Aleksandrs Mirskis. FIlmas Gūtmaņa alternatīva uzņemšanas laukumā

Aleksandrs Mirskis: uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu patiesību

553
(atjaunots 10:57 04.05.2016)
Latvijas Saeimas un Eiropas Parlamenta bijušais deputāts pastāstīja Sputnik korespondentam Vadimam Koroļovam par filmu "Gūtmaņa alternatīva", kurā pats tēloja galveno lomu. Sarunā tika pieminēts arī BBC provokatīvais šovs, kas aizvainoja visus latgaliešus, un politiķi, kuri nodara nelabojamu kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem.

Pirms desmit gadiem pazīstamais politiķis Aleksandrs Mirskis uzrakstīja grāmatu par Otro pasaules karu, kurā apkopoja sava vectēva Vulfa Dobrina, autotransporta bataljona virsnieka, stāstus. Tolaik grāmata netika publicēta.

Reiz šī triloģija nokļuva krievu rakstnieka, "Autoradio" vadītāja un Mirska drauga Jurija Kostina rokās. Viņš uzmanīgi izlasīja manuskriptu un saskatīja tajā līdzību ar savu vēsturisko piedzīvojumu romānu "Vācietis", kurā apkopotas autora tuvinieku atmiņas. Grāmata tika ekranizēta, un Kostins ieteica uzņemt filmu arī pēc Aleksandra Mirska romāna motīviem.
Pērn bijušais politiķis nolēma sākt darbu un uzņēmās producenta pienākumus. Uzņemšanas laukumā viņš sapulcēja pazīstamus krievu un latviešu aktierus.

Lielais kino mazajā Latgalē

— Aleksandr, ar ko sākās darbs pie filmas?

— Devāmies uz Latgali un uzņēmām treileri – vienu no grāmatas epizodēm. Tas guva fantastiskus panākumus. Tad mēs to atdevām producentiem Maskavā. Mani draugi no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Francijas ieteica uzņemt pilnvērtīgu filmu. Arī producenti augsti novērtēja treileri. Tā nu es atdevu manuskriptu scenāristam, sapulcēju komandu, aktierus un divus mēnešus vēlāk sākās uzņemšana. Darbs ritēja visu 2015. gadu – no marta līdz decembrim. Uzņēmām Krāslavā, Daugavpilī un Rīgā.

— Jūs filmā tēlojāt galveno lomu, lai gan nekādas aktiera darba pieredzes jums nebija. Vai bija grūti atrasties otrpus ekrānam?

— Šis process valdzina, no tā nav iespējams atrauties. Rodas sajūta, ka esi nokļuvis citā pasaulē, taču tā ir ļoti sarežģīta. Uzņemšanas darbu otrajā dienā es izlēmu, ka tēlot negribu, taču bija jau par vēlu. Es nebiju plānojis filmēties. Vienkārši neatradām aktieri, kas varētu tēlot Vulfa Gūtmaņa lomu (vectēva uzvārdu mēs nolēmām mainīt), un filmas režisors Sergejs Lavrentjevs ieteica man izmēģināt lomu. Viņš teica: Neviens nenotēlos Gūtmani labāk par tevi. Galvenajam aktierim ir vajadzīgs priekšstats par militāro sagatavotību, jāpārvalda vismaz latviešu un krievu valoda, turklāt viņš nevar būt… īpaši skaists." Es gribēju zināt: "Tātad es esmu tik atbaidošs?" "Nē, — attrauca režisors. – Tomēr tava āriene ir piemērota. Tev viss iznāk tik neveikli, ka skatītāji noteikti noticēs."

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā

Uzņemšanas procesā mums piebiedrojās pazīstami aktieri no Krievijas – Vitālijs Maksimovs, Vasilijs Miščenko, latviešu zvaigznes – Vita Balčunaite, Arnis Līcītis, Aleksejs Korgins. Galu galā nācās vilkt vezumu līdz beigām. Decembrī es pat neizturēju un saslimu. Pavisam smagi laiki sākās, kad vasarā kopā ar Miščenko no Maskavas ieradās režisors Maksimovs. Vienu pašu nopratināšanu uzņēmām astoņas dienas!

Tobrīd mums izveidojās īsta uzņemšanas grupa: režisori un režisoru palīgi, dekoratori, mākslinieki, skaņu režisori. Strādāja seši operatori.

— Filmas darbība norisinās 1944. gadā Latgales teritorijā. Kādi materiāli tika izmantoti scenārijā?

— Mana vectēva Vulfa Dobrina, autotransporta bataljona virsnieka liktenis. Viņš ir dzimis 1907. gadā Dvinskas pagastā, vietā, kur pašlaik atrodas Krāslava. Tolaik tā bija tikai apdzīvota vieta ar tādu pašu nosaukumu. Pēc kara viņš atgriezās dzimtajā ciemā, taču savu ģimeni neatrada. Viņš pat nespēja atrast viņu kapus. Vectēvam tikai parādīja kopējo apbedījumu Poguļankā, Daugavpilī, kur bija apbedīti aptuveni 100 tūkstoši ebreju, čigānu, Sarkanās armijas karavīru un komunistu.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Mazā Vulfa lomā – Fjodors Mirskis, Aleksandra Mirska dēls. Loma filmā Fjodoram tika apsolīta ar noteikumu: viņam bija jāiemācās "Oginska polonēze". Lomu viņš dabūja.

Pirms kara Latgalē dzīvoja ļoti daudz ebreju. Vācieši līdz ar latviešu kolaboracionistiem jautājumu atrisināja – bojā gāja 29 mana vectēva radinieki. Viņš izglāba tikai savus vecākus – 1940. gadā izveda viņus uz Padomju Krieviju, jo jau 1934. gadā iestājās Ņižegorodskas konservatorijā un apmetās tur uz dzīvi.

Vulfam Dobrinam bija augstākā izglītība, un kara sākumā viņš kļuva par virsnieku. Tiesa, viņš dienēja autotransporta bataljonā. Otrs mans vectēvs – Dmitrijs Mirskis bija lidotājs. Viņš izkarojās līdz pat kara beigām un ne reizi netika pat ievainots. Vectēvs man daudz stāstīja par aviāciju. Tā nu es apvienoju abu savu vectēvu, citu tuvinieku, Krāslavas un Daugavpils iedzīvotāju stāstus, leģendas un jokus par karu. Galu galā radās galvenā varoņa – lidotāja Vulfa Gūtmaņa tēls.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Filmā redzamais formas tērps ir īsts. Šineli, galifē un portupeju man piemiņai atstāja vectēvs Vulfs. 1938. gadā šūtais ādas mētelis piederēja manas sievas vectēvam – arī viņš bija lidotājs. Kad radi Kubaņā uzzināja, ka es filmēšos kara filmā, viņi man atsūtīja šo mēteli.

— Par ko vēsta pati filma?

— Par to, kā Gūtmanis atgriežas tēvzemē, kur nav bijis četrus gadus, taču izrādās, ka šeit vēl valda vācu okupācija. Viņš sastopas ar saviem bijušajiem klasesbiedriem un draugiem, kuri dien Hitlera armijā. Viņš noskaidro, ka visa viņa ģimene ir noslepkavota, un apšaušanu vadījis viņa labākais draugs no skolas laikiem. Viņš uzzina, ka ebreji Krāslavā ir noslepkavoti nevis rūpēs par āriešu rases tīrību, bet gan vienkārši skaudības dēļ. Bendes iekāroja viņu īpašumu.

Bija tāds Mozus Rabinovičs, pirmais Krāslavas mērs, pilsētas ģerboņa autors un Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris. Kad visi ebreji no Krāslavas tika sastādīti kolonnās un nosūtīti uz Daugavpils geto, latviešu kolaboracionisti tomēr neuzdrīkstējās aiztikt arī viņu. Mērs pats teica, ka nepametīs savus radiniekus un draugus. Kopā ar visiem viņš devās uz Daugavpili un tika nošauts Poguļankā.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Filmā ir arī amizantas epizodes, ne tikai traģēdija vien. Tajā nav ideālu krievu zaldātu un dumju nacistu. Tā ir filma par cilvēkiem, kas nokļuvuši starp kara dzirnakmeņiem. Gan vienā, gan otrā pusē ir zemiski nelieši, kuriem īpašu prieku sagādā slepkavības un represijas.

Nesapratne atkāpsies pagātnē

— Filmā uzņēmušies jauni puiši – gan vācu karavīru, gan sarkanarmiešu lomās. Vai arī viņi ir aktieri?

— Nē, rekonstruktori. Turklāt vācu formā tērpās latvieši. Uzņemšanā piedalījās aptuveni simt rekonstruktori. Es sazinājos ar organizāciju "Karavīru apvienība" un lūdzu piedalīties mūsu projektā. Tomēr rekonstruktori nepiedalās kurā katrā projektā. Viņi izlasīja scenāriju un tikai pēc tam teica: "Jā, tā ir patiesība, mēs piedalīsimies. Šeit nav izdomas, un mūs neattēlos kā pēdējos idiotus." Viņi nonāca pie sava slēdziena, ieradās un bez maksas nostrādāja uzņemšanas laukumā septiņas dienas – tikai tāpēc vien, ka scenārijs ir godīgs. Padomju armijas formas tērpus nēsāja piecdesmit puiši no cita kluba.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Filmas uzņemšanas pārtraukumos vācieši kopā ar krieviem stāvēja pie tanka T-34 un vācu bruņumašīnas, pīpēja, smējās, apskatīja viens otra formas tērpus un spriedelēja, kura no tām ir ērtāka. No malas izskatījās komiski, kā viņi apmainījās ieročiem, vērīgi tos pētīja un klikšķināja aizslēgus. Atmosfēra bija ļoti draudzīga un jautra. Skatījos uz šiem puišiem un domāju: varbūt kādreiz taču viss nokārtosies, un gan karš, gan nesapratne atkāpsies pagātnē?

— Uzņemšana noslēdzās decembrī. Kas pašlaik notiek ar filmu?

— Maskavā notiek montāža, un oktobrī vai novembrī būs gatava četru sēriju televīzijas filma, kā arī 2,5 stundas gara pilnmetrāžas filma. 4. maijā Daugavpilī demonstrēsim "Gūtmaņa alternatīvas" tehnisko versiju. Pašlaik to montējam zibens ātrumā. Parādīsim samontētās ainas, kļūs skaidra sižeta līnija. Apspriedīsim to visu ar Daugavpils iedzīvotājiem. Filma taču ir par viņiem.

Idiotisms – pazemot vesela reģiona iedzīvotājus

— Aleksandr, jūs dzīvojat Daugavpilī. Ko jūs domājat par filmu "Trešais pasaules karš: komandpunktā", kurā jūsu dzimtā Latgale atainota kā ekstrēmisma un separātisma perēklis?

— Mani tikdaudz neuztrauc tas, ka angļi to filmu ir uzņēmuši — tā ir viņu darīšana. Mani uztrauc tas, ka to parādīja Latvijas televīzija. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Rīt vēl kāds idiots uzņems filmu par to, kā no Marsa atlidojis kāds briesmonis un nosvilinājis Latviju. Tādus murgus viņi arī parādīs?Jautājums nav par to, kas tiek uzņemts. Runa ir par to, vai skatītājs to redzēs. Latvijas valsts televīzija parādīja filmu; visticamākais, tas notika ar valdības atļauju. Mani tautieši, latgalieši, arī daugavpilieši filmā atainoti kā idioti, kuri kaut kādu ekstrēmistu vadībā metas cīņā. Ir pazemoti vesela reģiona iedzīvotāji.

BBC nekad pat prātā neienāktu uzņemt filmu par Kurzemi, kas vēlas atdalīties no Latvijas un iekļauties Zviedrijas sastāvā. Ja arī kaut kas tāds tiktu uzņemts, esmu pārliecināts, ka neko tādu Latvijas televīzija neparādītu. Tātad Latvijas valdībā ir neizglītoti cilvēki, avantūristi, kuri var atļauties aizvainot veselu reģionu.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Aleksandrs Mirskis un Arnis Līcītis filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas gaitā.

Esmu pārliecināts, ka Latgale vienmēr būs neatņemama Latvijas daļa. Nevar būt ne runas par to. Kā Latvijas pilsonis, kā valsts patriots varu teikt, ka gadījumā, ja kādam ienāks prātā atdalīt Latviju, es ar ieročiem rokās aizstāvēšu valsts vienotību, vienalga pret ko, kaut vai pret citplanētiešiem. Tieši tāpat domā 99% latgaliešu.

— Kā jums šķiet, kāpēc briti vispār uzņēma tādu filmu?

— Lai attaisnotu masveida histēriju un parādītu, ka Briseles un Maskavas starpā briest konflikts. Taču mums ar to nav nekāda sakara – tas ir ES un Krievijas konflikts. Kāpēc mums vajadzētu iesaistīties globālā konfliktā politiskajā arēnā? Lai viņi paši visu lemj un sēžas pie pārrunu galda. Ja situācija nebūtu tiktāl aizlaista, nebūtu nekāda kara Donbasā un haosa, kas pašlaik valda Ukrainā.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Divpadsmit Latgales pilsētu mēri lūdza nerādīt filmu. Vai viņus kāds uzklausīja? Nē! Mērķis bija "sapurināt" tautu, un tas tika panākts.

Priecē tikai viens: manu draugu starpā ir arī latvieši, kuri dzīvo dažādās Latvijas malās. Neviens no viņiem filmu neskatījās. Visiem bija skaidrs, ka tas ir prasts darinājums, kam nav nekāda sakara ar reālo situāciju Latvijā, paskvila, kam bija jāsadusmo vieni un jādod pilna rīcības brīvība otriem. Piemēram, lai varētu labi ātri pieņemt tā saucamo pretspiegu likumu Saeimā, kurš visiem liktu aizvērties vai gatavoties sēdēšanai aiz restēm.

Politikā iet sava labuma dēļ

— Vai nevēlaties atgriezties politikā?

— Līdz oktobrim uzņemšu otru filmu par Volfu Gūtmani. Neplānoju atgriezties aktīvajā politikā – tur nav perspektīvu. Redzu, kas notiek Latvijas politiskajā arēnā. Tur nav cilvēku, kas patiešām vēlētos Latviju redzēt kā plaukstošu Eiropas valsti. Politikā lielākoties nāk tie, kas vēlas kaut ko salaupīt – gan no labējām, gan kreisajām partijām. Tie, kas politikā iedzīvojas. Deputātiem un ministriem ir viens vienīgs mērķis – saraust bagātību. Viņi savā dzīvē neko nav sasnieguši, nav kļuvuši par speciālistiem, tāpēc cenšas kaut ko panākt vismaz politikā. Viņi rīkojas tā, ka Latvijai tiek nodarīts nelabojams kaitējums. Viņi dzen valsti kapā.

— Jūs pats taču ilgus gadus strādājāt politikā. Kāpēc jūs neko nedarījāt, lai mainītu situāciju?

— To vien darīju. Man nav kauns manu tautiešu – latgaliešu priekšā. Nekad neesmu slēpies aiz skaistām frāzēm, vienmēr esmu cīnījies pret kukuļņēmējiem un zagļiem, nodevējiem un meļiem. Jā, viens laukā nav karotājs, taču pasauli var apgriezt, ja tik izdosies atrast atbalsta punktu. Šodien varu droši skatīties acīs saviem tautiešiem. Manos skapjos skeletu nav.

— Kādi ir nākotnes plāni?

— Uzņemt filmas un parādīt vēsturi tādu, kāda tā bija patiesībā, nevis to, ko attēlo latviešu mācību grāmatās. Vai tad tas ir normāli, ka mana krustmeita, kuras tuviniekus Daugavpilī nošāva latviešu kolaboracionisti, nāk un saka, ka SS leģionāri bija Latvijas varoņi? Viņi noslepkavoja viņas vecvectēvu, visu viņas ģimeni, bet skolā viņai māca, ka tie bijuši varoņi. Vai tas ir normāli?! Tāpēc es uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu, kā viss notika patiesībā, atcerētos to un neatkārtotu svešas kļūdas.

553
Jurijs Gagarins, foto no arhīva

"Noāvās un iekāpa kuģī": Gagarina lidojums atmiņās

19
(atjaunots 17:58 12.04.2021)
Pirms 60 gadiem Kazahstānas stepēs nevienam nezināmā slepenā poligonā visi komandcentrā esošie aizturēja elpu: viņi klausījās Jurija Gagarina sarunas ar vadību.

Stundu un četrdesmit septiņas minūtes vēlāk kosmonauts piezemējās netālu no Smelovkas ciema Saratovas apgabalā. Marija Semjonova portālā RIA Novosti apkopoja laikabiedru atmiņas par vēsturisko dienu.

"Bet blakustelpā – 15 kareivji"

1955. gadā mazā, Kazahstānas stepēs iegrimušajā Tjuratamas stacijā parādījās celtnieki. Dažus gadus vēlāk te slējās  Ļeņinskas ciems, kas vēlāk pārvērtās par pilsētu, ko pēc 1996. gada nosauca par Baikonuru.

Te parādījās pirmais kosmodroms pasaulē, no kura 1961. gada 12. aprīlī startēja "Vostok 1".

"Pilsētas kā tādas nebija. Štābs, kinoteātris un ēdnīca – barakās. Vienīgā akmens ēka – kazarma karavīriem. To iedēvēja par Kazanskas staciju – tur valdīja tāda pati šaurība. Viss bija slepens, pilsētu iejoza dzeloņstieples," stāstīja inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs, kurš poligonā strādāja no 1957. gada.

Baikonura veterāns Viktors Kuļepetovs atceras, ka pa pilsētu nevarēja iziet ar fotoaparātu. Fotografēt varēja tikai mājās, ģimenes svētkos. Viktors netālu no poligona dzīvoja kopš 10 gadu vecuma, kad viņa tēvs atveda šurp ģimeni no Novgorodas apgabala.

Площадь В. И. Ленина в Звездограде (неофициальное название поселка Ленинского, ныне город Байконур).
© Sputnik / Александр Моклецов
Ļeņina laukums Ļeņinskas ciemā, kas vēlāk pārvērtās par pilsētu, ko pēc 1996. gada nosauca par Baikonuru.

"Vienā istabā – piecpadsmit kareivji, otrā, mazākā – mēs: trīs bērni un vecāki. Jaunākā māsa bija pavisam maza. Dzīve nebija vienkārša, pat bez ledusskapjiem. Celtnieki rada bedres upes krastā, ielādēja ledu, noklāja ar niedrēm vai zāģu skaidām un visu glabāja tur," atcerējās Kuļepetovs.

Pirms Gagarina

Anatolijs Koreškovs turpina: 1957. gada sākumā poligonā ieradās izmēģinātāji, izvērsa virszemes iekārtas. Pavasarī pa dzelzceļu atveda pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7 (uz tās pamata radīja nesējraķeti "Vostok").

Maijā bija pirmais starts, neveiksmīgs, izcēlās ugunsgrēks, raķete nokrita. Koreškovs piedalījās arī nākamajā – jau sekmīgajā startā augustā, un pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa izvešanā.

© Sputnik / РИА Новости
Mediķi izceļ suņus no ģeofiziskās raķetes priekšdaļas kabīnes piezemēšanās vietā

"Labi atceros dienu, kad izdzirdu: gatavojas cilvēka starts kosmosā. 1960. gada janvārī atveda kuģi, un pēc tā konstrukcijas un gabarītiem mēs visu sapratām. Pirmkārt, tam bija bremžu dzinēji, tātad plānota atgriešanās uz Zemes. Otrkārt, iekšā strādāja termiskās regulēšanas sistēma, kas uzturēja 20 grādu temperatūru. Slēdzieni vienkārši. Pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi. 1960. gadā palaidām četrus kuģus ar suņiem. Tos mēs saucām par "četrkājainajām ekipāžām". Sekmīgs bija tikai viens, jūs noteikti zināt: atgriezās Belka un Strelka. Tādos apstākļos bija pāragri sūtīt cilvēku," atzīmēja bijušais inženieris-izmēģinātājs.

Jūlijā 19 sekundes pēc starta nesējraķetes sprādzienā 19 sekundes pēc starta gāja bojā suņi Ļisička un Čaika, decembrī uz Zemes neatgriezās Pčolka un Muška, dažas nedēļas vēlāk orbītā neizgāja vēl viens kuģis, tomēr suņi šoreiz izdzīvoja.

"Ieslēdzām pauzi. Bet martā ziņoja par cilvēka startu. Poligonā nogādāja raķeti, kuģi ar krēslu. Palaida sekmīgi, pēc tam ieradās vēl viena tāda pati un kosmonautu vienība. No nākamā lidojuma bija atkarīgs, vai var sūtīt cilvēku. Viss bija kārtībā."

"Tāpēc jau Koroļovs viņu izvēlējās"

Ar pirmo kosmonautu komandu inženieri neko daudz netikās – katram savs darbs.

"Vienu epizodi gan varu pastāstīt: to redzēju savām acīm. Kad kosmonauti ieradās poligonā, Koroļovs ar viņiem īsumā aprunājās, pēc tam lūdza visus apskatīt kuģi, to, kas var kļūt par viņu nākamajām "mājām". Un viņi kāpj iekšā viens pēc otra, nekādas emocijas neizrāda.

© Sputnik / РИА Новости
Četrkājainie kosmonauti - Belka un Strelka pēc kosmiskā kuģa-satelīta lidojuma ar dzīvniekiem

Bet Jurijs Gagarins pie trepēm noāvās un tikai pēc tam iekāpa kuģi, demonstrēdams cieņu. Koroļovs nevarēja tam nepievērst uzmanību. Viņam tas patika. Varbūt tāpēc viņš viņu izvēlējās," sprieda Koreškovs.

Gagarina līdera vieta bija labi zināma jau janvārī, kad seši kandidāti kārtoja kuģa vadības un teorijas eksāmenu. Galu galā secība bija sekojoša: Gagarins, Titovs, Ņeļubovs, Nikolajevs, Bikovskis, Popovičs.

"Slikta zīme"

Starts 12. aprīlī noritēja mierīgi. "Dīvaini, taču par kuģi nebija gandrīz nekādu piezīmju: citreiz to bija simtiem, un mēs labojām, mainījām iekārtas, bet šoreiz uz Zemes neko neatrada – īsts brīnums. Tikai, kad pirms starta aizvēra lūku, nenostrādāja kontakts. Mums bija kaut kāda priekšnojauta, ka tā ir slikta zīme, ka tik lidojumā nekas nenotiktu. Patiešām, tā arī iznāca," atceras Koreškovs.

Gagarins uzsauca savu slaveno "Braucam". Toreiz Koreškovam šķita, ka izskanēja svinīgi, bet vēlāk ierakstā intonācija bija pazudusi.

"Vispirms atgadījās radiovadības sistēmas kļūme, lai arī gatavošanās laikā viss bija normāli. Lampu tehnika, laikam vibrācija izsita no ierindas," viņš skaidroja. Radiovadības sistēmas vajadzēja atslēgt trešās pakāpes dzinēju, taču to veica dublējošais mehānisms.

"Galu galā kuģis uzņēma ātrumu vairāk nekā bija vajadzīgs un nonāca augstāk nekā bija plānots. Tātad arī nepiezemējās tur, kur to gaidīja."

  • Pirmās kosmonautu vienības nodarbības
    Pirmās kosmonautu vienības nodarbības
  • Kosmonauts Jurijs Gagarins pirms lidojuma kosmosā. Kadrs no dokumentālās filmas Pirmais reiss uz zvaigznēm
    Kosmonauts Jurijs Gagarins pirms lidojuma kosmosā. Kadrs no dokumentālās filmas "Pirmais reiss uz zvaigznēm"
    © Sputnik / РИА Новости
  • Pirmā kosmonautu vienība
    Pirmā kosmonautu vienība
  • Galvenā konstruktora Sergeja Koroļova pēdējie ceļavārdi Jurijam Gagarinam pirms starta
    Galvenā konstruktora Sergeja Koroļova pēdējie ceļavārdi Jurijam Gagarinam pirms starta
    © Sputnik / A. Sverdlov
  • Kosmonauts Jurijs Gagarins autobusā ceļā uz Baikonuras kosmodroma starta laukumu, 1961. gada 12. aprīlis
    Kosmonauts Jurijs Gagarins autobusā ceļā uz Baikonuras kosmodroma starta laukumu, 1961. gada 12. aprīlis
    © Sputnik / РИА Новости
  • PSRS lidotājs-kosmonauts Jurijs Gagarins pēc piezemēšanās. Saratovas apgabals, 1961. gada 12. aprīlis
    PSRS lidotājs-kosmonauts Jurijs Gagarins pēc piezemēšanās. Saratovas apgabals, 1961. gada 12. aprīlis
    © Photo Aleksandr Sergeev
1 / 6
Pirmās kosmonautu vienības nodarbības

Augstumu aprēķināja tā, lai kosmonauts izdzīvotu pat bremžu dzinēja disfunkcijas apstākļos – pēc 7-10 dienām kuģis pats pamestu orbītu. "Nav zināms, kur tas nosēstos. Ja okeānā, tas būtu kaps. Pats galvenais – gaisa pietika desmit dienām, bet tik augstā orbītā vajadzētu riņķot 20. Gagarinam pietrūktu skābekļa. Par laimi, bremžu dzinējs iedarbojās laikus un sekmīgi," turpināja Koreškovs.

Un tad notika galvenais incidents: kad nolaižamais aparāts atdalījās no iekārtu-dzinēju nodalījuma, savienojošais kabelis neatvienojās.

"Abas kuģa daļas turpināja lidojumu savstarpēji sasaistītas, kūleņodamas. Tās varēja sadurties, turklāt nebija iespējams katapultēties: pirmkārt, šim nolūkam vajadzīgs atvienošanās signāls, otrkārt, pat ja būtu izdevies, Gagarins būtu nosities pret kuģi vai stropes būtu samudžinājušās. Taču atmosfēras blīvajos slāņos kabelis sadega. Par iepriekšējām briesmām Gagarins varēja nezināt, par šo viņš noteikti bija lietas kursā. Lidoja tā veselas desmit minūtes. Ziņoja: "Neatdalās, vēl aizvien neatdalās." Uz Zemes nesaprata, kas par lietu, palīdzēt nespēja."

"Dzimis laimes krekliņā"

Starta laikā ar Gagarinu sazinājās pa UĪV kanālu. Pārrunas dzirdēja visi komandcentrā. "Bija jūtams, ka Koroļovs uztraucās, bet Gagarins runāja vienmērīgi, it kā sēdētu trenažierī. Tas mūs pārsteidza. Koroļovs nekļūdījās, izvēloties viņu pirmo. Komandcentrā valdīja nāves klusums. Tikai ar grūtībām varēja aptvert, ka raķetē ir cilvēks. Man radās asociācija ar japāņu torpēdām, ko kamikadze kara laikā vērsa pret amerikāņu kuģiem. Cilvēki apzināti gāja nāvē, lai tik sasniegtu mērķi.

Par to, ka Gagarins sekmīgi piezemējies, inženieris uzzināja kopā ar visu valsti – pa radio.

© RIA Novosti
Pirmslidojuma sagatavošana

"Trāpījās uzartā laukā, nosēšanās bija mīksta. Līdzās ciems. Palūdza piezvanīt, un viņam pakaļ apgabala komiteja nosūtīja mašīnu. Viņš nosēdās pie Engelsas, bet gaidīja viņu Kazahstānā, Žezkazgana rajonā. Tur nākamos kuģus gaidīja glābēju komanda. Bet viņš bija pirmais un likteņa varā. Taču viņam paveicās, kā laimes krekliņā dzimis," saka Koreškovs.

"Labi, ka ne karš"

Vietējie par cilvēka startu kosmosā neko nezināja.

"12. aprīlī pa skaļruņiem ziņoja: "Tiks noradīts svarīgs valdības paziņojums." Laiks bija smags, dzīve – ienaidnieku lokā. Es nodomāju: "Nedod Dievs, karš," atcerējās Viktors Kuļepetovs. 1961. gadā viņam bija 14 gadi, viņš bija skolā, un šajā brīdī visu PSRS aplidoja ziņa par Gagarina lidojumu.

"Sākās tādas gaviles! Literatūras stundā skolotāja, varbūt pēc savas iniciatīvas, varbūt – pēc vadības lūguma, ieteica: "Bērni, iegaumēsim, kā mēs pavadījām šo dienu." Neparasts notikums. Mēs, pusaudži, to jutām."

Kosmonauti, arī Gagarins tikās ar skolēniem. "Redzēju viņu burtiski soļa attālumā. Šī tikšanās uz visiem laikiem iespiedusies man atmiņā. Viņš mani pārsteidza. Domāju, Gagarins ir īsts spēkavīrs, bet viņš bija parasts cilvēks, smaidīja, interesanti stāstīja. Mēs, zēni, vērīgi sekojām kosmonautiem: pilsētā bija "nulles kvartāls", kur viņus izmitināja. Mēs katru vērtējām pa savam: šitais ir labs, bērnus nedzenā, šitie – stingrāki. Gagarins nedzenāja. Viņš bija atklāts cilvēks, nebija skarbs," atcerējās Kuļepetovs. Tāpat kā viņa tēvs, arī viņš strādāja kosmodromā, piedalījās starpplanētu stacijas "Luna 16" un orbitālās stacijas "Saļut 1" palaišanā. Viņa dzīvi noteica 12. aprīļa rītā gūtie iespaidi. "Tas bija romantisks periods, kad rakstīja dziesmas, dzeju, grāmatas par kosmosu. 12. aprīlī es iegāju skolas bibliotēkā: "Dodiet grāmatu par lidojumiem!" – "Še, ņem, Žils Verns "No lielgabala uz Mēnesi". Bet es tak jau zināju, ka no lielgabala nelido. Mūs visus kosmosā pasauca Gagarins."

Inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs atzīst: lai arī viņš piedalījies grandiozās kosmiskajās programmās, viņa darbā, tāpat kā dzīvē pats spilgtākais notikums bija Jurija Gagarina lidojums.
19
Tagi:
Jurijs Gagarins, kosmoss
Pēc temata
Londonas Zinātnes muzejā tiks uzstādīts Gagarina krūšutēls
Jurijs Gagarins – pirmais cilvēks kosmosā. Kadri no arhīva
Gagarins nav paveicis neko īpašu?
Ukrainas armijas karavīri, foto no arhīva

"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā

62
(atjaunots 00:58 12.04.2021)
Artilērijas apšaudes, karaspēku pārvietošana, kareivīgi izteikumi un diplomātu konfrontācija – situācija Donbasā ir ļoti saspringta.

Kijeva turpina koncentrēt pie saskarsmes līnijas kareivjus un tehniku, bet Rietumi to ignorē un pārmet Krievijai agresīvus nodomus. Par notiekošo portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Jaunas apšaudes

Ukrainas ešeloni ar tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem un armijas kravas mašīnām – šie kadri jau divas nedēļas parādās tīmeklī biedējoši bieži. Kijeva gaišā dienas laikā, nospļaujoties par maskēšanos, demonstratīvi sūta dzelzceļa sastāvus ar militāro tehniku uz austrumiem. Varasvīri pat neslēpj, ka gatavojas uzbrukums. UBS komandieris ģenerālis Ruslans Homčaks atklāti stāsta par konflikta militāra risinājuma iespējām. Ministrs īslaicīgi okupēto teritoriju lietās Aleksejs Rezņikovs paziņoja, ka Ukrainas delegācija nebrauks uz Minsku, uz trīspusējās kontaktu grupas pārrunām. Kijeva visiem spēkiem sabotē iespēju noregulēt konfliktu miera ceļā.

Tomēr ir maz ticams, ka UBS dosies uz priekšu tuvākajā laikā. Donbasā ceļi ir izšķīduši, tehnika iestigs dubļos, tas apgrūtinās tās pārvietošanu un neļaus rīkoties ātri. Daudzi eksperti ir pārliecināti: ja Kijeva patiešām izšķirsies par uzbrukumu, tas notiks maijā. Tomēr ukraiņu artilēristi pa to laiku nesēž dīkā. Aizvadītajā nedēļā krasi pieauga apdzīvoto vietu apšaude Doņeckā un Luganskā. Trešdienas vakarā Doņeckas nomali un piepilsētas apšaudīja ar 120 mm kalibra mīnām. Ceturtdien apšaudes atsākās. Doņeckas tautas republika ziņoja, ka gājis bojā karavīrs.

"Pie mums dārd no agra rīta, - RIA Novosti pastāstīja Doņeckas iedzīvotājs Aleksejs Stojanovs. – Sprādzieni dzirdami no ziemeļu, ziemeļrietumu un dienvidu nomalēm. Sazvanījos ar savu paziņu, viņš dzīvo Spartakā, uz ziemeļiem no Doņeckas. Viņš stāstīja, ka no rīta viņus apšaudījis ukraiņu tanks. Pašā pilsētā ir ļoti nemierīgi. Klīda baumas, ka UBS plāno iemest pilsētā vairākas diversantu grupas. Tāpēc ielās ir daudz Tautas milicijas patruļu. Manā rajonā pie mājām izkāra sludinājumu, ka vajag sagatavot visas nepieciešamās lietas gadījumā, ja atsāksies karadarbība, un pārbaudīt patvertņu stāvokli."

Bažas valda arī Luganskas tautas republikā. Tautas milicija apsūdzēja Kijevu par teritorijas mīnēšanu Severnij Donec upes krastā. Arī tā liecina, ka UBS gatavojas uzbrukumam. Attālināta mīnēšana neļauj pretiniekam manevrēt, pārvietot spēkus uz apdraudētajiem iecirkņiem un apgrūtina papildspēku tuvošanos saskarsmes līnijai. Pēdējās dienās Severnij Donec rajonā uz mīnām nokļuvuši trīs mierīgie iedzīvotāji, arī divi pusaudži. Viens no viņiem gājis bojā, divi ar smagām traumām hospitalizēti.

"Vainīga Krievija"

2. aprīlī sprādziens mājas pagalmā Aleksandrovskoje ciemā gāja bojā piecus gadus vecais Slaviks Šihovs. No ciema līdz saskarsmes līnijai – 20 km. Doņeckas tautas republikas Tautas milicija apliecina, ka šāviņu, kas aiznesa bērna dzīvību, nometis ukraiņu bezpilota lidaparāts. Kijevas kontrolētie mediji tūlīt apgalvoja, ka ziņa ir meli, "Kremļa propaganda". Kad tīmeklī parādījās kadri no bērēm un intervija ar puisēna tuviniekiem, ukraiņu žurnālisti sāka citu dziesmu. Jauna versija: bērns esot uzsprādzis no granātas, ko mājās esot atnesis viņa vectēvs. Tomēr nedēļas vidū Aleksandrovkā ieradās EDSO misija un apstiprināja: zēns gājis bojā sprādzienā, šāviņš nomests no augšas.

Rietumu mediji bērna slepkavību ignorēja. NATO valstis nepievērš uzmanību arī UBS uzbrukuma gatavošanas darbiem. Rietumu sabiedrotie pat aktīvi palīdz Kijevai ar izlūkošanas datiem. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja NATO par spēku audzēšanu reģionā. Viņa atgādināja, ka NATO aviācija aktīvi vāc datus pie Krievijas un Ukrainas robežas. Zaharova piebilda, ka Rietumi turpina finansiālu un materiālu atbalstu UBS un apmāca Ukrainas kareivjus.

NATO gandrīz vienbalsīgi vainu par augošo spriedzi Donbasā uzveļ Krievijai. Vašingtona apsūdz Maskavu par militārā grupējuma audzēšanu Krimā un gar robežām ar neatzītajām republikām. It kā Rostovas apgabalā esot dislocēti vairāk nekā četri tūkstoši kareivju, kuri nupat jau uzbrukšot UBS. Krievija atgādināja, ka valstī notiek plānveida cīņasspējas pārbaude. Resors precizēja, ka aprīlī visā valstī notiks vairāk nekā četri tūkstoši dažāda mēroga mācību.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs ziņoja: Krievija neplāno iejaukties konfliktā, tomēr vērīgi seko situācijai un spers konkrētus soļus atbilstoši tās gaitai. Gandrīz pusmiljons Donbasa iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi, un Kremlis ne vienu vien reizi ir uzsvēris, ka armija aizsargās savas valsts pilsoņus, lai kur viņi atrastos.

NATO atbalsts

Krievijai naidīgo histēriju sakarā ar spriedzi Donbasā komentēja arī ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš konstatēja: NATO valstu reakcija par Ukrainas militārās infrastruktūras pieaugumu un karaspēku pārvietošanu uz saskarsmes līniju rada vilšanos. "Mūsu rietumu kolēģi, spriežot pēc visa, vēl aizvien uzskata, ka vajag visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas valdību, arī tās absolūti nepieņemamajās darbībās un paziņojumos," atzīmēja ministrs.

Skaidrs, ka pārliecību Ukrainas valdībai dāvā NATO valstu atbalsts. Kijevas varasvīri cer, ka amerikāņi un eiropieši iejauksies konfliktā, ja tajā iesaistīsies Krievija. Tomēr daudzi uzskata citādi. Daudzi atceras, kā 2008. gada augustā Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, vienojies par Rietumu atbalstu, deva pavēli uzbrukt Dienvidosetijai, un kas no tā iznāca.

"Visi saprot, ka bez NATO mēs karā neuzvarēsim, - Ukrainas telekanāla ēterā spriedelēja UDS Izmeklēšanas pārvaldes bijušais vadītājs Vasilijs Vovks. – Taču vai NATO izšķirsies par karu ar Krieviju? Tas nav zināms. Diezin vai, drīzāk gan ne. Tagad mums nav ne Krimas, ne daļas no Donbasa. Neviens mūs NATO neuzņems, neviens mūs neaizstāvēs, kamēr mums nav nedalāmas valsts, vienotības vadībā. Būs sliktāk, ja mēs, piemēram, aizvedīsim NATO uz labo krastu, bet pēc tam viņi, tāpat kā Gruzijā, pateiks: "Atvanojiet, mēs atkāpjamies."  Un atkāpsies līdz brīdim, kamēr aiz viņiem paliks Harkovas, Doņeckas, Hersonas, Nikolajevas apgabali."

Bailes par to, ka neviens nenostāsies līdzās Kijevai, ir vienīgais bremzējošais faktors. Pie tam Rietumi neskopojas ar dāsniem solījumiem. Ceturtdien ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Lietuvas un Polijas AM pārstāvji tikšanās gaitā apliecināja neapšaubāmu atbalstu Ukrainas valdībai.

Iedvesmotais prezidents Vladimirs Zeļenskis devās uz Donbasu – apmeklēt UBS pozīcijas. Kas tas bija – reklāma reitinga celšanai vai karaspēka fināla skate pirms uzbrukuma – to rādīs laiks.

62
Tagi:
armija, Ukraina, Donbass
Pēc temata
Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
Raķete Vostok pie Valsts Kosmonautikas vēstures muzeja, foto no arhīva

Kosmonautikas diena: trīs kosmonauti no Latvijas PSR, kuri paviesojušies orbītā

0
(atjaunots 17:53 12.04.2021)
Pirmais cilvēka lidojums uz kosmosu notika pirms sešdesmit gadiem - 1961. gada 12. aprīlī. Pirmais kosmonauts bija leģendārais Jurijs Gagarins - Smoļenskas apgabala iedzīvotājs. Bet šajā rakstā mēs gribam pastāstīt par slaveniem kosmonautiem, kas dzimuši Latvijas PSR.

RĪGA, 12. aprīlis - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Būtu gana grūti nosaukt Latviju par kosmisko dižvalsti, tomēr arī tā devusi savu artavu pirmā cilvēka lidojumā uz kosmosu.

Padomju raķešbūves tēvs Frīdrihs Canders dzimis Rīgā, tāpat kā Mstislavs Keldišs, viens no padomju kosmiskās programmas ideologiem. Latvijas PSR dzimuši arī trīs kosmonauti – Anatolijs Solovjevs, Aleksandrs Kaleri un Oļegs Artemjevs. Visi trīs tagad dzīvo Krievijā.

Anatolijs Solovjevs

Anatolijs Solovjevs uzaudzis attālā Rīgas rajonā un pat nevarēja iedomāties, ka par viņa varoņdarbu runās pat Holivudas zvaigznes.

"Par kosmonautiku es nedomāju. Būdams skolnieks, es ļoti daudz lasīju. Bolderājā bija vairākas bibliotēkas, un pierakstījos visās. Sākumā bija pasakas, tad piedzīvojumu grāmatas, un tā biju nonācis līdz klasiķiem, bet vecākajās klasēs sapratu, ka man ļoti interesē grāmatas par aviāciju," atceras Solovjevs.

Tā viņš iestājās Čerņigovas aviācijas skolā un kļuva par militāro pilotu, bet ielūgumu iestāties kosmonautu vienībā viņš saņēma Usurijskā, kad dienēja Tālajos Austrumos.

Nākamos 12 gadus viņš gaidīja lidojumu, lai gan pats par šo laiku runā nedaudz citādāk: "Es vienkārši strādāju. Ir liels skaits dažādu aviācijas un kosmisko sistēmu. Tās visas jāizmēģina uz Zemes: aprīkojums, ekipējums. Tikai tas dod tiesības uz dzīvi, tur orbītā."

Космонавт Анатолий Соловьев
© Sputnik / Пушкарев
Kosmonauts Anatolijs Solovjovs

Viņa pirmais lidojums notika 1988. gada jūnijā, pēc tam Solovjevam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Viņš devās kosmosā piecu ekspedīciju sastāvā, no pēdējās atgriezās 1998. gada februārī. Kopumā orbītā pavadīja 651 diennakti. Pie tam kosmonauts 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un pavadījis tur 78 stundas 48 minūtes – tas ir pasaules rekords.

"Vārds "rekords", manuprāt, te neder. Nu jā, vairāk nekā visi pārējie, jā, tas ir sasniegums. Bet es nekad ne ar vienu neesmu sacenties," Solovjevs pieticīgi piebilst.

Aktiera Džordža Klūnija personāža vārdus no 2013. gada mākslas filmas "Gravitācija" par to, ka viņš cenšas pārvarēt Solovjeva rekordu no kopējā ārpus kuģa pavadītā laika viedokļa, pats kosmonauts uztver skeptiski, uzskatot, ka mūsdienu režisori "ņirgājas par veselo saprātu".

"Agrāk fantasti centās būt pēc iespējas tuvāk fizikas likumiem, bet "Gravitācijā" viss ir otrādi," konstatēja slavenais kosmonauts.

Aleksandrs Kaleri

Vēl būdams Jūrmalas skolas jaunāko klašu skolnieks, Aleksandrs Kaleri nolēma kļūt par kosmonautu. Atturēja tikai fakts, ka vajadzēja būt militārpersonai. Tomēr drīz vien ar "Sojuzi" sāka lidot civilie kosmonauti, un inženieri arī varēja nokļūt kosmosā.

Kaleri iestājās Maskavas Fizikas un Tehnikas institūtā, pēc tam turpat studēja aspirantūrā, ko absolvēja specialitātē "Šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika".

Pielaidi zinātniski ražošanas apvienības "Enerģija" kosmonautu vienības speciālajiem treniņiem viņš ieguva 1982. gada decembrī. Savā pirmajā lidojumā viņš devās 1992. gada martā.

Александр Калери космонавт-бортинженер международного экипажа перед началом полета космического корабля Союз ТМ-14.
© Sputnik / Владимир Родионов
Kosmonauts Aleksandrs Kaleri

Kosmonauts atceras, ka ar laiku tiek zaudēta sajūta, ka tu vairs neesi uz Zemes. Viņam šķita, ka viņš aizbraucis ilgtermiņa komandējumā.

Kosmosā viņš dzīvoja kā uz zemes: pamošanās plkst. 6.00 no rīta pēc Griničas laika, pēc tam – rīta rosme, brokastis, higiēnas procedūras. Oficiālā darba diena stacijā - sešarpus stundas, pārējais - personiskais laiks. To tērēja ēdienam, sportam, grāmatām un filmu skatīšanai.

Kopumā viņš veica piecus lidojumus ar kopējo garumu 769 diennaktis. Kaleri piecas reizes devās uz atklātu kosmosu, kur nostrādāja 25 stundas 46 minūtes.

Gadījās kosmosā arī neparastas situācijas, par vienu epizodi ziņoja pat vadošie mediji. Presi satrieca viņa ziņojums par dīvainām skaņām stacijā. Situācija patiesībā bija triviāla: jebkurā sarežģītā mašīnā kaut kas var brakšķēt vai čirkstēt.

Oļegs Artemjevs

Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs dzimis Rīgā. Viņš kļuva par 118. PSRS/Krievijas kosmonautu un 534. pasaules kosmonautu. Veica divus kosmiskos lidojumus uz Starptautisko kosmisko staciju: pirmo ar transporta pilotējamo kuģī "Sojuz TMA-12M" 2014. gada martā – septembrī, otro ar TPK "Sojuz MS-08" 2018. gada martā – oktobrī.

Viņa liktenis ir saistīts ne vien ar Latviju, bet arī ar kaimiņvalstīm. Tallinā viņš pabeidza tehnikumu specialitātē "Rūpniecisko uzņēmumu un ierīču elektroiekārta", bet Viļņā izgāja obligāto karadienestu padomju armijas rindās, pēc tam atgriezās Igaunijā un strādāja par rūpniecības iekārtu elektromontieri V. I. Ļeņina Valsts vagonbūves rūpnīcā "Dvigateļ".

Космонавт Роскосмоса Олег Артемьев
© Sputnik / Евгения Новоженина
Kosmonauts Oļegs Artemjevs

Pēc Savienības sabrukuma viņš pārvācās uz Krieviju un iestājās Maskavas Baumana valsts tehniskajā universitātē specialitātē "Zemo temperatūru fizika un fizika", bet gadu pēc absolvēšanas, 1999. gadā, sāka strādāt raķešu un kosmisko korporācijā "Enerģija" par klāja dokumentācijas izstrādātāju, vēlāk viņu ieskaitīja kosmonautu vienībā.

Artemjeva lidojumu kopējais ilgums ir 365 diennaktis, viņš trīs reizes izgājis atklātā kosmosā, kur pavadīja 20 stundas 20 minūtes.

2019. gadā Artemjevs tika ievēlēts par Maskavas pilsētas domes deputātu, taču viņš joprojām sapņo par kosmosu. 2021. gada janvārī Oļegu Artemjevu iekļāva TPK "Sojuz MS-18" dublējošajā ekipāžā. Varbūt viņš būs pirmais deputāts, kurš atstās savu ērto krēslu kosmosa kuģa dēļ.

0
Tagi:
Latvija, kosmoss
Pēc temata
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Noslēpumainā zaļā blāzma: Krievijas kosmonauts no SKS klāja nobildējis unikālus kadrus
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas