(0:56 / 7.65Mb / просмотров видео: 15441)

Mātes maigums: Amūras tīģeriene ar mazuļiem parkā "Tajgans"

24
(atjaunots 13:23 08.05.2018)
Izrādās, arī bargi plēsēji ir spējīgi uz mātes maigumu.

Desmit gadus vecā Amūras tīģeriene ar iesauku Vasilisa laidusi pasaulē četrus tīģerēnus Krimas safari parkā "Tajgans". Mazuļi – trīs tēviņi un mātīte – jūtās teicami, mamma izveda viņus pastaigā – pagozēties Krimas saulē. Sarkanajā grāmatā Amūras tīģeris ir viens no retākajiem plēsējiem uz Zemes.

Skatieties Sputnik Latvija video, ar kādu mīlestību tīģeriene rūpējas par saviem mazuļiem – tas ir īsts "tīģeru" maigums.

24
Pēc temata
Kas te ūsās ņaud: Krimas parkā "Tajgans" piedzimst Amūras tīģerēni
Apburošie mazuļi: roņu mazulīši gozējas Baltijas krastā
Amerikas zoodārzā tīģeris centās atņemt meitenītei rotaļlietu

Neatkarības atjaunošanas diena Covid-19 apstākļos pie Brīvības pieminekļa

24
(atjaunots 00:28 05.05.2021)
  • Latvijas prezidents Egils Levits gatavojas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Saeimas spīkere Ināra Mūrniece noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
  • Latvijas prezidents Egils Levits pirms ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
  • Premjerministrs Krišjānis Kariņš noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
  • Latvijas karte no ziediem pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Meitenes tautastērpos pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Vīrietis fotografējas pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Bērns ar rozēm Latvijas karoga krāsās pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Goda sardze pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Premjerministrs Krišjānis Kariņš ieradies ar ziediem pie Brīvības pieminekļa
  • Policija nodrošina kārtību Rīgā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Meitene ar ziediem
  • Meitene tautastērpā pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Goda sardzes karavīrs un Latvijas prezidents Egils Levits pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Sievietes un vīrieši tautastērpos Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa automašīna
  • Saeimas deputāte Marija Golubeva ar ziediem Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Saeimas vicespīkers Andrejs Klementjevs ar ziediem Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Premjerministrs Krišjānis Kariņš ziedu nolikšanas ceremonijas laikā pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
  • Saeimas deputāts Ivans Klementjevs ziedu nolikšanas ceremonijas laikā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Zaļo un zemnieku parlamentārās frakcijas pārstāvji pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Sieviete maskā pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Goda sardzes karavīrs pie Brīvības pieminekļa
  • Latvijas antiglobālists Sigurds Graudiņš ar plakātu Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Cilvēki pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
  • Sieviete un vīrietis tautastērpos noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
Šogad Neatkarības atjaunošanas diena notika klusi sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ, tomēr Latvijas pirmās amatpersonas tomēr sapulcējās pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

4. maijā Latvija svinēja neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu. 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, kas ievadīja republikas izstāšanos no PSRS. 1993. gadā darbu sāka 5. Saeima.

Epidemioloģiskās situācijas dēļ lielākā daļa pasākumu notika tiešsaistes režīmā. Tomēr Latvijas pirmās amatpersonas atnāca pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. Ceremoniju apmeklēja Latvijas prezidents Egils Levits, premjers Krišjānis Kariņš, Saeimas vicespīkers Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāte Marija Golubeva, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece un citi.

Jāpiebilst, ka Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, uzskata, ka PSRS to esot okupējusi no 1940. līdz 1991. gadam. Krievija šādu nostādni neatzīst. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas valstis pievienojās PSRS saskaņā ar tālaika starptautisko tiesību normām, termins "okupācija" nav pieņemams, jo karadarbības starp PSRS un Baltijas valstīm nebija, bruņoto spēku ievešana notika saskaņā ar līgumu un republiku valdību nepārprotamu piekrišanu.

24
  • Latvijas prezidents Egils Levits gatavojas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas prezidents Egils Levits gatavojas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Saeimas spīkere Ināra Mūrniece noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Saeimas spīkere Ināra Mūrniece noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 4. maijā

  • Latvijas prezidents Egils Levits pirms ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas prezidents Egils Levits pirms ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa 4. maijā

  • Premjerministrs Krišjānis Kariņš noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Premjerministrs Krišjānis Kariņš noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa 4. maijā

  • Latvijas karte no ziediem pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas karte no ziediem pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Meitenes tautastērpos pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Meitenes tautastērpos pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Vīrietis fotografējas pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vīrietis fotografējas pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Bērns ar rozēm Latvijas karoga krāsās pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Bērns ar rozēm Latvijas karoga krāsās pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Goda sardze pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Goda sardze pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Premjerministrs Krišjānis Kariņš ieradies ar ziediem pie Brīvības pieminekļa

    Premjerministrs Krišjānis Kariņš ieradies ar ziediem pie Brīvības pieminekļa

  • Policija nodrošina kārtību Rīgā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Policija nodrošina kārtību Rīgā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Meitene ar ziediem
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Meitene ar ziediem

  • Meitene tautastērpā pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Meitene tautastērpā pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Goda sardzes karavīrs un Latvijas prezidents Egils Levits pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Goda sardzes karavīrs un Latvijas prezidents Egils Levits pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Sievietes un vīrieši tautastērpos Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Sievietes un vīrieši tautastērpos Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa automašīna
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa automašīna

  • Saeimas deputāte Marija Golubeva ar ziediem Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Saeimas deputāte Marija Golubeva ar ziediem Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Saeimas vicespīkers Andrejs Klementjevs ar ziediem Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Saeimas vicespīkers Andrejs Klementjevs ar ziediem Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Premjerministrs Krišjānis Kariņš ziedu nolikšanas ceremonijas laikā pie Brīvības pieminekļa 4. maijā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Premjerministrs Krišjānis Kariņš ziedu nolikšanas ceremonijas laikā pie Brīvības pieminekļa 4. maijā

  • Saeimas deputāts Ivans Klementjevs ziedu nolikšanas ceremonijas laikā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Saeimas deputāts Ivans Klementjevs ziedu nolikšanas ceremonijas laikā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Zaļo un zemnieku parlamentārās frakcijas pārstāvji pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Zaļo un zemnieku parlamentārās frakcijas pārstāvji pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Sieviete maskā pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Sieviete maskā pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Goda sardzes karavīrs pie Brīvības pieminekļa
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Goda sardzes karavīrs pie Brīvības pieminekļa

  • Latvijas antiglobālists Sigurds Graudiņš ar plakātu Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

    Latvijas antiglobālists Sigurds Graudiņš ar plakātu Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Cilvēki pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Cilvēki pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

  • Sieviete un vīrietis tautastērpos noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Sieviete un vīrietis tautastērpos noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā

Tagi:
Latvija, valdība, Brīvības piemineklis, svētki

Šūdināti krekli un izstāde par "meža brāļiem". neonacisti izcēlušies pirms 9. maija?

26
(atjaunots 00:03 05.05.2021)
Uzvaras dienas priekšvakarā Baltijas valstīs, Ukrainā un Krievijā krietni vien sarosījušies nacistu sekotāji.

Kijevā neonacisti izšūtos kreklos devās gājienā par godu SS divīzijas "Galičina" dibināšanai. Trīs dienas vēlāk ukraiņu tiesībsargi ziņoja, ka sakarā ar SS divīzijai veltīto maršu ierosināta krimināllieta. Panti – sīks huligānisms un nacistu simbolikas lietošana.

Ukraiņu radikāļi paspējuši izcelties pat Krievijā – viņi aizturēti vairākās pilsētās uzreiz. Ļaundari gatavoja sprādzienus un bruņotus uzbrukumus visā valstī. Toties Lietuvā atklāta vietējam "meža brāļu" vadonim veltīta izstāde.

Kāpēc fašistu sekotāju provokācijas kļūst aizvien ļaunākas? Par to – mūsu video.

26
Tagi:
Krievija, Lietuva, SS, Ukraina, provokācija
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

0
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

0
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā