Kāpēc NATO biedē Maskavu ar papīra tīģeriem

Kāpēc NATO biedē Maskavu ar "papīra tīģeriem"

156
Maskava, tāpat kā Eiropa ļoti labi saprot, ka miljoniem vāciešu un francūžu, kuri ar lielāko prieku velk mugurā bruņuvestes, liek galvā ķiveres un traucas uz Austrumu fronti, lai aizsargātu tādas "eiropeiskās vērtības" kā latvieši un poļi, ir zinātniskās fantastikas vērts sižets.

NATO samitā Varšavā augsti stavoši ierēdņi un ģenerāļi vēlas kārtējo reizi apspriest iespējas mazināt "Krievijas draudus". Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Rostislavs Iščenko atzīmē, ka īpaši asi "draudus" jūtot Baltijas valstu iedzīvotāji un poļi – viņi prasa savu valstu teritorijās izvērst jaunus Rietumeiropas un ASV sabiedroto kontingentus.

Vašingtona un Londona izliekas, ka limitrofu bailes uz viņiem ir atstājušas iespaidu, un ierosina apmierināt lūgumu – pastiprināt NATO grupējumu pie Krievijas robežām. Runa ir par četru bataljonu dislokāciju.

No bloka militāro iespēju reālas pastiprināšanas viedokļa pie Krievijas ziemeļrietumu robežām, šis pastiprinājums ir bezjēdzīgs. Savukārt amerikāņu militārie analītiķi apgalvo, ka reāla militārā konflikta gadījumā pat četru pilnvērtīgu brigāžu dislokācija reģionā neļaus NATO noturēties daudz ilgāk.

Faktiski runa ir tikai par to, vai Krievijas karaspēks pie Oderas līnijas nokļūs nedēļas laikā vai process ilgs divas nedēļas. Visticamākais, amerikāņu karavīrus nāksies steigšus evakuēt no Polijas un Baltijas valstīm, ja kaut kas aizies greizi un militārais konflikts šajā virzienā tomēr notiks, neskatoties uz veselo saprātu.

Poļu un baltiešu aizsardzība – manevrs uzmanības novēršanai

Tātad ASV uzskata, ka Krievijas grupējumam pie Baltijas valstu robežām jau tagad ir absolūta priekšrocība, ko nav iespējams mazināt ne ar četru, ne sešpadsmit bataljonu palīdzību. Pie tam NATO militārās histērijas dēļ Krievija ir nolēmusi izvērst trīs jaunas pilnvērtīgas divīzijas un vēl vienu armijas korpusu Kaļiņingradā.

Jāpiebilst, ka Maskavai ir visas iespējas izvērst jaunās divīzijas ātrāk, nekā NATO savāks un nogādās savus bataljonus limitrofu teritorijās. Tas ir, teorētiski, provocējot militāro klatbūtni, ASV un NATO pasliktina savu stratēģisko stavokli konkrētajā reģionā.

Jautājums: kāpēc viņi biedē Maskavu ar "papīra tīģeriem", ja ir zināms, ka rezultātā būs tikai sliktāk?

Tas ir zināms, vismaz tāpēc, ka Vašingtona, kas sākotnēji solīja patstāvīgi atsūtīt visus četrus vajadzīgos bataljonus, jau pieprasa dalīt slogu uz pusēm – divi bataljoni no ASV, divi – no sabiedrotajiem Rietumeiropā. Vācieši un franči (kam tad vēl piešķirt bataljonus, ja ne viņiem) par to nav sajūsmā. Ilgu laiku prasīs arī reālā karaspēka parādīšanās pēc principiālā lēmuma pieņemšanas.

Ne tikai Maskava vien – arī Eiropas valstis labi apzinās, ka ar pāris bataljoniem nepietiks, ja patiešām sāksies karš. Eiropas valstu politiķi dažkārt gan izliekas naivi, taču ļoti labi saprot, ka miljoniem vāciešu un francūžu, kuri ar lielāko prieku velk mugurā bruņuvestes, liek galvā ķiveres un traucas uz Austrumu fronti, lai aizsargātu tādas "eiropeiskās vērtības" kā latvieši un poļi, ir zinātniskās fantastikas cienīgs sižets. Un tomēr ASV ar NATO starpniecību sekmīgi popularizē programmu, kas paredz "aizsargāt" mazos, taču ļoti lepnos sabiedrotos Austrumeiropā, kuri nu jau vairākus gadus rausta tīģeri aiz ūsām, būdami stāvā sajūsmā par savu bezbailību.

Uz jautājumu par to, kāpēc tas ir vajadzīgs, varētu atbildēt, ņemot vērā Krievijas grupējuma galveno koncentrācijas rajonu. Neskaitot Kaļiņingradas eksklāvu, kas ir apdraudēts arī savas izolētības dēļ, vairāk nekā puse visu no jauna formējamo vienību ir koncentrēta Krievijas dienvidrietumos, netālu no Ukrainas robežas – šajā jautājumā Kijeva jau ir kritusi histērijā.

NATO samita priekšvakarā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova ziņojumā atskanēja informācija par to, ko Maskava uzskata par bīstamāko tieši dienvidrietumu virzienā.

Viņš brīdināja savus rietumu draugus un partnerus par to, ka saņemtā informācija liecina: Kijeva tuvākajā laikā varētu organizēt liela mēroga provokācijas konflikta rajonā Donbasā, kas varētu novest pie liela mēroga karadarbības atsākšanās.

Kam vajadzīgas jaunas teritorijas

Mazliet padomāsim, atcerēsimies ASV neslēpto (nu jau divarpus gadus labi redzamo) tieksmi saistīt Krievijai rokas, iesaistot to pilnvērtīgā konfliktā Ukrainā. Paturēsim prātā arī to, ka tieši Baltijas valstis un Polija ne vienu reizi vien ir solījuši Kijevai militāru palīdzību "Krievijas agresijas" gadījumā.

Paturēsim prātā arī to, ka vairākām NATO dalībvalstīm Austrumeiropā ir zināmas problēmas ar Ukrainas teritorijām, kas agrāk ietilpa šo valstu sastāvā – tās apdzīvo atbilstošas mazākumtautības. Gan Polija, Ungārija un Rumānija, gan arī Bulgārijas valdība sākusi domāt par tautiešu tiesību aizsardzību un atbalstīja ideju par bulgāru autonomijas izveidi Ukrainā.

Ko mēs iegūstam rezultātā? Lielu Ukrainas konflikta saasināšanās iespējamību un vienlaicīgu tā internacionalizāciju, ja tajā iesaistīsies NATO locekļi Austrumeiropā. Starp tiem viskareivīgāk noskaņotas ir Baltijas valstis un Polija (tās, kam apsolīti jaunie bataljoni).

Tagad atskatīsimies vēsturē. 1939. gadā Varšava drosmīgi noraidīja visas Vācijas prasības un alka karot. Valsts saņēma angļu un franču garantijas. Polijas armija skaitliski bija līdzīga vācu armijai. Par Reiha reālo tehnisko pārsvaru un valsts Ģenerālštāba absolūto intelektuālo pārsvaru Polijā vēl nekas nebija zināms.

Valsts militārā vadība uzskatīja, ka mierīgi noturēsies vairākas nedēļas vai pat pāris mēnešus. Pēc tam uzbrukumā dosies franči, kuru armija tobrīd tika uzskatīta (nepelnīti, taču arī par to vēl nevienam nekas nebija zināms) par spēcīgāko pasaulē, un līdz ar viņiem – arī angļi. Nu, bet pēc tam poļi grasījās dalīt trofejas un apgūt jaunās teritorijas, starp citu, tostarp arī Austrumprūsiju, kuras trešo daļu pašlaik aizņem Kaļiņingradas apgabals.

Vai Kaļiņingradas apgabala blokāde ir iespējama

Vārdu sakot, bija jārada aizsardzības un ātras uzvaras iespējas ilūzija, lai pamudinātu uz karu "lielgabalu gaļu" Austrumeiropā.

