Kāpēc NATO biedē Maskavu ar papīra tīģeriem

Kāpēc NATO biedē Maskavu ar "papīra tīģeriem"

156
Maskava, tāpat kā Eiropa ļoti labi saprot, ka miljoniem vāciešu un francūžu, kuri ar lielāko prieku velk mugurā bruņuvestes, liek galvā ķiveres un traucas uz Austrumu fronti, lai aizsargātu tādas "eiropeiskās vērtības" kā latvieši un poļi, ir zinātniskās fantastikas vērts sižets.

NATO samitā Varšavā augsti stavoši ierēdņi un ģenerāļi vēlas kārtējo reizi apspriest iespējas mazināt "Krievijas draudus". Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Rostislavs Iščenko atzīmē, ka īpaši asi "draudus" jūtot Baltijas valstu iedzīvotāji un poļi – viņi prasa savu valstu teritorijās izvērst jaunus Rietumeiropas un ASV sabiedroto kontingentus.

Vašingtona un Londona izliekas, ka limitrofu bailes uz viņiem ir atstājušas iespaidu, un ierosina apmierināt lūgumu – pastiprināt NATO grupējumu pie Krievijas robežām. Runa ir par četru bataljonu dislokāciju.

No bloka militāro iespēju reālas pastiprināšanas viedokļa pie Krievijas ziemeļrietumu robežām, šis pastiprinājums ir bezjēdzīgs. Savukārt amerikāņu militārie analītiķi apgalvo, ka reāla militārā konflikta gadījumā pat četru pilnvērtīgu brigāžu dislokācija reģionā neļaus NATO noturēties daudz ilgāk.

Faktiski runa ir tikai par to, vai Krievijas karaspēks pie Oderas līnijas nokļūs nedēļas laikā vai process ilgs divas nedēļas. Visticamākais, amerikāņu karavīrus nāksies steigšus evakuēt no Polijas un Baltijas valstīm, ja kaut kas aizies greizi un militārais konflikts šajā virzienā tomēr notiks, neskatoties uz veselo saprātu.

Poļu un baltiešu aizsardzība – manevrs uzmanības novēršanai

Tātad ASV uzskata, ka Krievijas grupējumam pie Baltijas valstu robežām jau tagad ir absolūta priekšrocība, ko nav iespējams mazināt ne ar četru, ne sešpadsmit bataljonu palīdzību. Pie tam NATO militārās histērijas dēļ Krievija ir nolēmusi izvērst trīs jaunas pilnvērtīgas divīzijas un vēl vienu armijas korpusu Kaļiņingradā.

Jāpiebilst, ka Maskavai ir visas iespējas izvērst jaunās divīzijas ātrāk, nekā NATO savāks un nogādās savus bataljonus limitrofu teritorijās. Tas ir, teorētiski, provocējot militāro klatbūtni, ASV un NATO pasliktina savu stratēģisko stavokli konkrētajā reģionā.

Jautājums: kāpēc viņi biedē Maskavu ar "papīra tīģeriem", ja ir zināms, ka rezultātā būs tikai sliktāk?

Tas ir zināms, vismaz tāpēc, ka Vašingtona, kas sākotnēji solīja patstāvīgi atsūtīt visus četrus vajadzīgos bataljonus, jau pieprasa dalīt slogu uz pusēm – divi bataljoni no ASV, divi – no sabiedrotajiem Rietumeiropā. Vācieši un franči (kam tad vēl piešķirt bataljonus, ja ne viņiem) par to nav sajūsmā. Ilgu laiku prasīs arī reālā karaspēka parādīšanās pēc principiālā lēmuma pieņemšanas.

Ne tikai Maskava vien – arī Eiropas valstis labi apzinās, ka ar pāris bataljoniem nepietiks, ja patiešām sāksies karš. Eiropas valstu politiķi dažkārt gan izliekas naivi, taču ļoti labi saprot, ka miljoniem vāciešu un francūžu, kuri ar lielāko prieku velk mugurā bruņuvestes, liek galvā ķiveres un traucas uz Austrumu fronti, lai aizsargātu tādas "eiropeiskās vērtības" kā latvieši un poļi, ir zinātniskās fantastikas cienīgs sižets. Un tomēr ASV ar NATO starpniecību sekmīgi popularizē programmu, kas paredz "aizsargāt" mazos, taču ļoti lepnos sabiedrotos Austrumeiropā, kuri nu jau vairākus gadus rausta tīģeri aiz ūsām, būdami stāvā sajūsmā par savu bezbailību.

Uz jautājumu par to, kāpēc tas ir vajadzīgs, varētu atbildēt, ņemot vērā Krievijas grupējuma galveno koncentrācijas rajonu. Neskaitot Kaļiņingradas eksklāvu, kas ir apdraudēts arī savas izolētības dēļ, vairāk nekā puse visu no jauna formējamo vienību ir koncentrēta Krievijas dienvidrietumos, netālu no Ukrainas robežas – šajā jautājumā Kijeva jau ir kritusi histērijā.

NATO samita priekšvakarā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova ziņojumā atskanēja informācija par to, ko Maskava uzskata par bīstamāko tieši dienvidrietumu virzienā.

Viņš brīdināja savus rietumu draugus un partnerus par to, ka saņemtā informācija liecina: Kijeva tuvākajā laikā varētu organizēt liela mēroga provokācijas konflikta rajonā Donbasā, kas varētu novest pie liela mēroga karadarbības atsākšanās.

Kam vajadzīgas jaunas teritorijas

Mazliet padomāsim, atcerēsimies ASV neslēpto (nu jau divarpus gadus labi redzamo) tieksmi saistīt Krievijai rokas, iesaistot to pilnvērtīgā konfliktā Ukrainā. Paturēsim prātā arī to, ka tieši Baltijas valstis un Polija ne vienu reizi vien ir solījuši Kijevai militāru palīdzību "Krievijas agresijas" gadījumā.

Paturēsim prātā arī to, ka vairākām NATO dalībvalstīm Austrumeiropā ir zināmas problēmas ar Ukrainas teritorijām, kas agrāk ietilpa šo valstu sastāvā – tās apdzīvo atbilstošas mazākumtautības. Gan Polija, Ungārija un Rumānija, gan arī Bulgārijas valdība sākusi domāt par tautiešu tiesību aizsardzību un atbalstīja ideju par bulgāru autonomijas izveidi Ukrainā.

Ko mēs iegūstam rezultātā? Lielu Ukrainas konflikta saasināšanās iespējamību un vienlaicīgu tā internacionalizāciju, ja tajā iesaistīsies NATO locekļi Austrumeiropā. Starp tiem viskareivīgāk noskaņotas ir Baltijas valstis un Polija (tās, kam apsolīti jaunie bataljoni).

Tagad atskatīsimies vēsturē. 1939. gadā Varšava drosmīgi noraidīja visas Vācijas prasības un alka karot. Valsts saņēma angļu un franču garantijas. Polijas armija skaitliski bija līdzīga vācu armijai. Par Reiha reālo tehnisko pārsvaru un valsts Ģenerālštāba absolūto intelektuālo pārsvaru Polijā vēl nekas nebija zināms.

Valsts militārā vadība uzskatīja, ka mierīgi noturēsies vairākas nedēļas vai pat pāris mēnešus. Pēc tam uzbrukumā dosies franči, kuru armija tobrīd tika uzskatīta (nepelnīti, taču arī par to vēl nevienam nekas nebija zināms) par spēcīgāko pasaulē, un līdz ar viņiem – arī angļi. Nu, bet pēc tam poļi grasījās dalīt trofejas un apgūt jaunās teritorijas, starp citu, tostarp arī Austrumprūsiju, kuras trešo daļu pašlaik aizņem Kaļiņingradas apgabals.

Vai Kaļiņingradas apgabala blokāde ir iespējama

Vārdu sakot, bija jārada aizsardzības un ātras uzvaras iespējas ilūzija, lai pamudinātu uz karu "lielgabalu gaļu" Austrumeiropā.

XX gadsimta pirmajā pusē šo ilūziju dāvāja angļu un franču garantijas. Tagad ar vienkāršām NATO garantijām vairs nepietiks. Pat limitrofi ir kļuvuši gudrāki un šaubās par to, vai amerikāņi (un eiropieši) riskēs ar liela mēroga karu pret kodollielvalsti Rīgas un Varšavas ambīciju dēļ.

Tagad garantiju ir jāapstiprina ASV un Rietumeiropas kontingentiem atbilstošajās teritorijās.

Limitrofi uzskata, ka karadarbības situācijā šie kontingenti neizbēgami nokļūs ugunī, tātad vecākie partneri faktiski automātiski iesaistīsies karā – pēc savu karavīru bojāejas.

Protams, "viltīgās Krievijas" uzbrukums "miermīlīgajiem amerikāņu karavīriem" ievērojami vienkāršos arī valsts iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai katra NATO valsts atsevišķi tiktu ierauta konfliktā NATO sastāvā.

Aptauja

2017. gadā Latvijā ieradīsies jauns NATO bataljons. Vai jūs par to priecājaties?
  • Protams, tas taču ir mūsu interesēs
    29.3% (36)
  • Kāda starpība? Tik un tā nekas nemainīsies
    4.1% (5)
  • Nē, tas nav vajadzīgs
    40.6% (50)
  • Pilnīgi pietiktu arī to karavīru, kas jau ieradušies
    2.4% (3)
  • Pietiks reiz mērīties gailīšiem!
    23.6% (29)
Nobalsojuši: 2

Tas nozīmē, ka limitrofi, kuri jau sen ir pārkāpuši robežas ar savu rusofobiju, pavisam zaudēs galvu savā bezbailībā.

Tālāk viss notiks pavisam vienkārši. Ja Ukrainā sāksies liela mēroga karadarbība, nebūs grūti kārtējo reizi apsūdzēt Krieviju par tās agresiju. Pēc tam nav pat nekādas vajadzības pārkāpt robežu, lai sniegtu atbalstu "jaunajai demokrātijai", atliek tikai organizēt Kaļiņingradas apgabala blokādi.

Blokāde ir naidīga rīcība, ko starptautiskie tiesiskie akti pielīdzina militārai agresijai. Maskavai to nāksies parvarēt jebkurā gadījumā. Apgabals, flote un kājnieku spēki nespēj pastāvēt bez saziņas ar valsti. Nu, un iznīcinot kuģus un lidmašīnas, kas centīsies lauzt blokādi, var arī ar bļāvieniem par to, ka Krievija ir uzbrukusi.
Pēc tam limitrofi (tāpat kā poļi 1939. gadā) domās, ka Krievija atkāpsies ASV neizbēgamās (pēc viņu domām) iejaukšanās draudu priekšā.

Pārvietojot uz Baltijas valstīm bandinieku – četrus bataljonus (no kuriem puse pieder citām valstīm), ASV cenšas atrisināt vēl joprojām neatrisināto Krievijas un Eiropas militārās konfrontācijas problēmu, taču paši plāno neiesaistīties konfliktā.

Pirmkārt, nav zināms, kad šie bataljoni parādīsies. Otrkārt, ir daudz vieglāk evakuēt pāris bataljonus, nekā klājās angļiem, kad nācās 1940. gadā no Dinkerkas izvest gandrīz 340 tūkstošus savējo, franču un beļgu kareivju.

Tātad konflikta risks slēpjas nevis amizantajos un bezspēcīgajos bataljonos, bet gan neadekvātu politiķu galvās, kam vēsture nav devusi nekādu mācību.

Autora uzskati var nesakrist ar redakcijas viedokli.

156
Pēc temata
Samita rezultāti: iespējams, NATO darbībai drīzumā tiks pielikts punkts
Krievijas un NATO Padomē netiekas domubiedri
Kā Krievija atbildēs uz NATO bataljoniem
Latvijai gaidāmi lieli izdevumi NATO spēku uzņemšanai
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

21
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

21
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

20
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

20
Tagi:
Ķīna, ASV
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā

0
(atjaunots 14:14 19.09.2020)
Kontinentālajā hokeja līgā palūdza Rīgas "Dinamo" nomainīt Covid-19 testēšanas izpildītāju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Latvijā lietotie koronavīrusa testi piekāpjas Krievijas testiem datu precizitātes ziņā, paziņoja Kontinentālās hokeja līgas vadītājs Aleksejs Morozovs.

"Sarežģītība ir tajā, ka tur ir viltus pozitīvie rezultāti. Mēs par to zinām uz "Ņeftehimik" hokejistu piemēra. Pēc atlidošanas Ņižņekamskā spēlētāji izgāja detalizētu testēšanu, un neviens saslimšanas gadījums neapstiprinājās, savukārt "Ņeftehimik" nospēlēja nākamo regulārā čempionāta maču Sanktpēterburgā," citē Morozova vārdus līgas oficiālā mājaslapa.

Tāpat KHL prezidents atgādināja gadījumu ar arbitru, kuram pirmreizējais tests Rīgā izrādījās pozitīvs, savukārt tiesnesis tika ievietots karantīnā, taču nākošā testēšana jau uzrādīja negatīvu rezultātu.

"Mēs nosūtījām Rīgas "Dinamo" vēstuli ar lūgumu nomainīt testēšanas izpildītāju. Krievijas PĶR testi, kuru rezultāti tiek saņemti pēc 8-10 stundām, sniedz visprecīzākos datus," paziņoja Morozovs.

Analoģisku viedokli pauda arī Omskas "Avangard" direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Krilovs.

"Situācija līgā ar maču pārcelšanu ir saistīta ar eksprestestiem. Ja Rīgā būtu normāli testi, nekas tāds nebūtu," paziņoja viņš Sport24.

Ar Covid-19 testiem Latvijā nodarbojas kompānija "E.Gulbja laboratorija". Šīs kompānijas valdes locekle Sandra Dimante sarunā ar Sportacentrs.com kategoriski noliedza, ka laboratorija izmanto eksprestestus:

"Nezinu, kur KHL prezidents smeļas informāciju, taču mēs nevienu eksprestestu neesam veikuši! Tā gluži vienkārši ir nepatiesa informācija. Mēs veicam RNS testus, jā, ar dažādām metodēm. Eksperimenta kārtībā eksprestesti ir tikuši izmēģināti, taču esam pārliecinājušies, ka tie nav precīzi, un attiecīgi vairs neizmantojam."

Dimante nekomentēja to, ka pēc pozitīviem Covid-19 analīžu rezultātiem, kas tika veiktas Rīgā, "Ņeftehimik" spēlētāju saņēma negatīvus rezultātus Krievijā.

"Pateikšu tikai, ka testu paraugus iespējams iegūt dažādi," atzīmēja viņa.

KHL vadītāja lūgumu Rīgas klubam par organizācijas nomaiņu, kura veic testēšanu Latvijā, "E.Gulbja laboratorija" valdes locekle uzskata par absurdu: "Mediķi taču netiek sūtīti tiesāt hokeja spēli."

Patlaban karantīnā atrodas divi klubi – Somijas "Jokerit" un Kazahstānas "Baris", ar kuru vakar bija jāspēlē Rīgas "Dinamo". Turklāt aizvakar trīs pozitīvus rezultātus uzrādīja Jaroslavļas "Lokomotiv" hokejistu Covid-19 testi. Komandas mačs Sočos tika atcelts, visi "Lokomotiv" spēlētāji un personāls izies papildu izmeklējumu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, KHL
Pēc temata
Latvijā 11 jauni Covid-19 gadījumi, ieskaitot "Ņeftehimik" hokejistus
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Ja izdevās sazvanīt, gatavojieties stāvēt rindā: kā šobrīd iespējams nodot Covid-19 testu