Viktors Ibragimovs

Izdzīvotāji. Kas viņi tādi ir un glābjas no epidēmijas

122
(atjaunots 10:46 20.04.2020)
Viņi prot uztaisīt virvi no plastmasas pudelēm, iegūt elektrību no kokiem, iekārto mežā slēptuves ar proviantu un gatavojas gaidāmajai katastrofai. Miera laikā par viņiem pasmaida, bet tagad, epidēmijas laikā, nav zināms, kas smiesies pēdējais.

Tīmeklī jau sen parādījušās izdzīvotāju grupas. Viņi nopietni gatavojas jebkādām ārkārtas situācijām: no sadursmes ar zagļiem līdz kodolkaram un pasaules galam. Mācās atrast ūdeni mežā, apspriež slēptuves ar provīziju, noskaidro, kā medīt ar loku, iekurt uguni bez sērkociņiem un šķiltavām. Tagadējai epidēmijai lielākā daļa izdzīvotāju ir gatavi: viņiem ir krājumi, kas ļauj ilgi nepamest māju un ar citiem cilvēkiem netikties. Daži apvienojušies grupās un pametuši pilsētas – tagad viņi var "staigāt pa mežu un nebaidīties no slimības". Par produktiem un medikamentiem viņi vairs neuztraucas – visu nepieciešamo viņi vākuši jau ilgus gadus. Ar dažiem speciālistiem aprunājās portāla RIA Novosti korespondente Marija Semjonova.

"Vai viņus var saukt par paranoiķiem?"

"Kustība radās Amerikā aukstā kara laikā. Līdz ar interneta attīstību nonāca arī pie mums," - stāsta Viktors Ibragimovs (vārds mainīts pēc viņa lūguma), viens no izdzīvotājiem.

© Photo предоставлено героем материала
Viktors Ibragimovs

Viņi vienmēr ievēro savus noteikumus: pilsētā cenšas pārvietoties pa dažādiem maršrutiem, rūpējas, lai rokas būtu brīvas, izvairās no bankas kartēm, nelieto liftu un tur pie rokas "trauksmes čemodānu", kurā ir viss, lai noturētos pēc iespējas ilgāk, ja nāksies ārkārtas situācijā pamest mājas.

Nianšu ir daudz. "Vieni paļaujas uz iemaņām un mācās dzīvot brīvā dabā, citi gatavo krājumus un organizē ilgstoša patvēruma vietu," precizēja izdzīvotājs Anatolijs Jefremovs (vārds mainīts).

Domstarpības ir arī par to, ko iesākt, ja tomēr notiks globālas kataklizmas (izdzīvotāji tās dēvē par BP), kam viņi tik ilgi gatavojušies. "Daļa uzskata, ka BP laikā tomēr labāk palikt pilsētās, viņu oponenti (piemēram, es) – iesaka nekavējoties iet prom no turienes, - paskaidroja Ibragimovs. – Taču tas ir atkarīgs no tavas apkārtnes. Pavisam nesagatavotiem cilvēkiem labāk prom nebraukt, varbūt viņiem izdosies pievienoties kādai kompānijai. Bet aiz pilsētas viņus gada aukstums, bads un es – ja man iepatiksies viņu apavi. Joks."

Gatavošanās BP ir izdzīvotāju kultūras svarīgs elements. "BP var notikt ar jebkuru cilvēku jebkurā vietā. Nav taču runa tikai par kodolkaru, tā ir jebkura nestandarta ārkārtas situācija. Ejat sēņot un apmaldāties, mašīna ziemā noslāpusi uz ceļa, apgāzusies laiva, pievārtē uzbrukuši huligāni – tie visi ir BP. Izdzīvotāji ir gatavi šīm situācijām un prot ar godu tās risināt. Izdzīvotājs – tas ir dzīves stils, īpašs domāšanas veids. Es piespiežu sevi skatīties smagus videoierakstus: cietsirdīgus kautiņus, slepkavības, atklātas brūces un tā tālāk. Daru to, lai kāda BP laikā "neuzkārtos" aiz bailēm un šoka. Mājās man ir kārba ar šķiltavām, vēl viena – ar sērkociņiem, lai arī es protu iekurt uguni ar ledu, akmeni, karoti, plastmasas pudeli, prezervatīvu un vati. Vai mūs, izdzīvotājus, var saukt par paranoiķiem? Var. Sauciet, kā gribat. Taču, kad sāksies BP, tieši mēs būsim gatavi dzīvei mainītos apstākļos."

To, kas notiek patlaban, izdzīvotāji uzskata par tā paša BP sākumu, kam viņi rūpīgi gatavojušies.

"Sveiciens no saulainās Piemaskavas"

Ar izdzīvotāju Anatoliju Jefremovu bijām pazīstami jau agrāk – reiz viņu intervēju. Toreiz tikāmies kafejnīcā kāda Maskavas kinoteātra puspagrabā. Anatolijs apsēdināja mani pie galdiņa pie sienas ar spēcīgiem pārsegumiem līdzās dekoratīvam ūdenskritumam. Tā ir viņa iemīļota tikšanās vieta, izraudzīta drošības apsvērumu dēļ: te ir ūdens, pārsegumi līdz ar vietu pagrabā pasargās, ja uz virsmas sāksies kaut kas ārkārtējs.

"Sveiciens no saulainās Piemaskavas, kur var pastaigāties pa mežu, nebaidoties inficēties," viņš atbildēja uz manu ziņu sociālajos tīklos un demonstrēja priežu mežu fotogrāfijā.

Marta sākumā, kad lielveikalos pēkšņi iztukšojās plaukti, kad griķi un tualetes papīrs kļuva par deficītu, Anatolijs Jefremovs sapulcēja nelielu domubiedru grupu (aptuveni 10 cilvēki) un pārvācās uz ārpilsētas māju, kur jau ilgu laiku iepriekš bija radīti krājumi BP gadījumam. Izdzīvotājs piezīmēja, ka tur pietiek vietas "personīgajai karantīnai" – pēc pārvākšanās visi izolējās uz divām nedēļām. Simptomi nevienam neparādījās.

"Šo un to, protams, nācās steigšus sadabūt. Piemēram, izopropilspirtu un nātrija hipohlorītu. Un piebāzt saldētavu ar gaļu. Maskas mēs nepirkām, tās vairāk vajadzīgas ārstiem un slimniekiem. To vietā ir daudzkārtējas lietošanas respiratori, ja nāksies iziet cilvēkos," viņš stāsta. Es piesardzīgi ieteicos, ka plaukti veikalos atkal ir pilni. Ir pat griķi, ko pirka desmitiem kilogramu. Taču uz sarunbiedru tas iespaidu neatstāja.

"Uz veikaliem tak jāstaigā. Jāpieskaras netīriem ratiņiem, durvju rokturiem, tas gaiss jāelpo... Pie tam tā nebūs vienmēr," viņš ir pārliecināts.

Pašam Anatolijam ir arī nepieciešamākās zāles un pašaizsardzības līdzekļi. "Mūsu kompānija visiem ir ieroči. Viss ir likumīgi. Ir arī patronu rezerve, tomēr bez fanātisma. Daļa iekonservēta ilgstošai glabāšanai," nianses atklāja Jefremovs.

Izdzīvotāju komanda plāno nodzīvot izolācijā līdz aprīļa beigām. "Kaut tikai kārtība ciemā būtu, migranti netrakotu, - viņu te daudz staigā. Laikam palikuši bez darba vai nav varējuši atgriezties dzimtenē. Pagaidām cenšamies sekot kārtībai. Mūsu vidū ir bijušie policisti, zin, kā visu organizēt. Mums te ir labs internets, trīs cilvēki strādā attālināti, pārējie dzīvo uz krājumu rēķina, jo viņu specialitātē attālinātais darbs neizdodas. Piemēram, es pats esmu masieris."

Tomēr visiem, kuri nav savlaicīgi parūpējušies par pārvākšanos, viņš iesaka sēdēt mājās: "Agrāk vajadzēja braukt prom no pilsētas, tagad palieciet pašizolācijā, jo risks saķert vīrusu būs lielāks.

"Toreiz viss beidzās labi"

Anatolijs "izdzīvo" jau labu laiku, šī ideoloģija viņam tuva jau no pusaudža gadiem.

"Man bija 13 gadi, kad vectētiņa un vecmāmiņas vasarnīcā nolēmu pastaigāt pa mežu un aizgāju paklusām, lai neviens neredzētu. Apmaldījos un pavadīju tur apmēram diennakti. Nebija nekā, ar ko iekurt uguni. Tobrīd aizdomājos, ka būtu labi nēsāt līdzi nazīti un šķiltavas. Toreiz viss beidzās labi, es pats izgāju no meža. Tomēr naktī bija ļoti auksti, gribējās ēst, dzert, odi nelika mieru. Tobrīd es apdomāju, kas vajadzīgs cilvēkam: ūdens, pārtika, siltums, drošība, iespēja pagulēt. Un to visu var nēsāt līdzi mugursomā," atcerējās Jefremovs.

Tāpat kā lielākajai daļai izdzīvotāju, arī viņam ir savi noteikumi – viņš ir pārliecināts, ka tie padara viņa dzīvi drošāku. Uzskata, ka bankas kartes ir "ļoti neveselīga lieta", dod priekšroku skaidrai naudai. Cenšas izvairīties no "karuseļiem" pie ieejas tirdzniecības centros, piesardzīgi izturas pret liftiem. "Es vienmēr nēsāju līdzi nazi – tas ir ilggadējs ieradums. Neesmu paranoiķis. Tas vienkārši ir veselais saprāts," viņš saka.

"Izdzīvo tikai bars"

Jefremovs uzskata, ka daudzi viņa "kolēģi" vienkārši gribēja miera laikā paspēlēt izdzīvošanu: nēsāt aizsargtērpu, slēpt produktus tuvējā mežā, turēt rokās ieroci.

Наручный компас
© Photo Предоставлено героем материала
Наручный компас

"Visas izdzīvotāja prasmes beidzas pie noteiktas robežas: vienā brīdī tu iesi bojā, lai ko darītu. Un spriedelēšana, ka teju teju būs BP, bet mēs ar mugursomu aiziesim mežā, kur gaida slēptuve, ir tīrās muļķības. Ziemas pie mums ir aukstas, visi par to aizmirst, kad izmanto amerikāņu šablonus. Ūdens zemē sasalst, izplešas un izgrūž ārā paslēptuves – mucas ar produktiem. Cilvēki to nesaprot, viņi grib paspēlēties. Viena grupa spēj izdzīvot pusotru gadu. Vai zini, kāpēc? Tāpēc, ka BP nesākas. Viņi spēlējas divus gadus. Pēc tam viņiem apnīk. Izdzīvošana ir zīmols, uz kura parazitē visi, kam nav slinkums, pārdod lupatas, bīda uz priekšu savas idejas," Anatolijs atmeta ar roku.

Viņš vada organizāciju, kuras devīze ir "Vientuļnieki neizdzīvo. Paliec barā". Par labklājības ķīlu Jefremovs vienmēr ir uzskatījis drošas komandas izveidošanu: "Bez savstarpēji izpalīdzīgas grupas, bez organizētas bruņotas agrārās kopienas izdzīvot nav iespējams. Vai nu tu uzreiz sāksi vergot kādā plantācijā, vai ļoti ilgi slēpsies, bet galu galā tevi tik un tā atradīs."

Tukšas veikala letes, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Pirms epidēmijas Anatolijs un viņa komanda periodiski organizēja izdzīvošanas meistarklases. Ir pasākumi, uz kuriem uzaicina visus interesentus, taču ir arī slēgti – tikai "savējiem". Ir gan lekcijas, gan visai ekstremālas praktiskās nodarbības – peldes āliņģī, staigāšana pa oglēm un pašaizsardzības peintbols ar maksimāli iestatītiem baloniem ar saspiesto gāzi. "Paliek zilums, viss ir nopietni. Mēs sapratām, ka nepietiek šaut tikai pa mērķiem šautuvē – vajag, lai mērķi šauj pretī," skaidroja sarunbiedrs. Grupa laidusi klajā arī metodiskos materiālus par naža ievainojumu apstrādi un organizē pašpalīdzības meistarklases.

Visus treniņus Jefremovs ir izmēģinājis uz savas ādas. «2010. gadā aizbraucu uz mežu un nolēmu pirmo reizi paiet pa oglēm. Izvēlējos skaistu vietu, sadedzināju pagales, izlīdzināju ar nūju. Kaut kur biju lasījis, ka pēdas jāsamitrina, tā arī rīkojos – droši vien neko stulbāku izdarīt nevarēju. Galu galā sadedzināju pēdas līdz čulgām, nezinu, kā aiztiku līdz mājām."

Viņš stāsta, ka gatavošanās iespējamai apokalipsei viņa komandai nekad nav bijusi pats galvenais. "Tas ir "blakusefekts". Ja tērēt kaudzi enerģijas pasaules gala gaidām, neko citu nepaspēsi. Jā, kad cilvēks atnāk, viņam gribas būt "spicam": aizsargtērps, mugursoma, šautene. Vajag viņam to iedot, citādi viņš būs vīlies. Tu rādi viņam pamatus, bet pēc tam saki: tas ir tikai mazumiņš. Komandā jāpieņem cilvēki, kuri interesējas par kaut ko vairāk," ir pārliecināts Jefremovs.

Tagad, epidēmijas laikā viņš savu viedokli nemaina: "Lūdzu īpaši uzsvērt: ja ne komanda, mēs nevarētu paspēt paveikt tik daudz, lai sagatavotos."

"Jebkurā mirklī esmu gatavs visu mest pie malas"

Izdzīvotājs Viktors Ibragimovs nebaidās no koronavīrusa un ir pārliecināts, ka lielāko risku radīs cilvēki, kuri zaudēs darbu epidēmijas dēļ. Viņš atzīmē, ka daudzi pilsētā saņem algu "aploksnē", tāpēc, viņaprāt, daudzi būs izsalkuši. "Tātad lielākā jautrība vēl ir priekšā, lai arī es ļoti gribētu kļūdīties," viņš uzskata.

Виктор Ибрагимов
© Photo Предоставлено героем материала
Виктор Ибрагимов

Viņš pats jau sen sagatavojis bēgšanas plānu: "Man ir vasarnīca tālu no lielākajām pilsētām, tuvu ūdens, mežs, pilnīga autonomija. Krājumu pietiks līdz nākamajai ražai, piedevām medības, makšķerēšana. Tagad man ir pilna benzīna bāka mašīnā, jebkurā brīdī varu visu pamest un stundas laikā aizbraukt no pilsētas. Attur tikai meitas attālinātās mācības."

"Izcept balodi mālos"

Viktors Ibrahimovs ir pieredzējis izdzīvotājs. Kustībai viņu pievilināja mīlestība pret pārgājieniem un dzimtās Samaras apkaimi. "Cik vien sevi atceros, vienmēr esmu klaiņojis pa mežiem, pie tam aizklīdu tālu. Tagad, būdams divu bērnu tēvs, nesaprotu, kā man tik mierīgi ļāva iet un ne īpaši rājās, ja atgriezos vēlu. Varēju noķert zivi un pagatavot to ugunskurā, izcept mālos vistu vai balodi, zināju, kādas zāles var ēst. Tāpēc nevaru teikt, ka vienā brīdī kļuvu par izdzīvotāju: tāds esmu jau sen, tikai vienā brīdī uzzināju, ka ir tāda kustība," viņš paskaidroja.

Viktors brīvdienās bieži dodas uz mežu. Katram pārgājienam izdomā noteikumus: noķert un pagatavot bezzobes (moluskus, kuri dzīvo dūņainā vai smilšainā gultnē), noiet maršrutu noteiktā laikā, nelietot traukus, iztikt ar litru ūdens, atrast ezerus un pārbaudīt, vai tajos ir zivis. "Vietas pie mums, Samaras apgabalā patiešām ir fantastiskas. Parasti braucu viens vai kopā ar biedru, lielās grupās neeju."

© Photo предоставлено героем материала
Ceļojumā pa Samaras apgabalu

Ibragimovs stāsta, ka ar ekstremālām situācijām reālajā dzīvē saskarties nav nācies, taču piebilst, ka reiz kopā ar draugu atkāvies no mežacūku bara. "Pusi nakts stāvējām muguru pie muguras, dzinām viņus prom ar kliedzieniem un uguni. Godīgi sakot, mums paveicās: mežacūkas bija mierīgas, likās, ka viņas ar mums rotaļājas. Sivēni laiku pa laikam skraidīja pa mūsu nometni, bet vecākie turējās nostāk – neuzbruka, bet arī prom negāja."

Viktors ir 37 gadus vecs, divu bērnu tēvs, pēc izglītības – inženieris metalurgs. Arī ikdienas dzīvē ievēro stingrus noteikumus: nēsā līdzi vairākus nažus un daudzfunkcionālo instrumentu, nekad nestaigā austiņās, neizmanto somas un maisiņus, - tikai mugursomas, lai rokas būtu brīvas. "Mājās stāv savākts "trauksmes čemodāniņš" – mugursoma ar visu, kas nepieciešams trim dienām. Tur ir ūdens, ātri pagatavojams ēdiens, silta jaka, zeķes, dokumentu kserokopijas, aptieciņa, divi naži, dakšiņkarote, atkritumu maisi, "kosmiskā" sega, sērkociņi, šķiltavas, šķiltavakmens, bloknots, pildspalva, lukturītis, sveces," viņš uzskaitīja.

Izdzīvotāja aizraušanās ietekmējusi pat viņa profesijas izvēli. "Pārsvarā strādāju elektroniskajā komercijā, pēc tam man bija sava kulinārija, taču to es pārdevu. Tagad esmu masāžists – esmu ar to nodarbojies visu mūžu, taču izvērtēt to kā profesiju mani pamudināja izdzīvošanas tēma. Masāža neprasa nekādu papildu aprīkojumu: rokas vienmēr ir līdzi," viņš paskaidroja.

"Pasaules gals var nepienākt, bet vasarnīca vajadzīga vienmēr"

Aleksandrs Čubarevs ir izdzīvotāju žurnāla redaktors. Ar izdzīvošanas treniņiem mežā ar cirvi un šķiltavām rokas viņš nenodarbojas – trūkst laika. Toties viņš par savu pienākumu vienmēr ir uzskatījis nodrošināt ģimenei drošu patvērumu ar visiem krājumiem.

"Man reiz patrāpījās rokās kāda izdzīvotāju aprindās populāra autora grāmata – viņš rakstīja, piemēram, par zombiju apokalipsi. Protams, par tādām lietām es varu tikai pasmieties. Par drošību sāku domāt, kad piedzima meita. Man ir ierocis, ar būvēju māju ar autonomām komunikācijām. Tas nav bunkurs, parasta ēka rajona centrā, tālāk no lielpilsētas, kur ārkārtas situācijā būs mazāk riska faktoru. Pasaules gals var nepienākt, bet vasarnīca vajadzīga vienmēr," spriež Aleksandrs.

Čubareva dzīvoklī jau sen savākts "neliels", pēc viņa vārdiem, pārtikas krājums – vairākiem mēnešiem. "Kādi desmit kilogrami makaronu, piecpadsmit – putraimu, tā ir pastāvīgā rezerve. Tai jābūt vienmēr. Pašlaik organizēju revīziju, kas vēl jānopērk," viņš piezīmēja.

Čubareva ārpilsētas māja vēl nav pabeigta, tāpēc epidēmiju viņš kopā ar ģimeni pārlaiž Novosibirskā. Gan Aleksandram, gan viņa sievai izdevies saglabāt darbu, tāpēc vīrietis cer, ka viņa ģimene krīzi sekmīgi pārdzīvos.

122
Tagi:
izdzīvotāji, Krievija
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju

58
(atjaunots 10:30 19.10.2020)
ASV iejaukšanās temats procesos visā pasaulē, tai skaitā pēcpadomju telpā, vēlme ierobežot KF attīstību iet sarkanā līnijā cauri Sergeja Lavrova intervijai, Maskavas atbildes kārtā ministrs redz darbības starptautisko tiesību ietvaros.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs sniedzis lielu interviju trim radiostacijām, tai skaitā arī radio Sputnik. Starp tēmām, kuras paspēja apspriest divu stundu laikā, bija situācijas noregulēšana Karabahā, situācija ar Alekseju Navaļniju, ASV iejaukšanās procesā pēcpadomju telpā, New START liktenis, padomju pieminekļu nojaukšana ārzemēs un starptautisko tiesību loma.

Konflikts Karabahā un Turcijas loma

Politiskā noregulēšana Kalnu Karabahā ir iespējama. Tā ietver sevī "pakāpenisku rajonu atbrīvošanu apkārt Karabahai, ievērojot Karabaha drošības garantijas un nodrošinot drošus sakarus starp Armēniju un Karabahu līdz brīdim, kad tiks noteikts Karabaha galīgais statuss", paziņoja intervijā Krievijas radiostacijām, tai skaitā Sputnik, KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Pēc viņa sacītā, bez ilgtermiņa politiskās piekrišanas tie lēmumi, kas tika panākti kara ceļā, parādīs savu nelietderīgumu.

Lavrovs atzīmēja, ka Krievijas pozīcija ir tāda, ka konflikta pusēm "nekavējoties ir jātiekas pēc militārpersonu līnijas un jāsaskaņo tas uguns izbeigšanas kontroles mehānisms, par kuru tiek runāts mūsu dokumentā un kuru pagaidām neviens nav sācis apspriest".

Runa ir par Erevānas un Baku vienošanos no 10. oktobra dienas vidus pārtraukt uguni, veikt gūstekņu un mirušo līķu apmaiņu, kā arī papildus saskaņot konkrētas pamiera detaļas.

Krievijas un ES attiecības un Navaļnijs

Komentējot savu izteicienu par dialogu ar ES, Sergejs Lavrovs paziņoja, ka šobrīd Maskavai rodas jautājums, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams kārtot lietas.

"Mums rodas jautājums nevis vienkārši par to, vai bizness ir iespējams, kā parasti, bet gan par to, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams, kura nevis vienkārši no augšas, bet visnotaļ augstprātīgi un, es teiktu, aroganti raugās uz Krieviju, pieprasot no mums atskaitīties par visiem grēkiem, kurus mēs, pēc Eiropas Savienības domām, esam pastrādājuši," teic Lavrovs.

"Es uzskatu, ka mums ne par ko nav jāatskaitās, jo mums ir pašiem sava Konstitūcija, savi likumi," piebilda viņš.

Lavrovs atzīmēja, ka šobrīd Krievijas un ES teju neiespējami nosaukt par labām, taču Maskava vienmēr ir gatava tās atjaunot, bet tikai ar vienlīdzības nosacījumiem.

"Taču kas attiecas uz saprātīgām attiecībām… viss, kas šobrīd skar saprātu, šobrīd, diemžēl, ir analizējams mūsu dialoga otrajā pusē. Un es ļoti ceru, ka saprāts tur gūs virsroku. Pagaidām mēs to neredzam," piebilda ministrs.

Lavrovs atzīmēja, ka attiecību attīstību ar KF Eiropas Savienībā bieži vien bloķē rusofobiskais mazākums.

Tāpat ministrs kārtējo reizi paziņoja Krievijas viedokli saistībā ar situāciju ar opozicionāru Alekseju Navaļniju, kuru, kā apgalvo Rietumos, centās saindēt ar kaujas indi "Novičok", un pieprasa Maskavas paskaidrojumus.

Pēc ministra sacītā, Vācija nesniedz nekādus faktus, kuri apstiprinātu šos paziņojumu, savukārt Krievija šajā jautājumā netiek ierosināta krimināllieta, jo nav nekāda tiesiska pamatojuma – Omskas mediķi neatrada Navaļnija analīzēs pazīmes, kuras apstiprinātu saindēšanas faktu ar kaujas indēm.

Lavrovs atzīmēja, ka situācijas aprakstā Rietumos ir daudz nesakritību, uz kurām Maskava jau ir norādījusi, taču nekādus paskaidrojumus nav saņēmusi.

KF neredz New START parakstīšanas perspektīvas

Krievija neredz Līguma par turpmākas stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (START, pagarinātais dokuments New START) pagarināšanas perspektīvas, paziņoja Sergejs Lavrovs.

KF prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Илья Питалев

"Nav šādas perspektīvas, es personīgi neredzu šādu perspektīvu. Mani kolēģi, kuri strādā pārresoru formātā un tiekas ar Amerikas delegāciju, arī neredz šādu perspektīvu, lai gan mēs nekad nepateiksim, ka aizcērtam durvis un izbeidzam visus kontaktus," sacīja viņš.

Lavrovs uzsvēra, ka virzīt sarunu uz ultimātu pamata, kurus izvira ASV, nav iespējams.

Pēc Lavrova sacītā, ASV vēlas iekļaut taktiskos kodolieročus pārrunās par to ierobežošanu, taču tās negrasās aizvākt šīs raķetes pie sevis no NATO valstu teritorijām.

Viņš atzīmēja, ka nesenie ASV paziņojumi saistībā ar pietuvošanos vienošanai ar KF par stratēģiskajiem ieročiem un Maskavas pozīciju attiecībā uz Ķīnas iesaistīšanu šajā procesā ir netīri, Vašingtona nekaunīgi spekulē uz šī temata rēķina.

"Amerikāņi, manuprāt, jau nebūt ne ar diplomātiskām metodēm atvērti saka, ka Krievijai ir jāpalīdz mums sodīt Ķīnu, likt Ķīnai atbruņoties vai iesaldēt savus bruņojumu. Spekulē nekaunīgi, kā krāpnieki," teic Lavrovs.

Pēcpadomju telpa, opozīcija, ASV loma

Lielu daļu laika intervijā Lavrovs veltīja ASV lomai destabilizācijas procesos Sīrijā, Lībijā, kā arī pēcpadomju telpā. Tostarp Lavrovs paziņoja, ka ASV cenšas izveidot Moldovā jaunu "brūci", iejaucas Baltkrievijas lietās, virza savas intereses Aizkaukāza republikās.

"Tās (ASV) uzvedas rupji, nepieklājīgi, nekaunīgi, lai gan visus cenšas iemācīt cienīt katras tautas tiesības pašām izvēlēties savu likteni. Tās šīs tiesības cenšas veidot ar savu vēstniecību starpniecību, kā tas bija Kijevā, divu Maidanu gaitā. Visi lieliski zina, kur un kādā daudzumā tur ir izvietoti oficiālajās valdības ēkās gan FIB, gan CIP pārstāvji," sacīja Lavrovs.

Turklāt Krievijai, pēc ministra teiktā, ir jāredz objektīva politiskā situācija kaimiņvalstīs, taču nav jārīkojas pēc ASV metodēm.

"Maskavai ir jāredz savu sabiedroto attīstības perspektīva un jāsper soļi, kuri ļaus saglabāt labas savstarpēji izdevīgas attiecības, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies iekšpolitiskie notikumi. Tajā, kas skar Baltkrieviju, es esmu pārliecināts, ka mūsu līnija par konstitucionālās reformas procesa atbalstu, kuru pirmo reizi piedāvāja (Baltkrievijas Republikas) prezidents (Aleksandrs) Lukašenko un kuru mēs redzam un runājam par to kā labu iespēju tam, lai izveidotu patiešām nacionālu dialogu, kur tiktu iekļauti visi valsts politiskie spēki, ir visoptimālākais," norādīja viņš.

Attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, Lavrovs atbildēja uz jautājumu par valdību sakariem ar opozicionāriem no citām valstīm, kā tas notika ar Svetlanu Tihanovsku – bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti, kura aizbrauca uz Lietuvu pēc vēlēšanām, no kurienes viņa taisa politiskus paziņojumus, kurus, pēc Lavrova domām, viņai raksta citi cilvēki.

Ministrs paziņoja, ka arī Krievija, no savas puses, grasās uzturēt kontaktus ar opozīciju citās valstīs.

"Mums nav šķēršļu komunikācijai ar opozīciju, ja nu vien tie nav tie, kas aicina vardarbīgi gāzt mūsu partneru konstitucionālo kārtību. Es uzskatu, ka mēs sarunāsimies ar visiem, kā tas arī notiek jau veselā virknē gadījumu," teic viņš.

Starptautiskās tiesības kā politikas izstrādes instrukcija

Rietumu valstis cenšas nogāzt Krieviju no līdzsvara ne tikai ar tieša spiediena palīdzību, bet arī cenšoties destabilizēt situāciju pie tās robežām, paziņoja Sergejs Lavrovs. Taču Krievija savā politikā vadīsies pēc starptautisko tiesību normām, uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, destabilizācija pie Krievijas robežām ir daļa no valsts savaldīšanas un iespēju iedragāšanas kampaņas ekonomikā, politikā un tehnoloģijās. "Tā ir daļa no viena veselā," norādīja viņš.

Taču KF ĀM vadītājs uzskata, ka nedrīkst atbildēt pēc principa "pats esi muļķis" un ir jāpieturas pie starptautisko tiesību rāmjiem.

Karš ar pieminekļiem

Tāpat Lavrovs paziņoja arī par līgumu ievērošanu memoriālu saglabāšanas jomā. Maskava, neraugoties uz acīmredzamiem pārkāpumiem tajā pašā Polijā, negrasās atteikties no tiesību ievērošanas, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

"Nevaru piekrist domai par to, ka mūsu interesēs ir atteikties un vispār ignorēt starptautiskās tiesības," atzīmēja viņš. "Ja mēs runājam, ka starptautiskās tiesības šajā jomā (pieminekļu un apbedījumu aizsardzībā) vairs nepastāv, tad visu mūsu pieminekļu sagraušanas process, kuri pagaidām vēl paliek tajā pašā Polijā, un es domāju, ka arī citās valstīs, kļūs neatgriezenisks. Pateiks: viss, mums nav nekādu saistību, Krievija izstājās no šiem līgumiem."

Ārpolitikas iestādes vadītājs uzsvēra attiekšanās bezjēdzību no starptautiskajām tiesībām, lai brīvības labā nopostītu pieminekļus savā teritorijā, atgādinot, ka saudzīga attieksme pret apbedījumiem ir arī pareizticīgo kristiešu morāles sastāvdaļa.

58
Tagi:
Kalnu Karabaha, Navaļnijs, NEW START līgums, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
Sīrijas Arābu Republikas prezidents Bašars Asads sniedz interviju RIA Novosti

Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies

46
(atjaunots 12:07 11.10.2020)
Sīrijas prezidents Bašars Asads sniedza RIA Novosti lielu interviju, kas veltīta Krievijas bruņoto spēku operācijas 5. gadadienai.

Lielā intervijā RIA Novosti Sīrijas prezidents Bašars Asads atklāja savu viedokli par situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā un novērtēja ASV prezidenta vēlēšanu perspektīvas. Viņš pastāstīja, kāda ir viņa rīcībā esošā informācija par iespējamiem amerikāņu atentātiem pret viņu, un apsprieda pēdējā laika "karstāko" tēmu - koronavīrusu, Asads pastāstīja, vai viņš vēlētos vakcinēties ar Krievijas vakcīnu un vai vispār tā būtu vajadzīga sīriešiem.

- Prezidenta kungs, paldies jums par iespēju organizēt interviju dienās, kad tiek atzīmēta Krievijas operācijas Sīrijā piektā gadadiena. Vai tagad, pēc pieciem gadiem, jūs varat teikt, ka karš Sīrijā ir beidzies?

Nē, noteikti ne. Kamēr teroristi ieņem dažus mūsu valsts rajonus un pastrādā dažādus noziegumus un slepkavības, karš nav beidzies. Un es domāju, ka viņu komandieri plāno panākt, lai karš turpinātos vēl ilgu laiku. Lūk, ko mēs domājam.

- Kāds moments jums ir kļuvis par pagrieziena punktu šajā karā?

- Tagad ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš kara sākuma, tāpēc es varu nosaukt vairākus pagrieziena punktus, nevis vienu. Pirmais notika 2013. gadā, kad mēs sākām atbrīvot vairākus rajonus no "An Nusras"*, īpaši Sīrijas centrālajā daļā. Pēc tam 2014. gadā ar Amerikas atbalstu pēkšņi parādījās ISIS* kaujinieki un sagrāba daļu svarīgu teritoriju Sīrijā un Irākā. Tas bija brīdis, kad teroristi sāka sagrābt citus rajonus, jo ISIS* izdevās novērst SAR armiju no valsts rietumu daļas atbrīvošanas misijas.

Интервью президента Сирии Башара Асада РИА Новости
© Sputnik / РИА Новости
Sīrijas prezidents Bašara Asada intervija RIA Novosti

Nākamais pagrieziena moments bija krievu ierašanās Sīrijā 2015. gadā, un mēs kopā sākām atbrīvot daudzus rajonus. Šajā posmā pēc tam, kad krievi bija ieradušies atbalstīt Sīrijas armiju, par vēl vienu pagrieziena punktu es nosauktu Alepo austrumu daļas atbrīvošanu. Tas ir brīdis, kad sākās citu Sīrijas rajonu atbrīvošana. Tas bija svarīgi, jo Alepo ir liela nozīme un šajā brīdī sākās vērienīga teritoriju atbrīvošana, kas turpinājās vēlāk Damaskā un vēl pavisam nesen – Alepo atlikušajā daļā, kā arī citos rajonos Sīrijas austrumos un dienvidos. Tādi ir pagrieziena punkti. Ja tos saliktu kopā, tie visi ir stratēģiski svarīgi, tie visi mainījuši šī kara gaitu.

- Tagad par aktuālajiem notikumiem. Mēs šobrīd sekojam Armēnijas un Azerbaidžānas reģionālajam konfliktam. Un, protams, Turcijai ir sava loma. Nevērtēšu, vai tā ir negatīva vai pozitīva. Tomēr es gribētu uzdot jautājumu par Turciju un Erdogana politiku. Pēdējos gados Turcija cenšas maksimāli palielināt savu starptautisko ietekmi. Mēs redzam tās klātbūtni Lībijā, iejaukšanos situācijā Sīrijā, teritoriālos strīdus ar Grieķiju, un tagad – atklātu atbalstu Azerbaidžānai. Ko jūs domājat par šādu Turcijas un paša Erdogana uzvedību? Vai starptautiskajai sabiedrībai būtu jāpievērš uzmanība šim neoosmānismam?

- Ziniet, es izteikšos godīgi un atklāti. Erdogans atbalsta teroristus Sīrijā, viņš atbalsta teroristus Lībijā, tāpat viņš bija galvenais iniciators nesenajā konfliktā Kalnu Karabahā starp Azerbaidžānu un Armēniju. Viņa uzvedība ir bīstama. Dažādu iemeslu dēļ.

Sīrijas karavīri ar Krievijas karogu, foto no arhīva
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Pirmkārt, tā atspoguļo "Brāļu musulmaņu"* līniju – tie ir ekstrēmisti, teroristisks grupējums. Otrkārt, viņš sāk karu dažādos reģionos, lai novērstu sabiedrības uzmanību Turcijā no viņa rīcības valsts iekšienē, īpaši pēc viņa skandalozajiem sakariem ar ISIS* Sīrijā. Visi zina, ka ISIS* pārdeva Sīrijas naftu caur Turciju ASV Gaisa spēku aizsegā un, protams, turki piedalījās naftas tirdzniecībā. Tādi ir viņa mērķi, un tas ir bīstami.

Vai starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt informētai par to vai ne? Termins "starptautiskā sabiedrība" patiesībā nozīmē tikai nelielu valstu grupu - lielvalstis un bagātas valstis. Nosauksim tās par ietekmīgām politiskajā arēnā. Lielākā daļa šīs starptautiskās sabiedrības ir Turcijas līdzdalībnieki terorisma atbalsta ziņā. Tāpēc tās zina, ko dara Turcija, tām patīk, ko tā dara, Turcija ir šo valstu instruments, lai ieviestu šajā reģionā to politiku, iemiesotu to idejas.

Tāpēc – nē, mēs nekādi nevaram rēķināties uz starptautisko sabiedrību. Varētu rēķināties uz starptautiskajām tiesībām, bet tādu nepastāv: nav institūciju, kas praksē nodrošinātu šīs tiesības. Tāpēc mums Sīrijā ir jāpaļaujas uz sevi un uz draugu palīdzību.

- Un vēl par konfliktu Kalnu Karabahā. Tiek ziņots, ka teroristi no grupējumiem, kuri iepriekš cīnījās Sīrijā, tiek pārdislocēti uz Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta zonu. Vai varat to apstiprināt? Vai jums ir dati par to, ka kaujinieki dodas no Sīrijas uz...?

- Mēs noteikti to varam apstiprināt, bet nevis tāpēc, ka mums ir pierādījumi. Dažreiz nav pierādījumu, ir norādes. Turcija izmantoja Sīrijā teroristus no dažādām valstīm. Tā pielietoja tās pašas metodes Lībijā – izmantoja tur teroristus no Sīrijas, varbūt no citām valstīm. Tāpēc nav vajadzīgi pierādījumi tam, ka tā pielieto to pašu metodi Kalnu Karabahā – tas ir ticams, jo, kā jau teicu, Turcija noveda pie šīs problēmas, rosināja šo konfliktu. Turcija gribēja kaut ko sasniegt, un gatavojās pielietot tās pašas metodes. Tāpēc mēs varam apgalvot, ka Kalnu Karabahā tā izmanto teroristus no Sīrijas un citām valstīm.

- Varbūt tagad aprunāsimies par mūsu valstu attiecībām. Vai jūs plānojat tikšanās vai kontaktus ar prezidentu Putinu?

- Mēs pastāvīgi sazināmies, galvenokārt pa tālruni, katru reizi, kad kaut kas notiek, vai ir nepieciešamība aprunāties. Protams, mēs turpināsim sazināties un, protams, tiksimies nākotnē, bet tas atkarīgs no politiskās situācijas Sīrijā. Kā zināms, pasauli paralizējusi koronavīrusa pandēmija, tāpēc tuvākajā laikā, es domāju, sarunas notiks pa telefonu.

- Jūs noteikti sekojat prezidenta vēlēšanu kampaņai ASV. Vai cerat, ka jaunais amerikāņu prezidents neatkarīgi no tā, kurš šo posteni ieņems, pārskatīs sankciju politiku attiecībā uz Sīriju?

- No vēlēšanām Amerikā mēs parasti gaidām nevis prezidenta, bet gan korporācijas vadītāja ievēlēšanu, jo pastāv direktoru padome, un šī direktoru padome sastāv no lobistiem, lielajām korporācijām, piemēram, bankām, ieroču un naftas kompānijām un tā tālāk. Tāpēc valsts vadītāju izvēlas korporācijas, viņam nav ne tiesību, ne pilnvaru pārskatīt kādus lēmumus. Tā notika arī ar Trampu, kad viņš kļuva par prezidentu.

- Agrāk viņš daudzus gadus arī bija ģenerāldirektors...

- Pilnīgi pareizi! Šo posteni viņš ir saglabājis. Tramps gribēja sekot savai politikai, īstenot to, un teju vai bija spiests par to samaksāt – atsauciet atmiņā impīčmenta tēmu. Trampam nācās norīt katru pirms vēlēšanām teikto vārdu. Tāpēc, kā jau teicu, nav jāgaida prezidenta vēlēšanas, runa ir par ģenerāldirektoru. Ja vēlaties runāt par politikas maiņu, ņemiet vērā, jums ir tāda pati direktoru padome, kas nemaina savu politiku. Ģenerāldirektors var mainīties, bet padome paliks, kāda bija, tāpēc neko negaidiet.

- Kas ietilpst šajā "direktoru padomē"? Kas ir šie cilvēki?

- Kā jau teicu, šī padome sastāv no lobiju grupām, kas iemieso dzīvē to, ko viņi vēlas, un kontrolē kongresu un citus, tostarp masu informācijas līdzekļus un tā tālāk. Tā ir dažādu korporāciju alianse, kas darbojas ASV savās savtīgajās interesēs.

- Tramps nesen atzina, ka gribējis dot rīkojumu par jūsu likvidāciju, bet toreizējs Pentagona vadītājs Metiss viņu atrunājis. Vai jūs to zinājāt? Vai veikti kādi pasākumi?

- Slepkavības ir amerikāņu darba metode, modus operandi, viņi to dara gadu desmitiem. Visā pasaulē. Tas nav nekas jauns. Tāpēc jāņem vērā, ka tādi līdzīgi plāni pastāvēja dažādu iemeslu dēļ. Konflikta apstākļos Sīrijā esam spiesti sagaidīt tādus soļus no amerikāņiem. Viņi ir okupējuši mūsu zemi, viņi atbalsta teroristus. Tas ir sagaidāms. Pat ja mums nav informācijas, tam jābūt acīmredzamam.

- Atgriezīsimies pie situācijas Sīrijā. Vai jūs kandidēsiet prezidenta amatam 2021. gadā?

- Pagaidām pāragri par to runāt, priekšā vēl ir daži mēneši. Lēmumu šajā jautājumā es varu pieņemt nākamā gada sākumā.

- Interesanti. Jūs apsveicāt Aleksandru Lukašenko ar inaugurāciju Baltkrievijā. Varbūt jūs saskatāt līdzību starp Lielbritānijas un ASV izmantotajām politiskajām tehnoloģijām baltkrievu opozīcijas atbalstam un metodēm, ko piemēroja pret Sīriju informācijas karā?

- Es nosūtīju apsveikumu prezidentam Lukašenko, tas ir normāli. Kas attiecas uz Baltkrievijā notiekošo: neatkarīgi no abu valstu - Sīrijas un Baltkrievijas - līdzības vai atšķirībām, neatkarīgi no tā, vai valstī notiek reāls vai mākslīgi radīts konflikts, kamēr Rietumi nemainīs savu hegemonijas politiku, tie turpinās iejaukties lietās visā pasaulē. Ja jums valstī ir problēma, lai kāds būtu tās mērogs, Rietumi iejauksies. Ja tas ir iekšējs process, viņi to padarīs par starptautisku, tikai lai iejauktos un ielīstu jūsu darīšanās. Ja jums nav problēmu, viņi darīs visu iespējamo, lai to izveidotu un padarītu par starptautisku - lai iejauktos jūsu darīšanās. Tāda ir Rietumu politika.

Hmerimimas aviobāze
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Tāpēc runa nav par to, kas notiek Baltkrievijā. Jebkurā valstī - Sīrijā, Baltkrievijā, jūsu valstī - ir savas problēmas. Vai Rietumiem ir tiesības iejaukties vai ne? Lūk, tam mums jāpretojas.

Atgriezīsimies pie jūsu jautājuma. Jā, tā pati rīcība, tā pati stratēģija, tā pati taktika. Vienīgā atšķirība – izmantotie termini un virsraksti. Vienus virsrakstus tie izmanto Krievijai, citus – Venecuēlai, trešos – Sīrijai un tā tālāk. Tātad runa nav par Baltkrieviju, runa ir par Rietumu uzvedību un nākotnes stratēģiju, jo viņi domā, ka Krievijas, Ķīnas un citu spēku celšanās pasaulē tiem rada eksistenciālus draudus, un vienīgais veids, kā tiem varētu pretoties, ir radīt haosu visā pasaulē.

- Jūs jau minējāt koronavīrusu, tā sekas visai cilvēcei. Vai kāds no Sīrijas valdības ar to izslimojis? Varbūt jūs pats?

- Paldies Dievam, nē. Un es nedomāju, ka kāds no mūsu valdības bijis inficēts.

- Tas gan ir labi. Vai jūs vēlētos vakcinēties ar Krievijas vakcīnu?

- Protams, ka šajos apstākļos ikviens gribētu vakcinēties no šī bīstamā vīrusa. Kā noprotu, šī vakcīna vēl nav pieejama starptautiskajā tirgū, bet mēs grasāmies apspriest ar Krievijas varas iestādēm, kad to varētu piegādāt Sīrijai. Tas ir ļoti svarīgi.

- Jā, Krievija jau paziņoja, ka vakcīna var kļūt pieejama mūsu starptautiskajiem partneriem...

- Runāja, ka tā var būt pieejama novembrī.

- Vai jūs vēlaties pieprasīt Krievijas vakcīnas piegādi?

- Noteikti jā. Tagad tas ir nepieciešams.

- Kādā daudzumā?

- Tas atkarīgs no tā, kāds vakcīnas daudzums būs pieejams. Mums ir jāaprunājas arī ar Sīrijas veselības aprūpes institūcijām.

- Tātad jūs plānojat detalizētas sarunas ar Krievijas iestādēm?

- Protams. Noteikti. Visi Sīrijā interesējas par Krievijas vakcīnu un par to, kad tā būs pieejama.

- Vai Sīrija uzsāks tiesas procesu pret "Baltajām ķiverēm?" Vai, jūsuprāt, jābūt starptautiskai izmeklēšanai? Varbūt ar ANO atbalstu?

- Kad notiek noziegums, tiek tiesāts nevis nazis vai kāds cits ierocis, bet noziedznieks. Šajā gadījumā "Baltās ķiveres" ir tikai instruments, līdzeklis, ierocis, ko izmantoja terorisms. Tos izveidoja Lielbritānijas valdība, atbalstīja ASV un, protams, Francija un citas rietumvalstis, bet izmantoja Turcija. Visi šie režīmi ir "Balto Ķiveru" īstie aizbildņi, tāpēc tie būtu jāsauc pie atbildības pirms "Baltām ķiverēm".

- Bet varbūt attiecībā uz "Baltajām ķiverēm" tāpat ir jābūt konkrētiem soļiem? Vai tās joprojām turpina savu darbību?

Jā, protams, viņi ir noziedznieki. Par citu es pat nerunāju. Pirms "Baltajām ķiverēm" tā bija "An Nusra"*. Pieejami video ieraksti ar šiem noziedzniekiem, fotogrāfijas. Viņi jātiesā Sīrijā. Bet, kad jūs runājat par "Baltām ķiverēm", kā par organizāciju, tā tika izveidota Rietumos. Cilvēki tajā ir noziedznieki, bet "Baltās ķiveres" ir Rietumu institūts, ekstrēmistiskā teroristiskā organizācija uz "An Nusras"* pamata.

- Jūs sakāt, ka amerikāņu un turku armiju klātbūtne Sīrijā ir nelikumīga. Ko jūs darīsiet, lai to izbeigtu?

- Tā ir okupācija. Šajā situācijā mums ir jāizdara divas lietas: pirmkārt, ir jāatbrīvojas no iegansta, ko viņi izmanto okupācijai, proti, no teroristiem, šajā gadījumā – no "Islāma valsts"*. Lielākā daļa pasaules zina, ka ISIS* izveidoja un atbalsta amerikāņi, viņi dod uzdevumus, tāpat kā jebkuram citam amerikāņu spēkam. Jāatbrīvojas no šī iegansta, tāpēc teroristu iznīcināšana Sīrijā ir mūsu galvenā prioritāte.

- Ko jūs domājat par ASV un Sīrijas kurdu vienošanos par naftas ieguvi? Vai kaut ko darāt šajā kontekstā?

- Tā ir laupīšana, un vienīgais veids, kā to apturēt, ir atbrīvot mūsu teritorijas. Pretējā gadījumā, nekādi pasākumi nevarēs viņus apturēt, jo tie ir laupītāji. Jūs nevarat apturēt zagli, kamēr neiesēdināsiet viņu cietumā vai kaut kādā veidā neapturēsiet viņu, izolējot no tās teritorijas, kur viņš var laupīt. Tāpat jārīkojas ar šiem zagļiem. Tie ir jāpadzen no reģiona, tas ir vienīgais veids. Un Sīrijas valdībai ir jākontrolē katra Sīrijas daļa, lai situācija normalizētos.

- Un pēdējais jautājums. Vai ir kaut kas, ar ko jūs lepojaties? Ko jūs nožēlojat, domājot par to, kas izdarīts, kas - ne?

- Kara laikā?

- Jūsu prezidentūras laikā.

- Te jāredz atšķirība starp politiku un tās realizāciju. Runājot par politiku, jau no paša sākuma mēs teicām, ka grasāmies uzklausīt Sīrijas tautu, tāpēc 2012. gadā reformējām Konstitūciju.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Mēs teicām, ka cīnīsimies ar teroristiem un pēc desmit gadiem turpinām to darīt. Mēs teicām, ka mums jāsaglabā mūsu neatkarība – nacionālā neatkarība, un tas ir tas, par ko mēs cīnāmies, un mums ir jāveido savienība ar mūsu draugiem. Attiecībā uz šo politiku es domāju, ka mums bija taisnība. Runājot par neuzticību Rietumiem, mums bija taisnība daudzās frontēs.

Runājot par politikas īstenošanu, runa ir par taktiku, par daudzām lietām, par kurām var teikt, ka tās bija kļūdainas. Piemēram, vai bija pareizi izlīgšanas mēģinājumi? Es tā saku, jo dažos rajonos amnestētie cilvēki tomēr nedzīvo saskaņā ar likumu. Tātad jūs varat teikt, ka tas bija nepareizi, bet patiesībā izlīgums bija ļoti svarīgs solis. Es nedomāju, ka mēs esam kļūdījušies politikas ziņā. Taču realizācijā ir virkne kļūdu, dažreiz pat katru dienu.

- Prezidenta kungs, mūsu intervija tuvojas noslēgumam. Liels paldies par atklātību!

- Paldies! Paldies, ka atbraucāt uz Sīriju.

- Liels paldies jums.

 

*Teroristisks grupējums, kas aizliegts Krievijas Federācijā un dažās valstīs

46
Tagi:
Krievija, Sīrija, Bašars Asads
Pēc temata
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu
Protesta akcija Rīgā, foto no arhīva

Naudas sodu ražas nebūs: Rīgas policisti sola nerīkot masku reidus

0
(atjaunots 17:32 30.10.2020)
Rīgas policisti apsolīja, ka nerīkos speciālus masku režīma pārkāpēju atklāšanas reidus. Atgādinām, ka par sejas maskas nelietošanu paredzēts naudas sods no 10 līdz 50 eiro.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuri paredz naudas sodu ieviešanu par masku režīma neievērošanu publiskās vietās. Naudas sods par atteikšanos lietot sejas masku sastādīs no 10 līdz 50 eiro, tiesa, pārkāpējs varēs iztikt arī ar brīdinājumu. Policijas darbinieki uz vietas lems, ko lai dara ar pārkāpēju. Tiks vērtēta viņa rīcības bīstamības pakāpe.

Bet policisti sola, ka speciāli nemedīs šādus pārkāpējus. Masku reidi sabiedriskās vietās netiek plānoti, vēsta Mixnews.lv.

Taču masku režīma ievērošanu policija tomēr uzraudzīs, bet tas būs ierastās patrulēšanas laikā, pastāstīja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Pēc viņa sacītā, policisti nesodīs visus pēc kārtas. Katrs šāds pārkāpums tiks vērtēts individuāli – laiks, notikuma vieta, apstākļi, tai skaitā subjektīvie.

Tāpat policijā atzīmēja, ka viņu kadru resursi nav neierobežoti, lai būtu iespēja piešķirt atsevišķus cilvēkus reidu rīkošanai. Ja pavasarī policijai vēl bija iespēja īstenot šādas speciālās pārbaudes, tad tagad, kad skolās notiek mācības, policistiem nākas nodarboties arī ar patrulēšanu pie mācību iestādēm.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, Latvijas iedzīvotājiem ir jālieto sejas aizsargmaska (vienreizējā lietojuma vai daudzreizējā lietojuma) sabiedriskajā transportā, kultūras un tirdzniecības iestādēs, citās pakalpojumu sniegšanas vietās (DUS, pasts utt.). Lakati un šalles, kurus pavasarī bija ļauts lietot maskas vietā, rudens viļņa laikā tika atzīti par nepiemērotu aizsardzību pret Covid-19. No sejas masku lietošanas ir atbrīvoti bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī personas, kuras nevar valkāt sejas masku veselības apsvērumu dēļ.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, policija, Latvija
Pēc temata
No Rīgas transporta katru dienu izsēdina piecdesmit cilvēkus bez sejas maskām
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Policijas funkcijām ir jābūt apmaksātām: veikali nevēlas uzraudzīt sejas masku režīmu
Latvijā ieviesīs naudas sodus par masku nelietošanu: apmēru policija noteiks uz vietas