Sīrijas Arābu Republikas prezidents Bašars Asads sniedz interviju RIA Novosti

Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies

55
(atjaunots 12:07 11.10.2020)
Sīrijas prezidents Bašars Asads sniedza RIA Novosti lielu interviju, kas veltīta Krievijas bruņoto spēku operācijas 5. gadadienai.

Lielā intervijā RIA Novosti Sīrijas prezidents Bašars Asads atklāja savu viedokli par situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā un novērtēja ASV prezidenta vēlēšanu perspektīvas. Viņš pastāstīja, kāda ir viņa rīcībā esošā informācija par iespējamiem amerikāņu atentātiem pret viņu, un apsprieda pēdējā laika "karstāko" tēmu - koronavīrusu, Asads pastāstīja, vai viņš vēlētos vakcinēties ar Krievijas vakcīnu un vai vispār tā būtu vajadzīga sīriešiem.

- Prezidenta kungs, paldies jums par iespēju organizēt interviju dienās, kad tiek atzīmēta Krievijas operācijas Sīrijā piektā gadadiena. Vai tagad, pēc pieciem gadiem, jūs varat teikt, ka karš Sīrijā ir beidzies?

Nē, noteikti ne. Kamēr teroristi ieņem dažus mūsu valsts rajonus un pastrādā dažādus noziegumus un slepkavības, karš nav beidzies. Un es domāju, ka viņu komandieri plāno panākt, lai karš turpinātos vēl ilgu laiku. Lūk, ko mēs domājam.

- Kāds moments jums ir kļuvis par pagrieziena punktu šajā karā?

- Tagad ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš kara sākuma, tāpēc es varu nosaukt vairākus pagrieziena punktus, nevis vienu. Pirmais notika 2013. gadā, kad mēs sākām atbrīvot vairākus rajonus no "An Nusras"*, īpaši Sīrijas centrālajā daļā. Pēc tam 2014. gadā ar Amerikas atbalstu pēkšņi parādījās ISIS* kaujinieki un sagrāba daļu svarīgu teritoriju Sīrijā un Irākā. Tas bija brīdis, kad teroristi sāka sagrābt citus rajonus, jo ISIS* izdevās novērst SAR armiju no valsts rietumu daļas atbrīvošanas misijas.

Интервью президента Сирии Башара Асада РИА Новости
© Sputnik / РИА Новости
Sīrijas prezidents Bašara Asada intervija RIA Novosti

Nākamais pagrieziena moments bija krievu ierašanās Sīrijā 2015. gadā, un mēs kopā sākām atbrīvot daudzus rajonus. Šajā posmā pēc tam, kad krievi bija ieradušies atbalstīt Sīrijas armiju, par vēl vienu pagrieziena punktu es nosauktu Alepo austrumu daļas atbrīvošanu. Tas ir brīdis, kad sākās citu Sīrijas rajonu atbrīvošana. Tas bija svarīgi, jo Alepo ir liela nozīme un šajā brīdī sākās vērienīga teritoriju atbrīvošana, kas turpinājās vēlāk Damaskā un vēl pavisam nesen – Alepo atlikušajā daļā, kā arī citos rajonos Sīrijas austrumos un dienvidos. Tādi ir pagrieziena punkti. Ja tos saliktu kopā, tie visi ir stratēģiski svarīgi, tie visi mainījuši šī kara gaitu.

- Tagad par aktuālajiem notikumiem. Mēs šobrīd sekojam Armēnijas un Azerbaidžānas reģionālajam konfliktam. Un, protams, Turcijai ir sava loma. Nevērtēšu, vai tā ir negatīva vai pozitīva. Tomēr es gribētu uzdot jautājumu par Turciju un Erdogana politiku. Pēdējos gados Turcija cenšas maksimāli palielināt savu starptautisko ietekmi. Mēs redzam tās klātbūtni Lībijā, iejaukšanos situācijā Sīrijā, teritoriālos strīdus ar Grieķiju, un tagad – atklātu atbalstu Azerbaidžānai. Ko jūs domājat par šādu Turcijas un paša Erdogana uzvedību? Vai starptautiskajai sabiedrībai būtu jāpievērš uzmanība šim neoosmānismam?

- Ziniet, es izteikšos godīgi un atklāti. Erdogans atbalsta teroristus Sīrijā, viņš atbalsta teroristus Lībijā, tāpat viņš bija galvenais iniciators nesenajā konfliktā Kalnu Karabahā starp Azerbaidžānu un Armēniju. Viņa uzvedība ir bīstama. Dažādu iemeslu dēļ.

Sīrijas karavīri ar Krievijas karogu, foto no arhīva
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Pirmkārt, tā atspoguļo "Brāļu musulmaņu"* līniju – tie ir ekstrēmisti, teroristisks grupējums. Otrkārt, viņš sāk karu dažādos reģionos, lai novērstu sabiedrības uzmanību Turcijā no viņa rīcības valsts iekšienē, īpaši pēc viņa skandalozajiem sakariem ar ISIS* Sīrijā. Visi zina, ka ISIS* pārdeva Sīrijas naftu caur Turciju ASV Gaisa spēku aizsegā un, protams, turki piedalījās naftas tirdzniecībā. Tādi ir viņa mērķi, un tas ir bīstami.

Vai starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt informētai par to vai ne? Termins "starptautiskā sabiedrība" patiesībā nozīmē tikai nelielu valstu grupu - lielvalstis un bagātas valstis. Nosauksim tās par ietekmīgām politiskajā arēnā. Lielākā daļa šīs starptautiskās sabiedrības ir Turcijas līdzdalībnieki terorisma atbalsta ziņā. Tāpēc tās zina, ko dara Turcija, tām patīk, ko tā dara, Turcija ir šo valstu instruments, lai ieviestu šajā reģionā to politiku, iemiesotu to idejas.

Tāpēc – nē, mēs nekādi nevaram rēķināties uz starptautisko sabiedrību. Varētu rēķināties uz starptautiskajām tiesībām, bet tādu nepastāv: nav institūciju, kas praksē nodrošinātu šīs tiesības. Tāpēc mums Sīrijā ir jāpaļaujas uz sevi un uz draugu palīdzību.

- Un vēl par konfliktu Kalnu Karabahā. Tiek ziņots, ka teroristi no grupējumiem, kuri iepriekš cīnījās Sīrijā, tiek pārdislocēti uz Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta zonu. Vai varat to apstiprināt? Vai jums ir dati par to, ka kaujinieki dodas no Sīrijas uz...?

- Mēs noteikti to varam apstiprināt, bet nevis tāpēc, ka mums ir pierādījumi. Dažreiz nav pierādījumu, ir norādes. Turcija izmantoja Sīrijā teroristus no dažādām valstīm. Tā pielietoja tās pašas metodes Lībijā – izmantoja tur teroristus no Sīrijas, varbūt no citām valstīm. Tāpēc nav vajadzīgi pierādījumi tam, ka tā pielieto to pašu metodi Kalnu Karabahā – tas ir ticams, jo, kā jau teicu, Turcija noveda pie šīs problēmas, rosināja šo konfliktu. Turcija gribēja kaut ko sasniegt, un gatavojās pielietot tās pašas metodes. Tāpēc mēs varam apgalvot, ka Kalnu Karabahā tā izmanto teroristus no Sīrijas un citām valstīm.

- Varbūt tagad aprunāsimies par mūsu valstu attiecībām. Vai jūs plānojat tikšanās vai kontaktus ar prezidentu Putinu?

- Mēs pastāvīgi sazināmies, galvenokārt pa tālruni, katru reizi, kad kaut kas notiek, vai ir nepieciešamība aprunāties. Protams, mēs turpināsim sazināties un, protams, tiksimies nākotnē, bet tas atkarīgs no politiskās situācijas Sīrijā. Kā zināms, pasauli paralizējusi koronavīrusa pandēmija, tāpēc tuvākajā laikā, es domāju, sarunas notiks pa telefonu.

- Jūs noteikti sekojat prezidenta vēlēšanu kampaņai ASV. Vai cerat, ka jaunais amerikāņu prezidents neatkarīgi no tā, kurš šo posteni ieņems, pārskatīs sankciju politiku attiecībā uz Sīriju?

- No vēlēšanām Amerikā mēs parasti gaidām nevis prezidenta, bet gan korporācijas vadītāja ievēlēšanu, jo pastāv direktoru padome, un šī direktoru padome sastāv no lobistiem, lielajām korporācijām, piemēram, bankām, ieroču un naftas kompānijām un tā tālāk. Tāpēc valsts vadītāju izvēlas korporācijas, viņam nav ne tiesību, ne pilnvaru pārskatīt kādus lēmumus. Tā notika arī ar Trampu, kad viņš kļuva par prezidentu.

- Agrāk viņš daudzus gadus arī bija ģenerāldirektors...

- Pilnīgi pareizi! Šo posteni viņš ir saglabājis. Tramps gribēja sekot savai politikai, īstenot to, un teju vai bija spiests par to samaksāt – atsauciet atmiņā impīčmenta tēmu. Trampam nācās norīt katru pirms vēlēšanām teikto vārdu. Tāpēc, kā jau teicu, nav jāgaida prezidenta vēlēšanas, runa ir par ģenerāldirektoru. Ja vēlaties runāt par politikas maiņu, ņemiet vērā, jums ir tāda pati direktoru padome, kas nemaina savu politiku. Ģenerāldirektors var mainīties, bet padome paliks, kāda bija, tāpēc neko negaidiet.

- Kas ietilpst šajā "direktoru padomē"? Kas ir šie cilvēki?

- Kā jau teicu, šī padome sastāv no lobiju grupām, kas iemieso dzīvē to, ko viņi vēlas, un kontrolē kongresu un citus, tostarp masu informācijas līdzekļus un tā tālāk. Tā ir dažādu korporāciju alianse, kas darbojas ASV savās savtīgajās interesēs.

- Tramps nesen atzina, ka gribējis dot rīkojumu par jūsu likvidāciju, bet toreizējs Pentagona vadītājs Metiss viņu atrunājis. Vai jūs to zinājāt? Vai veikti kādi pasākumi?

- Slepkavības ir amerikāņu darba metode, modus operandi, viņi to dara gadu desmitiem. Visā pasaulē. Tas nav nekas jauns. Tāpēc jāņem vērā, ka tādi līdzīgi plāni pastāvēja dažādu iemeslu dēļ. Konflikta apstākļos Sīrijā esam spiesti sagaidīt tādus soļus no amerikāņiem. Viņi ir okupējuši mūsu zemi, viņi atbalsta teroristus. Tas ir sagaidāms. Pat ja mums nav informācijas, tam jābūt acīmredzamam.

- Atgriezīsimies pie situācijas Sīrijā. Vai jūs kandidēsiet prezidenta amatam 2021. gadā?

- Pagaidām pāragri par to runāt, priekšā vēl ir daži mēneši. Lēmumu šajā jautājumā es varu pieņemt nākamā gada sākumā.

- Interesanti. Jūs apsveicāt Aleksandru Lukašenko ar inaugurāciju Baltkrievijā. Varbūt jūs saskatāt līdzību starp Lielbritānijas un ASV izmantotajām politiskajām tehnoloģijām baltkrievu opozīcijas atbalstam un metodēm, ko piemēroja pret Sīriju informācijas karā?

- Es nosūtīju apsveikumu prezidentam Lukašenko, tas ir normāli. Kas attiecas uz Baltkrievijā notiekošo: neatkarīgi no abu valstu - Sīrijas un Baltkrievijas - līdzības vai atšķirībām, neatkarīgi no tā, vai valstī notiek reāls vai mākslīgi radīts konflikts, kamēr Rietumi nemainīs savu hegemonijas politiku, tie turpinās iejaukties lietās visā pasaulē. Ja jums valstī ir problēma, lai kāds būtu tās mērogs, Rietumi iejauksies. Ja tas ir iekšējs process, viņi to padarīs par starptautisku, tikai lai iejauktos un ielīstu jūsu darīšanās. Ja jums nav problēmu, viņi darīs visu iespējamo, lai to izveidotu un padarītu par starptautisku - lai iejauktos jūsu darīšanās. Tāda ir Rietumu politika.

Hmerimimas aviobāze
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Tāpēc runa nav par to, kas notiek Baltkrievijā. Jebkurā valstī - Sīrijā, Baltkrievijā, jūsu valstī - ir savas problēmas. Vai Rietumiem ir tiesības iejaukties vai ne? Lūk, tam mums jāpretojas.

Atgriezīsimies pie jūsu jautājuma. Jā, tā pati rīcība, tā pati stratēģija, tā pati taktika. Vienīgā atšķirība – izmantotie termini un virsraksti. Vienus virsrakstus tie izmanto Krievijai, citus – Venecuēlai, trešos – Sīrijai un tā tālāk. Tātad runa nav par Baltkrieviju, runa ir par Rietumu uzvedību un nākotnes stratēģiju, jo viņi domā, ka Krievijas, Ķīnas un citu spēku celšanās pasaulē tiem rada eksistenciālus draudus, un vienīgais veids, kā tiem varētu pretoties, ir radīt haosu visā pasaulē.

- Jūs jau minējāt koronavīrusu, tā sekas visai cilvēcei. Vai kāds no Sīrijas valdības ar to izslimojis? Varbūt jūs pats?

- Paldies Dievam, nē. Un es nedomāju, ka kāds no mūsu valdības bijis inficēts.

- Tas gan ir labi. Vai jūs vēlētos vakcinēties ar Krievijas vakcīnu?

- Protams, ka šajos apstākļos ikviens gribētu vakcinēties no šī bīstamā vīrusa. Kā noprotu, šī vakcīna vēl nav pieejama starptautiskajā tirgū, bet mēs grasāmies apspriest ar Krievijas varas iestādēm, kad to varētu piegādāt Sīrijai. Tas ir ļoti svarīgi.

- Jā, Krievija jau paziņoja, ka vakcīna var kļūt pieejama mūsu starptautiskajiem partneriem...

- Runāja, ka tā var būt pieejama novembrī.

- Vai jūs vēlaties pieprasīt Krievijas vakcīnas piegādi?

- Noteikti jā. Tagad tas ir nepieciešams.

- Kādā daudzumā?

- Tas atkarīgs no tā, kāds vakcīnas daudzums būs pieejams. Mums ir jāaprunājas arī ar Sīrijas veselības aprūpes institūcijām.

- Tātad jūs plānojat detalizētas sarunas ar Krievijas iestādēm?

- Protams. Noteikti. Visi Sīrijā interesējas par Krievijas vakcīnu un par to, kad tā būs pieejama.

- Vai Sīrija uzsāks tiesas procesu pret "Baltajām ķiverēm?" Vai, jūsuprāt, jābūt starptautiskai izmeklēšanai? Varbūt ar ANO atbalstu?

- Kad notiek noziegums, tiek tiesāts nevis nazis vai kāds cits ierocis, bet noziedznieks. Šajā gadījumā "Baltās ķiveres" ir tikai instruments, līdzeklis, ierocis, ko izmantoja terorisms. Tos izveidoja Lielbritānijas valdība, atbalstīja ASV un, protams, Francija un citas rietumvalstis, bet izmantoja Turcija. Visi šie režīmi ir "Balto Ķiveru" īstie aizbildņi, tāpēc tie būtu jāsauc pie atbildības pirms "Baltām ķiverēm".

- Bet varbūt attiecībā uz "Baltajām ķiverēm" tāpat ir jābūt konkrētiem soļiem? Vai tās joprojām turpina savu darbību?

Jā, protams, viņi ir noziedznieki. Par citu es pat nerunāju. Pirms "Baltajām ķiverēm" tā bija "An Nusra"*. Pieejami video ieraksti ar šiem noziedzniekiem, fotogrāfijas. Viņi jātiesā Sīrijā. Bet, kad jūs runājat par "Baltām ķiverēm", kā par organizāciju, tā tika izveidota Rietumos. Cilvēki tajā ir noziedznieki, bet "Baltās ķiveres" ir Rietumu institūts, ekstrēmistiskā teroristiskā organizācija uz "An Nusras"* pamata.

- Jūs sakāt, ka amerikāņu un turku armiju klātbūtne Sīrijā ir nelikumīga. Ko jūs darīsiet, lai to izbeigtu?

- Tā ir okupācija. Šajā situācijā mums ir jāizdara divas lietas: pirmkārt, ir jāatbrīvojas no iegansta, ko viņi izmanto okupācijai, proti, no teroristiem, šajā gadījumā – no "Islāma valsts"*. Lielākā daļa pasaules zina, ka ISIS* izveidoja un atbalsta amerikāņi, viņi dod uzdevumus, tāpat kā jebkuram citam amerikāņu spēkam. Jāatbrīvojas no šī iegansta, tāpēc teroristu iznīcināšana Sīrijā ir mūsu galvenā prioritāte.

- Ko jūs domājat par ASV un Sīrijas kurdu vienošanos par naftas ieguvi? Vai kaut ko darāt šajā kontekstā?

- Tā ir laupīšana, un vienīgais veids, kā to apturēt, ir atbrīvot mūsu teritorijas. Pretējā gadījumā, nekādi pasākumi nevarēs viņus apturēt, jo tie ir laupītāji. Jūs nevarat apturēt zagli, kamēr neiesēdināsiet viņu cietumā vai kaut kādā veidā neapturēsiet viņu, izolējot no tās teritorijas, kur viņš var laupīt. Tāpat jārīkojas ar šiem zagļiem. Tie ir jāpadzen no reģiona, tas ir vienīgais veids. Un Sīrijas valdībai ir jākontrolē katra Sīrijas daļa, lai situācija normalizētos.

- Un pēdējais jautājums. Vai ir kaut kas, ar ko jūs lepojaties? Ko jūs nožēlojat, domājot par to, kas izdarīts, kas - ne?

- Kara laikā?

- Jūsu prezidentūras laikā.

- Te jāredz atšķirība starp politiku un tās realizāciju. Runājot par politiku, jau no paša sākuma mēs teicām, ka grasāmies uzklausīt Sīrijas tautu, tāpēc 2012. gadā reformējām Konstitūciju.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Mēs teicām, ka cīnīsimies ar teroristiem un pēc desmit gadiem turpinām to darīt. Mēs teicām, ka mums jāsaglabā mūsu neatkarība – nacionālā neatkarība, un tas ir tas, par ko mēs cīnāmies, un mums ir jāveido savienība ar mūsu draugiem. Attiecībā uz šo politiku es domāju, ka mums bija taisnība. Runājot par neuzticību Rietumiem, mums bija taisnība daudzās frontēs.

Runājot par politikas īstenošanu, runa ir par taktiku, par daudzām lietām, par kurām var teikt, ka tās bija kļūdainas. Piemēram, vai bija pareizi izlīgšanas mēģinājumi? Es tā saku, jo dažos rajonos amnestētie cilvēki tomēr nedzīvo saskaņā ar likumu. Tātad jūs varat teikt, ka tas bija nepareizi, bet patiesībā izlīgums bija ļoti svarīgs solis. Es nedomāju, ka mēs esam kļūdījušies politikas ziņā. Taču realizācijā ir virkne kļūdu, dažreiz pat katru dienu.

- Prezidenta kungs, mūsu intervija tuvojas noslēgumam. Liels paldies par atklātību!

- Paldies! Paldies, ka atbraucāt uz Sīriju.

- Liels paldies jums.

 

*Teroristisks grupējums, kas aizliegts Krievijas Federācijā un dažās valstīs

55
Tagi:
Krievija, Sīrija, Bašars Asads
Pēc temata
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu
Režisors, kinokoncerna Mosfiļm vadītājs Karens Šahnazarovs

Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem

81
(atjaunots 14:30 01.04.2021)
Režisors, kinokoncerna "Mosfiļm" vadītājs Karens Šahnazarovs pastāstīja par Nirnbergas procesu, cilvēka atbildību par pastrādāto ļaunumu un scenāriju, pēc kura dzīvotu pasaule, ja būtu uzvarējis Tramps.

RĪGA, 01. aprīlis — Sputnik. Režisors, kinokoncerna "Mosfiļm" vadītājs Karens Šahnazarovs intervijā projekta "Nirnberga. Miera sākums" vadītājai Natālijai Osipovai atklāja savas domas par Nirnbergas procesu, cilvēka atbildību par pastrādāto ļaunumu un scenāriju, pēc kura dzīvotu pasaule, ja būtu uzvarējis Tramps. Intervija publicēta portālā RIA Novosti.

- Karen Georgijevičs, mēs esam nodzīvojuši 75 gadus bez kara un nonākuši līdz brīdim, kad mieru pūlas graut no visām pusēm. Atmosfēra un izteikumi mūsdienu medijos atgādina presi XX gadsimta 30. gados. Toreiz pakāpeniski, soli pa solim, situācija nokaitējās, līdz sākās katastrofa – Otrais pasaules karš. Šausmīgi negribas par to runāt, tomēr arī tagad jūtams satraukums, apziņa, cik viss ir trausls, nestabils, viegli sagraujams. Vai iespējams saglabāt status quo, kas lielā mērā radīts, pateicoties Otrā pasaules kara un Nirnbergas iznākumam?

- Man šķiet, tā, kā ir tagad, ir bijis vienmēr. Mana paaudze auga pēckara Padomju Savienībā. Miera ilūzijā. Taču tagad man šķiet, tā sajūta bija nepatiesa. To radīja vakuums, ko pildīja noteikts informatīvais saturs.

Pēc PSRS sabrukuma iestājās periods, kad šķita: beidzot pasaule ir stabilizējusies. Toreiz pilnībā dominēja viena globāla impērija – Savienotās Valstis. Tādā gadījumā tā vairāk vai mazāk (manuprāt, slikti), tomēr nosaka kārtību. No 1991. gada tā noturējās apmēram gadus divdesmit, tad sāka brukt kopā.

Globālā impērija vairs nespēja kontrolēt pasauli. Sāka augt plašumā citi spēki: Ķīna, Krievija pēkšņi sāka atjaunot savu ietekmi. Parādījās savstarpējas pretenzijas, konflikti. No politikas viedokļa – parasts stāvoklis.

— Bet kāpēc tad, jūsuprāt, pasaule pārkāpusi normalitātes robežu?

— Laiku pa laikam pasaule izkāpj no krastiem. Kopš 1945. gada ir izdevies visai ilgi, neparasti ilgi saglabāt status quo. Pastāvīgi iedegas lokālie konflikti, tomēr nav tādu globālu sadursmju, kāds bija Otrais pasaules karš. Starp citu, esmu vienisprātis ar tiem, kuri uzskata: Pirmais un Otrais – tas patiesībā bija viens karš.

— Kāds bija kara galvenais iemesls – valstu pretrunas, ekonomiskais vai politiskais faktors? Vai runa ir par cilvēkiem: sakrājās agresija, un viss uzgāja gaisā?

— Nekad neesmu slēpis, ka lielā mērā vēl joprojām esmu marksists. Ne viss Marksa un Ļeņina rakstītais ir pareizs, tomēr šo un to viņi pamanīja precīzi. Imperiālisms – kapitālisma augstākā stadija, visas Ļeņina formulas – tas viss skaidro notikušo. Starp citu, Engelss visai precīzi prognozēja, ka būs pasaules karš un tas noslēgsies ar daudzu impēriju krišanu. Līdz ar Marku un Engelsu es uzskatu, ka vienmēr ir objektīvi iemesli, kas bīda uz priekšu vēsturi. Tomēr ārpus loģikas rāmjiem paliek tas, ko es saucu par Dieva faktoru. Tas mūsu prātam nav aptverams.

— Šķiet, Otrajā pasaules karā Dieva faktors patiešām darbojās. Tas jūtams no hronikas, vēstulēm, dokumentiem. Cilvēki mira, bet ticēja, reliģiski ticēja uzvarai. Padomju Savienība, objektīvi vājāka ekonomiski un militāri, pārvarēja tādu spēku. Vai, jūsuprāt, Dieva faktors?

— Protams. Manuprāt, tur jau tas ir. Es domāju tā: Hitlers (starp citu, tā vērtēja Molotovs) bija ļoti gudrs un tālredzīgs politiķis. Viņš visu aprēķināja diezgan precīzi. Patiesībā spēkam, kas uzbruka Padomju Savienībai, vajadzēja uzvarēt.

Uzvaras karogs virs Reihstāga, foto no arhīva
© Sputnik / Vladimir Grebnev

Mēs vēl joprojām nepietiekami vērtējam tā trieciena mērogu. Pēc tradīcijas mēs runājam par Vāciju, taču runa bija gandrīz par visu kontinentālo Eiropu. Tas bija spēks, kas vairākkārt pārsniedza Padomju Savienību no cilvēku un ekonomisko resursu viedokļa.

20 gadus pirms Lielā Tēvijas kara PSRS noslēdza Pilsoņu karu un bija ļoti novājināta. Izlūkdienesti – gan briti, gan amerikāņi – 1941. gadā uzskatīja, ka PSRS noturēsies trīs nedēļas, lielākais – pusotru mēnesi. Visiem šķita, ka Hitlers ļoti īsā laikā uzvarēs karā. Tomēr Padomju Savienība pamanījās noturēties un uzvarēt. Protams, tur ir kaut kāda providence. Kaut kas, kas teorijā neiekļaujas.

— Šajā brīdī varam pieminēt blogeru iemīļoto tēmu "dzertu bavāru alu". Kas būtu bijis, ja mēs būtu cietuši sakāvi?

— Tas principiāli būtu mainījis pasauli. Nacisms uz ļoti ilgu laiku būtu nācis pie varas no Atlantijas līdz Urāliem. Tādos apstākļos Anglija un Amerika nevarētu sarīkot nekādu desanta operāciju. Kad stāsta par Padomju Savienības lomu, pat atzinīgi, to nekad nenovērtē pilnībā.

Vajag tikai iedomāties, ka vācieši būtu ieņēmuši Maskavu, sakāvuši Sarkano armiju un aizgājuši līdz Urāliem. Tādi bija viņu plāni, viņi nedomāja iet tālāk, uz Sibīriju. Taču arī ar to būtu pietiekami.

Hitlera varā būtu nonākusi gigantiska teritorija, un nekāds spēks vairs nevarētu viņus sagraut. Tāda vienkārši nebija.

— Šajā koordināšu sistēmā – providences, mistikas jomā – Nirnbergas process līdzinās Taisnajai tiesai. Pasaulei izdevās pārspēt, aizbīdīt malā šausmīgus draudus. Varbūt runa ir par tiesu – pateicoties tai, cilvēce atturas no globālā kara?

— Jā, pirmo reizi vēsturē notika tāds process. Ļaunums bija ne tikai uzvarēts, tas bija personificēts, apzīmēts un nosodīts. Tātad Antikristu nosauca par Antikristu.

— Un tiesa atdalīja labo no ļaunā, radīja mieru.

— Tieši tā.

— PSRS uzvara pastāvīgi tiek apstrīdēta, Staļinu pielīdzina Hitleram. Ne tikai izteikumiem vien – par to pieņemta Eiropas Padomes rezolūcija. Tas nemaz neatbilst  Nirnbergas garam, apgāž starptautiskās tiesas spriedumus.

— Protams. Ja tu pierādīsi, ka Hitlers un Staļins, nacistiskā Vācija un Padomju Savienība ir viens un tas pats, Padomju Savienībai un, tātad – arī Krievijai nav nekādu morālu priekšrocību. Jūs esat tādi paši, un runa ar jums ir tāda pati. Tā nav nekāda nejaušība.

— Kā jums šķiet, vai psiholoģiskie tipi, kas būvē terora valsti, ir universāli, tiem nav sakara ar savu laikmentu? Viņi varēja vadīt gan austrumu despotiju, gan Trešo reihu. Vai arī nacisms tomēr bija izņēmums no cilvēciskajiem noteikumiem, no visas vēstures gaitas? Kas viņi tādi bija – tie, kas radīja tamlīdzīgu pārliecību un pievienojās tai?

— Grūts jautājums. Viennozīmīgi – nacistu ideoloģija bija spēcīga. Neesmu vēsturnieks, taču tas mani interesēja. Viņi bija pārliecināti par sevi, Nirnbergas procesā daudzi izturējās ļoti pašpārliecināti. Piemēram, Jodls, Keitels, Gērings, - viņi pastāvēja uz sava līdz galam. Sistēma radīja sev uzticīgus cilvēkus, gatavus mirt. Ne velti viņi tik spēcīgi pretojās karā.

Mans nelaiķa tēvs komandēja bateriju Pillau (tagadējā Baltijska – red.), netālu no Kēnigsbergas (tagadējā Kaļiņingrada – red.). Tur bija citadele, kur turējās esesieši. Ziniet, tēvs stāstīja, ka viņi nepadevās arī tad, kad karš jau bija galā. Cīņas turpinājās 10. maijā. Lai nezaudētu savus kareivjus, mūsējie vienkārši izdedzināja ienaidnieku ar liesmu metējiem. Bet viņi tik un tā nepadevās.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

No visas Eiropas gāja dienēt vērmahtā. Pat tie, kas nebija karadienestam derīgi. Un cīnījās līdz pēdējam. Cilvēki ar ideju ir bīstamāki nekā ļaudis bez idejas. Un viņi vienmēr ir stiprāki. Mēs neesam līdz galam izpētījuši jautājumu, cik lielā mērā nacisms pārņēma Eiropu.

Tāpēc tas ir tik bīstams: nav noteikti jābūt vācietim, lai būtu nacists. Katrā laikā cilvēks stājās viņu rindās un cīnījās līdz pēdējam, pat ciešot sakāvi. Tā ir briesmīga tēma, ko, acīmredzot, Rietumos negrib nopietni atsaukt atmiņā un pētīt.

81
Tagi:
PSRS, Uzvaras diena, Lielais Tēvijas karš, nacisms, Nirnbergas tribunāls, Krievija
Pēc temata
KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus
Vēsturnieks pastāstīja, ko Hitlers gribēja piedāvāt Anglijai pirms kara ar PSRS
Dzīvo nesodīti: eksperts par to, kas gaida "nepiebeigtos vectētiņus" no latviešu leģiona
Vērmahta zvērības okupācijas laikā: tūkstošiem izvarotu sieviešu
Politiķis: Latvijā ir pārliecināti, ka nacistus tiesāja tikai par to, ka viņi zaudēja karu
Putins: vietējie līdzskrējēji Eiropā savā nežēlībā pārspēja nacistu saimniekus
Krimas Republikas vadītājs Sergejs Aksjonovs, foto no arhīva

Krima uz ceļiem nemetīsies

152
(atjaunots 12:18 19.03.2021)
Krima un Sevastopole svin atkalapvienošanās ar Krieviju 7. gadadienu. Krimas Republikas vadītājs Sergejs Aksjonovs pastāstīja, kā reģionam klājas, kā turpinās dzīve.

Intervijā politiķis skāra tādus jautājumus, kā nesankcionētas akcijas pussalas teritorijā, opozīcijas darbs Krievijā, labu kaimiņattiecību perspektīvas ar Ukrainu un daudzus citus jautājumus. Ar politiķi sarunājās Maksims Groznovs.

— Sergej Valerjevič, nesenās Krievijas sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti liecina, ka 81% Krievijas iedzīvotāju atzinīgi vērtē Krimas atgriešanos Krievijas sastāvā, 40% uzskata to par attaisnotu no vēsturiskā taisnīguma viedokļa. Kā jūs vērtējat šādus rezultātus?

— Vēsturiskais taisnīgums – tāpēc atbalsts ir liels. Krima vienmēr ir bijusi Krievijas zeme. 1954. gadā (PSKP CK pirmais sekretārs – red.) Hruščovs pieņēma lēmumu (nodot Krimu Ukrainas PSR sastāvā – red.) vienas valsts ietvaros, tāpēc cilvēki nekādu lielo starpību nejuta. Bija rublis, varēja bez ārzemju pasēm braukt uz kuru katru republiku, nebija nekādu problēmu, tāpēc arī attieksme bija tāda. Pie tam pēc kara cilvēkiem bija citas rūpes. Ja kāds būtu varējis paredzēt, kas notiks, domāju, iedzīvotāji jau toreiz būtu iebilduši.

Bet 2014. gadā tas bija vēsturisks lēmums, ko prezidents pieņēma, balstoties uz krimiešu gribas izpausmes. Viņš redzēja, ka lielākā daļa cilvēku ir "par", un lēmums par atkalapvienošanos balstījās uz pilsoņu aizsardzības apsvērumiem.

— Krimieši atceras jūsu pazīstamo uzstāšanos Ukrainas televīzijā pa videosakariem 2014. gada 7. martā. Toreiz Ukrainas eksprezidents Leonīds Kravčuks uzdeva jums jautājumu par organizējamā referenduma likumību. Jūs atbildējāt, ka uzskatāt to par iespējamu, jo tā neesot jūsu personiskā vēlme, bet gan Krimas parlamenta lēmums. Kā jūs tagad komentēsiet teikto?

— Pareizi vien ir, tas ir likumdevējs. Likumdevējs, kas aizstāv pilsoņu intereses, var nākt klajā ar tādām iniciatīvām. Juridiski viss bija paveikts pareizi. To es paziņoju Kravčuka kungam. Kad viņš man pavaicāja, vai es uzņemos atbildību, teicu: "Jā, uzņemos." Es skaidri sapratu, ka mēs visu darām pareizi.

— Vai saskatāt attiecību normalizācijas perspektīvas ar Ukrainu, ņemot vērā prezidenta Vladimira Zeļenska paziņojumus par "izrauto sirdi" un plāniem organizēt "Krimas platformas" samitu?

— Visas tās platformas ir absolūta fikcija, vienkārši par tām runā frīki. Viņi zina, ka tas ir nepiepildāms sapnis, tomēr viņiem vajag demonstrēt kaut kādus darbus dzīves līmeņa lejupslīdes un tarifu pieauguma fonā. Manuprāt, ar tagadējo valdību (Kijevā – red.) noteikti nav vērts gaidīt atkusni attiecībās. Ceru, ka ukraiņi tomēr pieņems citu lēmumu, ievēlēs citus vadītājus, kuri, iespējams, pieņems taisnīgu lēmumu. Veselajam saprātam ir jāgūst pārsvars. Ar pašreizējiem politiķiem Ukrainas Augstākajā radā, manuprāt, situācijas mīkstināšana, labu kaimiņattiecību veidošana ir nereāla.

— Vai iespējamas militāras provokācijas no Ukrainas valdības puses mēģinājumos izraisīt nopietnu konfliktu un savilkt šeit, pie Krimas, Melnās jūras reģiona NATO valstis?

— Amerikāņiem konflikts ir izdevīgs, tikai viņi tajos nekad nepiedalās. Neviens šodien nespēj skaidrot attiecības ar Krieviju militārā dimensijā. Esmu pārliecināts, ka mums nekas nedraud. Spēku Krievijai ir pietiekami, ja arī kāds kaut ko plānotu.

Pareizi teica Vladimirs Vladimirovičs (Putins – red.): tāda pasaule, kurā nav Krievijas, nevienam nav interesanta, un tādas nebūs. Nedomāju, ka kādam pietiks prāta vai drosmes to darīt. Amerikāņi mudinās Ukrainu, uzskatu, ka viņi bīdīs uz priekšu Ukrainas valdību.

No aizsardzības viedokļa Krima ir nepieejama, tāpat kā visa Krievija. Nevienam nebūs nekādu perspektīvu, bet militārā plānā mēs varam atvairīt jebkādu NATO valstu utt. uzbrukumus. No šīs puses krimiešiem un visiem Krievijas iedzīvotājiem nekas nedraud.

Jā, lokāli, pie robežas būs provokācijas, arī Donbasā, Luganska tautas republikā. Pie mums var nogādāt dažādas diversiju grupas ar konkrētiem uzdevumiem. Tas turpināsies, mēģinās tādējādi destabilizēt situāciju.

— Janvārī un februārī cilvēki dažās pilsētās izgāja ar varasiestādēm nesaskaņotās akcijās, vairāki cilvēki sapulcējās arī Simferopoles centrālajā laukumā. Kā jums šķiet, kāpēc viņi piedalījās akcijās?

— Nesistemātiska opozīcija šūpo situāciju, kad pasliktinās sociāli ekonomiskā situācija, samazinās pilsoņu ienākumi. Tad daži darboņi sāk parazitēt uz šīs problēmas. Šodien, ņemot vērā Covid-19, pilsoņu ienākumi patiešām ir kritušies, biznesam klājas grūtāk. Tomēr, manuprāt, prezidenta apstiprinātie pasākumi ir efektīvi, situācija parādīja, ka tie bijuši pareizi.

Manuprāt, visiem šiem protestiem skaidri saskatāma organizācija no rietumvalstu puses. Tas žuļiks Navaļnijs ar kriminālo pagātni ieradās Krievijā amerikāņu specdienestu uzdevumā. Viņi saprata, ka Krievijas likumsargi viņu aizturēs. Viņiem bija vajadzīgs upuris, uz kura rēķina parazitēs visi tie puiši, kam nav nekā kopēja ar mūsu valsts interešu aizsardzību. Faktiski tie ir rietumvalstu specdienestu aģenti, mana attieksme pret viņiem ir atbilstoša.

— Vai Krimā ir izredzes "sašūpot" situāciju?

— Krimā ir daži pilsoņi, kuri sākotnēji nebija apmierināti ar atkalapvienošanos ar Krieviju. Viņu skaits ir ļoti mazs, apmēram 3%. Jūs atceraties, ka Ksenija Sobčaka balotējās Krievijas prezidenta vēlēšanās 2018. gadā ar programmu atdot Krimu Ukrainai. Toreiz pat viņu te nobalsoja 17 tūkstoši cilvēku. Tāds ir protestu potenciāls.

Ir cilvēki, kuri piesaista uzmanību ierēdņu neefektivitātei. Bieži vien pārmetumi ir pamatoti, es vienmēr atzīstu, kad esam kļūdījušies. Gadās, ka ierēdņus kritizē netaisnīgi.

Lielākā daļa vidējā posma speciālistu godīgi pilda savus pienākumus ar nelielu algu. Valsts dienesta prestižs mazinās, lielākajai daļai amatpersonu alga ir mazāka nekā republikā vidējā.

— Kas jūsuprāt ir svarīgs kadru atlasē?

— Rezultativitāte. Un godīgums, bez tā nekāda rezultāta nebūs. Es kolēģiem saku: ja gribi, lai būtu izdarīts labi, dari pats. Uzdevumu atsevišķām ministrijām un resoriem nav tik daudz, lai ministrs nevarētu iedziļināties situācijā konkrētā iecirknī, tas pats attiecas uz administrāciju vadītājiem. Visiem administrāciju vadītājiem ir izredzes, pirmos 3-4 mēnešus es dodu iespēju iejusties, bet pēc tam viņi atbild par visu reģiona teritorijā notiekošo.

— Vai fakts, ka patlaban Krima netiek atzīta starptautiskā līmenī, kaitē mērķu sasniegšanai?

— Iespējams runāt tikai par garām palaistām iespējām. Sankciju režīms traucē, taču mēs tik un tā ejam uz priekšu. Nodokļu sistēmas pamatu šodien veido budžeta investīcijas. Protams, gribētos, lai bizness attīstītos tālāk, tomēt tas pats budžetu investīciju apjoms palīdzēs mums virzīties uz priekšu. Situācija uzlabosies, par to es nešaubos. Es uzskatu, ka mēs attīstāmies efektīvi un pavisam noteikti ceļos krist nedomājam.

— Jūs esat viens no sociālajos tīklos aktīvākajiem reģionu vadītājiem. Vai jūs saskatāt risku Rietumu sociālo tīklu, piemēram, Facebook un Instagram lietošanā, ko kontrolē korporācijas un var ierobežot pazīstamu politiķu un citu cilvēku darbu? Vai uzskatāt par nepieciešamu atteikties no to lietošanas darbā?

— Mans personīgais viedoklis: tās politikas apstākļos, ko tagad īsteno Rietumu korporāciju kontrolētie sociālie tīkli, tie nes lielāku ļaunumu sabiedrībai nekā labumu. Faktiski sociālie tīkli tiek izmantoti kā ierocis, kā ģeopolitikas instruments – manipulācijām ar cilvēku apziņu un dezinformācijai, naida kurināšanai, cenzūrai un cīņai ar citādi domājošajiem. Uzskatāms piemērs – Krievijas mediju, arī TRK "Krim" bloķēšana ar izdomātiem ieganstiem vai vispār bez skaidrojuma.

Turklāt sociālie tīkli dod neierobežotu piekļuvi miljoniem skatītāju dažādiem provokatoriem, dažkārt – pat vienkārši psihiski slimiem cilvēkiem, kuri brīvi popularizē savus murgus.

Patiešām, tādā situācijā ir jāsper paši stingrākie soļi, līdz pat slēgšanai. Protams, vajag radīt pašmāju informācijas platformas. Šajā sfērā jābūt maksimālai importa aizvietošanai, tāpat kā aizsardzības rūpniecības kompleksā. Esmu pārliecināts, šis uzdevums tiks atrisināts.

No Krimas varas iestāžu viedokļa sociālie tīkli pārsvarā ir instruments atgriezeniskajiem sakariem ar sabiedrību. Tas ir instruments tiešai saziņai ar cilvēkiem, lai apzinātu esošās problēmas, lai operatīvi saņemtu informāciju. Savdabīgs lakmusa papīrītis, kas ļauj fiksēt sabiedrības atbildi uz noteiktiem iestāžu lēmumiem un darbībām.

152
Tagi:
Krievija, Krima
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

0
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
0
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu