Cigarešu paciņa ar uzrakstu

Smēķēšanas aizlieguma aizliegšana

86
(atjaunots 15:39 11.09.2016)
Starptautiskais komentētājs Dmitrijs Kosirevs stāsta par Čehijas parlamentu, kurš neatbalstīja likumu par smēķēšanas aizliegumu, un ASV centieniem ieviest brīdinājuma uzrakstus uz cigarešu paciņām.

Dmitrijs Kosirevs vēsturnieks, rakstnieks, orientālists, Krievijas kustības par smēķētāju tiesībām prezidija loceklis un starptautiskais komentētājs

Parādījušās divas labas ziņas cīņā pret negodīgu antitabakas kampaņu. Pirmā nāk no Čehijas. Jūs domājat, ka pa pasauli maršē aizvien jauni smēķēšanas aizliegumi? Ne gluži. Čehijas parlaments noraidījis likumprojektu par smēķēšanas aizliegumu restorānos un bāros. Tiesa, situācija bija amizanta. Viena partija nobalsoja pret, jo aizliegums demonstrējot necieņu pret smēķējošiem pilsoņiem. Otrā – tāpēc, ka likumprojekta grozījumi esot pārāk izdevīgi smēķētājiem. Un tomēr galvenais ir rezultāts.

Savukārt otrā ziņa ir tik interesanta, ka ar vienu rakstu vien neiztikšu. Ziņa nāk no ASV – valsts, kur izdomāta, uzsākta un finansēta antitabakas kampaņa ar visiem tās meliem. Šis jaunums parāda, kur īsti slēpjas meli.

Ziņai veltītais raksts publicēts The New York Times. Ar visiem lasītāju komentāriem, kuri ir interesantāki par pašu rakstu.

Runa ir par to, ka amerikāņu Food & Drug Administration (tas ir PVD analogs) jau piecus gadus nevar sākt publicēt "jautrās bildītes" uz cigarešu paciņām, lai gan likumam par to apritējuši nevis pieci, bet pat veseli septiņi gadi.

Elektroniskā cigarete. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tālāk publicēšu vairākus citātus, jo raksta autore ir sieviete, kurai piemīt augsts stils, un kura prot parādīt gan sašutumu, gan izmisumu.

"ASV vēl joprojām labumu gūst tabakas kompānijas, bet cilvēki, kuri turpina smēķēt, ir zaudētājos. Tāpat kā bērni, kuri sāks smēķēt. Tāpat kā tie, kuri zaudējuši vecākus vai bērnus tabakas izraisītas slimības dēļ." Noslēgumā viņa stāsta: "FDA ir pārāk ievilcinājusi lietu, tai jāstājas pret tabakas kompānijām tikpat enerģiski, pārdroši un ātri, kā rīkojas šīs nozares pārstāvji jau gadu desmitiem. FDA ir jāpilda savs uzdevums un jānodrošina sabiedrībai veselības aprūpes pakalpojums, ko prasa likums un ko pelnījusi Amerika."

Par stilu: kad cilvēks tā kliedz vienu reizi, tas ir iespaidīgi. Kad augstas morāles histērija kļūst ierasta un dažādi personāži to atkārto ar vienādiem vārdiem – tas apnīk un liek grimt pārdomās.

Rakstā kliedz Džoana Koena, Globālās tabakas kontroles institūta direktore un Hopkinsa-Blūmberga sabiedrības veselības skolas profesore. Blūmbergs (iespējams, kāds to nezina) ir visbagātākais ASV antitabakas kustības darbinieks, un viņa nauda tiek izmantota antitabakas propagandas morālas kvēles uzturēšanai visā pasaulē.

Kā vienmēr, lasītāji atsaucas. Brīdī, kad lasīju materiālu, bija 178 komentāri (droši vien tagad to skaits ir pieaudzis). Es izlasīju visus. Sākumā ne uz ko īpašu necerēju. ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kur ilggadējais spiediens uz smēķētājiem ir licis samazināties viņu skaitam. Amerikai seko visa anglosakšu civilizācija (Kanāda, Lielbritānija, Austrālija, Jaunzēlande). Tur gan antitabakas kampaņas rezultāti ir krietni mazāki, ja vispār ir kaut kādi panākumi. Pārējā pasaulē situācija ir tāda: jo tālāk no angliski runājošā epicentra, jo mazāki ir panākumi. Patiesību sakot, nevis panākumi, bet izgāšanās – mēģinājumi visur pielietot smadzeņu apstrādes metodes, kas ir piemērotas tikai vienai civilizācijai, neko labu nedod.

Tātad no amerikāņu komentāriem es neko labu negaidīju. Mani gaidīja pārsteigums! Gandrīz puse komentāru autoru it nemaz neatbalstīja Džoanu. Viņi saka: "Nu, tad atgriezīsimies arī pie sausā likuma" (alkohola aizliegums, kurš gandrīz iznīcinājis ASV kā valsti), "aplīmēsim mašīnas ar notriektu un sakropļotu cilvēku attēliem."

Cigarešu kiosks. Foto no arhīva
© Sputnik / Ilya Pitalev

Taču tie ir cilvēki, kuri vienkārši atzīst acīmredzamo: "jautrajām bildītēm" nav gandrīz nekādu rezultātu. Uz rakstu atsaucās arī citādi noskaņoti lasītāji. Piemēram, tādi: "Smēķētāju pamattiesības bija pārkāptas, jo valdība apzināti pieļauj zinātnisku falsifikāciju, negodīgi vainojot smēķēšanu par infekcijas izraisītām slimībām. To pierāda katra veselības ministra atskaite." Un komentētāji publicē saites, kas pierāda viņu teikto.

Labi, tagad atliek tikai noskaidrot, kāpēc tad amerikāņi tā vilcinās ar "jautrajām bildītēm". Problēma slēpjas attēlos. Lūk, kā tos apraksta mūsu raksta autore Džoana: "Vienā uz veselām plaušām uzklātas nomelnējušas, tabakas saindētas plaušas… Kādā citā attēlā sieviete gaudo sāpēs – viņa mokās agonijā pasīvas smēķēšanas nāvīgo seku dēļ."

Pagaidiet, pie plaušām mēs atgriezīsimies nākamajā rakstā. Tagad aprunāsimies par to, kādas pasīvās smēķēšanas sekas ir nāvējošas? Kāpēc viņa gaudo, ja…? Kāds laikraksta lasītājs atbild Džoanai: "2007. gada Stenforda universitātes pētījums par pasīvu smēķēšanu, liecina, ka:

a. pasīvā smēķēšana nav saistīta ar nesmēķētāju plaušu vēzi

b. svaigā gaisā aparāti nefiksē dūmu sastāvdaļas jau 2 metru attālumā no smēķētāja vai pat tuvāk, jo tabakas dūmu biodegradācija ir ļoti ātra.

Nekad neesmu redzējis, ka šos rezultātus būtu atzinis kāds antitabakas lobijs."

Šo pētījumu neesmu lasījis, toties esmu lasījis sešus citus. Tie stāsta to pašu: nepastāv nekādi draudi veselībai pasīvas smēķēšanas dēļ. Grāmata, ko nesen publicēju par šo tēmu, sākas ar kāda slavena franču mediķa vārdiem par to, ka 2010. gadā tika veikti 100 medicīniskie pētījumi pasīvās smēķēšanas jomā un tie visi liecina vienu un to pašu: pasīvā smēķēšana kaitējumu nerada.

Pēc tam arī minētā Blūmberga fonds, tāpat kā citas organizācijas sāka finansēt pētījumus, kuri – kāds pārsteigums! – liecina par pretējo. Mediķi šo daiļradi dēvē par "atkritumu zinātni", taču viņus draud iesūdzēt tiesā par pasīvas smēķēšanas "draudu noliegšanu". Lūk, kā tas notiek.

Nu, bet noslēgumā atgriezīsimies pie sākotnējā jautājuma: kāpēc amerikāņu FDA nevar uzsākt "jautro bildīšu" kampaņu? Kas viņiem traucē? Par to runāsim nākamajā rakstā. Īsumā gan pateikšu: ASV tiesa ir aizliegusi FDA melot šajos attēlos.

Autora uzskati var neatbilst redakcijas viedoklim.

86
Pēc temata
Aptaukojušies nesmēķētāji
Smēķēšanas pretiniekiem šķiet, ka nelaiķu ir pārāk maz
Mistiskā saikne
Vai gribat dzīvot pāris gadus ilgāk?
Brīvprātīgā nodod paketi ar pārtiku, foto no arhīva

Pateicības diena kļuvusi par izsalkušo dienu: pasaules lielvalstij draud bads

38
(atjaunots 17:04 29.11.2020)
Vēsturiski Pateicības diena ir amerikāņu ražas svētku variants. Ģimene pulcējas pie viena galda. Faktiski galdā jābūt milzum daudziem gardumiem, ko vainago tradicionālais tītara cepetis.

Šogad svētki drīzāk atgādināja pirmo atbraucēju pieticīgo ikdienu. Laikā, kad Donalds Tramps apžēloja prezidenta tītaru, simtiem tūkstošu amerikāņu visā valstī stāvēja kilometriem garās rindās pēc bezmaksas produktiem. Vadošie mediji nosauca notiekošo par "bada krīzi", portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Amerikāņu galveno svētku priekšvakarā statistika apliecināja: 50 miljoni valsts iedzīvotāju regulāri cieš izsalkumu un ir nobažījušies, ka nākamgad vairs nevarēs izvairīties no bada.

ASV ir tāds speciāls termins "food insecurity". Ar to apzīmē pārliecības trūkumu – respondents nav drošs par savām iespējām sarūpēt iztiku tuvākajā nākotnē. Tas nenozīmē, ka viņam vispār nebūs ne kapeikas. Vienkārši visu naudu, iespējams, nāksies iztērēt par komunālajiem pakalpojumiem vai zālēm un iet gulēt izsalkušam.

Patlaban par iztiku nav droša vairāk nekā puse ģimeņu ar bērniem.

Pie tam šie cilvēku miljoni nav vienmērīgi izkliedēti visos štatos. Ir plaukstoši reģioni, kur rindas stāv nevis pēc bezmaksas pārtikas, bet gan pie dārgiem restorāniem brīva galdiņa gaidās. Toties citi rajoni satriec ar tajos valdošo nabadzību, kas drīzāk gan raksturīga jaunattīstības valstīm.

Piemēram, Albukerkē katrs trešais bērns regulāri jūt izsalkumu.

Bads un nabadzība visbagātākajā pasaules valstī izskatās paradoksāli. Piemēram, gara rinda pēc bezmaksas produktiem. Taču cilvēki tajā stāv paši savās automašīnās. 90. gados iestrēgušie amerikāņu dzīvesveida pielūdzēji vēl joprojām tic, ka personīgā mašīna ir bagātības simbols. Patiesībā, ņemot vērā attālumus Amerikā un panīkušo sabiedrisko transportu, savs auto nav luksuss, tā ir vienīgā iespēja nokļūt darbā, veikalā vai slimnīcā. Ja to pārdot, ģimenei pietiks naudas iztikai pāris mēnešus. Bet ko iesākt pēc tam?

"Zelta miljarda" valstīs kārtīgi nepaēdis cilvēks bieži cieš no aptaukošanās. Ar to un citam slimībām viņš maksā par to, ka gadu desmitiem lieto uzturā lētus produktus, kuros ir papilnam saldinātāju, konservantu un citu ķimikāliju. Tīri organiskie produkti maksā daudz dārgāk, tā ir greznība bagātiem cilvēkiem.

Šī iemesla dēļ "Kalna pilsētas" pielūdzēji apgalvo, ka "patiesībā" nekāda bada ASV nav. Tikai paši amerikāņi tā neuzskata un ir nopietni norūpējušies.

"Bada krīzes" oficiālā versija ir koronavīrusa epidēmija un Trampa neveiksmīgā politika. Tikai neviens nesola, ka nu jau pandēmija drīz beigsies, un tikai retais tic, ka jaunievēlētais Džo Baidens spēs uzlabot pilsoņu stāvokli.

Patiesībā pandēmija ASV tikai deva ērtu ieganstu, ar ko skaidrot katastrofālo ekonomisko krīzi un vidējās šķiras dzīves līmeņa lejupslīdi. Sāpīgi skarti ne tikai nabadzīgākie iedzīvotāju slāņi – viņi jau sen pieraduši iztikt ar saviem pabalstiem. Koronakrīze ir gandrīz iznīcinājusi vidējās klases zemākos slāņus. Miljoniem apsargu, pārdevēju, apkopēju un kasieru ir zaudējuši darbu un palikuši gandrīz bez iztikas līdzekļiem. Rindās pēc bezmaksas produktiem pārsvarā stāv šie cilvēki.

Daudz kas tiek darīts, lai palīdzētu nelaimīgajiem. Amerikāņi nodot produktus foodbank, dāsni ziedo naudu, iet brīvprātīgajos, caurām dienām izdala bezmaksas zupu, izvadā produktus pa mājām vecīšiem. Dažos štatos ēdienu palīdz izdalīt Nacionālā gvarde. Labdarības organizācijas strādā dienām un naktīm.

Valsts izmaksā pabalstus darbu zaudējušajiem un viņu ģimenēm. Tiesa, tas neattiecas uz desmitiem miljonu, kuri jau sen zaudējuši cerību sameklēt darbu un biržā nav reģistrēti.

Tomēr rodas skaudrs iespaids, ka vienlaikus pašā augstākajā līmenī tiek darīts viss, lai ēdamais būtu deficīts un cenas augtu. Par to, ka krīze radīta mākslīgi, liecina, piemēram, loģistikas ķēdīšu sabrukums. Pavasarī pandēmijas dēļ durvis slēdza virkne gaļas pārstrādes uzņēmumu – tajos it kā plosījās vīruss. Fermeri bija spiesti masveidā nokaut lopus un putnus. Gaļas izvešanai naudas nebija, un dzīvnieku līķus vienkārši sadedzināja.

Galu galā gaļas nodaļas lielveikalos iztukšojās, gluži kā plaukti veikalos padomju perestroikas gados. Pārdošanā nonāca tikai ekoloģiski tīras delikateses, tādas, kā amišu audzētas vistas un tītari par kosmiskām cenām.

Vienlaikus lokdauna dēļ slēdza restorānus un kafejnīcas. Lauksaimniecības produktu ražotāji, palikuši bez pircējiem, bija spiesti izliet grāvī pienu, izmest dārzeņus un zaļumus vai vienkārši pamest ražu laukos – sapūšanai. Vienlaikus darbu zaudējušie cilvēki stājās rindās pēc produktiem, foodbank’as sūdzējās par produktu trūkumu.

Vēlīnajos PSRS gados mākslīgais – arī pārtikas – deficīts lika pamatus visas ekonomikas sabrukumam un plašai īpašuma pārdalei. Izskatās, kaut ko līdzīgu gatavo arī amerikāņiem.

Tomēr jaunievēlētā prezidenta Baidena komanda plāno pilnā sparā strādāt pie globālās sasilšanas tēmas. Tās elements ir gaļas un piena patēriņa samazināšana. Ja rīkoties pēc ekokareivju noteikumiem – nokaut visas metānu ražojošās govis un palaist vistas staigāt pa zālīti, tas novedīs pie pārtikas cenu drausmīga pieauguma. To pēdās sadārdzināsies arī citas preces.

Šodien pat disciplinētie amerikāņu žurnālisti laiku pa laikam ierunājas ar pesimismu balsī. "Ziema būs ilga, pavasaris – kautrīgs, - raksta Sāra Džonsa no žurnāla Intelligencer. — Kopā ar mums būs koronavīruss, bet līdz ar to – arī bads."

Amerikāņu gaišajai nākotnei tic tikai nepielūdzamie "Kalna pilsētas liecinieki". Lielākā daļa no viņiem nekad mūžā nav redzējuši Ameriku. Vietējie iedzīvotāji savu tradicionālo optimismu pamazām zaudē – bads nav brālis.

38
Tagi:
Donalds Tramps, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
"Būs sāpīgi": ASV netiek galā ar likviditātes krīzi
Ekonomisko situāciju var aprakstīt tikai ar krievu burtu, uzskata SVF
Bank of America: ASV sākusies ekonomiskā krīze
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

15
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

15
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija