Musulmane, foto no arhīva

Musulmaņu sievietes stāsts: viņa bija teroristes meita un terorista sieva

78
(atjaunots 01:22 09.03.2020)
Radikālo islāmistu sievas bieži kļūst par marionetēm teroristu rokās. Daudzām vēl nav ne divdesmit gadi, bet žurnālisti viņas jau dēvē par "melnajām atraitnēm".

Viņas ir gatavas zaudēt visu, pat dzīvību titula "Allāha līgava" dēļ. Tikai dažām izdodas mainīt likteni un izrauties no reliģisko maldu gūsta. Intervija ar meiteni, kam izdevās paglābties no nāvējošā slazda, – portālā RIA Novosti. Varones vārds ir mainīts drošības apsvērumu dēļ.

Prologs

Ar Aminu sarunājām tikties kafejnīcā Piemaskavā. Uztraucos – ja nu neatnāks, es tik ilgi mēģināju viņu pierunāt aprunāties. Taču pēc dažām minūtēm man iepretim sēdēja platīna blondīne ar zaļām lēcām un smalkām melnām uzacīm, kas parādīja viņas dabisko acu krāsu. Amina runā skaidri, vienmērīgi, kustības ir plūstošas, lēnas, akcents tik tikko samanāms. Amina ir dagestāniete.

© Sputnik / Макс Ветров
Garāmgājēja pie kafejnīcas

— Paldies, ka tomēr atnāci.

— Agri vai vēlu es pati būtu atnākusi, atbild meitene un iztaisno plecus.

Amina atzīst, ka bieži domājusi, kā pastāstīt par sevi, taču bailes atgriezties agrākajā dzīvē bija pārāk stipras. Viņa darīja visu iespējamo, lai dzēstu pagātni no atmiņas. Tagad viņai ir cits vārds, mainīta āriene un stils.

Amina dod priekšroku dekoltē, nevis hidžabam, sarkanam manikīram, nevis īsti apgrieztiem nadziņiem bez lakas un augstpapēžu apaviem. Tādu izmaiņu nebūtu, ja ne veiksmīgā bēgšana no tuviniekiem, kuri kļuvuši par ISIS (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums – red.) teroristiem.

Pirmā daļa. Bērnība

Tagad Aminai ir divdesmit viens gads. Tiesa, precīzi viņa to nekad nav zinājusi. "Esmu dzimusi vietā netālu no Mahačkalas un Derbentas. Divu gadu vecumā zaudēju tēvu un paliku mātes aizbildnībā. Viņa mīlēja daudzkrāsainus hidžabus un staigāja tajos mājās. Ne acu neatraut. "Mamm, es gribu būt tāda kā tu!" es skaļi sapņoju.

© Sputnik / Первенцев
Musulmaņu sievietes

Amina stāsta par bērnību mazā ciemā Dagestānā, kur vienīgā izklaide bija iknedēļas gājiens kopā ar mammu uz tirgu iepirkties. Stingrā audzināšana un visu Korāna prasību ievērošana norūdīja meitenes raksturu. Paškontrole ir galvenā nostādne dzīvē.

"Mēs dzīvojām stingri pēc šariāta. No četru gadu vecuma gavēju bez ēdiena un ūdens. Nekad neaizmirsīšu, kā Ramadana laikā māte mani modināja namazam pulksten trijos naktī. Atceros, kā visu laiku mācījos ajatus un suras (Korāna pantus – red.). Mācības skolā nekad nav bijusi starp manas ģimenes prioritātēm. Par savas dzīves jēgu mamma uzskatīja palīdzību "pravieša Muhameda bērniem". Tā viņa sauca potenciālos pašnāvniekus," atceras Amina.

Otrā daļa. Precētas sievas dzīve

"Man bija vienpadsmit gadi, kad viss sākās, - viņa turpina. – Lakatam nobriedu agri. Islāms saka: ja tu valkā hidžabu, laiks domāt par vīru. Drīz mamma sāka meklēt līgavaini. Viņa sūtīja mani strādāt nelielā grāmatnīcā. Tā bija mūsu pašu mājās, otrajā stāvā. Veikalā bieži ieradās vīrieši. Mēs pārdevām reliģisku literatūru. Toreiz es vēl nezināju, ka tā bija ekstrēmistiska."

© Sputnik / Максим Богодвид
Musulmaņu sievietes lūgšana

Amina stāsta, ka pēc tēva nāves māte iestājusies radikālo islāmistu grupējumā. Viņas uzdevums bija humānās palīdzības un produktu piegāde teroristiem. Nometne bija mežā, un māte to noteikti apmeklēja reizi nedēļā.

"Kad vaicāju, kurp viņa dodas un kad atgriezīsies, mamma mani aprāva: "Tas tev nav jāzina, kur es esmu. Kad atnākšu, tad atnākšu."

Kad Aminai apritēja 13 gadi, radi paziņoja: "Tu esi iepatikusies vienam puisim. Pēc trim dienām – nikahs (musulmaņu laulību ceremonija – red.), gatavojies."

Senas kaukāziešu tradīcijas nosaka, ka meitenei ir jāatzīst vecāku izvēle, lai arī viņa nekad nav redzējusi savu nākamo vīru. Tāda ir paraža. Ģimenes dzīves sākumam pietiek ar vietējā imama svētību.

© Sputnik / Валерий Мельников
Viesi dejo kāzās Kubači ciemā

"Mani ietērpa baltā hidžabā un aizveda uz citu māju, kur bija atsevišķa istaba. Mūsu mājās nebija vietas kāzu naktij. Atceros – biju šausmīgi pārbijusies. Kauns – to es atceros no nevainības zaudēšanas. Jā, vīrs pret mani bija labs, centās būt pieklājīgs, nebija rupjš. Es viņu iemīlēju par labsirdību, par cēlsirdību, vai saproti? - Amina cenšas paskaidrot. – Tiesa, mums izdevās satikties ne vairāk kā trīs reizes. Viņš teica, ka dzīvo mežā."

Amina atklāti atzīst, ka vīrietim izdevies radīt viņā, trīspadsmit gadus vecā meitenē, patiesas jūtas. Viņa sapņoja, ka kļūs grūta, būs daudzbērnu māte, taču viss mainījās, kad gadu pēc precībām māte paziņoja: "Tavs vīrs ir miris. Viņu nogalināja." Tā Amina četrpadsmit gadu vecumā kļuva par atraitni.

"Tūlīt pat man sāka meklēt jaunu līgavaini. Nez kāpēc – atkal mežā. Šoreiz nojautu kaut ko nelabu, taču pat nesapratu, ko tieši. Man talkā nāca internets."
Девушка в парандже
© Flickr / Patrick Denker
Musulmaņu sieviete ar tālruni

Amina stāsta, ka paslepus no mātes sakrājusi naudu tālrunim un SIM kartei. Tīmeklis meitenei ļāva saskatīt, kāda dzīve ir patiesībā. Drīz vien Amina noprata, ka neviļus nokļuvusi teroristu-pašnāvnieku bandā. "Pastāvīgi skatījos video par dažādām pilsētām un valstīm. Lielpilsētā ir vieglāk noslēpties. Tad arī izplānoju bēgšanu. Man parādījās mērķis – aizbēgt uz Maskavu. Tas viss apkārt – it kā nemaz nebija mana dzīve, ne mans liktenis. Man gribējās par katru cenu tikt prom no mātes." Meitene nevilcinājās.

Trešā daļa. Bēgšana

"Atvēru skapi. Augšējā plauktā bija nauda – grāmatnīcas peļņa. Man izdevās to nozagt un nokļūt līdz Maskavai. Atceros, kā skrēju prom garā hidžabā, lai neviens nenojaustu. Līdzi paņēmu tikai sporta somu. Klupdama no bailēm, nokļuvu līdz tirgum un ātri iesēdos pirmajā taksometrā. Vienkāršo telefonu, uz kuru parasti zvanīja mamma, atstāju mājās. Biju tik apjukusi, ka nez kāpēc nopirku ģitāru vietējā veikalā."

© Sputnik / Григорий Сысоев
Sieviete uz gājēju pārejas eskalatora

Pēc dažām minūtēm Amina piebilst, ka pirms bēgšanas apgriezusi savus garos, biezos matus, lai pilsētā viņu neviens nepazītu. Līdzi paņēma džinsus, krekliņu un svīteri – lai būtu ko pārģērbt un nepiesaistīt uzmanību Maskavā.

"Pierunāju taksometra vadītāju nopirkt man biļeti vienā virzienā, samaksāju viņam lielu naudu par palīdzību – desmit tūkstošus rubļu. Kad iesēdos vilcienā, visu laiku atskatījos – ja nu kāds seko. Taču neviens uz manu pusi neskatījās, neviens mani nemeklēja. Vilcienā man noticēja uz vārda, ka esmu pilngadīga, pasi neuzprasīja. Visiem meloju, ka atbraucu apciemot vecākus, bet tagad atgriežos galvaspilsētā. Lakats man nav vajadzīgs – apsedzu galvu, lai paps nerātos. Un vispār es esmu muzikante – re, ģitāra," stāsta Amina.

Vēlāk viņa atcerēsies, kā sarunājusies ar pavadonēm, kā viņas cienājušas meiteni ar tēju un konfektēm, kā pēc tam viņa mierīgi runājusies ar ceļabiedriem kupejā, kuri visu ceļu viņu iztaujāja par dzīvi. "Gāja kā pa sviestu. Jā, katrā pieturā es nodrebēju šausmās, ka mani noķers un aizvedīs atpakaļ. Taču viss ritēja kā pēc scenārija."

Ceturtā daļa. Maskava

Bija novembris, kad Amina iebrauca Maskavā. "Stāvēju un drebēju salā bez vējjakas un cepures centrā, triju staciju laukumā. Mugurā bija tikai svīteris. Vispirms metos pie taksometra. Kamēr izlikos, ka pazīstu pilsētu, ātri meklēju internetā bērnunamu adreses. To biju ieplānojusi jau agrāk, sapratu, ka man ir tikai četrpadsmit gadi. No mammas paslepus nopirkto telefonu noslēpu somā. Galu galā šoferis aizveda mani uz nejauši izraudzītu vietu un apturēja mašīnu pie pelēkas garas sētas."

Amina bija pārbijusies. Pie sliekšņa mani apturēja apsardze. Meitene acumirklī izstāstīja visas paroles un slepenās tikšanās vietas un asarām acīs lūdza direktori nesūtīt viņu atpakaļ uz Dagestānu. "Runāju haotiski. Atceros, kā raudāju, un pieaugušie uz mani skatījās ar absolūtu neizpratni."

© Sputnik / Валерий Мельников
Musulmaņu sieviete

Burtiski pēc dažām minūtēm ieradās policija. Beidzot mīkla atklājās. Izrādījās, ka visu šo laiku Amina tika izsekota. Viņu māju Dagestānā novēroja likumsargi. Vadītāji, pavadones, ceļabiedri vilcienā – visi bija speciālās operācijas dalībnieki.

"To uzzināju tikai bērnunamā. Man izdevās aizbēgt, tikai pateicoties speciālajai misijai, kas bija organizēta Ziemeļkaukāzā. Tagad mans iemīļotais žanrs ir detektīvs."

Pēc bēgšanas Amina trīs gadus dzīvos sociālās reabilitācijas centrā Maskavas ziemeļaustrumos, ar viņu strādās psihologi. Pēc tam viņai atradīs aizbildni, adoptēs, palīdzēs iegūt izglītību un pat sarīkos kāzas ar krievu puisi.

"Tiesa, nesen šķīros. Taču tam nav nozīmes. Varu teikt vienu: viss, kas manā dzīvē bijis labs, saistīts ar bēgšanu un bērnunamu – tur darīja visu iespējamo, lai es iemācītos dzīvot no jauna."

Epilogs

Amina pagriežas pret logu, skatās uz gājēju pāreju. Viņa ar pirkstiem sarīvē deniņus un piespiež plaukstas pie mutes.

— Tu raudi?

— Nē. Es bieži atceros Dagestānu. Zemās debesis, tveici, kapsētu aiz pagrieziena. Bieži redzu sapņos mammas lakatus. Lillā, zili, dzelteni. Tie plīvo virs galvas, danco saulē. Es basām kājām eju garām smacīgajam tirgum, bet mamma grib uzsiet man galvā lakatu. 

© Sputnik / Денис Абрамов
Pilsētas pludmale Mahačkalā

"Nevajag, mamm, laid vaļā, nevajag," es saku aizelsdamās. Bet viņa stāv maliņā un mīdās no vienas kājas uz otras, it kā gribētu bēgt, bet nevar. It kā gribētu kaut ko pateikt, bet nespēj," saka Amina, rīdama asaras.

"Zini, es sapņoju kļūt par kinologu, taču saprotu, ka tas nav iespējams. Pār mani gulstas dzimtas zīmogs. Tas rakstīts arī mātes miršanas apliecībā – teroriste."

Paiet dažas minūtes. Amina atzīst: viņa pati ar pirkstu kartē parādījusi karavīriem vietu, kur slēpās bandītiskās pagrīdes locekļi.

Aminas māte tika nogalināta speciālo uzdevumu vienības apšaudē pret teroristiem 2013. gada septembrī. Līdz ar viņu – vēl četri kaujinieki.
© Photo НАК РФ
Kontrteroristiskā operācija Dagestānas Republikā

Dagestānas Republikas Antiteroristiskās komisijas ekspertu padomes darba grupas vadītāja Sevila Novruzova pastāstīja, ka radikālie islāmisti ik gadus Krievijā savervē vismaz 500 sievietes. Viņu vidū ir teroristu sievas, vientuļas meitenes un nepilngadīgās. Potenciālās pašnāvnieces vidēji ir 17-27 gadus vecas.

78
Tagi:
teroristi, musulmaņi
Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

428
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

428
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

303
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

303
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz mediķu algu dēļ

0
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.

J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.

Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.

Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.

Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.

Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.


0
Tagi:
Jansons, mediķi, alga, Latvija
Pēc temata
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis