Jekaterina Kasjanova

Ilgais ceļš kāpās ar ko tas viss sākās

262
(atjaunots 11:13 15.03.2016)
Mums ir vairāki stāsti par to, kā cilvēki pamet Latviju. Taču tagad gribam pastāstīt par to, kā viņi brauc šurp. Jekaterina Kasjanova stāsta, kā maskaviete pārvērtusies par pierīgas ciemata iedzīvotāju, kā izšķīrusies par tādu avantūru un kas viņu gaidījis jaunajā vietā.

2010. gada ziema, kafejnīca Maskavā, biznesa lenčs.

Kā jau parasti, pie lenča sākas runas par fondu biržām, īstermiņa investīcijām un visdažādākajām perspektīvām. Par mani runājam reti – šī tēma ēdienkartē nav iekļauta. Pēkšņi mans sarunu biedrs maina tematu:

— Kāpēc  tad tu vēl līdz šim neesi aizbraukusi?

— Uz kurieni man braukt?— es brīnos.

— Kur vien vēlies! Visi taču brauc prom. Uz Spāniju, piemēram.

— Ko tu runā, tur ir karsts.

— Nu, Melnkalne?

— Un ko es tur iesākšu?

— Tad brauc uz Šveici! Tu taču strādā ar šveiciešiem.

— Ja gribētu, sen būtu aizbraukusi. Man tur vietas nav.

— Ko tu runā? Starp citu, Latvijā tagad var viegli dabūt uzturēšanās atļauju. Par nekustamo īpašumu.

Latvija! Sirds sāk sisties straujāk. Šķiet, sēžu nevis ziemīgajā 2010. gada Maskavā, bet gan Jūrmalas vilcienā, aiz loga ir priedes un 1990. gada vasara: mēs ar mammu braucam lasīt mellenes. Pēc tam tētis vedīs mani uz zooloģisko dārzu – viņš gribēja man parādīt lūsi. Lūsis negribēja parādīties.

Kļūstu nemierīga. Sāku studēt imigrācijas likumus un internetā neaizveru lapas ar nekustamo īpašumu piedāvājumiem. Naktīs kārtoju mēbeles savās jaunajās mājās un staigāju gar jūru. Taču laiks iet, un arvien retāk es pērku dīvānus un aizkarus. Jūra attālinās. Lai tā nezustu no atmiņas, pērku biļeti un sēžos lidmašīnā. Jūra ir pavisam mierīga, klusums dun ausīs, un es eju cauri sāļajai miglai. Tā ir tik bieza, ka norauju vienu strēmeli un paņemu līdzi.

Jūrmalas vilcieni gandrīz nemaz nav mainījušies, aiz loga ir pazīstamas priedes, tikai mellenes vēl nav ienākušās. Braucu uz zooparku apciemot lūsi, taču lūsis nerādās. Klaiņoju pa Vecrīgas ieliņām. Agrā pavasarī tās ir pavisam tukšas un atgādina bērnībā redzētas filmas dekorācijas. Bērnība… gribētos atkal reiz atgriezties. Atgriezties tur, kur es reiz jutos tik labi. Atgūstu mieru un atgriežos pie savas ikdienas Maskavā. Nekustamo īpašumu lapas droši paslēptas kopā ar sāļās miglas strēmeli.

2013. gada rudens, Vladivostoka. Nesen nolēmām apprecēties. Jūra ir mierīga, un mēs ejam gar miglas klātajiem viļņiem.

— Vai zini, par ko es sapņoju? Es gribu dzīvot Latvijā.

— Nekad neesmu tur bijis, — atbild mans nākamais vīrs.

— Tur ir tāda pati migla.

Un atkal mēs zaudējam mieru. Tagad mēs esam divatā. Mīkla ir atminēta – es vienkārši nespēju aizbraukt viena pati.

Pulksteņrādītāji sāk griezties nebijušā atrumā, mehānisms ir sācis ripot: nekustamo īpašumu lapas atkal ir atvērtas, un mēs vienojamies, ko īsti vēlamies: trīs istabas, balkons, jauka aina, centrs, budžets (tobrīd noteiktā minimālā nekustamā īpašuma vērtība, kas dod iespēju saņemt uzturēšanās atļauju – 143 tūkstoši eiro). Izvēlamies piemērotākos variantus un nosūtām pieprasījumu pirmajai aģentūrai, kas patrāpījusies acīs. Paļaujamies uz veiksmi. Jāsaka gan, ka līdz pat pēdējam brīdim domāju, ka sapnis nepiepildīsies, tāpēc pat nedomāju meklēt vajadzīgos sakarus, pazīšanās vai vismaz rekomendācijas.

Atbilde pienāk ātri. Mums sola sameklēt citus piemērotus variantus un iesaka pasteigties, jo pēc trim mēnešiem noteikumi mainīšoties un minimālā summa gandrīz dubultosies.

Pērku biļeti un lidoju apskatīt jaunās mājas. Vīrs nolemj uzticēties manai izvēlei, un, godīgi sakot, viņam beidzies ārzemju pases termiņš.

2014. gada maijs, saulaina diena, kafejnīca uz Vecrīgas nama jumta. Aģents diktē, es pierakstu gaidāmā darījuma plānu, skatos uz tornīšiem un skursteņiem. Neticu, ka tas viss notiek patiesībā. Tuvāko divu dienu laikā man nāksies apskatīt divus desmitus dzīvokļu, izstaigāt bezgalīgi garas kāpņu telpas, ieraudzīt pilsētu no dažnedažādiem logiem. Tie paveras uz kaimiņmājas logiem vai sienām, uz pagalmiem, kuri izskatās tā, it kā vakar tajos būtu beidzies karš. Ir arī tādi, kas paveras uz jumtiem un tornīšiem. Tieši tādi man patīk vislabāk, taču tas nozīmē, ka dzīvoklis ir piektajā vai sestajā stāvā bez lifta, un mans papus neparko neatbrauks ciemos. Šeit cauri viesistabai vilktas tramvaja sliedes, tur nāksies veikt kapitālo remontu, šis ir pārāk mazs, tas – pārāk dārgs. Šeit it kā viss būtu kārtībā, taču jau iemaksāts avanss…
— Varbūt tomēr pameklēsim upes otrā krastā?— aģents ir gandrīz padevies.

— Nu, brauksim. Pamēģināsim izveidot kopainu, — es piekrītu, vairs neticēdama savai veiksmei.

Piecpadsmit minūtes vēlāk jau braucam pa lauku ceļu. Visapkārt zaļas pļavas, omulīgas privātmājas, pa radio valsts populārāka grupa viesmīlīgi dzied Welcome to my country.

Simpātiska jaunbūve. Lifts ved uz pēdējo stāvu. Gaišs, plašs dzīvoklis, milzīgi logi… Izeju uz balkona.

Pārvākties no Maskavas centra uz ciematu netālu no Rīgas – tas ir lēciens pāri trim pakāpieniem un visīstākā avantūra. Taču mēs esam apņēmušies. Sagatavošanās darījumam nav grūta. Izrādās, ka dzīvokļa īpašnieks ir banka, tāpēc process ir vienkāršs. Piemēram, mums nav jāatver darījuma konts, bez kā lielākoties iztikt nav iespējams. Vēl vairāk, bankai ir pārstāvniecība Maskavā, tāpēc kontu atveram un sākotnējo līgumu parakstām Krievijā. Iemaksājam avansu, un drīz vien lidoju uz Rīgu, lai parakstītu līgumu. Vīrs vēl joprojām gaida savu pasi. Šķiet, kādreiz, pensijā, es uzrakstīšu lielu grāmatu par savu vīru un viņa dokumentiem.

Darījuma diena. No rīta zvana bankas menedžere, kas atbild par mūsu līgumu, un ziņo, ka no viņu puses viss ir parakstīts, gaida mani. Norādītajā laikā ierodos, taču nākas ilgi sēdēt uzgaidāmajā telpā. Beidzot parādās samulsusī menedžere un paziņo, ka oriģinālu aplējuši ar kafiju, taču nu jau viss esot kārtībā. Tādas lietas parasti uztveru kā labu zīmi. Līguma parakstīšana, pirkuma un valsts nodevas nomaksa, vizīte pie notāra neaizņem ne stundu, un jau vakarā atkal esmu Maskavā.

Četrus gadus esmu par to sapņojusi un tagad, pie finiša līnijas esot, mēnesi ilgā Zemesgrāmatas dokumentu gaidīšana man šķiet kā vesela mūžība.

Taču šo laiku aizpildījām, noformējot pārējos dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai: nepieciešama izziņa par sodāmību (nu, beidzot, mēs izlienam no alas un izmantojam valsts pakalpojumu portālu), bankas konta izraksts un (alleluja!) pases.

Beidzot mēs kopā atbraucam uz Rīgu. Mans varonīgais vīrs pirmo reizi ierauga pilsētu, kurā tagad dzīvos. Šeit noskaidrojas, ka mūsu aģenti, kas līdz šim nav ne reizi pievīluši, šoreiz ir aizmirsuši pierakstīt mūs pieņemšanai migrācijas dienestā. Sākam nervozēt. Jāpaspēj noformēt apdrošinašana, jāiziet uz fluorogrāfijas pārbaude. Pusi nakts aizpildām anketu, otru pusi – atbildam uz pašu izdomātiem gaidāmās sarunas jautājumiem. Astoņos no rīta pienākam pie PLMP durvīm, šeit mūs gaida aģents: viņš dežurē jau divas stundas un stāsta iepriecinošus jaunumus: rindā no tiem, kas stāv bez rindas, mēs esam otrie. Rindā, kas stāv bez rindas, dzirdama krievu un ķīniešu valoda. Tālāk viss norit ātri un vienkārši: durvis atveras, mēs saņemam talonu, iesniedzam dokumentus, fotografējamies, nododam pirkstu nospiedumus. Mums piedāvā izvēlēties termiņu, kad vēlamies saņemt ilgoto kartiņu – 5, 10 vai 30 dienas.

Izvēlamies 10 dienas, un klaiņojam pa Vecrīgas šaurajām ieliņām, vērojam priedes pa Jūrmalas vilciena logu, staigājam gar jūru, braucam uz zooparku un beidzot taču parādās lūsis. Jā, mums ir labi.

262
Krievijas GKS Su-57

Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus

19
(atjaunots 10:28 26.05.2020)
Koronavīrusa pandēmijas radītā tehnoloģiskā spriedze nav jūtami ietekmējusi Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksu: valsts saskaņā ar plānu sāk piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 sērijveida ražošanu.

Krievijas Federācija ieņem vien ceturto vietu pasaulē aizsardzības izdevumu ziņā. Tomēr Krievijas ARK panākumi ir iespaidīgi: pirmo reizi vēsturē Krievija apsteigusi visas pasaules valstis, ieskaitot ASV, jaunāko bruņojumu jomā, un nedomā apstāties pie jau sasniegtā.

Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs, kurš pārrauga valsts aizsardzības rūpniecību, 21.maijā intervijā RIA Novosti pastāstīja: "Izmēģinājumu gaitā Su-57 apstiprinājis gandrīz visas taktiskā un tehniskā uzdevuma prasības pilnā apjomā. Valsts iepirkums – 76 lidmašīnu iegāde triju Gaisa kosmisko spēku aviācijas pulku apgādei tiek izpildīts saskaņā ar piegāžu grafiku."

Jāpiebilst, ka iznīcinātāju aviācijas pulks cīņasspējas ziņā ir salīdzināms ar armijas divīziju. Trīs jauni pulki būtiski pastiprina Krievijas GKS.

Borisovs uzskata, ka, neskatoties uz Covid-19 radīto force majeure situāciju, piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57 pirmā partija tiks nodota KF Bruņotajiem spēkiem 2020.gadā. Informāciju par sērijveida piegādes tempu apstiprināja arī valsts korporācijas "Rosteh" vadītājs Sergejs Čemezovs.

Pirmajā posmā Krievijas GKS saņems lidmašīnas ar ceturtās paaudzes dzinējiem, savukārt piegādes ar piektās paaudzes dzinējiem – ar paaugstinātu degvielas efektivitāti un mazākām dzīves cikla izmaksām – sāksies 20.gadu vidū. Tomēr arī pašreizējie dzinēji lielā mērā pārspēj ārvalstu analogus.

Izmēģinājumu gaitā daudzkārt, dažādos režīmos, ieskaitot bezpilota režīmu, pārbaudīts visu jaunā iznīcinātāja sistēmu un dzinēju darbs. Krievijas Aizsardzības ministrija jau informēja, ka Su-57 sekmīgi izmēģināts cīņas apstākļos Sīrijas Arābu Republikā. Kā gan citādi, jo piektās paaudzes iznīcinātājs paredzēts visu gaisa, virszemes un virsūdens mērķu efektīvai likvidācijai. Spēcīgais bruņojums līdz ar mūsdienīgajām pretinieka identifikācijas sistēmām, virsskaņas ātrumu un izcilo manevrētspēju un vājo pamanāmību nodrošina Su-57 absolūtu pārākumu gaidā. Visā pasaulē tam nav līdzvērtīgu analogu.

Nebijušas iespējas

Trīs aviācijas pulki ar Su-57 ir kvalitatīvs izrāviens Krievijas GKS cīņasspēju attīstībā. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un sniegt informāciju par mērķiem citām lidmašīnām un trieciena bezpilota lidaparātiem).

"Sukhoi" ir pārāki pār amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem, pateicoties tādām īpašībām, kā vājā pamanāmība virsskaņas ātrumā (tās nav F-35 un F-22), izcilas pilotāžas īpašības, galvenā radiolokācijas stacija, unikāla optiski elektroniskā mērķu identifikācijas sistēma un elektronisko traucējumu sistēma ("gudrā apšuve"), 10 tonnu ieroču arsenāls (ieskaitot hiperskaņas raķetes). Iznīcinātāja munīcija izvietota iekšējās tilpnēs, tātad pretinieka radaros nav saskatāma.

Atstarojošās virmas mazais laukums (0,4 kvadrātmetri) ļauj Su-57 palikt gandrīz nemanāmam pretinieka radaros – pateicoties mūsdienīgajiem konstrukcijas kompozītajiem materiāliem (70% virsmas un 25% lidmašīnas svara). Galvenā RLS un vairākas citas aktīvas un pasīvas radiolokācijas un optikas-lokācijas stacijas, kā arī vienota Su-57 cīņas pielietojuma un vadības informatīvā sistēma, kas integrētas apakšsistēmā datu apmaiņai ar citām lidmašīnām, komandpunktiem, GFKS, JKF un sauszemes spēku izlūkošanas sistēmām.

Divi turboreaktīvie dzinēji ļauj Su-57 sasniegt ātrumu līdz 2600 km/h un pacelšanās ātrumu – līdz 21 kilometram minūtē. Krievijas piektās paaudzes iznīcinātājs pāriet virsskaņas ātrumā, neieslēdzot forsāžu, un spēj ne tikai izdarīt triecienu ar maza, vidēja un liela darbības rādiusa raķetēm, bet arī iesaistīties veiklā tuvcīņā ar lielgabalu bruņojumu (šo īpašību piloti vērtē īpaši augstu). Dzinēju vilkmes vektora nobīdes trīsdimensiju sistēma nodrošina lidmašīnai izcilas manevrētspējas.

Atliekt tikai minēt, cik lielā mērā pieaugs Krievijas armijas pasūtīto 76 smago iznīcinātāju cīņas iespējas,  ja tie izpildīs uzdevumus saiknē ar jauno bezpilota lidaparātu "Ohotņik". Mijiedarbībā ar 5.paaudzes iznīcinātāju trieciena drons var dāvāt revolūciju iznīcinātāju aviācijas pielietojumā kaujās. Šajā aspektā paveras plašas iespējas efektīvai pilota un kaujas robota sadarbībai.

Informācija par bezpilota režīma izmēģinājumiem pašā Su-57 ir ārkārtīgi interesanta – tas nozīmē, ka sarežģīto mašīnu var vadīt mākslīgais intelekts (vai operators) lielā attālumā no bāzes. Šī iespēja izslēdz fizioloģiskos ātruma un manevru ierobežojumus (taktikā vairs nebūs nozīmes pārslodzēm).

Ne velti ASV ar satraukumu seko tam, kā Krievijā attīstās piektās paaudzes iznīcinātāju bezpilota modifikācijas, jo amerikāņu jaunie F-35 Lightlning II var izjukt pēc aptuveni divas minūtes ilga lidojuma virsskaņas ātrumā – apšuve neizturēs.

Militāri politiskā turbulence

Smagā iznīcinātāja Su-57 atklātībā nonākušās īpašības un iespējas – tā ir tikai "aisberga virsotne". Gaisa izlūkošana un kontrole, citu karaspēku veidu darbību koordinācija, precīzi triecieni ar plaša darbības rādiusa spektra raķetēm – 5.paaudzes "Sukhoi" viss ir pa spēkam. Tomēr militārais pārākums nav pašmērķis.

Jaunā aviācijas kompleksa efektivitātei ir milzīga (principiāla) nozīme Krievijas un tās sabiedroto militārajā drošībā – ārējas agresijas novēršanai. Ļoti nozīmīga ir arī tehnoloģiskā progresa saglabāšanai aviācijas rūpniecībā un Krievijas līdera vietas noturēšanai pasaules bruņojuma tirgū.

Pēdējos gadu desmitos piedzīvotajos militārajos konfliktos Afganistānā, Irākā, Sīrijā, Lībijā, Dienvidslāvijā gūtā pieredze liecina, ka Rietumu galvenais instruments, jeb "vāle"ir kvantitatīvs un kvalitatīvs pārsvars gaisā (uzbrukuma aviācija, spārnotās raķetes, bezpilota lidaparāti). Pentagons izstrādā tūlītēja konvencionālā trieciena koncepciju, kam vajadzētu dāvāt ASV bruņotajiem spēkiem iespēju likvidēt nocietinātus un mobilus mērķus ar konvencionālajiem lādiņiem tā, lai ikviens ASV pretinieks tiktu satriekts pāris stundu laikā.

At;gādināšu: 2019.gadā Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu lauza Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju, radīja neziņu attiecībā par Līgumu par stratēģisko uzbrukuma bruņojumu, palielināja PRA globālās sistēmas uzbrukuma potenciālu. 2020.gadā ASV militārais budžets pieauga līdz 750 miljardiem dolāru – šī summa desmitkārt pārsniedz Krievijas aizsardzības budžetu un salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu militārajiem izdevumiem.

Šajā fonā neapšaubāma Krievijas prioritāte ir spēcīgu Gaisa kosmisko spēku, kā arī pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu veidošana. Maskava ir spiesta reaģēt uz militāro draudu pieaugumu visā drošības perimetrā, uzlabot savu spēku cīņasspējas un bruņojuma iespējas, kā arī stiprināt sabiedroto drošību.

19
Tagi:
iznīcinātājs Su-57, Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
"Ohotņik" debesīs: KF pavēra pasaulei savas jaunās kaujas iespējas
Plakanā grīste un nestandarta nosēšanās: Su-57 divreiz pārsteidzis izstādē MAKS
S-350: "spārnoto raķešu slepkava" uzņemts Krievijas bruņojumā
ASV politikas efekts: Krievijas ieroču popularitāte aug visā pasaulē
Kodolieroču izmēģinājumi

"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu

29
(atjaunots 10:05 26.05.2020)
Vadāmās aviācijas kodolbumbas un vidēja darbības rādiusa raķetes pie Krievijas robežam – Pentagons pārdomā iespējas izvietot kodolieročus Polijā.

ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva iespēju pārvietot uz Poliju aviācijas kodollādiņus no Vācijas. Ko tas nozīmē Krievijai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Līgumu pārkāpšana

Atbildot uz ASV diplomātes izteikumiem, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka Savienoto Valstu kodolarsenāls Eiropā jau patlaban sarežģī situāciju, tāpēc Vašingtonai to labāk vajadzētu savākt.

Ministrs uzsvēra, ka ASV ne tikai glabā savu bruņojumu piecās NATO valstīs, bet arī organizē tā saucamās kopīgās kodolmisijas (Nuclear sharing), kuru gaitā bezkodola valstu armijas tiek apmācības pielietot kodollādiņus.

Politiķis uzskata, ka tas ir tiešs Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums, - tas paredz, ka tamlīdzīgas munīcijas nodošana citu valstu kontrolē, gan tieša, gan netieša ir aizliegta.

Turklāt amerikāņu arsenāla pārcelšana no Vācijas uz Poliju rupji pārkāpj Krievijas un NATO aktu.

Tomēr tamlīdzīgas runas rit jau labu laiku. piemēram, 2015.gadā Polijas aizsardzības ministra vietnieks Tomašs Šatkovskis informēja, ka Polijas bruņotie spēki plāno vērsties NATO ar lūgumu izvietot valstī ASV kodolieročus īpašas programmas ietvaros. Toreiz runa bija par Nuclear sharing.

"Krievijai tie ir nopietni draudi, jo raķetes tuvošanās laiks no Polijas ir daudz mazāks, nekā no Vācijas, sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents Konstantins Sivkovs. – Tādu soli var uzskatīt par vienu no amerikāņu soļiem kara gatavošanas darbā, turklāt runa ir par preventīvu kodoluzbrukumu. Vispirms viņi var pārvietot uz Poliju bumbu B61, kā arī tās nesējus. Tomēr, ticamākais ASV nogādās tuvāk Krievijas robežāk vidēja darbības rādiusa raķetes ar kodolgalviņām. Maskavai šajā gadījumā nāksies pastiprināt pretgaisa aizsardzību, kā arī izvērst papildu karaspēka grupējumu pie robežām."

Vēlme iztapt

Aviobumba B61 ir ASV stratēģisko kodolspēku galvenais bruņojums, tiek izmantota no 60.gadiem. Kopš tā laika izstrādāta virkne modifikāciju, kas pārsvarā atšķiras jaudas ziņā. Patlaban modernākā versija ir B61-12, aprīkota ar īpašu tēmēšanas sistēmu – no nevadāma lādiņa bumba pārvērtusies par precīzu koriģējamu munīciju.

Neskatoties uz samazināto līdz 50 kilotonnām jaudu, šai modifikācijai ir augstāka caursišanas spēja – tā var likvidēt pazemes un nocietinātus objektus. ASV plāno modificēt līdz B61-12 līmenim visas aviobumbas Eiropā dislocētajā kodolarsenālā.

Analītiskā centra "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs uzskata, ka Polijas politiskā elite īpaši vēkas aktivizēt runas par jebkādu NATO militārā kontingenta pastiprināšanos Polijā.

"Iedzīvotāju iebiedēšana ar stāstiem par "Krievijas ekspansiju uz Rietumiem" ir valsts ideoloģijas elements, - viņš norādīja. – Vāl vairāk, poļu politiķi regulāri atsauc atmiņā "Suvalku koridoru" no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu, kas atdalīs Baltiju no pārējām NATO valstīm. 2017.gadā mācību "Dzelzs vilks" gaitā alianses karavīri pat trenējās atvairīt hipotētisku Krievijas agresiju norādītajā virzienā."

Eksperts atgādināja, ka jau aizvadītā gada sākumā, kad ASV apsprieda Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju darbības apturēšanu, viens no pirmajiem ieceri atbalstīja Polijas ārlietu ministrs.

"Pēc būtības, tagad Varšava iesaka pārvietot kodolbumbas no Vācijas, kur valdošā koalīcija kārtējo reizi atbalsta atbruņošanos, - piebilda Kurejevs. – Tā nav tikai vēlme palielīties ar muskuļiem Krievijas prieksā, bet arī mēģinājums stiprināt savu nozīmi ES un NATO, panākt lielāku Vašingtonas labvēlību."

Pulvera muca

Vairākās Eiropas valstīs kopā glabājas aptuveni divi simti bumbu B-61. Lielākais arsenāls ir ASV aviobāzē Aviano (Itālija), kur 12 noliktavās atrodas 35 lādiņi. Turpat dislocētas nesējlidmašīnas – 31.aviācijas spārns ar iznīcinātājiem F-16. Vēl četri desmiti B-61 atrodas Gedi Torres aviobāzē Itālijas ziemeļos. Amerikāņu lidmašīnu tur nav, toties ir itāļu iznīcinātāji-bumbvedēji "Tornado".

Indžirlikas aviobāzē Turcijā atrodas aptuveni piecdesmit B-61. Tur ir 25 pazemes glabātavas, kurās pietiks vietas līdz 100 kodolbumbām. Nolaišanās un pacelšanās josla var uzņemt gan frontes aviāciju, gan stratēģiskos bumbvedējus. No šī aerodroma ASV un Turcijas Gaisa spēki dodas uzlidojumos Tuvajos Austrumos.

Jāpiebilst, ka bāzes priekšnieku, ģenerāli Bekiru Erdžanu Vanu apsūdzēja par dalību nesekmīgajā valsts apvērsumā 2016.gadā. pēc puča viņu un vairākas citas militārpersonas arestēja, Turcijas varasiestādes bloķēja vienu no NATO galvenajiem militārajiem objektiem un atslēdza tam elektropadevi. Incidents aptumšoja ASV un Turcijas attiecības – amerikāņi par plānoja pārvietot kodolieročus no Indžirlikas uz Deveselas bāzi Rumānijā.

Bīheles aviobāzē Vācijā ir aptuveni 20 kodolgalviņas. Tāpat kodolieroči atrodami arī Kleine Brogel aviobāzē Beļģijā, netālu no Briseles. Divi desmiti B61 atrodas arī Volkeles bāzē Nīderlandē.

"Kodolieroču dislokācija Polijā ļaus iznīcināt objektus Krievijā par dažām minūtēm ātrāk, - atzīmē Kutejevs. – Taču tā apdraudēs Polijas aviobāzes, kuru starpā daudzas atrodas netālu no lielpilsētām."

Taktiskos kodolieročus amerikāņi nogādāja Eiropā pagājušā gadsimta vidū un sadalīja to pa Austrumu bloka tanku spēku hipotētisko pārvietošanās maršrutu liela mēroga kara gadījumā. Rietumu militārpersonas rēķināja, ka PSRS tanku armādas varētu nokļūt pie Lamanša jau dažu dienu laikā.

Tērauda lavīnu bija plānots apturēt ar kodoltriecieniem. Amerikāņi izvietoja raķetes "Tomahawk" un "Pershing" ar kodolgalviņām visā Rietumeiropā – 80.gados to skaits sasniedza četrus simtus. Turklāt 150 spārnotās raķetes ar kodolgalviņām bija Lielbritānijas rīcībā.

29
Tagi:
kodolieroči, NATO, Krievija, Polija, ASV
Pēc temata
Spārnotie "lāči" kontrolē ziemeļus. Amerikāņu B-52H neapsteigs Tu-95
Piesavinājušies un ekspluatē Baltiju: Lietuvas AM ir sajūsmā par NATO un ASV
Neprātīgs plāns: ar ko Baltijai draud amerikāņu "Globālais pērkons"
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

0
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

0
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma