Latviešu lentīte pie krūtīm. Foto no arhīva

Nacionālās identitātes meklējumos: asimilācija vai vienotība

188
(atjaunots 10:01 17.02.2016)
Māra Kučinska valdība pasludinājusi galvenos darba principus, starp kuriem ir arī nacionālās identitātes saglabāšana un pavairošana. Tiesa gan, viņi ir aizmirsuši precizēt, ko tas nozīmē. Iespējams, neuzskatīja par būtisku.

Nacionālās identitātes tēma šodien ir viena no asākajām, un valdības deklarācijā par to ir rakstīts ne vienu reizi vien. Sputnik Latvija pajautāja speciālistiem, kas tas ir: vispārēja asimilācija vai sabiedrības apvienošana? Ar ekspertiem sarunājās Vladimirs Dorofejevs.

Saskaņā ar likuma burtu

"Tas ir vispārīgs termins, kam var būt vairākas nozīmes. Latvija ir demokrātiska valsts, un nacionālai identitātei var būt atšķirīgs skaidrojums," — saka Ojārs Skudra, Latvijas Universitātes profesors, ārpolitikas eksperts.

Viņš norāda, ka pastāv identitātes kā sociālā parādība izpratne, kā arī juridisks termins. Katram  Latvijas iedzīvotājam par to ir savs viedoklis, un Latvijas kultūras aspektā nav iespējams norādīt, ka pareizs ir tikai viens no tiem.

"No otras puses, ir juridisks termins, kas ierakstīts mūsu pamatdokumentā — Satversmē. Ja ir vēlme lasīt, lūdzu – piektā rindkopa no sākuma. Ja nu runājam par Latvijas Republikas iedzīvotāju vairākuma izpratni, tad tā ļoti tuvu, iespējams, pat pilnībā atkārto Satversmes preambulu. Manuprāt, arī valdība šajā ziņā pieder pie vairākuma," — sacīja Skudra.

Valsts identitāte ir svarīgāka nekā etniskā

"Nacionālā identitāte no politiskā viedokļa ir ļoti svarīgs princips, — saka Juris Rozenvalds, profesors, politologs, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes dekāns. — Zinātniski izsakoties, tā nav etniskā identitāte, ar ko bieži kļūdaini identificē nacionālo identitāti. Tā ir pilsoņu līdzdalība, politiskā piederība, taču ne kādai konkrētai partijai, bet valstij, tās idejām un principiem."

Saskaņā ar Rozenvalda vārdiem, citu tautu pārstāvji var būt brīnišķīgi Latvijas pilsoņi, ar kuriem valsts var lepoties, taču viņiem nav obligāti jābūt latviešiem.

"Lieta tāda, ka nacionālā un etniskā identitāte bieži tiek uzskatītas par analogiem. Teiksim, iesīkstējuši nacionālisti teiks: ja tu neesi latvietis, tu nevari būt Latvijas iedzīvotājs," — norāda profesors.

Politologs uzskata, ka valdības deklarācijas konteksts vedina uz domu par to, ka tajā runa ir par nacionālo, jeb valstisko identitāti.

"Taču dokuments ir tik viltīgi sastādīts, ka visi, kas vēlas, var droši "putrot" šos jēdzienus. Tā ir dokumenta vājā vieta, jo, neapšaubāmi, etniskā identitāte ir svarīga valsts komponente, bet valstiskā identitāte ir daudz plašāka un svarīgāka, ņemot vērā mūsdienu sarežģījumus," — uzskata Rozenvalds.

"Tas, cik mūsu valstī ir tanku un kas ir mūsu sabiedrotie NATO, nav tik svarīgi, kā tas, cik cilvēki skatās mūsu Latvijas televīziju. Statistika liecina, ka 80% latviešu skatās latviešu televīzijas kanālus, bet 80% krievvalodīgo – citu valstu kanālus. Šo situāciju ar tankiem vai aizliegumiem neizlabosi – ar varu mīļš nebūsi," — saka eksperts.

Viņaprāt, Latvijai ļoti vajadzīgi visu tautību pilsoņi, jo valsts drošība ir tieši saistīta ar visu iedzīvotāju vienotību.

Visus ar varu par latviešiem nepadarīsi

"Nacionālā identitāte — tas ir civilizēts termins, kas ļauj noslēpt alu līmeņa nacionālismu, — paziņoja eirodeputāts no partijas "Saskaņa", žurnālists Andrejs Mamikins. — Tā saknes aug XVIII gadsimta filozofa Herdera koncepcijā: Vācija — vāciešiem, Francija— frančiem, Lielbritānija — britiem."

"Mūsdienās aiz runām par nacionālo identitāti tiek slēpts naids pret jebkuru citu viedokli, citām tautībām. Tā ir Vācijas 30.gadu retorika. Paldies, mācību esam guvuši," — viņš saka.

"Kā Eiropas Parlamenta deputātam, man metas nelabi, kad mājās dzirdu šo frāzi. Tās dēļ esmu iepriekšējo darbu zaudējis. Eiroparlamenta oficiālais lozungs – "Daudzveidībā ir mūsu spēks". Pastāvīgi notiek diskusijas par darba vai oficiālas valodas statusa piešķiršanu tai vai citai valodai. Visu laiku runājam par dažādu Eiropas minoritāšu tiesībām," — saka Mamikins.

Savukārt Latvijā sākušās runas par visu skolu slēgšanu, izņemot latviešu skolas, tāpat kā par visu reliģiju likvidēšanu, izņemot luterāņu ticību utt.

"Savās kādreizējās žurnālista gaitās esmu piedzīvojis "nacionālās identitātes nostiprināšanu". Ārēji liberālā Nacionālā radio un televīzijas padome mani vajāja kā vilku mežā. Privātais televīzijas kanāls, kur strādāju, pieņēma darbā partijniekus, kuri nestrādāja paši un neļāva strādāt citiem. Pārraides bija banālas un neinteresantas. Galu galā TV5 ir gājis bojā cīņā par nacionālo identitāti, PBK rotāts ar soda naudām kā Ziemassvētku eglīte," — pastāstīja Mamikins.

Šī tendence sastopama ne tikai Latvijā. Līdzīgi procesi notiek Lietuvā, Igaunijā, Polijā. Taču tas, pēc deputāta domām, ir pašapmāns: nevar visus padarīt par latviešiem, nevar iedvest mīlestību ne ar draudiem, ne ar ideoloģiski pareizu surogātkultūru. "Tas tikai izraisa protestu. Cīņā par valsts integritāti šīs ideoloģijas amatieri sašķeļ valsti," — secināja Mamikins.

 

188
Pēc temata
Varas iestādes steigšus pūlas izvākt no skolām krievu valodu
Vešņakovs: vardarbīga asimilācija var radīt spriedzi
Telegraph: NATO plāno sūtīt uz Baltiju īpašo uzdevumu vienības
Eksperts: NATO pie robežām draudus nerada, viņi neko nepanāks
Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

20
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

20
Tagi:
uzbrukumi, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
(OTRK) Iskander

Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā

26
(atjaunots 13:26 07.08.2020)
Krievija stiprina nacionālo un starptautisko drošību, piesedzot ar raķešu kompleksiem "Iskander" savas sauszemes un jūras robežas.

Stratēģija ir loģiska: jo vairāk raķešu kompleksu un iespējamā kaitējuma potenciālajam agresoram, jo stabilāks ir miers Eiropā un Āzijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Avīzes "Izvestija" informācijas avots Krievijas Aizsardzības ministrijā atklāja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi (OTRK) "Iskander" tiks izmantoti triecienam pa pretinieka jūras desantu un kuģiem. Sauszemes spēku raķešu brigādes sākušas apgūt jūras kauju taktiku. Komplekss pretinieka desanta atvairīšanai jau tehnoloģiski ir gatavs.  OTRK "Iskander M" atšķiras darbības rādiusa un precizitātes ziņā. Analogu tam nav visā pasaulē.

"Iskander" šaušanas mācības jūrā notika 20. jūlijā KF Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala raķešu grupējuma pēkšņās pārbaudes laikā. OTRK nosacīti likvidēja militārās tehnikas grupu, tai izsēžoties krastā no desanta kuģiem, un neļāva nosacītā pretinieka jūras desantam ieņemt Melnās jūras krastu.

Integrācijā ar bruņoto spēku kontroles automatizēto sistēmu "Iskander" krasta aizsardzības dziļumā spēj reālā laika režīmā saņemt informāciju par mērķiem no aviācijas, flotes, izlūkiem, bezpilota lidaparātiem un  apšaudīt kustīgus mērķus jūrā (ar pretinika kuģu kursa un ātruma korekciju). OTRK "Iskander M" raķetes nespēj pārtvert nekādas esošās un perspektīvās PRA sistēmas. Tās pārvar 500 km 4 minūšu laikā, pie tam kaujas galviņas 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par vienu metru. Sadraudzībā ar krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion" (attālums jūrā – 260 un 350 km atbilstoši), spēcīgākais "Iskander" spēj nostiprināt ešelonēto aizsardzību un padarīt Krievijas jūras robežas patiešām nepieejamas.

Iepriekš Krievijas AM ziņoja, ka ar OTRK "Iskander M" tiks apbruņotas visas desmit raķešu brigādes un plānots savormēt vēl trīs. Krievijas aizsardzības rūpniecība laiž klajā divus brigāžu komplektus gadā. vienlaikus tiek modernizēti "Iskander" ar mērķi celt kompleksu efektivitāti.

Kuģu apšaude

Par Krievijas krasta aizsardzību atbild Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles kara kuģi, jūras aviācija un krasta spēki. Liela loma ir mobilajiem pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". Laika gaitā ierinda krastā kļūst "blīvāka". Piemēram, 2019. gadā Baltijas flote saņēma pati savu tanku pulku – aizsardzībai no desanta, bet Melnās jūras floti nostiprina trešais gaisa desanta pulks Krimā.

Neordinārais lēmums – piesaistīt krasta aizsardzībai Sauszemes spēku raķešu brigādes ar kompleksiem "Iskander M" ļauj operatīvi paplašināt Krievijas precīzo ieroču potenciālu jūras karadarbības arēnā.

Saskaņā ar izstrādātāja datiem, Krievijas raķešu brigādes komplektu veido 51 mašīna, ieskaitot 12 starta iekārtas, 12 transporta-pielādēšanas, 11 štāba un 14 sagādes mašīnas. Tātad divu minūšu laikā brigāde var palaist 24 raķetes (līdz atkārtotai pielādēšana). Pastiprinātās brigādes zalve – 32 raķetes. Jo lielāku skaitu mērķu "Iskander" likvidēs jūrā, jo mazāk Krievijas karavīriem nāksies karot krastā. Tās nav liekas raizes, jo domājamā pretinieka mūsdienu uzbrukuma taktika paredz dažādus jūras desanta variantus (Baltija ir īpaši bagāta ar tamlīdzīgām NATO mācībām). Tiek izspēlēts desants neiekārtotā krastā un jūras kājnieku aizhorizonta izsēdinašana no desanta kuģiem – ātrgaitas kuteros un helikopteros ar eskorta  triecina kuģu un aviācijas atbalstu. "Iskander M" masveida trieciens 500 km attālumā var izjaukt tamlīdzīgu pretinieka operāciju pašā sākumā. Pie tam OTRK komandas var tikpat efektīvi atbalstīt arī Krievijas jūras kājnieku darbības.

Ne velti kompleksu "Iskander M" dalība mācībās vienmēr īpaši kaitina NATO vadību – tai nav nekā, ko likt pretī. Un tagad alianse saņem jaunus sveicienus – jūrā. Modernizētie "Iskander" kompleksi un jūras mērķiem pielāgotās raķetes ar palielinātu darbības rādiusu ("Rosteh" apsolīja) ļaus manāmi ierobežot NATO Jūras spēku provokatīvo aktivitāti un stiprināt starptautisko drošību Krievijas robežu perimetrā. Jāpiebilst, ka Krievija nevienu neapdraud, tā tikai asimetriski atbild uz Rietumu naidīgajiem soļiem, adekvāti reaģē uz Rietumu militārā bloka augošo trieciena potenciālu Baltijas un Melnās jūras reģionā. Ja alianse pārtrauks dislocēt Krievijas robežu tuvumā nepārprotami pret Krieviju vērstas PRA pozīcijas un jaunas militārās bāzes, "Iskander" demonstrēs savas unikālās iespējas tikai poligonos.

Neatvairāma kvaziballistika

OTRK "Iskander M" ir paredzēts neliela izmēra un teritorijā izkliedētu mērķu precīzai likvidācijai ar vairāku tipu kaujas galviņām, kuru vidū ir arī kodoltermiskais bruņojums līdz 500 km attālumā. tēmēšanai tiek izmantota inerciāla navigācijas sistēma un GLONASS satelītu signāls. Fināla zonā aktivizējas "gudrā" optiskā paštēmēšanas galviņa, kas nodrošina precizitāti līdz dažiem metriem. Raķešu mērķi iespējams mainīt lidojumā, tāpēc iespējams uzbrukt mobiliem mērķiem, ieskaitot pretinieka kuģus.

Kompleksa rīcībā ir divu tipou raķetes: aeroballistiskās 9M723, kas pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, un spārnotās 9M728, jeb R-500, kas tuvojas mērķim nelielā augstumā. "Iskander" raķetēm ir maza atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vada gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres), un tās nespēj pārtvert neviena esošā PRA un PGA sistēma. Pēc starta un mērķa tuvumā raķetes enerģiski manevrē ar pārslodzi 20-30g apmērā. Raķetes starta masa – 3,8 tonnas, garums – 7,2 metri, ātrums pārsniedz 2 km/sek., intervāls starp divu raķešu startiem – 1 minūte.

Galvenie likvidācijas objekti krastā – pretinieka raķešu kompleksi un reaktīvās zalves uguns sistēmas pozīcijās, kara aviācija aerodromos, komandpunkti un sakaru mezgli. OTRK "Iskander M" pārspēj labākos ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) precizitātes, raķešu starta sagatavošanas ātruma un citu īpašību ziņā. Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēgiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un palaist raķetes, lidojuma uzdevuma automātisks aprēķins un ievadīšāna, augsta kaujas uzdevuma izpildes ticamība apšaudes un radioelektroniskās cīņās apstākļos. Atgādināšu, ka Krievijas "Iskaner" ir sekmīgi pārbaudīti kaujas apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā. Salīdzinājumam: ASV atteicās no sava "Iskander" analoga, jo kompānija "Raytheon" nespēja izstrādāt jaunu modernu OTRK Pentagona vajadzībām.

26
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
BelAES

BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā

0
(atjaunots 07:40 08.08.2020)
Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Piektdien uzsākta kodoldeglvielas ielāde Baltkrievijas AES 1. energobloka reaktorā – tiek sāktas tā palaišanas operācijas, vēsta Krievijas valsts korporācija "Rosatom".

"Baltkrievijas AES energoblokā Nr. 1 sākusies kodoldegvielas ielāde," korporācijas ziņojumu citēja RIA Novosti.

Atzīmēts, ka pirmais sildelementu komplekss ielādēts reaktora aktīvajā zonā pl. 11:24.

Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus. Darbs tiks pabeigts līdz augusta beigām, informēja "Rosatom".

Vēlāk, pēc vairākām tehnoloģiskajām operācijām, kas ilgs zinamu laiku, ņemot vērā nepieciešamību ievērot visas reaktora drošības prasības, sekos fiziskais starts – vadāmas pašuzturošās ķēdes kodolreakcijas sākums reaktora aktīvajā zonā un ķēdes reakcijas kontrolei pietiekama minimālā jaudas līmeņa panākšana reaktora iekārtā. Pēc tam reaktora iekārtas jauda tiks pakāpeniski palielināta.

Fiziskā starta posmam seko enerģētiskā starta posms, kurā energolbloks pirmo reizi sāks ražot elektrību un nodot to tīklā. Saskaņā ar plānu, tam jānotiek rudenī. Tālāk seko energobloka izmēģinājumu rūpnieciskā ekspluatācija ar pakāpenisku projektētās jaudas sasniegšanu. Iepriekš Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informēja, ka BelAES energolbloka Nr. 1 rūpnieciskās ekspluatācijas starts ieplānots 2021. gada sākumā.

Kodoldegvielas ielādes sākums gan nozīmē energobloka fiziskā starta posma sākumu, taču tas nav nozīmīgs notikums atomelektrostaciju būvdarbu projektos, kas būtu jāatspoguļo Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) oficiālajā datu bāzē PRIS. Šajā datu bāzē, kas satur informāciju par AES visā pasaulē, fiksēti konkrēto energobloku būvdarbu, reaktora fiziskās palaišanas, elektroenerģijas ražosanas un rūpnieciskās ekspluatācijas sākuma datumi.

Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta Astravjecā, Grodņas apgabalā. Pirmajai AES valstī izraudzīts moderns Krievijas 3+ paaudzes projekts, kas pilnībā atbilst starptautiskajām normām un IAEA drošības rekomendācijām. Otrā energobloka rūpnieciskās ekspluatācijas sākums ieplānots 2022. gadā.

0
Tagi:
BelAES
Pēc temata
Danusēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija neatteiksies no BelAES enerģijas
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
BelAES piegādāta kodoldegviela: rudenī Latvija varēs nopirkt elektrību