(1:04 / 8.34Mb / просмотров видео: 3190)

Solis tuvāk Mēness izpētei: ātrākais lidojums uz SKS vēsturē

61
(atjaunots 19:39 11.07.2018)
Pēc raķetes "Sojuz" sekmīgā starta no Baikonura kravas kuģis "Progress" tikai divas reizes apriņķoja Zemi, pirms pietuvoties Starptautiskajai kosmosa stacijai.

Raķete "Sojuz 2.1а" ar kravas kuģi "Progress MS 09" pl. 00:51 (pēc Latvijas laika) vakar startēja no Baikonura kosmodroma. Deviņas minūtes vēlāk tā nogādāja kosmosa kravas kuģi lidojuma trajektorijā uz SKS. Speciālisti izstrādāja jaunu shēmu, kas ļāvusi ārkārtīgi ātri pietuvoties orbitālajai stacijai un savienoties ar to. Kuģis tikai divas reizes apriņķoja Zemi, pirms pietuvoties Starptautiskajai kosmosa stacijai. Tam bija nepieciešamas mazāk nekā četras stundas.

"Šonakt pirmo reizi kosmisko lidojumu vēsturē esam sekmīgi izmantojuši divu apgriezienu shēmu, lai pietuvinātu kosmiskos kuģus SKS," – savā lapā Twitter pastāstīja "Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins.

Līdz šim ātrāk shēma, kas paredzēja kosmisko kravas kuģu nogādi SKS bija četru apgriezienu metode: četri apgriezieni ap Zemi un aptuveni sešas stundas ilgs lidojums. Tradicionālā shēma paredz 34 apgriezienus, tuvojoties stacijai vairāk nekā divu diennakšu laikā.

Rogozins atzīmēja, ka "Progres" sekmīgā savienošanās ar SKS ir principiāli svarīga divu startu shēmas tehnoloģijas izstrādāšanai ar kuģu tālāku orbitālo montāžu tālajām kosmosa misijām.

Ātrās saslēgšanās tehnoloģijas tūlīt pēc starta no Baikonura noderēs, montējot kosmiskos kuģus nākotnes misijām uz mēnesi.

"Šonakt no Baikonura sperts solis pareizajā virzienā," – uzsvēra Rogozins.

61
Pēc temata
Krievija būvē jaunu raķeti Mēness apgūšanas programmas ietvaros
Krievija projektē kosmisko kuģi lidojumiem no SKS uz Mēnesi

Kalnu Karabaha: pasaule reaģē uz konflikta saasināšanos un kurš "lej eļļu ugunī"?

15
(atjaunots 12:24 30.09.2020)
Kamēr Kalnu Karabahā turpina šaut, pasaules sabiedrība uzstāj uz mierīgām pārrunām starp Azerbaidžānu un Armēniju.

Situācijas saasinājumam neatzītajā republikā seko līdzi gan ANO, gan ES, gan, protams, Krievijā. Krievijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Maskava vērtē notiekošo "turpmāko soļu noteikšanai".

Tikmēr Turcija atklāti paziņo par savu atbalstu Azerbaidžānai, kas, pēc Dmitrija Peskova domām, vienīgi "lej eļļu ugunī".

Apkopojām priekš jums vienā video starptautisko reakciju uz notikumiem saistībā ar strīdīgo teritoriju.

15

Kalnu Karabaha: vai Azerbaidžāna un Armēnija spēs apturēt uguni un vienoties?

43
(atjaunots 10:57 29.09.2020)
Kalnu Karabahā situācija saasinājusies ar jaunu spēku. 27.septembrī neatzītajā republikā sākās bruņotas sadursmes.

Konfliktējošie spēki – Azerbaidžāna un Armēnija – apsūdz viena otru provokācijās. Abas valstis paziņo par pretinieku uzbrukšanu un piespiedu atbildes operāciju. Sadursmes noved pie karavīru un mierīgo iedzīvotāju bojāejas.

Šāda saasinājuma Karabahā nav bijis kopš 1994.gada – toreiz atklātas kaujas sadursmes norima. Taču konfrontācija turpinājās.

Juridiski Kalnu Karabaha ir Azerbaidžānas zeme, lai gan jau 1991.gadā referenduma rezultātā republika paziņoja par savu neatkarību. Tiesa, pasaulē KKR neatkarību joprojām nav atzinuši. Vēsturiski Kalnu Karabahā dzīvo pārsvarā armēņi.

Par esošo situācijas saasinājumu strīdīgajā teritorijā – skatieties mūsu video.

43

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

0
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

0
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda