Vladimirs Pozners

Pozners: Baltijā bloķē Krievijas medijus, jo baidās no tiem

152
(atjaunots 11:56 11.12.2019)
Krievijas mediju bloķēšanai Baltijas valstīs nav nekā kopīga ar vārda un mediju brīvību, taču pieejas ierobežošana nevēlamai informācijai šodien ir starptautisks trends žurnālistikā, Krievijas žurnālists Vladimirs Pozners pastāstīja intervijā Baltnews.

Pretošanās Krievijas medijiem Baltijas valstīs sen jau kļuvusi par ierastu procesu. Ierastu, taču nebūt ne normālu. Un tam nav nekā kopīga ar vārda un mediju brīvību. Kādēļ tas notiek Jaunās Eiropas demokrātiskajās valstīs, Baltnews noskaidroja intervijā ar Krievijas žurnālistu Vladimiru Pozneru.

- Poznera kungs, nesen portāls Delfi publicēja interviju ar jums. Tā ievaddaļā teikts, ka jūs meklējat vainīgos pa malām, PSRS "triecienu" Polijai dēvējat par spēli, savukārt "uzbrukumu" Somijai uzskatāt par piespiedu soli. Kādas ir jūsu domas par materiāla sniegšanu tamlīdzīgā stilā un kā veidā tādas preambulas ietekmē lasītāja viedokli par apspriestajiem jautājumiem?

- Es saprotu, kādēļ viņi raksta tādu preambulu: viņiem gribās pārdot preci. Tas ir absolūti saprotams. Vispār parasti materiāliem, kuros ir ne tikai pats virsraksts, bet vēl dažas rindas, tā dēvētais amerikāņu headline, vienmēr ir viens mērķis: piesaistīt lasītāja uzmanību. Tādēļ tas arī tiek darīts. Spriest, vai tas ir pareizi vai nepareizi – tās ir tukšas runas, jo tā jau sen ir pieņemts darīt.

Jebkurā amerikāņu avīzē, žurnālā un tā tālāk, pirms raksta būs virsraksts un apakšvirsraksts, kuru mērķis ir, pirmkārt, piesaistīt lasītāja uzmanību, otrkārt – ja patērētājs nelasīs rakstu, pārdot viņam ideju, ka situācija ir tieši tāda, kā rakstīts.

Pēc tam jūs lasīsiet, un izrādīsies, ka materiālā viss ir mazliet savādāk, nekā rakstīts pašā sākumā, taču jūsu uzmanība vienalga tika piesaistīta. Tādēļ, protams, šī preambula, kura bija manā intervijā portālam, protams, nav manu roku darbs, taču es saprotu, ka viņi izdarīja to, lai piesaistītu auditorijas uzmanību.

- Pēc intervijas izlasīšanas man radās iespaids, ka jūs centās nostādīt Krievijai nedraudzīgā pozīcijā, kaut kur izprovocēt. Kādu iespaidu saruna radīja jums?

- Jā, bez šaubām, tieši tā bija. Es sapratu: ja dodu interviju, šajā gadījumā lietuviešu portālam, intervija veidosies tieši tā.

Un atkal ir jāņem vērā sekojošas lietas.

Šodien Lietuvā valda ļoti spēcīgs pret Krieviju vērsts noskaņojums. To uztur valdība, prezidents. Izbrīnu rada jau pats fakts, ka viņi vispār pie manis vērsās – priekš kam viņiem tas ir vajadzīgs? Viņi taču mierīgi var iztikt bez Vladimira Poznera un ķepināt to, ko paši vēlas. Viņi tomēr vērsās pie manis.

Vienlaikus viņiem ir interesanti uzdot jautājumus tā, lai, iespējams, iedzītu mani stūrī. Tie ir spēles noteikumi, mani tas nepārsteidz. Tas ir absolūti sagaidāmi, es zinu, ar ko man ir darīšana. Es taču varēju atteikties no intervijas, un viss.

Taču es saprotu spēles noteikumus un tomēr gribētu izteikties, izšķīros par to. Tā jau tas darās. Jebkurā intervijā parasti ne vienmēr ir patīkami jautājumi – arī tā ir intervijas būtība.

Tomēr, kad mani intervē, teiksim, kāds Krievijas izdevums, - tā ir viena lieta, bet, ja tā ir Baltija, es saprotu, ka tur noteikti mēģinās mani paķert tā, lai varētu uztaisīt mazu sensāciju un pabīdīt uz priekšu savu karjeru. Tas ir normāli, manī tas neizraisa nekādu sašutumu. Galu galā, ja neproti spēlēt šahu, nespēlē. Tāds ir mans viedoklis.

- Ik gadus ASV Valsts departaments, Ziemeļu Padome un dažādas organizācijas piešķir līdzekļus, lai pretotos Krievijas mediju saturam Baltijas valstīs. Oficiālais mērķis – atbrīvot republikas no atkarības no Krievijas medijiem. Kāpēc, kādiem nolūkiem tas notiek tik atklāti un ar tādu formulējumu, un kā tas raksturo mediju brīvību Baltijas valstīs?

- Man pat patīk tik atklāti formulējumi. Tas netiek slēpts, to necenšas slēpt, liek saprast, ka tas tā tiek darīts. Principā, es to vērtēju pozitīvi.

Runājot par Krievijas medijiem, jāatzīst, ka arī mēs neesam tik balti un pūkaini, arī mums ir sava propaganda, ko mēs adresējam skatītājam, klausītājam vai lasītājam Baltijas valstīs. Mēdz būt, ka tas tiek darīts samērā prasmīgi.

Ir, piemēram, Latvija, kur ir liels procents krievvalodīgo un krievu, un, protams, viņiem tāda papildu informācija dāvā zināmas iespējas. Mazāk krievu ir Lietuvā un Igaunijā, taču arī tur viņi ir. Kad propaganda ir prasmīga, un šodien tā tik tiešām ir smalkāka, nekā, piemēram, padomju laikā, tā liek raizēties ģeopolitiskajiem pretiniekiem. Tādēļ viņi cenšas to iznīdēt.

Diemžēl man jāatzīst, ka daudzi Krievijas mediji – tā patiešām ir propaganda, nevis žurnālistika kā mēģinājums vienkārši sniegt informāciju un vienmēr būt godīgiem un atklātiem. Tas ir mēģinājums pārliecināt ar noteiktu paņēmienu palīdzību.

ASV Valsts departaments to (finansējums pretsparam Krievijas medijiem Baltijas valstīs – Baltnews piez.) nedara bez Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piekrišanas. Tās taču pašas to lūdz, amerikāņi viņiem to neuzspiež, jo paši baidās no propagandas.

Viņi uzskata, ka tā sašūpo viņu stāvokli. Vai tāds viedoklis ir taisnīgs, - tas ir cits jautājums. Taču tās raizējas.

Tam, protams, nav nekāda sakara ar mediju un vārda brīvību, taču patiesībā jau neviens par to neuztraucas. Arī mums par to nav nekādas daļas, mums ir savi politiskie mērķi, viņiem – savi. Visādas runas par vārda un mediju brīvību taču arī ir no propagandas jomas. Diemžēl patiesībā šīs vērtības netiek ievērotas, un īpaša uzticība tām nav saskatāma.

- Tātad būtībā tas ir tāds starptautisks trends, kura iespaidā notiek žurnālistikas transformācija?

- Jā, protams. Tieši tā. Jums ir taisnība. Vismaz es tā noteikti uzskatu.

- Cīņā ar Krievijas medijiem Baltijas valstīs izmanto bloķēšanu un neielaiž žurnālistus valsts teritorijā. Piemēram, 2019. gada vasarā Latvijā tika bloķēts portāls Baltnews.lv, iepriekš no Lietuvas tika deportēts Sputnik Lietuva galvenais redaktors. Kādēļ notiek tik aktīva cīņa tieši ar Krievijas medijiem? Vai tas ir normāli, ka brīvā un demokrātiskā Eiropas valstī tiek apspiesti mediji?

- Manuprāt, tas nav normāli. Tam nav nekāda sakara ar mediju brīvību. Tas liecina, ka viņiem pašiem, acīmredzot, nav argumentu, ar kuru palīdzību viņi patiešām varētu pretoties šo portālu vai žurnālistu darbam. Tādēļ viņi rīkojas padomju laiku stilā – bloķē piekļuvi, kā tolaik tika bloķētas atsevišķas radiostacijas. Kā lai vēl cīnās? Nedot cilvēkiem dzirdēt. Tā ir pazīstama metode. Pie mums Krievijā arī mēdz gadīties, ka kaut kas tiek nobloķēts.

Daudz efektīvāk būtu atrast kaut kādus argumentus, jo bloķēšanas, manuprāt, liecina, ka viņi baidās. Ak tā, ja viņus bloķē, tad, acīmredzot, viņiem ir taisnība.

– Vai, pēc jūsu domām, šis fakts liecina, ka Baltijas valstīs pastāv cenzūra?

– Vārdu "cenzūra" uztveru ļoti piesardzīgi. Manuprāt cenzūra sākas, kad ir cenzors, ir oficiāla cenzūra, noteiktas lietas tiek aizliegtas. Taču tas, kas notiek tur un ne tikai tur, manuprāt, ir neklasiska cenzūra.

Protams, tas ir noteikts paveids, kas tiek izmantots atbilstoši politiskajai situācijai. Tas ir daudzviet, ne tikai Baltijas valstīs. Jūs droši vien zināt, ka ir virkne cilvēku, kuri netiek rādīti mūsu televīzijā federālajos kanālos. Vai tā ir cenzūra? Jā, to valdība patlaban neuzskata par vajadzīgu rādīt. Līdzīga cenzūra ir arī Baltijas valstīs un ASV. Tas šodien pastāv.

Intervijā jūs pieminējāt grāmatas "Savējie" autori Rutu Vanagaiti, kas saskārās ar vajāšanu un represijām par Otrā pasaules kara notikumu citādu traktējumu. Kā šis gadījums raksturo vārda brīvību Lietuvā? Tā ir cenzūra, vai kaut kas cits?

– Viņas uzrakstītais neatbilst mūsdienu Lietuvā pastāvošajām politiskajām nostādnēm. Tas netiek slēpts, taču informācijas izplatīšana ir nevēlama.

Protams, Lietuvā pastrādāti baismīgi noziegumi pret valstī dzīvojošajiem ebrejiem. Jā, tie ir noziegumi pret cilvēci un nerada labu iespaidu par valsti. Neapšaubāmi, Lietuva pūlējās panākt, lai šī tēma netiktu apspriesta.

Patiesībā Vanagaiti padzina par ko citu. Viņu padzina par nākamo grāmatu, kurā viņa apšaubīja Lietuvas kara varoni, kurš, tuvāk apskatot, nebija nekāds varonis. Viņa ņēma un atmaskoja mītu. Par to viņa tika vajāta.

Par ko tas liecina? Pirmkārt, par neiecietību. Otrkārt, par bailēm. Un, treškārt, kopumā jāsaka – par pārliecības trūkumu. Ja cilvēks ir pārliecināts par savu stāvokli, viņu neiebiedēs nekāda grāmata. Tātad tas norāda uz pārliecības trūkumu un nevēlēšanos, lai pašu tauta to uzzinātu.

Tas ir pastāvējis jau sen. Nē, tas nebija nekāds pretpadomju cilvēks. It kā tas ir cilvēks, kurš kara laikā patiešām rādījis brīnumainu varonību cīņā ar vāciešiem. Viņš ir tāds kā mūsu 28 panfilovieši vai Aleksandrs Matrosovs, tāds cilvēks. Bet pēc tam noskaidrojās, ka bijis mazliet citādi, un tad viss uzgāja gaisā.

– Lietuvā ir ne tikai Vanagaite, ir arī citi vārda brīvības ierobežojumu piemēri. 2018.gadā Klaipēdas pilsētas padomes deputāts Vjačeslavs Titovs tika saukts pie atbildības par to, ka viņš gribējis apspriest nepieciešamību iemūžināt Ādolfa Ramanauska-Vanaga piemiņu, kurš, pēc vēsturnieku datiem, piedalījies Holokaustā. Par ko tas liecina? Kāpēc Lietuvā padara par varoņiem tos, kuri pastrādājuši tādus noziegumus?

– Piemēram, Lielbritānijā un citās valstīs var nokļūt cietumā par Holokausta noliegšanu. Argumentācija ir tāda: Holokausts ir konstatēts fakts, to atzinis Nirnbergas process, tātad – starptautiskā sabiedrība. Tas ir viens no baismīgākajiem noziegumiem visā cilvēces vēsturē un neapšaubāmi – Otrajā pasaules karā.

Holokausta noliegšana ne tikai ir pretrunā vēsturei, tā ir piemiņas zaimošana par sešiem miljoniem noslepkavotu cilvēku, un tas nav pieļaujams. Vairākās visai demokrātiskās valstīs to aizliedz kriminālkodekss.

– Tātad Lietuvā notiek vēstures falsifikācija?

– Jā, tieši tā. Ziniet, var būt divi aspekti: no vienas puses, cilvēks karoja pret Padomju valsti. Es personīgi varu viņu pat saprast, jo Lietuva nelūdza uzņemt to Padomju Savienībā. Tā kļuva par PSRS daļu Molotova un Ribentropa līguma slepeno protokolu dēļ no 1939.gada, tāpat kā Latvija un Igaunija. Varu saprast, ka pēc kara tam pretojās, tāpat kā to, ka pēc neatkarības iegūšanas šos cilvēkus sāka glorificēt.

Taču līdzdalība ebreju slepkavošanā ir vispāratzīts noziegums, un saprotams: kad izrādās, ka cilvēks, ko cēluši pjedestālā kā paraugu, izrādījies tajā iesaistīts, kļūst, maigi sakot, neērti.

Un šī reakcija, par ko jūs runājat – arī tā ir apjukuma reakcija. Sakt, kā tad tā, mūsu varonis pēkšņi izrādījies bende... Tātad par to nevajag runāt, nevajag. Protams, tā ir savdabīga vēsturisko faktu izmantošana, teiksim tā.

152
Pēc temata
Lietuviešu zvērībām Otrā pasaules kara laikos veltītās grāmatas autorei draud ar izrēķināšanos
Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite uzrakstīja vēstuli "nogalinātajam ebrejam"
Klaipēdā tiks atklāta piemiņas plāksne "meža brālim" par spīti skandālam
ASV Valsts departaments atmodies: pa Lietuvu klīst spoks – antisemītisma spoks
Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

434
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

434
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

304
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

304
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
RT telekanāla birojs Maskavā, foto no arhīva

Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju

0
(atjaunots 09:55 09.07.2020)
Latvija pagājušajā nedēļā aizliedza RT televīzijas programmu retranslāciju, aicinot citas Eiropas valstis sekot tās piemēram.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) ieviesa aizliegumu brīvai televīzijas programmu RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD un RT Documentary retranslācijai un izplatīšanai Internetā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas slēdziena saņemšanas – iestāde, kura ir pilnvarota īstenot sankcijas – LRTK pieņēma lēmumu apturēt brīvu augstākminēto televīzijas programmu uztveršanu Lietuvā," teikts regulatora paziņojumā.

Komisija apturējusi brīvu šo programmu uztveršanu, "jo RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs", paskaidroja LRTK vadītājs Mantass Martišs.

Kiseļovs, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas, ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors. "Rossija segodņa" un RT ir divas atšķirīgas juridiskās personas, šī informācija ir brīvi pieejama.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

0
Tagi:
RT, Lietuva
Pēc temata
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT