Ņujorkā ir ieviesta ārkārtas situācija sakarā ar koronavīrusu

"Valdības šausmīgie padomi". Ņujorka gatavojas katastrofai

144
(atjaunots 17:04 26.03.2020)
Viss notika dažu dienu laikā: viena no visblīvāk apdzīvotajām pasaules pilsētām ir gluži vai izmirusi.

Vispirms tika slēgti muzeji, bāros iestājās klusums. Pēc tam uz mājām sūtīja "baltās apkaklītes". ASV finanšu un tirdzniecības centram – Ņujorkai uzbrucis koronavīruss. Pirmdien štatā bija 21 tūkstotis inficēto, no viņiem 12 399 – megapolē. Taimskvērs un Centrālais parks ir tukši, iedzīvotāji paklausīgi sēž mājās, mediķi gatavojas ļaunākajam. Par to, kā "Lielais ābols" pārcieš krīzi, portāla RIA Novosti korespondente Sofja Meļņičuka uzzināja no aculieciniekiem.

Ābols ir tukšs

"Atceros, 7. martā gājām uz hipermārketu, darbinieki dezinficēja ratiņu rokturus, daži bija maskās un cimdos. Pašā Ņujorkā vēl nekas nenotika, taču uz ziņām cilvēki reaģēja nervozi," stāstīja megapoles iedzīvotāja Elizabete Ordena.

© Sputnik / Брайан Смит
Ņujorkā ir ieviesta ārkārtas situācija sakarā ar koronavīrusu

Viņu apciemoja draudzene, abas aizgāja uz Mūsdienu mākslas muzeju, pēc tam – uz populāru bāru uz jumta. "Jau toreiz bija aizdomīgi klusi, bija neomulīgi, - atceras meitene. – Ceturtdienas vakars, parasti šajā laikā visur ir tusiņi, bet bārā bija gandrīz tukšs."

Situācija strauji gāja uz priekšu. Nākamajā dienā kompānija, kurā strādā Elizabetes vīrs, lika personālam strādāt attālināti. Vienkārši nevienu neielaida ofisā.

Muzeji tika slēgti. Karantīna nebija izsludināta oficiāli, bet atmosfēra bija nomācoša. Pilsētnieki steidza uz ārpilsētas mājām, tumšie logi mājās vakaros modināja bažas. Arī Ordenas ģimene aizbrauca uz citu štatu.

Lielpilsēta ir tukša. Brodvejā nav rindu pie kasēm, Taimskvēra kāpnes ir nožogotas. Kaut kur vēl dzirdams saksofons – spēlē ielu muzikants, taču gandrīz neviens viņu neklausās. "Mēs it kā esam filmā "Parītdiena". Ņujorka ir izmirusi," saka Elizabete.

© Sputnik / Брайан Смит
Ņujorkā ir ieviesta ārkārtas situācija sakarā ar koronavīrusu

Karantīna pilsētā sākās 22. martā. strādā tikai vitāli nepieciešami dienesti un uzņēmumi. Atvērti pārtikas veikali, aptiekas, veļas mazgātavas, DUS. Restorānos un kafejnīcās ēdienu var paņemt līdzi. Atcelti daži autobusi, taču metro kursē.

Elizabetes draugs, bankas Morgan Stanley darbinieks, vēl apmeklē ofisu. Taču tagad sastrēgumstundā viņam nav jāiespiežas vagonā – tas viss ir viņa rīcībā. Pie tam parasti metro Ņujorkā ir netīrs, un pilsētā joko: bija vajadzīgs koronavīruss, lai to beidzot sakoptu. Patiešām: metro ir dezinficēts, tur valda attiecīgā smaka.

Dzīve līdzņemšanai

Bonnija Linderbauma no Augšīstsaidas ir riska grupā – viņai ir 70 gadi. Kvartāls, kurā viņa dzīvo, parasti ir ļoti kluss, taču tagad tur valda īsts nāves klusums. No penthausa logiem redzams Empire State Building. Tūristus tur, protams, nelaiž. Agrāk, vakariņojot kopā ar meitām, Bonnija dažkārt pasūtīja ķīniešu ēdienus kartona kārbiņās. Tagad tā ir nepieciešamība.

"Dzīve šeit ir krasi mainījusies, - viņa stāsta. – Viss ir slēgts. Cilvēki sēž mājās un turas viens no otra tālāk." Viņas lapā Facebook ir tapetes "#StayHome It could save lives" ("palieciet mājās, tas var glābt dzīvības"). "Jaunieši ne īpaši rūpīgi ievēro noteikumus," sūdzas Bonnija. Viņasprāt, tā ir lielākā problēma.

© Sputnik / Брайан Смит
Ņujorkā ir ieviesta ārkārtas situācija sakarā ar koronavīrusu

Vienlaikus viņai nav nekādu pretenziju pret valdību. Sirmgalve atbalsta Donaldu Trampu un uzskata, ka drīz vien viņš ieviesīs ārkārtas režīmu visā valstī. "Viņš lieliski tiek galā, vairākums ir absolūti apmierināts ar viņa darbu. Prezidents rāda, kā mīl savu valsti, taču gribētos, lai viņš rīkotos striktāk," viņa piebilda.

Taču Baltā nama vadītājs nesteidz. Vēl vairāk, 23. marta brīfingā viņš lika saprast, ka ierobežojumi nebūs ilgi. "Drīz vien Amerika atkal būs atvērta biznesam, - apsolīja prezidents. – Varu jums teikt: nedomāju, ka (karantīna – red.) ilgs mēnešiem ilgi."

"Ja dot vaļu ārstiem, viņi slēgtu visu pasauli. Tas var novest pie daudz lielākām problēmām, nekā tās, ar kurām mēs sākām," viņš paskaidroja.

Tomēr mediķi ir noskaņoti pesimistiski. Visā štatā ir 3 tūkstoši intensīvās terapijas vietu un 6 tūkstoši MPL aparātu. "Nebūšu pārsteigts, ka cilvēki mirs desmitiem dienā," teica pilsētas pilnvarotā persona veselības aprūpes lietās Oksiris Barbots.

Tukšas veikala letes, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Mūsu dzīve ir apgriezusies kājām gaisā, - atzina ņujorkiete Mišela Perrikona. Decembrī viņa beigusi medmāsu skolu. – ASV Vispār nav gatavas tādai pandēmijai, mediķi riskē, jo mūsu aizsardzības līdzekļi neder tādam gadījumam. Manai draudzenei, kura dežurē reanimācijā, tie pat ir beigušies. Turklāt mums liek strādāt nodaļās ar Covid-19 pacientiem vairāk nekā sešas stundas no vietas un neko nepiemaksā. Visas medmāsas ar licencēm aicina pieteikties hospitāļos brīvprātīgi, bez maksas. Pensionētos ārstus arī lūdz atgriezties darbā."

Mišela ar savu līgavaini uz laiku pārcēlušies uz Longailendu. Augustā viņiem ieplānotas kāzas, taču tagad ir grūti pateikt, vai tās notiks. Infekcijas brīdināšanas un informācijas sistēma, pēc Mišelas domām, ir veidota neadekvāti.

"Gribat paskatīties uz ASV valdības šausmīgajiem padomiem? Slimību kontroles un profilakses centra vietne iesaka aizvietot 95.tipa maskas (filtrācijas efektivitāte – virs 95% - red.) ar galvas apsējiem, tas ir nepareizi," norāda meitene.

© Sputnik / Брайан Смит
Ņujorkā ir ieviesta ārkārtas situācija sakarā ar koronavīrusu

Kopumā viņa, tāpat kā citi viņas paziņu lokā esošie jaunieši ir neapmierināti ar valdības darbībām. Mišelas līgavainis ir brīvā līguma speciālists, tāpat kā daudziem, viņam nav apdrošināšanas no darba vietas, bet kuras ir visai grūti saņemt veselības aprūpi. "Diemžēl Tramps – mēs visi viņu neieredzam – uzvarēs vēlēšanās novembrī. Bet mums ir vajadzīga pilnīga un totāla veselības aprūpes sistēmas reforma, un šī pandēmija liks padomāt par to pat konservarīvos vēlētājus," uzskata Mišela.

Viņa pati dod priekšroku demokrātam Bērnijam Sandersam, kur piedāvā valsts sistēmu "Medicīna visiem".

Nelaime visā štatā

Situāciju Ņujorkā pasliktina iedzīvotāju blīvums – 11,2 tūkstoši cilvēku uz kvadrātlikometru. Tas ir divreiz vairāk nekā Maskavā. Aptuveni 30% koronavīrusa testu štatā izrādījušies pozitīvi, bet vidējais rādītājs valstī – 8%. Kopā ASV jau fiksēti vairāk nekā 46 tūkstoši infekcijas gadījumu, 582 cilvēki miruši. Lielākais slimnieku skaits – Ņujorkā. Ņūdžersijā ir nepilni trīs tūkstoši inficēto, Vašingtonas štatā un Kalifornijā – vairāk nekā divi tūkstoši. Reģionos ar nelielu iedzīvotāju blīvumu situācija ir labāka. Rietumvirdžīnijā (30 cilvēki uz kvadrātmetru), Dienviddakotā (11) un Vaiomingā (6) – mazāk nekā 30 diagnozes. Pagaidām 16 štatos cilvēkiem liek sēdēt mājās. Galvaspilsētā – 132 gadījumi.

© Sputnik / Брайан Смит
Ņujorkā ir ieviesta ārkārtas situācija sakarā ar koronavīrusu

Te pārsvarā dzīvo un strādā valsts ierēdņi, viņus vienkāršāk lūgt pāriet pie attālināta darba, paskaidroja Vašingtonas iedzīvotāja Bella. Lielveikali un kafejnīcas gatavo ēdienus līdzņemšanai, taču pasūtījumu ir daudz, personāls netiek galā. Panikas pilsētā nav, visi izturas atbildīgi. Īpašas bažas rada tas, ka starp pacientiem ir kongresmeņi: divi Pārstāvju palātas locekļi un viens senators. Vēl 33 kongresmeņi pašizolējušies pēc kontakta ar inficētajiem.

Bizness - karantīnā

Visa valsts dzīve pāriet tiešsaistē. Pēc pandēmijas diezin vai bizness būs tāds pats, kā agrāk. Novērotāji prognozē spēcīgu ekonomisko krīzi. Dažas aplēses liecina, ka darbu jau zaudējuši vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Valdība steigšus sper soļus: finanšu sistēmā iepludina triljonu dolāru, piešķirti 100 miljoni apmaksāto atvaļinājumu pagarināšanai lielo firmu darbiniekiem.

Pagājušajā gadā tikai 4% pārtikas veikalu tirgojās internetā. Jaunākie dati liecina, ka Instacart, Walmart un Shipt lietotnes pēdējā laikā lejupielādētas par 218, 160 un 124% vairāk nekā parasti. Fitnesa centru, jogas studiju, deju un un pat velosporta sekcijas pāriet videotreniņu formātā, turklāt bieži vien – bez maksas.

© Sputnik / Брайан Смит
Ņujorkā ir ieviesta ārkārtas situācija sakarā ar koronavīrusu

Jaunajiem apstākļiem pielāgojas arī izklaides industrija. Gandrīz visi koncerti ir atcelti, zvaigznes uzstājas interneta auditorijas priekšā. Bezmaksas virtuālos šovus rīko Pink, Hosier, Coldplay.

Astotajā pašizolācijas dienā modele Bella Hadida, "skaistākā meitene pasaulē", publicēja video hostingā TikTok, kas pamazāk kļūst aizvien populārāks. Kailā Madonna rožu ziedlapiņu vannā, aprunājās par to, ka koronavīrusam nav svarīgi ne potenciālā upura ienākumi, ne popularitāte, ne atrašanās vieta. Sociālajos tīklos popularitāti iekaro tēmturis "IStayHomeFor" ("es palieku mājās dēļ…"). Aktieris Kevins Beikons to dara savas sievas dēļ, Džūlija Robertsa – savas ģimenes, mazā biznesa un veselības aprūpes darbinieku dēļ.

RIA Novosti sarunbiedri uzsver: amerikāņi situāciju uztver nopietni.

"Nevienu nenākas piespiest ievērot jaunos noteikumus, cilvēki paši izturas maksimāli atbildīgi, - uzskata Elizabete Ordena. – Pat tāds milzenis kā Manhatana. Šeit katrs cilvēks ir brīdināts, un katrs rīkojas."
144
Tagi:
koronavīruss, ASV
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (767)
Pēc temata
Histērija – tā ir norma: psihologi ar to, kā pārvarēt paniku koronavīrusa dēļ
ASV koronavīrusa epidēmijas fonā palielinās šaujamieroču pārdošanas apjomi
CNN: Kāpēc cilvēki koronavīrusa dēļ izpērk tualetes papīru
Vispasaules panika. Kas un kāpēc to radījis? Kas tagad notiks?

Ziema ir tuvu: Rīgā uzsniga pirmais sniegs

22
(atjaunots 18:36 01.12.2020)
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
Burtiski pirms kalendārās ziemas sākuma Latvijas galvaspilsētā uzsniga pirmais sniegs.

Pirmais sniegs izkrita Rīgā gandrīz dabas paredzētajā laikā – dienu pirms kalendārās ziemas sākuma. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, šosezon aukstu un sniegainu dienu Latvijā nebūs daudz – nokrišņi šoziem gaidāmi pārsvarā pelēcīga lietus veidā. Līdz ar to šis brīdis ir vērtīgāks, kad baltais sniegs delikāti apsedza Rīgas mājas un akurāti apbēra galvaspilsētas ielas. Pirmais sniegs Rīgā – Sputnik fotoreportāžā.

22
  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziemassvētku noskaņojumam Latvijas galvaspilsētai acīmredzami trūkst kārtīga sniega

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmajam sniegam neizdevās aizkavēties Rīgas ielās uz ilgāku laiku

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Brīnumaina aina parādījās uz Doma baznīcas jumta

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Tos, kas neslinko pagrozīt galvu, sagaida interesanti skati gan virs galvas…

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    …gan zem kājām.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Doma laukumā, Rīgā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pārdevēja Rīgas veikala skatlogā ar Ziemassvētku rotājumiem

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vecrīga saposusies, pievienojot balto krāsu acīm pierastajai ainavai

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas putni atstāja savas pēdas pirmajā sniegā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Vecrīgā.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauns elements pie Latvijas Nacionālās operas ēkas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu iela, skats uz Pulvertorni

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: pilsētas kaija

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: laukums pie Latvijas Nacionālās operas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece un viņas suns priecājas par ilgi gaidīto sniegu pilsētā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāli

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Latvijas Universitāti un Rīgas kanālu

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu un Teātra ielu stūris

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauniete kādā Rīgas ielā šosezon pirmā sniega laikā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Brīvības piemineklis

Tagi:
sniegs, Rīga, fotolente
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins

Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes

141
(atjaunots 10:41 07.11.2020)
Sergejs Nariškins intervijā "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja par ĀID operatīvajām iespējām iegūt nozīmīgu informāciju un par to, kā Rietumi "projicē" uz Krieviju savus centienus destabilizēt situāciju Baltkrievijā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins sarunā ar mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu skara arī koronavīrusa izcelsmes tēmu, un pastāstīja par to, kā izlūkošanas dienests piedalās cīņā ar jauno infekciju.

- Situācija ar blogera Navaļnija "saindēšanu" sacēla lielu kņadu. Vai Ārējās izlūkošanas dienests nodarbojās ar šo tematu, un kas tad īsti notika, kādā mērā izrādījās iesaistīti rietumu specdienesti un kādā posmā viņi toreiz iesaistījās?

- Mēs vadāmies, mums ir jāvadās pēc tā, ka Krievijas ārsti Omskā veica visdziļāko izmeklējumu kompleksu.

- Jūs to zināt, vai vienkārši vadāmies pēc tā apriori?

- Mēs to zinām, un jūs to zināt.

- Es ļoti uzmanīgi ar to nodarbojos, es to zinu.

- Brīdī, kad blogeris Navaļnijs atradās Krievijas Federācijas teritorijā, viņa bioloģiskajos materiālos nebija kaut kādu toksisku vielu, vēl jo vairāk indīgu vielu klātbūtnes. Kas notika pēc tam, kad viņš nokļuva sākumā uz vācu lidmašīnas klāja, un pēc tam jau Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā – tas ir jautājums. Mūsu attiecīgie dienesti, jeb tieši Ģenerālprokuratūra vairākkārt sūtīja pieprasījumus, nesaņemot nevienu atbildi. Vācija klusē, tātad, ir, ko slēpt.

Godīgi atzīšos, ka mums nav apstiprinātu specdienestu dalības pierādījumu. Šajā visā situācijā, visā šajā provokācijā.

Jā vēlaties, es jums pirmo reizi arī par netiešiem datiem pateikšu. Aptuveni pirms gada mēs saņēmām informāciju – un tā ir pārbaudīta – par to, ka kādas NATO valsts teritorijā – uzreiz pateikšu, ka tā nav Vācija, notika sanāksme ar specdienestu pārstāvju dalību. Tur tika apspriests jautājums, kādā veidā atbalstīt un atdzīvināt protestu kustību Krievijā, kura pavisam sarāvusies un tuvojas nulles atzīmei.

Ziniet, kā viens no variantiem, mehānismiem nopietnā līmenī tika apspriests jautājums par tā saucamo "sakrālo upuri". Turklāt bija runāts par to, ka būtu labāk, lai šis te "sakrālais upuris" būtu no opozīcijas līderu skaita.

- Es saprotu. Manuprāt, visas šīs saindēšanas – vispār ir tāda rietumu kultūra, kopš Senās Romas laikiem. Un viņi projicē savu kultūru uz mums. It kā mums arī būtu jāindē. Un ko līdz kas notiek – parādās saindēšana. Ar Kara-Murzu tā bija, piemēram. Pēc tam neapstiprinājās, pat amerikāņu mediji noliedza šo versiju. Bet vai jūs prognozējat kaut kādus jaunus notikumus ar saindēšanām? Jo tas it kā jau ir ierasta lieta? Vai jums ir kaut kādi netieši dati?

- Netiešu datu, ka viens vai otrs upuris jau ir apzīmēts, nav. Bet, kā jūs teicāt, un diemžēl patiešām tā ir, šo instrumentu mūsu rietumu oponenti laiku pa laikam izmanto. Tāpat, kā viņi izmantoja to bijušajā Dienvidslāvijā, Ukrainā.

- Koronavīrusa izcelsme. Jums ir precīza informācija šajā sakarā? Avots?

- Jūs gribat zināt, kāda ir tā izcelsme – mākslīga vai dabiska?

- Tas visus šobrīd, protams, uztrauc. Es saprotu, ka daudzi jau ir atbildējuši, bet jums ir visprecīzākās ziņas.

- Tik pamatotu un ticamu datu par to, ka tā ir cilvēka roku un cilvēka intelekta produkcija, nav. Tādēļ mēs sliecamies pie tā, ka tas ir dabiskas izcelsmes produkts.

- No Savienotajām Valstīm dažkārt skan apsūdzības, ka Krievija liek šķēršļus vakcīnas izstrādei Amerikā. Cik vispār ir liels pamats šādām apsūdzībām?

– Nu nē, protams, šāda pamata nav. Tās ir muļķības, tā ir tikai un vienīgi iespēja kaut kā slēpt savus trūkumus. Jā, pastāv acīmredzami trūkumi Savienoto Valstu veselības aprūpes sistēmā. Un lūk, šajos mēnešos, kad plosās koronavīruss, šādi trūkumi ir nākuši gaismā.

- Taču pastāv burvju nūjiņa – Krievija, uzreiz čiks un viss. Vienmēr var pieķerties tam, vienmēr var novelt visu uz Krieviju.

– Jā, ka tā ir Krievijas ietekme, Krievijas draudi. Pastāv arī "Ķīnas ietekme, "Ķīnas draudi".

– Notiekošais Baltkrievijā rada uztraukumu. Kāda ir jūsu prognoze par to, kas tur notiks? No otras puses, jums taču ir jāsniedz ne vien prognoze, bet arī rekomendācijas.

– Par mūsu dalību?

– Jā.

– Mēs sniedzam redzējumu no tā saucamā rietumu stūra – kā rietumu puse skatās uz šiem procesiem, analizē, vērtē, kādus pasākumus veic, lai sašūpotu situāciju Baltkrievijā, un savus vērtējumus sniedzam, tostarp saviem baltkrievu kolēģiem.

– Padalīsieties?

– Ar kolēģiem jau padalījos.

– Bet ar mums?

– Pagaidām nē.

– Bet vai drīkst apgalvot, ka rietumu specdienesti, kuri, neapšaubāmi, tur strādā – un es ceru, ka jums ir ne tikai netieši dati šajā sakarā, – uz Baltkrievijas piemēra apgūst destabilizācijas metodes, kuras pēc tam tiks izmantotas arī Krievijā?

– Nu tas ir acīmredzami – tas, ka mūsu rietumu oponenti cenšas projicēt situāciju Baltkrievijā uz Krievijas Federāciju. Bet, jāatzīst, kaut kādas inovācijas Baltkrievijā netika atzīmētas. "Krāsaino revolūciju" tehnoloģijas ir zināmas sen un tika pielietotas pēdējo 20-30 gadu laikā daudzās jo daudzās pasaules valstīs.

– Tātad jums gribējās pateikt – "garlaicīgi, meitenes"?

– Nekā jauna. Un nekā laba, protams, tajā nav. Mēs, bez šaubām, ar uztraukumu attiecamies pret notikumiem Baltkrievijā, mēs cenšamies pateikt priekšā mūsu kolēģiem, kā jau es teicu, to, ko domā, ko dara rietumu oponenti, un ceram, ka šī pieredze būs noderīga.

– Sergej Jevgeņjevič, jūs bijāt pirmais – vismaz Krievijā, – kurš paziņoja, ka Karabahas kara zonā piedalās kaujinieki-teroristi, tai skaitā no Tuvajiem Austrumiem, pirmām kārtām, no Sīrijas. Kādi jums ir dokumentāli apliecinājumi tam? Un vai tie ir tieši vai netieši?

– Bija precīzi dati.

– Un lūk šobrīd sīrietis, kuru parādīja Armēnijas puse, – tas arī apstiprina jūsu datus.

– Nu, šos datus mēs saņemam no dažādām valstīm, no dažādiem avotiem un no dažādiem mūsu partneriem, partneru dienestiem Tuvajos Austrumos, Vidējos Austrumos.

– Pirms desmit dienām prezidents Putins pateica, ka Armēnija un Azerbaidžāna mums ir "vienlīdzīgi partneri", precīzs citāts. Mums ir dažāds sadarbības raksturs ar šīm valstīm, taču kopumā viņš izteicās šādi. Vai jūs sadarbojaties ar kolēģiem no Azerbaidžānas?

– Mums ir sakārtots sadarbības mehānisms ar visu NVS telpas valstu specdienestiem, izlūkošanas dienestiem, tai skaitā ar Azerbaidžānas Ārējās izlūkošanas dienestu un ar Armēnijas Nacionālās drošības komitejas apakšvienību, kura nodarbojas ar izlūkošanu.

– No nesen atslepenotajiem Ārējās izlūkošanas dienesta dokumentiem var secināt, ka Lielbritānija Otrā pasaules kara gados centās iesaistīt Turciju karadarbībās. Jūsu kolēģis Ričards Mūrs, viņš taču bija vēstnieks Turcijā, un brīvi runā turku valodā, ir pazīstams kā Erdogana draugs. Pat pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā viņš saglabāja šo draudzību.

Borisam Džonsonam ir grūti sarunāties ar Erdoganu, jo viņš rakstīja aizvainojoša rakstura dzejoļus par viņu, iesniedza tos konkursos un pat saņēma balvas. Un līdz ar to, komunikācija starp Lielbritāniju un Turciju notiek pēc līnijas Ričards Mūrs – Erdogans. Vai ir kopīga interese? Cik lielā mērā Lielbritānija un Turcija šobrīd ir sasaistītas, un vai to specdienesti sadarbojas Karabaha karā? Kā tie koordinē darbības?

– Turcijas izlūkošanas dienesta darbu mēs izjūtam, redzam atsevišķus šī darba elementus. Kas skar britu izlūkdienestu – par britiem es neko tādu nevaru pateikt.

– Neizjūtat tur, Kalnu Karabahā?

– Nē.

– Milzīgs paldies jums, Sergej Jevgeņjevič, par tik dziļu, atklātu un labvēlīgu interviju. Sveicu jūs lielā profesionālā jubilejā – ĀID simtgadē.

– Paldies!

141
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, Sergejs Nariškins
Pēc temata
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests: ASV cenšas kavēt KF un ĶTR sadarbību
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Nariškins: kārtīgiem politiķiem ir bīstami atrasties EPPA
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā