Vladimirs Pozners

Pozners: Baltijā bloķē Krievijas medijus, jo baidās no tiem

156
(atjaunots 11:56 11.12.2019)
Krievijas mediju bloķēšanai Baltijas valstīs nav nekā kopīga ar vārda un mediju brīvību, taču pieejas ierobežošana nevēlamai informācijai šodien ir starptautisks trends žurnālistikā, Krievijas žurnālists Vladimirs Pozners pastāstīja intervijā Baltnews.

Pretošanās Krievijas medijiem Baltijas valstīs sen jau kļuvusi par ierastu procesu. Ierastu, taču nebūt ne normālu. Un tam nav nekā kopīga ar vārda un mediju brīvību. Kādēļ tas notiek Jaunās Eiropas demokrātiskajās valstīs, Baltnews noskaidroja intervijā ar Krievijas žurnālistu Vladimiru Pozneru.

- Poznera kungs, nesen portāls Delfi publicēja interviju ar jums. Tā ievaddaļā teikts, ka jūs meklējat vainīgos pa malām, PSRS "triecienu" Polijai dēvējat par spēli, savukārt "uzbrukumu" Somijai uzskatāt par piespiedu soli. Kādas ir jūsu domas par materiāla sniegšanu tamlīdzīgā stilā un kā veidā tādas preambulas ietekmē lasītāja viedokli par apspriestajiem jautājumiem?

- Es saprotu, kādēļ viņi raksta tādu preambulu: viņiem gribās pārdot preci. Tas ir absolūti saprotams. Vispār parasti materiāliem, kuros ir ne tikai pats virsraksts, bet vēl dažas rindas, tā dēvētais amerikāņu headline, vienmēr ir viens mērķis: piesaistīt lasītāja uzmanību. Tādēļ tas arī tiek darīts. Spriest, vai tas ir pareizi vai nepareizi – tās ir tukšas runas, jo tā jau sen ir pieņemts darīt.

Jebkurā amerikāņu avīzē, žurnālā un tā tālāk, pirms raksta būs virsraksts un apakšvirsraksts, kuru mērķis ir, pirmkārt, piesaistīt lasītāja uzmanību, otrkārt – ja patērētājs nelasīs rakstu, pārdot viņam ideju, ka situācija ir tieši tāda, kā rakstīts.

Pēc tam jūs lasīsiet, un izrādīsies, ka materiālā viss ir mazliet savādāk, nekā rakstīts pašā sākumā, taču jūsu uzmanība vienalga tika piesaistīta. Tādēļ, protams, šī preambula, kura bija manā intervijā portālam, protams, nav manu roku darbs, taču es saprotu, ka viņi izdarīja to, lai piesaistītu auditorijas uzmanību.

- Pēc intervijas izlasīšanas man radās iespaids, ka jūs centās nostādīt Krievijai nedraudzīgā pozīcijā, kaut kur izprovocēt. Kādu iespaidu saruna radīja jums?

- Jā, bez šaubām, tieši tā bija. Es sapratu: ja dodu interviju, šajā gadījumā lietuviešu portālam, intervija veidosies tieši tā.

Un atkal ir jāņem vērā sekojošas lietas.

Šodien Lietuvā valda ļoti spēcīgs pret Krieviju vērsts noskaņojums. To uztur valdība, prezidents. Izbrīnu rada jau pats fakts, ka viņi vispār pie manis vērsās – priekš kam viņiem tas ir vajadzīgs? Viņi taču mierīgi var iztikt bez Vladimira Poznera un ķepināt to, ko paši vēlas. Viņi tomēr vērsās pie manis.

Vienlaikus viņiem ir interesanti uzdot jautājumus tā, lai, iespējams, iedzītu mani stūrī. Tie ir spēles noteikumi, mani tas nepārsteidz. Tas ir absolūti sagaidāmi, es zinu, ar ko man ir darīšana. Es taču varēju atteikties no intervijas, un viss.

Taču es saprotu spēles noteikumus un tomēr gribētu izteikties, izšķīros par to. Tā jau tas darās. Jebkurā intervijā parasti ne vienmēr ir patīkami jautājumi – arī tā ir intervijas būtība.

Tomēr, kad mani intervē, teiksim, kāds Krievijas izdevums, - tā ir viena lieta, bet, ja tā ir Baltija, es saprotu, ka tur noteikti mēģinās mani paķert tā, lai varētu uztaisīt mazu sensāciju un pabīdīt uz priekšu savu karjeru. Tas ir normāli, manī tas neizraisa nekādu sašutumu. Galu galā, ja neproti spēlēt šahu, nespēlē. Tāds ir mans viedoklis.

- Ik gadus ASV Valsts departaments, Ziemeļu Padome un dažādas organizācijas piešķir līdzekļus, lai pretotos Krievijas mediju saturam Baltijas valstīs. Oficiālais mērķis – atbrīvot republikas no atkarības no Krievijas medijiem. Kāpēc, kādiem nolūkiem tas notiek tik atklāti un ar tādu formulējumu, un kā tas raksturo mediju brīvību Baltijas valstīs?

- Man pat patīk tik atklāti formulējumi. Tas netiek slēpts, to necenšas slēpt, liek saprast, ka tas tā tiek darīts. Principā, es to vērtēju pozitīvi.

Runājot par Krievijas medijiem, jāatzīst, ka arī mēs neesam tik balti un pūkaini, arī mums ir sava propaganda, ko mēs adresējam skatītājam, klausītājam vai lasītājam Baltijas valstīs. Mēdz būt, ka tas tiek darīts samērā prasmīgi.

Ir, piemēram, Latvija, kur ir liels procents krievvalodīgo un krievu, un, protams, viņiem tāda papildu informācija dāvā zināmas iespējas. Mazāk krievu ir Lietuvā un Igaunijā, taču arī tur viņi ir. Kad propaganda ir prasmīga, un šodien tā tik tiešām ir smalkāka, nekā, piemēram, padomju laikā, tā liek raizēties ģeopolitiskajiem pretiniekiem. Tādēļ viņi cenšas to iznīdēt.

Diemžēl man jāatzīst, ka daudzi Krievijas mediji – tā patiešām ir propaganda, nevis žurnālistika kā mēģinājums vienkārši sniegt informāciju un vienmēr būt godīgiem un atklātiem. Tas ir mēģinājums pārliecināt ar noteiktu paņēmienu palīdzību.

ASV Valsts departaments to (finansējums pretsparam Krievijas medijiem Baltijas valstīs – Baltnews piez.) nedara bez Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piekrišanas. Tās taču pašas to lūdz, amerikāņi viņiem to neuzspiež, jo paši baidās no propagandas.

Viņi uzskata, ka tā sašūpo viņu stāvokli. Vai tāds viedoklis ir taisnīgs, - tas ir cits jautājums. Taču tās raizējas.

Tam, protams, nav nekāda sakara ar mediju un vārda brīvību, taču patiesībā jau neviens par to neuztraucas. Arī mums par to nav nekādas daļas, mums ir savi politiskie mērķi, viņiem – savi. Visādas runas par vārda un mediju brīvību taču arī ir no propagandas jomas. Diemžēl patiesībā šīs vērtības netiek ievērotas, un īpaša uzticība tām nav saskatāma.

- Tātad būtībā tas ir tāds starptautisks trends, kura iespaidā notiek žurnālistikas transformācija?

- Jā, protams. Tieši tā. Jums ir taisnība. Vismaz es tā noteikti uzskatu.

- Cīņā ar Krievijas medijiem Baltijas valstīs izmanto bloķēšanu un neielaiž žurnālistus valsts teritorijā. Piemēram, 2019. gada vasarā Latvijā tika bloķēts portāls Baltnews.lv, iepriekš no Lietuvas tika deportēts Sputnik Lietuva galvenais redaktors. Kādēļ notiek tik aktīva cīņa tieši ar Krievijas medijiem? Vai tas ir normāli, ka brīvā un demokrātiskā Eiropas valstī tiek apspiesti mediji?

- Manuprāt, tas nav normāli. Tam nav nekāda sakara ar mediju brīvību. Tas liecina, ka viņiem pašiem, acīmredzot, nav argumentu, ar kuru palīdzību viņi patiešām varētu pretoties šo portālu vai žurnālistu darbam. Tādēļ viņi rīkojas padomju laiku stilā – bloķē piekļuvi, kā tolaik tika bloķētas atsevišķas radiostacijas. Kā lai vēl cīnās? Nedot cilvēkiem dzirdēt. Tā ir pazīstama metode. Pie mums Krievijā arī mēdz gadīties, ka kaut kas tiek nobloķēts.

Daudz efektīvāk būtu atrast kaut kādus argumentus, jo bloķēšanas, manuprāt, liecina, ka viņi baidās. Ak tā, ja viņus bloķē, tad, acīmredzot, viņiem ir taisnība.

– Vai, pēc jūsu domām, šis fakts liecina, ka Baltijas valstīs pastāv cenzūra?

– Vārdu "cenzūra" uztveru ļoti piesardzīgi. Manuprāt cenzūra sākas, kad ir cenzors, ir oficiāla cenzūra, noteiktas lietas tiek aizliegtas. Taču tas, kas notiek tur un ne tikai tur, manuprāt, ir neklasiska cenzūra.

Protams, tas ir noteikts paveids, kas tiek izmantots atbilstoši politiskajai situācijai. Tas ir daudzviet, ne tikai Baltijas valstīs. Jūs droši vien zināt, ka ir virkne cilvēku, kuri netiek rādīti mūsu televīzijā federālajos kanālos. Vai tā ir cenzūra? Jā, to valdība patlaban neuzskata par vajadzīgu rādīt. Līdzīga cenzūra ir arī Baltijas valstīs un ASV. Tas šodien pastāv.

Intervijā jūs pieminējāt grāmatas "Savējie" autori Rutu Vanagaiti, kas saskārās ar vajāšanu un represijām par Otrā pasaules kara notikumu citādu traktējumu. Kā šis gadījums raksturo vārda brīvību Lietuvā? Tā ir cenzūra, vai kaut kas cits?

– Viņas uzrakstītais neatbilst mūsdienu Lietuvā pastāvošajām politiskajām nostādnēm. Tas netiek slēpts, taču informācijas izplatīšana ir nevēlama.

Protams, Lietuvā pastrādāti baismīgi noziegumi pret valstī dzīvojošajiem ebrejiem. Jā, tie ir noziegumi pret cilvēci un nerada labu iespaidu par valsti. Neapšaubāmi, Lietuva pūlējās panākt, lai šī tēma netiktu apspriesta.

Patiesībā Vanagaiti padzina par ko citu. Viņu padzina par nākamo grāmatu, kurā viņa apšaubīja Lietuvas kara varoni, kurš, tuvāk apskatot, nebija nekāds varonis. Viņa ņēma un atmaskoja mītu. Par to viņa tika vajāta.

Par ko tas liecina? Pirmkārt, par neiecietību. Otrkārt, par bailēm. Un, treškārt, kopumā jāsaka – par pārliecības trūkumu. Ja cilvēks ir pārliecināts par savu stāvokli, viņu neiebiedēs nekāda grāmata. Tātad tas norāda uz pārliecības trūkumu un nevēlēšanos, lai pašu tauta to uzzinātu.

Tas ir pastāvējis jau sen. Nē, tas nebija nekāds pretpadomju cilvēks. It kā tas ir cilvēks, kurš kara laikā patiešām rādījis brīnumainu varonību cīņā ar vāciešiem. Viņš ir tāds kā mūsu 28 panfilovieši vai Aleksandrs Matrosovs, tāds cilvēks. Bet pēc tam noskaidrojās, ka bijis mazliet citādi, un tad viss uzgāja gaisā.

– Lietuvā ir ne tikai Vanagaite, ir arī citi vārda brīvības ierobežojumu piemēri. 2018.gadā Klaipēdas pilsētas padomes deputāts Vjačeslavs Titovs tika saukts pie atbildības par to, ka viņš gribējis apspriest nepieciešamību iemūžināt Ādolfa Ramanauska-Vanaga piemiņu, kurš, pēc vēsturnieku datiem, piedalījies Holokaustā. Par ko tas liecina? Kāpēc Lietuvā padara par varoņiem tos, kuri pastrādājuši tādus noziegumus?

– Piemēram, Lielbritānijā un citās valstīs var nokļūt cietumā par Holokausta noliegšanu. Argumentācija ir tāda: Holokausts ir konstatēts fakts, to atzinis Nirnbergas process, tātad – starptautiskā sabiedrība. Tas ir viens no baismīgākajiem noziegumiem visā cilvēces vēsturē un neapšaubāmi – Otrajā pasaules karā.

Holokausta noliegšana ne tikai ir pretrunā vēsturei, tā ir piemiņas zaimošana par sešiem miljoniem noslepkavotu cilvēku, un tas nav pieļaujams. Vairākās visai demokrātiskās valstīs to aizliedz kriminālkodekss.

– Tātad Lietuvā notiek vēstures falsifikācija?

– Jā, tieši tā. Ziniet, var būt divi aspekti: no vienas puses, cilvēks karoja pret Padomju valsti. Es personīgi varu viņu pat saprast, jo Lietuva nelūdza uzņemt to Padomju Savienībā. Tā kļuva par PSRS daļu Molotova un Ribentropa līguma slepeno protokolu dēļ no 1939.gada, tāpat kā Latvija un Igaunija. Varu saprast, ka pēc kara tam pretojās, tāpat kā to, ka pēc neatkarības iegūšanas šos cilvēkus sāka glorificēt.

Taču līdzdalība ebreju slepkavošanā ir vispāratzīts noziegums, un saprotams: kad izrādās, ka cilvēks, ko cēluši pjedestālā kā paraugu, izrādījies tajā iesaistīts, kļūst, maigi sakot, neērti.

Un šī reakcija, par ko jūs runājat – arī tā ir apjukuma reakcija. Sakt, kā tad tā, mūsu varonis pēkšņi izrādījies bende... Tātad par to nevajag runāt, nevajag. Protams, tā ir savdabīga vēsturisko faktu izmantošana, teiksim tā.

156
Pēc temata
Lietuviešu zvērībām Otrā pasaules kara laikos veltītās grāmatas autorei draud ar izrēķināšanos
Lietuviešu rakstniece Ruta Vanagaite uzrakstīja vēstuli "nogalinātajam ebrejam"
Klaipēdā tiks atklāta piemiņas plāksne "meža brālim" par spīti skandālam
ASV Valsts departaments atmodies: pa Lietuvu klīst spoks – antisemītisma spoks
KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins

Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē

66
(atjaunots 11:37 18.09.2020)
Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru un civiliedzīvotāju godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē.

Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Kāpēc bija vajadzīga atsevišķa nodaļa, kādas grūtības rodas tamlīdzīgu lietu izmeklēšanā, kādām jābūt izmeklētāju zināšanām un kāpēc Krievijas pienākums ir reaģēt uz karavīru slavas simbolu zaimošanu ārvalstīs? Par to intervijā RIA Novosti pastāstīja Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins.

— Aleksandr Ivanovič, nesen Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Ziņa raisīja plašu diskusiju medijos un sociālajos tīklos. Pastāstiet, kāda bija nepieciešamība radīt tādu nodaļu?

— Kā zināms, Nirnbergas kara tribunāla spriedums bija svarīgākais posms Otrā pasaules kara cēloņu vērtējumā. Visiem ir jāpatur prātā, ka par Otrā pasaules kara sākšanu atbildīgo nacistisko noziedznieku darbības tika atzītas par noziedzīgām. Tomēr šodien, tagadējā informācijas kara apstākļos aug mēģinājumu skaits reabilitēt nacismu gan mūsu valstī, gan arī ārvalstīs. Tāpat mēs vērojam nepatiesu mūsu valsts lomas vērtējumu uzvarā pār fašismu. Lai atjaunotu taisnīgumu, vajag aktīvāk pretoties tādām parādībām. Turklāt mūsu sabiedrības vēlme godāt Tēvijas aizstāvju piemiņu un aizsargāt vēsturisko patiesību ir iekļauta likumā un tagad nostiprināta arī Krievijas Federācijas Konstitūcijā.

— Kā tagad tiek sodīti tamlīdzīgi nodarījumi?

— Krievijas Kriminālkodeksa pants par nacisma reabilitāciju (KF KK 354.1. pants) jau tiek attiecināts uz tiem, kuri cenšas izplatīt nacistisko simboliku un fašisma ideoloģiju. Jaunākie piemēri – mūsu reakcija par notikumiem tiešsaistē organizētās akcijas "Nemirstīgais pulks" gaitā: vairāku Krievijas subjektu iedzīvotāji publicēja tīmekļa vietnē nacistu un Dzimtenes nodevēju fotogrāfijas. Daļa krimināllietu ir noslēguma stadijā, vairāki to figuranti stājušies tiesas priekšā, un viens no viņiem, Permas iedzīvotājs Daņiils Simanovs, jau notiesāts, viņam piespriesti 200 stundu piespiedu darbi. Domāju, tiesas piespriestie sodi pilnībā atbilst nozieguma radītajam apdraudējumam, par to liecina arī spriedums Simanovam. Tāpēc atsevišķi izteikumi, kas šīs krimināllikuma normas pielietojumu pielīdzina koncentrācijas nometnēm rada tikai neizpratni.

— Kas šādu noziegumu izmeklēšanā sagādā grūtības?

— No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nozieguma sastāvā viss ir skaidrs. Taču tā gluži nav, aiz vienkāršības slēpjas sava specifika. Noskaidrojot nozieguma apstākļus, tiek ne tikai konstatēta konkrētā izteikuma neatbilstība vēsturiskajiem notikumiem. Pats galvenais: jānoskaidro personas motīvi un prettiesiskā nodarījuma mērķtiecība, kā arī nozieguma sastāva objektivitāte, kas šajā gadījumā var izpausties tīši nepatiesu ziņu izplatīšanā par PSRS darbībām.

Šajā sakarā dažas iepriekšējās izmeklēšanas īpatnības atbilstoši pantam par nacisma realizāciju, tā specifika, kā arī iegūtā izmeklēšanas pieredze liecināja, ka nepieciešams veidot īpašu nodaļu Izmeklēšanas komitejas struktūrā. Pie tam atsevišķu izmeklējamo faktu starptautiskais raksturs arī prasa īpašu iemaņu un zināšanu koncentrāciju, it īpaši ņemot vērā to, ka problemātikas aktualitāte diemžēl progresē.

— Tomēr var gadīties arī nopietnāki noziegumi, kas prasa dziļu vēstures analīzi? Vai jūsu darbinieki varēs izmeklēt arī tos?

— Jaunajā nodaļā strādās Izmeklēšanas komitejas izmeklētāji, kam jau ir tādu noziegumu izmeklēšanas pieredze. Tie ir darbinieki, kas cita starpā ieguvuši plašas zināšanas ne tikai tieslietās, starptautisko tiesību jomā, bet arī vēsturē. Viņi ir analizējuši lielu skaitu kara un pirmskara perioda arhīva dokumentu, izmeklējot citas krimināllietas par nacistu noziegumiem, nepieciešamības gadījumā izmantojot zinātnieku atbalstu.

Vienlaikus tādās lietās nodrošinām nepieciešamās tiesu ekspertīzes, tostarp arī vēsturiskās. Īpaša uzmanība tiek veltīta leksisko konstrukciju vērtējumam par pasaules līmenī fiksētiem un atzītiem vēsturiskajiem faktiem. Viss šī darba apjoms veltīts nozieguma kvalificējošo pazīmju noteikšanai, bez kurām nav iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Izmeklētājs cita starpā ņem vērā spēkā esošās starptautisko tiesību normas, kuru pamatā ir Nirnbergas kara tribunāla lēmums. protams, darbs šajā virzienā nekādi nevar ietekmēt pilsoņu zinātniski vēsturisko darbību. Viena lieta ir glorificēt nacistus, atzinīgi vērtēt viņu noziegumus pret cilvēci, zaimot mūsu tautas atmiņu – tas ir krimināli sodāms, un pavisam cita – zinātniskās darbības īstenošana.

Līdztekus noziegumu izmeklēšanai jaunā nodaļa pildīs koordinācijas centra lomu, sniedzot metodiski analītisko palīdzību reģionālajām izmeklēšanas iestādēm krimināllietu izmeklēšanā. Turklāt tiks apkopota izmeklētāju pieredze šajā darbības jomā un nodrošināta tiesiskā pieeja tamlīdzīgu faktu vērtējumam. Uzsvēršu: līdz ar šo darba virzienu mūsu prioritātes, kas saistītas ar citu noziegumu izmeklēšanu, joprojām ir uzmanības centrā.

— Vai citās valstīs pastāv kriminālvajāšana par tādiem noziegumiem vai saistītiem ar nacistiskās ideoloģijas izplatīšanu?

— Vācijas Kriminālkodeksā paredzēta atbildība par antikonstitucionālu organizāciju propagandisko materiālu izplatīšanu, pie tam kvalificējošā pazīme nosaka īpašu atbildību par materiālu izplatīšanu, "kuru saturs saistīts ar nacionālsociālisma ideoloģiju". Izraēlā pastāv kriminālatbildība par Holokausta noliegšanu. Baltkrievijas Republikā arī pastāv kriminālatbildība par nacisma reabilitāciju. Starp citu, patlaban veidojam sadarbību ar Vācijas zemju tieslietu pārvalžu centrālo resoru Ludvigsburgā. Neapšaubāmi sadarbība stimulēs tamlīdzīgu noziegumu izmeklēšanu.

Vienlaikus mēs redzam, kā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiek atbalstītas Nirnbergas tribunālā par noziedzīgām atzīto SS vienību bijušo locekļu organizācijas. Ukrainā skolēnus ved nolikt ziedus pie civiliedzīvotāju masu slepkavībās vainīgu nacistu kapiem, padara par varoņiem cilvēkus, kuri sadarbojās ar hitlerisko Vāciju. Paceļ galvas revanšisti un neonacisti Eiropā. Viņi aktivizējas Austrijā, Itālijā, Spānijā. Pagaidām tādas parādības, acīmredzot, nebiedē šo valstu valdības, taču nākotnē tās var negatīvi ietekmēt sabiedrisko apziņu.

— Vai notikumi citās valstīs skar Krieviju?

— Nacisma reabilitācijas mēģinājumi un Krievijas karavīru slavas simbolu nozaimošana tiek fiksēti arī citās valstīs. Spēkā esošā likumdošana uzliek mums pienākumu reaģēt uz tādiem noziegumiem. Izmeklēšanas komiteja turpina izmeklēt krimināllietu pret Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta priekšsēdētāju Vladimiru Vjatroviču. Viņš tiek turēts aizdomās par sistemātisku faktu noliegšanu, ko fiksējis Starptautiskais kara tribunāls – viņš noliedz, ka SS divīzijas "Galičina" karavīri bija informēti par to, ka SS spēki pastrādāja kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, vai to, ka divīzija piederēja pie SS spēkiem.

Notiek iepriekšēja izmeklēšana pret Latvijas Republikas pilsoni SS Latviešu leģiona veterānu Visvaldi Lāci. Noskaidrots, ka 2017. gada novembrī Rīgā tika izdota viņa grāmata "Latviešu leģions patiesības gaismā", kuras tekstā Lācis atzinīgi novērtēja SS Latviešu leģiona policijas bataljonu pastrādātos kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, 2020. gada aprīlī V.Lācis ir miris, tomēr krimināllietas pārtraukšana sakarā ar figuranta nāvi iespējama tikai ar tuvu radinieku piekrišanu, tas ir, bez reabilitējoša pamata. Tāpēc krimināllietas izmeklēšana turpinās.

Šogad tika ierosināta un tiek izmeklēta krimināllieta par Padomju Savienības Maršalam Ivanam Koņevam veltītā pieminekļa – Krievijas karavīru slavas simbola – nojaukšanu Čehijas Republikā.

Pavisam nesen fiksēt vēl viens zaimošanas fakts Žiežmaru pilsētā Lietuvā pret Sarkanās armijas karavīriem veltīto pieminekli kapos netālu no pilsētas atbrīvošanas cīņās bojā gājušo sarkanarmiešu brāļu kapa. Neapšaubāmi, šie apstākļi izraisīja Krievijas IK izmeklētāju reakciju – patlaban tiek veikta fakta procesuālā pārbaude.

— Ko jūs vēlaties panākt?

— Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru-atbrīvotāju un civiliedzīvotāju, nacistu upuru godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē. Pie tam nesen esam izveidojuši Izmeklēšanas komitejas Meklējumu un arhīvu darba koordinācijas štābu, kurā strādā citu resoru un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Krievijas IK centrālā aparāta nodaļu un izmeklēšanas iestāžu vadītāji un darbinieki, kuru teritorijā ieplānoti arhīva, vēsturisko izlūkošanas un meklējumu darbi projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros.

Mēģinājumi uzvelt vienlīdzīgu atbildību par kara kurināšanu nacistiskajiem noziedzniekiem un antihitleriskās koalīcijas valstīm, attaisnot nacistiskos noziedzniekus un viņu līdzskrējējus nozīmē ne tikai vēstures falsifikāciju. Tie ir nelikumīgi un amorāli, tie zaimo to cilvēku piemiņu, kuri atbrīvoja pasauli no nepārprotama un juridiski fiksēta ļaunuma. Tāpēc mūsu pienākums ir nepieļaut vēsturiskās patiesības izkropļošanu, cita starpā – arī ar tiesiskiem pasākumiem.

66
Tagi:
falsifikācija, nacisma glorifikācija, Krievija, Vēsture
Pēc temata
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam
Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē
Čehija atteikusies atdot Krievijai maršala Koņeva pieminekli
Aleksandrs Lukašenko

Lukašenko par protestiem, automāta nēsāšanu un pirmstermiņa vēlēšanām

108
(atjaunots 09:50 09.09.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā. Viņš apsprieda protestus, varasiestāžu metodes, grozījumus Konstitūcijā un iespējamās ārkārtas vēlēšanas, integrāciju ar Krieviju un vizīti Maskavā.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka iespējams, "mazliet aizsēdējies" savā postenī, taču uzskata, ka patlaban tikai viņš var aizsargāt baltkrievus. Valsts vadītājs pieļāva ārkārtas prezidenta vēlēšanu iespēju pēc konstitucionālās reformas, vēsta RIA Novosti.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā, Neatkarības pilī. Intervijā piedalījās telekanāla Russia Today galvenā redaktore Margarita Simoņana. "Pervij kanal" korespondents Antons Verņickis, telekanāla "Rossija 1" korespondents Jevgeņijs Rožkovs, radiostacijas "Govorit Moskva" galvenais redaktors Romāns Babajans. Sarunas pilnā versija tiks sniegta vēlāk, pagaidām žurnālisti publicējuši intervijas fragmentus.

Iespējamas ārkārtas vēlēšanas

Intervijas gaitā Lukašenko atzina, ka, iespējams, pārāk ilgi strādā savā postenī, tomēr viņš ir pārliecināts, ka nes labumu baltkrievu tautai.

"Jā, iespējams, esmu mazliet aizsēdējies, iespējams, mani rāda ne tikai pa televizoru, bet arī pa gludekli un tējkannu. Jā. Tomēr tagad patiesībā tikai es varu aizstāvēt baltkrievus," prezidenta teikto citēja žurnālists Jevgeņijs Rožkovs.

Pēc Lukašenko vārdiem, pēc konstitucionālās reformas iespējamas ārkārtas prezidenta vēlēšanas.

"Mēs esam gatavi īstenot Konstitūcijas reformu, pēc tam es pieļauju ārkārtas prezidenta vēlēšanas," fragmentu no intervijas savā Telegram kanālā publicēja Romāns Babajans.

Pie tam Lukašenko piezīmēja, ka prezidenta posteni tāpat vien nepametīs. 

"Ceturtdaļgadsimtu esmu iekārtojis Baltkrieviju. Tāpat vien es to visu nepametīšu. Turklāt, ja es aiziešu, manus piekritējus sāks slepkavot!" Baltkrievijas līderi citēja Romāns Babajans.

Kas vada protestus un kāds ir viņu mērķis

Jautāts par mītiņiem, kas noritējuši valstī pēc vēlēšanām, Lukašenko norādīja, ka ar protestiem saistīti amerikāņi, kas strādā caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli.

"Mēs pavaicājām, kas ir ieinteresēts, no kuras puses, pēc būtības, viņš gaidīja un gaida viltību. No vienas puses, protams, pēc viņa vārdiem, tie ir ārēji iemesli. Viņš uzskata, ka ar visu saistīti amerikāņi, un viņi rīkojas caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli. Es pavaicāju: "Vai patiešām neapmierinātības iemesls ir tikai ārēji iemesli?" Viņš teica, ka ne, ir arī iekšēji iemesli... Otrs, iekšējais  iemesls, pēc viņa domām, ir tas, ka Baltkrievijā izaugušas divas jaunas paaudzes un izveidojusies neliela "buržujiņu", kā viņš teica, klase, un tas patiešām radījis neapmierinātību, viņi vēlas varu," Lukašenko teikto citēja Rožkovs.

Baltkrievijas līderis atzina, ka tīri cilvēcīgi jūt aizvainojumu protestu dēļ, tomēr viņš saprot, ka daži jau vienkārši aizmirsuši, kāda bija situācija Baltkrievijā pirms 20 gadiem.

"Cilvēciski biju ļoti aizvainots, taču saprotu, ka daļa cilvēku, kuri tagad protestē, vienkārši nezina, kāda bija mūsu Baltkrievija pirms 20 gadiem, bet daļa to aizmirsusi!" Lukašenko teikto publicēja Babajans.

Baltkrievijas līderis uzskata, ka valstī notiekošo protestu organizatoru patiesais mērķis ir Krievija.

"Jums ir skaidri jāsaprot, ka tiem, kas to visu dara, esam vajadzīgi nevis mēs, bet gan jūs," teica prezidents.

Sarunā ar žurnālistiem Lukašenko pastāstīja, ka ieplānojis drīz apmeklēt Maskavu. "Tuvākajā laikā ieradīšos Maskavā," Lukašenko citēja Babajans.

Viņš piezīmēja, ka Minska ir gatava turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms jāpanāk, lai sāktu darbu visi institūti Sabiedrotās valsts ietvaros.

"Mēs esam gatavi turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms vajag, lai reāli sāktu darboties visi institūti un Sabiedrotās valsts ietvaros jau esošie projekti," konstatēja Baltkrievijas līderis.

Varasiestāžu darbinieku metodes

Komentējot likumsargu metodes protesta akciju laikā, prezidents atzina, ka dažviet tur bija "par traku", un incidenti tiks noskaidroti.

"Par piekaušanām, protams, arī jautājām, kas tas bija, un citu starpā piekāva arī žurnālistus. Viņš teica, ka tās bija pirmās karstās tā brīža emocijas. Omoniešiem te pārmest nevar, viņaprāt, viņi aizsargāja savu valsti no blickrīga un patiešām tobrīd nosargāja valsti. Tas ir viņa patiesais viedoklis," teica Rožkovs.

Savu parādīšanos Minskā ar automātu rokās Lukašenko pamatoja ar gatavību aizsargāt valsti līdz galam. "Mana parādīšanās ar automātu nozīmēja tikai vienu – es nekur neesmu aizbēdzis un esmu gatavs aizstāvēt savu valsti līdz galam," Baltkrievijas prezidentu citēja Romāns Babajans.

Koļesņikovas aizturēšana

Tāpat žurnālisti uzdeva Baltkrievijas prezidentam jautājumam par viena opozīcijas līdera – Marijas Koļesņikovas – aizturēšanu. Lukašenko norādīja, ka viņa aizturēta par valsts robežas šķērsošanas pārkāpumiem.

"Aleksandrs Lukašenko teica, ka ir informēts par situāciju. Viņa patiešām gribēja bēgt, kā viņš teica, uz Ukrainu, jo viņai tur it kā esot māsa. Un viņš, kā robežsargs, uzskata, ka viņa aizturēta pamatoti," atzīmēja Jevgeņijs Rožkovs.

Viņš pastāstīja, ka informāciju par incidentu pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas Lukašenko saņēmis no specdienestiem un robežsargiem. "Pēc viņa vārdiem, saskaņā ar robežsargu teikto, patiešām viņi centušies šķērsot robežu. Un mašīna ar Koļesņikovu un diviem viņas līdzgaitniekiem (Ivanu Kravcovu un Antonu Rodņenkovu – red.) zonā starp Baltkrievijas robežu un Ukrainas robežu. Patiešām, pēc viņa vārdiem, viņam ziņojuši, ka Koļesņikovu izmetuši no mašīnas un aizbēguši," teica Rožkovs.

Lukašenko pastāstīja, ka Baltkrievija "lūdz Ukrainai atgriezt" opozicionārus Kravcovu un Rodņenkovu, kam izdevies šķērsot abu valstu robežas, piebilda žurnālists.

Tāpat Baltkrievijas prezidents sarunā konstatēja, ka opozīcijas koordinācijas padome – tā nav nekāda opozīcija, un viņš neplāno dialogu ar to.

"Es nerunāšu ar opozīcijas koordinācijas padomi, jo nezinu, kas ir šie cilvēki. Tā nav nekāda opozīcija. Visi viņu ieteikumi nozīmē katastrofu Baltkrievijai un baltkrievu tautai. Viņi grib saraut visus mūsu sakarus ar brālīgo Krieviju, grib, lai pie mums būtu maksas izglītība un medicīna," sašutis atklāja Lukašenko.

Romāns Babajans pastāstīja lasītājiem, ka, pēc Lukašenko izteikumiem, opozicionāri vēlas iznīcināt visus ražošanas uzņēmumus valstī un atstāt bez darba to darbiniekus.

108
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Lavrovs: Lietuva pārkāpusi visas robežas centienos sakaitēt situāciju Baltkrievijā
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku
Baltkrievija pati tiks galā: Lavrovs aicināja Baltijas valstis neiejaukties

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

0
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams