KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju

170
(atjaunots 10:30 19.10.2020)
ASV iejaukšanās temats procesos visā pasaulē, tai skaitā pēcpadomju telpā, vēlme ierobežot KF attīstību iet sarkanā līnijā cauri Sergeja Lavrova intervijai, Maskavas atbildes kārtā ministrs redz darbības starptautisko tiesību ietvaros.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs sniedzis lielu interviju trim radiostacijām, tai skaitā arī radio Sputnik. Starp tēmām, kuras paspēja apspriest divu stundu laikā, bija situācijas noregulēšana Karabahā, situācija ar Alekseju Navaļniju, ASV iejaukšanās procesā pēcpadomju telpā, New START liktenis, padomju pieminekļu nojaukšana ārzemēs un starptautisko tiesību loma.

Konflikts Karabahā un Turcijas loma

Politiskā noregulēšana Kalnu Karabahā ir iespējama. Tā ietver sevī "pakāpenisku rajonu atbrīvošanu apkārt Karabahai, ievērojot Karabaha drošības garantijas un nodrošinot drošus sakarus starp Armēniju un Karabahu līdz brīdim, kad tiks noteikts Karabaha galīgais statuss", paziņoja intervijā Krievijas radiostacijām, tai skaitā Sputnik, KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Pēc viņa sacītā, bez ilgtermiņa politiskās piekrišanas tie lēmumi, kas tika panākti kara ceļā, parādīs savu nelietderīgumu.

Lavrovs atzīmēja, ka Krievijas pozīcija ir tāda, ka konflikta pusēm "nekavējoties ir jātiekas pēc militārpersonu līnijas un jāsaskaņo tas uguns izbeigšanas kontroles mehānisms, par kuru tiek runāts mūsu dokumentā un kuru pagaidām neviens nav sācis apspriest".

Runa ir par Erevānas un Baku vienošanos no 10. oktobra dienas vidus pārtraukt uguni, veikt gūstekņu un mirušo līķu apmaiņu, kā arī papildus saskaņot konkrētas pamiera detaļas.

Krievijas un ES attiecības un Navaļnijs

Komentējot savu izteicienu par dialogu ar ES, Sergejs Lavrovs paziņoja, ka šobrīd Maskavai rodas jautājums, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams kārtot lietas.

"Mums rodas jautājums nevis vienkārši par to, vai bizness ir iespējams, kā parasti, bet gan par to, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams, kura nevis vienkārši no augšas, bet visnotaļ augstprātīgi un, es teiktu, aroganti raugās uz Krieviju, pieprasot no mums atskaitīties par visiem grēkiem, kurus mēs, pēc Eiropas Savienības domām, esam pastrādājuši," teic Lavrovs.

"Es uzskatu, ka mums ne par ko nav jāatskaitās, jo mums ir pašiem sava Konstitūcija, savi likumi," piebilda viņš.

Lavrovs atzīmēja, ka šobrīd Krievijas un ES teju neiespējami nosaukt par labām, taču Maskava vienmēr ir gatava tās atjaunot, bet tikai ar vienlīdzības nosacījumiem.

"Taču kas attiecas uz saprātīgām attiecībām… viss, kas šobrīd skar saprātu, šobrīd, diemžēl, ir analizējams mūsu dialoga otrajā pusē. Un es ļoti ceru, ka saprāts tur gūs virsroku. Pagaidām mēs to neredzam," piebilda ministrs.

Lavrovs atzīmēja, ka attiecību attīstību ar KF Eiropas Savienībā bieži vien bloķē rusofobiskais mazākums.

Tāpat ministrs kārtējo reizi paziņoja Krievijas viedokli saistībā ar situāciju ar opozicionāru Alekseju Navaļniju, kuru, kā apgalvo Rietumos, centās saindēt ar kaujas indi "Novičok", un pieprasa Maskavas paskaidrojumus.

Pēc ministra sacītā, Vācija nesniedz nekādus faktus, kuri apstiprinātu šos paziņojumu, savukārt Krievija šajā jautājumā netiek ierosināta krimināllieta, jo nav nekāda tiesiska pamatojuma – Omskas mediķi neatrada Navaļnija analīzēs pazīmes, kuras apstiprinātu saindēšanas faktu ar kaujas indēm.

Lavrovs atzīmēja, ka situācijas aprakstā Rietumos ir daudz nesakritību, uz kurām Maskava jau ir norādījusi, taču nekādus paskaidrojumus nav saņēmusi.

KF neredz New START parakstīšanas perspektīvas

Krievija neredz Līguma par turpmākas stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (START, pagarinātais dokuments New START) pagarināšanas perspektīvas, paziņoja Sergejs Lavrovs.

KF prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Илья Питалев

"Nav šādas perspektīvas, es personīgi neredzu šādu perspektīvu. Mani kolēģi, kuri strādā pārresoru formātā un tiekas ar Amerikas delegāciju, arī neredz šādu perspektīvu, lai gan mēs nekad nepateiksim, ka aizcērtam durvis un izbeidzam visus kontaktus," sacīja viņš.

Lavrovs uzsvēra, ka virzīt sarunu uz ultimātu pamata, kurus izvira ASV, nav iespējams.

Pēc Lavrova sacītā, ASV vēlas iekļaut taktiskos kodolieročus pārrunās par to ierobežošanu, taču tās negrasās aizvākt šīs raķetes pie sevis no NATO valstu teritorijām.

Viņš atzīmēja, ka nesenie ASV paziņojumi saistībā ar pietuvošanos vienošanai ar KF par stratēģiskajiem ieročiem un Maskavas pozīciju attiecībā uz Ķīnas iesaistīšanu šajā procesā ir netīri, Vašingtona nekaunīgi spekulē uz šī temata rēķina.

"Amerikāņi, manuprāt, jau nebūt ne ar diplomātiskām metodēm atvērti saka, ka Krievijai ir jāpalīdz mums sodīt Ķīnu, likt Ķīnai atbruņoties vai iesaldēt savus bruņojumu. Spekulē nekaunīgi, kā krāpnieki," teic Lavrovs.

Pēcpadomju telpa, opozīcija, ASV loma

Lielu daļu laika intervijā Lavrovs veltīja ASV lomai destabilizācijas procesos Sīrijā, Lībijā, kā arī pēcpadomju telpā. Tostarp Lavrovs paziņoja, ka ASV cenšas izveidot Moldovā jaunu "brūci", iejaucas Baltkrievijas lietās, virza savas intereses Aizkaukāza republikās.

"Tās (ASV) uzvedas rupji, nepieklājīgi, nekaunīgi, lai gan visus cenšas iemācīt cienīt katras tautas tiesības pašām izvēlēties savu likteni. Tās šīs tiesības cenšas veidot ar savu vēstniecību starpniecību, kā tas bija Kijevā, divu Maidanu gaitā. Visi lieliski zina, kur un kādā daudzumā tur ir izvietoti oficiālajās valdības ēkās gan FIB, gan CIP pārstāvji," sacīja Lavrovs.

Turklāt Krievijai, pēc ministra teiktā, ir jāredz objektīva politiskā situācija kaimiņvalstīs, taču nav jārīkojas pēc ASV metodēm.

"Maskavai ir jāredz savu sabiedroto attīstības perspektīva un jāsper soļi, kuri ļaus saglabāt labas savstarpēji izdevīgas attiecības, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies iekšpolitiskie notikumi. Tajā, kas skar Baltkrieviju, es esmu pārliecināts, ka mūsu līnija par konstitucionālās reformas procesa atbalstu, kuru pirmo reizi piedāvāja (Baltkrievijas Republikas) prezidents (Aleksandrs) Lukašenko un kuru mēs redzam un runājam par to kā labu iespēju tam, lai izveidotu patiešām nacionālu dialogu, kur tiktu iekļauti visi valsts politiskie spēki, ir visoptimālākais," norādīja viņš.

Attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, Lavrovs atbildēja uz jautājumu par valdību sakariem ar opozicionāriem no citām valstīm, kā tas notika ar Svetlanu Tihanovsku – bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti, kura aizbrauca uz Lietuvu pēc vēlēšanām, no kurienes viņa taisa politiskus paziņojumus, kurus, pēc Lavrova domām, viņai raksta citi cilvēki.

Ministrs paziņoja, ka arī Krievija, no savas puses, grasās uzturēt kontaktus ar opozīciju citās valstīs.

"Mums nav šķēršļu komunikācijai ar opozīciju, ja nu vien tie nav tie, kas aicina vardarbīgi gāzt mūsu partneru konstitucionālo kārtību. Es uzskatu, ka mēs sarunāsimies ar visiem, kā tas arī notiek jau veselā virknē gadījumu," teic viņš.

Starptautiskās tiesības kā politikas izstrādes instrukcija

Rietumu valstis cenšas nogāzt Krieviju no līdzsvara ne tikai ar tieša spiediena palīdzību, bet arī cenšoties destabilizēt situāciju pie tās robežām, paziņoja Sergejs Lavrovs. Taču Krievija savā politikā vadīsies pēc starptautisko tiesību normām, uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, destabilizācija pie Krievijas robežām ir daļa no valsts savaldīšanas un iespēju iedragāšanas kampaņas ekonomikā, politikā un tehnoloģijās. "Tā ir daļa no viena veselā," norādīja viņš.

Taču KF ĀM vadītājs uzskata, ka nedrīkst atbildēt pēc principa "pats esi muļķis" un ir jāpieturas pie starptautisko tiesību rāmjiem.

Karš ar pieminekļiem

Tāpat Lavrovs paziņoja arī par līgumu ievērošanu memoriālu saglabāšanas jomā. Maskava, neraugoties uz acīmredzamiem pārkāpumiem tajā pašā Polijā, negrasās atteikties no tiesību ievērošanas, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

"Nevaru piekrist domai par to, ka mūsu interesēs ir atteikties un vispār ignorēt starptautiskās tiesības," atzīmēja viņš. "Ja mēs runājam, ka starptautiskās tiesības šajā jomā (pieminekļu un apbedījumu aizsardzībā) vairs nepastāv, tad visu mūsu pieminekļu sagraušanas process, kuri pagaidām vēl paliek tajā pašā Polijā, un es domāju, ka arī citās valstīs, kļūs neatgriezenisks. Pateiks: viss, mums nav nekādu saistību, Krievija izstājās no šiem līgumiem."

Ārpolitikas iestādes vadītājs uzsvēra attiekšanās bezjēdzību no starptautiskajām tiesībām, lai brīvības labā nopostītu pieminekļus savā teritorijā, atgādinot, ka saudzīga attieksme pret apbedījumiem ir arī pareizticīgo kristiešu morāles sastāvdaļa.

170
Tagi:
Kalnu Karabaha, Navaļnijs, NEW START līgums, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām

Ziema ir tuvu: Rīgā uzsniga pirmais sniegs

12
(atjaunots 18:36 01.12.2020)
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
Burtiski pirms kalendārās ziemas sākuma Latvijas galvaspilsētā uzsniga pirmais sniegs.

Pirmais sniegs izkrita Rīgā gandrīz dabas paredzētajā laikā – dienu pirms kalendārās ziemas sākuma. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, šosezon aukstu un sniegainu dienu Latvijā nebūs daudz – nokrišņi šoziem gaidāmi pārsvarā pelēcīga lietus veidā. Līdz ar to šis brīdis ir vērtīgāks, kad baltais sniegs delikāti apsedza Rīgas mājas un akurāti apbēra galvaspilsētas ielas. Pirmais sniegs Rīgā – Sputnik fotoreportāžā.

12
  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziemassvētku noskaņojumam Latvijas galvaspilsētai acīmredzami trūkst kārtīga sniega

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmajam sniegam neizdevās aizkavēties Rīgas ielās uz ilgāku laiku

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Brīnumaina aina parādījās uz Doma baznīcas jumta

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Tos, kas neslinko pagrozīt galvu, sagaida interesanti skati gan virs galvas…

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    …gan zem kājām.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Doma laukumā, Rīgā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pārdevēja Rīgas veikala skatlogā ar Ziemassvētku rotājumiem

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vecrīga saposusies, pievienojot balto krāsu acīm pierastajai ainavai

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas putni atstāja savas pēdas pirmajā sniegā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Vecrīgā.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauns elements pie Latvijas Nacionālās operas ēkas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu iela, skats uz Pulvertorni

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: pilsētas kaija

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: laukums pie Latvijas Nacionālās operas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece un viņas suns priecājas par ilgi gaidīto sniegu pilsētā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāli

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Latvijas Universitāti un Rīgas kanālu

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu un Teātra ielu stūris

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauniete kādā Rīgas ielā šosezon pirmā sniega laikā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Brīvības piemineklis

Tagi:
sniegs, Rīga, fotolente
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins

Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes

133
(atjaunots 10:41 07.11.2020)
Sergejs Nariškins intervijā "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja par ĀID operatīvajām iespējām iegūt nozīmīgu informāciju un par to, kā Rietumi "projicē" uz Krieviju savus centienus destabilizēt situāciju Baltkrievijā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins sarunā ar mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu skara arī koronavīrusa izcelsmes tēmu, un pastāstīja par to, kā izlūkošanas dienests piedalās cīņā ar jauno infekciju.

- Situācija ar blogera Navaļnija "saindēšanu" sacēla lielu kņadu. Vai Ārējās izlūkošanas dienests nodarbojās ar šo tematu, un kas tad īsti notika, kādā mērā izrādījās iesaistīti rietumu specdienesti un kādā posmā viņi toreiz iesaistījās?

- Mēs vadāmies, mums ir jāvadās pēc tā, ka Krievijas ārsti Omskā veica visdziļāko izmeklējumu kompleksu.

- Jūs to zināt, vai vienkārši vadāmies pēc tā apriori?

- Mēs to zinām, un jūs to zināt.

- Es ļoti uzmanīgi ar to nodarbojos, es to zinu.

- Brīdī, kad blogeris Navaļnijs atradās Krievijas Federācijas teritorijā, viņa bioloģiskajos materiālos nebija kaut kādu toksisku vielu, vēl jo vairāk indīgu vielu klātbūtnes. Kas notika pēc tam, kad viņš nokļuva sākumā uz vācu lidmašīnas klāja, un pēc tam jau Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā – tas ir jautājums. Mūsu attiecīgie dienesti, jeb tieši Ģenerālprokuratūra vairākkārt sūtīja pieprasījumus, nesaņemot nevienu atbildi. Vācija klusē, tātad, ir, ko slēpt.

Godīgi atzīšos, ka mums nav apstiprinātu specdienestu dalības pierādījumu. Šajā visā situācijā, visā šajā provokācijā.

Jā vēlaties, es jums pirmo reizi arī par netiešiem datiem pateikšu. Aptuveni pirms gada mēs saņēmām informāciju – un tā ir pārbaudīta – par to, ka kādas NATO valsts teritorijā – uzreiz pateikšu, ka tā nav Vācija, notika sanāksme ar specdienestu pārstāvju dalību. Tur tika apspriests jautājums, kādā veidā atbalstīt un atdzīvināt protestu kustību Krievijā, kura pavisam sarāvusies un tuvojas nulles atzīmei.

Ziniet, kā viens no variantiem, mehānismiem nopietnā līmenī tika apspriests jautājums par tā saucamo "sakrālo upuri". Turklāt bija runāts par to, ka būtu labāk, lai šis te "sakrālais upuris" būtu no opozīcijas līderu skaita.

- Es saprotu. Manuprāt, visas šīs saindēšanas – vispār ir tāda rietumu kultūra, kopš Senās Romas laikiem. Un viņi projicē savu kultūru uz mums. It kā mums arī būtu jāindē. Un ko līdz kas notiek – parādās saindēšana. Ar Kara-Murzu tā bija, piemēram. Pēc tam neapstiprinājās, pat amerikāņu mediji noliedza šo versiju. Bet vai jūs prognozējat kaut kādus jaunus notikumus ar saindēšanām? Jo tas it kā jau ir ierasta lieta? Vai jums ir kaut kādi netieši dati?

- Netiešu datu, ka viens vai otrs upuris jau ir apzīmēts, nav. Bet, kā jūs teicāt, un diemžēl patiešām tā ir, šo instrumentu mūsu rietumu oponenti laiku pa laikam izmanto. Tāpat, kā viņi izmantoja to bijušajā Dienvidslāvijā, Ukrainā.

- Koronavīrusa izcelsme. Jums ir precīza informācija šajā sakarā? Avots?

- Jūs gribat zināt, kāda ir tā izcelsme – mākslīga vai dabiska?

- Tas visus šobrīd, protams, uztrauc. Es saprotu, ka daudzi jau ir atbildējuši, bet jums ir visprecīzākās ziņas.

- Tik pamatotu un ticamu datu par to, ka tā ir cilvēka roku un cilvēka intelekta produkcija, nav. Tādēļ mēs sliecamies pie tā, ka tas ir dabiskas izcelsmes produkts.

- No Savienotajām Valstīm dažkārt skan apsūdzības, ka Krievija liek šķēršļus vakcīnas izstrādei Amerikā. Cik vispār ir liels pamats šādām apsūdzībām?

– Nu nē, protams, šāda pamata nav. Tās ir muļķības, tā ir tikai un vienīgi iespēja kaut kā slēpt savus trūkumus. Jā, pastāv acīmredzami trūkumi Savienoto Valstu veselības aprūpes sistēmā. Un lūk, šajos mēnešos, kad plosās koronavīruss, šādi trūkumi ir nākuši gaismā.

- Taču pastāv burvju nūjiņa – Krievija, uzreiz čiks un viss. Vienmēr var pieķerties tam, vienmēr var novelt visu uz Krieviju.

– Jā, ka tā ir Krievijas ietekme, Krievijas draudi. Pastāv arī "Ķīnas ietekme, "Ķīnas draudi".

– Notiekošais Baltkrievijā rada uztraukumu. Kāda ir jūsu prognoze par to, kas tur notiks? No otras puses, jums taču ir jāsniedz ne vien prognoze, bet arī rekomendācijas.

– Par mūsu dalību?

– Jā.

– Mēs sniedzam redzējumu no tā saucamā rietumu stūra – kā rietumu puse skatās uz šiem procesiem, analizē, vērtē, kādus pasākumus veic, lai sašūpotu situāciju Baltkrievijā, un savus vērtējumus sniedzam, tostarp saviem baltkrievu kolēģiem.

– Padalīsieties?

– Ar kolēģiem jau padalījos.

– Bet ar mums?

– Pagaidām nē.

– Bet vai drīkst apgalvot, ka rietumu specdienesti, kuri, neapšaubāmi, tur strādā – un es ceru, ka jums ir ne tikai netieši dati šajā sakarā, – uz Baltkrievijas piemēra apgūst destabilizācijas metodes, kuras pēc tam tiks izmantotas arī Krievijā?

– Nu tas ir acīmredzami – tas, ka mūsu rietumu oponenti cenšas projicēt situāciju Baltkrievijā uz Krievijas Federāciju. Bet, jāatzīst, kaut kādas inovācijas Baltkrievijā netika atzīmētas. "Krāsaino revolūciju" tehnoloģijas ir zināmas sen un tika pielietotas pēdējo 20-30 gadu laikā daudzās jo daudzās pasaules valstīs.

– Tātad jums gribējās pateikt – "garlaicīgi, meitenes"?

– Nekā jauna. Un nekā laba, protams, tajā nav. Mēs, bez šaubām, ar uztraukumu attiecamies pret notikumiem Baltkrievijā, mēs cenšamies pateikt priekšā mūsu kolēģiem, kā jau es teicu, to, ko domā, ko dara rietumu oponenti, un ceram, ka šī pieredze būs noderīga.

– Sergej Jevgeņjevič, jūs bijāt pirmais – vismaz Krievijā, – kurš paziņoja, ka Karabahas kara zonā piedalās kaujinieki-teroristi, tai skaitā no Tuvajiem Austrumiem, pirmām kārtām, no Sīrijas. Kādi jums ir dokumentāli apliecinājumi tam? Un vai tie ir tieši vai netieši?

– Bija precīzi dati.

– Un lūk šobrīd sīrietis, kuru parādīja Armēnijas puse, – tas arī apstiprina jūsu datus.

– Nu, šos datus mēs saņemam no dažādām valstīm, no dažādiem avotiem un no dažādiem mūsu partneriem, partneru dienestiem Tuvajos Austrumos, Vidējos Austrumos.

– Pirms desmit dienām prezidents Putins pateica, ka Armēnija un Azerbaidžāna mums ir "vienlīdzīgi partneri", precīzs citāts. Mums ir dažāds sadarbības raksturs ar šīm valstīm, taču kopumā viņš izteicās šādi. Vai jūs sadarbojaties ar kolēģiem no Azerbaidžānas?

– Mums ir sakārtots sadarbības mehānisms ar visu NVS telpas valstu specdienestiem, izlūkošanas dienestiem, tai skaitā ar Azerbaidžānas Ārējās izlūkošanas dienestu un ar Armēnijas Nacionālās drošības komitejas apakšvienību, kura nodarbojas ar izlūkošanu.

– No nesen atslepenotajiem Ārējās izlūkošanas dienesta dokumentiem var secināt, ka Lielbritānija Otrā pasaules kara gados centās iesaistīt Turciju karadarbībās. Jūsu kolēģis Ričards Mūrs, viņš taču bija vēstnieks Turcijā, un brīvi runā turku valodā, ir pazīstams kā Erdogana draugs. Pat pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā viņš saglabāja šo draudzību.

Borisam Džonsonam ir grūti sarunāties ar Erdoganu, jo viņš rakstīja aizvainojoša rakstura dzejoļus par viņu, iesniedza tos konkursos un pat saņēma balvas. Un līdz ar to, komunikācija starp Lielbritāniju un Turciju notiek pēc līnijas Ričards Mūrs – Erdogans. Vai ir kopīga interese? Cik lielā mērā Lielbritānija un Turcija šobrīd ir sasaistītas, un vai to specdienesti sadarbojas Karabaha karā? Kā tie koordinē darbības?

– Turcijas izlūkošanas dienesta darbu mēs izjūtam, redzam atsevišķus šī darba elementus. Kas skar britu izlūkdienestu – par britiem es neko tādu nevaru pateikt.

– Neizjūtat tur, Kalnu Karabahā?

– Nē.

– Milzīgs paldies jums, Sergej Jevgeņjevič, par tik dziļu, atklātu un labvēlīgu interviju. Sveicu jūs lielā profesionālā jubilejā – ĀID simtgadē.

– Paldies!

133
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, Sergejs Nariškins
Pēc temata
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests: ASV cenšas kavēt KF un ĶTR sadarbību
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Nariškins: kārtīgiem politiķiem ir bīstami atrasties EPPA
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

0
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

0
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi