KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins

Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē

166
(atjaunots 11:37 18.09.2020)
Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru un civiliedzīvotāju godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē.

Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Kāpēc bija vajadzīga atsevišķa nodaļa, kādas grūtības rodas tamlīdzīgu lietu izmeklēšanā, kādām jābūt izmeklētāju zināšanām un kāpēc Krievijas pienākums ir reaģēt uz karavīru slavas simbolu zaimošanu ārvalstīs? Par to intervijā RIA Novosti pastāstīja Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins.

— Aleksandr Ivanovič, nesen Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Ziņa raisīja plašu diskusiju medijos un sociālajos tīklos. Pastāstiet, kāda bija nepieciešamība radīt tādu nodaļu?

— Kā zināms, Nirnbergas kara tribunāla spriedums bija svarīgākais posms Otrā pasaules kara cēloņu vērtējumā. Visiem ir jāpatur prātā, ka par Otrā pasaules kara sākšanu atbildīgo nacistisko noziedznieku darbības tika atzītas par noziedzīgām. Tomēr šodien, tagadējā informācijas kara apstākļos aug mēģinājumu skaits reabilitēt nacismu gan mūsu valstī, gan arī ārvalstīs. Tāpat mēs vērojam nepatiesu mūsu valsts lomas vērtējumu uzvarā pār fašismu. Lai atjaunotu taisnīgumu, vajag aktīvāk pretoties tādām parādībām. Turklāt mūsu sabiedrības vēlme godāt Tēvijas aizstāvju piemiņu un aizsargāt vēsturisko patiesību ir iekļauta likumā un tagad nostiprināta arī Krievijas Federācijas Konstitūcijā.

— Kā tagad tiek sodīti tamlīdzīgi nodarījumi?

— Krievijas Kriminālkodeksa pants par nacisma reabilitāciju (KF KK 354.1. pants) jau tiek attiecināts uz tiem, kuri cenšas izplatīt nacistisko simboliku un fašisma ideoloģiju. Jaunākie piemēri – mūsu reakcija par notikumiem tiešsaistē organizētās akcijas "Nemirstīgais pulks" gaitā: vairāku Krievijas subjektu iedzīvotāji publicēja tīmekļa vietnē nacistu un Dzimtenes nodevēju fotogrāfijas. Daļa krimināllietu ir noslēguma stadijā, vairāki to figuranti stājušies tiesas priekšā, un viens no viņiem, Permas iedzīvotājs Daņiils Simanovs, jau notiesāts, viņam piespriesti 200 stundu piespiedu darbi. Domāju, tiesas piespriestie sodi pilnībā atbilst nozieguma radītajam apdraudējumam, par to liecina arī spriedums Simanovam. Tāpēc atsevišķi izteikumi, kas šīs krimināllikuma normas pielietojumu pielīdzina koncentrācijas nometnēm rada tikai neizpratni.

— Kas šādu noziegumu izmeklēšanā sagādā grūtības?

— No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nozieguma sastāvā viss ir skaidrs. Taču tā gluži nav, aiz vienkāršības slēpjas sava specifika. Noskaidrojot nozieguma apstākļus, tiek ne tikai konstatēta konkrētā izteikuma neatbilstība vēsturiskajiem notikumiem. Pats galvenais: jānoskaidro personas motīvi un prettiesiskā nodarījuma mērķtiecība, kā arī nozieguma sastāva objektivitāte, kas šajā gadījumā var izpausties tīši nepatiesu ziņu izplatīšanā par PSRS darbībām.

Šajā sakarā dažas iepriekšējās izmeklēšanas īpatnības atbilstoši pantam par nacisma realizāciju, tā specifika, kā arī iegūtā izmeklēšanas pieredze liecināja, ka nepieciešams veidot īpašu nodaļu Izmeklēšanas komitejas struktūrā. Pie tam atsevišķu izmeklējamo faktu starptautiskais raksturs arī prasa īpašu iemaņu un zināšanu koncentrāciju, it īpaši ņemot vērā to, ka problemātikas aktualitāte diemžēl progresē.

— Tomēr var gadīties arī nopietnāki noziegumi, kas prasa dziļu vēstures analīzi? Vai jūsu darbinieki varēs izmeklēt arī tos?

— Jaunajā nodaļā strādās Izmeklēšanas komitejas izmeklētāji, kam jau ir tādu noziegumu izmeklēšanas pieredze. Tie ir darbinieki, kas cita starpā ieguvuši plašas zināšanas ne tikai tieslietās, starptautisko tiesību jomā, bet arī vēsturē. Viņi ir analizējuši lielu skaitu kara un pirmskara perioda arhīva dokumentu, izmeklējot citas krimināllietas par nacistu noziegumiem, nepieciešamības gadījumā izmantojot zinātnieku atbalstu.

Vienlaikus tādās lietās nodrošinām nepieciešamās tiesu ekspertīzes, tostarp arī vēsturiskās. Īpaša uzmanība tiek veltīta leksisko konstrukciju vērtējumam par pasaules līmenī fiksētiem un atzītiem vēsturiskajiem faktiem. Viss šī darba apjoms veltīts nozieguma kvalificējošo pazīmju noteikšanai, bez kurām nav iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Izmeklētājs cita starpā ņem vērā spēkā esošās starptautisko tiesību normas, kuru pamatā ir Nirnbergas kara tribunāla lēmums. protams, darbs šajā virzienā nekādi nevar ietekmēt pilsoņu zinātniski vēsturisko darbību. Viena lieta ir glorificēt nacistus, atzinīgi vērtēt viņu noziegumus pret cilvēci, zaimot mūsu tautas atmiņu – tas ir krimināli sodāms, un pavisam cita – zinātniskās darbības īstenošana.

Līdztekus noziegumu izmeklēšanai jaunā nodaļa pildīs koordinācijas centra lomu, sniedzot metodiski analītisko palīdzību reģionālajām izmeklēšanas iestādēm krimināllietu izmeklēšanā. Turklāt tiks apkopota izmeklētāju pieredze šajā darbības jomā un nodrošināta tiesiskā pieeja tamlīdzīgu faktu vērtējumam. Uzsvēršu: līdz ar šo darba virzienu mūsu prioritātes, kas saistītas ar citu noziegumu izmeklēšanu, joprojām ir uzmanības centrā.

— Vai citās valstīs pastāv kriminālvajāšana par tādiem noziegumiem vai saistītiem ar nacistiskās ideoloģijas izplatīšanu?

— Vācijas Kriminālkodeksā paredzēta atbildība par antikonstitucionālu organizāciju propagandisko materiālu izplatīšanu, pie tam kvalificējošā pazīme nosaka īpašu atbildību par materiālu izplatīšanu, "kuru saturs saistīts ar nacionālsociālisma ideoloģiju". Izraēlā pastāv kriminālatbildība par Holokausta noliegšanu. Baltkrievijas Republikā arī pastāv kriminālatbildība par nacisma reabilitāciju. Starp citu, patlaban veidojam sadarbību ar Vācijas zemju tieslietu pārvalžu centrālo resoru Ludvigsburgā. Neapšaubāmi sadarbība stimulēs tamlīdzīgu noziegumu izmeklēšanu.

Vienlaikus mēs redzam, kā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiek atbalstītas Nirnbergas tribunālā par noziedzīgām atzīto SS vienību bijušo locekļu organizācijas. Ukrainā skolēnus ved nolikt ziedus pie civiliedzīvotāju masu slepkavībās vainīgu nacistu kapiem, padara par varoņiem cilvēkus, kuri sadarbojās ar hitlerisko Vāciju. Paceļ galvas revanšisti un neonacisti Eiropā. Viņi aktivizējas Austrijā, Itālijā, Spānijā. Pagaidām tādas parādības, acīmredzot, nebiedē šo valstu valdības, taču nākotnē tās var negatīvi ietekmēt sabiedrisko apziņu.

— Vai notikumi citās valstīs skar Krieviju?

— Nacisma reabilitācijas mēģinājumi un Krievijas karavīru slavas simbolu nozaimošana tiek fiksēti arī citās valstīs. Spēkā esošā likumdošana uzliek mums pienākumu reaģēt uz tādiem noziegumiem. Izmeklēšanas komiteja turpina izmeklēt krimināllietu pret Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta priekšsēdētāju Vladimiru Vjatroviču. Viņš tiek turēts aizdomās par sistemātisku faktu noliegšanu, ko fiksējis Starptautiskais kara tribunāls – viņš noliedz, ka SS divīzijas "Galičina" karavīri bija informēti par to, ka SS spēki pastrādāja kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, vai to, ka divīzija piederēja pie SS spēkiem.

Notiek iepriekšēja izmeklēšana pret Latvijas Republikas pilsoni SS Latviešu leģiona veterānu Visvaldi Lāci. Noskaidrots, ka 2017. gada novembrī Rīgā tika izdota viņa grāmata "Latviešu leģions patiesības gaismā", kuras tekstā Lācis atzinīgi novērtēja SS Latviešu leģiona policijas bataljonu pastrādātos kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, 2020. gada aprīlī V.Lācis ir miris, tomēr krimināllietas pārtraukšana sakarā ar figuranta nāvi iespējama tikai ar tuvu radinieku piekrišanu, tas ir, bez reabilitējoša pamata. Tāpēc krimināllietas izmeklēšana turpinās.

Šogad tika ierosināta un tiek izmeklēta krimināllieta par Padomju Savienības Maršalam Ivanam Koņevam veltītā pieminekļa – Krievijas karavīru slavas simbola – nojaukšanu Čehijas Republikā.

Pavisam nesen fiksēt vēl viens zaimošanas fakts Žiežmaru pilsētā Lietuvā pret Sarkanās armijas karavīriem veltīto pieminekli kapos netālu no pilsētas atbrīvošanas cīņās bojā gājušo sarkanarmiešu brāļu kapa. Neapšaubāmi, šie apstākļi izraisīja Krievijas IK izmeklētāju reakciju – patlaban tiek veikta fakta procesuālā pārbaude.

— Ko jūs vēlaties panākt?

— Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru-atbrīvotāju un civiliedzīvotāju, nacistu upuru godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē. Pie tam nesen esam izveidojuši Izmeklēšanas komitejas Meklējumu un arhīvu darba koordinācijas štābu, kurā strādā citu resoru un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Krievijas IK centrālā aparāta nodaļu un izmeklēšanas iestāžu vadītāji un darbinieki, kuru teritorijā ieplānoti arhīva, vēsturisko izlūkošanas un meklējumu darbi projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros.

Mēģinājumi uzvelt vienlīdzīgu atbildību par kara kurināšanu nacistiskajiem noziedzniekiem un antihitleriskās koalīcijas valstīm, attaisnot nacistiskos noziedzniekus un viņu līdzskrējējus nozīmē ne tikai vēstures falsifikāciju. Tie ir nelikumīgi un amorāli, tie zaimo to cilvēku piemiņu, kuri atbrīvoja pasauli no nepārprotama un juridiski fiksēta ļaunuma. Tāpēc mūsu pienākums ir nepieļaut vēsturiskās patiesības izkropļošanu, cita starpā – arī ar tiesiskiem pasākumiem.

166
Tagi:
falsifikācija, nacisma glorifikācija, Krievija, Vēsture
Pēc temata
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam
Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē
Čehija atteikusies atdot Krievijai maršala Koņeva pieminekli
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva.

Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida

95
(atjaunots 11:30 30.04.2021)
Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts, situācija Donbasā, Maskavas attiecības ar ES un Lielbritāniju, diplomātu izraidīšana, ASV pretošanās vakcīnas "Sputnik V" izplatībai – KF ārlietu ministrs atbildēja uz Dmitrija Kiseļova jautājumiem.

RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, vai jau zināms, kas tiks iekļauti Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, kad šis dokuments būs gatavs, vai būs karš Donbasā un ko Maskava gatava apspriest ar Ukrainas tagadējo valdību.

Lavrovs komentēja arī situāciju attiecībās ar Čehiju, kārtējās apsūdzības Petrovam un Boširovam, paskaidroja, kāpēc šajā gadījumā Rietumi uzvedas kā huligāni pavārtē, un pārrunāja valsts iespēju atteikties no rietumvalstu maksājumu sistēmām un atkarības no dolāra.

- Sergej Viktorovič, nedraudzīgo valstu saraksts. Vai ir zināms, kas tajā noteikti būs?

- Tagad ar to nodarbojas valdība prezidenta uzdevumā. Mēs šajā darbā piedalāmies, tajā iesaistījušies citi atbilstošie resori. Tomēr es tagad negribētu aizsteigties priekšā notikumiem: mēs nevēlamies pārsteidzīgi ierakstīt šajā sarakstā kuru katru valsti, kas kaut kur kaut ko ne tā teikusi par Krieviju. Protams, lēmumos balstīsimies uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi. Ja secināsim, ka citādi neizdodas, man šķiet, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē.

- Kad sarakstu varēs izlasīt?

- Domāju, drīz. Valdībai ir konkrēti uzdevumi, saprotami kritēriji, ko mēs ņemam vērā šajā darbā. Tātad, domāju, nevajadzēs ilgi gaidīt.

- Un nedraudzīgajām valstīm būs aizliegts algot vietējo personālu?

- Fiziskas personas – jebkuras, gan Krievijas, gan ārvalstu pilsoņus.

- Paldies! Nākamā tēma – Donbass. Spriedze aug kopš gada sākuma. Pēc Baidena zvana Putinam, šķiet, nomierinājās. Mans vērtējums, ko paudu programmā "Nedēļas ziņas", – ka ASV militārās garantijas Ukrainai izrādījās blefs. Tomēr apšaude nerimst, tiek izmantots lielais kalibrs, aizliegtais bruņojums, un rodas iespaids, ka šis miers neko daudz neatšķiras no kara, līdzsvars ir ļoti nestabils. Donbasā jau ir vairāk nekā pusmiljons Krievijas pasu, Krievijas Federācijas pilsoņu. Vai būs karš?

- Ja tas ir atkarīgs no mums un no zemessargiem mērā, kādā mēs saprotam viņu principiālo pieeju, no kara var izvairīties. Runājot par Ukrainu, par Zeļenska pusi, es zīlēt negribu, jo, spriežot pēc ārējām pazīmēm, viņam pats galvenais ir noturēties pie varas, un viņš ir gatavs maksāt katru cenu, ieskaitot izdabāšanu neonacistiem un ultraradikāļiem, kuri joprojām Donbasa zemessargus sauc par teroristiem. Taču mūsu Rietumu kolēģi varētu vienkārši palasīt, paskatīties uz notikumu gaitu no 2014. gada februāra. Neviens no šiem rajoniem nav uzbrucis pārējai Ukrainai. Viņus pasludināja par teroristiem, pret viņiem vispirms vērsa antiteroristisku operāciju, pēc tam kaut kādu apvienoto spēku operāciju. Taču viņi nevēlas – to mēs noteikti zinām – karot ar Kijevas režīma pārstāvjiem. Mūsu Rietumu kolēģiem, kuri notiekošo vērtē absolūti aizspriedumaini, akli aizstāv Kijevas darbības, daudzkārt esmu teicis, ka ir objektīvā aina, ko saskarsmes līnijas labajā pusē regulāri rāda mūsu žurnālisti, kara korespondenti, kuri tur strādā gandrīz bez pārtraukuma.

Runājot par nesenajiem notikumiem, kad mēs atklāti paziņojām, ka organizējam Krievijas Dienvidu un Rietumu kara apgabalu mācības, neko neslēpjot, savā teritorijā sarīkojām divas nedēļas ilgus pasākumus, jūs atceraties, kādi kliedzieni skanēja, ka Krievija tuvinot bruņotos spēkus Ukrainas robežai. Pati terminoloģija: mēs sakām – Dienvidu un Rietumu apgabalu mācības, viņi saka – Krievija izvērš armijas daļas uz Ukrainas robežas. Pēc tam, kad mācības beidzās, un mēs to paziņojām, no turienes, no rietumu puses atskanēja tādi ļaunpriecīgi izsaucieni, sak, Krievija bijusi spiesta atkāpties, Krievija piekāpusies. Ziniet, ir tāds teiciens – wishful thinking, pasniegt vēlamo par reālo.

Tomēr jautājumu par to, kas notiek ar Ukrainas konflikta noregulēšanu, apsprieda gan Putins ar Merkeli, gan nesen prezidents Putins ar prezidentu Makronu par to runāja, tas tika skarts arī nesenajā sarunā ar Baidenu. Manuprāt, situācija ir ļoti vienkārša. Tie, kas atbalsta Zeļenski un viņa komandu, kategoriski nevēlas piespiest viņu pildīt Minskas protokolus. Viņi saprot, ka ir bezjēdzīgi izdarīt likmi uz spēku, viņi dzirdēja signālus no Doņeckas, no Luganskas par viņu gatavību aizstāvēt savu zemi, savas dzimtās mājas, savus iedzīvotājus, kuri nevēlas dzīvot pēc neonacistu uzspiestiem likumiem. Un prezidents Putins ļoti skaidri pateica, ka mēs nekad neatstāsim nelaimē tos, kuri dzīvo Donbasā, tos, kuri pretojas atklāti radikālam neonacistiskam režīmam.

Tas, ko prezidents Zeļenskis klāsta dažādās intervijās: ka nav nekādu problēmu ne ar krievu valodu, ne ar krievu pareizticīgo baznīcu Ukrainā, ka viņš ir gatavs to visu apspriest ar prezidentu Putinu, ziniet, ir kauns kaut ko tādu teikt gudram, kā man vienmēr šķita cilvēkam, teikt, ka krievu valodai nav problēmu un Ukrainas pareizticīgajai baznīcai arī nav nekādu grūtību ar funkcionēšanu Ukrainā. Esmu pārliecināts, ka viņam viss ir ļoti labi zināms. Varbūt viņam vispār neko neziņo, tad viņš dzīvo kaut kādā slēgtā pasaulē. Taču Rietumi, protams, sūtīja signālus Zeļenskim. Jūs teicāt, ka ir bezjēdzīgi cerēt uz Savienoto Valstu militāro atbalstu. Tas vienmēr un visiem ir bijis zināms. Ja kāds loloja ilūzijas, ka palīdzība nāks, tad tādi padomnieki jebkurā valdībā, arī Zeļenska kunga valdībā ir graša vērti.

Diemžēl turpinās Rietumu mēģinājumi visiem spēkiem mūs pārliecināt, ka vajagot kaut kā mīkstināt Minskas protokolus, vajag kaut kā mainīt to secību. Zeļenskis (saka): man nepatīk. Nu, ja tikai viss būs otrādi: vispirms mēs pārņemsim savā ziņā šo teritoriju, ieskaitot robežu ar Krieviju, bet tad tiksim galā gan ar vēlēšanām, gan ar amnestiju un visu, kam tur jābūt, ar šo teritoriju īpašo statusu... Skaidrs, ka gadījuma, ja viņi tā būtu izdarījuši, ja viņiem kāds ļautu tā rīkoties, tur patiesībā būtu slaktiņš. Bet Rietumi nevar vai negrib piespiest viņu pildīt Minskas protokolus tajā secībā, kas nav divējādi interpretējama, kas norādīta, aprakstīta no pirmā soļa līdz pēdējam. Un kontrole par robežu ir pats pēdējais solis, kad šīm teritorijām jau būs īpašais statuss, nostiprināts Ukrainas Konstitūcijā, kad šajās teritorijās notiks brīvas vēlēšanas, ko atzīs EDSO un tā tālāk. Un, protams, būs vispārēja amnestija, ne tikai tā, kā to iedomājās Porošenko laikā un tagadējais režīms, proti, sak, mēs paskatīsimies, ka tie, kas neesot pastrādājuši kaut kādus īpašus noziegumus tiks individuāli amnestēti. Tas ir kārtējais sagrozījums. Minskas protokoli paredz vispārēju amnestiju visiem, kuri piedalījušies karadarbībā no abām pusēm bez jebkādas pārejas tiesvedības, par ko tagad sākuši runāt mūsu kolēģi Rietumos. Tāpēc es uzskatu, ka tagad galvenā atbildība gulstas uz Rietumiem, jo tikai Rietumi var piespiest Zeļenski paveikt to, ko parakstīja viņa priekšgājējs, ko parakstīja Zeļenskis, kad 2019. gada decembrī Parīzē kopā ar Krievijas, Francijas un Vācijas vadītājiem apstiprināja Minskas protokolus un uzņēmās saistības iekļaut Donbasa īpašā statusa jautājumus likumdošanā un Pamatlikumā.

- Zeļenskis nevar sazvanīt Putinu – viņš vienkārši neatbild. Kuļeba nevar sazvanīt jūs. Ko tas nozīmē? Kāpēc tā?

- Tas nozīmē tikai to, ka viņi arī šajā savas darbības virzienā pūlas mainīt Minskas protokolus un parādīt Krieviju kā konflikta pusi. Tāpēc, ka pieprasījumi, kas nāca gan no mana kolēģa Dmitrija Kuļebas, gan no prezidenta Putina, skāra konflikta noregulēšanu Donbasā. Mēs atbildam: "Dārgie draugi, tas nav jāapspriež ar mums, bet gan, kā jau jūs piekritāt Minskas protokolu ietvaros, jāpārrunā ar Doņecku un Lugansku." Tieši tā tur rakstīts, ka par galvenajiem noregulēšanas posmiem ir jākonsultējas un jāsaskaņo ar Doņecku un Lugansku. Kad stāsta, ka mums tur briestot nepatīkama situācija pie saskarsmes līnijas, mēs gribam aprunāties ar ministru Lavrovu vai prezidentu Putinu – tas nav jāpārrunā ar mums. Un prezidents nesen, Kremlī tiekoties ar Aleksandru Lukašenko ļoti skaidri teica: ja viņi vēlas par to runāt, adresātam jābūt citam. Ja nu mūsu kolēģi, ieskaitot prezidentu Zeļenski, grib apspriest divpusējo attiecību normalizāciju, laipni lūdzam, tādai sarunai mēs vienmēr esam gatavi.

- Cits jautājums – Čehija. Kas tas vispār bija, kā to saprast?

- Es nevaru par to spriest, jo nesaprotu, intelektuāli nesaprotu, ko viņi gribēja. Var paskatīties šo, ziniet, ne īpaši izsmalcināto seriālu, stāstā ir papilnam šizofrēnisku komponentu. Kad prezidents Zēmans saka, ka vajag tikt skaidrībā, viņš nenoliedz iespēju, ka bijusi kaut kādu ārvalstu aģentu diversija. Taču viņš iesaka ņemt vērā arī versiju, ko aprakstīja Čehijas valdība, ieskaitot tagadējo premjeru Babišu, kad 2014. gadā bija teikts, ka runa ir par noliktavas īpašnieku nevērību. Un prezidents Zēmans ierosināja vienīgi ņemt vērā arī to versiju, kas ne reizi šo septiņu gadu laikā nav apgāzta. Viņam tagad pārmet dzimtenes nodevību. Bet parlamenta priekšsēdētājs teica, ka, runājot par nepieciešamību izpētīt visas versijas, prezidents Zēmans esot izpaudis valsts noslēpumu. Vai tā nav šizofrēnija? Manuprāt, visīstākā.

Un vēl jātiek skaidrībā, kas īsti bija tajā noliktavā. Vācu mediji rakstīja, ka tur bija kājnieku mīnas, ko aizliedz konvencija, ko parakstījusi arī Čehija un Bulgārija. Tur ir ļoti daudz jautājumu.

- Patiešām, kā varēja tā iznākt, ka kaut kāds Bulgārijas pilsonis, kurš piegādā tās kājnieku mīnas, starp citu, tās ir atrastas, spriežot pēc visa, kontrolēja noliktavu Čehijā, ko toreiz valdība nekontrolēja?

- Tā iznāk.

- Nu, Ukraina ir viens, bet Čehija – tā tomēr ir Eiropas Savienība. Čehiju saista pavisam citādas starptautiskās saistības nekā Ukrainu, un tā sevi prezentē pavisam citādi.

- Taču vispirms – saistības līdztekus konvencijai – Otavas konvencija, kas aizliedz kājnieku mīnas, tā saucamais Līgums par ieroču tirdzniecību. Viņi visi ir šī līguma locekļi, un vēl viņiem ES ietvaros ir savas normas, visai stingras, kas neatbalsta, pat aizliedz dalību kaut kādās darbībās, piegādēs, kontingentu nosūtīšanā uz reģioniem, kuros notiek konflikti.

Kas attiecas uz Krievijas un Eiropas attiecībām, es domāju, tāpat ka agrāk, aktīva, ļoti nopietna graujoša loma ir britiem. Viņi izstājušies no ES, taču šajā ziņā nekāda aktivitātes samazināšanās nav vērojama. Gluži pretēji, viņi cenšas maksimāli ietekmēt to, kādas pozīcijas ES locekļi ieņems attiecībās ar Maskavu. Te nekā pārsteidzoša nav. Pat neiedziļināsimies gadsimtiem senā vēsturē. Te būs mūsu tagadējā gadsimta vēsture. 2007. gads. Ļitviņenko saindēts ar poloniju slimnīcā, tiesas process sākas saskaņā ar štampiem, pēc tam tiek slēgts, jo sprieduma pasludināšanai ir jāiepazīstas ar specdienestu materiāliem, un pēc tam tiek pasludināts spriedums. Neviens tos materiālus nav redzējis. Bet jūs tomēr ticiet mums, kā Švarcenegers teica: "Trust me." Es tomēr esmu Reigana piekritējs, kurš teica: uzticies, bet pārbaudi. Pārbaudīt mums neļauj, lūdz ticēt.

Pēc 2014. gada bija Malaizijas Boeing – savāca četru valstu kompāniju – Holandi, Beļģiju, Austrāliju, Ukrainu. Malaiziju, kuras lidmašīna avarēja, neuzaicināja, četratā vienojās, un jau ir zināms, ka jebkuru informāciju no šī loka var izsniegt tikai uz vienprātības pamata. Proti, Ukraina, kuras teritorijā notika katastrofa, saņēma veto tiesības, bet Malaiziju uzaicināja tikai pēc sešiem mēnešiem. Starp citu, melnās kastes, ko malaiziešiem atdeva zemessargi, tika izpētītas Londonā, un es pagaidām nevaru atcerēties, ka viņi būtu informējuši par to, kāds saturs tajās konstatēts. Pēc tam bija Skripaļi, "higly likely": vēl aizvien neviens nezina, kāpēc viņi izdzīvoja, kāpēc policistam, kurš strādāja ar viņiem, arī nebija nekādu simptomu. Kāpēc nomira tā sieviete, bet viņas civilvīrs nekādi nesaindējās. Milzums jautājumu.

Pēc tam bija Navaļnijs. Lidoja uz Maskavu, piezemējās Omskā. Neviens lidmašīnā nesaindējās, neviens Omskas klīnikā, ar ko viņš saskārās. Un neviens lidmašīnā, kas veda viņu uz Vāciju, – ar viņu lidoja Pevčiha, viņi veda tās pudeles – neviens neko nezina. Galu galā ar klīnikā "Charite" neko neatrada, atrada Bundesvēra klīnikā.

Mēs neko neslēpām, bet Bundesvērs, kam pieder klīnika, kurā it kā atrasti Navaļnija saindēšanas fakti, kaut ko slēpj, jo noraidīja mūsu lūgumu uzrādīt analīžu rezultātus un biomateriālu raudzes.

Mēs redzam, kā Lielbritānija turpina Krievijai naidīgo līniju. Nesen viņu "Mi 6", ārējās izlūkošanas dienesta šefs paziņoja, ka Krievija esot norietoša lielvalsts, tā esot jāpieskata, jo tādā stāvoklī tā varot izdarīt kaut kādas asas kustības. Tā ir iedzimta augstprātība un iedzimta pārliecība, ka tu vēl aizvien valdi pār pasauli.

Taču jums zināms, ka viņi sūta mums signālus, piedāvā veidot kaut kādus kontaktus. Proti, viņi paši nevairās no kontaktiem, bet citus mēģina atrunāt. Atkal droši vien runa ir par tieksmi gūt monopolu uz šiem sakariem un atkal pierādīt, ka viņi pārāki par citiem.

- Runājot par lielvalsts norietu, Lielbritānija tam ir spilgts piemērs. No impērijas, pār kuru nekad nenorietēja saule, līdz salām Ziemeļu jūrā ar, tā sakot, miglainām perspektīvām. Bet tomēr, atgriežoties pie Čehijas, - tur taču ir absolūts haoss valstī viedokļos par notikušo, tur nav kopēja viedokļa, un patiesībā nekas nav pierādīts. Diplomāti ir izraidīti, un rezultāts jau ir.

- Protams. Starp citu, diplomātus neizraidīja to iemeslu dēļ, ko viņi min. Čehi teica, turklāt vienas dienas laikā izskanēja divi paziņojumi, un radās iespaids, ka viņi to piesaistīja. Tagad viņi centīgi atkāpjas no šīs saiknes. Viņi teica, ka sprādzienus organizēja Petrovs un Boširovs. Šie visuresošie vīri turpat arī...

- Vai ir izpratne, kā un ar ko tālāk strādāsim?

- Čehijā...

- Tieši Čehijā?

- Jā. Arī citās valstīs. Tagad taču turpinās tādi atsevišķi izlēcieni pret mums. Gan Baltija, gan Polija, tagad arī Rumānija. Tiesa, rumāņi teica – es pat biju pārsteigts, - ka tas nekādi neesot saistīts ar ES viedokli. Sak, tie esam mēs, rumāņi, un mēs gribam šo cilvēku sūtīt mājās. Kāpēc? Nepateica.

- Taču interesanti, ka Vācija neatbalstīja čehu psihozi.

- Es izlasīju Haiko Māsa, Vācijas ārlietu ministra, paziņojumu. Es uzskatu, ka tas ir atbildīga politiķa paziņojums. Ne vienmēr Vācijas ĀM ir ieņēmusi tik nosvērtu pozīciju, tālredzīgu pozīciju. Ļoti bieži bija virkne paziņojumu, kas vienkārši pārsteidzīgi atbalstīja netaisnību. Piemēram, arī tad, kad Ukrainā tika ieviestas sankcijas pret opozīcijas platformas partiju "Par dzīvi", pret Medvedčuku un viņa līdzgaitniekiem, tika ieviestas sankcijas pret pašu pilsoņiem, Vācijas ĀM to novērtēja atzinīgi, uzverot, ka tas viss pilnībā atbilst EDSO principiem. Absurds! Taču tas, ko nesen paziņoja Haiko Māss, es uzskatu, ir atbildīgs politisks paziņojums, kas nenogludina domstarpības, taču uzver nepieciešamību tomēr turpināt dialogu un meklēt kaut kādas vienošanās, ja jau dzīvojam kopā.

- Sergej Viktorovič, nesen Ķīnā jūs teicāt, ka jāmeklē alternatīva starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT, ka Krievija tam gatavojas. Vai var runāt par kaut kādiem konkrētiem termiņiem, kādā stadijā ir sagatavošanās darbi? Kā varētu izskatīties alternatīva?

- Par to daudzi jau runā un runāja. Visi, kas saistīts ar to, ka pēdējos gados, kad Rietumi meklē, kur vēl varētu ierobežot Krievijas likumīgās intereses, atklāti sāka pieminēt iespēju atslēgt Krievijas Federāciju no maksājumu sistēmas SWIFT. Tad atbildīgiem politiķiem vienkārši bija jāpadomā par to, kā nodrošināties. Līdztekus tam, ka izskanēja tādi paziņojumi Krievijas kontekstā, Savienotās Valstis aizvien vairāk un vairāk ļaunprātīgi izmantoja dolāra lomu starptautiskajā valūtu sistēmā, izmantoja atkarību no norēķiniem dolāros viņiem nepatīkamām valstīm, lai ierobežotu viņu konkurences iespējas. Tas tika izmantots pret Ķīnu, pret citām valstīm. Tagad gan Ķīna, gan Krievija, gan Turcija un daudzi citi meklē iespējas vājināt savu atkarību no dolāra, pārejot pie alternatīvām valūtām vai – vēl labāk – veicot norēķinus nacionālajās valūtās. Atbildīga finansiālā vadība, arī mūsu valstī, protams, domā, kā nepieļaut nekādu kaitējumu mūsu ekonomikai, mūsu finanšu sistēmai, ja kaut kādas karstās galvas tomēr lems atslēgt Krieviju no SWIFT.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Ne pirmo gadu pie mums jau darbojas nacionālā norēķinu karšu sistēma. Tās ietvaros funkcionē karte "Mir". Tā paplašina sakarus ar saviem kolēģiem, ar kompānijām, kas laiž klajā analoģiskas kartes Ķīnā, Japānā. Starp citu, paplašinās sakari ar karti Maestro – tā ir starptautiski veidota norēķinu karte.

Tagad konkrēti par SWIFT: Centrālā banka pie mums pirms kāda laika ieviesa un sekmīgi attīsta finansiālo paziņojumu pārraides sistēmu. Tā ir populāra, un, pēc manām domām, tā visiem spēkiem jāatbalsta, jāstiprina, lai mēs ne no viena nebūtu atkarīgi.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, mēs neizolējamies, mēs neaizejam autarķijā. Mēs gribam būt daļa no starptautiskās sabiedrības, taču sabiedrības, kur valda taisnīgums un demokrātiskums. Kad mēs ar Rietumiem apspriežam demokrātijas problēmas, tiklīdz tu viņiem piedāvā vienoties un paziņot, ka demokrātijai ir jāgūst pārsvars arī starptautiskajās attiecībās, viņiem entuziasms zūd. Toties iekšējo demokrātisko procesu ziņā viņi ir galvenie skolotāji. Bet starptautiskajā arēnā – priekš kam? Te veidojusies kārtība, ko mēģina īstenot Krievija un Ķīna. Taču Krievija un Ķīna tikai vēlas saglabāt ANO Statūtu principus, kas paredz: visi ir līdztiesīgi, un visiem ir jāvienojas.

Tāpēc no norēķinu sistēmu un finansiālo ziņojumu apmaiņās viedokļa vajadzīga drošība. Tā mums ir izveidota, ceru, ka tā stiprināsies un garantēs: ja pēkšņi, pretēji mūsu vēlmei ar visiem sadarboties, mūs diskriminēs un ļaunprātīgi izmantos Rietumu pašreizējo stāvokli starptautiskajā ekonomiskajā un starptautiskajā valūtas-finanšu sistēmā, tādā gadījumā mums nav tiesību būt atkarīgiem ne no viena.

- Tātad pašreizējā Centrālās bankas finanšu paziņojumu nodošanas sistēma ir jau strādājošs SWIFT alternatīvas iedīglis?

- Jā, tā ir. Es neesmu speciālists. Es nezinu, cik droša tā ir, cik lielā mērā sniedz pilnu garantiju. Taču bāze pastāv. Un esmu pārliecināts, ka gan valdībai, gan Centrālajai bankai jādara viss iespējamais, kai šī bāze būtu droša un garantētu pilnīgu neatkarību un garantiju no kaitējuma, ko kāds varētu papūlēties nodarīt.

- Tomēr ar Vanu I – kolēģi no Ķīnas jūs izstrādājāt iniciatīvu ar mērķi veidot tādu valstu tradīciju, kas cietušas no nelikumīgajām sankcijām. Kādā mērā šis projekts ir pavirzījies uz priekšu? Kādas valstis tajā varētu iekļauties?

- Es tā gluži neteiktu. Mēs ANO jau ilgu laiku strādājam ar mērķi izbeigt vienpusējo neleģitīmo sankciju, embargo, blokāžu un visa pārējā praksi. Šis darbs turpinās ne vienu vien gadu desmitu pret embargo, ko ASV pieteikusi Kubai. Šī rezolūcija ik gadus saņem vairāk nekā 190 balsis. Un tikai Savienotās Valstis un kāda maza salu valsts balso pret. Taču kopš laikiem, kad sākas šī vienpusējo sankciju plašas pielietošanas prakse – tā sākās Obamas laikā, pletās plašumā Trampa laikā, turpinās arī tagad – ANO, liela valstu grupa nobalsoja par speciāla ziņotāja posteņa izveidi nelikumīgo vienpusējo sankciju jautājumos un jautājumā par to ietekmi uz civilajiem iedzīvotājiem, arī uz sociāli ekonomisko situāciju noteiktā valstī. Postenī tika iecelta ziņotāja, starp citu, Baltkrievijas pilsone. Šis ANO Ģenerālās asamblejas izveidotais mehānisms strādā, ziņojumi tiek izplatīti. Es uzskatu, ka tas jau ir ļoti lietderīgs solis.

Otrs konkrētais solis, kas tagad attīstās Ņujorkā šajā virzienā, ko jūs pieminējāt, pret nelikumīgajām vienpusējām darbībām – tā ir grupas formēšana ANO Statūtu atbalstam. Nekā revolucionāra. Grupa ANO Statūtu atbalstam. Tagad Džo Baidens izvirzījis demokrātijas samita ideju. Protams, dalībniekus atlasīs paši amerikāņi, kuri sekos, kas pelnījis demokrātijas nosaukumu, kas – ne.

- Sergej Viktorovič, ir jauna informācija. Amerikāņi apstiprinājuši, ka pūlas panākt, lai Brazīlija atteiktos no Krievijas vakcīnas "Sputnik V". Un Brazīlija ir spiesta atteikties, lai arī situācija pandēmijas jomā Brazīlijā ir vienkārši briesmīga. Kā to var novērtēt?

- Mani tas nepārsteidz. Amerikāņi nekaunas no tā, ka viņi pie tā strādā. Viņi to pat neslēpj. Un iepriekšējā administrācija, no kuras Maiks Pompeo braukāja pa Āfriku un vienkārši skaļi, publiski preses konferencē aicināja savus kolēģus nesadarboties, netirgot ar Krieviju un Ķīnu, jo Krievijai un Ķīnai ir egoistiski mērķi, toties mēs, amerikāņi, ar jums tirgojamies tikai jūsu tautu labā.

Tagad Brazīlijā radusies protesta kustība pret tādu lēmumu. Ja amerikāņi ir atzinuši, ka viņi ir saistīti ar tamlīdzīgu rezultātu, tas nozīmē, ka viņi saglabā uzticību savai loģikai, ka viņiem viss ir atļauts. Un jau nekautrējas publiski diktēt.

Tomēr atcerēsimies, ka nesen prezidents Makrons teica, ka rit jauns karš, kura ietvaros Ķīna un Krievija izmanto vakcīnu kā ieroci un propagandas līdzekli. Tagad tas viss pāriet, atkāpjas otrajā plānā. Nu jau arī Vācija pilnīgi nopietni, ieskaitot kancleri Merkeli, runā, ka var izmantot Krievijas vakcīnu. Mēs nevienu nepiespiedīsim. Es domāju, dzīve pati visu saliks savās vietās. Ziniet, kā Vladimirs Visockis, lai viņam vieglas smiltis, teica: "Vienmēr cenšos saskatīt cilvēkos labo. Slikto viņi paši parādīs."

- Liels paldies, Sergej Viktorovič.

- Nāciet ciemos vēl.

95
Tagi:
Lielbritānija, ASV, Dmitrijs Kiseļovs, Donbass, Sputnik V, Sergejs Lavrovs
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums

81
(atjaunots 23:42 28.04.2021)
ASV ir jāpārtrauc rīkoties no suverēna pozīcijas, jāapjēdz, ka jebkādi mēģinājumi atjaunot vienpolāro pasauli, radīt kaut kādu konstrukciju, kurā visi būs pakļauti rietumvalstīm, ir bezjēdzīgi, uzsvēra Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Krievijas un ASV attiecībās pēdējā laikā iestājusies akūta krīze: vienas pēc otrām nāk amerikāņu sankcijas, izraida diplomātus, Krievija spiesta spert atbildes soļus, bet Vašingtona atkal un atkal sola "sodīt" Maskavu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, kāda, pēc Krievijas domām, ir izeja no pašreizējās situācijas, vai uz to gatavi amerikāņu politiķi. Viņš paskaidroja, kāpēc tagadējais stāvoklis divpusējās attiecībās ir sliktāks par "aukstā kara" laikiem, kā Krievija reaģēs, ja Amerika mēģinās pārkāpt "sarkanās līnijas", pauda viedokli par to, kāpēc nevar "izvēlēties televizoru vai ledusskapi".

- Attiecības ar Ameriku vienkārši neder ne velnam. Es pats tik sliktas neatceros. Jau ir sliktāk pat nekā "aukstais karš". Vēstnieki sēž savās valstīs. Kas būs tālāk? Kāds ir attīstības variants?

- Ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums, droši vien, mēs atgrieztos pie normālām attiecībām, un ar pirmo, manuprāt, acīmredzamo un ne īpaši sarežģīto soli atkāptos no visiem tiem pasākumiem, kas ieviesti Krievijas diplomātu darba ierobežošanai ASV – atbildei uz to mēs ierobežojām ASV diplomātu darbu Krievijā. Mēs to piedāvājām Baidena administrācijai tūlīt, tiklīdz tā nodeva zvērestu un saņēma pilnvaras. Es to pieminēju Blinkenam. Neuzmācīgi. Vienkārši teicu, ka acīmredzams solis, lai mēs varētu normāli strādāt, būtu atteikties no visa tā, ko sāka Baraks Obama, kad pāris nedēļas pirms aiziešanas no prezidenta posteņa, aizcērtot durvis, izgāžot dusmas, arestēja Krievijas īpašumu, pārkāpjot visas Vīnes konvencijas, padzina Krievijas diplomātus.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Pēc tam sākās ķēdes reakcija. Starp citu, mēs ilgi cietām – mēs taču gaidījām līdz 2017. gada vasarai, pirms reaģēt, jo Trampa administrācija lūdza nereaģēt uz aizejošās Obamas administrācijas ekscesiem, kas pameta Balto namu. Taču arī Trampa administrācijai neizdevās ievirzīt situāciju normālā gultnē, tāpēc mēs bijām spiesti atbildēt vairāk vai mazāk simetriski. Taču arī tad amerikāņi nenomierinājās.

Mēs redzam, ka arī Baidena administrācija turpina šļukt lejup pa šo nogāzi. Lai arī Putina un Baidena sarunā drīz pēc inaugurācijas, manā sarunā ar valsts sekretāru Blinkenu mūsu amerikāņu sarunbiedri teica, ka nopietni izvērtē attiecības ar Krieviju, un cer – pēc šīs sarunas daudz kas kļūs skaidrs. Taču sarunas rezultātā parādījās jaunas sankcijas, uz kurām bijām spiesti atbildēt vairs ne tikai simetriski, bet gan tā, kā jau daudzkārt brīdinājām – ka galu galā mēs rīkosimies asimetriski. Cita starpā tas skāra arī būtisko starpību ASV diplomātiskajās misijās Krievijā strādājošo diplomātu un citu darbinieku skaita ziņā, kas pārsniedz mūsu diplomātu skaitu ASV. Mēs par to runājām, tagad neiedziļināšos.

Taču, runājot par mūsu attiecību stratēģisko vīziju, es ļoti ceru, ka Vašingtona, tāpat kā mēs, apzinās atbildību par stratēģisko stabilitāti pasaulē. Ne tikai KF un ASV problēmas, ne tikai problēmas, kas būtiski apgrūtina mūsu pilsoņu dzīvi, viņu kontaktus, saziņu, biznesu un humanitāros projektus, – vēl ir arī problēmas, kas pakļauj nopietnam riskam starptautisko drošību plašākajā šī vārda nozīmē.

Tāpēc jūs zināt, kā mēs reaģējām uz ekscesiem, kuri izskanēja Džo Baidena pazīstamajā intervijā telekanālam BC. Jūs zināt, kā prezidents Putins reaģēja uz ASV prezidenta ierosinājumu organizēt tikšanos – mēs to uztvērām pozitīvi. Mēs vēlamies saprast visus šīs iniciatīvas aspektus, ko patlaban izskatām.

Atkārtošu: ja ASV pārtrauks rīkoties no suverēna pozīcijas, kā to norādīja prezidents vēstījumā Federālajai sapulcei, ja viņi apjēgs, ka bezjēdzīgi ir jebkādi mēģinājumi atjaunot vienpolāro pasauli, radīt kaut kādu konstrukciju, kurā visi būs pakļauti rietumvalstīm un visa rietumu nometne vervēs savā pusē citas valstis dažādos kontinentos pret Ķīnu un Krievijas Federāciju, ja ASV tomēr aptvers, ka ne velti ANO Statūtos ierakstīti tādi principi kā suverenitātes, teritoriālā veseluma cienīšana, neiejaukšanās iekšējās lietās un valstu suverēna līdztiesība – vienkārši izpildīs savas statūtos minētās saistības un sāks dialogu ar mums, tāpat kā ar jebkuru citu valsti uz savstarpējas cieņas, uz interešu līdzsvara pamata… Citādi mums nekas neiznāks. To prezidents precīzi norādīja vēstījumā, uzverot, ka mēs esam gatavi uz plašu vienošanos, ja tas atbilst mūsu interesēm. Un, protams, skarbi reaģēsim uz jebkādiem mēģinājumiem pārkāpt "sarkanās līnijas", ko – to jūs dzirdējāt - mēs novelkam paši.

- Vai ir reāli gaidīt, ka viņi to aptvers, atteiksies no valdnieka pozīcijas? Cerība ir laba lieta, tomēr realitāte ir citāda.

- Nekādu cerību es nepaudu. Es pastāstīju, kādos apstākļos mēs būsim gatavi sarunāties.

- Bet ja nu ne?

- Ja ne, - tā ir viņu izvēle. Tātad dzīvosim, kā jūs teicāt, "aukstā kara" vai vēl ļaunākos apstākļos. Es uzskatu, ka "aukstajā karā" spriedze, protams bija ļoti liela ne vienu vien reizi radās riskantas situācijas, krīzes situācijas. Taču bija savstarpēja cieņa, kas tagad ir deficītā. Kaut kur dažu Vašingtonas darboņu izteikumos par izskan šizofrēniskas notis. Nesen Baltā nama oficiālā pārstāve paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju tiks turpinātas, ka sankcijas sniedz aptuveni tādu efektu, uz kādu cerējusi Vašingtona, un sankciju mērķis esot spriedzes samazināšana ASV un Krievijas attiecībās. To es pat nevaru komentēt. Ceru, visiem ir skaidrs, ka tādi izteikumi nedara godu tiem, kuri aizstāv tādu politiku Baltajā namā.

- Man ir gadījies dzirdēt viedokli, ka diplomāti slikti strādā, nevar sakārtot attiecības – mēs tikai spītējamies, mūsu pozīcija nemaz nav elastīga, tāpēc attiecības esot sliktas.

- Jā, es arī lasu šos vērtējumus, mums tomēr ir vārda brīvība, un, manuprāt, labāk aizsargāta nekā daudzās rietumvalstīs, ieskaitot tās pašas ASV. Lasu arī opozīcijas interneta resursus, avīzes un uzskatu, ka šiem cilvēkiem droši vien ir tiesības paust savu viedokli, kas balstās uz domas: sak, ja mēs nestrīdētos ar Rietumiem, mums tagad būtu parmezāns un daudz kas cits, kā mums ļoti pietrūkst. Taču, kad kaut kādu iemeslu dēļ slēdza pārtikas produktu iepirkumus Rietumos, turklāt nepaskaidrojot, ka tas bija atbildes pasākums – vienkārši pārstāja pirkt pārtiku, sāka nodarboties ar importa aizvietošanu, produktu cenas cēlās.

Ziniet, tas ir šaurs un vienpusējs viedoklis, tikai no labklājības pozīcijas – izvēlēties starp televizoru un ledusskapi. Tāda ir valoda, kurā viņi runā.

Ja jau viņi uzskata par principiālu pieņemt ASV vērtības, atgādināšu frāzi, ko teicis, manuprāt, lielākais ASV prezidents – Džons Kenedijs: "Nedomā par to, ko tava valsts var darīt tavā labā. Domā par to, ko tu var paveikt savas valsts labā." Tā ir radikāla atšķirība no tagadējiem liberālajiem uzskatiem, kad lielākā nozīme ir tikai personiskajai labklājībai, personiskajai pašsajūtai. Tie, kas popularizē tādu filozofisku pieeju, manuprāt, ne tikai nesaprot mūsu ģenētisko kodu, viņi mēģina to visiem spēkiem sagraut. Tāpēc, ka izņemot vēlmi dzīvot labi, dzīvot sātīgi, būt pārliecinātiem par saviem bērniem, draugiem, tuviniekiem, mūsu valstī vienmēr nacionālā lepnuma jūtām bijusi tikpat liela nozīme visā, kas noticis visā mūsu tūkstošgadu vēsturē. Ja kādam šķiet, ka viņam, vai, kā tagad korekti teikt – viņai, šīm vērtībām vairs nav nozīmes, tā ir viņu izvēle. Taču es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa mūsu tautas domā citādi.

- Vai jūs cerat uz tikšanos ar Blinkenu? Kad tāda tikšanās varētu notikt un vai vispār notiks pārskatāmā perspektīvā?

- Kad runājām pa telefonu, es viņu saskaņā ar diplomātisko etiķeti, apsveicu. Mēs sniedzām viens otram dažus situācijas vērtējumus. Pēc manām domām, saruna bija labvēlīga, mierīga, pragmatiska. Es atzīmēju: kad mūsu amerikāņu kolēģi noslēgs visu savu štatu veidošanu Valsts departamentā, mēs būsim gatavi atjaunot kontaktus tajā izpratnē, ka mēs meklēsim savstarpēji pieņemamu vienošanos daudzu problēmu aspektā, sākot no diplomātisko misiju funkcionēšanas un beidzot ar stratēģisko stabilitāti un daudzām citām lietām. ASV un Krievijas bizness ir ieinteresēts paplašināt sadarbību – to nesen pavēstīja ASV un Krievijas Tirdzniecības kamera.

Noslēdzām ar to, ka būs kaut kādi kopīgi daudzpusēji pasākumi, kuru ietvaros var aprunāties. Pagaidām no ASV nav saņemti nekādi signāli. Runājot par pasākumu kalendāru, - pēc trim nedēļām Krievija pārņems no Islandes prezidentūras stafeti Arktikas padomē.  Reikjavikā plānota, manuprāt, 20.-21. maijā ministru tikšanās. Ja ASV delegāciju vadīs valsts sekretārs, es, protams, būšu gatavs sarunai, ja viņš būs ieinteresēts. Tā kā mēs uz diviem gadiem ieņemam Arktikas padomes priekšsēdētāja posteni, esmu jau paziņojis saviem kolēģiem Islandē, ka piedalīšos šajā ministru sēdē.

81
Tagi:
ASV, politika, Krievija, Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
ASV politika nopelna prezidenta Baidena dēla kārtējai narkotiku devai
ASV sākušies jauni BLM nemieri – "Jūs nevarat apturēt revolūciju!"

Kara kinohronika vairs nav melnbalta, neirotīkli to padarījuši krāsainu

0
(atjaunots 08:48 15.05.2021)
Parāde Berlīnē, mājupceļš, tikšanās uz sliekšņa – Lielā Tēvijas kara beigu vēsturiskie kadri tagad ir krāsaini.

Svinīgais maršs pie Reihstāga un Brandenburgas vārtiem ir pilnveidots ar kolorizācijas tehnoloģijas palīdzību. Telekanāls RT publicējis ekskluzīvu video ierakstu par godu Uzvaras svētkiem.

Marša solī un bruņutehnikas kolonnās Sarkanās armijas spēki tūlīt pēc kapitulācijas nosoļoja pa Berlīnes ielām 1945. gada 4. maijā. Ilgu laiku kadri palika melnbalti, taču elektroniskās iekārtas un programmas ļauj paskatīties uz tālaika notikumiem no jaunas puses. Redzams, ka karavīri nēsā lauka formu, to pašu, kurā pirms dažām nedēļām uzbruka Vācijas galvaspilsētai. Un viņi maršē pa ielām, ko vēl nesen bloķēja iznīcinātā tehnika un barikādes.

Tagad, pateicoties mūsdienu iekārtām un mākslīgajam intelektam, mēs redzam, kā tas notika. Interesanti, ka neirotīkli nav paredzēti kinohroniku restaurēšanai. Eksperti skaidro, ka mašīnas paredzētas, lai parādītu, "kā  varēja būt". Realitāte atkarīga no robotiem-analītiķiem.

Ļoti satraucošs bija arī uzvarētāju mājupceļš. Tas lasāms viņu sejās. Daudziem nākotne nav zināma. No kara nekad neatgriezās vairāk nekā 26 miljoni karavīru. Izdzīvojušie nezina, vai kāds tuvinieks viņus vēl gaida. Tāpēc pat iestudētajos kadros redzams neliekuļotais priekš.

Pavēle par 1945. gada 9. maija svētkiem saņēma 369. numuru. Pēc Staļina rīkojuma tika apstiprināts apbalvojums "Par Uzvaru pār Vāciju". Maskavā bija salūts – 30 artilērijas zalves no tūkstoš lielgabaliem. Dārdus un uzliesmojumus pavadīja 160 prožektoru stari un daudzkrāsainas raķetes.

0