Konstantīns Čekušins

Nila Ušakova partijas jauno startu uzņemas IT speciālists

87
(atjaunots 17:27 04.03.2020)
Ja Rīgas domes vēlēšanās būtu partija "pret visiem", tā būtu sacīkšu līdere, jo mūsdienās cilvēki netic politiķiem un cīņas izredzēm, - viņi ir pasīvi, uzskata Konstantīns Čekušins – pirmais numurs "Saskaņas" sarakstā.

RĪGA, 4. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. "Saskaņas" pirmais numurs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās Konstantīns Čekušins plašā vēlētāju lokā nav īpaši pazīstams. Partija, kurai ārkārtīgi nepieciešamas pārmaiņas, vēlas atkārtot desmitgades triku. Tolaik saraksta priekšgalā bija nevienam nepazīstamais žurnālists Nils Ušakovs. Viņam izdevās izvest partiju no krīzes, piesaistīt vēlētājus un nodrošināt rekordu pie Rīgas domes stūres. Tagad tiek izvirzīts samērā nezināms sabiedriskais darbinieks. Kas viņš ir? Kā slaucīs jauna slota?

Iepazīstieties: Konstantīns Čekušins, IT speciālists, Rīgas kluba "Kas? Kur? Kad?" dibinātājs, aktīvs vecāku kustības dalībnieks. 15 gadus precējies, audzina divas meitas. Kopš 2002. gada nodarbojas ar sabiedrisko darbību, ilgu laiku neiesaistās politika, tomēr nodarbojās ar nepilsoņu un mazākumtautību izglītības jautājumiem. Mediji viņu bieži dēvē par krievu skolu aizstāvi. Viņš pats norāda, ka cīnās par kvalitatīvu izglītību. 2018. gadā piedalījies Saeimas vēlēšanās no partijas Saskaņa un saņēmis 5 ar pusi tūkstošu balsu.

Par saviem plāniem šajās vēlēšanās Čekušins pastāstīja Sputnik Latvija.

- Konstantīn, kāpēc jums tas viss ir vajadzīgs? Būt pirmajam numuram, piedalīties neparedzamā politiskajā cīņā, ciest neizbēgamos mēģinājumus jūs apmelnot?

- Cilvēkam jātiecas mainīt pasauli uz labo pusi, un jāieņem aktīva pilsoniskā nostāja. Es to daru jau gandrīz 20 gadus un negrasos apstāties. Nevar gaidīt, ka viss mainīsies tev par labu bez tavas līdzdalības. Te dzīvo mani bērni, es cīnos par viņu nākotni.

- Vai jūs reāli ticat, ka šajās vēlēšanās "Saskaņa" gūs uzvaru? Koalīcijas sabrukums Rīgas domē bija ļoti neglīts, un daudziem vēlētājiem šis sastāvs sagādājis vilšanos.

- Es uzskatu, ka jebkura mūsu rīcība spēj mainīt nākotni. Lai nu kā, es turpināšu virzīt idejas, ko virzīju gadu desmitiem. To var darīt gan koalīcijā, gan opozīcijā. Tāpēc, vai mēs uzvarēsim vēlēšanās vai nē – tas ir sekundārs jautājums salīdzinājumā ar to, kāpēc es ieeju politikā. Protams, savus mērķus ir vieglāk sasniegt no varas pozīcijas. Bet arī opozīcijā var izdarīt diezgan daudz lietderīga. Pēc būtības es daudzus gadus nodarbojos ar sabiedriskiem jautājumiem. Tomēr tuvošanās varai dod vairāk iespēju, dod plašāku instrumentu klāstu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību problemātiskām jomām. Lai nu kā, es domāju, ka politikā es varu padarīt vairāk.

Mūsu sirdis prasa pārmaiņas!

- Vai esat pārliecināts, ka ir iespējama "Saskaņas" atjaunināšana? Kas tieši jāatstāj aiz borta?

- Jebkuras vēlēšanas ir jauns sākums. Aiziet deputāti, kuros vīlušies vēlētāji, atnāk citi. Vieniem kandidātiem sarakstā liek plusiņus, citus izsvītro, cilvēks, kurš ticis pie vēlēšanu urnas, varēs ne tikai izvēlēties partiju, bet arī virzīt sarakstā pienācīgos un novākt no ceļa tos, kuriem neuzticas.

Katrās vēlēšanās ir izsvītrojumu čempioni, tie, kurus vēlētāji nevēlas redzēt. Starp tiem, kas jāatstāj aiz borta, galvenokārt ir jebkādi korupcijas riski. Šeit nav nekādu noslēpumu – lai uzvarētu korupciju, tajā vienkārši nevajag piedalīties. Es nevaru iedomāties, kā es varētu nodot visu, ko esmu darījis gadu desmitiem naudas dēļ. Ja es kā līderis pamanīšu kolēģus, kuri ir iesaistīti korupcijā, nevis apsūdzēti, bet iesaistīti, tad no tādiem es tikšu vaļā.

- Vai jūs ticat uzvarai?

- Tādas izredzes pastāv, un es pielikšu visus spēkus, lai uzvarētu. Uzvaras ķīla ir cilvēku aktivitāte. Galvenais ienaidnieks pārmaiņu ceļā ir cilvēku pasivitāte. Viņu neticība, ka viņi var kaut ko mainīt, ticības trūkums nākotnei, cīņai, visiem politiķiem. Ja būtu partija "pret visiem" – tā būtu sacīkšu līdere, un tā būtu galvenais konkurents.

- Un kā jūs grasāties cīnīties ar neuzticību?

- Tāpat kā iepriekš - tikai ar savu piemēru. Patiesībā man ir vajadzīgas ne tikai balsis vēlēšanās, bet arī cilvēki, kuri ir gatavi kaut ko darīt. Mums ir jāpiedalās pārmaiņu procesā un jāatbalsta vienam otru. Ļoti svarīgi ir visi, kas var atrauties no dīvāna. Darba ir daudz. Cilvēku ir maz.

- Tā nav tikai jūsu vai "Saskaņas" problēma...

- Protams. Šī problēma ir zināma daudziem uzņēmumiem. Mūsu valsts visvērtīgākais resurss ir cilvēki. Mums nav naftas un gāzes, mums nav ko pārdot, izņemot garīgo darbu. Tāpēc daudzi uzņēmumi iegulda savos darbiniekos, organizē dažādus kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, iegulda viņu attīstībā. Patiesībā "Saskaņa" ir lielākā Latvijas partija. Šeit notiek liels darbs ar jauniešiem, un ne tikai. "Saskaņa" jau sen piesaista cilvēkus - ne tikai reizi četros gados, lai nobalsotu, bet arī citām pilsoniskām iniciatīvām. Audzina politiķu paaudzi.

Pārliecība vai alga?

- Pašlaik jūs strādājat IT nozarē. Jums ir labs, augsti apmaksāts un interesants darbs. Vai jūs to pametīsiet politikas dēļ?

- Tas ir ļoti atkarīgs no vēlētāja. Protams, ja vēlēšanas atnesīs partijai uzvaru un izdosies izveidot koalīciju, tad darbs būs jāatstāj. Ja es tikšu ievēlēts, bet būšu opozīcijā – tad skatīsimies. Ja varu savietot, tad tam jābūt. Un, ja arī politiski neveiksmīgā kārtā – ja vēlētājs atteiksies man uzticēties, tad es turpināšu strādāt savā interesantajā darbā un nodarboties ar vecāku sabiedrības lietām sabiedriskajos pamatos, kā es daru jau daudzus gadus.

- Kā jūs vērtējat savas personiskās izredzes tikt ievēlētam?

- Diezgan augstu. Balotējoties Saeimā, es praktiski neinvestēju priekšvēlēšanu kampaņā, tomēr 5,5 tūkstoši cilvēku mani atcerējās un ielika man plusiņu. Ja es būtu ieguldījis reklāmā, iznākums būtu daudz labāks. Šoreiz es nāku kā saraksta līderis, un tas uzliek papildu atbildību. Vairāk pūļu, vairāk tikšanos. Es domāju, ka rezultāts būs labs. Redzēsim, vai ar to pietiks visas partijas uzvarai.

- Šo gadu laikā jūs esat parādījis sevi kā godīgu sabiedrisko darbinieku, kas pacietīgi iestrādājis savu "sabiedriskās dobes" daļu bez populisma un pārspīlējumiem. Jūsu vecāku kustības komanda – tie ir cilvēki, kuri paši kaut ko dara, lai aizsargātu savu bērnu tiesības. Bet vēlēšanas – tā ir cita lieta. Lielākā daļa vēlētāju gan deklarē nepatiku pret populismu, bet katru reizi uzķeras uz neizpildāmajiem solījumiem. Kāpēc jūs domājat, ka šoreiz būs citādi?

- Es nezinu, kā būs. Protams, īsākā distancē uzvar tie, kas bļauj skaļāk. Cilvēki, kuri mētājas ar štampiem un nemaina savu viedokli, dažkārt šķiet principiāli un nelokāmi. Es nebaidos mainīt savu viedokli, ja oponentu argumentācija ir pamatota. Es nebaidos atzīt savas kļūdas. Galvenais, lai kopīga lieta virzītos uz priekšu.

Saimniecība – tā nav politika

- Vai jums ir kaut kādas "sarkanās līnijas"? Piemēram, "ar nacionālistiem pie viena galda nekādos apstākļos nesēdīšos".

- Pat Saeimas vēlēšanās "Saskaņai" nebija "sarkano līniju". Protams, to nav arī Rīgas domē. Jo šeit ir saimniecības jautājumu risināšana, ir iespēja vienoties ar visiem. Protams, kā krievu diasporas pārstāvis es labāk saprotu krievu vecāku problēmas un centīšos tām veltīt īpašu uzmanību.

Tomēr būtu nepareizi atbalstīt tikai vienu grupu. Tāpēc palīdzība ir jāsniedz visiem. Iespējams, tai būs savas nianses dažādām grupām. Un tas ir normāli. Krievu skolu problemātikā pastāv divi momenti. Pirmkārt, vai mums, kā savas valsts pilsoņiem, ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā? Es uzskatu, ka ir, un pilsētas ietvaros esmu gatavs cīnīties par tās finansēšanu. Otrkārt: izglītības kvalitāte. Tā jau ir kopīga problēma, jo būtībā latviešu skolās arī neklājas visai labi, daudzas problēmas mums ir kopīgas. No matemātikas un ķīmijas līdz pat latviešu valodai, par kuru vārdos cīnās daudzas partijas, bet realitātē eksāmenu latviešu valodā rezultāti pasliktinājušies gan krieviem, gan latviešiem. Es jau nerunāju par sociālo jomu vai ceļu remontu, kur tautības jautājums vispār nepastāv.

- Tātad, uzvarot šīs vēlēšanas, jums neizdosies mainīt likumu par izglītību.

- Likumi top Saeimā, tas ir cits stāsts. Dome nav tā institūcija, kur tiek mainīta, piemēram, izglītības politika, tā ir tikai pašvaldība, kas piešķir naudu dažādām programmām. Vai nepiešķir. Es pilnīgi atbalstu papildu nodarbību programmu, ko bija solījis iepriekšējais sasaukums. Visām Rīgas skolām ir nepieciešamas papildu nodarbības – katrai ir, ko uzlabot. Pagājušajā gadā tika veiktas aptaujas - kurai skolai kas pietrūkst papildu izglītības programmu plānā. Spriežot pēc rezultātiem, ir nepieciešams nepilns pusotrs miljons eiro, kas Rīgas budžeta ietvaros ir pilnīgi apspriežams.

- Kāda ir attieksme pret šīm vēlēšanām jūsu ģimenē?

- Normāli. Sieva mūsu laulības 15 gados jau ir sapratusi, ka sabiedriskā dzīve ir mana neatņemama daļa. Tāpēc es jūtu viņas atbalstu, un man tas ir ļoti svarīgi. Turklāt pēc Saeimas vēlēšanām viņai vairs nav bail. Viņš priecāsies ar mani par uzvaru, un droši vien nebūs pārāk uztraukta par zaudējumu. Protams, vēlēšanas tās ir pārmaiņas, tā ir izeja no komforta zonas. Bet pārmaiņas tās ir labi, tās ir nepieciešamas attīstībai.

- Ja runājam par pārmaiņām un attīstību, vai to var piemērot arī partijai?

- Protams! Tas ir vispārzināms fakts: kad lielajās korporācijās nepieciešamas pārmaiņas, bieži aicina cilvēku no malas. Atrodoties sistēmas iekšienē, bieži vien dažām lietām nepievērš uzmanību, bet cilvēkam no malas katrs sīkums krīt acīs. Starp Saskaņas līderiem es esmu tāds "cilvēks no malas". Mani aicināja, jo partijai ir vajadzīgas pārmaiņas, es to saprotu, un man ir idejas, kā mums būtu jāmainās. Nevis ideju ziņā - ar tām mums viss ir kārtībā, Latvijai ir nepieciešamas "Saskaņas" idejas. Bet gan darba procesu organizācijas un jaunu cilvēku piesaistes ziņā.

- Ja runājam par pārmaiņām, kas no jūsu viedokļa būtu jāmaina?

- Ir jāizpilda tas, par ko jau sen runājuši. Dot iespēju ietekmēt situāciju ne tikai vairumam, bet arī izvēlētajai minoritātei. Ne tikai domē, bet arī Saeimā. Cilvēki, kuri balso par dažādām partijām, balso nevis par to, lai daži cilvēki sēž krēslos un saņem algas. Cilvēki balso par idejām. Un ir ļoti svarīgi, lai īstenojas idejas, par kurām cilvēki balso. Lai tas, par ko vispār varētu vienoties, netiktu izsvītrots tikai tāpēc, ka to piedāvāja mazākumtautības. "Sarkanās līnijas" pirmām kārtām kaitē vēlētājam. Tieši par to mēs cīnīsimies.

87
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome, Saskaņa, Čekušins, intervija
Pēc temata
Ko vēlaties, tikai ne Čekušinu: politologs nedod "Saskaņai" cerību uz Rīgas mēra posteni
Krieviem atņem vietas latviešu vajadzībām: Čekušins sašutis par reformas cinismu
Čekušins: latvieši baidās no Putina portretiem krievu skolās
"Saskaņa" izvēlējās Rīgas mēra amatam krievu skolu aizstāvi Čekušinu
Čekušins: mēs nevēlamies audzināt bērnus baiļu atmosfērā
Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins, foto no arhīva

Mišustins: kad nepieciešams, Krievijas valdība strādā visu diennakti

62
(atjaunots 20:50 23.07.2020)
Krievijas Federācijas valdība strādā, lai īstenotu savu pamatfunkciju – lai kalpotu cilvēkiem, lai sakārtotu visus valsts dienestus cilvēku labā, uzsvēra premjerministrs Mihails Mišustins.

RĪGA, 23. jūlijs - Sputnik. Valdības locekļi, vicepremjeri dažkārt strādā dienu un nakti atkarībā no situācijas valstī, pastāstīja Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins intervijā televīzijas kanāla "Rossija 24" ēterā.

"Valdības locekļi, vicepremjeri dažkārt strādā arī cauru diennakti. Atkarībā no laika un situācijas kopumā. Pandēmija ieviesusi korektīvas mūsu dzīvē. Mūsu prezidents strādā visu diennakti, ar viņu vienmēr var sazināties," pastāstīja Mišustins.

Pēc premjerministra teiktā, Krievijas valdība strādā, lai pirmām kārtām īstenotu savu pamatfunkciju - kalpošanu cilvēkiem, lai valstī būtu vieglāk sakārtot visus valsts dienestus cilvēku labā.

Mišustins pastāstīja, ka ierosinājumu vadīt Krievijas Federācijas valdību saņēmis no valsts vadītāja.

"Ja jūs sākat darbu valdībā, un vēl jo vairāk, ja jums piedāvāts valdības priekšsēdētāja amats, tad, protams, ir ļoti grūti iedomāties visu, teiksim tā, izaicinājumu kompleksu, ar ko varat saskarties. Strādāt valdībā man piedāvāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un šajā ziņā, protams, mērķis bija izpildīt pamatpasākumus, ko viņš iekļāva savā vēstījumā janvārī," sacīja Mišustins.

Koronavīruss ieviesa savas korektīvas

"Tas nepavisam nebija vienkārši, kad nepieciešamība izpildīt attiecīgus vēstījuma pasākumus, nacionālos projektus, nacionālos mērķus saskarās ar tādu nelaimi, kā pandēmija, kad nācās burtiski ikdienas režīmā pieņemt lēmumus, kas saistīti ar nepieciešamību izvērst gultu fondu, izstrādāt atbilstošas metodikas, sagatavot speciālistus, iepirkt un ražot individuālās aizsardzības līdzekļus," atcerējās Krievijas premjers.

Tas nebija vienkāršs izaicinājums, un tikai cilvēki var spriest, kā viss ir izdevies, piebilda Mišustins.

"Taču ļoti svarīgi it tas, ka mēs esam pārvarējuši šo grūto posmu, iespējams, ar vienu no labākajiem rezultātiem pasaulē. Tas attiecas gan uz letalitāti, gan uz testēšanas sistēmām, kuru skaits šobrīd Krievijā ir sasniedz aptuveni simtu," uzsvēra valdības vadītājs.

Premjers atzīmēja, ka viņa atveseļošanās pēc koronavīrusa infekcijas nebija vienkārša.

"Kas attiecas uz atveseļošanās ātrumu, es jums pateikšu, ka tas nav vienkārši. Jā, diemžēl bija augsta temperatūra, un kas attiecas uz "ātri izārstējies", nav tā, ka bija vienkārši. Tiklīdz sāku justies labāk, es, protams, atgriezos pie darba," uzsvēra premjers.

Viņš atzīmēja, ka "vīruss neizvēlas amatus" un ir ļoti bīstams, un pagaidām nav skaidrs, kā notiek inficēšanās.

"Es nezinu, kā esmu inficējies ar koronavīrusu, - to varu teikt godīgi," atzina Mišustins.

Pēc Krievijas Ministru kabineta vadītāja vārdiem, milzīga loma viņa veselības atgūšanas periodā bija ārstiem.

"Gribu pateikties ārstiem par to, ko viņi dara. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, tā ir pastāvīga mijiedarbība ar pacientiem, tāpat arī psiholoģiska mijiedarbība. Dod Dievs, lai citur pasaulē ārsti strādātu tāpat, kā mūsu Krievijas ārsti," sacīja Mišustins.

Pagaidām zinātnieki nenovēro priekšnoteikumus koronavīrusa otrajam vilnim Krievijā, paziņoja premjers.

"Mūsu speciālisti un zinātnieki šādus priekšnoteikumus nenovēro. Tāpēc cerēsim, ka, ja mēs sekosim attiecīgo instanču un ārstu rekomendācijām, otrais vilnis nenāks," sacīja Mišustins.

Makroekonomiskā situācija ir stabila

Pēc premjerministra teiktā, visos visos budžeta līmeņos pirms koronavīrusa pandēmijas savāktie ienākumi ļauj Krievijai justies ļoti komfortabli un stabili. Viņš atzīmēja, ka pandēmija faktiski palēninājusi ekonomikas izaugsmes tempu, samazinājusi visu budžeta līmeņu ieņēmumu apjomus un radījusi būtiskus zaudējumus gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, gan organizācijām.

"Es apliecinu, ka makroekonomiskā stabilitāte, ienākumi, kas tika savākti iepriekš visos Krievijas budžeta līmeņos, ļauj mums justies ļoti komfortabli un stabili," teica Mišustins.

Kā norādīja premjers, visi pieņemtie pasākumi bija ļoti skaidri un snieguši savus rezultātus.

"Tika atbalstīts gan pieprasījums, gan grūtā dzīves situācijā nonākušie cilvēki, un, protams, nacionālajā līmenī tika izstrādāti pasākumi mūsu kompāniju atbalstam," skaidroja Mišustins.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas zelta krājumi ir stabili un pārsniedz 570 miljardus dolāru, bet nacionālā labklājības fonda apjoms gada beigās sasniegs vismaz astoņus triljonus rubļu. Mišustins uzsvēra, ka Krievijā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai nodrošinātu stratēģiskos nacionālos mērķus un nacionālos projektus.

"Par to nav jāuztraucas, mums pietiek līdzekļu, lai attiecīgi nodrošinātu visus stratēģiskos nacionālos mērķus, kuri, kā jūs zināt, pavisam nesen bija apzīmēti realizācijai līdz 2030. gadam prezidenta rīkojumā, un nacionālos projektus, pie kuriem mēs strādājam," sacīja Mišustins.

Prioritāte - nacionālajiem projektiem

Valdības vadītājs pauda cerību, ka stratēģiskā plānošana, sistemātiska pieeja un profesionāļi, kas ar to nodarbosies, ļaus Krievijai izpildīt visus valstij nospraustos uzdevumus līdz 2030. gadam.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Bez šaubām, jāpārvar zināmi šķēršļi. Kā to paveikt? Mainot pārvaldes modeli. Par to visi runā. Pašlaik analizējam modernākās vadības sistēmas, tai skaitā arī valsts pārvaldes sistēmas," norāda premjers.

Pēc viņa vārdiem, tika izveidots nacionālo projektu centrs, kurā šobrīd tiek aprobēti visi jaunākie sasniegumi vadības sistēmā, tie tiks attiecīgi piemēroti nacionālo projektu īstenošanā.

Mišustins atzīmēja, ka spriest par valdības darba efektivitāti būs iespējams pēc konkrētiem nacionālo projektu īstenošanas rādītājiem.

"Tie ir konkrēti skaitļi, izbūvēto ceļu, izremontēto māju kilometri. Tie ir ekspluatācijā nodoto jauno mājokļu kvadrātmetri. Un tieši tie parametri tiks publiski piedāvāti pēc attiecīgajām korekcijām saistībā ar nacionālo mērķu maiņu un tiks apstiprināti rudenī," uzsvēra premjers.

Atklāt Krieviju

Pēc Mišustina vārdiem, rudenī tiks iesniegts nacionālais projekts par ļoti svarīga virziena - iekšzemes tūrisma attīstību Krievijā.

"Es uzskatu, ka nacionālais projekts "Tūrisms" – tā ir atbilde uz izaicinājumiem, kas radušies pandēmijas dēļ. Tagad mēs jau esam saņēmuši Valsts prezidenta atbalstu un strādājam pie šī projekta atbilstošo pasākumu izstrādes, rudenī iepazīstinām ar to visus," stāsta valdības vadītājs.

Šobrīd varasiestādes strādā, lai uzlabotu aviobiļešu un dzelzceļa biļešu pieejamību iekšējā tūrisma attīstībai, norāda premjers.

"Pašlaik mēs nopietni domājam arī par to, kā padarīt pieejamākas avio un dzelzceļa biļetes. lai varētu nokļūt līdz mērķiem," sacīja Mišustins.

Pēc ministru kabineta vadītāja domām, būtu labāk radīt labvēlīgākus apstākļus Krievijas iedzīvotāju atpūtai savā valstī, nevis mākslīgi slēgt robežas. "Nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, ceļos, komunikācijās, lai pastāvētu viss atpūtai un komfortablai laika pavadīšanai," uzsvēra Mihails Mišustins.

Pateicoties šīm pūlēm, cilvēkiem tiks dota iespēja izvēlēties, un, kā cer premjers, viņi izvēlēsies Krieviju.

"Šajā ziņā būtu lieliski atklāt pašiem sev savu valsti, jo – to saku nopietni - mums ir brīnišķīgas vietas, kūrorti. Nepieciešama laba infrastruktūra, nepieciešamas investīcijas no privātiem investoriem, un, protams, pieejamas biļetes, lai varētu tikt līdz šīm vietām ar jebkuriem transporta veidiem," viņš piebilda.

62
Tagi:
premjerministrs, Krievija, Mihails Mišustins
Žurnālists Jurijs Aleksejevs tiesas sēdes laikā, foto no arhīva

Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"

122
(atjaunots 16:04 16.07.2020)
Latviešu politiskā mentalitāte ir iekārtota tā: ja atrodi kaut ko "labu", nozodz, pārdod, par dabūto naudiņu uzbūvē sev ērtu mājiņu laukos. Ar vistiņām, ar kādu puscūci, bet bērnus un mazbērnus, kad paaugsies, aizsūti uz Lielbritāniju mācīties.

Pret pazīstamo krievu publicistu no Rīgas ierosinātas vairākas krimināllietas, lai arī visa Aleksejeva "pretvalstiskā darbība" saistīta ar viņa darbu portālā IMHOclub.lv, kurā dažādi cilvēki korekti diskutēja par Latvijas un citu valstu pagātni, tagadni un nākotni. Nekā krimināla, nekādu ekstrēmistisku aicinājumu.

Tomēr ierēdņus tracināja arī Aleksejeva talants – viņam nekad nevajadzēja līst pēc sakāmā azotē, un viņš bieži publicēja savā lapā Facebook indīgus un patiesus rakstus par situāciju valstī. Galu galā arī viņu ir ķērusi atriebe. Jurija Aleksejeva intervija publicēta portālā Stoletie.ru.

- Kādas, pēc jūsu domām, ir pret jums ierosināto krimināllietu perspektīvas?

- Nu, laikam jau jāsāk ar īsu izziņu. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) pret mani ierosinājis divas krimināllietas saskaņā ar sešiem pantiem. No tiem briesmīgākais paredz sodu par darbībām, kas kaitē Latvijas Republikai, veiktām grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Par to man spīd no pieciem līdz piecpadsmit gadiem cietumā. Jā, es nejokoju. Līdz PIECPADSMIT. Tā viņi domā sodīt mani par to, ka pirms deviņiem gadiem laidu klajā internetā diskusiju laukumu "IMHOclub". Sak, resurss nodarījis Latvijas valstij tik šausmīgu ļaunumu, ka par to pienākas teju vai augstākais soda mērs. Starp citu, paradokss: mans IMHOclub nav slēgts, nav aizliegts, tas vēl joprojām pastāv tīmeklī un strādā. Tas ir, pašai vietnei nav nekādu nozieguma pazīmju, toties par tā ORGANIZĒŠANU man pienākas tāds sods.

- Tas taču ir kaut kāds sirreālisms, īstākais Kafka... Cik ilgi, jūsuprāt, var vilkties šo lietu izskatīšana?

- Atbildēšu uz jautājumu pēc būtības: pret mani ierosinātajām krimināllietām nav nekādas perspektīvas. Otrā lieta tiek izmeklēta jau gandrīz DIVUS GADUS. Viņi velk garumā izmeklēšanu, kā mācēdami. Pirmā lieta, ko pret mani ierosināja pirms trim gadiem, jau tālajā 2017. gadā, nodota tiesā. Tur ir tādas glupības, ka tiesnese velk garumā izskatīšanu, kā var. Iedomājieties: pirmā tiesas sēde pirmajā lietā bija 2020. gada februārī, otrā – maijā, nākamā būs septembrī. Skaitām: trīs tiesas sēdes gadā... Lai novestu līdz spriedumam, būs vajadzīgas vismaz 15-20 tādas sēdes... Tātad spriedumu tajā es sagaidīšu ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Baidos pat minēt par otro lietu, kas vēl tiek šausmīgi "izmeklēta". Šķiet, spriedumu tajā uzklausīs mani mazmazbērni...

- Krievijas liberālās aprindas vienmēr ir gatavas celt traci (jeb, kā tagad modīgi teikt, - haipu) par kaut kādu kārtējo "asiņainā režīma" upuri, kas nomocīts "par patiesību" (Golunovs un tā tālāk). Nevar būt, ka viņi neko nezinātu par jums – Rīgā ir emigrantu vietnes "Medūza" redakcija. Vai kāds no "godājamajiem" ir izteicies jūsu atbalstam?

- Ziniet, ir tāda veca anekdote: Santa Klauss lido ar saviem briežiem pāri Āfrikai. Apakšā izbadējušies melni bērneļi stiepj viņam pretī izkāmējušas rociņas: Santa, dod mums kādu dāvaniņu... Bet Santa no augšas: "Nē-ē-e! Manas dāvanas domātas tiem bērniem, kuri KĀRTĪGI ĒD! Dažus "Medūzas" žurnālistus pazīstu personīgi. Viņu ofiss ir piecpadsmit minūšu gājiena attālumā no manas mājas. Protams, viņi zina, kā Latvijas varasiestādes mani spiež pie sienas. Taču viņu "tiesību aizsardzība" ir domāta tiem žurnālistiem, kuri "kārtīgi ēd". Cilvēks no "Medūzas" konkrēti par mani teica, ka "ar Latvijas tēmām viņi nestrādājot". Tā lūk! Mani ignorē ne tikai "Medūza". Kad Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājam pavaicāja, sak, varbūt kaut kā atbalstīsim Aleksejevu, viņš atbildēja: pagaidīsim tiesas spriedumu. Kā tad, "atbalstīja", jā. Paldies.

- Kas tagad notiek Latvijas politikā, iekšējā un ārējā? Kādas aktuālas tendences redzamas?

- Latvijas politikā notiek tieši tas pats, kas noticis visus pēdējos 30 gadus. Šīs valsts nākotne nevienu pie varas stūres esošo jau sen vairs neinteresē. Un nekad nav interesējusi. Viņi nākuši pie varas nevis ar mērķi celt "valsts nākotni", bet gan parūpēties paši par savējo. Latviešu politiskā mentalitāte ir iekārtota tā: ja atrodi kaut ko "labu", nozodz, pārdod, par dabūto naudiņu uzbūvē sev ērtu mājiņu laukos. Ar vistiņām, ar kādu puscūci, bet bērnus un mazbērnus, kad paaugsies, aizsūti uz Lielbritāniju mācīties. Kad izmācīsies, iekārto ierēdņu vietās Latvijā. Plašākā mērogā viņi nedomā.

- Visas pasaules uzmanība pievērsta ASV, viņu priekšvēlēšanu batālijām. Kam "jūt līdzi" Latvijas valdība amerikāņu demokrātu un republikāņu kaujā, un kāpēc tā?

- Jocīgs jautājums. Iedomājieties: kafejnīcā Amerikā sēž līdzjutēji un skatās, teiksim, beisbolu. Oficiants iznēsā popkornu un alu. Oficiantam nav ne jausmas par spēles noteikumiem, viņš ar grūtībām atšķir komandas, kas ar ko spēlē... Viņš pat nedrīkst iejaukties "līdzjutēju" sarunā, citādi vēl dabūs ar krūzi pa pieri. Viņam tikai laikus jāatnes alus. Pēc tam – jāsaņem dzeramnauda no līdzjutējiem, kuru komanda vinnējusi... Tāds oficiants ir Latvija. Viņai nav jājūt līdzi!

- Vai, pēc jūsu domām, Latvijas krieviem nāktu par labu, ja viņi skaļi paustu solidaritāti amerikāņu melnajiem? Sak, gan jūs, gan mēs esam nacionālās apspiešanas upuri, mēs arī ciešam no diskriminācijas.

- Nē. Atšķirībā no nēģeriem Amerikā, krievu "ņegru" tiesības Latvijā PATIEŠĀM ir ierobežotas jau trīsdesmit gadus. Jā, viņiem nav pat savas valsts pilsonības. Mēs nesēžam uz vietējo nodokļu maksātāju kakla kā nēģeri Amerikā. Mēs neaplaupām vietējos veikalos. Netirgojam narkotikas. Mēs smagi strādājam un dzīvojam, maksājot nodokļus, uz kuru rēķina pastāv latviešu birokrātija. Paralēle nav pareiza.

- Kāpēc krieviem Latvijā nav spēcīgu partiju, kas aizstāvētu viņu intereses? Varbūt "Saskaņa", atbrīvojusies no Nila Ušakova, vēl spētu par tādu tapt?

- "Saskaņa" nemaz nav "atbrīvojusies" no Ušakova. Viņš pats aizbēga eirodeputātos, bīdamies no kriminālvajāšanas par korupcijas shēmām. Tur nepārprotami bija sazvērestība ar latviešu naciķiem: sak, es ātri, ātri eju prom no Rīgas mēra posteņa, atdodu to tam, ko jūs iecelsiet, bet jūs par to mani neaiztiksiet. Par to viņu arī palaida vaļā. Krieviem Latvijā nav spēcīgu partiju vienkārši tāpēc, ka krievi Latvijā jau sen ir sulīgi nospļāvušies par Latviju. Starp citu, tāpat kā latvieši. Jau 2000. gadu sākumā visiem kļuva skaidrs, ka šai valstij nākotnes nav. Un ir absolūti bezcerīgi mēģināt te kaut ko bīdīt. Latvija nevienam nav vajadzīga. Ne Amerikai (viņa par to jau gadus divdesmit ir aizmirsusi), ne Eiropas Savienībām (kam tā ir gluži kā čemodāns bez roktura), ne Krievijai (kura to pastāvīgi jauc ar Lietuvu, un drīz jauks ar Lībiju), ne pašu iedzīvotājiem (kuri jau pa pusei ir izklīduši un turpina bēgt prom).

- Ja ņemt visus pagājušo gadu Latvijas prezidentus, kurš no tiem bija pats labākais (variants – pats nekaitīgākais)? Ko domājat par tagadējo prezidentu Egilu Levitu?

- Sākšu ar to, ka, atšķirībā no Krievijas, Latvijas prezidents ir tīri reprezentatīva figūra, tātad pati par sevi – "nekaitīga". Latvijas prezidents ir kā žurnāla "Playboy" vāks. Kaut kas tāds, kas piesaista skatienu, ceļ žurnāla pārdošanu kioskos. Taču mēs saprotam, ka "Playboy" sejas (un krūtis) – tas vēl nav REDAKTORS. Un žurnāla saturs no vāka nav atkarīgs. Tāpēc Latvijas prezidentus varu vērtēt tikai kā "bildes uz vāka" – kā ilggadējs dažādu avīžu un žurnālu redaktors, kas ilgus gadus pats tiem zīmējis vākus. Manuprāt, "vāks-Levits" ir nožēlojamākais un neveiksmīgākais starp visiem Latvijas "vākiem". Pat emigrantu vecmāmiņa no Kanādas Vaira Vīķe-Freiberga savulaik bija interesantāka. Viņa vismaz bija harizmātiska, lai arī aprobežota. Bet prezidentam Levitam ir viena vienīga priekšrocība – viņš ir ebrejs. Latvijā tas ir neparasti...

- Augustā Rīgā notiks ārkārtas vēlēšanas. Vai dosiet prognozi – kas tur, jūsuprāt, uzvarēs? Vai situācija pilsētā stabilizēsies?

- Situācija Rīgā jau sen ir stabila. Tik stabila, cik vien stabila var būt situācija kapos. Un deputātu pēcpušu nomaiņa uz krēsliem pilsētas domē neko nemainīs. Pa drusciņai zaga iepriekšējie, pa drusciņai zags nākamie. Daudz zagt neizdosies, jo Rīga ir nabaga. Un tam jau sen nav nozīmes, kas tur uzvarēs. Godīgi sakot, es jau vairs pat nesekoju līdzi tām nanajiešu (latviešu) zēnu cīņām. Varu garantēt tikai vienu: pseidokrieviskā partija "Saskaņa" jau vairs nevadīs pilsētas saimniecību. Tas ir garām.

- Savulaik jūs rakstījāt par "bēgļiem no režīma", no Krievijas, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļaujas un tagad aplej dzimteni ar samazgām. Vai pēc dažiem Baltijā nodzīvotiem gadiem un saskarsmes ar tās realitāti šie cilvēki nemaina savu viedokli?

- O! Tas ir jocīgi. Tagad Baltijā ir liels skaits bēgļu no "Putina asiņainā režīma". Smiekli nāk: pirmos mēnešus pēc "bēgšanas" viņi klīst pa visādiem vietējiem medijiem, aplej ar samazgām "nolādēto Rašku" un peldas slavas staros. Pēc tam viņi pieklust. Sāk apjēgt, kāda ir starpība starp tūrismu un emigrāciju. Sāk apjēgt, ka Baltijas tautiņas ir dziļi ksenofobas un sevī ieslēgtas. Jā, tūristu zonā restorānā tevi apkalpos krieviski un uzsmaidīs (tikai naudu maksā), bet ikdienā tu viņiem neesi vajadzīgs. Turklāt vietējie krievi aborigēnu valodu prot, bet viņi – ne. Tā nu tie "jaunemigranti" sāk plunčāties, kā s...s āliņģī. Vietējie krievi viņus nepieņem (mēs esam pārliecināti "sovoki" un "vatņiki), bet aborigēni vispār neredz nekādu starpību starp krieviem. Vienalga, vai tu dzīvo Baltijā piektajā paaudzē, vai esi atbraucis pirms gada, viņiem ir viens spriedums: čemodāns-stacija-Krievija! Nu, bet ja tu vēl nesaproti šejienes mēli, tad tev vispār ir beigas.

Sergejs Dubovskis kopā ar dēlu
© Photo Из личного архива Сергея Дубовского

Taču ir tāds "emigranta sindroms". Cilvēks pieņēmis krasu lēmumu: pamest Dzimteni, lai meklētu "brīvību". Atbrauc, gaidīdams "demokrātijas atplestās rokas", bet viņu – kā velk ģīmi pret galdu. Vienu, otru, trešo reizi... Viņš saprot, ka pieļāvis kolosālu kļūdu, ka VIŅŠ TE NAV VAJADZĪGS! Bet atgriezties ir kauns – prombraucot pārāk daudz ir sarunāts... Un emigrants sāk domāt, kā savu kļūdu attaisnot? Kā to izdarīt? Iespēja ir tikai viena: pārliecināt SEVI par to, ka Dzimtenē viņam klājās simtkārt sliktāk. Lūk, no kurienes nāk samazgas un "nolādētā Raška". Bet naktīs viņi raud spilvenā, atceroties "krievu bērzus".

- Sociālajos tīklos aizvien biežāk vīd jauni cilvēki, dzimuši Latvijā, ar krievu vārdiem un uzvārdiem, kuri par Krieviju atsaucas ar dziļām nievām, pat naidu...

- Varu teikt: pirms sešiem gadiem krievu informācijas telpā Baltijā nekā tāda nebija. Vilnis nāca pēc Eiromaidana Ukrainā. Tie ir "boti". Apmaksāti "Krievijas nīdēji". Rietumu fondi iegāzuši miljoniem krievu Internetā, lai pārformatētu krievu sabiedrisko viedokli. Latvijā arī radusies sava "botoferma" un ne viena vien. Iepriecina, ka viņu darbības rezultāts ir mazāks par nulli.

- Kāpēc Latvijā un visā Baltijā viens pēc otra veras ciet krievvalodīgie mediji? Vai tā ir varasiestāžu ļaunā griba vai "tirdziņš tā izšķīris"?

- Tas ir turpinājums atbildei uz iepriekšējo jautājumu. Jā, miljoniem ir iegāzti "Krievijas nīdēju" botofermās. Tagad ir skaidrs, ka tie miljoni NEDARBOJAS. Krievu smadzenes nav formatējamas, kaut tu viņiem ar televizoru pa galvu gāz. Tāpēc viņi nolēmuši iet no otras puses – piebeigt godīgos krievvalodīgos medijus. To paveikt ir vienkārši – godīgiem krievu medijiem miljonu nav. Bet mēs, godīgie krievu žurnālisti, publicisti, blogeri, esam aizgājuši internetā. Internetu te vēl nav aizlieguši, lai arī VIŅIEM to dikti gribētos.

122
Tagi:
nepilsoņi, rusofobija, Latvija
Ziemeļu straume 2

Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"

0
(atjaunots 17:56 07.08.2020)
Trīs ASV senatori adresējuši vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH", kurā draud ar finansiālu sabrukumu Zasnicas ostai.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Nilss Annens asi kritizēja ASV Senāta locekļu vēstuli, kurā politiķi draud Zasnicas pilsētas ostai ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ziņu aģentūras rīcībā nokļuva trīs ASV senatoru vēstule, kas adresēta ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums".

"ASV eksteritoriālo sankciju politika attiecībās ar tuviem partneriem un sabiedrotajiem ir nopietns uzbrukums mūsu nacionālajai suverenitātei," Annens norādīja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politiķis norādīja, ka vācu kompānijām adresēto draudu vēstuļu tonis un saturs ir absolūti nepieņemams.

"Mēs likām skaidri saprast mūsu partneriem ASV, ka nepieļausim spiedienu pret mūsu kompānijām," atzīmēja valsts sekretārs. Viņš atgādināja, ka Vācijas un Eiropas enerģētikas politika tiks izlemta tikai Berlīnē un Briselē, nevis Vašingtonā.

Annens pastāstīja, ka Vācija izmantos savu prezidentūru ES Padomē, lai stiprinātu Eiropas suverenitāti, un piebilda, ka Eiropa nedrīkst pakļautties šantāžai.

"Ziemeļu staume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Straujš pagrieziens: Vācija draud ASV ar sankcijām par mēģinājumu apturēt "Nord Stream 2"
Uzņēmēji Vācijā plāno atbildi ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte