Eiropas mirdzums un nabadzība: tūristu iemīļoto pilsētu pretējā puse

18
(atjaunots 10:29 14.04.2018)
  • Afgāņu bēgļi zem tilta Parīzē
  • Protesti, ko rīko Barselonas iedzīvotāji
  • Būda Pekhemā
  • Ieeja Kristiānijas kvartālā Kopenhāgenā
  • Dzelzceļa stacija Marzahn Austrumu Berlīnē. Tā joprojām darbojas, taču izskatās skumji.
  • Applūdušais Sv.Marka laukums Venēcijā
  • Pagalms Rubinšteina ielā Sanktpēterburgā, kur dzīvojis rakstnieks Sergejs Dovlatovs
Parādīsim, ar ko var sastapties burtiski pāris soļu nost no populāriem tūristu maršrutiem Eiropā.

Tūristu iemīļotām vietām, visbiežāk apmeklētajām pilsētām, kas pazīstamas ar savu arhitektūru un kultūru, restorāniem un veikaliem, ir arī pretējā puse. Dažkart tā ir atbaidoša, dažkārt – arī biedējoša. Portāla "RIA Nedvižimostj" fotogalerijā – vietas skaistākajās Eiropas pilsētās, kur tūristam labāk nebāzt degunu.

18
  • Afgāņu bēgļi zem tilta Parīzē

    Nesagatavotu tūristu Parīze var šokēt ar bezpajumtnieku skaitu. Runa nav tikai par bēgļiem – pilsētā mīt vesela profesionālu ubagu armija, nabadzīgi migranti un vienkārši ļoti taupīgi tūristi. Pa vienam un grupās viņi dzīvo uz bulvāriem, parkos, senās kapsētās un krastmalās.

  • Protesti, ko rīko Barselonas iedzīvotāji
    © AFP 2018 / Lluis Gene

    Spilgtā Barselona aizvien biežāk nomāc ar protestiem, ko pilsētnieki rīko pret tūristu pieplūdumu. Vēl viena neglīta Spānijas pilsētas īpatnība – milzīga kravas osta. Skatoties uz jūru no apelsīnu birzes vai sena bastiona sienām, gribas ieraudzīt pludmali un klintis, taču ne kravas kuģus un konteinerus.

  • Būda Pekhemā

    Patētiskās Londonas nomalēs slēpjas kvartāli, kam gribas mest līkumu; nabadzīgi, reti apdzīvoti rajoni, kur plaukst noziedzība. Vienā no tiem – Pekhemā ir pamestas mājas, ielu tirgi un dzelzceļa tīkls, kas dala teritoriju sīkās šķēlītēs.

  • Ieeja Kristiānijas kvartālā Kopenhāgenā
    © AFP 2018 / Jonathan Nackstrand

    Kopenhāgenas "tumšā" puse piesaista tūristus tikpat stipri kā tradicionālās vietas. Runa ir par Kristiānijas kvartālu, ko dēvē arī par "valsti valstī" un "brīvo republiku". Slavu veicina daudzie bāri "bez noteikumiem" ar lētu alkoholu, izklaides "uz robežas", retas policijas vizītes un relatīva drošība.

  • Dzelzceļa stacija Marzahn Austrumu Berlīnē. Tā joprojām darbojas, taču izskatās skumji.

    Berlīnes sienas sen vairs nav, taču dalījums Austrumu un Rietumu Berlīnē vēl ir jūtams. Runa nav par paneļu mājām un ne īpaši pievilcīgiem veikaliem austrumu pusē. Nesaprotamā kārtā saglabājušies grausti un pamestība.

  • Applūdušais Sv.Marka laukums Venēcijā
    © AP Photo / Luigi Costantini

    Venēcijā – muzeju pilsētā nav tumšu vietu, toties bijuši tumši laiki. Pilsēta būvēta uz ūdens, un skumjākie laiki saistīti ar jūru. Ierastās kanalizācijas nav, un bēguma laikā pilsētu pilda smaka no kanālu dibena, kur paliek lielākā daļa atkritumu.

  • Pagalms Rubinšteina ielā Sanktpēterburgā, kur dzīvojis rakstnieks Sergejs Dovlatovs
    © Sputnik / Alexei Danichev

    Satraucošākā un tumšākā ziemeļu Venēcijas – Sanktpēterburgas puse ar ūdeni nav saistīta. Kā zināms, atliek tikai paspert soli sāņus no krāšņiem laukumiem un plašiem prospektiem, lai ieraudzītu kādu drūmu un depresīvu pagalmu – aku, kurā nekad nespīd saule

Pēc temata
Pavasaris ir klāt – Madridē uzplaukst mimoza un mandeles
Ziema dažādās pasaules valstīs
Svētku rotājums pilsētās visā pasaulē
Tomatina: tomātu trakums Bunjolā
Kā Cēsis nosvinēja savu 811. gadadienu