Aleksandrs Mirskis. FIlmas Gūtmaņa alternatīva uzņemšanas laukumā

Aleksandrs Mirskis: uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu patiesību

542
(atjaunots 10:57 04.05.2016)
Latvijas Saeimas un Eiropas Parlamenta bijušais deputāts pastāstīja Sputnik korespondentam Vadimam Koroļovam par filmu "Gūtmaņa alternatīva", kurā pats tēloja galveno lomu. Sarunā tika pieminēts arī BBC provokatīvais šovs, kas aizvainoja visus latgaliešus, un politiķi, kuri nodara nelabojamu kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem.

Pirms desmit gadiem pazīstamais politiķis Aleksandrs Mirskis uzrakstīja grāmatu par Otro pasaules karu, kurā apkopoja sava vectēva Vulfa Dobrina, autotransporta bataljona virsnieka, stāstus. Tolaik grāmata netika publicēta.

Reiz šī triloģija nokļuva krievu rakstnieka, "Autoradio" vadītāja un Mirska drauga Jurija Kostina rokās. Viņš uzmanīgi izlasīja manuskriptu un saskatīja tajā līdzību ar savu vēsturisko piedzīvojumu romānu "Vācietis", kurā apkopotas autora tuvinieku atmiņas. Grāmata tika ekranizēta, un Kostins ieteica uzņemt filmu arī pēc Aleksandra Mirska romāna motīviem.
Pērn bijušais politiķis nolēma sākt darbu un uzņēmās producenta pienākumus. Uzņemšanas laukumā viņš sapulcēja pazīstamus krievu un latviešu aktierus.

Lielais kino mazajā Latgalē

— Aleksandr, ar ko sākās darbs pie filmas?

— Devāmies uz Latgali un uzņēmām treileri – vienu no grāmatas epizodēm. Tas guva fantastiskus panākumus. Tad mēs to atdevām producentiem Maskavā. Mani draugi no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Francijas ieteica uzņemt pilnvērtīgu filmu. Arī producenti augsti novērtēja treileri. Tā nu es atdevu manuskriptu scenāristam, sapulcēju komandu, aktierus un divus mēnešus vēlāk sākās uzņemšana. Darbs ritēja visu 2015. gadu – no marta līdz decembrim. Uzņēmām Krāslavā, Daugavpilī un Rīgā.

— Jūs filmā tēlojāt galveno lomu, lai gan nekādas aktiera darba pieredzes jums nebija. Vai bija grūti atrasties otrpus ekrānam?

— Šis process valdzina, no tā nav iespējams atrauties. Rodas sajūta, ka esi nokļuvis citā pasaulē, taču tā ir ļoti sarežģīta. Uzņemšanas darbu otrajā dienā es izlēmu, ka tēlot negribu, taču bija jau par vēlu. Es nebiju plānojis filmēties. Vienkārši neatradām aktieri, kas varētu tēlot Vulfa Gūtmaņa lomu (vectēva uzvārdu mēs nolēmām mainīt), un filmas režisors Sergejs Lavrentjevs ieteica man izmēģināt lomu. Viņš teica: Neviens nenotēlos Gūtmani labāk par tevi. Galvenajam aktierim ir vajadzīgs priekšstats par militāro sagatavotību, jāpārvalda vismaz latviešu un krievu valoda, turklāt viņš nevar būt… īpaši skaists." Es gribēju zināt: "Tātad es esmu tik atbaidošs?" "Nē, — attrauca režisors. – Tomēr tava āriene ir piemērota. Tev viss iznāk tik neveikli, ka skatītāji noteikti noticēs."

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā

Uzņemšanas procesā mums piebiedrojās pazīstami aktieri no Krievijas – Vitālijs Maksimovs, Vasilijs Miščenko, latviešu zvaigznes – Vita Balčunaite, Arnis Līcītis, Aleksejs Korgins. Galu galā nācās vilkt vezumu līdz beigām. Decembrī es pat neizturēju un saslimu. Pavisam smagi laiki sākās, kad vasarā kopā ar Miščenko no Maskavas ieradās režisors Maksimovs. Vienu pašu nopratināšanu uzņēmām astoņas dienas!

Tobrīd mums izveidojās īsta uzņemšanas grupa: režisori un režisoru palīgi, dekoratori, mākslinieki, skaņu režisori. Strādāja seši operatori.

— Filmas darbība norisinās 1944. gadā Latgales teritorijā. Kādi materiāli tika izmantoti scenārijā?

— Mana vectēva Vulfa Dobrina, autotransporta bataljona virsnieka liktenis. Viņš ir dzimis 1907. gadā Dvinskas pagastā, vietā, kur pašlaik atrodas Krāslava. Tolaik tā bija tikai apdzīvota vieta ar tādu pašu nosaukumu. Pēc kara viņš atgriezās dzimtajā ciemā, taču savu ģimeni neatrada. Viņš pat nespēja atrast viņu kapus. Vectēvam tikai parādīja kopējo apbedījumu Poguļankā, Daugavpilī, kur bija apbedīti aptuveni 100 tūkstoši ebreju, čigānu, Sarkanās armijas karavīru un komunistu.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Mazā Vulfa lomā – Fjodors Mirskis, Aleksandra Mirska dēls. Loma filmā Fjodoram tika apsolīta ar noteikumu: viņam bija jāiemācās "Oginska polonēze". Lomu viņš dabūja.

Pirms kara Latgalē dzīvoja ļoti daudz ebreju. Vācieši līdz ar latviešu kolaboracionistiem jautājumu atrisināja – bojā gāja 29 mana vectēva radinieki. Viņš izglāba tikai savus vecākus – 1940. gadā izveda viņus uz Padomju Krieviju, jo jau 1934. gadā iestājās Ņižegorodskas konservatorijā un apmetās tur uz dzīvi.

Vulfam Dobrinam bija augstākā izglītība, un kara sākumā viņš kļuva par virsnieku. Tiesa, viņš dienēja autotransporta bataljonā. Otrs mans vectēvs – Dmitrijs Mirskis bija lidotājs. Viņš izkarojās līdz pat kara beigām un ne reizi netika pat ievainots. Vectēvs man daudz stāstīja par aviāciju. Tā nu es apvienoju abu savu vectēvu, citu tuvinieku, Krāslavas un Daugavpils iedzīvotāju stāstus, leģendas un jokus par karu. Galu galā radās galvenā varoņa – lidotāja Vulfa Gūtmaņa tēls.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Filmā redzamais formas tērps ir īsts. Šineli, galifē un portupeju man piemiņai atstāja vectēvs Vulfs. 1938. gadā šūtais ādas mētelis piederēja manas sievas vectēvam – arī viņš bija lidotājs. Kad radi Kubaņā uzzināja, ka es filmēšos kara filmā, viņi man atsūtīja šo mēteli.

— Par ko vēsta pati filma?

— Par to, kā Gūtmanis atgriežas tēvzemē, kur nav bijis četrus gadus, taču izrādās, ka šeit vēl valda vācu okupācija. Viņš sastopas ar saviem bijušajiem klasesbiedriem un draugiem, kuri dien Hitlera armijā. Viņš noskaidro, ka visa viņa ģimene ir noslepkavota, un apšaušanu vadījis viņa labākais draugs no skolas laikiem. Viņš uzzina, ka ebreji Krāslavā ir noslepkavoti nevis rūpēs par āriešu rases tīrību, bet gan vienkārši skaudības dēļ. Bendes iekāroja viņu īpašumu.

Bija tāds Mozus Rabinovičs, pirmais Krāslavas mērs, pilsētas ģerboņa autors un Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris. Kad visi ebreji no Krāslavas tika sastādīti kolonnās un nosūtīti uz Daugavpils geto, latviešu kolaboracionisti tomēr neuzdrīkstējās aiztikt arī viņu. Mērs pats teica, ka nepametīs savus radiniekus un draugus. Kopā ar visiem viņš devās uz Daugavpili un tika nošauts Poguļankā.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Filmā ir arī amizantas epizodes, ne tikai traģēdija vien. Tajā nav ideālu krievu zaldātu un dumju nacistu. Tā ir filma par cilvēkiem, kas nokļuvuši starp kara dzirnakmeņiem. Gan vienā, gan otrā pusē ir zemiski nelieši, kuriem īpašu prieku sagādā slepkavības un represijas.

Nesapratne atkāpsies pagātnē

— Filmā uzņēmušies jauni puiši – gan vācu karavīru, gan sarkanarmiešu lomās. Vai arī viņi ir aktieri?

— Nē, rekonstruktori. Turklāt vācu formā tērpās latvieši. Uzņemšanā piedalījās aptuveni simt rekonstruktori. Es sazinājos ar organizāciju "Karavīru apvienība" un lūdzu piedalīties mūsu projektā. Tomēr rekonstruktori nepiedalās kurā katrā projektā. Viņi izlasīja scenāriju un tikai pēc tam teica: "Jā, tā ir patiesība, mēs piedalīsimies. Šeit nav izdomas, un mūs neattēlos kā pēdējos idiotus." Viņi nonāca pie sava slēdziena, ieradās un bez maksas nostrādāja uzņemšanas laukumā septiņas dienas – tikai tāpēc vien, ka scenārijs ir godīgs. Padomju armijas formas tērpus nēsāja piecdesmit puiši no cita kluba.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Filmas uzņemšanas pārtraukumos vācieši kopā ar krieviem stāvēja pie tanka T-34 un vācu bruņumašīnas, pīpēja, smējās, apskatīja viens otra formas tērpus un spriedelēja, kura no tām ir ērtāka. No malas izskatījās komiski, kā viņi apmainījās ieročiem, vērīgi tos pētīja un klikšķināja aizslēgus. Atmosfēra bija ļoti draudzīga un jautra. Skatījos uz šiem puišiem un domāju: varbūt kādreiz taču viss nokārtosies, un gan karš, gan nesapratne atkāpsies pagātnē?

— Uzņemšana noslēdzās decembrī. Kas pašlaik notiek ar filmu?

— Maskavā notiek montāža, un oktobrī vai novembrī būs gatava četru sēriju televīzijas filma, kā arī 2,5 stundas gara pilnmetrāžas filma. 4. maijā Daugavpilī demonstrēsim "Gūtmaņa alternatīvas" tehnisko versiju. Pašlaik to montējam zibens ātrumā. Parādīsim samontētās ainas, kļūs skaidra sižeta līnija. Apspriedīsim to visu ar Daugavpils iedzīvotājiem. Filma taču ir par viņiem.

Idiotisms – pazemot vesela reģiona iedzīvotājus

— Aleksandr, jūs dzīvojat Daugavpilī. Ko jūs domājat par filmu "Trešais pasaules karš: komandpunktā", kurā jūsu dzimtā Latgale atainota kā ekstrēmisma un separātisma perēklis?

— Mani tikdaudz neuztrauc tas, ka angļi to filmu ir uzņēmuši — tā ir viņu darīšana. Mani uztrauc tas, ka to parādīja Latvijas televīzija. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Rīt vēl kāds idiots uzņems filmu par to, kā no Marsa atlidojis kāds briesmonis un nosvilinājis Latviju. Tādus murgus viņi arī parādīs?Jautājums nav par to, kas tiek uzņemts. Runa ir par to, vai skatītājs to redzēs. Latvijas valsts televīzija parādīja filmu; visticamākais, tas notika ar valdības atļauju. Mani tautieši, latgalieši, arī daugavpilieši filmā atainoti kā idioti, kuri kaut kādu ekstrēmistu vadībā metas cīņā. Ir pazemoti vesela reģiona iedzīvotāji.

BBC nekad pat prātā neienāktu uzņemt filmu par Kurzemi, kas vēlas atdalīties no Latvijas un iekļauties Zviedrijas sastāvā. Ja arī kaut kas tāds tiktu uzņemts, esmu pārliecināts, ka neko tādu Latvijas televīzija neparādītu. Tātad Latvijas valdībā ir neizglītoti cilvēki, avantūristi, kuri var atļauties aizvainot veselu reģionu.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Aleksandrs Mirskis un Arnis Līcītis filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas gaitā.

Esmu pārliecināts, ka Latgale vienmēr būs neatņemama Latvijas daļa. Nevar būt ne runas par to. Kā Latvijas pilsonis, kā valsts patriots varu teikt, ka gadījumā, ja kādam ienāks prātā atdalīt Latviju, es ar ieročiem rokās aizstāvēšu valsts vienotību, vienalga pret ko, kaut vai pret citplanētiešiem. Tieši tāpat domā 99% latgaliešu.

— Kā jums šķiet, kāpēc briti vispār uzņēma tādu filmu?

— Lai attaisnotu masveida histēriju un parādītu, ka Briseles un Maskavas starpā briest konflikts. Taču mums ar to nav nekāda sakara – tas ir ES un Krievijas konflikts. Kāpēc mums vajadzētu iesaistīties globālā konfliktā politiskajā arēnā? Lai viņi paši visu lemj un sēžas pie pārrunu galda. Ja situācija nebūtu tiktāl aizlaista, nebūtu nekāda kara Donbasā un haosa, kas pašlaik valda Ukrainā.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Divpadsmit Latgales pilsētu mēri lūdza nerādīt filmu. Vai viņus kāds uzklausīja? Nē! Mērķis bija "sapurināt" tautu, un tas tika panākts.

Priecē tikai viens: manu draugu starpā ir arī latvieši, kuri dzīvo dažādās Latvijas malās. Neviens no viņiem filmu neskatījās. Visiem bija skaidrs, ka tas ir prasts darinājums, kam nav nekāda sakara ar reālo situāciju Latvijā, paskvila, kam bija jāsadusmo vieni un jādod pilna rīcības brīvība otriem. Piemēram, lai varētu labi ātri pieņemt tā saucamo pretspiegu likumu Saeimā, kurš visiem liktu aizvērties vai gatavoties sēdēšanai aiz restēm.

Politikā iet sava labuma dēļ

— Vai nevēlaties atgriezties politikā?

— Līdz oktobrim uzņemšu otru filmu par Volfu Gūtmani. Neplānoju atgriezties aktīvajā politikā – tur nav perspektīvu. Redzu, kas notiek Latvijas politiskajā arēnā. Tur nav cilvēku, kas patiešām vēlētos Latviju redzēt kā plaukstošu Eiropas valsti. Politikā lielākoties nāk tie, kas vēlas kaut ko salaupīt – gan no labējām, gan kreisajām partijām. Tie, kas politikā iedzīvojas. Deputātiem un ministriem ir viens vienīgs mērķis – saraust bagātību. Viņi savā dzīvē neko nav sasnieguši, nav kļuvuši par speciālistiem, tāpēc cenšas kaut ko panākt vismaz politikā. Viņi rīkojas tā, ka Latvijai tiek nodarīts nelabojams kaitējums. Viņi dzen valsti kapā.

— Jūs pats taču ilgus gadus strādājāt politikā. Kāpēc jūs neko nedarījāt, lai mainītu situāciju?

— To vien darīju. Man nav kauns manu tautiešu – latgaliešu priekšā. Nekad neesmu slēpies aiz skaistām frāzēm, vienmēr esmu cīnījies pret kukuļņēmējiem un zagļiem, nodevējiem un meļiem. Jā, viens laukā nav karotājs, taču pasauli var apgriezt, ja tik izdosies atrast atbalsta punktu. Šodien varu droši skatīties acīs saviem tautiešiem. Manos skapjos skeletu nav.

— Kādi ir nākotnes plāni?

— Uzņemt filmas un parādīt vēsturi tādu, kāda tā bija patiesībā, nevis to, ko attēlo latviešu mācību grāmatās. Vai tad tas ir normāli, ka mana krustmeita, kuras tuviniekus Daugavpilī nošāva latviešu kolaboracionisti, nāk un saka, ka SS leģionāri bija Latvijas varoņi? Viņi noslepkavoja viņas vecvectēvu, visu viņas ģimeni, bet skolā viņai māca, ka tie bijuši varoņi. Vai tas ir normāli?! Tāpēc es uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu, kā viss notika patiesībā, atcerētos to un neatkārtotu svešas kļūdas.

542
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

29
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

29
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis
Rīgas brīvosta, foto no arhīva

No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā

28
(atjaunots 22:55 30.11.2020)
90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tranzīta daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem Baltijā sasniedza līdz 20% no IKP; Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varēja veicināt sektora attīstību, taču cerības neattaisnojās.

Starp daudziem nopietniem un konstruktīviem jautājumiem, kas jau sen pārtapuši politisko spekulāciju objektos, ievērojamu vietu ieņem Krievijas tranzīts caur Baltijas valstīm.

Viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir dežūroptimisma pilna un ar Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta VĻKJS komitejas sekretāram raksturīgo entuziasmu skaidro skatītājiem, ka tas ir tikai nokdauns, nevis nokauts. Runa ir par Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Otra puse, Krievijas eksperti, arī virkne zinātnieku jau ilgus gadus norāda, ka Latvijas tranzīta nāve ir neizbēgama un notiks nākamajā dienā plkst. 11:59 pēc Viduseiropas laika. Tomēr postpadomju (kravu) tranzīts, nevis politiskais tranzīts, velkas jau trešo gadu desmitu.

Atzīmēsim arī to, ka tranzīta jomā strādājošie daudz mazāk spriež par savas nozares problēmām un perspektīvām, nekā politiskie eksperti. Taču pat viņu retos izteikumus būtu vērts uzklausīt.

Pirmkārt, transporta sistēma ir viens no ekonomiku veidojošiem faktoriem. Lieli transporta infrastruktūras projekti nozīmē tūkstošiem darba vietu. Viena darba vieta transporta jomā rada vismaz divas darba vietas apkalpošanas jomā. Attīstītāka infrastruktūra piesaista citas ekonomikas nozares, pirmkārt, rūpniecību. Lauksaimniecībai attīstīta infrastruktūra nozīme izmaksu samazināšanu. Transporta infrastruktūras attīstības līmenis ir ekonomiskās attīstības līmeņa universāls rādītājs. Iekšzemes un starptautisko transporta koridoru esamība nozīmē reģiona integrāciju starptautiskajā tirdzniecībā.

Otrkārt, tranzīts nozīmē ilgtermiņa līgumus un investīcijas. Nav nemaz tik vienkārši izstrādāt tranzītu.

Treškārt, runa nav par vienu nozari, bet par kompleksu. Tieši tāpēc nav konstruktīvi strīdi par to, kādu daļu no IKP veido tranzīta ieguldījums. Vai jāiekļauj tranzīta norēķinos transporta nozares? Kā iekļaut saistītās nozares? Cik "dziļi" analizēt tranzīta lejupslīdes ietekmi?

Ceturtkārt, tranzīts nevar pastāvēt ārpus pasaules ekonomikas un pasaules politikas. Tranzīta kritumu caur konkrētu ostu var izraisīt dažādi iemesli - no makroekonomiskas kopējās lejupslīdes līdz divpusējo attiecību "atdzišanai".

Piektkārt, par tranzīta nozīmi Baltijas valstu ekonomikā vienmēr ritējušas garas diskusijas, taču skaidrs ir tas, ka 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā šī ekonomikas sektora daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem faktiski sasniedza 20% no IKP. Atzīmēsim, ka tas ir "pliks" skaitlis – pieskaitot klāt transporta kompleksu, tas būtu vēl augstāks. Baltijas iestāšanās ES varēja veicināt tirdzniecības arī tranzīta attīstību, taču cerības nav attaisnojušās.

Kā Rīga "nodeva" tranzītu

Viena no garākājām valsts Eiropas centra maģistrālēm bija ceļš Rīga – Caricina (1871. g.). Citiem vārdiem sakot, tas, kas izraisa Latvijas vadības dīvainās emocijas, saistīts nevis ar Vladimira Putina politiskajiem lēmumiem, bet ar cara Aleksandra II ekonomisko politiku. "Pastiprināta dzelzceļu būvniecība izraisīja strauju Baltijas ostu importa un eksporta tirdzniecības attīstību, kas savukārt ievērojami paplašināja Baltijas ekonomiskos sakarus ar citām Krievijas impērijas daļām. Baltijas ostas ieņēma ievērojamu vietu Krievijas ārējā tirdzniecībā… 1901. gadā Rīgas osta tirdzniecības apgrozījuma summas ziņā jau ieņēma pirmo vietu starp Krievijas ostām." Šajā "pakāpē" Rīga, Ventspils un Liepāja sagaidīja arī PSRS sabrukumu. 90. gadi sniedza Latvijai iespēju izmantot peļņu no tranzīta un blakussektoriem.

Krievija ņēma vērā, ka tranzīta pakalpojumu tirgu Baltijas austrumu daļā jau sen nosaka mūsu eksporta un importa iespējas un transporta stratēģija. Sākotnēji tika pieņemti divi infrastruktūras attīstības stratēģijas varianti. Pirmais — jau esošās Baltijā infrastruktūras izmantošana, tās paplašināšana un rekonstrukcija, palielinot kravu plūsmu. Otrais — "Krievijas ostu un transporta neatkarības" veicināšana, intensīvi būvējot savas ostas un transporta sistēmas. Galu galā tika izraudzīts kompromiss starp pirmo un otro variantu.

Kravu tranzīta transporta un tehnoloģiskā nodrošinājuma starpnozaru programmu caur Somu līča piekrastes teritorijām izstrādāja Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala administrācijas, un tā tika pieņemta saskaņā ar Krievijas prezidenta rīkojumu "Par kravu tranzīta nodrošināšanu caur Somu līča piekrastes teritorijām", kas tika pieņemts 06.06.97. un "Par Krievijas tirdzniecības flotes atdzimšanas pasākumiem", kas tika pieņemts 03.12.92. Turklāt Sanktpēterburgas mērijā un Ļeņingradas apgabala administrācijā darbs šajā virzienā norisinājās no 1992. līdz 1993. gadam.

Bet pēc tam Latvija sāka demonstratīvi politizēt un ierobežot tranzītu. Vēsturnieks Vladimirs Simindejs atzīmēja: "Latvijas vadības pasivitāti šajā jomā var izskaidrot ar to, ka ekonomiski pamatots tranzīta ceļu attīstības potenciāls ir saistīts ar Krieviju, un tas nesaskaņojas ar "mazās valsts" aizsardzības stratēģiju pret "ārējiem draudiem" ar NATO un ES palīdzību."

2008. gadā intervijā Latvijas Televīzijai ārlietu ministrs, tagadējais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Krievijas vēlmai ierobežot tranzītu nav nekāda politiskā pamata, tā ir balstīta tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Vēstnieka kungs, ar nožēlu daru jums zināmu, ka šodien Krievijas vēlmēm un lēmumiem ir politisks pamats. Krievijā jebkuru tirdzniecības saišu uzturēšana ar Latviju tiks izskatīta tieši tāpat, kā tas notiek Latvijā — ņemot vērā nacionālās drošības risku.

2020. gada 11. martā Riekstiņš uzstājās Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Latvijas – Krievijas biznesa foruma ietvaros. Vēstnieks ilgi smaidīja daļēji nejauši sanākušajai auditorijai un stāstīja, kādas priekšrocības dāvā tranzīts caur Latviju. Taču zālē vairs nebija tādu cilvēku, kuri pieņem ekonomiskos un politiskos lēmumus tranzīta jomā. Tāpēc nevienu nepārsteidza statistikas dati, ko publicējusi Latvijas Satiksmes ministrija: 10 mēnešu laikā Latvijas ostās pārkrauti 37,298 miljoni tonnu kravu – par 29,5% mazāk nekā attiecīgajā 2019. gada periodā. Process sācies, kā teica Mihails Gorbačovs.

28
Tagi:
Māris Riekstiņš, Krievija, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Puškovs: kravas Latvijai lai pameklē kara kurinātājs Rinkēvičs
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

0
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi