Sauszemes pārtvērējraķete ASV pretraķešu aizsardzības kompleksā. Foto no arhīva

Vai Austrumeiropā gaidāma kodolziema?

355
(atjaunots 15:14 29.05.2016)
ASV kodolieroču izplatīšanās Eiropā "drošības nolūkos" apdraud visu planētu, it īpaši – Krievijas kaimiņvalstis, postpadomju teritorijas, uzskata Rostislavs Iščenko, Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents.

Šī gada 12. maijā Deveselu bāzē Rumānijā darbu sāka ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas komplekss. 13. maijā Polijā, militārajā bāzē Redzikovo sākās šīs sistēmas otrā elementa celtniecība.

Vienlaikus Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizsardzības rūpniecības kompleksa mobilizācijas gatavības sēdē pavēstīja, ka ASV neizdosies piekrāpt Krieviju ar informāciju par šīs sistēmas raksturu, un norādīja, ka faktiski runa ir par ASV kodolpotenciāla elementu dislokāciju perifērijā (Austrumeiropas valstīs). Putins apsolīja, ka Krievija atbilstoši reaģēs uz valsts drošības jauno apdraudējumu.

Vai patiešām jaunās amerikāņu bāzes ir tik nevainīgas?

Adekvāta un pārspīlēta reakcija

Ilggadējā pieredze liecina, ka Krievijas prezidents nesteidz teikt skarbus vārdus, taču šoreiz izteikumi bija stingri. Skarot nepieciešamību "mazināt draudus, kas radušies Krievijas Federācijai", Putins netieši norādīja, ka Austrumeiropas valstu valdības savas valstis ir pārvērtušas par Krievijas potenciālajiem mērķiem, piešķirot teritoriju amerikāņu PRA elementu dislokācijai.

Jāņem vērā, ka īsi pirms kara bāzes atklāšanas Rumānijā viedokli pauda arī Krievijas Ārlietu ministrija. Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles lietu departamenta direktors Mihails Uļjanovs uzsvēra, ka ASV pārkāpj 1987. gadā noslēgto līguma par vidēja un neliela rādiusa raķetēm.

Mācīsimies matemātiku

Par ko ir nobažījusies Krievijas valdība un kāpēc pat netieši Maskavas mājieni par "draudu mazināšanu" ir radījuši tādu rezonansi?

Sistēmas "Aegis" sauszemes kompleksi, kas likti amerikāņu PRA sistēmas pamatā Eiropā, Krievijai nes dubultus draudus.

Kad tika noslēgts līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu, ASV un Krievija samazināja valstu rīcībā esošos kodollādiņus no vairākiem desmitiem tūkstošu (katrā pusē) līdz 6-7 tūkstošiem (katrā pusē). Formāli pašlaik Krievijas rīcībā ir 7,3 tūkstoši kodolgalviņu. Taču katrs lādiņš vispirms ir jānogādā pie mērķa. Krievijas bruņotajos spēkos ir 526 izvērsti kodolieroču nesēji, kas aprīkoti ar 1735 kaujas lādiņiem. Ņemot vērā arī rezerves, nesēju kopējo skaitu iespējams palielināt līdz 877, bet tiem paredzēto lādiņu skaitu – līdz 3,2 tūkstošiem.

Reaktīvās artilērijas sistēma Smerč. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Stratēģiskās aviācijas lidmašīnas un atomzemūdenes veido pusi izvērsto kodollādiņu nesēju skaitu. Taču pēkšņa atbruņojoša trieciena gadījumā daudzas lidmašīnas nepaspēs pacelties gaisā, un daudzas izlidojušās lidmašīnas nenokļūs raķešu palaišanas rajonā. Zemūdenes, iespējams, nenonāks patrulēšanas rajonā, bet tās, kas tur atrodas noteiktajā brīdī, ASV JKS centīsies iznīcināt jau pirms karadarbības formālā sākuma.

Pašlaik Krievijas rīcībā ir tikai desmit zemūdenes, un šos ballistisko raķešu nesējus ASV JKS neitralizēs bez īpašām pūlēm.

Kurp vērsta amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēma

Tātad trāpījumus ASV teritorijā nodrošinās tikai starpkontinentālo ballistisko raķešu sauszemes palaišanas iekārtas.

Šīs raķetes ir amerikāņu PRA mērķis, un, pietuvinot sistēmas elementus Krievijas robežām, būs iespējams pārtvert starpkontinentālos nesējus ātruma palielināšanas trajektorijas punktā – brīdī, kad raķetes ir vieglāk ievainojamas.

Krievijas rīcībā ir aptuveni 300 starpkontinentālās raķetes – kodollādiņu nesēji. Neapšaubāmi, ar 24 pretraķešu līdzekļiem, kas izvērsti Rumānijā, nepietiks, lai glābtu ASV no atmaksas trieciena. Tomēr ASV neplāno aprobežoties ar vienu PRA bāzi vien. Jāpiebilst, ka nebūs grūti palielināt palaišanas iekārtu skaitu, kad visa sistēma būs iedarbināta un noregulēta.

Ne velti mēs pievērsām uzmanību Krievijas Ārlietu ministrijas teiktajam par līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju pārkāpumiem. Lieta tāda, ka izvēršamā sistēma Aegis ir universāla un spēj vadīt gan pretraķešu līdzekļu, gan spārnoto raķešu "Tomahawk" – kodolieroču nesēju startu.

Atgādināšu, ka 80. gados, kad "Tomahawk" (līdz ar pašlaik no bruņojuma izņemtajiem "Pershing") tika izvērsti Rietumieropā, to tuvošanās laiks PSRS teritorijai Eiropā (pašreizējā Ukraina, Baltkrievija, Baltijas valstis un Krievija līdz Urālam) bija tikai 5-8 minūtes. Nav grūti parēķināt, ka tuvošanās laiks būs mazāks, ja "Tomahawk" būs izvietoti Rumānijā un Polijā (pat par pusotru tūkstoti kilometru tuvāk).

Tādos apstākļos neatliek laika situācijas izvērtēšanai un nodomu analīzei – situācijā, ko iespējams kvalificēt kā kodoluzbrukumu Krievijai, jānotiek tūlītējam starpkontinentālo raķešu startam. Pretējā gadījumā tās, iespējams, tiks iznīcinātas bāzes vietā.

Rezultātā kodolieroču konflikta risks pieaug līdz situācijai, kāda radās 80. gados, kad tas bija augstākais visā PSRS un ASV attiecību vēsturē.

Izņēmumu, šķiet, veido tikai divas Karību krīzes nedēļas 1962. gada oktobrī. Atgādināšu, ka toreiz viss sākās ar amerikāņu vidēja rādiusa raķešu "Jupiter" izvietošanu Turcijā.

Spriedze aug

Mūsdienu starptautiskā situācija ir daudz bīstamāka. Krievijas demonstratīvā gatavība pārklāt Sīriju ar PRA sistēmu, kas spētu apturēt jebkādus uzbrukumus no gaisa, nobremzēja Rietumu iebrukumu, kas bija sagatavots līdzīgi Lībijas scenārijam. Turcija – NATO dalībvalsts uzbruka krievu bumbvedējam Sīrijas teritorijā un pāris mēnešus draudēja ar sauszemes spēku iebrukumu Sīrijā, kas gandrīz neizbēgami novestu pie Krievijas un Turcijas armijas sadursmes.

Vārdu sakot, pasaule dzīvo pastāvīgos (šķiet, pat augošos) kara riska apstākļos. Jau laikā, kad amerikāņu PRA pozīciju zonas izveide Eiropā tika apspriesta teorētiski, krievu militārie speciālisti atzīmēja, ka vienīgais drošais līdzeklis, kā novērst tās radīto apdraudējumu, ir preventīvs trieciens ar kompleksu "Iskander" (un tagad arī "Kalibr") palīdzību, ja valsts politiskā vadība nonāks pie secinājuma par neizbēgamu draudošo karadarbību.

PRA kompleksu iznīcināšana ar precīziem ieročiem bez kodolgalviņām diezin vai noteikti novedīs pie kodolkara ar ASV (taču gandrīz noteikti izraisīs militāru konfrontāciju ar valstīm, kuru teritorijā izdarīts trieciens).

Taču desmitiem potenciālu kodollādiņu tuvošanos Krievijas robežām Maskava var uzskatīt par apdraudējumu Krievijas valsts pastāvēšanai. Tādā gadījumā Krievijas militārā doktrīna paredz kodolieroču pielietošanas iespēju neatkarīgi no tā, vai tie izmantoti pret Krieviju.

Doktrīnā izskatīta situācija, kurā pret Krieviju vērsta agresija. Taču mūsdienu pasaulē jēdzieni "agresija" un "draudi valsts pastāvēšanai" ir ārkārtīgi daudzšķautņaini. Pēdējo pāris gadu desmitu laikā mēs esam pieredzējuši, kā valstis tiek iznīcinātas bez jebkādas kara pieteikšanas. Pat speciālistiem jau ir pagrūti novērtēt pašreizējo starptautisko attiecību stāvokli (vai tas ir pirmskara stāvoklis, vai varbūt trešais pasaules karš jau ir sācies?).

Šajos apstākļos nav grūti saprast: jo tuvākas ir ģeopolitisko oponentu stratēģisko spēku priekšējās pozīcijas, jo mazāk laika atliek politiskajai vadībai lēmuma pieņemšanai, jo lielāks ir kara scenārija automātiskās izvēršanās risks. Jebkurš Ģenerālštābs ņem vērā, ka neizprotami pretinieka nodomi tiek vērtēti kā agresija (pretējā gadījumā reakcija var nākt pārāk vēlu), tātad bruņotie spēki, kas atrodas pretinieka tiešā tuvumā (bez politiķu un diplomātu atbalsta), tiek ierauti neizbēgamu gājienu virpulī.

Autora uzskati var nesakrist ar redakcijas viedokli.

355
Pēc temata
Putins uzskata, ka Irāna neapdraud ASV
Krievijas lielvalsts atdzimšana
Jaunais virspavēlnieks gatavo NATO spēkus Eiropā cīņai ar Krieviju
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie ķēries Pentagons

23
(atjaunots 15:54 23.01.2021)
Amerikāņi nolēmuši attīstīt kodolenerģētikas militāro nozari. Eksprezidents Donalds Tramps iepriekš parakstīja rīkojumu par mazjaudas kodolreaktoru izstrādi bruņoto spēku un kosmosa pētījumu vajadzībām.

Pirmo reizi pusgadsimta laikā ASV izmantos atomenerģētiku ne tikai Jūras kara spēkiem vien. Par to, kādiem nolūkiem Vašingtonai vajadzīgi jauni kompakti reaktori, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Rezerves avots

ASV Bruņotajos spēkos kodolreaktorus izmanto zemūdenes un aviācijas bāzes kuģi. Pateicoties tiem, lielākie ASV flotes vimpeļi var atrasties jūrā gandrīz neierobežotu laiku.


Kodolenerģija tiek izmantota arī citu valstu Jūras spēkos. Piemēram, Francijā to izmanto aviācijas bāzes kuģis "Charles de Gaulle", Krievijā – smagais raķešu kreiseris "Piotr Velikiy". Tomēr ASV kodolkuģu ir daudz vairāk, un viņi nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Saskaņā ar prezidenta Trampa rīkojumu Aizsardzības ministrija izstrādās un īstenos enerģētiskās elastības un efektivitātes demonstrācijas plānu valsts iekšienē no mazas jaudas kodolreaktoru radīto izdevumu viedokļa, kā arī izmēģinās mazas jaudas mobilo reaktoru. Tamlīdzīgi enerģijas avoti ir neaizvietojami tālā kosmosa pētījumiem, kur nav iespējams izmantot Saules enerģiju, kā arī aizsardzības jomā," ziņoja Baltā nama preses dienests.
Valdības iestādes neprecizēja, kādiem nolūkiem vajadzīgi kompakti kodolreaktori. Portāla defensenews.com eksperti uzskata, ka runa ir par rezerves jaudas avotiem armijas bāzēs. Ja aptrūkst elektrības padeve militārajam objektam, reaktors nodrošinās ar enerģiju vitāli svarīgas iekārtas. Saskaņā ar rīkojuma tekstu, pirmā prototipa izmēģinājumus plānots sākt pusgada laikā. Speciālisti domā, ka tas notiks Nevadas poligonā, vienā no lielākajiem ASV.

Iekarot kosmosu

Nekomerciālās organizācijas Secure World Foundation eksperts kosmiskās drošības jautājumos Braiens Vīdens atgādināja, ka bez kodolenerģijas nav iespējams iztikt ilgstošos, arī pilotējamos lidojumos uz Mēnesi, Marsu un citām planētām. Perspektīvā reaktori būs vajadzīgi pirmajām ārpuszemes kolonijām. Daži speciālisti uzskata, ka jaunās tehnoloģijas var izmantot arī orbitālās ieroču platformas. Principā, šāds scenārijs iekļaujas ASV Kosmisko spēku agresīvajā doktrīnā, kas uzskata kosmosu par potenciālo kaujas lauku. 

"Domāju, pārsvarā tas amerikāņiem vajadzīgs kosmiskiem mērķiem, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Ar vārdu "kodolreaktors" mēs saprotam dažādas lietas. Pirmkārt, tā ir iekārta, kas darbojas uz urāna šķelšanas ķēdes reakcijas bāzes ar palēninātājiem un jaudas regulēšanu. Krievijā tamlīdzīgas iekārtas jau radītas "Burevestnik" un "Poseidon" vajadzībām. Otrkārt – izotopu kodolenerģijas avoti, ko izmanto satelītiem, radiobojām un meteostacijām. Tās nav tik efektīvas, toties nerada tik spēcīgu fonu."
Eksperts atgādināja, ka 50.-60. gados gan ASV, gan PSRS centās izstrādāt kompaktu kodolreaktoru lidmašīnām. Tomēr no šiem projektiem atteicās – neviena, pat pati lielākā lidmašīna nespēja panest ekipāžas bioloģiskās aizsardzības sistēmu. Tāpēc reaktori tiek lietoti tikai lielajos kuģos.

Murahovskis konstatēja, ka līdz šim nevienai pasaules valstij nav izdevies radīt kompaktu reaktoru uz kodolu dalīšanas reakcijas bāzes, ko būtu iespējams izmantot pilotējamās lidmašīnās, nelielas tonnāžas kuģos vai uz sauszemes transporta līdzekļiem. Vienlaikus eksperts apšaubīja, ka amerikāņi varētu plānot atkārtot Krievijas "Burevestnik" vai "Poseidon".
"Šīs sistēmas ir visnotaļ specifiskas, - viņš paskaidroja. – Tās izstrādātas garantētam atbildes triecienam jebkādos apstākļos, ja agresors izvērsīs kodolkaru, vai Rietumu pretraķešu aizsardzības sistēmas nivelēšanai. Amerikāņiem jau pietiek ieroču, kas šiem mērķiem ir piemērotāki."

Radiācijas problēma

Savulaik kodolspēkiekārtu mēģināja izstrādāt starpkontinentālajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem Convair B-36, ko ASV GKS izmantoja no 1949. līdz 1959. gadam. Lidojošās laboratorijas NB-36H priekšdaļā uzstādīja 12 tonnu aizsargkapsulu. Savukārt ātro neitronu reaktoru ar 1 MW jaudu – 1,2 metri diametrā un 16 tonnu svars – bumbu nodalījumā. To vajadzēja palaist gaisā un atdzesēt ar atmosfēras gaisu, kas iekļūst caur gaisa savācējiem. Eksperimentālā mašīna devās 47 reisos, tomēr kodoldzinēju ieslēdza tikai uz ļoti īsiem laika sprīžiem, lai arī iecere izskatījās pievilcīga. Tādu lidaparātu varētu izmantot gan kā stratēģisko bumbvedēju, gan izlūku, kas spētu vairākas diennaktis atrasties gaisā bez degvielas uzpildes. Tomēr problēmu bija pārāk daudz.

Pirmkārt, katra kodollidmašīna, pēc būtības, ir "netīrā" bumba, kas var nokrist arī uz savējiem. Otrkārt, eksperimentālais borts gaisā atstāja aiz sevis radioaktīvo vielu "asti". Visbeidzot, ekipāža tik un tā saņēma spēcīgu apstarojumu. Starpkontinentālo ballistisko raķešu – kodolieroču galveno nesēju – attīstība nivelēja visas sarežģītās un bīstamās kodollidmašīnu programmas perspektīvas.

ASV mēģināja uzstādīt kodolreaktoru uz sauszemes tehnikas. 25 tonnas smagais tanks Chrysler TV-8 nekad netika ražots masveidā – izgatavots tikai pilna izmēra makets, aprīkots ar daļu paredzēto sistēmu. Mašīnu vajadzēja darbināt tvaika dzinējam, kuram siltumu piegādātu neliels kodolreaktors. Tiesa, amerikāņu karavīri korporācijas Chrysler ieroču meistaru novatorisko noskaņojumu nenovērtēja. Viņi atzina, ka tanks ir pārlieku sarežģīts, tā iespējas nebija pietiekami plašas, lai liktu atteikties no tradicionālajām mašīnām. 1956. gada 23. aprīlī projektu TV-8 slēdza.

23
Tagi:
drošība, gaisa kara spēki, ASV
ASV eskadras mīnu kuģis USS McCampbell

"Liek galdā trumpjus": ASV grib atgūt virskundzību jūrā

37
(atjaunots 22:51 22.01.2021)
Amerikāņu flote pievērsusi uzmanību automātiskajiem kuģiem. Vairākas lielas kompānijas aktīvi izstrādā bezpilota kuģus un zemūdenes.

Pārsvarā bezpilota peldlīdzekļi paredzēti uzbrukumam. Par ASV Jūras kara spēku augošajam ambīcijām un neparasto bruņojumu, ar ko plānots aizstāt raķešu eskadras kuģus un atomzemūdenes, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Dārgs prieks

Pentagona ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 2045. gadam flote saņems 120 bezpilota kuģus un aptuveni 25 zemūdenes. Domājams, ar laiku tie būs teju vai galvenais spēks karadarbības laikā jūrā.

Amerikāņu admirāļu īpašā interese par automātiskajiem aparātiem ir saprotama – viņi vēlas pāriet pie sadalītākas flotes arhitektūras. Raķešu kreiseru un eskadras kuģu skaits saruks – tos malā pabīdīs kompaktu fregašu un lielu dronu "vilku bari". Relatīvi lētie bezpilota kuģi ļaus kompensēt desmitiem parasto kuģu trūkumu, kad beigsies to ekspluatācija resursa izsīkuma dēļ. Pentagons plāno līdz 2030. gadam palielināt JKS līdz 355 kuģiem, bet pēc 20 gadiem – jau līdz 400. Cita starpā plānots to paveikt arī uz jūras dronu rēķina.

Американский эсминец USS Michael Monsoor типа Zumwalt
© AP Photo / Robert F. Bukaty
Zumwalt tipa amerikāņu eskadras kuģis USS Michael Monsoor dodas jūrā izmēģinājumiem. 2017. gada 4. decembris

 

Viens no perspektīvajiem projektiem ir Large Unmanned Surface Vehicle (LUSV). Tā vajadzībām Pentagons pieprasījis gandrīz 580 miljonus dolāru. Tas būs 60-90 metrus garš kuģis ar tonnāžu 1-2 tūkstošu tonnu apmērā. Dronus būvēs pēc moduļu shēmas, tie varēs uzņemt nopietnu bruņojumu: pretzemūdeņu munīciju, pretkuģu raķetes un šāviņus triecieniem pa mērķiem uz sauszemes.

Plānots izstrādāt ari vidēju bezpilota peldlīdzekli ar aptuveni 500 t tonnāžu. Tā galvenie uzdevumi – izlūkošana, novērošana un radioeletroniskā cīņa.

Tiesa, Kongress nav noskaņots tik optimistiski kā Pentagons. Nesen likumdevēji būtiski samazināja bezpilota flotes programmas finansējumu, jo netic tai pārlieku stipri. "Dzīvu" naudu karavīri nesaņems, līdz neparādīsies pirmie sekmīgie rezultāti.

Acīmredzot, pēdējos gados Kongresam ir apnicis tērēt simtiem miljonu dolāru apšaubāmiem JKS projektiem. Piemēram, aviācijas bāzes kuģis "Gerald Ford" jau vairākus gadus sagādā īstas galvassāpes jūrniekiem ar pastāvīgajām tehniskajām kļūmēm un nepilnībām. Pārlieku "attīstītie" un miljardiem vērtie superkuģi "Zumwalt" vēl joprojām nav savesti kārtībā, tāpēc galu galā programma aprobežota no 32 līdz 3 kuģiem.

Autonomās eskadras

Tomēr bezpilota kuģi ASV flotē parādīsies. Jau vairākus gadus JKS izmēģina vidējo bezpilota kuģi Sea Hunter. 40 metrus garais drons ar 145 t tonnāžu izstrādāts programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Tam ir divi dīzeļa dzinēji, ātrums – līdz 30 mezgliem, autonomais reiss – divi mēneši.

"Jūras mednieks" paredzēts pretinieka zemūdeņu meklēšanai un pavadīšanai. Bezpilota kuģis ir līdz malām piebāzts ar hidroakustiskajām sistēmām, radariem un sensoriem. Tas pārsvarā strādās ASV piekrastes ūdeņos, varēs patrulēt noteiktus rajonus saskaņā ar iepriekš izstrādātu programmu, kā arī patstāvīgi koriģēt maršrutu atbilstoši apstākļiem.

Boeing Echo Voyager UUV
Boeing Echo Voyager UUV

No 2019. gada amerikāņi izstrādā bezpilota zemūdeni Echo Voyager. Tas ir superliels drons, spējīgs izpildīt virkni dažādu uzdevumu, ko agrāk zemūdens neapdzīvojamie aparāti nevarēja veikt ierobežoto gabarītu dēļ.

Drons ir vairāk nekā 15 metrus garš, turklāt korpusa pagarināšanai paredzēta papildu 10 m sekcija. Diametrs – 2,5 metri. 50 tonnas smagā zemūdene var autonomi pārvarēt līdz 6,5 tūkstošus jūdžu, mēnešiem ilgi uzturēties jūrā, nogādājot noteiktajā rajonā pretzemūdeņu mīnas, radioelektroniskas iekārtas vai izlūkošanas sistēmas.

Netāla nākotne

Krievijas militārās ražošanas kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis pastāstīja, ka bezpilota aparāti ir viens no perspektīvākajiem bruņoto spēku attīstības virzieniem.

Морские тральщики Ковровец (слева) и Иван Голубец на праздновании Дня Военно-Морского Флота в Севастополе.
© Sputnik / Алексей Мальгавко
Jūras traleri "Kovrovec" un "Ivan Golubec" Jūras kara flotes dienas svētkos Sevastopolē

"Bezekipāžu tehnikas tendence gaisā, jūrā un uz zemes ir vērojama visā pasaulē, - viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Bezpilota zemūdenes un kuģi paver plašas iespējas. Piemēram, tos var nosūtīt uz avangarda rajoniem izlūkošanai. Mazie gabarīti apgrūtina tādu kuģu atrašanu un neitralizāciju gan funkcionālajiem līdzekļiem – REC sistēmām, gan uzbrukuma bruņojumu. Tos ir visai grūti iznīcināt un nogremdēt."

Droni spēj atrisināt pretmīnu cīņas uzdevumus – tas ir viens no riskantākajiem kuģiem ar ekipāžām.

"Tagad daudzas valstis ļoti jutīgi uztver dzīvā spēka zaudējumus, it īpaši acumirklīgos – tas raksturīgs kuģu bojāejas gadījumā. Zaudējot bezekipāžas aparātu, piemēram, akvatorijas tralēšanas laikā, zaudējumi nebūs tik kritiski," paskaidroja eksperts.

Cita starpā bezpilota aparāti uzņemsies lielu skaitu palīgfunkciju: no jūras dibena apsekošanas līdz flotes materiāltehniskajam nodrošinājumam – kravu, dažādu materiālu, munīcijas piegādēm.

Acīmredzot, bezpilota kuģi saņems arī bruņojumu, lai arī patlaban tas ir visnotaļ problemātiski.

Новейший ударный беспилотник Охотник совершил первый совместный полет с Су-57
© Photo Министерство обороны РФ
Jaunais trieciena bezpilota aparāts "Okhotnik" pirmā kopīgā lidojuma laikā ar iznīcinātāju Su-57

"Neviens, arī amerikāņi ne, vēl nav gatavs nodot mākslīgajam intelektam tiesības pieņemt lēmumus par ieroču lietošanu, - konstatēja Murahovskis. – Pagaidām ir nepieciešama bezpilota aparāta tālvadība no komandpunkta uz kuģa ar ekipāžu un datu apmaiņa starp tiem. Informācija tiek nodota caur elekromagnētiskā spektra pieejamajām frekvencēm. Savukārt kaujā ar labi ekipētu pretinieku, kura rīcībā ir REC līdzekļi, nav zināms, vai izdosies saglabāt bezpilota aparātu vadību."

Patlaban bezpilota kaujas sistēmas optimālais variants ir platforma, bruņojuma nesējs, kas darbojas saskaņā ar "uzticama padotā" koncepciju, tāpat kā aviācijā. Drons strādā patstāvīgi, tomēr cilvēks lemj, ar ko, kurp un kurā brīdī šaut.

Pie neapdzīvojamiem kara kuģiem strādā gandrīz visas lielās militārās valstis. Arī Krievija. JKF izmanto dronus atmīnēšanai, palīgoperācijām, piemēram, kuģa trases, jūras dibena pārbaudei, avarējušu un nogrimušu kuģu meklējumiem.

Российский подводный беспилотник Витязь-Д впервые достиг дна Марианской впадины
© Photo Пресс-служба Фонда перспективных исследований
Krievijas zemūdens bezpilota aparāts "Vityaz D" pirmo reizi sasniedzis Marianas dziļvagas dzīles

Viena no pēdējām izstrādēm ir komplekss dziļūdens pētījumiem "Vityaz D". Aizvadītā gada maijā to nolaida no Klusā okeāna flotes kuģa "Fotiy Krilov" borta Marianas dziļvagā. Krievijas drons bija pirmais neapdzīvojamais aparāts pasaulē, kas patstāvīgi sasniedzis vairāk nekā desmit kilometru dziļumu. Līdz šim tika izmantoti piesieti vai tālvadības droni.

 

37
Tagi:
LUSV, ASV
Pēc temata
"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju
ASV JKS jaunākā kaujas zemūdene zaudējusi segumu jau pēc pirmā reisa
Amerikāņu atbilde "Kalibriem": ko prot jaunie "Tomahauki"
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

0
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

0
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas