Plaisa ledainā, foto no arhīva

Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības

111
(atjaunots 08:09 02.12.2019)
Zinātnieki atzīmē, ka sasilšanas dēļ līdz 2100. gadam atmosfērā nokļūs simtiem gigatonnu metāna un ogļskābās gāzes. Jo vairāk gāzes, jo lielāks siltumnīcas efekts, jo stiprāka sasilšana – tāds kaskādes efekts parādās rezultātā.

Nesen ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) eksperti publicēja pārskatu "Okeāns un kriosfēra mainīgā klimata apstākļos". Pārskata autori prognizēja, ka līdz 2100.gadam mūžīgais sasalums varētu vidēji atkust par 3-4 metriem. Prognoze ir ļoti svarīga, tostarp arī Krievijai, jo vairāk nekā puse tās teritorijas atrodas zonā ar ilggadēju sasalumu, ledājiem un sniega segu. Grunts Vorkutas, Salehardas, Čitas, Ulanude un Petropavlovskas-Kamčatskas apkaimē ir apdraudēta. Par to, kā globālā sasilšana mainīs kimatu, kādi reģioni tiks appludināti, kurp bēgt no plūdiem, RIA Novosti korespondentei Natāļjai Paramonovai pastāstīja Arktikas un Antarktīdas zinātniski pētnieciskā institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksejs Jekaikins.

— Pārskatā, kura līdzautors jūs esat, minēti divi notikumu scenāriji – vairāk vai mazāk labvēlīgs un ne īpaši. Kādas ir to atšķirības?

Sausums. Foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Архипов

— Pārskatu par okeāniem un kriosfēru veidoja diviem scenārijiem, kas saistīti ar siltumnīcas gāzu koncentrāciju Zemes atmosfērā līdz 2100. gadam - RCP2.6 un RCP8.5 (Representative Concentration Pathway – zinātnieku noteiktie klimata izmaiņu scenāriji – red.). Starpību starp tiem veido siltumnīcas gāzu izmešu apjoms, tātad – vidējās globālās temperatūras celšanās. Saskaņā ar pirmo scenāriju, mēs sākam spert stingrus soļus klimata saglabāšanai, otrajā – nedarām neko. Saskaņā ar pirmo scenāriju temperatūru izdosies noturēt 1,5-2 grādu apmērā līdz 2100.gadam, otrajā – temperatūra pieaugs par 3-5 grādiem. Šajos apstākļos līdz gadsimta beigām izkusīs 50% ilggadējā sasaluma, sāksies neatgriezeniska ledāju degradācija Antarktīdas rietumos. Ja mēs sekosim pirmajam scenārijam, izvairīsimies no daudzām sekām.

— Cik lielā mērā pārskats ir aktuāls Krievijai?

— Nekāda sadalījuma starp valstīm nav. Pārskata nosaukums – "Okeāns un kriosfēra mainīgā klimata apstākļos". Krievijai aktuāls gan viens, gan otrs. Mums ir garākā jūras robeža, un puse valsts atrodas kriosfēras zonā – mūžīgais sasalums, ledāji, sniega sega un jūras ledus.

Sasaluma kušanas dziļums būs nevienmērīgs. Tas aktīvi kusīs pa malām. Pastāv sasaluma izplatīšanās robeža: uz ziemeļiem no tās sasalums ir, uz dienvidiem – nav. Visur palielināsies sezonālās kušanas dziļums. Galvenais sasaluma rādītājs ir temperatūra dziļumā, kur sezonas svārstību nav.

— Vai varat nosaukt apdraudētās pilsētas Krievijā – aktīvākajā sasaluma kušanas zonā?

— Patlaban sasaluma robežas tuvumā ir Vorkuta, Saleharda, Čita, Ulanude, Petropavlovska-Kamčatska.

XXI gadsimta beigās sasaluma robeža atkāpsies uz ziemeļiem, un kušanas zonā jau būs Igarka, Jakutska, Magadana.

Mūžīgā sasaluma rajonos Krievijā iedzīvotāju ir maz – aptuveni 4% no kopējā skaita, taču tur ir plaša infrastruktūra. Parastā pieeja tās celtniecībā paredz fundamenta izbūvi kušanas dziļumā. Ar tādiem aprēķiniem būvēti visi cauruļvadi un infrastruktūras objekti, taču tagad šis dziļums mainās, un fundaments neatradīsies uz cietas virsmas. Nafta mums ir Rietumu Sibīrijā, Jamalā. Parasti kā piemēru pilsētai uz sasaluma virsmas min Noriļsku – vienu no lielākajām ziemeļu pilsētām, taču uz sasaluma stāv arī Saleharda, Jakutska, Oimakona, Tiksija.

— Mūžīgā sasaluma kušanas kontekstā parasti biedē ar to, ka atbrīvosies sasalušās siltumnīcas gāzes, kā rezultātā temperatūra uz planētas turpinās celties. Vai tas ir patiess apgalvojums?

— Infrastruktūras sabrukums – tā ir daļa problēmas sasaluma aspektā, jo jāvelta lieli līdzekļi, lai atjaunotu un remontētu infrastruktūru. Otra problēma – kā mūžīgais sasalums ietekmē klimatu. Tas satur daudz ogļskābās gāzes un metāna, taču neviens nezina precīzi, par kādu apjomu ir runa – aplēses atšķiras. Pārskatā minētie dati liecina, ka mūžīgajā sasalumā ir no 1460 līdz 1600 gigatonnām (1 gigatonna 10 tonnas devītajā pakāpē – red.) organiskās ogļskābās gāzes – divreiz vairāk nekā patlaban satur atmosfēra. Taču vērtējums pārskatā sniegts ar "augstu", "vidēju" un "zemu" ticamības pakāpi.

Ogļskābās gāzes satura apjoma aprēķinos ticamība ir vidēja. Zinātnieki atzīmē, ka sasilšanas dēļ līdz 2100.gadam atmosfērā nokļūs no desmitiem līdz simtiem gigatonnu metāna un ogļskābās gāzes. Jo vairāk gāzes, jo lielāks siltumnīcas efekts, jo stiprāka sasilšana, jo vairāk kūst sasalums un kļūst vēl siltāk – tāds kaskādes efekts parādās rezultātā.

Sasaluma kušana ir saprotams process, tāpēc vajadzīgi steidzami pasākumi, lai mazinātu sasaluma kušanas ātrumu. Atšķirībā no citiem procesiem, ko nav iespējams nobremzēt, sasaluma kušana ir apturama.

— Pieņemsim, cilvēce samazinās izmešus, un sasalums nekusīs tik aktīvi. Vai ar to pietiks?

— Ogļskābās gāzes "dzīves" laiks atmosfērā sasniedz 200 gadus. Nepietiek samazināt izmešus līdz nullei, jo atmosfērā paliks ļoti daudz gāzes. Cilvēce saražo 40 miljardus tonnu ogļskābās gāzes gadā. Viens no pārskata galvenajiem slēdzieniem: mums nepieciešamas sistēmas atmosfēras atbrīvošanai no ogļskābās gāzes.

Tas ir atsevišķs stāsts, kas pārskatā nav apspriests. Var teikt, ka nav grūti iegūt ogļskābo gāzi no atmosfēras, taču šim nolūkam jāpatērē enerģija. Lai iegūtu enerģiju, nākas atkal dedzināt degvielu. Tāpēc pamatā ir atjaunojamo enerģijas avotu meklējumi.

Sasilšana turpināsies dažādu iemeslu dēļ. Ņemot vērā ogļskābās gāzes pašreizējo saturu atmosfērā, temperatūrai būtu jābūt daudz augstākai. Tagad klimats panāk jau esošo tās koncentrāciju atmosfērā.

Trešais faktors – okeāns. Aizvadītajos gados tas paspējis uzņemt 70-80% liekā siltuma, un tagad tas akumulējas dzīlēs.

— Atgriezīsimies pie pārskata galvenā slēdziena – okeāna līmeņa celšanās. Vai to var nobremzēt?

— XXI gadsimta laikā okeāna līmenis neizbēgami celsies. Turpināsies temperatūras celšanās un ledāju kušana. Polārajos platuma grādos kūst ledāji, Grenlande kūst, ūdens okeānā termiski paplašinās temperatūras pieauguma rezultātā. Saskaņā ar scenāriju RCP2,6, līdz XXI gadsimta beigām ūdens līmenis pieaugs aptuveni par 40 centimetriem, bet scenārijs RCP2.6 prognozē ūdens līmeņa celšanos par metru.

Lielāko nenoteiktības faktoru prognozēs ienes Antarktīda. Dažos tās rajonos sistēma ir ļoti nestabila, tā var sākt sabrukumu un būtiski palielināt ūdens līmeņa celšanos.

Tikai pirms 15-20 gadiem mēs nezinājām, kā mainās Antarktīdas masa. Patlaban jau ir precīzi zināms, ka Antarktīda zaudē masu un šī zuduma ātrums pieaug. Tas ir viens no galvenajiem pārskata slēdzieniem. Desmit gadus – no 2006. līdz 2015.gadam – Antarktīdas ledāju kušanas dēļ Pasaules okeāna līmenis auga par 0,43 milimetriem gadā. Skaidrs, ka katrs kubikmetrs ūdens nokļūst okeānā un ceļ tā līmeni.

— Antarktīdas kušana – tas skan biedējoši. Kāda tās daļa kūst un vai tas ir tik briesmīgi?

— Procentuālā attiecībā pat XXI gadsimta beigās izkusušo Antarktīdas ledāju procents būs ļoti mazs. Salīdzinājumam: ja izkusīs visa Antarktīda, okeāna ūdens līmenis pacelsies par 65 metriem, bet mēs apgalvojam, ka sliktākajā gadījumā līdz 2100.gadam līmenis pieaugs par metru, tātad izkusīs mazliet vairāk kā 1% Antarktīdas masas. Tas ir relatīvi nedaudz, taču cilvēcei tā būs katastrofa. Pieaugums par vienu metru nozīmē katastrofu mazajām salu valstīm Okeānijā. Patlaban lielāko ieguldījumu jūras līmenī sniedz Grenlande (0,77 mm gadā) un kalnu ledāji (0,61 mm gadā), taču līdz XXI gadsimta beigām par galveno ūdens avotu varētu kļūt Antarktīda.

Taču gaidāma ne tikai vispārēja jūras līmeņa celšanās, tā laiku pa laikam mainīsies atbilstoši ekstremālajām parādībām. Augs vēja radītie viļņi (kā plūdos Sanktpēterburgā), cunami un citas ar jūras līmeņa īstermiņa ekstremālu pieaugumu saistītas parādības. Mums ir vidējais jūras līmenis, bet kādā brīdī nāks tropiskā vētra, un ūdens līmenis pieaugs, turklāt vēl viļņi. Mazās salu valstis kļūs nepiemērotas dzīvei XXI gs. beigās. Vēl jāņem vērā, ka arī pats jūras līmenis augs nevienmērīgi: ja pieņemsim, ka vidēji tas celsies par 1 metru, tad kaut kur būs 1,5 metri, bet citur jūras līmenis var pat kristies.

— Kā ūdens līmenis var mainīties dažādā mērā?

— Cilvēki Zemi iztēlojas kā lodi. Ja apliesim lodi ar ūdeni, tam jāpaceļas vienmērīgi, taču tā nav. Zemes forma nav ideāla lode, tā mainās, pastāv arī zemes virsmas vertikālā kustība. Klasisks piemērs – Venēcija. Tās rajonā zemes garoza nolaižas. Tātad ne tikai jūra paceļas, arī sauszeme nolaižas. Vēl viens labs piemērs – Džakarta. Arī tur zemes garozas pazeminās, jo cilvēki sūknē grunstūdeni dzeramajam ūdenim. Tas ir, runa ir par resursu nepareizu lietošanu. No otras puses, ir Sanktpēterburga, kur zemes garoza mazliet ceļas, tāpēc Pēterburga ir relatīvi drošāka salīdzinājumā ar Eiropas pilsētām un Džakartu.

Pacelšanās līmeni sarežģī arī zemūdens reljefs, zemūdens straumju dinamika un ūdens izplešanās temps. Visiem zināms, ka, augot temperatūrai, ūdens izplešas, tātad aizņem lielāku tilpumu. Starpība ūdens līmeņa pieauguma ziņā dažādos reģionos var sastādīt 30%.

Ūdens līmeņa celšanās virs vidējā rādītāja būs vērojama ASV austrumu piekrastē, Dienvidāfrikā, Austrālijas austrumos, Krievijas ziemeļaustrumos. Zem vidējā ūdens celsies rajonos, kur patlaban aktīvi kūst ledus vai būtiski paceļas zemes garoza – ap Grenlandi, Skandināvijā, Krievijas ziemeļrietumos.

Jāņem vērā ne tikai jūras vidējais līmenis, bet arī ekstremālā ūdens līmeņa celšanās, biežums, kas pieaugs gandrīz visur.

— Mēs pastāvīgi dzirdam par koraļļu izmiršanu. Vai tos vēl iespējams glābt?

— Stāsts par tropiskajiem koraļļiem ir skumjš. Tā ir ļoti trausla ekosistēma, pakļauta ārējai ietekmei. Tie ļoti slikti panes temperatūras maiņu. Ja temperatūra mainās uz vienu vai otru pusi, viņi to pārcieš slikti. Pie tam okeānā pieaug skābes līmenis, tas pārvēršas par agresīvu skābo visi, kas izšķīdina kaļķakmeni.

— Vai var gadīties tā, ka okeāns kļūs indīgs cilvēkiem?

— Bija incidents ar skābo lietu, kura dēļ bojājās kaļķakmens un marmora pieminekļi. Piliens skābes, un kaļķakmens "šņāc" un sabrūk. Aptuveni tas pats notiek, kad pieaug skābes līmenis okeānā – tas izšķīdina koraļļu kaļķakmens skeletiņus. 70.-80.gados bija rūpniecisko sēra gāzu izmešu apogejs, taču ar to cilvēce tika galā. Tagad tas pats notiek ar okeānu – skābes līmenis pieaug (tas ir, pazeminās pH), taču ne tā, ka tu ielec ūdenī un saņem apdegumu, skābe nav tik stipra, taču koraļļiem tas ir liktenīgi. Saskaņā ar otro scenāriju koraļļi ies bojā, bet saskaņā ar pirmo no tiem kaut kas saglabāsies.

— Pārskats stāsta par "karstuma viļņiem okeānā". Kas tas ir?

— Jēdziens "karstuma vilnis okeānā" pagaidām nav īpaši izplatīts. Ja novelkam paralēles ar atmosfēru, tad tas līdzinās siltuma vilnim Eiropā aizvadītajā vasarā, kad temperatūra pacēlās virs 40 grādiem. Aptuveni tas pats notiek okeānā – dienu skaits, kad (piecu dienu laikā – red.) saglabājas anomāli augsta temperatūra okeānā. Tagad tā ir visai reta parādība, taču tās risks pieaugs līdz XXI gs. beigām.

— Kā jums šķiet, vai ir iespējams mums vēl nezināms veids, kā sakārtot klimatu?

— Bieži jautā: varbūt mēs kaut ko nezinām, kas var novērst katastrofu? Varu teikt, ka mēs zinām visus nepieciešamos fizikas likumus un diezin vai tiks atklāts kāds jauns fundamentāls fizikas likums. Viss notiekošais iekļaujas 10-15 diferenciālos vienādojumos. Taču mēs nevaram visu prognozēt pilnīgi precīzi, jo mums ir nelineāri sakari un faktori, kas visu ietekmē, un tos ir grūti ņemt vērā. Kaut kas, iespējams, palaists garām. Ja mēs kaut ko nesaprotam, tas pārsvarā saistīts ar datu trūkumu. Dati par to pašu kriosfēru sākas no 1979,gada, kad sāka strādāt satelīti.

Nākamajā pārskatā būs nākamā klimatisko modeļu paaudze. Jau pirmajos IPCC pārskatos tendences bija iezīmētas pareizi. Neapstrīdams fakts: jebkura scenārija apstākļos jūras līmenis celsies. Jautājums ir tikai, cik ātri tas notiks. Piemēram, no 1900.līdz 1901.gada jūras līmenis auga par 1,4 milimetriem gadā, bet no 2005.līdz 2015.gadam – par 3,6 milimetriem gadā. Okeāna līmeņa celšanās galvenais iemesls – cilvēka ietekme. Okeāna līmeņa celšanās pamata faktori pēc to nozīmes ir sekojoši: ūdens termiskā izplešanās, Grenlandes kušana, ledāju kušana un Antarktīdas masas samazināšanās.

Saskaņā ar pirmo scenāriju, Pasaules okeāna līmenis līdz 2100. gadam pieaugs par 0,43 metriem un par 0,84 metriem (no 0,61 līdz 1,10) – saskaņā ar otro scenāriju. Lielāko ieguldījumu okeāna līmeņa pieaugumā līdz gadsimta beigām var dot Antarktīda – līdz 28 centimetriem. Pie tam pati tā zaudēs apmēram 0,4% ledus. No vienas puses, skaitlis nav īpaši liels, taču patiesībā ietekme uz planētu ir milzīga.

111
Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

256
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

256
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

171
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

171
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Jakovs Kedmi

Politologs pastāstīja, kas notiks ar ASV jebkādā militārā sadursmē ar Krieviju

0
(atjaunots 12:08 04.06.2020)
ASV un Krievijas konflikts nekādos apstākļos neattīstīsies kā konvencionāla "tanku divīziju darbību" apmaiņa.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. ASV baidās no jebkādas militāras sadursmes ar Krieviju, jo zina, ka tai nekavējoties sekos kodoltrieciens, paziņoja militāri politiskais eksperts Jakovs Kedmi, stāsta portāls Rueconomics.

Analītiķis konstatēja, ka Pentagona atjaunotā kodoldoktrīna, kas tika pieņemta 2018.gadā, pieļauj ierobežotu kodolieroču pielietojumu ar mērķi panākt lūzumu konvencionālā konfliktā. Tā attiecas uz jebkuru valsti, izņemot Krieviju. Tāpat ASV diezin vai izšķirsies par uzbrukumu Ķīnai, jo to atbalstīs Maskava.

Jakovs Kedmi salīdzināja ASV armijas kodolprincipu ar loteriju valstīm, kam nav iespēju iznīcināt ASV. Tomēr, viņā atgādināja, vienīgā valsts, kas spēj noslaucīt Savienotās Valstis no Zemes virsmas, bija un joprojām ir Krievija.

"Stāvoklis ASV un Krievijas starpā ir tāds, ka jebkurš uzbrukums, jebkādi no Krievijas viedokļa agresīvi amerikāņu armijas soļi pret Krieviju tiks sastapti ar stratēģisko kodoltermisko triecienu. Tātad tas neder," paskaidroja Kedmi.

ASV un Krievijas konflikts nekādos apstākļos neattīstīsies kā konvencionāla "tanku divīziju darbību" apmaiņa, uzsvēra eksperts Iton TV ēterā. Kedmi norādīja, ka ASV var pielietot spēku tikai pret valstīm, kuru rīcībā nav kodolieroču un kas nespēj atbildēt ar pilna mēroga triecienu ASV teritorijā. Kā piemēru analītiķis minēja Irānu, - vēl joprojām ir zināmas šaubas par to, vai valsts rīcībā ir kodolieroči.

Iepriekš Kedmi paziņoja, ka Krievija var iznīcināt ASV, ja tās nolems ar militāru spēku izrēķināties ar Ķīnu. Eksperts ir pārliecināts – sadursme ar Ķīnu neizbēgami novedīs pie Amerikas sadursmes ar Krievijas militāro spēku, un tas ir zināms visiem, arī Vašingtonai.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Pentagons atzinis, ka militārais "pārākums" pār Krieviju ir zaudēts
Katrs trešais kuģis ar spārnotajām raķetēm: KF atbildēs NATO patrulēšanai
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
Analītiķis paskaidroja, kādēļ ASV nosauca Kaļiņingradu par "dunci Eiropas sirdī"