Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19

113
(atjaunots 11:06 24.08.2020)
Vai tiesa, ka vakcīnas izveidošanai bija nepieciešami vien daži mēneši, kas ir "pagaidu reģistrācija ", vai vakcīna kļūs obligāta un ar ko atšķiras klīnisko pētījumu fāzes – N. Gamaleja vārdā nosaukta centra direktora vietnieka intervijā aģentūrai Sputnik.

RĪGA, 20. augusts – Sputnik. Par jaunās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 reģistrācijas procedūru, pētījumu rezultātiem un par iedzīvotāju vakcinācijas plāniem aģentūrai Sputnik pastāstīja N. Gamaleja vārdā nosaukta centra zinātniskā darba direktora vietnieks Deniss Logunovs.

- Pagājušajā svētdienā jūs iesniedzāt klīnisko pētījumu rezultātus Veselības ministrijai. Paši rezultāti pagaidām nav publiskoti. Pastāstiet par šo pētījumu galvenajiem secinājumiem?

- Mēs veicām pilnu vakcīnas drošības un efektivitātes pirmsklīnisko pētījumu kompleksu, un pēc tam divus klīniskos pētījumus, kuros vakcīna tika pētīta ar veselu brīvprātīgo piesaisti pēc drošības un imunogenitātes rādītājiem. Pēc šo pētījumu rezultātiem vakcīna parādīja labu drošības profilu un augstu imunogenitāti.

Pēc drošības: gaidītās nevēlamās parādības, tādas kā temperatūra un sāpes ievadīšanas vietā, tika novērotas ne visiem brīvprātīgajiem, konkrēti skaitļi tiks publicēti tuvākajā laikā.

- Kāds cilvēku skaits piedalījās izmēģinājumos pirmajā un otrajā fāzē?

­- Pirmajā un Otrajā fāzē piedalījās 76 cilvēki.

- Cik ļoti dalībnieki atšķīrās pēc vecuma?

- Brīvprātīgie priekš pirmās un otrās fāzes tiek atlasīti vecuma grupā no 18 līdz 60 gadiem.

- Presē bieži atkārtojas apgalvojums, ka drošas un nebīstamas vakcīnas izveidošanai ir nepieciešams ne mazāk par pusotru gadu. Vai Jūs varētu paskaidrot, kā N. Gamaleja vārdā nosauktā centra zinātniekiem izdevās izveidot vakcīnu tik īsā termiņā, burtiski 5-6 mēnešu laikā?

- Nav pareizi teikt, ka mums izdevās izveidot vakcīnu "no nulles" īsā termiņā. Sākot no adenovīrusu vektoru tehnoloģijas izstrādes brīža līdz tās ieviešanai praksē pagājuši jau četrdesmit gadi.

Kopš 2015. gada ar vakcīnām uz adenovīrusu vektoru pamata, kuras tika izstrādātas N. Gamaleja vārdā nosauktajā centrā, tika vakcinēti vairāk nekā 3000 cilvēku.

Tādēļ, tas nebija piecu mēnešu darbs, nekādā veidā.

Vakcīnas uz adenovīrusu vektoru pamata tika izstrādātas ne tikai Krievijā. Ķīna, kompānija "CanSino" un "Johnson & Johnson" arī strādā ar adenovīrusu vektoriem. Pirmām kārtām tās ir vakcīnu izstrādes pret Ebolas drudzi. Šīs platformas iz zināmas un labi izpētītas klīnisko izmēģinājumu ietvaros.

- Jūsu vakcīna saņēma pagaidu reģistrāciju. Ko tas nozīmē?

- Ja mēs strādājam ar parastiem iedzīvotājiem, kuru vidū ir riska grupas, jeb cilvēki, kuri pārciestas infekcijas rezultāta vai nu kļūs par invalīdiem, vai arī ies bojā, tādēļ bija nepieciešams mehānisms, kurš ļaus ar ļoti bargiem nosacījumiem un ierobežojumiem ieviest vakcīnu apgrozījumā saprātīgos termiņos.

Ko nozīmē bargi nosacījumi? Tas nozīmē, ka katra mēģene tiek apzīmēta ar QR kodu. Būs lietotne stingrai vakcīnas pielietošanas uzskaitei visos stacionāros un visu nevēlamo parādību brīvprātīgajiem uzskatei.

Vēl es vēlos uzsvērt, ka runa nav par piespiedu masveida vakcināciju, lēmumu par vakcināciju katrs pieņem priekš sevis pats.

- Par kādu aptuveni cilvēku skaitu , kuri piedalīsies trešajā fāzē šobrīd tiek runāts?

- Galīgie skaitļi tiek saskaņoti, taču es varu pateikt, ka pētījumi iekļaus aptuveni 30-40 tūkstošus cilvēku.

Patlaban mēs vēl pilnveidojam protokolu, lai tas atbilstu visām normām, tostarp starptautiskām.

- Ar ko atšķiras dažādas klīnisko pētījumu fāzes viena no otras?

- Mums Krievijas likumā nav aprakstīti 1., 2. un 3. fāzes jēdzieni. Tas ir nosacīts definējums, kurš tiek izmantots starptautiskā regulēšanā. Pirmā fāze – tā ir drošības novērtēšanas fāze, to reti veic tīrā veidā. Tajā var piedalīties 2-8-10-15, dažkārt 20 cilvēki. Otrā fāze – vakcīnas efektivitātes novērtēšana. Trešās fāzes gaitā tiek vērtēta epidemioloģiskā efektivitāte.

Vēlos piebilst, ka pie klīniskiem pētījumiem nevar ķerties klāt bez veiksmīgas pirmsklīnisko pētījumu obligātās programmas iziešanas, kad visi parametri obligāti tiek izpētīti uz dzīvniekiem. Viss tas, ko mēs izdarījām pirms tika pieņemts lēmums ķerties klāt klīniskiem pētījumiem.

- Kāpēc trešā pētījumu fāze tiks veikta jau pēc pagaidu reģistrācijas?

- Pagaidu reģistrācijas ideja un doma ir tajā, lai piešķirtu iespēju piekļūt vakcīnai riska grupām un tādējādi pasargāt cilvēkus no smagām infekcijas sekām vai bojāejas.

Turklāt šis posms ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par vakcīnas pastāvīgo reģistrāciju.

- Kāda ir antivielu līmeņa attiecība tiem, kas saņēma vakcīnu, un tiem, kas izslimoja koronavīrusu, un ko nozīmē šī attiecība?

- Visā pasaulē šobrīd salīdzina seruma aktivitātes līmeni izslimojušajiem cilvēkiem ar aktivitātes līmeni vakcinētiem brīvprātīgajiem.

Šeit ir visnotaļ būtiska starpība par labu vakcinētajiem, jo imunizācijas gadījumā nav organisma intoksikācijas, nav smagas saslimšanas, tādēļ nav nekā pārsteidzoša tajā, ka antivielu līmenis vakcinētajiem ir augstāks, nekā izslimojušajiem.

Mēs jau zinām, ka ļoti daudziem izslimojušajiem cilvēkiem antivielas parādās, taču pēc tam neturas ilgi, bet ar vakcināciju tas ir daudz drošāks stāsts.

- Vai jūsu vakcīnu var saņemt cilvēki, kuri ir izslimojuši koronavīrusu? Vai šeit ir iespējami kaut kādi nevēlami efekti?

- Man šajā nozīmē nav absolūti nekādu problēmu. Mēs taču revakcinējamies katru gadu pret gripu, pie tam mēs ar to slimojam, neviens nejautā, vai šeit ir problēma, uz nākamo gadu var imunizēties, ja šogad esi slimojis ar gripu.

- Vai Krievijas vakcīnas izveidošanas laikā strādāja tikai Krievijas zinātnieki, vai arī vakcīnas tapšanā piedalījās arī kaut kādi ārzemju kolēģi?

- Nē, konkrēti šī vakcīna tika izstrādāta tikai Gamaleja centrā, ne ar kādiem ārzemju kolēģiem mēs nesadarbojāmies. Vakcīnas izstrāde, tās izveidošana un mērogošana – to visu darīja tikai Krievijas zinātnieki.

113
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (677)
Pēc temata
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Ārsts paskaidroja, kad varēs runāt par vakcīnas pret Covid-19 veiksmīgumu
Atkal Sputnik, atkal skaudība. Kāpēc Rietumi nepriecājas par Krievijas vakcīnu?
Visi jaunie Covid-19 gadījumi Latvijā ir atbraukušajiem – no Īrijas, ASV, Ukrainas
KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins

Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē

44
(atjaunots 11:37 18.09.2020)
Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru un civiliedzīvotāju godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē.

Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Kāpēc bija vajadzīga atsevišķa nodaļa, kādas grūtības rodas tamlīdzīgu lietu izmeklēšanā, kādām jābūt izmeklētāju zināšanām un kāpēc Krievijas pienākums ir reaģēt uz karavīru slavas simbolu zaimošanu ārvalstīs? Par to intervijā RIA Novosti pastāstīja Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins.

— Aleksandr Ivanovič, nesen Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Ziņa raisīja plašu diskusiju medijos un sociālajos tīklos. Pastāstiet, kāda bija nepieciešamība radīt tādu nodaļu?

— Kā zināms, Nirnbergas kara tribunāla spriedums bija svarīgākais posms Otrā pasaules kara cēloņu vērtējumā. Visiem ir jāpatur prātā, ka par Otrā pasaules kara sākšanu atbildīgo nacistisko noziedznieku darbības tika atzītas par noziedzīgām. Tomēr šodien, tagadējā informācijas kara apstākļos aug mēģinājumu skaits reabilitēt nacismu gan mūsu valstī, gan arī ārvalstīs. Tāpat mēs vērojam nepatiesu mūsu valsts lomas vērtējumu uzvarā pār fašismu. Lai atjaunotu taisnīgumu, vajag aktīvāk pretoties tādām parādībām. Turklāt mūsu sabiedrības vēlme godāt Tēvijas aizstāvju piemiņu un aizsargāt vēsturisko patiesību ir iekļauta likumā un tagad nostiprināta arī Krievijas Federācijas Konstitūcijā.

— Kā tagad tiek sodīti tamlīdzīgi nodarījumi?

— Krievijas Kriminālkodeksa pants par nacisma reabilitāciju (KF KK 354.1. pants) jau tiek attiecināts uz tiem, kuri cenšas izplatīt nacistisko simboliku un fašisma ideoloģiju. Jaunākie piemēri – mūsu reakcija par notikumiem tiešsaistē organizētās akcijas "Nemirstīgais pulks" gaitā: vairāku Krievijas subjektu iedzīvotāji publicēja tīmekļa vietnē nacistu un Dzimtenes nodevēju fotogrāfijas. Daļa krimināllietu ir noslēguma stadijā, vairāki to figuranti stājušies tiesas priekšā, un viens no viņiem, Permas iedzīvotājs Daņiils Simanovs, jau notiesāts, viņam piespriesti 200 stundu piespiedu darbi. Domāju, tiesas piespriestie sodi pilnībā atbilst nozieguma radītajam apdraudējumam, par to liecina arī spriedums Simanovam. Tāpēc atsevišķi izteikumi, kas šīs krimināllikuma normas pielietojumu pielīdzina koncentrācijas nometnēm rada tikai neizpratni.

— Kas šādu noziegumu izmeklēšanā sagādā grūtības?

— No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nozieguma sastāvā viss ir skaidrs. Taču tā gluži nav, aiz vienkāršības slēpjas sava specifika. Noskaidrojot nozieguma apstākļus, tiek ne tikai konstatēta konkrētā izteikuma neatbilstība vēsturiskajiem notikumiem. Pats galvenais: jānoskaidro personas motīvi un prettiesiskā nodarījuma mērķtiecība, kā arī nozieguma sastāva objektivitāte, kas šajā gadījumā var izpausties tīši nepatiesu ziņu izplatīšanā par PSRS darbībām.

Šajā sakarā dažas iepriekšējās izmeklēšanas īpatnības atbilstoši pantam par nacisma realizāciju, tā specifika, kā arī iegūtā izmeklēšanas pieredze liecināja, ka nepieciešams veidot īpašu nodaļu Izmeklēšanas komitejas struktūrā. Pie tam atsevišķu izmeklējamo faktu starptautiskais raksturs arī prasa īpašu iemaņu un zināšanu koncentrāciju, it īpaši ņemot vērā to, ka problemātikas aktualitāte diemžēl progresē.

— Tomēr var gadīties arī nopietnāki noziegumi, kas prasa dziļu vēstures analīzi? Vai jūsu darbinieki varēs izmeklēt arī tos?

— Jaunajā nodaļā strādās Izmeklēšanas komitejas izmeklētāji, kam jau ir tādu noziegumu izmeklēšanas pieredze. Tie ir darbinieki, kas cita starpā ieguvuši plašas zināšanas ne tikai tieslietās, starptautisko tiesību jomā, bet arī vēsturē. Viņi ir analizējuši lielu skaitu kara un pirmskara perioda arhīva dokumentu, izmeklējot citas krimināllietas par nacistu noziegumiem, nepieciešamības gadījumā izmantojot zinātnieku atbalstu.

Vienlaikus tādās lietās nodrošinām nepieciešamās tiesu ekspertīzes, tostarp arī vēsturiskās. Īpaša uzmanība tiek veltīta leksisko konstrukciju vērtējumam par pasaules līmenī fiksētiem un atzītiem vēsturiskajiem faktiem. Viss šī darba apjoms veltīts nozieguma kvalificējošo pazīmju noteikšanai, bez kurām nav iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Izmeklētājs cita starpā ņem vērā spēkā esošās starptautisko tiesību normas, kuru pamatā ir Nirnbergas kara tribunāla lēmums. protams, darbs šajā virzienā nekādi nevar ietekmēt pilsoņu zinātniski vēsturisko darbību. Viena lieta ir glorificēt nacistus, atzinīgi vērtēt viņu noziegumus pret cilvēci, zaimot mūsu tautas atmiņu – tas ir krimināli sodāms, un pavisam cita – zinātniskās darbības īstenošana.

Līdztekus noziegumu izmeklēšanai jaunā nodaļa pildīs koordinācijas centra lomu, sniedzot metodiski analītisko palīdzību reģionālajām izmeklēšanas iestādēm krimināllietu izmeklēšanā. Turklāt tiks apkopota izmeklētāju pieredze šajā darbības jomā un nodrošināta tiesiskā pieeja tamlīdzīgu faktu vērtējumam. Uzsvēršu: līdz ar šo darba virzienu mūsu prioritātes, kas saistītas ar citu noziegumu izmeklēšanu, joprojām ir uzmanības centrā.

— Vai citās valstīs pastāv kriminālvajāšana par tādiem noziegumiem vai saistītiem ar nacistiskās ideoloģijas izplatīšanu?

— Vācijas Kriminālkodeksā paredzēta atbildība par antikonstitucionālu organizāciju propagandisko materiālu izplatīšanu, pie tam kvalificējošā pazīme nosaka īpašu atbildību par materiālu izplatīšanu, "kuru saturs saistīts ar nacionālsociālisma ideoloģiju". Izraēlā pastāv kriminālatbildība par Holokausta noliegšanu. Baltkrievijas Republikā arī pastāv kriminālatbildība par nacisma reabilitāciju. Starp citu, patlaban veidojam sadarbību ar Vācijas zemju tieslietu pārvalžu centrālo resoru Ludvigsburgā. Neapšaubāmi sadarbība stimulēs tamlīdzīgu noziegumu izmeklēšanu.

Vienlaikus mēs redzam, kā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiek atbalstītas Nirnbergas tribunālā par noziedzīgām atzīto SS vienību bijušo locekļu organizācijas. Ukrainā skolēnus ved nolikt ziedus pie civiliedzīvotāju masu slepkavībās vainīgu nacistu kapiem, padara par varoņiem cilvēkus, kuri sadarbojās ar hitlerisko Vāciju. Paceļ galvas revanšisti un neonacisti Eiropā. Viņi aktivizējas Austrijā, Itālijā, Spānijā. Pagaidām tādas parādības, acīmredzot, nebiedē šo valstu valdības, taču nākotnē tās var negatīvi ietekmēt sabiedrisko apziņu.

— Vai notikumi citās valstīs skar Krieviju?

— Nacisma reabilitācijas mēģinājumi un Krievijas karavīru slavas simbolu nozaimošana tiek fiksēti arī citās valstīs. Spēkā esošā likumdošana uzliek mums pienākumu reaģēt uz tādiem noziegumiem. Izmeklēšanas komiteja turpina izmeklēt krimināllietu pret Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta priekšsēdētāju Vladimiru Vjatroviču. Viņš tiek turēts aizdomās par sistemātisku faktu noliegšanu, ko fiksējis Starptautiskais kara tribunāls – viņš noliedz, ka SS divīzijas "Galičina" karavīri bija informēti par to, ka SS spēki pastrādāja kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, vai to, ka divīzija piederēja pie SS spēkiem.

Notiek iepriekšēja izmeklēšana pret Latvijas Republikas pilsoni SS Latviešu leģiona veterānu Visvaldi Lāci. Noskaidrots, ka 2017. gada novembrī Rīgā tika izdota viņa grāmata "Latviešu leģions patiesības gaismā", kuras tekstā Lācis atzinīgi novērtēja SS Latviešu leģiona policijas bataljonu pastrādātos kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, 2020. gada aprīlī V.Lācis ir miris, tomēr krimināllietas pārtraukšana sakarā ar figuranta nāvi iespējama tikai ar tuvu radinieku piekrišanu, tas ir, bez reabilitējoša pamata. Tāpēc krimināllietas izmeklēšana turpinās.

Šogad tika ierosināta un tiek izmeklēta krimināllieta par Padomju Savienības Maršalam Ivanam Koņevam veltītā pieminekļa – Krievijas karavīru slavas simbola – nojaukšanu Čehijas Republikā.

Pavisam nesen fiksēt vēl viens zaimošanas fakts Žiežmaru pilsētā Lietuvā pret Sarkanās armijas karavīriem veltīto pieminekli kapos netālu no pilsētas atbrīvošanas cīņās bojā gājušo sarkanarmiešu brāļu kapa. Neapšaubāmi, šie apstākļi izraisīja Krievijas IK izmeklētāju reakciju – patlaban tiek veikta fakta procesuālā pārbaude.

— Ko jūs vēlaties panākt?

— Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru-atbrīvotāju un civiliedzīvotāju, nacistu upuru godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē. Pie tam nesen esam izveidojuši Izmeklēšanas komitejas Meklējumu un arhīvu darba koordinācijas štābu, kurā strādā citu resoru un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Krievijas IK centrālā aparāta nodaļu un izmeklēšanas iestāžu vadītāji un darbinieki, kuru teritorijā ieplānoti arhīva, vēsturisko izlūkošanas un meklējumu darbi projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros.

Mēģinājumi uzvelt vienlīdzīgu atbildību par kara kurināšanu nacistiskajiem noziedzniekiem un antihitleriskās koalīcijas valstīm, attaisnot nacistiskos noziedzniekus un viņu līdzskrējējus nozīmē ne tikai vēstures falsifikāciju. Tie ir nelikumīgi un amorāli, tie zaimo to cilvēku piemiņu, kuri atbrīvoja pasauli no nepārprotama un juridiski fiksēta ļaunuma. Tāpēc mūsu pienākums ir nepieļaut vēsturiskās patiesības izkropļošanu, cita starpā – arī ar tiesiskiem pasākumiem.

44
Tagi:
falsifikācija, nacisma glorifikācija, Krievija, Vēsture
Pēc temata
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam
Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē
Čehija atteikusies atdot Krievijai maršala Koņeva pieminekli
Aleksandrs Lukašenko

Lukašenko par protestiem, automāta nēsāšanu un pirmstermiņa vēlēšanām

86
(atjaunots 09:50 09.09.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā. Viņš apsprieda protestus, varasiestāžu metodes, grozījumus Konstitūcijā un iespējamās ārkārtas vēlēšanas, integrāciju ar Krieviju un vizīti Maskavā.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka iespējams, "mazliet aizsēdējies" savā postenī, taču uzskata, ka patlaban tikai viņš var aizsargāt baltkrievus. Valsts vadītājs pieļāva ārkārtas prezidenta vēlēšanu iespēju pēc konstitucionālās reformas, vēsta RIA Novosti.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā, Neatkarības pilī. Intervijā piedalījās telekanāla Russia Today galvenā redaktore Margarita Simoņana. "Pervij kanal" korespondents Antons Verņickis, telekanāla "Rossija 1" korespondents Jevgeņijs Rožkovs, radiostacijas "Govorit Moskva" galvenais redaktors Romāns Babajans. Sarunas pilnā versija tiks sniegta vēlāk, pagaidām žurnālisti publicējuši intervijas fragmentus.

Iespējamas ārkārtas vēlēšanas

Intervijas gaitā Lukašenko atzina, ka, iespējams, pārāk ilgi strādā savā postenī, tomēr viņš ir pārliecināts, ka nes labumu baltkrievu tautai.

"Jā, iespējams, esmu mazliet aizsēdējies, iespējams, mani rāda ne tikai pa televizoru, bet arī pa gludekli un tējkannu. Jā. Tomēr tagad patiesībā tikai es varu aizstāvēt baltkrievus," prezidenta teikto citēja žurnālists Jevgeņijs Rožkovs.

Pēc Lukašenko vārdiem, pēc konstitucionālās reformas iespējamas ārkārtas prezidenta vēlēšanas.

"Mēs esam gatavi īstenot Konstitūcijas reformu, pēc tam es pieļauju ārkārtas prezidenta vēlēšanas," fragmentu no intervijas savā Telegram kanālā publicēja Romāns Babajans.

Pie tam Lukašenko piezīmēja, ka prezidenta posteni tāpat vien nepametīs. 

"Ceturtdaļgadsimtu esmu iekārtojis Baltkrieviju. Tāpat vien es to visu nepametīšu. Turklāt, ja es aiziešu, manus piekritējus sāks slepkavot!" Baltkrievijas līderi citēja Romāns Babajans.

Kas vada protestus un kāds ir viņu mērķis

Jautāts par mītiņiem, kas noritējuši valstī pēc vēlēšanām, Lukašenko norādīja, ka ar protestiem saistīti amerikāņi, kas strādā caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli.

"Mēs pavaicājām, kas ir ieinteresēts, no kuras puses, pēc būtības, viņš gaidīja un gaida viltību. No vienas puses, protams, pēc viņa vārdiem, tie ir ārēji iemesli. Viņš uzskata, ka ar visu saistīti amerikāņi, un viņi rīkojas caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli. Es pavaicāju: "Vai patiešām neapmierinātības iemesls ir tikai ārēji iemesli?" Viņš teica, ka ne, ir arī iekšēji iemesli... Otrs, iekšējais  iemesls, pēc viņa domām, ir tas, ka Baltkrievijā izaugušas divas jaunas paaudzes un izveidojusies neliela "buržujiņu", kā viņš teica, klase, un tas patiešām radījis neapmierinātību, viņi vēlas varu," Lukašenko teikto citēja Rožkovs.

Baltkrievijas līderis atzina, ka tīri cilvēcīgi jūt aizvainojumu protestu dēļ, tomēr viņš saprot, ka daži jau vienkārši aizmirsuši, kāda bija situācija Baltkrievijā pirms 20 gadiem.

"Cilvēciski biju ļoti aizvainots, taču saprotu, ka daļa cilvēku, kuri tagad protestē, vienkārši nezina, kāda bija mūsu Baltkrievija pirms 20 gadiem, bet daļa to aizmirsusi!" Lukašenko teikto publicēja Babajans.

Baltkrievijas līderis uzskata, ka valstī notiekošo protestu organizatoru patiesais mērķis ir Krievija.

"Jums ir skaidri jāsaprot, ka tiem, kas to visu dara, esam vajadzīgi nevis mēs, bet gan jūs," teica prezidents.

Sarunā ar žurnālistiem Lukašenko pastāstīja, ka ieplānojis drīz apmeklēt Maskavu. "Tuvākajā laikā ieradīšos Maskavā," Lukašenko citēja Babajans.

Viņš piezīmēja, ka Minska ir gatava turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms jāpanāk, lai sāktu darbu visi institūti Sabiedrotās valsts ietvaros.

"Mēs esam gatavi turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms vajag, lai reāli sāktu darboties visi institūti un Sabiedrotās valsts ietvaros jau esošie projekti," konstatēja Baltkrievijas līderis.

Varasiestāžu darbinieku metodes

Komentējot likumsargu metodes protesta akciju laikā, prezidents atzina, ka dažviet tur bija "par traku", un incidenti tiks noskaidroti.

"Par piekaušanām, protams, arī jautājām, kas tas bija, un citu starpā piekāva arī žurnālistus. Viņš teica, ka tās bija pirmās karstās tā brīža emocijas. Omoniešiem te pārmest nevar, viņaprāt, viņi aizsargāja savu valsti no blickrīga un patiešām tobrīd nosargāja valsti. Tas ir viņa patiesais viedoklis," teica Rožkovs.

Savu parādīšanos Minskā ar automātu rokās Lukašenko pamatoja ar gatavību aizsargāt valsti līdz galam. "Mana parādīšanās ar automātu nozīmēja tikai vienu – es nekur neesmu aizbēdzis un esmu gatavs aizstāvēt savu valsti līdz galam," Baltkrievijas prezidentu citēja Romāns Babajans.

Koļesņikovas aizturēšana

Tāpat žurnālisti uzdeva Baltkrievijas prezidentam jautājumam par viena opozīcijas līdera – Marijas Koļesņikovas – aizturēšanu. Lukašenko norādīja, ka viņa aizturēta par valsts robežas šķērsošanas pārkāpumiem.

"Aleksandrs Lukašenko teica, ka ir informēts par situāciju. Viņa patiešām gribēja bēgt, kā viņš teica, uz Ukrainu, jo viņai tur it kā esot māsa. Un viņš, kā robežsargs, uzskata, ka viņa aizturēta pamatoti," atzīmēja Jevgeņijs Rožkovs.

Viņš pastāstīja, ka informāciju par incidentu pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas Lukašenko saņēmis no specdienestiem un robežsargiem. "Pēc viņa vārdiem, saskaņā ar robežsargu teikto, patiešām viņi centušies šķērsot robežu. Un mašīna ar Koļesņikovu un diviem viņas līdzgaitniekiem (Ivanu Kravcovu un Antonu Rodņenkovu – red.) zonā starp Baltkrievijas robežu un Ukrainas robežu. Patiešām, pēc viņa vārdiem, viņam ziņojuši, ka Koļesņikovu izmetuši no mašīnas un aizbēguši," teica Rožkovs.

Lukašenko pastāstīja, ka Baltkrievija "lūdz Ukrainai atgriezt" opozicionārus Kravcovu un Rodņenkovu, kam izdevies šķērsot abu valstu robežas, piebilda žurnālists.

Tāpat Baltkrievijas prezidents sarunā konstatēja, ka opozīcijas koordinācijas padome – tā nav nekāda opozīcija, un viņš neplāno dialogu ar to.

"Es nerunāšu ar opozīcijas koordinācijas padomi, jo nezinu, kas ir šie cilvēki. Tā nav nekāda opozīcija. Visi viņu ieteikumi nozīmē katastrofu Baltkrievijai un baltkrievu tautai. Viņi grib saraut visus mūsu sakarus ar brālīgo Krieviju, grib, lai pie mums būtu maksas izglītība un medicīna," sašutis atklāja Lukašenko.

Romāns Babajans pastāstīja lasītājiem, ka, pēc Lukašenko izteikumiem, opozicionāri vēlas iznīcināt visus ražošanas uzņēmumus valstī un atstāt bez darba to darbiniekus.

86
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Lavrovs: Lietuva pārkāpusi visas robežas centienos sakaitēt situāciju Baltkrievijā
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku
Baltkrievija pati tiks galā: Lavrovs aicināja Baltijas valstis neiejaukties
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu

0
(atjaunots 11:56 23.09.2020)
Savienotās Valstis pilnā apjomā atjaunojušas sankcijas pret Irānu. Valsts departaments apgalvo, ka Teherāna nepildot "kodoldarījuma" nosacījumus.

ANO un Eiropas Savienība uzskata, ka amerikāņu argumenti nav pārliecinoši, un atteicās pievienoties Vašingtonai. Ko cenšas panākt Baltais nams un kāda ir starptautiskā nostāja? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Galija Ibragimova.

Vienpusējs spiediens

"ANO Drošības padome nepagarināja ieroču piegāžu embargo Irānai. Tomēr ASV nolēma rīkoties un atjaunoja sancijas. Tagad tās ir ne tikai pret Teherānu, bet arī pret visiem embargo pārkāpējiem," paziņoja Maiks Pompeo un aicināja ES atbalstīt Vašingtonu.

Tomēr reakcija bija pretēja. Vācijas, Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri nosodīja Baltā nama soli.

"2018. gada 8. maijā ASV izstājās no Visaptverošā rīcības plāna Irānas kodolprogrammas ierobežošanai un vairs nav "darījuma" loceklis. Šī iemesla dēļ jebkādiem Vašingtonas lēmumiem nav juridiska spēka," atzīmēja "eirotrijotnes" ministri.

Parīze, Berlīne un Londona turpinās vājināt sankcijas. Ministri atgādināja, ka ierobežojumu atcelšānu paredz ANO Drošības padomes rezolūcija 2231.

Šis dokuments ofiiciāli apstiprināja 2015. gadā saskaņoto "kodoldarījumu".

"Mēs pastāvīgi atbalstījām tā saglabāšanu un turpināsim tā rīkoties," akcentēja eiropieši.

Eiropas solījumi

Donalds Tramps izstājās no "darījuma" pirms diviem gadiem, aizbildinoties ar to, ka Teherāna slepus attīsta kodolprogrammu. Nekādus pierādījumus viņš neminēja, tomēr pieprasīja sankciju atjaunošanu. Krievija, Ķīna un Eiropa to nosodīja un uzsvēra, ka dokuments saglabās spēku arī bez ASV. Vācija, Francija un Lielbritānija par apstiprināja īpašu likumu, kas ļāva kompānijām sadarboties ar Irānu. Lai nebūtu jābīstas no ASV spiediena, tika izstrādāts īpašs finansiālais mehānisms INSTEX.

Efekts gan bija ierobežots. Kompānijas tik un tā pameta Irānas tirgu, republikas ekonomikā iestājās lejupslīde. Sadarbību ar Teherānu pārtrauca pat ķīnieši, lai arī Pekina nosodīja ASV sankcijas.

Irānas valdība nolēma nogaidīt cerībā, ka eiropiešiem izdosies pārliecināt Vašingtonu atteikties no biznesa vajāšanas. Taču ārvalstu kompānijas pameta valsti, un cerības, ka Vašingtona atmaigs, tēpēc Teherāna pakāpeniski atteicās no kodolprogrammas ierobežojumiem.

Formāli Visaptverošais rīcības plāns darbojas, taču "darījuma" dalībnieku savstarpējie pārmetumi mazina uzticību tam. Teherānas atteikšanos ievērot dokumenta noteikumus Vašingtona izmanto kā galveno argumentu jaunajā uzbrukumā "ajatollu režīmam" – tā ASV mediji dēvē Irānas politisko sistēmu. 

"Nepieļaut embargo atcelšanu"

Amerikāņi ir nobažījušies par to, ka 18. oktobrī tiks atcelts ieroču embargo, kas vērsts pret Teherānu. Šīs bažas vairo Irānas kaimiņi.

Piemēram, Izraēla, Saūda Arābija, Bahreina, Kuveita norāda, ka pēc aizliegumu atcelšanas republika iegādāsies Krievijā un Ķīnā PGA līdzekļus un mūsdienīgus iznīcinātājus. Tas nostiprinās Irānu un sarežģīs situāciju reģionā. Lai to nepieļautu, Teherānas pretinieki rīkojas ar ASV starpniecību.

Augustā amerikāņi iesniedza ANO Drošības padomē rezolūciju par ieroču embargo pagarināšanu, skaidrojot, ka Teherāna apbruņo "Hesbollah" Libānā un Sīrijā, kā arī šiītu kaujiniekus Irākā, kas ne vienu vien reizi provocējuši sadursmes ar vietējiem karavīriem.

Francija, Vācija un Lielbritānija piekrīt amerikāņu bažām, taču ierosinājumu neatbalstīja. Krievija un Ķīna lika saprast, ka bloķēs visus ASV soļus šajā virzienā. Savukārt Irāna paziņoja: tāda rezolūcija pārvilks krustu "kodoldarījumam".

ANO Drošības padome noraidīja ASV projektu. Jau nedēļu vēlāk Valsts departaments nāca klajā ar dokumentiem, kuri it kā pierādot plāna paredzēto Teherānas saistību pārkāpumus. Tajos runa ir par to, ka bagātinātā urāna krājumi Irānā pārsnieguši noteikto normu – 300 kilogramus. Maiks Pompeo neslēpa, ka Vašingtona vēlas atjaunot sankcijas pilnā apjomā. ANO DP atgādināja: ASV nevar spriest par "darījuma" ievērošanu, jo izstājušās no tā. ASV atbildēja, ka vēl joprojām ir viena no valstīm, kas apstiprināja rezolūciju 2231, tātad tās saglabā tiesības uz sankcijām. Vienlaikus ASV norādīja: ja 30 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas Irāna nespers soļus, sankcijas atjaunosies. Termiņš beidzies 20. septembrī.

Nogaidīšana

"ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atsaucās uz vienprātības trūkumu DP un iebilda pret sankciju atjaunošānu. ASV lēmumu ignorēja IAEA, asi kritizēja Eiropā. Vašingtona ir nonākusi visnotaļ pazemojošā stāvoklī," uzskata Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis.

Tomēr eksperts pieļāva, ka ASV sankcijas nobiedēs ārvalstu bizness. Ja ieroču embargo tiks atcelts, daudzi tomēr nevēlēsies tirgot ar Irānu. Draudi nonākt zem ASV spiediena šķitīs svarīgāki. Taču arī tādos apstākļos Vašingtonas rīcība šķiet pārlieka.

"Eiropas likumdošana paredz ieroču embargo līdz 2023. gadam. Tāpēc pat gadījumā, ja starptautiskie aizliegumi tiks atcelti, ES nevarēs sadarboties ar Teherānu šajā jomā. Krievijā un Ķīnā situācija ir vēl interesantāka. Kompānijas no šīm valstīm, kas potenciāli varētu pārdot bruņojumu Irānai, jau ir sankciju sarakstos. Nekas nekavē tās noslēgt skaļu darījumu ar Teherānu pēc embargo atcelšanas. Tas nenozīmē, ka bruņojums nekavējoties nonāks Irānā, tomēr ASV morālā sakāve ir acīmredzama," sprieda eksperts.

Speciālists starptautisko attiecību jomā Rafaels Satarovs (ASV) pievērsa uzmanību tam, ka Teherānas reakcija uz ASV vienpusējām sankcijām bija ieturēta. Viņš konstatēja, ka Irānas valdība nevēlas saasināt situāciju pirms prezidenta vēlēšanām Amerikā.

"Islāma Republika saprot, ka jebkāds ass izteikums par ASV tikai kaitēs. Tramps nekavējoties pavērsīs savā labā kārtējo krīzi ar Irānu un pastiprinās spiedienu. Pie tam tagad Eiropa, Krievija, Ķīna, ANO ir Irānas pusē. Verbālai konfrontācijai nav nozīmes. Bet vienpusējām sankcijām nav starptautiski atzīta likuma spēka," uzskata Satarovs.

Arī citi eksperti bija vienisprātis: ja ASV prezidenta posteni ieņems Džo Baidens, amerikāņi varētu atgriezties pie Visaptverošā rīcības plāna. Tomēr Trampa prezidentūras gados situācija ap Irānu ir mainījusies. Tāpēc atgriešanās pie "darījuma" nebūs vienkārša.

0
Tagi:
drošība, ANO, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, Irāna, ASV
Pēc temata
Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. Kā tas notika?
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē
Sankcijas pret Irānu: ASV viedoklis un nepareizais