XX gadsimta pirmajā pusē šo ilūziju dāvāja angļu un franču garantijas. Tagad ar vienkāršām NATO garantijām vairs nepietiks. Pat limitrofi ir kļuvuši gudrāki un šaubās par to, vai amerikāņi (un eiropieši) riskēs ar liela mēroga karu pret kodollielvalsti Rīgas un Varšavas ambīciju dēļ.

Tagad garantiju ir jāapstiprina ASV un Rietumeiropas kontingentiem atbilstošajās teritorijās.

Limitrofi uzskata, ka karadarbības situācijā šie kontingenti neizbēgami nokļūs ugunī, tātad vecākie partneri faktiski automātiski iesaistīsies karā – pēc savu karavīru bojāejas.

Protams, "viltīgās Krievijas" uzbrukums "miermīlīgajiem amerikāņu karavīriem" ievērojami vienkāršos arī valsts iekšējās procedūras, kas nepieciešamas, lai katra NATO valsts atsevišķi tiktu ierauta konfliktā NATO sastāvā.

Aptauja

2017. gadā Latvijā ieradīsies jauns NATO bataljons. Vai jūs par to priecājaties?
  • Protams, tas taču ir mūsu interesēs
    29.3% (36)
  • Kāda starpība? Tik un tā nekas nemainīsies
    4.1% (5)
  • Nē, tas nav vajadzīgs
    40.6% (50)
  • Pilnīgi pietiktu arī to karavīru, kas jau ieradušies
    2.4% (3)
  • Pietiks reiz mērīties gailīšiem!
    23.6% (29)
Nobalsojuši: 2

Tas nozīmē, ka limitrofi, kuri jau sen ir pārkāpuši robežas ar savu rusofobiju, pavisam zaudēs galvu savā bezbailībā.

Tālāk viss notiks pavisam vienkārši. Ja Ukrainā sāksies liela mēroga karadarbība, nebūs grūti kārtējo reizi apsūdzēt Krieviju par tās agresiju. Pēc tam nav pat nekādas vajadzības pārkāpt robežu, lai sniegtu atbalstu "jaunajai demokrātijai", atliek tikai organizēt Kaļiņingradas apgabala blokādi.

Blokāde ir naidīga rīcība, ko starptautiskie tiesiskie akti pielīdzina militārai agresijai. Maskavai to nāksies parvarēt jebkurā gadījumā. Apgabals, flote un kājnieku spēki nespēj pastāvēt bez saziņas ar valsti. Nu, un iznīcinot kuģus un lidmašīnas, kas centīsies lauzt blokādi, var arī ar bļāvieniem par to, ka Krievija ir uzbrukusi.
Pēc tam limitrofi (tāpat kā poļi 1939. gadā) domās, ka Krievija atkāpsies ASV neizbēgamās (pēc viņu domām) iejaukšanās draudu priekšā.

Pārvietojot uz Baltijas valstīm bandinieku – četrus bataljonus (no kuriem puse pieder citām valstīm), ASV cenšas atrisināt vēl joprojām neatrisināto Krievijas un Eiropas militārās konfrontācijas problēmu, taču paši plāno neiesaistīties konfliktā.

Pirmkārt, nav zināms, kad šie bataljoni parādīsies. Otrkārt, ir daudz vieglāk evakuēt pāris bataljonus, nekā klājās angļiem, kad nācās 1940. gadā no Dinkerkas izvest gandrīz 340 tūkstošus savējo, franču un beļgu kareivju.

Tātad konflikta risks slēpjas nevis amizantajos un bezspēcīgajos bataljonos, bet gan neadekvātu politiķu galvās, kam vēsture nav devusi nekādu mācību.

Autora uzskati var nesakrist ar redakcijas viedokli.

156
Pēc temata
Samita rezultāti: iespējams, NATO darbībai drīzumā tiks pielikts punkts
Krievijas un NATO Padomē netiekas domubiedri
Kā Krievija atbildēs uz NATO bataljoniem
Latvijai gaidāmi lieli izdevumi NATO spēku uzņemšanai
Dolāra simbols, foto no arhīva

ASV miljardieri steigšus maina dolārus pret zeltu

27
(atjaunots 14:11 28.05.2020)
Daži Volstrīta titāni, vareni investori, kas nopelnījuši kapitālu Amerikas finanšu tirgū, ir ļoti norūpējušies par to, cik lielā mērā ASV ekonomika ir cietusi no koronavīrusa.

Amerikāņu miljardieriem parasti raksturīgs patriotisms un īpašs optimisms, jo tas ir viņu sabiedriskā stāvokļa uzlikts pienākums, taču, kā jau stāstījām, patlaban viņi ir nomākti un ļoti apšauba savas valsts gaišo nākotni, vismaz tuvākajā perspektīvā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.  

Tagad skumjajiem, dažkārt pat panikā kritušajiem miljardieriem pievienojušies baņķieri – viens pēc otra viņi iesaka klientiem pavērtēt ne tikdaudz ekonomiskā, cik monetārā rakstura riskus. Neskatoties uz šķietami sekmīgo Federālās rezerves un dolāru drukas mašīnas cīņu ar ekonomisko krīzi, tādām autoritatīvām amerikāņu bankām, kā JPMorgan un Goldman Sachs, nez kāpēc gribas klientiem ieteikt ieguldīt līdzekļus zeltā, ne dolāros.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Runa nav par to, ka dzeltenais metāls pēkšņi būtu kļuvis īpaši pievilcīgs (tā finansiālās īpašības un vispāratzītā vērtība "stabilas valūtas" statusā ir pastāvīga konstante), bet gan par to, ka nebijušo pasaules ekonomikas stimulēšanas pasākumu un smagās ģeopolitiskās turbulences apstākļos, kuros visai pasaulei nāksies dzīvot tuvākajos gados, amerikāņu baņķieri uzskata, ka zelts nav tik trausls kā zaļās banknotes ar ASV prezidentu portretiem.

Jaunākais piemērs, kas demonstrē attieksmi pret visām pasaules valūtām, redzams bankas JPMorgan analītiskajā pētījumā, par ko stāstīja lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, nebijušie naudas, kredītu un fiskālie pasākumi, kas veikti visā pasaulē, var novest pie vājas izaugsmes ilgtermiņa periodā un valūtas cenas krituma, uzturot zelta cenas."

Bankas analītiķi uzskata, ka valūtu masveida devalvācijas gadījumā dolārs cietīs pēdējais, un tas ir loģiski, tomēr kā galveno aktīvu klientiem iesaka zeltu, nevis dolāru, kura vērtība nepatīkama scenārija apstākļos tiks uzturēta. Savukārt bezprecedenta fiskālie un kredītu pasākumi, par ko stāsta banka, ir tie paši soļi ekonomikas glābšanai, kas materializējas kā rekordliels budžeta deficīts rietumu valstīs un augošs valsts parādu līmenis. Pārsteidzoši, tomēr oficiālo aprindu ekonomisti Rietumos ir pārliecināti, ka šiem pasākumiem nebūs nekādu nopietnu negatīvu seku. Bet baņķieri vērtējumam nepiekrīt.

Starp citu, negaidītas simpātijas pret zeltu modušās arī citā ietekmīgā amerikāņu bankā – jau marta beigās, kad zelta cena bija aptuveni par 10% zemāka, nekā tagad. Izdevums Financial Times toreiz rakstīja pavisam atklāti: "Goldman Sachs iegalvo klientiem, ka pienācis laiks pirkt zeltu."

Jāpiebilst, ka baņķieri saskata ne tikai inflācijas, bet arī ģeopolitiskos riskus, kas saistīti ar dolāru un amerikāņu finanšu sistēmas trauslajām vietām. Tā pat JPMorgan norāda: ASV konkurentiem un oponentiem starptautiskajā arēnā tagad parādās tehnoloģiskās iespējas, kas apdraud amerikāņu hegemoniju finanšu jomā.

Bloomberg citēja dolāru un sankciju risku vērtējumu: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, plešoties plašumā centrālo banku idejai par digitālajām valūtām, šai situācijai vajadzētu pievērst uzmanību arī Savienotajām Valstīm, pretējā gadījumā tas riskē zaudēt savas ģeopolitiskās varas galveno aspektu. "Digitālās valūtas graujošā potenciāla dēļ lielākie zaudējumi draud ASV, - savā analītiskajā pārskatā apgalvoja Džošs Jangers, procentu likmju derivatīvu stratēģijas virziena vadītājs, un Maikls Feroli, bankas vadošais speciālists ASV ekonomikas jautājumos. – Pārsvarā viss grozās ap amerikāņu dolāra hegemoniju. Globālās rezerves valūtas un apmaiņas līdzekļa laišana klajā, kas tiek izmantots starptautiskajā tirdzniecībā un pakalpojumos, dāvā milzīgas priekšrocības."

Banku analītiķi atgādina: ja Ķīnai un Eiropas Savienībai izdosies gūt panākumus un un izstrādāt "digitālā juaņa" un "digitālā eiro" (tas ir, jau esošu valūtu ekvivalentus, kas praktiski darbojas ārpus tradicionālās banku sistēmas – uz elektronisko maciņu pamata konkrētas centrālās bankas vai tās pilnvaroto struktūru darbu bāzē) tehnoloģijas, radīsies milzīgs risks – gan ES, gan Ķīna nopietni centīsies izspiest dolāru no starptautiskās tirdzniecības. JPMorgan analītiķi loģiski atzīmēja: lai arī pat tādām digitālajām valūtām ir vajadzīga sistēma SWIFT (atslēgšanu no tās ASV izmanto kā sankciju pret ģeopolitiskajiem pretiniekiem), tā jau ir liela problēma no amerikāņu globālā finansiālā pārspēka viedokļa. Atzīmēsim, ka šī scenārija apstākļos nepārprotami cietīs ne tikai Vašingtonas diplomātijas iespējas, saruks arī dolāra pieprasījums. ASV ekonomika (no pirktspējas paritātes viedokļa, Statista dati par 2019.gadu) sastāda tikai 15% no visas pasaules apjoma, bet dolārs tiek izmantots vairāk nekā pusē starptautisko tirdzniecības operāciju, ASV dolāra pieprasījuma lejupslīde būs ilga – līdz tiks sasniegts "dabiski pamatotais" līmenis. Tas nenozīmē, ka problēma materializēsies jau rīt, tomēr, ja jau "digitālā" eiro un juaņa draudi pievērsuši lielas amerikāņu bankas uzmanību, domājams, problēma pastāv, un tā ir pietiekami nopietna.

Likteņa ironija: tie, kas pasaules inflācijas šoka rezultātā var zaudēt visvairāk (vienkāršie amerikāņi un dolāru iekrājumu piekritēji citās valstīs), par risku izzinās pēdējie. Žurnāls Forbes noskaidrojis, ka banka Goldman Sachs organizēs speciālu sapulci ar bagātajiem klientiem par "inflāciju, zeltu un bitkoinu", taču vienkāršajiem mirstīgajiem tā būs slēgta.

Protams, daudziem ASV ģeopolitiskajiem oponentiem nav jēgas noklausīties, ko runā amerikāņu baņķieri – viņi jau iepriekš paši ir aplēsuši visus riskus. Ar to skaidrojams fakts, ka jau ilgi pirms amerikāņu drukas iekārtas palaišanas un ķīniešu pirmajiem eksperimentiem ar "digitālo juaņu" centrālās bankas, pat dažu ASV sabiedroto centrālās bankas sāka iepirkt zeltu vai repatriēt ārzemēs uzlabotos stieņus. Kad un kādā formā notiks pasaules finanšu sistēmas pārbūve, ir grūti teikt, tomēr neapšaubāms fakts: lielie ģeopolitiskās spēles dalībnieki jau aktīvi gatavojas tādai pārbūvei un ar to saistītajiem riskiem.

27
Tagi:
ASV, ekonomiskā krīze, zelts, dolārs
Pēc temata
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Fināla izpārdošana: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Galēji pasākumi: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs Žozeps Borels, foto no arhīva

Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu

35
(atjaunots 11:41 28.05.2020)
Eiropas Ārējās darbības dienesta vadītājs Žozeps Borels maksimāli uzskatāmi ilustrēja pazīstamo politisko parunu par to, ka savlaicīga nodevība ir gaišredzība.

Pieredzējušais diplomāts, šķiet, pavērojis stāvokli ģeopolitiskajā arēnā un nolēmis, ka pienācis laiks iezīmēt ES jauno stratēģisko kursu, kas, acīmredzot, notiks ar devīzi "Sākusies Āzijas ēra!", portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Par "Āzijas ēras" sākumu Borela kungs izteicās nesenajā apspriedē ar vācu diplomātiem. Vēl vairāk, ES diplomātijas vadītājs uzskata, ka amerikanocentriskā (jeb ASV pārvaldē esošā) pasaules kārtība ir beigusies, turklāt savu viedokli pauda vēsturiskās attīstības jaunā posma sākuma kontekstā, kurā ES vairs nav gatava iztikt ar amerikāņu iemīļotās kolonijas vai – labākajā gadījumā – Vašingtonas jaunākā partnera lomu, kam ASV dažreiz žēlīgi atļāva Vecajai Pasaulei nodarboties ar neokoloniālismu tradicionālajos "medību laukos" Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā.

Brisele vēlas ko vairāk, un tās drosme ir saprotama: Vašingtona ir kļuvusi vājāka, Eiropas Savienība jūt, ka spēku līdzsvars ir mainījies un Vašingtonas-Pekinas nežēlīgais konflikts paver ES plašas iespējas, ko jāpaspēj noķert, neskatoties uz neapmierinātību, ko demonstrē amerikāņu satelīti apvienotajā Eiropā.

Britu izdevums The Guardian publicējis Borela kunga uzrunas drosmīgās tēzes.

"Analītiķi ilgi runāja par (starptautisko attiecību – red.) amerikāņu sistēmas beigām un Āzijas ēras sākumu. Tagad tas notiek mūsu acu priekšā," paziņoja Eiropas galvenais diplomāts. Viņš lika saprast, ka Eiropas Savienība kopumā izjūt kolosālu diplomātisko spiedienu gan no Vašingtonas, gan Pekinas puses.

Jāatzīmē, ka pat fakts – vadošā ES amatpersonas sūdzas par to, ka Eiropas Savienību "piespiež izvēlēties (konflikta – red.) pusi", patiesībā jau ir skandalozs, jo, pirmkārt, norāda uz Eiropas valstīs valdošo politiķu zināmu brīvu gribu, otrkārt, pieļauj, ka Eiropai būs fundamentāla loma ģeopolitiskajā konfliktā Ķīnas pusē, kad tā nonāks barikādēs pretī Amerikai, neskatoties uz visiem apgalvojumiem par kopīgām vērtībām, transatlantisko solidaritāti un piederību kopējai drošības sistēmai – NATO.

Tomēr interesantākais ir tas, kā ES galvenais diplomāts iesaka izšķirt izvēles problēmu. Viņš ierosina pakāpties malā un abiem planētas galvenās lielvalsts statusa pretendentiem ļaut noskaidrot attiecības, Briselei neiesaistoties konfliktā Pekinas vai Vašingtonas pusē.

Pēc būtības, Eiropas Savienība ar sava vadošā diplomāta starpniecību ir deklarējusi suverenitāti. Borels uzskata, ka eiropiešiem "jāseko pašiem savām interesēm un vērtībām, kā arī jāizvairās no pārvēršanās par vienas vai otras puses instrumentu". Acīmredzot, skaidrs, ka Brisele nevēlas pārvērsties par bandinieku Pekinas rokās vai joprojām būt bandiniekam Vašingtonas rokās.

Diezin vai Donalds Tramps būs sajūsmā par tādu bēgšanu no ģeopolitisko batāliju lauka, no bloka, kam (vismaz teorētiski) vajadzētu būt uzticamākajam ASV vasalim un atbalstīt visas amerikāņu ģeopolitiskās avantūras. Kā jau vairākkārt apliecinājuši ASV prezidenta tuvākā loka pārstāvji, Pax Americana – amerikanocentriskās pasaules un amerikāņu hegemonijas – aizsardzība ir galvenā prioritāte, kam nevar būt nekādu kompromisu.

Ivans Konovalovs
из личного архива Ивана Коновалова

Šajā kontekstā Borela vārdus par to, ka amerikāņu ēra ir beigusies, tagad iestājas Āzijas ēra, iespējams traktēt vienīgi kā nodevību, par ko jāsoda ne tikai konkrētais diplomāts (diezin vai viņš uzstājās politiskās pašdarbības žanrā), bet gan viss Eiropas politiskās elites segments, kam pēkšņi ienācis prātā, ka nu ir īstais laiks sameklēt sev citu saimnieku (un koķetē ar Pekinu) vai atjaunot agrāko varenību un paziņot, ka ES ir neatkarīgs "spēka centrs" jaunajā daudzpolārajā pasaulē.

Jāpiebilst, ka arī par Ķīnu Borels neko sirsnīgu neteica, drīzāk gan, viņaprāt, esot vajadzīga konfrontācija, nevis kooperācija. "Mums ir vajadzīga stingrāka stratēģija attiecībās ar Ķīnu, kas tāpat prasa uzlabot attiecības ar Āzijas demokrātisko daļu", viņš atzīmēja.

Diezin vai Pekina būs sajūsmā, ja visi Ķīnas kaimiņi, ar ko tai ir zināmi kašķi (vai pat īsti pierobežas karstie punkti), pēkšņi saņems diplomātisku, ekonomisku, kā arī, iespējams, tehnoloģisku un militāru atbalstu no Eiropas Savienības valstu puses. Tā kā ambiciozās stratēģijas "Eiropas Savienības atgriešanās Āzijā" galvenais autors patiesībā ir Francijas prezidents Emanuels Maktors, var mosties pamatotas aizdomas par to, ka ES vēlas atgriezties pat ne pie aukstā kara "jaukajām dienām" XX gadsimtā, kad ES starptautiskajā arēnā bija nesalīdzināmi lielāka autoritāte un ietekme, bet gan uzreiz XIX gadsimtā, kad Eiropas lielvalstis dalīja savā starpā kolonijas Āzijā un guva astronomisku peļņu uz koloniālo projektu rēķina.

Piedāvāt Ķīnas kaimiņiem, kuru vidū daudziem, iespējams, ir savas grūtības attiecībās ar Vašingtonu, zināmu alternatīvu "ģeopolitisko jumtu" – tāds gājiens dažiem Eiropas politiķiem var šķist īsti ģeniāls, jo jaunā "Āzijas ēra" nebūt nenozīmē "ķīniešu ēru". No Eiropas Savienības viedokļa "Āzijas ēra" itin labi varētu būt laikmets, kurā Vecā Pasaule atkal kārtīgi nopelnīs šajā reģionā, it īpaši tāpēc, ka mūsdienu apstākļos var iztikt arī bez militārā spēka.

No vienas puses, tāda eiropiešu ģeopolitisko ambīciju atmoda iepriecina: "kolektīvie Rietumi" sairst, ES meklē piedzīvojumus divās ģeopolitiskajās frontēs – diplomātiskajā cīņā ar Ķīnu un tirdzniecības karā ar ASV. Tomēr, no otras puses, rodas zināmas bažas par vairāk vai mazāk stabilās starptautisko sakaru un attiecību sistēmas atliekām, ko esam mantojuši no XX gadsimta (tās izveidē piedalījās mūsu varenie priekšteči) – daudzi lieli ģeopolitiskās spēles dalībnieki ļoti vēlas radikāli atrisināt sakrātās pretrunas, tāpēc, pilnīgi iespējams, tai vairs nekas daudz nav palicis.

35
Tagi:
ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
ASV apdomā tādu atriebību, lai Ķīna apskaustu Krieviju
Pasaules banka: "Koronavīruss nogalinājis globalizāciju"
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā