Sauszemes pārtvērējraķete ASV pretraķešu aizsardzības kompleksā. Foto no arhīva

Vai Austrumeiropā gaidāma kodolziema?

332
(atjaunots 15:14 29.05.2016)
Rostislavs Iščenko
ASV kodolieroču izplatīšanās Eiropā "drošības nolūkos" apdraud visu planētu, it īpaši – Krievijas kaimiņvalstis, postpadomju teritorijas, uzskata Rostislavs Iščenko, Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents.

Šī gada 12. maijā Deveselu bāzē Rumānijā darbu sāka ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas komplekss. 13. maijā Polijā, militārajā bāzē Redzikovo sākās šīs sistēmas otrā elementa celtniecība.

Vienlaikus Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizsardzības rūpniecības kompleksa mobilizācijas gatavības sēdē pavēstīja, ka ASV neizdosies piekrāpt Krieviju ar informāciju par šīs sistēmas raksturu, un norādīja, ka faktiski runa ir par ASV kodolpotenciāla elementu dislokāciju perifērijā (Austrumeiropas valstīs). Putins apsolīja, ka Krievija atbilstoši reaģēs uz valsts drošības jauno apdraudējumu.

Vai patiešām jaunās amerikāņu bāzes ir tik nevainīgas?

Adekvāta un pārspīlēta reakcija

Ilggadējā pieredze liecina, ka Krievijas prezidents nesteidz teikt skarbus vārdus, taču šoreiz izteikumi bija stingri. Skarot nepieciešamību "mazināt draudus, kas radušies Krievijas Federācijai", Putins netieši norādīja, ka Austrumeiropas valstu valdības savas valstis ir pārvērtušas par Krievijas potenciālajiem mērķiem, piešķirot teritoriju amerikāņu PRA elementu dislokācijai.

Jāņem vērā, ka īsi pirms kara bāzes atklāšanas Rumānijā viedokli pauda arī Krievijas Ārlietu ministrija. Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles lietu departamenta direktors Mihails Uļjanovs uzsvēra, ka ASV pārkāpj 1987. gadā noslēgto līguma par vidēja un neliela rādiusa raķetēm.

Mācīsimies matemātiku

Par ko ir nobažījusies Krievijas valdība un kāpēc pat netieši Maskavas mājieni par "draudu mazināšanu" ir radījuši tādu rezonansi?

Sistēmas "Aegis" sauszemes kompleksi, kas likti amerikāņu PRA sistēmas pamatā Eiropā, Krievijai nes dubultus draudus.

Kad tika noslēgts līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu, ASV un Krievija samazināja valstu rīcībā esošos kodollādiņus no vairākiem desmitiem tūkstošu (katrā pusē) līdz 6-7 tūkstošiem (katrā pusē). Formāli pašlaik Krievijas rīcībā ir 7,3 tūkstoši kodolgalviņu. Taču katrs lādiņš vispirms ir jānogādā pie mērķa. Krievijas bruņotajos spēkos ir 526 izvērsti kodolieroču nesēji, kas aprīkoti ar 1735 kaujas lādiņiem. Ņemot vērā arī rezerves, nesēju kopējo skaitu iespējams palielināt līdz 877, bet tiem paredzēto lādiņu skaitu – līdz 3,2 tūkstošiem.

Reaktīvās artilērijas sistēma Smerč. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Stratēģiskās aviācijas lidmašīnas un atomzemūdenes veido pusi izvērsto kodollādiņu nesēju skaitu. Taču pēkšņa atbruņojoša trieciena gadījumā daudzas lidmašīnas nepaspēs pacelties gaisā, un daudzas izlidojušās lidmašīnas nenokļūs raķešu palaišanas rajonā. Zemūdenes, iespējams, nenonāks patrulēšanas rajonā, bet tās, kas tur atrodas noteiktajā brīdī, ASV JKS centīsies iznīcināt jau pirms karadarbības formālā sākuma.

Pašlaik Krievijas rīcībā ir tikai desmit zemūdenes, un šos ballistisko raķešu nesējus ASV JKS neitralizēs bez īpašām pūlēm.

Kurp vērsta amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēma

Tātad trāpījumus ASV teritorijā nodrošinās tikai starpkontinentālo ballistisko raķešu sauszemes palaišanas iekārtas.

Šīs raķetes ir amerikāņu PRA mērķis, un, pietuvinot sistēmas elementus Krievijas robežām, būs iespējams pārtvert starpkontinentālos nesējus ātruma palielināšanas trajektorijas punktā – brīdī, kad raķetes ir vieglāk ievainojamas.

Krievijas rīcībā ir aptuveni 300 starpkontinentālās raķetes – kodollādiņu nesēji. Neapšaubāmi, ar 24 pretraķešu līdzekļiem, kas izvērsti Rumānijā, nepietiks, lai glābtu ASV no atmaksas trieciena. Tomēr ASV neplāno aprobežoties ar vienu PRA bāzi vien. Jāpiebilst, ka nebūs grūti palielināt palaišanas iekārtu skaitu, kad visa sistēma būs iedarbināta un noregulēta.

Ne velti mēs pievērsām uzmanību Krievijas Ārlietu ministrijas teiktajam par līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju pārkāpumiem. Lieta tāda, ka izvēršamā sistēma Aegis ir universāla un spēj vadīt gan pretraķešu līdzekļu, gan spārnoto raķešu "Tomahawk" – kodolieroču nesēju startu.

Atgādināšu, ka 80. gados, kad "Tomahawk" (līdz ar pašlaik no bruņojuma izņemtajiem "Pershing") tika izvērsti Rietumieropā, to tuvošanās laiks PSRS teritorijai Eiropā (pašreizējā Ukraina, Baltkrievija, Baltijas valstis un Krievija līdz Urālam) bija tikai 5-8 minūtes. Nav grūti parēķināt, ka tuvošanās laiks būs mazāks, ja "Tomahawk" būs izvietoti Rumānijā un Polijā (pat par pusotru tūkstoti kilometru tuvāk).

Tādos apstākļos neatliek laika situācijas izvērtēšanai un nodomu analīzei – situācijā, ko iespējams kvalificēt kā kodoluzbrukumu Krievijai, jānotiek tūlītējam starpkontinentālo raķešu startam. Pretējā gadījumā tās, iespējams, tiks iznīcinātas bāzes vietā.

Rezultātā kodolieroču konflikta risks pieaug līdz situācijai, kāda radās 80. gados, kad tas bija augstākais visā PSRS un ASV attiecību vēsturē.

Izņēmumu, šķiet, veido tikai divas Karību krīzes nedēļas 1962. gada oktobrī. Atgādināšu, ka toreiz viss sākās ar amerikāņu vidēja rādiusa raķešu "Jupiter" izvietošanu Turcijā.

Spriedze aug

Mūsdienu starptautiskā situācija ir daudz bīstamāka. Krievijas demonstratīvā gatavība pārklāt Sīriju ar PRA sistēmu, kas spētu apturēt jebkādus uzbrukumus no gaisa, nobremzēja Rietumu iebrukumu, kas bija sagatavots līdzīgi Lībijas scenārijam. Turcija – NATO dalībvalsts uzbruka krievu bumbvedējam Sīrijas teritorijā un pāris mēnešus draudēja ar sauszemes spēku iebrukumu Sīrijā, kas gandrīz neizbēgami novestu pie Krievijas un Turcijas armijas sadursmes.

Vārdu sakot, pasaule dzīvo pastāvīgos (šķiet, pat augošos) kara riska apstākļos. Jau laikā, kad amerikāņu PRA pozīciju zonas izveide Eiropā tika apspriesta teorētiski, krievu militārie speciālisti atzīmēja, ka vienīgais drošais līdzeklis, kā novērst tās radīto apdraudējumu, ir preventīvs trieciens ar kompleksu "Iskander" (un tagad arī "Kalibr") palīdzību, ja valsts politiskā vadība nonāks pie secinājuma par neizbēgamu draudošo karadarbību.

PRA kompleksu iznīcināšana ar precīziem ieročiem bez kodolgalviņām diezin vai noteikti novedīs pie kodolkara ar ASV (taču gandrīz noteikti izraisīs militāru konfrontāciju ar valstīm, kuru teritorijā izdarīts trieciens).

Taču desmitiem potenciālu kodollādiņu tuvošanos Krievijas robežām Maskava var uzskatīt par apdraudējumu Krievijas valsts pastāvēšanai. Tādā gadījumā Krievijas militārā doktrīna paredz kodolieroču pielietošanas iespēju neatkarīgi no tā, vai tie izmantoti pret Krieviju.

Doktrīnā izskatīta situācija, kurā pret Krieviju vērsta agresija. Taču mūsdienu pasaulē jēdzieni "agresija" un "draudi valsts pastāvēšanai" ir ārkārtīgi daudzšķautņaini. Pēdējo pāris gadu desmitu laikā mēs esam pieredzējuši, kā valstis tiek iznīcinātas bez jebkādas kara pieteikšanas. Pat speciālistiem jau ir pagrūti novērtēt pašreizējo starptautisko attiecību stāvokli (vai tas ir pirmskara stāvoklis, vai varbūt trešais pasaules karš jau ir sācies?).

Šajos apstākļos nav grūti saprast: jo tuvākas ir ģeopolitisko oponentu stratēģisko spēku priekšējās pozīcijas, jo mazāk laika atliek politiskajai vadībai lēmuma pieņemšanai, jo lielāks ir kara scenārija automātiskās izvēršanās risks. Jebkurš Ģenerālštābs ņem vērā, ka neizprotami pretinieka nodomi tiek vērtēti kā agresija (pretējā gadījumā reakcija var nākt pārāk vēlu), tātad bruņotie spēki, kas atrodas pretinieka tiešā tuvumā (bez politiķu un diplomātu atbalsta), tiek ierauti neizbēgamu gājienu virpulī.

Autora uzskati var nesakrist ar redakcijas viedokli.

332
Pēc temata
Putins uzskata, ka Irāna neapdraud ASV
Krievijas lielvalsts atdzimšana
Jaunais virspavēlnieks gatavo NATO spēkus Eiropā cīņai ar Krieviju