc vajadzētu atgriezties, ja bija sapnis kļūt par "īstu eiropieti", un tagad ir radusies tīri laba iespēja apmainīt Lietuvas, Latvijas vai Igaunijas pilsonību pret daudz prestižāku pavalstniecību Vācija vai vismaz Zviedrijā?

Kāpēc vajadzētu atgriezties, ja rūpniecība ir iznīcināta, tranzīta potenciālu (ieskaitot ostas) cenšas piebeigt konfrontācijas politika, kas tiek īstenota pret Krieviju (galveno tranzīta valsti), bet lauksaimniecība nespēj pabarot pat pusi bijušo iedzīvotāju? Kaut vai tāpēc, ka Krievija labprātāk rūpējas par savu pārtikas drošību uz iekšējo resursu rēķina (it īpaši pēc rietumvalstu ieviestajām sankcijām), bet kolēģiem no ES savu lauksaimniecības produkciju vairs nav kur likt. Tātad Baltijas fermeri var rēķināties tikai ar iekšējo tirgu, kurš, atklāti sakot, gan nav īpaši liels.

Tieši tāpēc Baltijas valstu iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Īsi sakot, impērijas maiņa (ar brīvības cīņas lozungu) ir novedusi pie depopulācijas un nabadzības.

Vai varētu būt citādi?

Varētu. Tikai tad patiešām vajadzēja ilgoties pēc brīvības. Patiešām vajadzēja celt suverēnas valstis ar neatkarīgu ārpolitiku un ekonomisko politiku, ņemot vērā nacionālās intereses. Skaidrs, ka mazos un vājos apspiež lielie un spēcīgie. Tomēr jau Eižena Skriba lugā "Glāze ūdens" lords Bolingbroks dod ļoti labu padomu šādiem gadījumiem. Viņš saka, ka mazai valstij nav nekādu izredžu, ja to vēlas iekarot lielā kaimiņvalsts, toties ir iespēja izglābties, ja uz to pretendē divas lielvalstis.

Brīvības piemineklis Rīgā. Foto no arhīva.
© Sputnik / Ян Тихонов

Baltijas valstis ietekmēja Krievija, ES un ASV — veseli trīs globālie giganti. Tādos apstākļos, turklāt vēl koordinējot savas darbības, baltieši varēja sekmīgi manevrēt un aizstāvēt savas ekonomiskās intereses.

Vārdu sakot, tām bija iespēja pārvērsties par Baltijas Šveici. Pirmajos neatkarības gados (kad vēl nebija iznīdēts rūpnieciskais un tranzīta potenciāls) Baltijas valstis demonstrēja itin labu dinamiku. Tās pat dēvēja par "Baltijas tīģeriem" un stādīja par sekmīgas pēcpadomju attīstības piemēru.

Taču politiķu pieņemtais lēmums iekārtoties amerikāņu ārpolitikas farvāterā, kas bieži ir pretrunā ne vien Krievijas, bet arī ES interesēm, ir novedis pie dramatiskām sekām.

Protams, ne tikai tas vien — baltieši iznīcināja lielu daļu rūpnieciskā potenciāla jau pirms iestāšanās ES, kad to pieprasīja savienības vecās dalībvalstis, kas izmantoja iespēju iznīcināt savu uzņēmumu konkurentus.

Taču tie bija politiskie lēmumi, kas iezārkoja nedzimušo Baltijas ekonomisko brīnumu.

Ak jā, protams, tagad Baltijas jūras krastā var droši organizēt meistarklasi "Kā izmantot brīvību, lai maksimāli kaitētu savām interesēm."

268
Pēc temata
Latvija nav demokrātiskākā starp bijušajām padomju valstīm
Parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no ES kļūst aktīvāka
Krievija vairs nekad nekaros savā teritorijā
Donalds Tramps

Tramps aiziet ar troksni. Vai ASV gatavojas triecienam Irānai

11
(atjaunots 18:27 05.12.2020)
Donalds Tramps piekritis nodot varu valstī, ja elektoru kolēģija atzīs Džo Baidena uzvaru. Tomēr pirms aiziešanas viņš ir gatavs uzbrukt Irānai, uzskata mediji.

Iegansts uzbrukumam – kodolprogramma, kas turpinās pēc "kodoldarījuma" izjukšanas. Amerikāņi plāno spiedienā pret Teherānu iesaistīt arī Telavivu. Par to, kā tas ietekmēs situāciju Tuvajos Austrumos, portālā RIA Novosti centās noskaidrot Galija Ibragimova.

Trampa īpašā kaisme

"Donalds Tramps var pavēlēt sākt uzbrukumu Irānai, tāpēc Izraēlas Aizsardzības armijai jābūt modrai. Izraēlas valdībai ir svarīgi apzināties, cik sarežģīts ir periods līdz Džo Baidena inaugurācijai. Aizejošais ASV līderis ne vienu reizi vien ir apspriedis jautājumu, kā likvidēt urāna bagātināšanas rūpnīcu Natanzā," pastāstīja interneta izdevums Axios, atsaucoties uz informācijas avotiem Izraēlā.

Ziņu portāla sarunbiedri uzskata, ka preventīvu triecienu Teherānai Tramps iecerējis pēc IAEA kārtējās atskaites par Irānas kodolprogrammas attīstību. Tajā teikts, ka pēc Islāma Republikas atteikšanās pildīt Kopīgā visaptverošā rīcības plāna noteikumus valstī pieauguši bagātināta (ieroču) urāna krājumi. Prezidents bija ārkārtīgi sašutis, tomēr Maiks Penss un Maiks Pompeo pierunāja viņu neiekarst, vēstīja avīze The New York Times, atsaucoties uz amerikāņu ierēdņu vārdiem. Trampam paskaidroja: uzbrukums Irānai izprovocēs nevajadzīgu vardarbības eskalāciju.

Apstiprinātu datu par amerikāņu plāniem nav, tomēr Izraēlā atzina, ka saņemtas norādes gatavoties iespējamai konfrontācijai. "Iespējams, atbilde nebūs tieša, bet gan ar Irānas attālināto spēku starpniecību Sīrijā, Gazas sektorā vai Libānā," viņi paskaidroja portālam Axios.

Kamēr politiķi apsprieda informāciju par iespējamo karu, Irānā tika nogalināts fiziķis Mohsens Fahrizade. Rietumu specdienesti uzskatīja viņu par "Irānas kodolbumbas tēvu". Valdīja uzskats, ka fiziķis vada Irānas kodolprogrammu. Teherāna apsūdzēja slepkavībā Izraēlu un apsolīja atriebties. Binjāmins Netanjahu šos paziņojumus ignorēja.

Pirmskara klapatas

Informācijas noplūde par to, ka iespējams uzbrukums Irānai, paliktu nemanīta, ja ne notikumi pirms tās. Nesen ASV pārvietoja uz Tuvajiem Austrumiem stratēģiskos bumbvedējus B-52H Stratofortress. ASV Bruņoto spēku centrālais štābs (CENTCOM) informēja, ka kara lidmašīnas ieradušās reģionā "ar mērķi apturēt agresiju un atbalstīt sabiedrotos".

Vašingtona nepaskaidroja, cik bumbvedēji nosūtīti uz reģionu un kādā valstī tie dislocēti. Izskanēja versijas, ka patlaban iznīcinātāji atrodas aviobāzē Djego Garsijā, britu salā Indijas okeānā, tāpat kā pērn.

Toreiz tur bija dislocēti seši bumbvedēji kara  gadījumam ar Irānu. Iegansts bruņotajai konfrontācijai bija: amerikāņu organizētā Irānas armijas elitārās vienības – Islāma revolūcijas sargu korpusa – komandiera Kasema Suleimani slepkavība. Teherāna apsolīja atriebties.

Visu gadu amerikāņu objekti reģionā saskārās ar uzbrukumiem. Tomēr atklāta sadursme nesākās. Vēl vairāk, amerikāņi ierobežoja klātbūtni un sāka izvest karavīrus. Par to uztraucās Irānas kaimiņvalstis. Tās atzina, ka ASV veidoja savdabīgu buferi pret draudiem un savaldīja Teherānu.

Pārrunas – slepenas un atklātas

Irānas augošā autoritāte Tuvajos Austrumos sagādā aizvien lielākas raizes Izraēlai. Pēc ASV un Irānas spriedzes eskalācijas ziemā Telaviva sacēla trauksmi. Valsts premjerministrs Binjāmins Netanjahu pieļāva, ka Teherāna plāno atriebties ne tikai amerikāņiem, bet arī ebreju valstij. Viņš brīdināja, ka plāno preventīvus soļus.

Arī Persijas līča monarhijas cenšas bremzēt Irānas ietekmes pieaugumu Tuvajos Austrumos. Pēc Sadama Huseina režīma krišanas Irākā reģionālā līdera lomu centās pārņemt Irāna. Arābi sāka nervozēt. Ajatollu šiītu režīms ir nepieņemams viņu sunnītu tradīcijām.

Lai novērstu Irānas lomas nostiprināšanos reģiona, arābu monarhijas jau 2000. gadu vidū sāka neformālas pārrunas ar Izraēlu. Lai arī neatrisinātais Palestīnas jautājums neļāva apvienoties atklāti, puses vienojās apvienot soļus pret Teherānu.

Novērotāji uzskata, ka par slēpto mijiedarbību liecināja, piemēram, Jordānijas, Saūda Arābijas, Bahreinas un AAE gatavība atvērt gaisa telpu Izraēlas aviācijai.

Donalda Trampa prezidentūra un Irānai naidīgais noskaņojumus stiprināja arābu un Izraēlas saiknes. Nācis pie varas, 45. ASV prezidents paziņoja, ka ar "gadsimta darījuma" palīdzību atrisinās visas problēmas Tuvajos Austrumos. Tā paredzēja Palestīnas jautājuma risinājumu pēc principa "divas valstis divām tautām" – līdz ar Izraēlu pasaules kartē parādīsies Palestīna.

Arābu pasaule darījumu neatbalstīja. Tomēr tas veicinājis "Tuvo Austrumu atiestatīšanu", atzina Persijas līča monarhijas. Septembrī Izraēla, AAE un Bahreina ar amerikāņu starpniecību izveidoja oficiālas diplomātiskas attiecības. Neviens neslēpa, ka valstu sadarbībai raksturīgs taktisks Irānai naidīgs noskaņojums.

Saūda Arābija uzskata sevi par arābu pasaules līderi. Tā turējās nomaļus. Par valsts neformālajiem kontaktiem ar Izraēlu visi zināja, tomēr neviens nevarēja pieļaut dialogu augstākajā līmenī. Rijāda tradicionāli skaidroja: ne par kādām attiecībām ar Telavivu nevar būt ne runas, kamēr nav atrisināta Palestīnas problēma. Tomēr sabruka arī šis stereotips.

Nesen noskaidrojās, ka Netanjahu slepus apmeklējis Neomas pilsētu Saūda Arābijā, kur notikusi viņa saruna ar troņmantinieku Muhamedu bin Salmanu. Tā bija īsta sensācija. Nekas sīkāk nebija zināms. izskanēja versijas, ka pārsvarā puses pārrunāja Irānas ietekmi.

Vispirms Rijāda informāciju noliedza. Tomēr Telaviva, kas atteicās jebko komentēt, lielākajai daļai valstu pierādīja – tikšanās tomēr notikusi. Tika pievērsta uzmanība arī tam, ka pārrunas notika pēc ASV valsts sekretāra turnejas pa Tuvajiem Austrumiem. Maiks Pompeo kārtējo reizi mēģināja samierināt valstis reģionā un runāja par Irānas draudu nopietnību.

"Atstāt pēc sevis aliansi"

"Izraēla nevēlas iesaistīties tiešā militārā sadursmē ar Irānu. Tomēr slēpta konfrontācija turpinās visās frontēs. Islāma Republika pastiprina militāro klātbūtni Sīrijā – Izraēlas robežu perimetrā. Vēl viens kaimiņš – Libāna – faktiski ir Irānas vasalis. Teherāna nopietni ietekmē Gazas sektoru, finansē HAMAS. Pēc būtības, Irāna ir sastopama pie visām Izraēlas robežām," stāstīja Ksenija Svetlova, bijusī kneseta deputāte.

Viņa uzskata, ka Netanjahu slepenā vizīte Saūda Arābijā saistīta ar gaidāmo varas maiņu ASV. "Katra jauna amerikāņu administrācija koriģē attieksmi pret Tuvajiem Austrumiem. Iespējams, Netanjahu un bin Salmans apsprieda, kā saglabāt darbību koordināciju attiecībās ar Irānu Baidena prezidentūras laikā. Tomēr nedomāju, ka prezidents-demokrāts iebildīs pret tamlīdzīgiem sakariem. Kopš Baraka Obamas laikiem amerikāņi pamet reģionu.

ASV interesēs ir atstāt aiz sevis vismaz arābu un Izraēlas aliansi, kas stātos pretī Irānas draudiem," uzskata Svetlova.

Atzīt Trampa kļūdas

Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta analītiķis Adlans Margojevs ir pārliecināts: Irāna ir informēta par arābu un izraēliešu mijiedarbību. Eksperts uzskata, ka arābu valstu attiecību uzlabošanos ar "sionistisko režīmu" Teherāna uztver par "Palestīnas nodevību". Kritizējot Saūda Arābijas, AAE un Bahreinas kontaktus ar Izraēlu, Irānas valdība tomēr nevēlas saasināt konfrontāciju.

Pēc Margojeva domām, Teherāna plāno vājināt pret to vērstos naidīgos izteikumus pēc administrācijas maiņas ASV. "Irānas valdība aicina Baidentu atzīt Trampa kļūdas un reanimēt Kopīgo visaptverošo rīcības plānu. Demokrāti to jau apspriež ekspertu līmenī, tomēr tas nav nemaz tik vienkārši. Grūti noteikt par darbību kārtību. Piemēram, Irāna pieprasa atcelt sankcijas. Taču tad ir jāapstiprina, ka Teherāna ievēro KVRP. Islāma Republika skaidro, ka šodien kodoldarījums netiek izpildīts pilnā apjomā tikai tādēļ, ka amerikāņi no tā izstājušies pirmie. Kā atgriezties pie KVRP, lai mehānisms strādātu paralēli, - tas nav zināms," uzskata Margojevs.

Viņš atzina, ka Baidenam nebūs vienkārši atcelt pret Irānu vērstos Trampa lēmumus. Aizejošā administrācija un tās sekotāji Irānas politiku vērtēja tikai negatīvi, ignorēja pārrunu un kodoldarījuma ievērošanas neilgā perioda pozitīvo pieredzi. Tomēr eksperts ir pārliecināts: no eskalācijas līdz militāra konflikta līmenim izdosies izvairīties.

11
Tagi:
Irāna, ASV, Donalds Tramps
Pēc temata
ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu
Starptautiskā koalīcija pamet Tadži armijas bāzi Irākā
Princis un prezidents. Kāpēc ASV neliek mieru Putina un Muhameda attiecības
Polijas karogs

Nauda par demokrātiju. Pie novedīs Polijas un Ungārijas sabotāža

10
(atjaunots 12:28 05.12.2020)
Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem. Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības.

Pasaules veselības organizācija brīdina: pēc Jaunā gada svētkiem Eiropa saskarsies ar trešo koronavīrusa vilni. Brisele jau no pirmā viļņa laikiem nespēj apstiprināt ekonomiskā atbalsta pasākumus un Eiropas Savienības budžetu. Finansiālā palīdzība saistīta ar noteikumiem, kam nepiekrīt Polija un Ungārija. Kur meklējams sabotāžas iemesls? Par to portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Eiropas oligarhija

"Mēs nepakļausimies šantāžai," paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Pēc viņa domām, partneri ES nodarbojas ar izspiešanu.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Viņam piebalso Ungārijas prezidents Viktors Orbans. "Kad budžetu apstiprinās, nebūs vairs nekādu šķēršļu, kas neļautu šantažēt tos, kuri nepiekrīt migrantu politikai," viņa teikt citēja aģentūra MTI.

Jūlijā ES apstiprināja Eiropas budžetu 2021.-2027. gg. par 1,85 triljoniem eiro, kā arī vienojās par ekonomikas atbalsta pasākumu komplekstu 750 miljardu apmērā. Līdzekļu saņemšanas noteikumos nekas nav teikts par bēgļu uzņemšanu. Taču problēmu rada cits, tikpat nopietns punkts – naudas piešķiršanu Brisele saista ar demokrātisko standartu ievērošanu.

Polijai un Ungārijai tas šķiet par daudz, jo par tiem Briselei regulāri rodas pretenzijas pret Varšavu un Budapeštu. "Mēs sakām "jā" Eiropas Savienībai, taču "nē" – tam, ka mūs grib sodīt kā bērnus, - poļu viedokli skaidroja Moraveckis. – Organizācija, kurā Eiropas oligarhija sit vājākos, nav tā savienība, kurā mēs iestājāmies."

Abas valstis no kopējās kases saņem vērā ņemamus līdzekļus. 2018. gadā Ungārija saņēma sešus miljardus eiro, Polija – divarpus reizes vairāk. Koronakrīzes periodā palīdzība nāks par labu, tomēr poļi un ungāri pat nedomā piekāpties.

Vērtības piespiedu kārtā

Iepriekš alianse necentās saistīt kopā materiālās un politiskās vērtības. Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem". Bloka dalībnieki iebilst pret diskrimināciju, atbalsta toleranci, taisnīgumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību. Pārkāpumus soda ar sankcijām.

Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības. Abu Austrumeiropas valstu valdībām pārmet labējo populismu, spiedienu pret tiesu sistēmu un presi.

Pēdējos gados izcēlusies virkne skandālu. 2018. gadā Polijas prezidents Andžejs Duda neļāva nosaukt valsts teritorijā izveidotās nacistiskās nometnes par poļu nometnēm, kā arī pārmest poļiem dalību holokaustā. Pēc tam ES vairākkārt kritizēja reformu, kas pakļaus tiesu varu Polijā izpildvarai – tā uzskata reformas pretinieki.

Oktobrī Polijā sākās plašas demonstrācijas pret abortu aizliegumu. Pēc būtības, jaunais likums neļauj pārtraukt grūtniecību pat embrija neārstējamas vai nopietnas saslimšanas gadījumā.

Vienlaikus žurnālisti Ungārijā sudzas par cenzūru, parlaments liedzis transpersonām tiesības mainīt dokumentos ziņas par dzimumu, kas norādīts pēc dzimšanas. Viktoram Orbanam jau sen pārmet centienus pastiprināt prezidenta varu un vājināt parlamenta lomu. Brisele uzskata, ka politiķis rīkojas autoritatīvi.

Polija un Ungārija savas intereses nostāda pāri Eiropas kopējām interesēm, un viņu partneri par to ir sašutuši. Tāpat kā pārējās Višegradas grupas valstis – Slovākija un Čehija – tās apstrīdēja migrantu uzņemšanas kvotas un pārkāpa budžeta disciplīnu, lai arī abu saņemtās dotācijas ir vienas no lielākajām ES.

Nav īstais laiks veto

Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele pieprasa tālākas pārrunas. "Vienprātība par budžetu ir, tās nav tikai jautājumā par likuma virsvadību," viņa paskaidroja. Tiesa, pagaidām nav saprotams, ko darīt ar dumpiniekiem. Vācu politiķe atteicās no spekulācijām par šo tēmu.

Par notiekošo noskaitušies Merkeles kolēģi ES vadībā. Vācijas Eiropas lietu ministrs Maikls Rots norādīja, ka "tagad nav īstais laiks veto, ir jārīkojas saliedēti".

"Visu interesēs ir ātrāk atrisināt problēmu. No tā ir atkarīgas darba vietas," konstatēja EK priekšsēdētāja vietnieks, Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timermans.

Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons paziņoja, ka jautājumā par demokrātijas standartu ievērošanu kompromiss nav pieļaujams. "Kā ārkārtas līdzekli mēs izskatām tālāko lēmumu pieņemšanu bez Polijas un Ungārijas dalības," viņš piedraudēja.

"Gan situācija ir sarežģīti risināma, gan budžeta saskaņošana bija grūta, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja Sanktpēterburgas universitātes profesore, politoloģijas zinātņu doktore Nataļja Jerjomina. – Tagad rit pārrunas ar Poliju un Ungāriju. Acīmredzot, viņi mēģinās izkaulēt finansiālā atbalsta garantijas."

ES nevar pastāvēt bez pieņemta budžeta – apstāsies darbs visos politikas virzienos, norādīja Jerjomina. "Cietīs arī paši šantāžisti, tas ir, Ungārija un Polija," viņa piezīmēja.

Notiekošais var sāpīgi skart Vācijas prestižu, kas šogad ieņem priekšsēdētāja vietu savienībā, atgādināja Krievijas zinatņu akadēmijas Eiropas institūta Politiskās integrācijas centra vadītāja Ludmila Babiļina. Tomēr, ja ES ir "plāns B" gadījumam, ja budžeta nebūs, ar ekonomiskās palīdzības paketi klāsies daudz grūtāk. "Ja daudzgadu budžets netiks saskaņots līdz Jaunajam gadam, finansējumu katram 2021. gada mēnesim aprēķinās saskaņā ar vienu divpadsmito daļu no 2020. gada cipariem. Bet tāds variants nozīmē, ka papildu fonds ekonomikas atjaunošanai nestāsies spēkā. Tad pandēmijā nopietni cietušajām valstīm klāsies smagi," viņa paskaidroja.

Tomēr, pretēji publikācijām medijos un populistiski noskaņotu politiķu izteikumiem, jautājums par Polijas un Ungārijas izstāšanos no ES nav cilāts. "Tāds solis nav izdevīgs ne vienai, ne otrai pusei. Pie tam tas ir neprāts – to skaidri demonstrēja pārrunas Brexit jautājumā, - uzskata Babiļina. – Tomēr pretrunas starp Varšavu, Budapeštu un Briseli ir principiālas, un būs grūti tās ātri atrisināt."

Konflikti blokā nav nekāds retums, atgādināja Jerjomina. Tomēr tagad runa ir par politiskām domstarpībām, ne finansiālām. "Principu un vērtību sadursme – tā ir nopietna problēma. Rodas slēdziens par "nopietnu slimību" ES – nav solidaritātes tālākam ceļam. Pagaidām kompromisu vēl atrod, taču jau ir iezīmētas robežas tā meklējumiem. Tas ietekmē ES imidžu un statusu," uzsvēra eksperte.

Sods būs

ES dola darīt visu iespējamo, lai līdz gada beigām pieņemtu budžetu. Bet pēc tam nāks sods par šantāžu. "Pēc kaut kāda laika Brisele patiešām var ieviest sankcijas, piemēram, atņemt abām nepaklausīgajām valstīm balsstiesības padomē," konstatēja Jerjomina.

Tomēr Ludmila Babiļina atzīmēja, ka ietekmes instrumentu nav daudz. "Visdrīzāk, ES mīkstinās noteikumus," viņa uzskata. 2015. gadā alianses līderi piekāpās Polijai un Ungārijai jautājumā par migrantu uzņemšanas kvotām. Kopš tā laika nav nekādu instrumentu, kas ļautu tās saukt pie kārtības.

Taču tagad Eiropas Parlaments pieturas pie stingras pozīcijas. Tomēr Polijai un Ungārijai ir piekritēji – tās atbalsta Slovēnija. Lai nu kā, budžetu pieņemts, vēl ir dažas nedēļas līdz Ziemassvētku brīvdienām. Bet galvenais jautājums – kurš piekāpsies – pagaidām palicis neatbildēts.

10
Pēc temata
ES līderi turpinās apspriest antikrīzes fondu
Ir budžets: ES līderiem izdevies vienoties
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Ja neklausīsi, naudu nedabūsi: ES vēlas izdomāt jaunu maksājumu kārtību
Covid-19

Covid-19 gadījumu skaits atkal tuvojas 800, 11 cilvēki miruši

0
(atjaunots 18:28 05.12.2020)
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem.

RĪGA, 5. decembris - Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā valstī fiksēti 794 Covid-19 gadījumi. Diennakts laikā veikti 8695 Covid-19 testi, tātad apstiprinošus rezultātus uzrādījuši 9,1% no tiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Līdztekus publicēta informācija par 11 pacientu nāvi ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Trīs no viņiem piederēja pie 60-70 gadu vecuma grupas, seši cilvēki – pie 75-85 gadu vecuma grupas, divi bija vecāki par 85 gadiem.

Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 20 787 koronavīrusa gadījumi.

Iepriekš vēstīts, ka no 3. decembra smagās epidemioloģiskas situācijas fonā spēkā stājušies jauni ierobežojumi. Tagad visiem iedzīvotājiem jāievēro princips "2+2": cilvēki, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, var tikties tikai divatā, viņiem jāievēro 2 metru distance. Aizliegti privāti pasākumi, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Maskas jāvalkā visas telpās, arī darba vietā. Izņēmums pieļaujams mājās.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam tagad jānodrošina 15 kvdrātmetru telpa. Noteikti arī citi ierobežojumi.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus
Perevoščikovs: ierobežojumi ir nepieciešami, ja nav sabiedrības atbildības
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos