Musulmane, foto no arhīva

Musulmaņu sievietes stāsts: viņa bija teroristes meita un terorista sieva

80
(atjaunots 01:22 09.03.2020)
Radikālo islāmistu sievas bieži kļūst par marionetēm teroristu rokās. Daudzām vēl nav ne divdesmit gadi, bet žurnālisti viņas jau dēvē par "melnajām atraitnēm".

Viņas ir gatavas zaudēt visu, pat dzīvību titula "Allāha līgava" dēļ. Tikai dažām izdodas mainīt likteni un izrauties no reliģisko maldu gūsta. Intervija ar meiteni, kam izdevās paglābties no nāvējošā slazda, – portālā RIA Novosti. Varones vārds ir mainīts drošības apsvērumu dēļ.

Prologs

Ar Aminu sarunājām tikties kafejnīcā Piemaskavā. Uztraucos – ja nu neatnāks, es tik ilgi mēģināju viņu pierunāt aprunāties. Taču pēc dažām minūtēm man iepretim sēdēja platīna blondīne ar zaļām lēcām un smalkām melnām uzacīm, kas parādīja viņas dabisko acu krāsu. Amina runā skaidri, vienmērīgi, kustības ir plūstošas, lēnas, akcents tik tikko samanāms. Amina ir dagestāniete.

© Sputnik / Макс Ветров
Garāmgājēja pie kafejnīcas

— Paldies, ka tomēr atnāci.

— Agri vai vēlu es pati būtu atnākusi, atbild meitene un iztaisno plecus.

Amina atzīst, ka bieži domājusi, kā pastāstīt par sevi, taču bailes atgriezties agrākajā dzīvē bija pārāk stipras. Viņa darīja visu iespējamo, lai dzēstu pagātni no atmiņas. Tagad viņai ir cits vārds, mainīta āriene un stils.

Amina dod priekšroku dekoltē, nevis hidžabam, sarkanam manikīram, nevis īsti apgrieztiem nadziņiem bez lakas un augstpapēžu apaviem. Tādu izmaiņu nebūtu, ja ne veiksmīgā bēgšana no tuviniekiem, kuri kļuvuši par ISIS (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums – red.) teroristiem.

Pirmā daļa. Bērnība

Tagad Aminai ir divdesmit viens gads. Tiesa, precīzi viņa to nekad nav zinājusi. "Esmu dzimusi vietā netālu no Mahačkalas un Derbentas. Divu gadu vecumā zaudēju tēvu un paliku mātes aizbildnībā. Viņa mīlēja daudzkrāsainus hidžabus un staigāja tajos mājās. Ne acu neatraut. "Mamm, es gribu būt tāda kā tu!" es skaļi sapņoju.

© Sputnik / Первенцев
Musulmaņu sievietes

Amina stāsta par bērnību mazā ciemā Dagestānā, kur vienīgā izklaide bija iknedēļas gājiens kopā ar mammu uz tirgu iepirkties. Stingrā audzināšana un visu Korāna prasību ievērošana norūdīja meitenes raksturu. Paškontrole ir galvenā nostādne dzīvē.

"Mēs dzīvojām stingri pēc šariāta. No četru gadu vecuma gavēju bez ēdiena un ūdens. Nekad neaizmirsīšu, kā Ramadana laikā māte mani modināja namazam pulksten trijos naktī. Atceros, kā visu laiku mācījos ajatus un suras (Korāna pantus – red.). Mācības skolā nekad nav bijusi starp manas ģimenes prioritātēm. Par savas dzīves jēgu mamma uzskatīja palīdzību "pravieša Muhameda bērniem". Tā viņa sauca potenciālos pašnāvniekus," atceras Amina.

Otrā daļa. Precētas sievas dzīve

"Man bija vienpadsmit gadi, kad viss sākās, - viņa turpina. – Lakatam nobriedu agri. Islāms saka: ja tu valkā hidžabu, laiks domāt par vīru. Drīz mamma sāka meklēt līgavaini. Viņa sūtīja mani strādāt nelielā grāmatnīcā. Tā bija mūsu pašu mājās, otrajā stāvā. Veikalā bieži ieradās vīrieši. Mēs pārdevām reliģisku literatūru. Toreiz es vēl nezināju, ka tā bija ekstrēmistiska."

© Sputnik / Максим Богодвид
Musulmaņu sievietes lūgšana

Amina stāsta, ka pēc tēva nāves māte iestājusies radikālo islāmistu grupējumā. Viņas uzdevums bija humānās palīdzības un produktu piegāde teroristiem. Nometne bija mežā, un māte to noteikti apmeklēja reizi nedēļā.

"Kad vaicāju, kurp viņa dodas un kad atgriezīsies, mamma mani aprāva: "Tas tev nav jāzina, kur es esmu. Kad atnākšu, tad atnākšu."

Kad Aminai apritēja 13 gadi, radi paziņoja: "Tu esi iepatikusies vienam puisim. Pēc trim dienām – nikahs (musulmaņu laulību ceremonija – red.), gatavojies."

Senas kaukāziešu tradīcijas nosaka, ka meitenei ir jāatzīst vecāku izvēle, lai arī viņa nekad nav redzējusi savu nākamo vīru. Tāda ir paraža. Ģimenes dzīves sākumam pietiek ar vietējā imama svētību.

© Sputnik / Валерий Мельников
Viesi dejo kāzās Kubači ciemā

"Mani ietērpa baltā hidžabā un aizveda uz citu māju, kur bija atsevišķa istaba. Mūsu mājās nebija vietas kāzu naktij. Atceros – biju šausmīgi pārbijusies. Kauns – to es atceros no nevainības zaudēšanas. Jā, vīrs pret mani bija labs, centās būt pieklājīgs, nebija rupjš. Es viņu iemīlēju par labsirdību, par cēlsirdību, vai saproti? - Amina cenšas paskaidrot. – Tiesa, mums izdevās satikties ne vairāk kā trīs reizes. Viņš teica, ka dzīvo mežā."

Amina atklāti atzīst, ka vīrietim izdevies radīt viņā, trīspadsmit gadus vecā meitenē, patiesas jūtas. Viņa sapņoja, ka kļūs grūta, būs daudzbērnu māte, taču viss mainījās, kad gadu pēc precībām māte paziņoja: "Tavs vīrs ir miris. Viņu nogalināja." Tā Amina četrpadsmit gadu vecumā kļuva par atraitni.

"Tūlīt pat man sāka meklēt jaunu līgavaini. Nez kāpēc – atkal mežā. Šoreiz nojautu kaut ko nelabu, taču pat nesapratu, ko tieši. Man talkā nāca internets."
Девушка в парандже
© Flickr / Patrick Denker
Musulmaņu sieviete ar tālruni

Amina stāsta, ka paslepus no mātes sakrājusi naudu tālrunim un SIM kartei. Tīmeklis meitenei ļāva saskatīt, kāda dzīve ir patiesībā. Drīz vien Amina noprata, ka neviļus nokļuvusi teroristu-pašnāvnieku bandā. "Pastāvīgi skatījos video par dažādām pilsētām un valstīm. Lielpilsētā ir vieglāk noslēpties. Tad arī izplānoju bēgšanu. Man parādījās mērķis – aizbēgt uz Maskavu. Tas viss apkārt – it kā nemaz nebija mana dzīve, ne mans liktenis. Man gribējās par katru cenu tikt prom no mātes." Meitene nevilcinājās.

Trešā daļa. Bēgšana

"Atvēru skapi. Augšējā plauktā bija nauda – grāmatnīcas peļņa. Man izdevās to nozagt un nokļūt līdz Maskavai. Atceros, kā skrēju prom garā hidžabā, lai neviens nenojaustu. Līdzi paņēmu tikai sporta somu. Klupdama no bailēm, nokļuvu līdz tirgum un ātri iesēdos pirmajā taksometrā. Vienkāršo telefonu, uz kuru parasti zvanīja mamma, atstāju mājās. Biju tik apjukusi, ka nez kāpēc nopirku ģitāru vietējā veikalā."

© Sputnik / Григорий Сысоев
Sieviete uz gājēju pārejas eskalatora

Pēc dažām minūtēm Amina piebilst, ka pirms bēgšanas apgriezusi savus garos, biezos matus, lai pilsētā viņu neviens nepazītu. Līdzi paņēma džinsus, krekliņu un svīteri – lai būtu ko pārģērbt un nepiesaistīt uzmanību Maskavā.

"Pierunāju taksometra vadītāju nopirkt man biļeti vienā virzienā, samaksāju viņam lielu naudu par palīdzību – desmit tūkstošus rubļu. Kad iesēdos vilcienā, visu laiku atskatījos – ja nu kāds seko. Taču neviens uz manu pusi neskatījās, neviens mani nemeklēja. Vilcienā man noticēja uz vārda, ka esmu pilngadīga, pasi neuzprasīja. Visiem meloju, ka atbraucu apciemot vecākus, bet tagad atgriežos galvaspilsētā. Lakats man nav vajadzīgs – apsedzu galvu, lai paps nerātos. Un vispār es esmu muzikante – re, ģitāra," stāsta Amina.

Vēlāk viņa atcerēsies, kā sarunājusies ar pavadonēm, kā viņas cienājušas meiteni ar tēju un konfektēm, kā pēc tam viņa mierīgi runājusies ar ceļabiedriem kupejā, kuri visu ceļu viņu iztaujāja par dzīvi. "Gāja kā pa sviestu. Jā, katrā pieturā es nodrebēju šausmās, ka mani noķers un aizvedīs atpakaļ. Taču viss ritēja kā pēc scenārija."

Ceturtā daļa. Maskava

Bija novembris, kad Amina iebrauca Maskavā. "Stāvēju un drebēju salā bez vējjakas un cepures centrā, triju staciju laukumā. Mugurā bija tikai svīteris. Vispirms metos pie taksometra. Kamēr izlikos, ka pazīstu pilsētu, ātri meklēju internetā bērnunamu adreses. To biju ieplānojusi jau agrāk, sapratu, ka man ir tikai četrpadsmit gadi. No mammas paslepus nopirkto telefonu noslēpu somā. Galu galā šoferis aizveda mani uz nejauši izraudzītu vietu un apturēja mašīnu pie pelēkas garas sētas."

Amina bija pārbijusies. Pie sliekšņa mani apturēja apsardze. Meitene acumirklī izstāstīja visas paroles un slepenās tikšanās vietas un asarām acīs lūdza direktori nesūtīt viņu atpakaļ uz Dagestānu. "Runāju haotiski. Atceros, kā raudāju, un pieaugušie uz mani skatījās ar absolūtu neizpratni."

© Sputnik / Валерий Мельников
Musulmaņu sieviete

Burtiski pēc dažām minūtēm ieradās policija. Beidzot mīkla atklājās. Izrādījās, ka visu šo laiku Amina tika izsekota. Viņu māju Dagestānā novēroja likumsargi. Vadītāji, pavadones, ceļabiedri vilcienā – visi bija speciālās operācijas dalībnieki.

"To uzzināju tikai bērnunamā. Man izdevās aizbēgt, tikai pateicoties speciālajai misijai, kas bija organizēta Ziemeļkaukāzā. Tagad mans iemīļotais žanrs ir detektīvs."

Pēc bēgšanas Amina trīs gadus dzīvos sociālās reabilitācijas centrā Maskavas ziemeļaustrumos, ar viņu strādās psihologi. Pēc tam viņai atradīs aizbildni, adoptēs, palīdzēs iegūt izglītību un pat sarīkos kāzas ar krievu puisi.

"Tiesa, nesen šķīros. Taču tam nav nozīmes. Varu teikt vienu: viss, kas manā dzīvē bijis labs, saistīts ar bēgšanu un bērnunamu – tur darīja visu iespējamo, lai es iemācītos dzīvot no jauna."

Epilogs

Amina pagriežas pret logu, skatās uz gājēju pāreju. Viņa ar pirkstiem sarīvē deniņus un piespiež plaukstas pie mutes.

— Tu raudi?

— Nē. Es bieži atceros Dagestānu. Zemās debesis, tveici, kapsētu aiz pagrieziena. Bieži redzu sapņos mammas lakatus. Lillā, zili, dzelteni. Tie plīvo virs galvas, danco saulē. Es basām kājām eju garām smacīgajam tirgum, bet mamma grib uzsiet man galvā lakatu. 

© Sputnik / Денис Абрамов
Pilsētas pludmale Mahačkalā

"Nevajag, mamm, laid vaļā, nevajag," es saku aizelsdamās. Bet viņa stāv maliņā un mīdās no vienas kājas uz otras, it kā gribētu bēgt, bet nevar. It kā gribētu kaut ko pateikt, bet nespēj," saka Amina, rīdama asaras.

"Zini, es sapņoju kļūt par kinologu, taču saprotu, ka tas nav iespējams. Pār mani gulstas dzimtas zīmogs. Tas rakstīts arī mātes miršanas apliecībā – teroriste."

Paiet dažas minūtes. Amina atzīst: viņa pati ar pirkstu kartē parādījusi karavīriem vietu, kur slēpās bandītiskās pagrīdes locekļi.

Aminas māte tika nogalināta speciālo uzdevumu vienības apšaudē pret teroristiem 2013. gada septembrī. Līdz ar viņu – vēl četri kaujinieki.
© Photo НАК РФ
Kontrteroristiskā operācija Dagestānas Republikā

Dagestānas Republikas Antiteroristiskās komisijas ekspertu padomes darba grupas vadītāja Sevila Novruzova pastāstīja, ka radikālie islāmisti ik gadus Krievijā savervē vismaz 500 sievietes. Viņu vidū ir teroristu sievas, vientuļas meitenes un nepilngadīgās. Potenciālās pašnāvnieces vidēji ir 17-27 gadus vecas.

80
Tagi:
teroristi, musulmaņi
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju

51
(atjaunots 10:30 19.10.2020)
ASV iejaukšanās temats procesos visā pasaulē, tai skaitā pēcpadomju telpā, vēlme ierobežot KF attīstību iet sarkanā līnijā cauri Sergeja Lavrova intervijai, Maskavas atbildes kārtā ministrs redz darbības starptautisko tiesību ietvaros.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs sniedzis lielu interviju trim radiostacijām, tai skaitā arī radio Sputnik. Starp tēmām, kuras paspēja apspriest divu stundu laikā, bija situācijas noregulēšana Karabahā, situācija ar Alekseju Navaļniju, ASV iejaukšanās procesā pēcpadomju telpā, New START liktenis, padomju pieminekļu nojaukšana ārzemēs un starptautisko tiesību loma.

Konflikts Karabahā un Turcijas loma

Politiskā noregulēšana Kalnu Karabahā ir iespējama. Tā ietver sevī "pakāpenisku rajonu atbrīvošanu apkārt Karabahai, ievērojot Karabaha drošības garantijas un nodrošinot drošus sakarus starp Armēniju un Karabahu līdz brīdim, kad tiks noteikts Karabaha galīgais statuss", paziņoja intervijā Krievijas radiostacijām, tai skaitā Sputnik, KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Pēc viņa sacītā, bez ilgtermiņa politiskās piekrišanas tie lēmumi, kas tika panākti kara ceļā, parādīs savu nelietderīgumu.

Lavrovs atzīmēja, ka Krievijas pozīcija ir tāda, ka konflikta pusēm "nekavējoties ir jātiekas pēc militārpersonu līnijas un jāsaskaņo tas uguns izbeigšanas kontroles mehānisms, par kuru tiek runāts mūsu dokumentā un kuru pagaidām neviens nav sācis apspriest".

Runa ir par Erevānas un Baku vienošanos no 10. oktobra dienas vidus pārtraukt uguni, veikt gūstekņu un mirušo līķu apmaiņu, kā arī papildus saskaņot konkrētas pamiera detaļas.

Krievijas un ES attiecības un Navaļnijs

Komentējot savu izteicienu par dialogu ar ES, Sergejs Lavrovs paziņoja, ka šobrīd Maskavai rodas jautājums, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams kārtot lietas.

"Mums rodas jautājums nevis vienkārši par to, vai bizness ir iespējams, kā parasti, bet gan par to, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams, kura nevis vienkārši no augšas, bet visnotaļ augstprātīgi un, es teiktu, aroganti raugās uz Krieviju, pieprasot no mums atskaitīties par visiem grēkiem, kurus mēs, pēc Eiropas Savienības domām, esam pastrādājuši," teic Lavrovs.

"Es uzskatu, ka mums ne par ko nav jāatskaitās, jo mums ir pašiem sava Konstitūcija, savi likumi," piebilda viņš.

Lavrovs atzīmēja, ka šobrīd Krievijas un ES teju neiespējami nosaukt par labām, taču Maskava vienmēr ir gatava tās atjaunot, bet tikai ar vienlīdzības nosacījumiem.

"Taču kas attiecas uz saprātīgām attiecībām… viss, kas šobrīd skar saprātu, šobrīd, diemžēl, ir analizējams mūsu dialoga otrajā pusē. Un es ļoti ceru, ka saprāts tur gūs virsroku. Pagaidām mēs to neredzam," piebilda ministrs.

Lavrovs atzīmēja, ka attiecību attīstību ar KF Eiropas Savienībā bieži vien bloķē rusofobiskais mazākums.

Tāpat ministrs kārtējo reizi paziņoja Krievijas viedokli saistībā ar situāciju ar opozicionāru Alekseju Navaļniju, kuru, kā apgalvo Rietumos, centās saindēt ar kaujas indi "Novičok", un pieprasa Maskavas paskaidrojumus.

Pēc ministra sacītā, Vācija nesniedz nekādus faktus, kuri apstiprinātu šos paziņojumu, savukārt Krievija šajā jautājumā netiek ierosināta krimināllieta, jo nav nekāda tiesiska pamatojuma – Omskas mediķi neatrada Navaļnija analīzēs pazīmes, kuras apstiprinātu saindēšanas faktu ar kaujas indēm.

Lavrovs atzīmēja, ka situācijas aprakstā Rietumos ir daudz nesakritību, uz kurām Maskava jau ir norādījusi, taču nekādus paskaidrojumus nav saņēmusi.

KF neredz New START parakstīšanas perspektīvas

Krievija neredz Līguma par turpmākas stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (START, pagarinātais dokuments New START) pagarināšanas perspektīvas, paziņoja Sergejs Lavrovs.

KF prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Илья Питалев

"Nav šādas perspektīvas, es personīgi neredzu šādu perspektīvu. Mani kolēģi, kuri strādā pārresoru formātā un tiekas ar Amerikas delegāciju, arī neredz šādu perspektīvu, lai gan mēs nekad nepateiksim, ka aizcērtam durvis un izbeidzam visus kontaktus," sacīja viņš.

Lavrovs uzsvēra, ka virzīt sarunu uz ultimātu pamata, kurus izvira ASV, nav iespējams.

Pēc Lavrova sacītā, ASV vēlas iekļaut taktiskos kodolieročus pārrunās par to ierobežošanu, taču tās negrasās aizvākt šīs raķetes pie sevis no NATO valstu teritorijām.

Viņš atzīmēja, ka nesenie ASV paziņojumi saistībā ar pietuvošanos vienošanai ar KF par stratēģiskajiem ieročiem un Maskavas pozīciju attiecībā uz Ķīnas iesaistīšanu šajā procesā ir netīri, Vašingtona nekaunīgi spekulē uz šī temata rēķina.

"Amerikāņi, manuprāt, jau nebūt ne ar diplomātiskām metodēm atvērti saka, ka Krievijai ir jāpalīdz mums sodīt Ķīnu, likt Ķīnai atbruņoties vai iesaldēt savus bruņojumu. Spekulē nekaunīgi, kā krāpnieki," teic Lavrovs.

Pēcpadomju telpa, opozīcija, ASV loma

Lielu daļu laika intervijā Lavrovs veltīja ASV lomai destabilizācijas procesos Sīrijā, Lībijā, kā arī pēcpadomju telpā. Tostarp Lavrovs paziņoja, ka ASV cenšas izveidot Moldovā jaunu "brūci", iejaucas Baltkrievijas lietās, virza savas intereses Aizkaukāza republikās.

"Tās (ASV) uzvedas rupji, nepieklājīgi, nekaunīgi, lai gan visus cenšas iemācīt cienīt katras tautas tiesības pašām izvēlēties savu likteni. Tās šīs tiesības cenšas veidot ar savu vēstniecību starpniecību, kā tas bija Kijevā, divu Maidanu gaitā. Visi lieliski zina, kur un kādā daudzumā tur ir izvietoti oficiālajās valdības ēkās gan FIB, gan CIP pārstāvji," sacīja Lavrovs.

Turklāt Krievijai, pēc ministra teiktā, ir jāredz objektīva politiskā situācija kaimiņvalstīs, taču nav jārīkojas pēc ASV metodēm.

"Maskavai ir jāredz savu sabiedroto attīstības perspektīva un jāsper soļi, kuri ļaus saglabāt labas savstarpēji izdevīgas attiecības, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies iekšpolitiskie notikumi. Tajā, kas skar Baltkrieviju, es esmu pārliecināts, ka mūsu līnija par konstitucionālās reformas procesa atbalstu, kuru pirmo reizi piedāvāja (Baltkrievijas Republikas) prezidents (Aleksandrs) Lukašenko un kuru mēs redzam un runājam par to kā labu iespēju tam, lai izveidotu patiešām nacionālu dialogu, kur tiktu iekļauti visi valsts politiskie spēki, ir visoptimālākais," norādīja viņš.

Attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, Lavrovs atbildēja uz jautājumu par valdību sakariem ar opozicionāriem no citām valstīm, kā tas notika ar Svetlanu Tihanovsku – bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti, kura aizbrauca uz Lietuvu pēc vēlēšanām, no kurienes viņa taisa politiskus paziņojumus, kurus, pēc Lavrova domām, viņai raksta citi cilvēki.

Ministrs paziņoja, ka arī Krievija, no savas puses, grasās uzturēt kontaktus ar opozīciju citās valstīs.

"Mums nav šķēršļu komunikācijai ar opozīciju, ja nu vien tie nav tie, kas aicina vardarbīgi gāzt mūsu partneru konstitucionālo kārtību. Es uzskatu, ka mēs sarunāsimies ar visiem, kā tas arī notiek jau veselā virknē gadījumu," teic viņš.

Starptautiskās tiesības kā politikas izstrādes instrukcija

Rietumu valstis cenšas nogāzt Krieviju no līdzsvara ne tikai ar tieša spiediena palīdzību, bet arī cenšoties destabilizēt situāciju pie tās robežām, paziņoja Sergejs Lavrovs. Taču Krievija savā politikā vadīsies pēc starptautisko tiesību normām, uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, destabilizācija pie Krievijas robežām ir daļa no valsts savaldīšanas un iespēju iedragāšanas kampaņas ekonomikā, politikā un tehnoloģijās. "Tā ir daļa no viena veselā," norādīja viņš.

Taču KF ĀM vadītājs uzskata, ka nedrīkst atbildēt pēc principa "pats esi muļķis" un ir jāpieturas pie starptautisko tiesību rāmjiem.

Karš ar pieminekļiem

Tāpat Lavrovs paziņoja arī par līgumu ievērošanu memoriālu saglabāšanas jomā. Maskava, neraugoties uz acīmredzamiem pārkāpumiem tajā pašā Polijā, negrasās atteikties no tiesību ievērošanas, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

"Nevaru piekrist domai par to, ka mūsu interesēs ir atteikties un vispār ignorēt starptautiskās tiesības," atzīmēja viņš. "Ja mēs runājam, ka starptautiskās tiesības šajā jomā (pieminekļu un apbedījumu aizsardzībā) vairs nepastāv, tad visu mūsu pieminekļu sagraušanas process, kuri pagaidām vēl paliek tajā pašā Polijā, un es domāju, ka arī citās valstīs, kļūs neatgriezenisks. Pateiks: viss, mums nav nekādu saistību, Krievija izstājās no šiem līgumiem."

Ārpolitikas iestādes vadītājs uzsvēra attiekšanās bezjēdzību no starptautiskajām tiesībām, lai brīvības labā nopostītu pieminekļus savā teritorijā, atgādinot, ka saudzīga attieksme pret apbedījumiem ir arī pareizticīgo kristiešu morāles sastāvdaļa.

51
Tagi:
Kalnu Karabaha, Navaļnijs, NEW START līgums, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
Sīrijas Arābu Republikas prezidents Bašars Asads sniedz interviju RIA Novosti

Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies

46
(atjaunots 12:07 11.10.2020)
Sīrijas prezidents Bašars Asads sniedza RIA Novosti lielu interviju, kas veltīta Krievijas bruņoto spēku operācijas 5. gadadienai.

Lielā intervijā RIA Novosti Sīrijas prezidents Bašars Asads atklāja savu viedokli par situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā un novērtēja ASV prezidenta vēlēšanu perspektīvas. Viņš pastāstīja, kāda ir viņa rīcībā esošā informācija par iespējamiem amerikāņu atentātiem pret viņu, un apsprieda pēdējā laika "karstāko" tēmu - koronavīrusu, Asads pastāstīja, vai viņš vēlētos vakcinēties ar Krievijas vakcīnu un vai vispār tā būtu vajadzīga sīriešiem.

- Prezidenta kungs, paldies jums par iespēju organizēt interviju dienās, kad tiek atzīmēta Krievijas operācijas Sīrijā piektā gadadiena. Vai tagad, pēc pieciem gadiem, jūs varat teikt, ka karš Sīrijā ir beidzies?

Nē, noteikti ne. Kamēr teroristi ieņem dažus mūsu valsts rajonus un pastrādā dažādus noziegumus un slepkavības, karš nav beidzies. Un es domāju, ka viņu komandieri plāno panākt, lai karš turpinātos vēl ilgu laiku. Lūk, ko mēs domājam.

- Kāds moments jums ir kļuvis par pagrieziena punktu šajā karā?

- Tagad ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš kara sākuma, tāpēc es varu nosaukt vairākus pagrieziena punktus, nevis vienu. Pirmais notika 2013. gadā, kad mēs sākām atbrīvot vairākus rajonus no "An Nusras"*, īpaši Sīrijas centrālajā daļā. Pēc tam 2014. gadā ar Amerikas atbalstu pēkšņi parādījās ISIS* kaujinieki un sagrāba daļu svarīgu teritoriju Sīrijā un Irākā. Tas bija brīdis, kad teroristi sāka sagrābt citus rajonus, jo ISIS* izdevās novērst SAR armiju no valsts rietumu daļas atbrīvošanas misijas.

Интервью президента Сирии Башара Асада РИА Новости
© Sputnik / РИА Новости
Sīrijas prezidents Bašara Asada intervija RIA Novosti

Nākamais pagrieziena moments bija krievu ierašanās Sīrijā 2015. gadā, un mēs kopā sākām atbrīvot daudzus rajonus. Šajā posmā pēc tam, kad krievi bija ieradušies atbalstīt Sīrijas armiju, par vēl vienu pagrieziena punktu es nosauktu Alepo austrumu daļas atbrīvošanu. Tas ir brīdis, kad sākās citu Sīrijas rajonu atbrīvošana. Tas bija svarīgi, jo Alepo ir liela nozīme un šajā brīdī sākās vērienīga teritoriju atbrīvošana, kas turpinājās vēlāk Damaskā un vēl pavisam nesen – Alepo atlikušajā daļā, kā arī citos rajonos Sīrijas austrumos un dienvidos. Tādi ir pagrieziena punkti. Ja tos saliktu kopā, tie visi ir stratēģiski svarīgi, tie visi mainījuši šī kara gaitu.

- Tagad par aktuālajiem notikumiem. Mēs šobrīd sekojam Armēnijas un Azerbaidžānas reģionālajam konfliktam. Un, protams, Turcijai ir sava loma. Nevērtēšu, vai tā ir negatīva vai pozitīva. Tomēr es gribētu uzdot jautājumu par Turciju un Erdogana politiku. Pēdējos gados Turcija cenšas maksimāli palielināt savu starptautisko ietekmi. Mēs redzam tās klātbūtni Lībijā, iejaukšanos situācijā Sīrijā, teritoriālos strīdus ar Grieķiju, un tagad – atklātu atbalstu Azerbaidžānai. Ko jūs domājat par šādu Turcijas un paša Erdogana uzvedību? Vai starptautiskajai sabiedrībai būtu jāpievērš uzmanība šim neoosmānismam?

- Ziniet, es izteikšos godīgi un atklāti. Erdogans atbalsta teroristus Sīrijā, viņš atbalsta teroristus Lībijā, tāpat viņš bija galvenais iniciators nesenajā konfliktā Kalnu Karabahā starp Azerbaidžānu un Armēniju. Viņa uzvedība ir bīstama. Dažādu iemeslu dēļ.

Sīrijas karavīri ar Krievijas karogu, foto no arhīva
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Pirmkārt, tā atspoguļo "Brāļu musulmaņu"* līniju – tie ir ekstrēmisti, teroristisks grupējums. Otrkārt, viņš sāk karu dažādos reģionos, lai novērstu sabiedrības uzmanību Turcijā no viņa rīcības valsts iekšienē, īpaši pēc viņa skandalozajiem sakariem ar ISIS* Sīrijā. Visi zina, ka ISIS* pārdeva Sīrijas naftu caur Turciju ASV Gaisa spēku aizsegā un, protams, turki piedalījās naftas tirdzniecībā. Tādi ir viņa mērķi, un tas ir bīstami.

Vai starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt informētai par to vai ne? Termins "starptautiskā sabiedrība" patiesībā nozīmē tikai nelielu valstu grupu - lielvalstis un bagātas valstis. Nosauksim tās par ietekmīgām politiskajā arēnā. Lielākā daļa šīs starptautiskās sabiedrības ir Turcijas līdzdalībnieki terorisma atbalsta ziņā. Tāpēc tās zina, ko dara Turcija, tām patīk, ko tā dara, Turcija ir šo valstu instruments, lai ieviestu šajā reģionā to politiku, iemiesotu to idejas.

Tāpēc – nē, mēs nekādi nevaram rēķināties uz starptautisko sabiedrību. Varētu rēķināties uz starptautiskajām tiesībām, bet tādu nepastāv: nav institūciju, kas praksē nodrošinātu šīs tiesības. Tāpēc mums Sīrijā ir jāpaļaujas uz sevi un uz draugu palīdzību.

- Un vēl par konfliktu Kalnu Karabahā. Tiek ziņots, ka teroristi no grupējumiem, kuri iepriekš cīnījās Sīrijā, tiek pārdislocēti uz Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta zonu. Vai varat to apstiprināt? Vai jums ir dati par to, ka kaujinieki dodas no Sīrijas uz...?

- Mēs noteikti to varam apstiprināt, bet nevis tāpēc, ka mums ir pierādījumi. Dažreiz nav pierādījumu, ir norādes. Turcija izmantoja Sīrijā teroristus no dažādām valstīm. Tā pielietoja tās pašas metodes Lībijā – izmantoja tur teroristus no Sīrijas, varbūt no citām valstīm. Tāpēc nav vajadzīgi pierādījumi tam, ka tā pielieto to pašu metodi Kalnu Karabahā – tas ir ticams, jo, kā jau teicu, Turcija noveda pie šīs problēmas, rosināja šo konfliktu. Turcija gribēja kaut ko sasniegt, un gatavojās pielietot tās pašas metodes. Tāpēc mēs varam apgalvot, ka Kalnu Karabahā tā izmanto teroristus no Sīrijas un citām valstīm.

- Varbūt tagad aprunāsimies par mūsu valstu attiecībām. Vai jūs plānojat tikšanās vai kontaktus ar prezidentu Putinu?

- Mēs pastāvīgi sazināmies, galvenokārt pa tālruni, katru reizi, kad kaut kas notiek, vai ir nepieciešamība aprunāties. Protams, mēs turpināsim sazināties un, protams, tiksimies nākotnē, bet tas atkarīgs no politiskās situācijas Sīrijā. Kā zināms, pasauli paralizējusi koronavīrusa pandēmija, tāpēc tuvākajā laikā, es domāju, sarunas notiks pa telefonu.

- Jūs noteikti sekojat prezidenta vēlēšanu kampaņai ASV. Vai cerat, ka jaunais amerikāņu prezidents neatkarīgi no tā, kurš šo posteni ieņems, pārskatīs sankciju politiku attiecībā uz Sīriju?

- No vēlēšanām Amerikā mēs parasti gaidām nevis prezidenta, bet gan korporācijas vadītāja ievēlēšanu, jo pastāv direktoru padome, un šī direktoru padome sastāv no lobistiem, lielajām korporācijām, piemēram, bankām, ieroču un naftas kompānijām un tā tālāk. Tāpēc valsts vadītāju izvēlas korporācijas, viņam nav ne tiesību, ne pilnvaru pārskatīt kādus lēmumus. Tā notika arī ar Trampu, kad viņš kļuva par prezidentu.

- Agrāk viņš daudzus gadus arī bija ģenerāldirektors...

- Pilnīgi pareizi! Šo posteni viņš ir saglabājis. Tramps gribēja sekot savai politikai, īstenot to, un teju vai bija spiests par to samaksāt – atsauciet atmiņā impīčmenta tēmu. Trampam nācās norīt katru pirms vēlēšanām teikto vārdu. Tāpēc, kā jau teicu, nav jāgaida prezidenta vēlēšanas, runa ir par ģenerāldirektoru. Ja vēlaties runāt par politikas maiņu, ņemiet vērā, jums ir tāda pati direktoru padome, kas nemaina savu politiku. Ģenerāldirektors var mainīties, bet padome paliks, kāda bija, tāpēc neko negaidiet.

- Kas ietilpst šajā "direktoru padomē"? Kas ir šie cilvēki?

- Kā jau teicu, šī padome sastāv no lobiju grupām, kas iemieso dzīvē to, ko viņi vēlas, un kontrolē kongresu un citus, tostarp masu informācijas līdzekļus un tā tālāk. Tā ir dažādu korporāciju alianse, kas darbojas ASV savās savtīgajās interesēs.

- Tramps nesen atzina, ka gribējis dot rīkojumu par jūsu likvidāciju, bet toreizējs Pentagona vadītājs Metiss viņu atrunājis. Vai jūs to zinājāt? Vai veikti kādi pasākumi?

- Slepkavības ir amerikāņu darba metode, modus operandi, viņi to dara gadu desmitiem. Visā pasaulē. Tas nav nekas jauns. Tāpēc jāņem vērā, ka tādi līdzīgi plāni pastāvēja dažādu iemeslu dēļ. Konflikta apstākļos Sīrijā esam spiesti sagaidīt tādus soļus no amerikāņiem. Viņi ir okupējuši mūsu zemi, viņi atbalsta teroristus. Tas ir sagaidāms. Pat ja mums nav informācijas, tam jābūt acīmredzamam.

- Atgriezīsimies pie situācijas Sīrijā. Vai jūs kandidēsiet prezidenta amatam 2021. gadā?

- Pagaidām pāragri par to runāt, priekšā vēl ir daži mēneši. Lēmumu šajā jautājumā es varu pieņemt nākamā gada sākumā.

- Interesanti. Jūs apsveicāt Aleksandru Lukašenko ar inaugurāciju Baltkrievijā. Varbūt jūs saskatāt līdzību starp Lielbritānijas un ASV izmantotajām politiskajām tehnoloģijām baltkrievu opozīcijas atbalstam un metodēm, ko piemēroja pret Sīriju informācijas karā?

- Es nosūtīju apsveikumu prezidentam Lukašenko, tas ir normāli. Kas attiecas uz Baltkrievijā notiekošo: neatkarīgi no abu valstu - Sīrijas un Baltkrievijas - līdzības vai atšķirībām, neatkarīgi no tā, vai valstī notiek reāls vai mākslīgi radīts konflikts, kamēr Rietumi nemainīs savu hegemonijas politiku, tie turpinās iejaukties lietās visā pasaulē. Ja jums valstī ir problēma, lai kāds būtu tās mērogs, Rietumi iejauksies. Ja tas ir iekšējs process, viņi to padarīs par starptautisku, tikai lai iejauktos un ielīstu jūsu darīšanās. Ja jums nav problēmu, viņi darīs visu iespējamo, lai to izveidotu un padarītu par starptautisku - lai iejauktos jūsu darīšanās. Tāda ir Rietumu politika.

Hmerimimas aviobāze
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Tāpēc runa nav par to, kas notiek Baltkrievijā. Jebkurā valstī - Sīrijā, Baltkrievijā, jūsu valstī - ir savas problēmas. Vai Rietumiem ir tiesības iejaukties vai ne? Lūk, tam mums jāpretojas.

Atgriezīsimies pie jūsu jautājuma. Jā, tā pati rīcība, tā pati stratēģija, tā pati taktika. Vienīgā atšķirība – izmantotie termini un virsraksti. Vienus virsrakstus tie izmanto Krievijai, citus – Venecuēlai, trešos – Sīrijai un tā tālāk. Tātad runa nav par Baltkrieviju, runa ir par Rietumu uzvedību un nākotnes stratēģiju, jo viņi domā, ka Krievijas, Ķīnas un citu spēku celšanās pasaulē tiem rada eksistenciālus draudus, un vienīgais veids, kā tiem varētu pretoties, ir radīt haosu visā pasaulē.

- Jūs jau minējāt koronavīrusu, tā sekas visai cilvēcei. Vai kāds no Sīrijas valdības ar to izslimojis? Varbūt jūs pats?

- Paldies Dievam, nē. Un es nedomāju, ka kāds no mūsu valdības bijis inficēts.

- Tas gan ir labi. Vai jūs vēlētos vakcinēties ar Krievijas vakcīnu?

- Protams, ka šajos apstākļos ikviens gribētu vakcinēties no šī bīstamā vīrusa. Kā noprotu, šī vakcīna vēl nav pieejama starptautiskajā tirgū, bet mēs grasāmies apspriest ar Krievijas varas iestādēm, kad to varētu piegādāt Sīrijai. Tas ir ļoti svarīgi.

- Jā, Krievija jau paziņoja, ka vakcīna var kļūt pieejama mūsu starptautiskajiem partneriem...

- Runāja, ka tā var būt pieejama novembrī.

- Vai jūs vēlaties pieprasīt Krievijas vakcīnas piegādi?

- Noteikti jā. Tagad tas ir nepieciešams.

- Kādā daudzumā?

- Tas atkarīgs no tā, kāds vakcīnas daudzums būs pieejams. Mums ir jāaprunājas arī ar Sīrijas veselības aprūpes institūcijām.

- Tātad jūs plānojat detalizētas sarunas ar Krievijas iestādēm?

- Protams. Noteikti. Visi Sīrijā interesējas par Krievijas vakcīnu un par to, kad tā būs pieejama.

- Vai Sīrija uzsāks tiesas procesu pret "Baltajām ķiverēm?" Vai, jūsuprāt, jābūt starptautiskai izmeklēšanai? Varbūt ar ANO atbalstu?

- Kad notiek noziegums, tiek tiesāts nevis nazis vai kāds cits ierocis, bet noziedznieks. Šajā gadījumā "Baltās ķiveres" ir tikai instruments, līdzeklis, ierocis, ko izmantoja terorisms. Tos izveidoja Lielbritānijas valdība, atbalstīja ASV un, protams, Francija un citas rietumvalstis, bet izmantoja Turcija. Visi šie režīmi ir "Balto Ķiveru" īstie aizbildņi, tāpēc tie būtu jāsauc pie atbildības pirms "Baltām ķiverēm".

- Bet varbūt attiecībā uz "Baltajām ķiverēm" tāpat ir jābūt konkrētiem soļiem? Vai tās joprojām turpina savu darbību?

Jā, protams, viņi ir noziedznieki. Par citu es pat nerunāju. Pirms "Baltajām ķiverēm" tā bija "An Nusra"*. Pieejami video ieraksti ar šiem noziedzniekiem, fotogrāfijas. Viņi jātiesā Sīrijā. Bet, kad jūs runājat par "Baltām ķiverēm", kā par organizāciju, tā tika izveidota Rietumos. Cilvēki tajā ir noziedznieki, bet "Baltās ķiveres" ir Rietumu institūts, ekstrēmistiskā teroristiskā organizācija uz "An Nusras"* pamata.

- Jūs sakāt, ka amerikāņu un turku armiju klātbūtne Sīrijā ir nelikumīga. Ko jūs darīsiet, lai to izbeigtu?

- Tā ir okupācija. Šajā situācijā mums ir jāizdara divas lietas: pirmkārt, ir jāatbrīvojas no iegansta, ko viņi izmanto okupācijai, proti, no teroristiem, šajā gadījumā – no "Islāma valsts"*. Lielākā daļa pasaules zina, ka ISIS* izveidoja un atbalsta amerikāņi, viņi dod uzdevumus, tāpat kā jebkuram citam amerikāņu spēkam. Jāatbrīvojas no šī iegansta, tāpēc teroristu iznīcināšana Sīrijā ir mūsu galvenā prioritāte.

- Ko jūs domājat par ASV un Sīrijas kurdu vienošanos par naftas ieguvi? Vai kaut ko darāt šajā kontekstā?

- Tā ir laupīšana, un vienīgais veids, kā to apturēt, ir atbrīvot mūsu teritorijas. Pretējā gadījumā, nekādi pasākumi nevarēs viņus apturēt, jo tie ir laupītāji. Jūs nevarat apturēt zagli, kamēr neiesēdināsiet viņu cietumā vai kaut kādā veidā neapturēsiet viņu, izolējot no tās teritorijas, kur viņš var laupīt. Tāpat jārīkojas ar šiem zagļiem. Tie ir jāpadzen no reģiona, tas ir vienīgais veids. Un Sīrijas valdībai ir jākontrolē katra Sīrijas daļa, lai situācija normalizētos.

- Un pēdējais jautājums. Vai ir kaut kas, ar ko jūs lepojaties? Ko jūs nožēlojat, domājot par to, kas izdarīts, kas - ne?

- Kara laikā?

- Jūsu prezidentūras laikā.

- Te jāredz atšķirība starp politiku un tās realizāciju. Runājot par politiku, jau no paša sākuma mēs teicām, ka grasāmies uzklausīt Sīrijas tautu, tāpēc 2012. gadā reformējām Konstitūciju.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Mēs teicām, ka cīnīsimies ar teroristiem un pēc desmit gadiem turpinām to darīt. Mēs teicām, ka mums jāsaglabā mūsu neatkarība – nacionālā neatkarība, un tas ir tas, par ko mēs cīnāmies, un mums ir jāveido savienība ar mūsu draugiem. Attiecībā uz šo politiku es domāju, ka mums bija taisnība. Runājot par neuzticību Rietumiem, mums bija taisnība daudzās frontēs.

Runājot par politikas īstenošanu, runa ir par taktiku, par daudzām lietām, par kurām var teikt, ka tās bija kļūdainas. Piemēram, vai bija pareizi izlīgšanas mēģinājumi? Es tā saku, jo dažos rajonos amnestētie cilvēki tomēr nedzīvo saskaņā ar likumu. Tātad jūs varat teikt, ka tas bija nepareizi, bet patiesībā izlīgums bija ļoti svarīgs solis. Es nedomāju, ka mēs esam kļūdījušies politikas ziņā. Taču realizācijā ir virkne kļūdu, dažreiz pat katru dienu.

- Prezidenta kungs, mūsu intervija tuvojas noslēgumam. Liels paldies par atklātību!

- Paldies! Paldies, ka atbraucāt uz Sīriju.

- Liels paldies jums.

 

*Teroristisks grupējums, kas aizliegts Krievijas Federācijā un dažās valstīs

46
Tagi:
Krievija, Sīrija, Bašars Asads
Pēc temata
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu
MPV

Vai sirmgalvjus atslēgs no MPV, aicinās baltkrievu ārstus: jautājumi Veselības ministrijai

0
(atjaunots 08:37 24.10.2020)
"Saskaņa" pieprasa Veselības ministrijai sniegt informāciju par to, vai medicīna ir gatava īstai Covid-19 krīzei un vai tiešām pacientus varētu sākt šķirot "perspektīvajos" un "ne ļoti".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. "Saskaņas" deputāti vērsās pie ministres Ilzes Viņķeles ar prasību paskaidrot, vai Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijas lēmums – Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā neārstēt sirmgalvju un "hroniskos" slimniekus – ir oficiāla valsts nostāja. Tāpat parlamentārieši interesējas, vai Veselības ministrija neplāno izveidot "zaļo koridoru" mediķiem no Baltkrievijas.

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāti vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas ar virkni jautājumu, kuri skar Latvijas medicīnas gatavību Covid-19 krīzei, kādi resursi ir valsts rīcībā un kā tie tiks iedalīti. Tostarp deputāti pievērsa uzmanību Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas lēmuma citātu publikācijai, kuru veica bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Tur tiek teikts par to, ka komisija atzinusi par ētisku neārstēt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem cilvēkus vecumā virs 75 gadiem ar hroniskām slimībām un citus smagi slimus pacientus. Tad vairāk jauno un "perspektīvāku" pacientu saņems piekļuvi potenciāli dzīvību glābjošām ārstēšanas metodēm.

Deputāti lūdz Viņķeli paskaidrot, vai tā ir oficiālā valsts nostāja.

"Esmu pārliecināta, ka neviens ārsts nevēlas nonākt briesmīgas izvēles situācijā: šo pacientu glābsim, jo viņam ir izredzes izdzīvot, bet šo nē, jo viņam iespēju ir mazāk… Bet tas, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija pieņēmusi tamlīdzīgu lēmumu – jau pati par sevi ir diagnoze sabiedrības veselības sistēmai. Tas nozīmē, ka ārstiem, profesionāļiem ir pamats uzskatīt, ka veselības aizsardzības sistēma nespēs izturēt slogu slimības izplatīšanās un hospitalizāciju skaita pieauguma gadījumā. Un tas ir biedējoši," sacīja deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

Viņa paskaidroja, ka "Saskaņas" Saeimas frakcija šī iemesla dēļ nolēma vērsties pie Viņķeles ar prasību sniegt informāciju par reālo situāciju ar gultasvietu skaitu, slimnīcu nodrošinājumu ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu.

Daži no ministrei uzdotajiem jautājumiem:

– Kāds hospitalizāciju skaits un kādā laika periodā kļūs kritisks veselības aprūpes sistēmai? Tajā skaitā – saistībā ar personāla trūkumu medicīnā. Vai ir plāns dažādu profilu ārstu un medicīnas darbinieku pārcelšanai un pārkvalificēšanai darbā ar Covid-19 pacientiem?

– Vai ir plāns ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības organizēšanai pacientiem, kuru slimības krīzes epidemioloģiskā situācijā nav saistītas ar Covid-19? Kā tiks atdalītas Covid-19 pacientu un pacientu bez Covid-19 plūsmas?

– Kāds ir specializēto aizsardzības līdzekļu (masku, kombinezonu utt.) krājums, ko izmanto, lai pasargātu medicīnisko personālu no infekcijas?

– Cik valstī ir plaušu mākslīgās ventilācijas ierīču, kuras var izmantot tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai?

– Ir zināms, ka Covid-19 rada daudz dažādu komplikāciju, tāpēc var būt nepieciešams ļoti dažāds medicīniskais aprīkojums. Vai ir revidēts nepieciešamais medicīniskais aprīkojums un kādi ir rezultāti? Vai notiek sarunas papildu medicīniskā aprīkojuma iegādes nepieciešamības gadījumā?

– Vai Veselības ministrija ir apstiprinājusi protokolu, kas ļautu ārstiem krasas epidēmiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā neārstēt pacientus, kuri vecāki par 75 gadiem, un hroniskus slimniekus?

"Zaļais koridors" baltkrievu ārstiem

Savā Viņķelei adresētajā informācijas pieprasījumā "Saskaņas" deputāti norāda, ka kadru deficīts veselības aprūpes sistēmā jau ir sasniedzis tādu līmeni, kad kļūst apšaubāma cilvēka medicīniskās palīdzības saņemšanas tiesību ievērošana. Opozīcija lūdz Veselības ministriju sniegt pasākumu plānu kadru deficīta krīzes pārvarēšanai medicīnā un akcentē iespēju piesaistīt mediķus no Baltkrievijas.

"Tagad iespēju apmeklēt ārstu var nākties gaidīt ilgāk par deviņiem mēnešiem. Daļēji tas ir saistīts ar ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pārtraukumiem uz trim nedēļām pavasarī sakarā ar Covid-19 izsludināto ārkārtas situāciju. Bet patiesībā galvenais iemesls nav ārkārtas situācija, bet gan hronisks ārstu trūkums pilnīgi visās valsts medicīnas iestādēs," saka medicīnas speciāliste, Babītes novada vicemēre Darja Cvetkova. "Covid-19 izgaismoja melnos caurumus Latvijas medicīnā , bet, iespējams, krīze Baltkrievijas norāda uz veidu, kā tos aizpildīt. Viens no iespējamiem un salīdzinoši lētiem risinājumiem ir – uzaicināt darbā ārstus no krīzes pārņemtās Baltkrievijas."

Pēc Cvetkovas sacītā, Veselības ministrija, sekojot Ekonomikas ministrijas piemēram, varētu izskatīt iespēju ieviest "zaļo koridoru" baltkrievu mediķiem, kā tas tika izdarīts priekš IT nozares.

"Ekonomikas ministrija piedāvā Baltkrievijas IT uzņēmumiem pārcelt savu biznesu uz Latviju. Un rada tā saukto "zaļo koridoru", atvieglojot birokrātiskās procedūras, kas nepieciešamas biznesa pārcelšanai. Protams, situācija IT un veselības aprūpes jomā ir principiāli atšķirīgas. Runa ir par dažādām metodēm, kā piesaistīt speciālistus Latvijai. Bet ir svarīgi definēt politisko nostāju: valstij ir jāatzīst, ka nozarei ir nepieciešami ārvalstu speciālisti, viņi jāaicina un jāsāk radīt apstākļi šādu speciālistu adaptācijai vietējam darba tirgum – tostarp, apmaksājot valsts valodas kursus," saka Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova. "Un mums jāatceras, ka Lietuvai un Polijai jau tagad ir plāni piesaistīt ārstus no Baltkrievijas – par kvalificētu darbaspēku ir spēcīga konkurence."

0
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus