Bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, valsts sekretārs un Nobela miera prēmijas laureāts Henrijs Kisindžers.

Henrijs Kisindžers: koronavīrusa pandēmija uz visiem laikiem mainīs pasaules kārtību

116
(atjaunots 11:51 11.04.2020)
ASV pienākums ir pasargāt savus pilsoņus no slimībām un vienlaikus steidzami sākt plānot, kāda būs dzīve jaunajā laikmetā, uzskata bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, valsts sekretārs un Nobela miera prēmijas laureāts Henrijs Kisindžers.

Covid-19 pandēmijas sirreālistiskā atmosfēra man atgādina iespaidus, ko guvu jaunībā, būdams 84.kājnieku divīzijā Otrā pasaules kara laikā. Tagad, tāpat kā 1944. gada beigās, ir slēptu briesmu izjūta, kas draud ne atsevišķam cilvēkam, bet visiem, un izsita kareivjus no mūsu rindām bez kādas loģikas un nodarīja milzu kaitējumu visiem. Tomēr pastāv arī liela starpība starp to laiku un tagadējo, stāsta bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, valsts sekretārs un Nobela miera prēmijas laureāts, 96 gadus vecais Henrijs Kisindžers savā rakstā Wall Street Journal. To pārpublicēja portāls InoSMI.

Toreiz ASV pretestība bija ļoti liela, pateicoties vienam nacionālajam mērķim. Tagad mēs dzīvojam sašķeltā valstī, un mums vajadzīga tālredzīga un efektīva valdība, lai pārvarētu briesmas – tās sava mēroga un globalitātes ziņā izrādījušās neredzētas. Sabiedriskas solidaritātes labad ir jāsaglabā sabiedrības uzticība. Tas nepieciešams, lai saglabātu labas attiecības starp sabiedrības slāņiem un pie viena – mieru un stabilitāti visā pasaulē.

Nācijas saglabājas un plaukst, pateicoties tam, ka to iestādes (institūti) spēj paredzēt tuvojošos nelaimi, uzvarēt to un pēc tam atjaunot stabilitāti. Kad beigsies Covid-19 pandēmija, daudzu valstu institūtiem tiks pasludināts spriedums: "Jūs esat izgāzušies." Nav svarīgi, cik taisnīgs būs tāds spriedums. Galvenais ir cits: pasaule nekad vairs nebūs tāda, kā pirms koronavīrusa. Tagad strīdi par pagātni ir bezjēdzīgi – tie tikai traucē mums darīt to, kas ir jāpaveic.

Koronavīruss uzbrūk ar neredzētu spēku un zaudējumu mērogu. Tā paplašināšanās aug eksponentē: inficēto skaits ASV dubultojas ik pēc piecām dienām. Tagad, kad rakstu šos vārdus, zāļu no šīs ligas nav un pagaidām nav gaidāmas. Medicīniskās tehnikas piegāde nav pietiekama, lai cīnītos ar augošajiem inficēšanās viļņiem. Intensīvās terapijas palātas nonākušas uz kolapsa sliekšņa. Testēšana vēl joprojām nav atbilstoša savu nelielo apjomu dēļ – tie neatbilst infekcijas mērogam. Bet efektīvu vakcīnu nāksies gaidīt vēl 12-18 mēnešus.

ASV administrācija itin labi tika galā ar darbu, lai izvairītos no tūlītējas katastrofas. Kopumā tās darbs tiks vērtēts saskaņā ar rezultātu: cik ātri izdosies apturēt vīrusa izplatīšanos un pēc tam padzīt to, lai izdotos saglabāt amerikāņu ticību valdības spējām vadīt valsti. Pie tam centieni pārvarēt krīzi, lai cik spēcīgi tie būtu, nedrīkst slēpt no mums neatliekamu mērķi – līdztekus infekcijas apkarošanai strādāt pie "pēcvīrusa" pasaules kārtības.

Līderi cīnās ar krīzi valstiskā līmenī, taču tās graujošās sekas visai cilvēcei nezin robežu. Zaudējums sabiedrības veselībai būs īslaicīgs, toties vīrusa radītais politiskais un ekonomiskais haoss var vilkties paaudzēm ilgi. Neviena valsts, arī ne ASV, nevarēs tikai saviem spēkiem vien pārvarēt krīzi. Pašreizējo problēmu risināšanai jānotiek līdztekus globālajai sadarbības programmai. Ja mums neizdosies paveikt gan vienu, gan otru, nonāksim pie ļaunākā varianta – grautiņa tagadnē un nākotnē.

Mācība, ko sniedza Māršala plāns un Manhetenas projekts, liek ASV strādāt trijos virzienos. Pirmkārt, nepieciešams pastiprināt globālo pretestību infekcijas slimībām. Medicīnas triumfs, kā vakcīnas pret poliomielītu un baku likvidēšana, diagnostika ar mākslīgā intelekta palīdzību ir iemidzinājis mūsu modrību. Mums vajadzīgas jaunas tehnoloģijas infekciju kontrolei, kā arī atbilstošas vakcīnas, ko turklāt pielietot milzīgām iedzīvotāju masām. Pilsētām, štatiem un reģioniem ir jāsagatavojas aizsargāt iedzīvotājus, izmantojot medicīnas iekārtu krājumus, plānojot darbības ārkārtas situācijā un strādājot zinātnes avangardā.

Komunarkas slimnīca Maskavā, foto no arhīva
© Sputnik / Press Service of the Moscow Department of Health

Otrkārt, mums jāpacenšas dziedēt pasaules ekonomikas brūces. Pasaules līderi ir guvuši milzu mācību no 2008. gada finanšu krīzes. Tagadējā krīze ir sarežģītāka: krampjainā ražošanas samazināšanās epidēmijas rezultātā ātruma un mērogu ziņā nezin analogus vēsturē. Un sabiedrības veselības uzturēšanai nepieciešamie pasākumi, tādi, kā cilvēku tiešas saskares aizliegums, skolu un uzņēmumu slēgšana tikai pavairo ekonomisko zaudējumu radītās sāpes. Mūsu programmām ir jāmīkstina ietekme, ko uz cilvēces vieglāk ievainojamajām vietām atstāj augošais haoss.

Treškārt, mums ir jāsaglabā liberālās pasaules kārtības principi. Jā, mūsdienu valdību tālā atmiņā vienmēr saglabājas jebkuras varas pirmtēls: pilsēta aiz sienām, ko sargā vareni vadoņi, dažkārt – despotiski, dažkārt – žēlsirdīgi, tomēr vienmēr gatavi aizsargāt savu tautu no ārējā ienaidnieka. Apgaismības laikmeta domātāji šo koncepciju papildināja, norādot, ka uz likuma pamata celtas valsts mērķis ir apmierināt iedzīvotāju pamatvajadzības: dāvāt drošību, kārtību, ekonomisko uzplaukumu, justīciju. Atsevišķas personas nevar nodrošināt visus šos labumus bez valsts. Un lūk, kas notika pēc pandēmijas sākuma – pēkšņi atdzīvojies un sakustējies anahronisms. Atdzimušas pilsētas aiz sienām. Un tas notika brīdī, kad uzplaukums visvairāk atkarīgs no globālās tirdzniecības un cilvēku brīvas pārvietošanās.

Šajos apstākļos pasaules demokrātijām īpaši svarīgi ir cīnīties ar šo "pilsētas aiz sienas" tēlu, aizsargāt un stiprināt Apgaismības vērtības. Vispārēja izvēle par labu glābjošai varai, nevis leģitīmam haosam, var radīt plaisu senajā "sabiedriskajā darījumā" ("sociālais kontrakts" – Apgaismības laika filozofu termins, ko izmantoja jau Ļevs Tolstojs romānā "Karš un miers" – red.). Mums vajadzīgais kontrakts izrādīsies lauzts gan ASV, gan starptautiskā mērogā. Tomēr tagad nav īstais laiks tūkstoš gadus ilgajam strīdam par izvēli: glābjošā vara vai neefektīva tieksme visu darīt pēc likuma. Šo dilemmu mēs pandēmijas laikā neatrisināsim. Tagad mums vajadzīga vispārēja pašierobežošanās – gan iekšpolitikā, gan starptautiskajā diplomātijā. Ir jānosprauž prioritātes.

Toreiz, Otrā pasaules kara gados, pēc cīņām Eiropā mēs nonācām pie augošas labklājības un cilvēciskās cieņas pasaules. Bet tagad mēs dzīvojam epohālā laikmetā. Tas ir izaicinājums, ko mums metusi vēsture – būvēt nākotni, cīnoties ar krīzi. Izgāšanās var novest pie globāla ugunsgrēka.

116
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (767)

Ziema ir tuvu: Rīgā uzsniga pirmais sniegs

20
(atjaunots 18:36 01.12.2020)
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
Burtiski pirms kalendārās ziemas sākuma Latvijas galvaspilsētā uzsniga pirmais sniegs.

Pirmais sniegs izkrita Rīgā gandrīz dabas paredzētajā laikā – dienu pirms kalendārās ziemas sākuma. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, šosezon aukstu un sniegainu dienu Latvijā nebūs daudz – nokrišņi šoziem gaidāmi pārsvarā pelēcīga lietus veidā. Līdz ar to šis brīdis ir vērtīgāks, kad baltais sniegs delikāti apsedza Rīgas mājas un akurāti apbēra galvaspilsētas ielas. Pirmais sniegs Rīgā – Sputnik fotoreportāžā.

20
  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziemassvētku noskaņojumam Latvijas galvaspilsētai acīmredzami trūkst kārtīga sniega

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmajam sniegam neizdevās aizkavēties Rīgas ielās uz ilgāku laiku

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Brīnumaina aina parādījās uz Doma baznīcas jumta

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Tos, kas neslinko pagrozīt galvu, sagaida interesanti skati gan virs galvas…

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    …gan zem kājām.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Doma laukumā, Rīgā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pārdevēja Rīgas veikala skatlogā ar Ziemassvētku rotājumiem

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vecrīga saposusies, pievienojot balto krāsu acīm pierastajai ainavai

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas putni atstāja savas pēdas pirmajā sniegā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Vecrīgā.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauns elements pie Latvijas Nacionālās operas ēkas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu iela, skats uz Pulvertorni

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: pilsētas kaija

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: laukums pie Latvijas Nacionālās operas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece un viņas suns priecājas par ilgi gaidīto sniegu pilsētā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāli

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Latvijas Universitāti un Rīgas kanālu

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu un Teātra ielu stūris

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauniete kādā Rīgas ielā šosezon pirmā sniega laikā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Brīvības piemineklis

Tagi:
sniegs, Rīga, fotolente
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins

Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes

139
(atjaunots 10:41 07.11.2020)
Sergejs Nariškins intervijā "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja par ĀID operatīvajām iespējām iegūt nozīmīgu informāciju un par to, kā Rietumi "projicē" uz Krieviju savus centienus destabilizēt situāciju Baltkrievijā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins sarunā ar mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu skara arī koronavīrusa izcelsmes tēmu, un pastāstīja par to, kā izlūkošanas dienests piedalās cīņā ar jauno infekciju.

- Situācija ar blogera Navaļnija "saindēšanu" sacēla lielu kņadu. Vai Ārējās izlūkošanas dienests nodarbojās ar šo tematu, un kas tad īsti notika, kādā mērā izrādījās iesaistīti rietumu specdienesti un kādā posmā viņi toreiz iesaistījās?

- Mēs vadāmies, mums ir jāvadās pēc tā, ka Krievijas ārsti Omskā veica visdziļāko izmeklējumu kompleksu.

- Jūs to zināt, vai vienkārši vadāmies pēc tā apriori?

- Mēs to zinām, un jūs to zināt.

- Es ļoti uzmanīgi ar to nodarbojos, es to zinu.

- Brīdī, kad blogeris Navaļnijs atradās Krievijas Federācijas teritorijā, viņa bioloģiskajos materiālos nebija kaut kādu toksisku vielu, vēl jo vairāk indīgu vielu klātbūtnes. Kas notika pēc tam, kad viņš nokļuva sākumā uz vācu lidmašīnas klāja, un pēc tam jau Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā – tas ir jautājums. Mūsu attiecīgie dienesti, jeb tieši Ģenerālprokuratūra vairākkārt sūtīja pieprasījumus, nesaņemot nevienu atbildi. Vācija klusē, tātad, ir, ko slēpt.

Godīgi atzīšos, ka mums nav apstiprinātu specdienestu dalības pierādījumu. Šajā visā situācijā, visā šajā provokācijā.

Jā vēlaties, es jums pirmo reizi arī par netiešiem datiem pateikšu. Aptuveni pirms gada mēs saņēmām informāciju – un tā ir pārbaudīta – par to, ka kādas NATO valsts teritorijā – uzreiz pateikšu, ka tā nav Vācija, notika sanāksme ar specdienestu pārstāvju dalību. Tur tika apspriests jautājums, kādā veidā atbalstīt un atdzīvināt protestu kustību Krievijā, kura pavisam sarāvusies un tuvojas nulles atzīmei.

Ziniet, kā viens no variantiem, mehānismiem nopietnā līmenī tika apspriests jautājums par tā saucamo "sakrālo upuri". Turklāt bija runāts par to, ka būtu labāk, lai šis te "sakrālais upuris" būtu no opozīcijas līderu skaita.

- Es saprotu. Manuprāt, visas šīs saindēšanas – vispār ir tāda rietumu kultūra, kopš Senās Romas laikiem. Un viņi projicē savu kultūru uz mums. It kā mums arī būtu jāindē. Un ko līdz kas notiek – parādās saindēšana. Ar Kara-Murzu tā bija, piemēram. Pēc tam neapstiprinājās, pat amerikāņu mediji noliedza šo versiju. Bet vai jūs prognozējat kaut kādus jaunus notikumus ar saindēšanām? Jo tas it kā jau ir ierasta lieta? Vai jums ir kaut kādi netieši dati?

- Netiešu datu, ka viens vai otrs upuris jau ir apzīmēts, nav. Bet, kā jūs teicāt, un diemžēl patiešām tā ir, šo instrumentu mūsu rietumu oponenti laiku pa laikam izmanto. Tāpat, kā viņi izmantoja to bijušajā Dienvidslāvijā, Ukrainā.

- Koronavīrusa izcelsme. Jums ir precīza informācija šajā sakarā? Avots?

- Jūs gribat zināt, kāda ir tā izcelsme – mākslīga vai dabiska?

- Tas visus šobrīd, protams, uztrauc. Es saprotu, ka daudzi jau ir atbildējuši, bet jums ir visprecīzākās ziņas.

- Tik pamatotu un ticamu datu par to, ka tā ir cilvēka roku un cilvēka intelekta produkcija, nav. Tādēļ mēs sliecamies pie tā, ka tas ir dabiskas izcelsmes produkts.

- No Savienotajām Valstīm dažkārt skan apsūdzības, ka Krievija liek šķēršļus vakcīnas izstrādei Amerikā. Cik vispār ir liels pamats šādām apsūdzībām?

– Nu nē, protams, šāda pamata nav. Tās ir muļķības, tā ir tikai un vienīgi iespēja kaut kā slēpt savus trūkumus. Jā, pastāv acīmredzami trūkumi Savienoto Valstu veselības aprūpes sistēmā. Un lūk, šajos mēnešos, kad plosās koronavīruss, šādi trūkumi ir nākuši gaismā.

- Taču pastāv burvju nūjiņa – Krievija, uzreiz čiks un viss. Vienmēr var pieķerties tam, vienmēr var novelt visu uz Krieviju.

– Jā, ka tā ir Krievijas ietekme, Krievijas draudi. Pastāv arī "Ķīnas ietekme, "Ķīnas draudi".

– Notiekošais Baltkrievijā rada uztraukumu. Kāda ir jūsu prognoze par to, kas tur notiks? No otras puses, jums taču ir jāsniedz ne vien prognoze, bet arī rekomendācijas.

– Par mūsu dalību?

– Jā.

– Mēs sniedzam redzējumu no tā saucamā rietumu stūra – kā rietumu puse skatās uz šiem procesiem, analizē, vērtē, kādus pasākumus veic, lai sašūpotu situāciju Baltkrievijā, un savus vērtējumus sniedzam, tostarp saviem baltkrievu kolēģiem.

– Padalīsieties?

– Ar kolēģiem jau padalījos.

– Bet ar mums?

– Pagaidām nē.

– Bet vai drīkst apgalvot, ka rietumu specdienesti, kuri, neapšaubāmi, tur strādā – un es ceru, ka jums ir ne tikai netieši dati šajā sakarā, – uz Baltkrievijas piemēra apgūst destabilizācijas metodes, kuras pēc tam tiks izmantotas arī Krievijā?

– Nu tas ir acīmredzami – tas, ka mūsu rietumu oponenti cenšas projicēt situāciju Baltkrievijā uz Krievijas Federāciju. Bet, jāatzīst, kaut kādas inovācijas Baltkrievijā netika atzīmētas. "Krāsaino revolūciju" tehnoloģijas ir zināmas sen un tika pielietotas pēdējo 20-30 gadu laikā daudzās jo daudzās pasaules valstīs.

– Tātad jums gribējās pateikt – "garlaicīgi, meitenes"?

– Nekā jauna. Un nekā laba, protams, tajā nav. Mēs, bez šaubām, ar uztraukumu attiecamies pret notikumiem Baltkrievijā, mēs cenšamies pateikt priekšā mūsu kolēģiem, kā jau es teicu, to, ko domā, ko dara rietumu oponenti, un ceram, ka šī pieredze būs noderīga.

– Sergej Jevgeņjevič, jūs bijāt pirmais – vismaz Krievijā, – kurš paziņoja, ka Karabahas kara zonā piedalās kaujinieki-teroristi, tai skaitā no Tuvajiem Austrumiem, pirmām kārtām, no Sīrijas. Kādi jums ir dokumentāli apliecinājumi tam? Un vai tie ir tieši vai netieši?

– Bija precīzi dati.

– Un lūk šobrīd sīrietis, kuru parādīja Armēnijas puse, – tas arī apstiprina jūsu datus.

– Nu, šos datus mēs saņemam no dažādām valstīm, no dažādiem avotiem un no dažādiem mūsu partneriem, partneru dienestiem Tuvajos Austrumos, Vidējos Austrumos.

– Pirms desmit dienām prezidents Putins pateica, ka Armēnija un Azerbaidžāna mums ir "vienlīdzīgi partneri", precīzs citāts. Mums ir dažāds sadarbības raksturs ar šīm valstīm, taču kopumā viņš izteicās šādi. Vai jūs sadarbojaties ar kolēģiem no Azerbaidžānas?

– Mums ir sakārtots sadarbības mehānisms ar visu NVS telpas valstu specdienestiem, izlūkošanas dienestiem, tai skaitā ar Azerbaidžānas Ārējās izlūkošanas dienestu un ar Armēnijas Nacionālās drošības komitejas apakšvienību, kura nodarbojas ar izlūkošanu.

– No nesen atslepenotajiem Ārējās izlūkošanas dienesta dokumentiem var secināt, ka Lielbritānija Otrā pasaules kara gados centās iesaistīt Turciju karadarbībās. Jūsu kolēģis Ričards Mūrs, viņš taču bija vēstnieks Turcijā, un brīvi runā turku valodā, ir pazīstams kā Erdogana draugs. Pat pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā viņš saglabāja šo draudzību.

Borisam Džonsonam ir grūti sarunāties ar Erdoganu, jo viņš rakstīja aizvainojoša rakstura dzejoļus par viņu, iesniedza tos konkursos un pat saņēma balvas. Un līdz ar to, komunikācija starp Lielbritāniju un Turciju notiek pēc līnijas Ričards Mūrs – Erdogans. Vai ir kopīga interese? Cik lielā mērā Lielbritānija un Turcija šobrīd ir sasaistītas, un vai to specdienesti sadarbojas Karabaha karā? Kā tie koordinē darbības?

– Turcijas izlūkošanas dienesta darbu mēs izjūtam, redzam atsevišķus šī darba elementus. Kas skar britu izlūkdienestu – par britiem es neko tādu nevaru pateikt.

– Neizjūtat tur, Kalnu Karabahā?

– Nē.

– Milzīgs paldies jums, Sergej Jevgeņjevič, par tik dziļu, atklātu un labvēlīgu interviju. Sveicu jūs lielā profesionālā jubilejā – ĀID simtgadē.

– Paldies!

139
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, Sergejs Nariškins
Pēc temata
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests: ASV cenšas kavēt KF un ĶTR sadarbību
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Nariškins: kārtīgiem politiķiem ir bīstami atrasties EPPA
Irānas karogs. Foto no arhīva

Teherāna uzskata, ka Vašingtona atgriezīsies pie kodoldarījuma

0
(atjaunots 09:11 04.12.2020)
2018. gada maijā Savienotās Valstis ar vienpusēju lēmumu izstājās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu un ieviesa pret to sankcijas.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Teherāna cer, ka ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atkal iekļaus ASV kodoldarījumā, ekskluzīvā intervijā Sputnik pastāstīja Irānas vēstnieks Baltkrievijā Saids Jari.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu.

Vairākus mēnešus ilgās pārrunas noslēdzās ar Kopīgā visaptverošā rīcības plāna pieņemšanu. Tā izpilde anulēja pret Irānu vērstās ekonomiskās un finansiālās sankcijas no ANO Drošības padomes, ASV un ES puses.

Darījums nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā Savienotās Valstis ar vienpusēju lēmumu izstājās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu un atjaunoja pret to vērstās stingrās sankcijas.

"Mēs sagaidām, ka demokrāti labos Trampa kļūdas. Ceram, ka amerikāņi atkal sāks pildīt savas starptautiskās saistības," paziņoja Irānas vēstnieks Baltkrievijā.

Pēc viņa vārdiem, Tramps vienpusēji pieņēmis lēmumu izstāties no KVRP. Viņš negatīvi iespaidoja ne tikai kodoldarījumu, bet arī daudzus citus starptautiskos līgumus.

"Mēs, protams, nekad nevarēsim aizmirst amerikāņu noziedzīgos nodarījumus pret irāņu tautu. Viņu spiediens – stingrākās sankcijas pret Irānu – turpinās. Mēs uzskatām, ka amerikāņiem nevar uzticēties un paļauties uz viņiem," diplomāts atzīmēja. 

Viņš norādīja, ka Irāna atzinīgi novērtēs amerikāņu soli, ja ASV atgriezīsies pie savām starptautiskajām saistībām. "Mēs ceram, ka tā notiks. Domājams, demokrāti rīkosies prātīgāk nekā Tramps. Ceram, ka tā notiks ne tikai attiecībā pret Irānu, bet arī pret Baltkrieviju," uzsvēra vēstnieks.

"Atgriešanās pie KVRP un visām savām starptautiskajām saistībām ir saprātīga politika. ASV ir jāciena starptautiskās saistības, ko tās uzņēmušās," piezīmēja Irānas diplomāts.

0
Tagi:
Irāna, ASV
Pēc temata
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa