Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

269
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

269
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

183
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

183
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Viktors Ibragimovs

Izdzīvotāji. Kas viņi tādi ir un glābjas no epidēmijas

114
(atjaunots 10:46 20.04.2020)
Viņi prot uztaisīt virvi no plastmasas pudelēm, iegūt elektrību no kokiem, iekārto mežā slēptuves ar proviantu un gatavojas gaidāmajai katastrofai. Miera laikā par viņiem pasmaida, bet tagad, epidēmijas laikā, nav zināms, kas smiesies pēdējais.

Tīmeklī jau sen parādījušās izdzīvotāju grupas. Viņi nopietni gatavojas jebkādām ārkārtas situācijām: no sadursmes ar zagļiem līdz kodolkaram un pasaules galam. Mācās atrast ūdeni mežā, apspriež slēptuves ar provīziju, noskaidro, kā medīt ar loku, iekurt uguni bez sērkociņiem un šķiltavām. Tagadējai epidēmijai lielākā daļa izdzīvotāju ir gatavi: viņiem ir krājumi, kas ļauj ilgi nepamest māju un ar citiem cilvēkiem netikties. Daži apvienojušies grupās un pametuši pilsētas – tagad viņi var "staigāt pa mežu un nebaidīties no slimības". Par produktiem un medikamentiem viņi vairs neuztraucas – visu nepieciešamo viņi vākuši jau ilgus gadus. Ar dažiem speciālistiem aprunājās portāla RIA Novosti korespondente Marija Semjonova.

"Vai viņus var saukt par paranoiķiem?"

"Kustība radās Amerikā aukstā kara laikā. Līdz ar interneta attīstību nonāca arī pie mums," - stāsta Viktors Ibragimovs (vārds mainīts pēc viņa lūguma), viens no izdzīvotājiem.

© Photo предоставлено героем материала
Viktors Ibragimovs

Viņi vienmēr ievēro savus noteikumus: pilsētā cenšas pārvietoties pa dažādiem maršrutiem, rūpējas, lai rokas būtu brīvas, izvairās no bankas kartēm, nelieto liftu un tur pie rokas "trauksmes čemodānu", kurā ir viss, lai noturētos pēc iespējas ilgāk, ja nāksies ārkārtas situācijā pamest mājas.

Nianšu ir daudz. "Vieni paļaujas uz iemaņām un mācās dzīvot brīvā dabā, citi gatavo krājumus un organizē ilgstoša patvēruma vietu," precizēja izdzīvotājs Anatolijs Jefremovs (vārds mainīts).

Domstarpības ir arī par to, ko iesākt, ja tomēr notiks globālas kataklizmas (izdzīvotāji tās dēvē par BP), kam viņi tik ilgi gatavojušies. "Daļa uzskata, ka BP laikā tomēr labāk palikt pilsētās, viņu oponenti (piemēram, es) – iesaka nekavējoties iet prom no turienes, - paskaidroja Ibragimovs. – Taču tas ir atkarīgs no tavas apkārtnes. Pavisam nesagatavotiem cilvēkiem labāk prom nebraukt, varbūt viņiem izdosies pievienoties kādai kompānijai. Bet aiz pilsētas viņus gada aukstums, bads un es – ja man iepatiksies viņu apavi. Joks."

Gatavošanās BP ir izdzīvotāju kultūras svarīgs elements. "BP var notikt ar jebkuru cilvēku jebkurā vietā. Nav taču runa tikai par kodolkaru, tā ir jebkura nestandarta ārkārtas situācija. Ejat sēņot un apmaldāties, mašīna ziemā noslāpusi uz ceļa, apgāzusies laiva, pievārtē uzbrukuši huligāni – tie visi ir BP. Izdzīvotāji ir gatavi šīm situācijām un prot ar godu tās risināt. Izdzīvotājs – tas ir dzīves stils, īpašs domāšanas veids. Es piespiežu sevi skatīties smagus videoierakstus: cietsirdīgus kautiņus, slepkavības, atklātas brūces un tā tālāk. Daru to, lai kāda BP laikā "neuzkārtos" aiz bailēm un šoka. Mājās man ir kārba ar šķiltavām, vēl viena – ar sērkociņiem, lai arī es protu iekurt uguni ar ledu, akmeni, karoti, plastmasas pudeli, prezervatīvu un vati. Vai mūs, izdzīvotājus, var saukt par paranoiķiem? Var. Sauciet, kā gribat. Taču, kad sāksies BP, tieši mēs būsim gatavi dzīvei mainītos apstākļos."

To, kas notiek patlaban, izdzīvotāji uzskata par tā paša BP sākumu, kam viņi rūpīgi gatavojušies.

"Sveiciens no saulainās Piemaskavas"

Ar izdzīvotāju Anatoliju Jefremovu bijām pazīstami jau agrāk – reiz viņu intervēju. Toreiz tikāmies kafejnīcā kāda Maskavas kinoteātra puspagrabā. Anatolijs apsēdināja mani pie galdiņa pie sienas ar spēcīgiem pārsegumiem līdzās dekoratīvam ūdenskritumam. Tā ir viņa iemīļota tikšanās vieta, izraudzīta drošības apsvērumu dēļ: te ir ūdens, pārsegumi līdz ar vietu pagrabā pasargās, ja uz virsmas sāksies kaut kas ārkārtējs.

"Sveiciens no saulainās Piemaskavas, kur var pastaigāties pa mežu, nebaidoties inficēties," viņš atbildēja uz manu ziņu sociālajos tīklos un demonstrēja priežu mežu fotogrāfijā.

Marta sākumā, kad lielveikalos pēkšņi iztukšojās plaukti, kad griķi un tualetes papīrs kļuva par deficītu, Anatolijs Jefremovs sapulcēja nelielu domubiedru grupu (aptuveni 10 cilvēki) un pārvācās uz ārpilsētas māju, kur jau ilgu laiku iepriekš bija radīti krājumi BP gadījumam. Izdzīvotājs piezīmēja, ka tur pietiek vietas "personīgajai karantīnai" – pēc pārvākšanās visi izolējās uz divām nedēļām. Simptomi nevienam neparādījās.

"Šo un to, protams, nācās steigšus sadabūt. Piemēram, izopropilspirtu un nātrija hipohlorītu. Un piebāzt saldētavu ar gaļu. Maskas mēs nepirkām, tās vairāk vajadzīgas ārstiem un slimniekiem. To vietā ir daudzkārtējas lietošanas respiratori, ja nāksies iziet cilvēkos," viņš stāsta. Es piesardzīgi ieteicos, ka plaukti veikalos atkal ir pilni. Ir pat griķi, ko pirka desmitiem kilogramu. Taču uz sarunbiedru tas iespaidu neatstāja.

"Uz veikaliem tak jāstaigā. Jāpieskaras netīriem ratiņiem, durvju rokturiem, tas gaiss jāelpo... Pie tam tā nebūs vienmēr," viņš ir pārliecināts.

Pašam Anatolijam ir arī nepieciešamākās zāles un pašaizsardzības līdzekļi. "Mūsu kompānija visiem ir ieroči. Viss ir likumīgi. Ir arī patronu rezerve, tomēr bez fanātisma. Daļa iekonservēta ilgstošai glabāšanai," nianses atklāja Jefremovs.

Izdzīvotāju komanda plāno nodzīvot izolācijā līdz aprīļa beigām. "Kaut tikai kārtība ciemā būtu, migranti netrakotu, - viņu te daudz staigā. Laikam palikuši bez darba vai nav varējuši atgriezties dzimtenē. Pagaidām cenšamies sekot kārtībai. Mūsu vidū ir bijušie policisti, zin, kā visu organizēt. Mums te ir labs internets, trīs cilvēki strādā attālināti, pārējie dzīvo uz krājumu rēķina, jo viņu specialitātē attālinātais darbs neizdodas. Piemēram, es pats esmu masieris."

Tomēr visiem, kuri nav savlaicīgi parūpējušies par pārvākšanos, viņš iesaka sēdēt mājās: "Agrāk vajadzēja braukt prom no pilsētas, tagad palieciet pašizolācijā, jo risks saķert vīrusu būs lielāks.

"Toreiz viss beidzās labi"

Anatolijs "izdzīvo" jau labu laiku, šī ideoloģija viņam tuva jau no pusaudža gadiem.

"Man bija 13 gadi, kad vectētiņa un vecmāmiņas vasarnīcā nolēmu pastaigāt pa mežu un aizgāju paklusām, lai neviens neredzētu. Apmaldījos un pavadīju tur apmēram diennakti. Nebija nekā, ar ko iekurt uguni. Tobrīd aizdomājos, ka būtu labi nēsāt līdzi nazīti un šķiltavas. Toreiz viss beidzās labi, es pats izgāju no meža. Tomēr naktī bija ļoti auksti, gribējās ēst, dzert, odi nelika mieru. Tobrīd es apdomāju, kas vajadzīgs cilvēkam: ūdens, pārtika, siltums, drošība, iespēja pagulēt. Un to visu var nēsāt līdzi mugursomā," atcerējās Jefremovs.

Tāpat kā lielākajai daļai izdzīvotāju, arī viņam ir savi noteikumi – viņš ir pārliecināts, ka tie padara viņa dzīvi drošāku. Uzskata, ka bankas kartes ir "ļoti neveselīga lieta", dod priekšroku skaidrai naudai. Cenšas izvairīties no "karuseļiem" pie ieejas tirdzniecības centros, piesardzīgi izturas pret liftiem. "Es vienmēr nēsāju līdzi nazi – tas ir ilggadējs ieradums. Neesmu paranoiķis. Tas vienkārši ir veselais saprāts," viņš saka.

"Izdzīvo tikai bars"

Jefremovs uzskata, ka daudzi viņa "kolēģi" vienkārši gribēja miera laikā paspēlēt izdzīvošanu: nēsāt aizsargtērpu, slēpt produktus tuvējā mežā, turēt rokās ieroci.

Наручный компас
© Photo Предоставлено героем материала
Наручный компас

"Visas izdzīvotāja prasmes beidzas pie noteiktas robežas: vienā brīdī tu iesi bojā, lai ko darītu. Un spriedelēšana, ka teju teju būs BP, bet mēs ar mugursomu aiziesim mežā, kur gaida slēptuve, ir tīrās muļķības. Ziemas pie mums ir aukstas, visi par to aizmirst, kad izmanto amerikāņu šablonus. Ūdens zemē sasalst, izplešas un izgrūž ārā paslēptuves – mucas ar produktiem. Cilvēki to nesaprot, viņi grib paspēlēties. Viena grupa spēj izdzīvot pusotru gadu. Vai zini, kāpēc? Tāpēc, ka BP nesākas. Viņi spēlējas divus gadus. Pēc tam viņiem apnīk. Izdzīvošana ir zīmols, uz kura parazitē visi, kam nav slinkums, pārdod lupatas, bīda uz priekšu savas idejas," Anatolijs atmeta ar roku.

Viņš vada organizāciju, kuras devīze ir "Vientuļnieki neizdzīvo. Paliec barā". Par labklājības ķīlu Jefremovs vienmēr ir uzskatījis drošas komandas izveidošanu: "Bez savstarpēji izpalīdzīgas grupas, bez organizētas bruņotas agrārās kopienas izdzīvot nav iespējams. Vai nu tu uzreiz sāksi vergot kādā plantācijā, vai ļoti ilgi slēpsies, bet galu galā tevi tik un tā atradīs."

Tukšas veikala letes, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Pirms epidēmijas Anatolijs un viņa komanda periodiski organizēja izdzīvošanas meistarklases. Ir pasākumi, uz kuriem uzaicina visus interesentus, taču ir arī slēgti – tikai "savējiem". Ir gan lekcijas, gan visai ekstremālas praktiskās nodarbības – peldes āliņģī, staigāšana pa oglēm un pašaizsardzības peintbols ar maksimāli iestatītiem baloniem ar saspiesto gāzi. "Paliek zilums, viss ir nopietni. Mēs sapratām, ka nepietiek šaut tikai pa mērķiem šautuvē – vajag, lai mērķi šauj pretī," skaidroja sarunbiedrs. Grupa laidusi klajā arī metodiskos materiālus par naža ievainojumu apstrādi un organizē pašpalīdzības meistarklases.

Visus treniņus Jefremovs ir izmēģinājis uz savas ādas. «2010. gadā aizbraucu uz mežu un nolēmu pirmo reizi paiet pa oglēm. Izvēlējos skaistu vietu, sadedzināju pagales, izlīdzināju ar nūju. Kaut kur biju lasījis, ka pēdas jāsamitrina, tā arī rīkojos – droši vien neko stulbāku izdarīt nevarēju. Galu galā sadedzināju pēdas līdz čulgām, nezinu, kā aiztiku līdz mājām."

Viņš stāsta, ka gatavošanās iespējamai apokalipsei viņa komandai nekad nav bijusi pats galvenais. "Tas ir "blakusefekts". Ja tērēt kaudzi enerģijas pasaules gala gaidām, neko citu nepaspēsi. Jā, kad cilvēks atnāk, viņam gribas būt "spicam": aizsargtērps, mugursoma, šautene. Vajag viņam to iedot, citādi viņš būs vīlies. Tu rādi viņam pamatus, bet pēc tam saki: tas ir tikai mazumiņš. Komandā jāpieņem cilvēki, kuri interesējas par kaut ko vairāk," ir pārliecināts Jefremovs.

Tagad, epidēmijas laikā viņš savu viedokli nemaina: "Lūdzu īpaši uzsvērt: ja ne komanda, mēs nevarētu paspēt paveikt tik daudz, lai sagatavotos."

"Jebkurā mirklī esmu gatavs visu mest pie malas"

Izdzīvotājs Viktors Ibragimovs nebaidās no koronavīrusa un ir pārliecināts, ka lielāko risku radīs cilvēki, kuri zaudēs darbu epidēmijas dēļ. Viņš atzīmē, ka daudzi pilsētā saņem algu "aploksnē", tāpēc, viņaprāt, daudzi būs izsalkuši. "Tātad lielākā jautrība vēl ir priekšā, lai arī es ļoti gribētu kļūdīties," viņš uzskata.

Виктор Ибрагимов
© Photo Предоставлено героем материала
Виктор Ибрагимов

Viņš pats jau sen sagatavojis bēgšanas plānu: "Man ir vasarnīca tālu no lielākajām pilsētām, tuvu ūdens, mežs, pilnīga autonomija. Krājumu pietiks līdz nākamajai ražai, piedevām medības, makšķerēšana. Tagad man ir pilna benzīna bāka mašīnā, jebkurā brīdī varu visu pamest un stundas laikā aizbraukt no pilsētas. Attur tikai meitas attālinātās mācības."

"Izcept balodi mālos"

Viktors Ibrahimovs ir pieredzējis izdzīvotājs. Kustībai viņu pievilināja mīlestība pret pārgājieniem un dzimtās Samaras apkaimi. "Cik vien sevi atceros, vienmēr esmu klaiņojis pa mežiem, pie tam aizklīdu tālu. Tagad, būdams divu bērnu tēvs, nesaprotu, kā man tik mierīgi ļāva iet un ne īpaši rājās, ja atgriezos vēlu. Varēju noķert zivi un pagatavot to ugunskurā, izcept mālos vistu vai balodi, zināju, kādas zāles var ēst. Tāpēc nevaru teikt, ka vienā brīdī kļuvu par izdzīvotāju: tāds esmu jau sen, tikai vienā brīdī uzzināju, ka ir tāda kustība," viņš paskaidroja.

Viktors brīvdienās bieži dodas uz mežu. Katram pārgājienam izdomā noteikumus: noķert un pagatavot bezzobes (moluskus, kuri dzīvo dūņainā vai smilšainā gultnē), noiet maršrutu noteiktā laikā, nelietot traukus, iztikt ar litru ūdens, atrast ezerus un pārbaudīt, vai tajos ir zivis. "Vietas pie mums, Samaras apgabalā patiešām ir fantastiskas. Parasti braucu viens vai kopā ar biedru, lielās grupās neeju."

© Photo предоставлено героем материала
Ceļojumā pa Samaras apgabalu

Ibragimovs stāsta, ka ar ekstremālām situācijām reālajā dzīvē saskarties nav nācies, taču piebilst, ka reiz kopā ar draugu atkāvies no mežacūku bara. "Pusi nakts stāvējām muguru pie muguras, dzinām viņus prom ar kliedzieniem un uguni. Godīgi sakot, mums paveicās: mežacūkas bija mierīgas, likās, ka viņas ar mums rotaļājas. Sivēni laiku pa laikam skraidīja pa mūsu nometni, bet vecākie turējās nostāk – neuzbruka, bet arī prom negāja."

Viktors ir 37 gadus vecs, divu bērnu tēvs, pēc izglītības – inženieris metalurgs. Arī ikdienas dzīvē ievēro stingrus noteikumus: nēsā līdzi vairākus nažus un daudzfunkcionālo instrumentu, nekad nestaigā austiņās, neizmanto somas un maisiņus, - tikai mugursomas, lai rokas būtu brīvas. "Mājās stāv savākts "trauksmes čemodāniņš" – mugursoma ar visu, kas nepieciešams trim dienām. Tur ir ūdens, ātri pagatavojams ēdiens, silta jaka, zeķes, dokumentu kserokopijas, aptieciņa, divi naži, dakšiņkarote, atkritumu maisi, "kosmiskā" sega, sērkociņi, šķiltavas, šķiltavakmens, bloknots, pildspalva, lukturītis, sveces," viņš uzskaitīja.

Izdzīvotāja aizraušanās ietekmējusi pat viņa profesijas izvēli. "Pārsvarā strādāju elektroniskajā komercijā, pēc tam man bija sava kulinārija, taču to es pārdevu. Tagad esmu masāžists – esmu ar to nodarbojies visu mūžu, taču izvērtēt to kā profesiju mani pamudināja izdzīvošanas tēma. Masāža neprasa nekādu papildu aprīkojumu: rokas vienmēr ir līdzi," viņš paskaidroja.

"Pasaules gals var nepienākt, bet vasarnīca vajadzīga vienmēr"

Aleksandrs Čubarevs ir izdzīvotāju žurnāla redaktors. Ar izdzīvošanas treniņiem mežā ar cirvi un šķiltavām rokas viņš nenodarbojas – trūkst laika. Toties viņš par savu pienākumu vienmēr ir uzskatījis nodrošināt ģimenei drošu patvērumu ar visiem krājumiem.

"Man reiz patrāpījās rokās kāda izdzīvotāju aprindās populāra autora grāmata – viņš rakstīja, piemēram, par zombiju apokalipsi. Protams, par tādām lietām es varu tikai pasmieties. Par drošību sāku domāt, kad piedzima meita. Man ir ierocis, ar būvēju māju ar autonomām komunikācijām. Tas nav bunkurs, parasta ēka rajona centrā, tālāk no lielpilsētas, kur ārkārtas situācijā būs mazāk riska faktoru. Pasaules gals var nepienākt, bet vasarnīca vajadzīga vienmēr," spriež Aleksandrs.

Čubareva dzīvoklī jau sen savākts "neliels", pēc viņa vārdiem, pārtikas krājums – vairākiem mēnešiem. "Kādi desmit kilogrami makaronu, piecpadsmit – putraimu, tā ir pastāvīgā rezerve. Tai jābūt vienmēr. Pašlaik organizēju revīziju, kas vēl jānopērk," viņš piezīmēja.

Čubareva ārpilsētas māja vēl nav pabeigta, tāpēc epidēmiju viņš kopā ar ģimeni pārlaiž Novosibirskā. Gan Aleksandram, gan viņa sievai izdevies saglabāt darbu, tāpēc vīrietis cer, ka viņa ģimene krīzi sekmīgi pārdzīvos.

114
Tagi:
izdzīvotāji, Krievija
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"