Vēsturnieks Igors Gusevs

Zaudētāju triumfs: šodien krieviem Latvijā atriebjas par uzvaru Lielajā Tēvijas karā

206
(atjaunots 13:28 07.02.2020)
Par to, kā Latvija un citas Baltijas valstis gatavojas sagaidīt Uzvaras pār fašismu 75. gadadienu, pastāstīja vēsturnieks Igors Gusevs.

RĪGA, 07. februāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienas priekšvakarā Sputnik Latvija korespondents aprunājās ar godājamu vēsturnieku, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" izdevēju, vairāku unikālu dokumentālo filmu un grāmatu autoru Igoru Gusevu par antisemītismu Latvijā, par rusofobiju un ko darīt 9. maijā.

— Nesen kolēģi telekanālā "Rossija 24" parādīja sižetu no Polijas par to, kā republika tuvojas Uzvaras 75. gadadienas datumam: nojauc pieminekļus, iznīcina karavīru-atbrīvotāju kapavietas, valsts līmenī dota nostādne vēstures izkropļošanai, un galma gudrie cenšas izkalpoties. Kas tur īsti notiek? Un kā tas viss atgādina notiekošo Latvijā…

— Diemžēl tā nu Latvijā ir iegājies, ka karš dažam labam nav beidzies 1945. gada maijā – viņiem tas turpinās vēl šobaltdien. Un tas viss tikai tāpēc, ka 1945. gadā karā it kā esot uzvarējusi nepareizā puse. Tomēr priecē, ka ne tikai es vien esmu pārliecināts: tikai padomju karavīra uzvara ļāva latviešu nācijai palikt starp dzīvajiem, jo saskaņā ar plānu "Ost" viņus gaidīja neapskaužams liktenis.

Tie, ko, tā sakot, pateicoties rases īpatnībām, tādi kā zilacaini un gaišmataini tīršķirnes tēviņi un mātītes, vēl varētu pārvācot, būtu palikuši Baltijā, bet pārējos – uz Sibīriju. Tātad Sibīrijas liktenis latviešiem nebūtu pagājis garām, bet tur viņi strādātu kā krievu tautības vergu uzraugi. Augstākā vadība būtu vācieši, zemākā – latvieši. Šāda shēma tika izmēģināta, piemēram, koncentrācijas nometnē Salaspilī.

Antisemītisms, kas kara gados parādījās latviešos, ceļas no baismīgiem un seniem kompleksiem.

Šodien par Holokaustu jārunā skaļi un bieži, lai tas neatkārtotos, jo tas pats antisemītisms latviešos, paldies Dievam, gan ne visos – ir iesakņojies sen un pārāk dziļi.

Tad nu par vēsturi. Ebreji šeit uz pastāvīgu dzīvi apmetās no XVI gs. otrās puses, un valdošā baltvācu elite viņus nemainīgi diskriminēja, ierobežojot tiesības un brīvības. Latviešu attieksme pret ebrejiem veidojās apstākļos, kad viņi paši, būdami "nicinātie nevāci", pazemoti un beztiesiski, saskatīja ebrejos savdabīgu iespēju pašapliecināties.

Antisemītiskā noskaņojuma pamatus lika nežēlīgs nepilnvērtības komplekss. Bija patīkami pēc privileģētā baltvāca izsniegtās kārtējās pazemojuma un spļāvienu porcijas, mierināt savu ievainoto patmīlu, redzot līdzās vēl vairāk nicināto "necienīgo žīdu". Tam pievienojās arī zemnieku tradicionālā ksenofobija, asa nepatika pret jebkuru "svešinieku", kurš nav līdzīgs tev, runā citā valodā, noteikti sapņo nodarīt tev pāri, tāpēc ir ļoti bīstams! Un, protams, tam visam vēl piejaucās klāt skaudība pret ebreju redzamajiem vai sadomātajiem ekonomiskajiem panākumiem.

Par laimi, nebūt ne visi latvieši ir antisemīti. Pētot Holokausta vēsturi, es skaidri sapratu, kas glāba ebrejus kara gados – pārsvarā tie bija vienkāršie strādnieki, bet tā saucamās latviešu inteliģences pārstāvji parasti diemžēl bija pirmajās rindās kopā ar nacistiem. Tā pašapliecinājās īsteno nacionālo pirmsākumu nesēji. Piemēram, 20. gados Latvijas universitāte bija īsts antisemītisma perēklis. Bet "cilvēki no tautas" izturējās kā īsti cilvēcisko vērtību glabātāji.

Jā, tagad it kā ir neglīti būt atklātam antisemītam, par to var pamatīgi sarāt. Toties būt rusofobam – tas ir normāli, pat labi. Te piemēru latviešiem demonstrē tie paši poļi. Tagad rusfobija ir kļuvusi par tādu kā dress code, caurlaidi ieejai augstākajā sabiedrībā. Ja tu esi rusofils, tu esi ļoti aizdomīgs Kremļa aģents un potenciāls Latvijas nodevējs par labu Krievijai.

Arī poļiem rusofobija ceļas no šausmīgiem kompleksiem, kuri, protams, parādījās nevis pēc PSRS sabrukuma, bet auga augumā kopš pagājušā gadsimta vidus, un īpaši spilgti izpaudās 2000. gados – ko lai dara, Eiropas tendence. Lai arī tieši krievi glāba poļu nāciju no totālas iznīcības. Nacistu iznīcības plānos augšgalā stāvēja ebreji un čigāni, tiem sekoja slāvi, tostarp – arī poļi.

— Ar kādām domām un jūtām Uzvaras 75. gadadienu sagaidīs Igors Gusevs un viņa domubiedri – Vlads Bogovs, Aleksandrs Ržavins?

— 9. maiju sagaidīšu Latvijā ar skumjām domām. Piederu pie paaudzes, kam Lielais Tēvijas karš ir dzīvā vēsture. Es vēl paspēju tikties ar veterāniem un bijušajiem Salaspils gūstekņiem, kad viņiem bija apmēram 40 gadi. Tagad pat jaunākajiem veterāniem jau ir tālu pāri 90 gadiem, un viņiem ir ļoti smagi atcerēties pagātni un stāstīt par tiem briesmīgajiem laikiem.

Un man ir bail, ka 9. maija diena daudziem pārvēršas par bulvāru romānu, kad dāmiņas ar "uzpumpētām" lūpām, krāšņām krūtīm, pieguļošos krekliņos ar tādiem uzrakstiem kā "Paldies vectēvam par Uzvaru" ķēmojas uz skatuves, ņirdzīgās balsīs dzied daudziem cilvēkiem svētās kara gadu dziesmas.

Uzvaras dienu tagad maitā no divām pusēm. No vienas puses, mūsu senie oponenti, kam 9. maija svētki ir kā nazis sirdī, no otras – visa tas neiedomājamās vulgaritātes rožainā lavīna, piemēram, jau minētās meičas, tas, ka 9. maijā Georga lentīti nekautrīgi sien ap vodkas pudeli, līmē pie šokolādes kārbas un rāda reklāmā ar dažādām mašīnu un sieviešu ķermeņa daļām. Tagad izaugusi jau vesela jaunu un pārlieku vienaldzīgu cilvēku paaudze, kam 9.maijs ir tikai iemesls "skaisti patusēt".

Labāk būtu pieaugušam cilvēkam šajā dienā nevis dzert šnabi un uzkost šašliku, bet gan palasīt bērnam labu un patiesu grāmatu par Lielo Tēvijas karu vai noskatīties pieklājīgu filmu, piemēram, "Oficieri", "Viņi cīnījās par Dzimteni", "Ej un skaties". Visbeidzot, var apciemot dēla skolu un atklātā nodarbībā pastāstīt par savām patiesajām domām un jūtām par 9. maiju. Jaunietim vajadzīgs stabils balsta punkts, viņam ir skaidri jāsaprot, kurā pusē cilvēki viņam ir tuvāki un, starp citu, kādas ķiveres viņi nēsā.

Man atmiņā iespiedušies braucieni bērnībā uz Krievijas centrālo daļu, kur kopā ar draugiem ložņājām pa mežiem un meklējām zemē vecus lādiņus. Uz visu mūžu iegaumēju, kā tur vietējie iedzīvotāji ciemos izmantoja vecās vācu ķiveres: viņi tās sēja pie garām nūjām un tīrīja mazmājiņas. Ziniet, nacista ķivere tam der daudz labāk nekā baikerim – vienaldzīgam kosmopolītam bez dzimtas un senčiem, kurš to uzmauc galvā "joka pēc". Man no tādiem jokiem drebuļi nāk. Nokārtot tādā ķiverē lielo vajadzību – tas ir pareizi, taču galvā likt nav obligāti. Piemēram, man ir patīkami justies kā uzvarētāju, nevis okupantu pēctecim.

Tas, kas te notiek, ir spļāviens man dvēselē no tiem, kuri mēģina man atņemt vēsturisko atmiņu, apziņu, ka esmu uzvarētāju pēctecis. Jā, es esmu uzvarētāju pēctecis, manai ģimenei ir vēlies pāri karš, arī mani tuvinieki tajā ir atdevuši dzīvības.

Tagad, droši vien, tikai Baltkrievija no visām bijušajām padomju republikām neapspļauda padomju pagātni un Lielā Tēvijas kara vēsturi.

Ļoti aizvaino tas, ka tagad Latvijā triumfē zaudētāji, tie, kuri ir pārliecināti, ka Otrajā pasaules karā uzvarējusi nepareizā puse, un, sak, "karš nav beidzies" līdz pat 1991. gadam. Lai arī no 1945. līdz 1991. gadam cilvēki dzīvoja mierīgu un kultūrālu dzīvi: Latvijā popularizēja nacionālo kultūru visvisādos dziesmu svētkos, skolās, literatūrā un, protams, kinematogrāfā.

Kas tad bija latvieši, kuri sadarbojās ar "nolādēto" padomju režīmu? Nu jau ir izdomāts absolūti murgains termins "piespiedu kolaborācija".

Liels skaits cilvēku dzīvoja dalītas apziņas stāvoklī, un, ja runa ir par tūkstošiem cilvēku, kuri cieš no īstas šizofrēnijas, atklāti sakot, nejūtos omulīgi. Un tādi cilvēki tagad triumfē Latvijā...

Cilvēki, kuri pārraksta Lielā Tēvijas kara vēsturi, mēģina realizēt savus slimīgos kompleksus. Pie tam gan latvieši, gan poļi piemirst, ka paši nemaz nav tik balti un pūkaini.

Es savulaik izdomāju aforismu: "Šodien tie, kas necieta no Staļina represijām, atriebjas tiem, kuri tajās nav piedalījušies." Šodien latvieši atriebjas krieviem Latvijā par padomju karavīru uzvaru Lielajā Tēvijas karā. Tiem latviešu nacionālistiem visur spokojas "nolādētais Staļins"...

Man te darba pietiek, un katastrofiski trūkst laika. Neesmu nevienas sabiedriskās organizācijas vai partijas biedrs. Piemēram, tagad gaidu, kad tipogrāfijā klajā nāks jaunā grāmata "Rīgas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām".

206
Pēc temata
Mēs neesam rusofobi: Igaunijas ārlietu ministrs nav izpratis Maskavas prasības
EP deputāte pārmet Lietuvas valdošās partijas līderim atbalstu "Krievijas projektiem"
Kremlis piestādījis rēķinu Polijai
Visus šos gadus latvieši krāja aizvainojumu pret krieviem. Atriebība – politikas dzinulis
Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

261
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

261
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

176
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

176
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Krievijas militārā aviācija aviobāzē Hmeimima Sīrijā, foto no arhīva

Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā

0
(atjaunots 11:15 05.06.2020)
Armijas bāzu paplašināšana Sīrijā dāvā Krievijai iespēju stiprināt starptautiskās pozīcijas un paplašināt konstruktīvu ietekmi Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos.

29. maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva valsts Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai apspriesties ar Sīrijas pārstāvjiem par papildu nekustamā īpašuma un akvatorija teritorijas nodošanu Krievijas armijas bāzēm. Kad vienošanās būs panākta, resoriem tā jāparaksta KF vārdā. Tas nav impulsīvs lēmums, tas ir pārdomātas stratēģijas turpinājums un taktikas attīstība atbilstoši situācijai un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

Laikmeta izaicinājums liek Krievijai paplašināt militāri politisko ietekmi Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos, un uz gadu desmitiem saglabāt militāro kontingentu SAR. Pirmkārt, - starptautiskās stabilitātes uzturēšanai. Šodien, kad no SAR izvesta lielākā daļa Irānas bruņoto spēku un mājās atgriežas Libānas Hezbollah, Krievijas grupējums ir vienīgais ārvalstu spēks, kas sekmīgi un leģitīmi Sīrijas zemē cīnās ar teroristiskajām organizācijām. No taktiskā viedokļa Krievijas militāro objektu teritoriāla paplašināšana nepieciešama, lai uzturētu drošības perimetru Tartusā, Hmeimimā un, iespējams, arī citos Arābu republikas punktos.

Sīrijā strādā divi lieli Krievijas militārie objekti – aviobāze Hmeimimā (aviācijas grupas beztermiņa dislokācijas vieta) un materiāltehniskās sagādes punkts Tartusā (noma uz 49 gadiem ar iespēju pagarināt uz 25 gadiem), Jūras kara flotes kuģu grupas bāze. Atgādināšu, ka saskaņā ar Damaskas oficiālo lūgumu 2015. gada septembrī Hmeimimā tika izveidota Krievijas GKS aviācijas grupa, un sākās militārā operācija pret teroristisko grupējumu ISIS. Vēlāk, 2017. gadā Maskava un Damaska parakstīja vēl vienu dokumentu, kas paredzēja: Tartusā var uzturēties līdz 11 Krievijas kuģi (ieskaitot zemūdenes ar kodolreaktoriem), un tiek plānota ostā esošo kuģu remonta iespēju paplašināšana.

Stabilitāte reģionā

Neapšaubāmi, Sīrija atzinīgi vērtē Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos savā teritorijā – uz sauszemes un jūrā. Sīrija to atbalsta tik atklāti un neapgāžami, ka atklāti nožēlojami izskatās atsevišķi Rietumu mēģinājumi sabojāt Krievijas reputāciju reģiona ar dezinformāciju par kaut kādiem Damaskas strīdiem ar Maskavu militārās un militāri tehniskās sadarbības jomā.

Sīrijas sadarbība ar Krieviju ved pie miera un stabilitātes visās dzīves sfērās, to ļoti labi saprot reģionālie spēles dalībnieki. No otras puses, ASV Jūras spēku 6. flotes klātbūtne Vidusjūrā un atsevišķu naftas ieguves rajonu okupācija Sīrijā ar amerikāņu spēkiem (bez jebkādas ANO vai SAR likumīgās valdības sankcijas) nes ilggadēju militāri politisko turbulenci un apdraud civiliedzīvotājus.

1. jūnijā Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs norādīja, ka ASV gaisa izlūkošana Krievijas militāro objektu dislokācijas rajonu tuvumā Sīrijā ir agresīva un neatbilst līgumiem ar Krieviju. Tomēr amerikāņi un citi "partneri" jau zināmu laiku ir zaudējuši visatļautības un nesodītības sajūtu Tuvajos Austrumos un Vidusjūrā – tikai retumis nedēļa paiet, un Krievijas iznīcinātāji Su-35 nav pacēlušies gaisā, lai pārtvertu ASV JS 6. flotes izlūklidmašīnas. Krievijas BS Ģenerālštābs informēja, ka martā fiksētas 17 šādas epizodes. Krievijas aviācijas lidojumi norit saskaņā ar gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem, un iznīcinātāju Su-35 manevri tikai norāda ASV izlūkiem, kurp lidot nevajag.

Plaši pazīstama kļuva epizode, kurā britu zemūdene mēģināja ar spārnotajām raķetēm apšaudīt Sīrijas teritoriju, taču tai nesekmējās, jo Krievijas zemūdenes piespieda to manevrēt un pēc tam pat padzina no pozīciju rajona – piespieda aiziet.

Jautājumā par Sīrijas problēmām ASV speciālais pārstāvis Sīrijas jautājumos Džeimss Džefrijs nesen paziņoja: "Mans uzdevums ir padarīt to par purvu krieviem." Ņemot vērā pozitīvo dinamiku Sīrijas konflikta noregulēšanā pēdējo četru gadu laikā ar daudzpusēju KF starpniecību, diezin vai tuvākajā perspektīvā "pārpurvošanas" uzdevumu izdosies izpildīt. Maskavas nākotnes plāni ir ļoti skaidri, nesen prezidents Vladimirs Putins apliecināja: "Mēs esam tur, lai aizsargātu savas intereses šajā reģionā. Karavīri tur būs, kamēr tas būs mūsu interesēs."

Loģiski būtu pieņemt, ka tuvāko 50 gadu laikā Krievijas spēku izvešana nav plānota, turklāt pašreizējais operatīvās telpas paplašinājums Sīrijā dāvās Krievijai iespēju efektīvāk reaģēt uz situācijas izmaiņām reģionā.

Jaunais bruņojums

Protams, Sīrija nav poligons Krievijas ieroču izmēģinājumiem, taču tā iznācis, ka tieši Sīrijas operācijas gaitā izdevies pārbaudīt jaunākos paraugus, un Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa uzņēmumiem izdevās "frontes līnijā" operatīvi pilnveidot savus izstrādājumus. Tāda pieredze ir zelta vērta.

Sīrijas operācijā Krievijas JKF kuģi un zemūdenes pirmo reizi  izmēģināja spārnotās raķetes "Kalibr" – gan individuāli, gan grupējuma sastāvā, no Kaspijas un Vidusjūras.

Krievijas tālā darbības rādiusa aviācija pret teroristiem Sīrijā pirmo reizi izmantoja jaunās precīzās stratēģiskās spārnotās raķetes X-101 ar darbības rādiusu līdz 5000 km (raķetes kodolversija X-102 spēj nest lādiņu ar 250 kilotonnu jaudu). Ši militārā spēka demonstrācija ir spilgts signāls nelabvēļiem.

Sīrijas Arābu Republikā savu efektivitāti spilgti nodemonstrēja bumbvedēji Su-34. Sekmīgi izmēģināts kaujas apstākļos smagais daudzfunkcionālais 5.paaudzes iznīcinātājs Su-57, jaunais tanks T-14 "Armata", radioelektroniskās cīņas sistēmas un daudz kas cits.

Pats par sevi saprotams, Krievijas jaunā bruņojuma pielietošanas prakse interesē potenciālos pircējus ārvalstīs: aizvien garāka izstiepjas bumbvedēju Su-34 pircēju rinda, pēc pārrunām ar Ēģipti, Indiju, Ķīnu un citām valstīm Maskava saņēmusi provizoriskos pietiekumus arī T-14 "Armata" iegādei. Iespējams, operācija Sīrijā rezultātā izrādīsies ne tikai savstarpēji izdevīga Damaskai un Maskavai, bet arī ienesīga.

Un vēl viens vērtīgs Krievijas ieguvums. Karadarbībās ar nežēlīgu un fanātisku pretinieku, kas izmanto speciālo uzdevumu vienību taktiku, bezpilota lidaparātus un kosmiskos sakarus, Krievijas spēki (jaunie speciālisti un pieredzējuši komandieri) guva unikālu pieredzi, kas nav atrodama nekādās mācībās. Kopš 2015.gada Sīrijā strādājis liels skaits Krievijas karavīru, un viņi izjuta mūsdienu militārā konflikta spriedzi, apzinājās, cik svarīga ir izlūkošana un sakari, aptvēra, kā tiek nodrošināta dažādu spēku un līdzekļu efektivitāte. Tā Krievijā aug profesionālu speciālistu un uzticamu miera stiprināšanas instrumentu pulks.

0
Tagi:
Krievija, Sīrija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus
Krievijas Su-35 pārtvēris ASV izlūklidmašīnu pie Sīrijas krastiem: ko meklē amerikāņi?
Defender Europe 2020: kāpēc amerikāņiem vajadzīgas "aukstā kara" formāta mācības