Viedoklis

Nav iespējams dalīt krievu un latviešu mantojumu

© Sputnik / Оксана ДжаданОткрытие Национального Художественного музея
Открытие Национального Художественного музея - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Krievu māksla Latvijā ir mūsdienu pasaules kultūras neatņemama daļa, kas atainojas muzejos Latvijā. Par to ir pārliecināts kulturologs un mākslas zinātnieks Kirils Razlogovs.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik, Marija Šeludjakova. Nav iespējams piekrist politiskajam lēmumam aizvākt krievu māksliniekus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, pavēstīja kulturologs un mākslas zinātnieks Kirils Razlogovs.

Dienā, kad pēc restaurācijas durvis vēra Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, noskaidrojās, ka pastāvīgajā ekspozīcijā vairs nav neviena krievu mākslinieka darba. Pēc tam, kad publiku par to informēja Sputnik, ziņa radīja plašu atbalsi sabiedrībā.

Mākslas zinātnieks pauda viedokli par to, ka mēģinājumi pildīt politiskos uzdevumus muzejos ir "kaitīgi un bezjēdzīgi". Izglītoti cilvēki to saprot.

"Tādam lēmumam nepiekritīs neviens izglītots cilvēks. Parasti inteliģence tādus politiskos lēmumus neatbalsta. Nav iespējams nodalīt krievu un latviešu mākslu, tāpat kā nav iespējams nodalīt Piemaskavas un Maskavas mākslu," – viņš uzsvēra un piebilda, ka latviešu mākslinieku ekspozīcijas paplašināšanās ir pozitīvi vērtējama.

"Mākslai principā nav politiska rakstura, izņemot atsevišķus darbus," – atgādināja Razlogovs.

Viņš uzskata, ka "lēmumu, domājams, pieņēma nevis muzeja vadība, bet gan valdība." Pēc viņa domām, katrā valstī noteiktā vēstures periodā parādās politiskie uzdevumi, kuru risināšanai bieži tiek izmantotas "metodes, kurām piekrist nav iespējams." Lēmums izvākt no ekspozīcijas noteiktas gleznas ir "viens no politiskajiem lēmumiem, ko var nosaukt tikai par muļķību.

"Konflikta risinājums ir atkarīgs no pieejamajām izstāžu telpām un no tā, vai šīs ekspozīcijas būs pastāvīgas. "Tas ir nopietns politiskais uzdevums," – piezīmēja mākslas zinātnieks.No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ir pazuduši, piemēram, Aivazovska, Levitāna, Šiškina un Kuindži darbi. Pēc Razlogova domām, šie mākslinieki patiešām "daudz ērtāk justos pasaules, nevis nacionālā mēroga mākslinieku pulkā."

Krievu mākslinieku darbi ir jāizstāda atsevišķā telpā, nevis jānogādā rezerves fondos.

"Tā kā tas ir nacionālais muzejs, teorētiski varam iedomāties tikai latviešu mākslas muzeju, taču tādā gadījumā citu mākslinieku darbi ir jānogādā citā muzejā. Ja viņi būtu lūguši padomu man, es viņiem ieteiktu tā nerīkoties, vai piedāvātu pagaidīt, līdz tiks uzcelta muzeja jaunā ēka, kur tiks izstādīti visi nelatviešu mākslinieku darbi. Tikai tā," – secināja mākslas zinātnieks.

© Sputnik / Ekaterina Starova Muzeju nakts: Vecrīga
Muzeju nakts: Vecrīga - Sputnik Latvija
Muzeju nakts: Vecrīga

 

Ziņu lente
0