Aleksandrs Mirskis. FIlmas Gūtmaņa alternatīva uzņemšanas laukumā

Aleksandrs Mirskis: uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu patiesību

495
(atjaunots 10:57 04.05.2016)
Latvijas Saeimas un Eiropas Parlamenta bijušais deputāts pastāstīja Sputnik korespondentam Vadimam Koroļovam par filmu "Gūtmaņa alternatīva", kurā pats tēloja galveno lomu. Sarunā tika pieminēts arī BBC provokatīvais šovs, kas aizvainoja visus latgaliešus, un politiķi, kuri nodara nelabojamu kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem.

Pirms desmit gadiem pazīstamais politiķis Aleksandrs Mirskis uzrakstīja grāmatu par Otro pasaules karu, kurā apkopoja sava vectēva Vulfa Dobrina, autotransporta bataljona virsnieka, stāstus. Tolaik grāmata netika publicēta.

Reiz šī triloģija nokļuva krievu rakstnieka, "Autoradio" vadītāja un Mirska drauga Jurija Kostina rokās. Viņš uzmanīgi izlasīja manuskriptu un saskatīja tajā līdzību ar savu vēsturisko piedzīvojumu romānu "Vācietis", kurā apkopotas autora tuvinieku atmiņas. Grāmata tika ekranizēta, un Kostins ieteica uzņemt filmu arī pēc Aleksandra Mirska romāna motīviem.
Pērn bijušais politiķis nolēma sākt darbu un uzņēmās producenta pienākumus. Uzņemšanas laukumā viņš sapulcēja pazīstamus krievu un latviešu aktierus.

Lielais kino mazajā Latgalē

— Aleksandr, ar ko sākās darbs pie filmas?

— Devāmies uz Latgali un uzņēmām treileri – vienu no grāmatas epizodēm. Tas guva fantastiskus panākumus. Tad mēs to atdevām producentiem Maskavā. Mani draugi no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Francijas ieteica uzņemt pilnvērtīgu filmu. Arī producenti augsti novērtēja treileri. Tā nu es atdevu manuskriptu scenāristam, sapulcēju komandu, aktierus un divus mēnešus vēlāk sākās uzņemšana. Darbs ritēja visu 2015. gadu – no marta līdz decembrim. Uzņēmām Krāslavā, Daugavpilī un Rīgā.

— Jūs filmā tēlojāt galveno lomu, lai gan nekādas aktiera darba pieredzes jums nebija. Vai bija grūti atrasties otrpus ekrānam?

— Šis process valdzina, no tā nav iespējams atrauties. Rodas sajūta, ka esi nokļuvis citā pasaulē, taču tā ir ļoti sarežģīta. Uzņemšanas darbu otrajā dienā es izlēmu, ka tēlot negribu, taču bija jau par vēlu. Es nebiju plānojis filmēties. Vienkārši neatradām aktieri, kas varētu tēlot Vulfa Gūtmaņa lomu (vectēva uzvārdu mēs nolēmām mainīt), un filmas režisors Sergejs Lavrentjevs ieteica man izmēģināt lomu. Viņš teica: Neviens nenotēlos Gūtmani labāk par tevi. Galvenajam aktierim ir vajadzīgs priekšstats par militāro sagatavotību, jāpārvalda vismaz latviešu un krievu valoda, turklāt viņš nevar būt… īpaši skaists." Es gribēju zināt: "Tātad es esmu tik atbaidošs?" "Nē, — attrauca režisors. – Tomēr tava āriene ir piemērota. Tev viss iznāk tik neveikli, ka skatītāji noteikti noticēs."

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā

Uzņemšanas procesā mums piebiedrojās pazīstami aktieri no Krievijas – Vitālijs Maksimovs, Vasilijs Miščenko, latviešu zvaigznes – Vita Balčunaite, Arnis Līcītis, Aleksejs Korgins. Galu galā nācās vilkt vezumu līdz beigām. Decembrī es pat neizturēju un saslimu. Pavisam smagi laiki sākās, kad vasarā kopā ar Miščenko no Maskavas ieradās režisors Maksimovs. Vienu pašu nopratināšanu uzņēmām astoņas dienas!

Tobrīd mums izveidojās īsta uzņemšanas grupa: režisori un režisoru palīgi, dekoratori, mākslinieki, skaņu režisori. Strādāja seši operatori.

— Filmas darbība norisinās 1944. gadā Latgales teritorijā. Kādi materiāli tika izmantoti scenārijā?

— Mana vectēva Vulfa Dobrina, autotransporta bataljona virsnieka liktenis. Viņš ir dzimis 1907. gadā Dvinskas pagastā, vietā, kur pašlaik atrodas Krāslava. Tolaik tā bija tikai apdzīvota vieta ar tādu pašu nosaukumu. Pēc kara viņš atgriezās dzimtajā ciemā, taču savu ģimeni neatrada. Viņš pat nespēja atrast viņu kapus. Vectēvam tikai parādīja kopējo apbedījumu Poguļankā, Daugavpilī, kur bija apbedīti aptuveni 100 tūkstoši ebreju, čigānu, Sarkanās armijas karavīru un komunistu.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Mazā Vulfa lomā – Fjodors Mirskis, Aleksandra Mirska dēls. Loma filmā Fjodoram tika apsolīta ar noteikumu: viņam bija jāiemācās "Oginska polonēze". Lomu viņš dabūja.

Pirms kara Latgalē dzīvoja ļoti daudz ebreju. Vācieši līdz ar latviešu kolaboracionistiem jautājumu atrisināja – bojā gāja 29 mana vectēva radinieki. Viņš izglāba tikai savus vecākus – 1940. gadā izveda viņus uz Padomju Krieviju, jo jau 1934. gadā iestājās Ņižegorodskas konservatorijā un apmetās tur uz dzīvi.

Vulfam Dobrinam bija augstākā izglītība, un kara sākumā viņš kļuva par virsnieku. Tiesa, viņš dienēja autotransporta bataljonā. Otrs mans vectēvs – Dmitrijs Mirskis bija lidotājs. Viņš izkarojās līdz pat kara beigām un ne reizi netika pat ievainots. Vectēvs man daudz stāstīja par aviāciju. Tā nu es apvienoju abu savu vectēvu, citu tuvinieku, Krāslavas un Daugavpils iedzīvotāju stāstus, leģendas un jokus par karu. Galu galā radās galvenā varoņa – lidotāja Vulfa Gūtmaņa tēls.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Filmā redzamais formas tērps ir īsts. Šineli, galifē un portupeju man piemiņai atstāja vectēvs Vulfs. 1938. gadā šūtais ādas mētelis piederēja manas sievas vectēvam – arī viņš bija lidotājs. Kad radi Kubaņā uzzināja, ka es filmēšos kara filmā, viņi man atsūtīja šo mēteli.

— Par ko vēsta pati filma?

— Par to, kā Gūtmanis atgriežas tēvzemē, kur nav bijis četrus gadus, taču izrādās, ka šeit vēl valda vācu okupācija. Viņš sastopas ar saviem bijušajiem klasesbiedriem un draugiem, kuri dien Hitlera armijā. Viņš noskaidro, ka visa viņa ģimene ir noslepkavota, un apšaušanu vadījis viņa labākais draugs no skolas laikiem. Viņš uzzina, ka ebreji Krāslavā ir noslepkavoti nevis rūpēs par āriešu rases tīrību, bet gan vienkārši skaudības dēļ. Bendes iekāroja viņu īpašumu.

Bija tāds Mozus Rabinovičs, pirmais Krāslavas mērs, pilsētas ģerboņa autors un Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris. Kad visi ebreji no Krāslavas tika sastādīti kolonnās un nosūtīti uz Daugavpils geto, latviešu kolaboracionisti tomēr neuzdrīkstējās aiztikt arī viņu. Mērs pats teica, ka nepametīs savus radiniekus un draugus. Kopā ar visiem viņš devās uz Daugavpili un tika nošauts Poguļankā.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Filmā ir arī amizantas epizodes, ne tikai traģēdija vien. Tajā nav ideālu krievu zaldātu un dumju nacistu. Tā ir filma par cilvēkiem, kas nokļuvuši starp kara dzirnakmeņiem. Gan vienā, gan otrā pusē ir zemiski nelieši, kuriem īpašu prieku sagādā slepkavības un represijas.

Nesapratne atkāpsies pagātnē

— Filmā uzņēmušies jauni puiši – gan vācu karavīru, gan sarkanarmiešu lomās. Vai arī viņi ir aktieri?

— Nē, rekonstruktori. Turklāt vācu formā tērpās latvieši. Uzņemšanā piedalījās aptuveni simt rekonstruktori. Es sazinājos ar organizāciju "Karavīru apvienība" un lūdzu piedalīties mūsu projektā. Tomēr rekonstruktori nepiedalās kurā katrā projektā. Viņi izlasīja scenāriju un tikai pēc tam teica: "Jā, tā ir patiesība, mēs piedalīsimies. Šeit nav izdomas, un mūs neattēlos kā pēdējos idiotus." Viņi nonāca pie sava slēdziena, ieradās un bez maksas nostrādāja uzņemšanas laukumā septiņas dienas – tikai tāpēc vien, ka scenārijs ir godīgs. Padomju armijas formas tērpus nēsāja piecdesmit puiši no cita kluba.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Filmas uzņemšanas pārtraukumos vācieši kopā ar krieviem stāvēja pie tanka T-34 un vācu bruņumašīnas, pīpēja, smējās, apskatīja viens otra formas tērpus un spriedelēja, kura no tām ir ērtāka. No malas izskatījās komiski, kā viņi apmainījās ieročiem, vērīgi tos pētīja un klikšķināja aizslēgus. Atmosfēra bija ļoti draudzīga un jautra. Skatījos uz šiem puišiem un domāju: varbūt kādreiz taču viss nokārtosies, un gan karš, gan nesapratne atkāpsies pagātnē?

— Uzņemšana noslēdzās decembrī. Kas pašlaik notiek ar filmu?

— Maskavā notiek montāža, un oktobrī vai novembrī būs gatava četru sēriju televīzijas filma, kā arī 2,5 stundas gara pilnmetrāžas filma. 4. maijā Daugavpilī demonstrēsim "Gūtmaņa alternatīvas" tehnisko versiju. Pašlaik to montējam zibens ātrumā. Parādīsim samontētās ainas, kļūs skaidra sižeta līnija. Apspriedīsim to visu ar Daugavpils iedzīvotājiem. Filma taču ir par viņiem.

Idiotisms – pazemot vesela reģiona iedzīvotājus

— Aleksandr, jūs dzīvojat Daugavpilī. Ko jūs domājat par filmu "Trešais pasaules karš: komandpunktā", kurā jūsu dzimtā Latgale atainota kā ekstrēmisma un separātisma perēklis?

— Mani tikdaudz neuztrauc tas, ka angļi to filmu ir uzņēmuši — tā ir viņu darīšana. Mani uztrauc tas, ka to parādīja Latvijas televīzija. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Rīt vēl kāds idiots uzņems filmu par to, kā no Marsa atlidojis kāds briesmonis un nosvilinājis Latviju. Tādus murgus viņi arī parādīs?Jautājums nav par to, kas tiek uzņemts. Runa ir par to, vai skatītājs to redzēs. Latvijas valsts televīzija parādīja filmu; visticamākais, tas notika ar valdības atļauju. Mani tautieši, latgalieši, arī daugavpilieši filmā atainoti kā idioti, kuri kaut kādu ekstrēmistu vadībā metas cīņā. Ir pazemoti vesela reģiona iedzīvotāji.

BBC nekad pat prātā neienāktu uzņemt filmu par Kurzemi, kas vēlas atdalīties no Latvijas un iekļauties Zviedrijas sastāvā. Ja arī kaut kas tāds tiktu uzņemts, esmu pārliecināts, ka neko tādu Latvijas televīzija neparādītu. Tātad Latvijas valdībā ir neizglītoti cilvēki, avantūristi, kuri var atļauties aizvainot veselu reģionu.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Aleksandrs Mirskis un Arnis Līcītis filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas gaitā.

Esmu pārliecināts, ka Latgale vienmēr būs neatņemama Latvijas daļa. Nevar būt ne runas par to. Kā Latvijas pilsonis, kā valsts patriots varu teikt, ka gadījumā, ja kādam ienāks prātā atdalīt Latviju, es ar ieročiem rokās aizstāvēšu valsts vienotību, vienalga pret ko, kaut vai pret citplanētiešiem. Tieši tāpat domā 99% latgaliešu.

— Kā jums šķiet, kāpēc briti vispār uzņēma tādu filmu?

— Lai attaisnotu masveida histēriju un parādītu, ka Briseles un Maskavas starpā briest konflikts. Taču mums ar to nav nekāda sakara – tas ir ES un Krievijas konflikts. Kāpēc mums vajadzētu iesaistīties globālā konfliktā politiskajā arēnā? Lai viņi paši visu lemj un sēžas pie pārrunu galda. Ja situācija nebūtu tiktāl aizlaista, nebūtu nekāda kara Donbasā un haosa, kas pašlaik valda Ukrainā.

На съемках фильма Альтернатива Гутмана
© Foto : archive Alexander Mirsky
Filmas "Gūtmaņa alternatīva" uzņemšanas laukumā.

Divpadsmit Latgales pilsētu mēri lūdza nerādīt filmu. Vai viņus kāds uzklausīja? Nē! Mērķis bija "sapurināt" tautu, un tas tika panākts.

Priecē tikai viens: manu draugu starpā ir arī latvieši, kuri dzīvo dažādās Latvijas malās. Neviens no viņiem filmu neskatījās. Visiem bija skaidrs, ka tas ir prasts darinājums, kam nav nekāda sakara ar reālo situāciju Latvijā, paskvila, kam bija jāsadusmo vieni un jādod pilna rīcības brīvība otriem. Piemēram, lai varētu labi ātri pieņemt tā saucamo pretspiegu likumu Saeimā, kurš visiem liktu aizvērties vai gatavoties sēdēšanai aiz restēm.

Politikā iet sava labuma dēļ

— Vai nevēlaties atgriezties politikā?

— Līdz oktobrim uzņemšu otru filmu par Volfu Gūtmani. Neplānoju atgriezties aktīvajā politikā – tur nav perspektīvu. Redzu, kas notiek Latvijas politiskajā arēnā. Tur nav cilvēku, kas patiešām vēlētos Latviju redzēt kā plaukstošu Eiropas valsti. Politikā lielākoties nāk tie, kas vēlas kaut ko salaupīt – gan no labējām, gan kreisajām partijām. Tie, kas politikā iedzīvojas. Deputātiem un ministriem ir viens vienīgs mērķis – saraust bagātību. Viņi savā dzīvē neko nav sasnieguši, nav kļuvuši par speciālistiem, tāpēc cenšas kaut ko panākt vismaz politikā. Viņi rīkojas tā, ka Latvijai tiek nodarīts nelabojams kaitējums. Viņi dzen valsti kapā.

— Jūs pats taču ilgus gadus strādājāt politikā. Kāpēc jūs neko nedarījāt, lai mainītu situāciju?

— To vien darīju. Man nav kauns manu tautiešu – latgaliešu priekšā. Nekad neesmu slēpies aiz skaistām frāzēm, vienmēr esmu cīnījies pret kukuļņēmējiem un zagļiem, nodevējiem un meļiem. Jā, viens laukā nav karotājs, taču pasauli var apgriezt, ja tik izdosies atrast atbalsta punktu. Šodien varu droši skatīties acīs saviem tautiešiem. Manos skapjos skeletu nav.

— Kādi ir nākotnes plāni?

— Uzņemt filmas un parādīt vēsturi tādu, kāda tā bija patiesībā, nevis to, ko attēlo latviešu mācību grāmatās. Vai tad tas ir normāli, ka mana krustmeita, kuras tuviniekus Daugavpilī nošāva latviešu kolaboracionisti, nāk un saka, ka SS leģionāri bija Latvijas varoņi? Viņi noslepkavoja viņas vecvectēvu, visu viņas ģimeni, bet skolā viņai māca, ka tie bijuši varoņi. Vai tas ir normāli?! Tāpēc es uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu, kā viss notika patiesībā, atcerētos to un neatkārtotu svešas kļūdas.

495
Laboratorijas darbs, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā

38
(atjaunots 11:00 30.05.2020)
Pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Tas draud ar nopietnām sekām.

"Savienotās Valstis turpina militāri bioloģisko darbību visā pasaulē, arī ap mūsu robežām," Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja Kolektīvās drošības līguma organizācijas ārlietu ministru sēdē. Maskava jau sen ir noraizējusies par kaimiņvalstu bioloģisko drošību. Amerikāņi ir izveidojuši bioloģisko laboratoriju tīklu Kazahstānā, Armēnijā un Tadžikistānā. Īpaši liels skaits jautājumu Krievijas valdībai radies par Lugara centru Gruzijā. Par to, kāpēc tas viss vajadzīgs Vašingtonai, portālā RIA Novosti centās noskaidroja Galija Ibragimova.

Tīša noplūde

Pirmais koronavīrusa infekcijas gadījums Kazahstānā tika fiksēts marta sākumā. Valdība slēdza robežas un ieviesa ārkārtas stāvokli. Internetā paklīda baumas, ka vīruss, iespējams, saistīts ar biolaboratoriju, ko 2016.gadā valsts dienvidaustrumos uzbūvējuši amerikāņi.

Almatas Centrālās palīglaboratorijas (CPL) specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Tā darbojas uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta valsts Veselības ministrijai. Tiek uzskatīta par Kazahstānas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. Šim objektam ASV piešķīrušas 108 miljonus dolāru.

Vašingtona skaidroja: reģionā dislocēti amerikāņu karavīri, un pētījumi palīdzēs pasargāties no nezināmām vīrusu infekcijām.

KDLO, NVS un ŠSO samitos Maskavas pārstāvji jau vairākkārt norādījuši, ka amerikāņi var izmantot šīs laboratorijas pret Krievijas interesēm. Tomēr Kazahstānas valdība apgalvoja, ka neviens neiejaucas vietējo biologu darbā.

"Ārvalstu zinātnieku līdzdalība ir pieļaujama tikai gadījumā, ja notiek kopīgi pētījumi un tiek īstenoti grantu projekti," paskaidroja CPL.

2018. gadā Kazahstānā manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits, un Almatā sākās runas par meningokoka infekcijas štamma noplūdi no CPL. Žurnālisti un blogeri nopietni rakstīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos. Tā viņi it kā gribējuši pārbaudīt laboratorijā izstrādājamo bakterioloģisko ieroci.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. No PVO viedokļa relatīvie rādītāji ir zemi," norādīja resors.

Situācija ar koronavīrusu ir līdzīga. Valdība noliedza konspiroloģiskas teorijas un neļāva sēt paniku.

Slēgts darba režīms

PSRS laikā Armēnijas PSR Mikrobioloģijas institūts tika uzskatīts par lielāko mikrobioloģijas centru. 90. gados par institūta zinātniskajām izstrādēm ieinteresējās ASV un Lielbritānija. Armēņu speciālistus aicināja stažēties uz rietumvalstīm. 2000. gados amerikāņi palīdzēja atvērt vairākas biolaboratorijas valstī. Tāpat kā Kazahstānā arī šeit naudu piešķīra Pentagons. Armēnijas Nacionālā slimību kontroles un profilakses centra modernizācijai vien atvēlēja 10 miljonus dolāru.

Erevānā, Girmi, Vanadzorā, Martuni un Idževanā uzbūvētie zinātniskie centri pēta Kaukāza reģionam raksturīgus vīrusus un štammus.

Laboratorijas iekļautas Armēnijas veselības aprūpes sistēmā, tomēr ASV Aizsardzības ministrijas Draudu samazināšanas aģentūra tajās ir piekļuve. Līdz ar vietējiem speciālistiem tur strādā amerikāņi. Maskava negatīvi vērtē Armēnijas biolaboratoriju noslēgtību. Lai kliedētu šaubas, premjerministrs Nikols Pašiņans piekrita parakstīt Sadarbības memorandu ar Krievijas speciālistiem. Saskaņoja detaļas, tomēr pēdējā brīdī Armēnija no dokumenta atteicās.

Bīstama epidemioloģija

2010. gados amerikāņu biologi pievērsa uzmanību vēl vienam KDLO loceklim – Tadžikistānai. Viņus satrauca nelabvēlīgā epidemioloģiskā situācija, kas varēja novest pie infekcijas slimību uzliesmojuma. Vairāki rietumvalstu fondi piešķīra naudu pētījumu centriem.

2013. gadā uz Gastroeneteroloģijas institūta bāzes Dušanbē darbu sāka bioloģiskās drošības laboratorija. Projektu finansēja Merjē Labdarības fonds (Francija), kas būvēja līdzīgu objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs. Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra USAID. Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru.

2019. gadā tika radīta laboratorija Republikāniskajā tuberkulozes apkarošanas centra paspārnē. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem pēta tādas Centrālāzijai raksturīgas slimības, kā tuberkuloze, malārija, hepatīts un holera. Pērn Isfaras pilsētā Tadžikistānas ziemeļos darbu sāka vēl viens objekts. Par to pieejamā informācija ir ierobežota, finansēja atkal amerikāņi.

"Arī pirms koronavīrusa epidemioloģiskā situācija Centrālāzijā bija sarežģīta. Reģionam raksturīgi hepatīta, holeras, tuberkulozes uzliesmojumi, tāpēc jaunās biolaboratorijas ir nepieciešamas. Tām vajadzīgi līdzekļi. Bez ārvalstu palīdzības neiztiks," sarunā ar RIA Novosti skaidroja Politoloģisko pētījumu centra (Dušanbe) direktors Abdugani Mamadazimovs.

Tadžiku eksperts nesaskata neko aizdomīgu amerikāņu darbībās. "Vienkārši viņi vienmēr atsaucas pirmie. Ja pēc koronavīrusa Krievija, Ķīna vai ES sāks aktīvāk palīdzēt reģionam cīņā ar vīrusiem, republikas valdība to atbalstīs," ir pārliecināts eksperts.

Gruzīnu patogēns

Gruzija nav KDLO locekle, taču robežojas ar Krieviju un tai ir svarīga loma Kaukāzā.

Maskava ir noraizējusies par Ričarda Lugara vārdā nosauktā Sabiedriskās veselības pētījumu centra darbības. Krievijas valdība uzskata, ka biolaboratorija Tbilisi apkaimē strādā amerikāņu interesēs.

Aizdomas nav radušās no zila gaisa. 2018. gada septembrī Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze paziņoja, ka laboratorijā, iespējams notikuši eksperimenti ar cilvēkiem, un publiskoja dokumentus, no kuriem izriet, ka desmitiem cilvēku, kuri ārstējušies Lugara centrā, ir miruši. Pie tam tur strādāja biologi no trim privātām amerikāņu firmām — CH2M Hill, Battelle un Metabiota, kas pilda Pentagona pasūtījumus.

Giorgadze pievērsa uzmanību augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim laboratorijā. Vēl vairāk, centra rīcībā ir "iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu". "Kāpēc iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība, vajadzīgas tādas lietas?" lauzīja galvu eksministrs.

To sadzirdēja Maskavā. Krievijas ĀM Bruņojumu kontroles un neizplatīšanas lietu departamenta direktors Vladimirs Jermakovs paziņoja, ka Krievija necietīs amerikāņu bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām.

Giorgadzes apsūdzības Pentagons nosauca par absurdu. Tbilisi apgalvoja, ka laboratorija nodarbojas ar miermīlīgiem projektiem un nevar būt ne runas par kaut kādiem eksperimentiem ar cilvēkiem. Gruzijas valdība neiebilda pret Krievijas speciālistu apmeklējumu Lugara centrā. Tomēr šie plāni izjuka, ņemot vērā pērno krīzi abu valstu attiecībās.

"Gruzija nekad nav interesējusies par pētījumiem fizikoķīmiskās bioloģijas jomā. Un informācija par to, ka šajā laboratorijā ir augstas klases bioloģiskā aizsardzība, rada jautājumus. Kāpēc vajadzētu nodarboties ar tik smagiem patogēniem," sarunā ar RIA Novosti pauda neizpratni bioloģijas zinātņu doktors, Sibīrijas federālās universitātes profesors Nikolajs Setkovs.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын

Virusoloģijas centra ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā Aleksandrs Agafonovs atzīmēja: "Tieši dati par bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādi Lugara centrā nav pieejami."
"Tomēr ziņas par privāto kompāniju CH2M Hill, Battelle un Metabiota līdzdalību, par to līgumsaistībām, piemēram, Sibīrijas mēra, tularēmijas un Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža bīstamo baktēriju pētījumi, ir uzmanības vērtas," uzsvēra speciālists.

Aģentūras aptaujātie eksperti bija vienisprātis: pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Un tas draud ar nopietnām sekām. Pie tam pandēmijas periodā attieksme pret laboratorijām mainījusies – tās rada vēl lielākas bažas un beidzot dāvā būtisku iemeslu padarīt šīs struktūras atklātākas.

38
Tagi:
Armēnija, Tadžikistāna, Kazahstāna, biomateriāls, ASV, Krievija, Gruzija
Ungārijas parlamenta ēka, foto no arhīva

Vai dzelzs priekškars apturēs transpersonas?

36
(atjaunots 14:50 29.05.2020)
Eiropa aizspēlēsies tiktāl, ka starp tās rietumiem un austrumiem pacelsies jauns dzelzs priekškars. Tikai ne koronavīrusa dēļ. Ir spēcīgākas un Eiropas vienotībai šausmīgākas lietas.

"Šis lēmums atgrūž Ungāriju atpakaļ Viduslaikos!" Ko tad īsti tik briesmīgu padarījusi Budapešta, lai visa progresīvā cilvēce vārītos tādās dusmās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pavisam nesen Ungārijas valdību lamāja par pieņemto likumu, kas dāvāja Viktora Orbana valdībai ārkārtas pilnvaras pandēmijas apkarošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ. Ungārijai jānosaka politiskā karantīna! Nē, pavisam jāizslēdz no ES! Bļāvieni bija skaļi, tomēr Orbanu lamā jau visus desmit gadus, kopš viņš ieņēmis premjera amatu otro reizi. Lamā par visu pēc kārtas: par Konstitūciju, par Ungārijas likumiem, kas neatbilst ES normām, par tiesnešu un preses kontroli, par atteikšanos uzņemt migrantus, par kristīgo vērtību aizstāvēšanu. Ungārija izturas izaicinoši, noraida gandrīz visas eiropeiskās vērtības, tomēr no ES joprojām saņem vairāk nekā atdod. Budapeštā saprot, ka neviens valsti no ES neizslēgs, turklāt Orbanu atbalsta tautas vairākums. Protams, ir arī attīstīta opozīcija, uz kuras izteikumiem reaģē "pasaule".

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Par "Viduslaikiem" organizācijas Amnesty International filiāle Ungārijā nodēvēja nesen parlamenta apstiprinātos likumu grozījumus, kuri paredz, ka valsts pilsoņi nevarēs mainīt savu dzimumu. Nē, ne jau dzīvē – dzimuma nomaiņas operācija un pārējās mežonības valstī nav aizliegtas, toties dokumentos tagad ailes "dzimums" vietā būs "dzimums dzimšanas brīdī". Tātad to vairs mainīt nevarēs, pat ar tādām burvestībām kā "mammu, dzemdē mani atpakaļ".

Vai tas pārkāpj transpersonu un visu pārējo personu tiesības, kuri nolēmuši, ka stāv pāri Dievam (vai dabai, ja Dievs ir atcelts) un zin, kas viņi ir patiesībā? Tikai dokumentos, jo viņi nevarēs saņemt savām vēlmēm atbilstošu dokumentu, jo, kā īpaši precizēja Ungārijas valdība, "bērna bioloģiskā dzimuma reģistrācija dzimšanas apliecībā neietekmē vīriešu un sieviešu tiesības brīvi paust un praktizēt savu identitāti atkarībā no viņu vēlmes". Vēl vairāk – Ungārijā nav mazums transpersonu un citu LGBT pārstāvju, neviens pie viņiem gultā degunu nebāž un viņu uzvedībai "nepiekasās".

Tomēr valdībai ir jāskatās uz reālo pasauli. Patiešām – tagad vēl tikai pieprasa tiesības brīvi izvēlēties vienu no diviem dzimumiem, bet tālāk ies jautrāk: kā jau ierasts dažos attīstītos ASV štatos, cilvēki sāks aizstāvēt tiesības izvēlēties vienu no pussimta universitātēs sagudrotu "dzimumu". Ko darīt valstij? Ja gribat, uzskatiet sevi kaut par hobitiem, lūdzu, tā ir jūsu darīšana, tikai valsts jūsu spēlītēs nepiedalīsies.

Lielākā daļa sabiedrības valdību atbalsta – maģāri, kuri Eiropā ieradās pēdējie, nebūtu saglabājušies viņiem svešo tautību naidīgajā ielenkumā, ja nebūtu turējušies pie savas identitātes, nacionālās un reliģiskās. Tāpēc tagad viņi atkal aizstāv savas tiesības uz dzīvi, vēlas saglabāt ungāru tautu uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Draudu ir daudz, it īpaši dzimstības krišanās, kas nepārsniedz mirstību jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, varētu jau mēģināt risināt problēmu a la Europe: ievest migrantus, kam ar dzimstību viss kārtībā. Taču dīvainis Orbans tā vietā sāk programmu "Ģimene ir galvenā", kas paredz privilēģijas daudzbērnu ģimenēm un visiem, kas vēlas laist pasaulē jaunus ungārus. Un negrib uzņemt migrantus. Par to viņš atkal dabūja pa mici no ES. Vēl viņš visiem spēkiem aizsargā tradīcijas, ticību un vērtības – pārsteidzoša nekaunība mūsdienu Eiropā. Valsts pat nesen atteicās no dalības Eirovīzijā, oficiālu skaidrojumu nesniedza, toties izskanēja neoficiāli komentāri par konkursa pār malām plūstošo "zilumu". Turklāt vēl – ak, šausmas! – ieraksta konstitūcijā laulību kā vīrieša un sievietes savienību!

Skaidrs, ka tāpat vien Ungāriju nevar likt mierā – tā tomēr ir ES locekle un ar savu piemēru samaitā citas valstis. Jāsaka gan, ka ES arī bez ungāriem ir pietiekami daudz tautu, kas nevēlas padevīgi nokāpt no vēstures skatuves. Itāļi un grieķi, tie paši poļi un slovāki līdz ar viņu katolicismu, pareizticīgie rumāņi un bulgāri. Lielākā daļa šo tautu atrodas Austrumeiropā – bijušā dzelzs priekškara viņā pusē. Hmmm. Kāpēc tad bijušā?

Nesenajā LGBT sanākšanā tika pieņemts paziņojums par to, ka Eiropu jau sadalījis jauns dzelzs priekškars – sak, 30 gadus pēc komunisma krišanas kontinenta austrumos ienākusi homofobija, dzimumu naids un diskriminācija. Skaidrs, ka to visu pamato ar vecā režīma smago mantojumu: ilgi dzīvojuši zem totalitārisma (sarkanā un krievu) jūga, tāpēc viņi ir tādi atpalikuši ksenofobi. Nav nekādas jēgas strīdēties ar progresīvajiem eiropiešiem un atgādināt, ka atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir tūkstošiem gadu vecas.

Sava dzīvesziņa un sava tauta ir jāaizsargā, taču strīdēties nav vērts – lai dzīvo savā iedomātajā pasaulītē ar desmitiem dzimumu, pasaulē, kas savas anticilvēciskās būtības dēļ nav ilga, tā nespēj dot pēcnācējus. Nav jābūt ungāru katolim vai pareizticīgam krievam, lai saprastu vienkāršu lietu: dzimumu mainīt nav iespējams. Var dzert tabletes, taisīt operācijas, staigāt pie psihologa, tomēr dzimums, ar kādu tu esi dzimis, no tā nemainīsies. Tas būs izkropļots, tāpat kā tauta, kas noticējusi šīm muļķībām.

"Neglītums nogalinās," teica Dostojevskis. Tomēr šajā gadījumā ateistus, kuri tic dzimuma maiņai, nogalinās arī elementārs antizinātniskums. "Tumšais laikmets" nav Viduslaikos. Tas slēpjas tajā, ko gatavo amorālie un neizglītotie "dzimumu daudzveidības" ideologi.

36
Tagi:
Ungārija, Eiropa, LGBT
Pēc temata
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Skolniece, foto no arhīva

"Neredzamie bērni": tālmācību pirmie rezultāti Latvijā

0
(atjaunots 07:03 01.06.2020)
Pagājuši divi tālmācību mēneši – absolūti jauna un visnotaļ sāpīga pieredze Latvijas skolām. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija jau nopietni plāno šīs epopejas turpinājumu arī nākamajā mācību gadā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Par tālmācību plusiem un mīnusiem un par to, kāda mācība ir jāgūst nākotnes iecerēm, Bb.lv aprunājās ar Rīgas 34. vidusskolas direktori, pedagoģijas doktori Nataļju Rogaļevu.

Plusi

Direktore atzinās, ka jau ir noilgojusies pēc savu skolēnu un skolotāju sejām un sapņo pēc iespējas drīzāk tikties ar viņiem nevis tiešsaistē, bet dzīvajā kā agrāk. Taču savu plusi, protams, ir arī tālmācībām.

"Bērni strādāja patstāvīgi, un viņi iemācījās atbildīgāk izpildīt uzdevumus, patstāvīgi tikt skaidrībā ar tiem," stāsta Nataļja Rogaļeva. "Viņi iemācījās strādāt ar tehnoloģijām, arī daudzi skolotāji pavirzījušies uz priekšu savā darbā ar tehnoloģijām. Vēl viens pluss, manuprāt, ir tajā, ka bija daudz uzdevumu, kas bija saistīti ar nepieciešamību lasīt, jeb tādi uzdevumi, kurus nav iespējams izpildīt, ja tu neizlasīsi tekstu. Tādēļ, gribi negribi, skolēniem nācās daudz lasīt. Un tas ir labi, jo lasīšanas iemaņas mūsdienu bērniem nav diez ko attīstītas, un šajos divos mēnešos tās droši vien ir uzlabojušās."

Taču arī mīnusu nesagatavotās tālmācībās izrādījies ne tik maz.

Mīnusi

"Kopumā mūs pievīla skolotāju IT sagatavotība, un pirmās divas nedēļas mēs nebijām īpaši gatavi tam, lai piedāvātu bērniem attālinātas tiešsaistes mācību stundas, un kamēr mēs apguvām šīs metodikas, protams, pagāja laiks," skaidro direktore. "Otrkārt, protams, komunikācijas, individuālās pieejas trūkums, kad skolotājs redz, kas notiek klasē, un var kontrolēt katru bērnu. Dažkārt pasniedzējam pietiek vienkārši pienākt klāt pie skolēna un pastāvēt blakus viņam vai paskatīties uz viņu, lai viņš sāktu strādāt. Esošajā situācijā šādas iespējas mums nebija, un tādēļ daudzus bērnus mēs vienkārši "pazaudējām", jo "aiziet" līdz katram bērnam tālmācību situācijā mums neizdevās. Un, protams, ļoti liels mīnuss – tā ir bērnu "noslāņošanās". Iznāca, ka tie bērni, kuriem vecāki palīdzēja: pieslēgties pie tiešsaistes mācību stundām, lejupielādēt uzdevumus, kaut ko skaidroja – jutās ērti, izjuta atbalstu un veiksmīgi mācījās. Atšķirībā no tiem bērniem, kuri palika viens pret vienu ar skolotāju aiz kadra.

Arī vecāki sūdzējās, ka viņi paši no rīta līdz vakaram strādā attālināti un viņiem nav iespējas un spēka palīdzēt saviem bērniem. Un atsevišķi skolēni, paliekot bez strādājošo vecāku palīdzības, izpildīja uzdevumus daudz sliktāk, bet ir arī tādi bērni, kuri vispār praktiski nemācījās šos divus mēnešus. Kādas būs viņu zināšanas nākamā mācību gada sākumā, grūti pat prognozēt."

Kļūdu labojums

Nataļja Rogaļeva uzskata, ka ja septembrī atsāksies tālmācības, pirmām kārtām ir jādomā par to, kā uzlabot skolotāju zināšanas tehnisko jautājumos.

"Lai arī šajos divos mēnešos situācija ir uzlabojusies, mūsu skolā ir vismaz 30 pedagogi, kuri nenovadīja nevienu tiešsaistes konferenci, nevienu tiešsaistes mācību stundu vai konsultāciju un vienkārši banāli pievienoja uzdevumus, augšupielādēja failus, un dažkārt pat ne prezentāciju, bet vienkārši tekstu: izpildi tādu un tādu uzdevumu mācību grāmatā, uzraksti un atsūti man," stāsta direktore. "Tātad, mums ir ļoti stipri jārūpējas par skolotāju tehnisko un datorpratību, jāizstrādā kaut kādi protokoli un procedūras, kā mēs varam sasniegt katru bērnu. Un mums ļoti nopietni jāpadomā par to, ko mēs darīsim ar tiem bērniem, kuri izkrīt no procesa, jo viņi reāli izkrīt, mēs viņus neredzam – tālmācībās pastāv "neredzamie bērni"."

Ko uzņem 10. klasē

Tomēr dzīve turpinās, un šogad jau 30 Rīgas skolas nolēma uzņemt skolēnus 10. klasē uz konkursa pamata, pēc iestājeksāmenu rezultātiem. Šogad eksāmens būs vienots visām 30 skolām. Pārbaudījums notiks 15. jūnijā, divu stundu garumā. Eksāmena saturā ir zināšanas matemātikā un svešvalodā.

Katrai skolai, kas ir pieteikusies šai eksaminācijai, jāsniedz sava platforma tās sarīkošanai, savukārt bērni varēs piereģistrēties eksāmenam Rīgas domes Izglītības departamenta mājaslapā, norādot to, kurā skolā viņi vēlas nolikt šo eksāmenu. Saņemot rezultātus uz rokām, topošais 10. klases skolnieks varēs doties ar tiem uz jebkuru viņa izvēlēto skolu, kura noteikts savus atlases kritērijus. Piemēram, 60% vai 70% pareizi izpildīta daba.

Ja skola nav pieslēgusies šim vienotajām iestājeksāmenam, tad tai nav tiesību veikt nekāda veida pārbaudes vispār un ir jāuzņem bērni atbilstoši iestāšanās iesniegumu iesniegšanas kārtībai.

0
Tagi:
izglītība, skolotāji, skola
Pēc temata
Skandāls ar "Tava klase": premjeram radušies jautājumi Šuplinskai
Degi Karajevs: 1. septembrī krievu pirmklasniekus gaida šoks
Skolas direktore: mācības tiešsaistē – tas ir ne tikai stress, bet arī izaicinājums
Latviešu pedagogi: skolu reforma rada idiotus