Plaisa ledainā, foto no arhīva

Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības

198
(atjaunots 08:09 02.12.2019)
Zinātnieki atzīmē, ka sasilšanas dēļ līdz 2100. gadam atmosfērā nokļūs simtiem gigatonnu metāna un ogļskābās gāzes. Jo vairāk gāzes, jo lielāks siltumnīcas efekts, jo stiprāka sasilšana – tāds kaskādes efekts parādās rezultātā.

Nesen ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) eksperti publicēja pārskatu "Okeāns un kriosfēra mainīgā klimata apstākļos". Pārskata autori prognizēja, ka līdz 2100.gadam mūžīgais sasalums varētu vidēji atkust par 3-4 metriem. Prognoze ir ļoti svarīga, tostarp arī Krievijai, jo vairāk nekā puse tās teritorijas atrodas zonā ar ilggadēju sasalumu, ledājiem un sniega segu. Grunts Vorkutas, Salehardas, Čitas, Ulanude un Petropavlovskas-Kamčatskas apkaimē ir apdraudēta. Par to, kā globālā sasilšana mainīs kimatu, kādi reģioni tiks appludināti, kurp bēgt no plūdiem, RIA Novosti korespondentei Natāļjai Paramonovai pastāstīja Arktikas un Antarktīdas zinātniski pētnieciskā institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksejs Jekaikins.

— Pārskatā, kura līdzautors jūs esat, minēti divi notikumu scenāriji – vairāk vai mazāk labvēlīgs un ne īpaši. Kādas ir to atšķirības?

Sausums. Foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Архипов

— Pārskatu par okeāniem un kriosfēru veidoja diviem scenārijiem, kas saistīti ar siltumnīcas gāzu koncentrāciju Zemes atmosfērā līdz 2100. gadam - RCP2.6 un RCP8.5 (Representative Concentration Pathway – zinātnieku noteiktie klimata izmaiņu scenāriji – red.). Starpību starp tiem veido siltumnīcas gāzu izmešu apjoms, tātad – vidējās globālās temperatūras celšanās. Saskaņā ar pirmo scenāriju, mēs sākam spert stingrus soļus klimata saglabāšanai, otrajā – nedarām neko. Saskaņā ar pirmo scenāriju temperatūru izdosies noturēt 1,5-2 grādu apmērā līdz 2100.gadam, otrajā – temperatūra pieaugs par 3-5 grādiem. Šajos apstākļos līdz gadsimta beigām izkusīs 50% ilggadējā sasaluma, sāksies neatgriezeniska ledāju degradācija Antarktīdas rietumos. Ja mēs sekosim pirmajam scenārijam, izvairīsimies no daudzām sekām.

— Cik lielā mērā pārskats ir aktuāls Krievijai?

— Nekāda sadalījuma starp valstīm nav. Pārskata nosaukums – "Okeāns un kriosfēra mainīgā klimata apstākļos". Krievijai aktuāls gan viens, gan otrs. Mums ir garākā jūras robeža, un puse valsts atrodas kriosfēras zonā – mūžīgais sasalums, ledāji, sniega sega un jūras ledus.

Sasaluma kušanas dziļums būs nevienmērīgs. Tas aktīvi kusīs pa malām. Pastāv sasaluma izplatīšanās robeža: uz ziemeļiem no tās sasalums ir, uz dienvidiem – nav. Visur palielināsies sezonālās kušanas dziļums. Galvenais sasaluma rādītājs ir temperatūra dziļumā, kur sezonas svārstību nav.

— Vai varat nosaukt apdraudētās pilsētas Krievijā – aktīvākajā sasaluma kušanas zonā?

— Patlaban sasaluma robežas tuvumā ir Vorkuta, Saleharda, Čita, Ulanude, Petropavlovska-Kamčatska.

XXI gadsimta beigās sasaluma robeža atkāpsies uz ziemeļiem, un kušanas zonā jau būs Igarka, Jakutska, Magadana.

Mūžīgā sasaluma rajonos Krievijā iedzīvotāju ir maz – aptuveni 4% no kopējā skaita, taču tur ir plaša infrastruktūra. Parastā pieeja tās celtniecībā paredz fundamenta izbūvi kušanas dziļumā. Ar tādiem aprēķiniem būvēti visi cauruļvadi un infrastruktūras objekti, taču tagad šis dziļums mainās, un fundaments neatradīsies uz cietas virsmas. Nafta mums ir Rietumu Sibīrijā, Jamalā. Parasti kā piemēru pilsētai uz sasaluma virsmas min Noriļsku – vienu no lielākajām ziemeļu pilsētām, taču uz sasaluma stāv arī Saleharda, Jakutska, Oimakona, Tiksija.

— Mūžīgā sasaluma kušanas kontekstā parasti biedē ar to, ka atbrīvosies sasalušās siltumnīcas gāzes, kā rezultātā temperatūra uz planētas turpinās celties. Vai tas ir patiess apgalvojums?

— Infrastruktūras sabrukums – tā ir daļa problēmas sasaluma aspektā, jo jāvelta lieli līdzekļi, lai atjaunotu un remontētu infrastruktūru. Otra problēma – kā mūžīgais sasalums ietekmē klimatu. Tas satur daudz ogļskābās gāzes un metāna, taču neviens nezina precīzi, par kādu apjomu ir runa – aplēses atšķiras. Pārskatā minētie dati liecina, ka mūžīgajā sasalumā ir no 1460 līdz 1600 gigatonnām (1 gigatonna 10 tonnas devītajā pakāpē – red.) organiskās ogļskābās gāzes – divreiz vairāk nekā patlaban satur atmosfēra. Taču vērtējums pārskatā sniegts ar "augstu", "vidēju" un "zemu" ticamības pakāpi.

Ogļskābās gāzes satura apjoma aprēķinos ticamība ir vidēja. Zinātnieki atzīmē, ka sasilšanas dēļ līdz 2100.gadam atmosfērā nokļūs no desmitiem līdz simtiem gigatonnu metāna un ogļskābās gāzes. Jo vairāk gāzes, jo lielāks siltumnīcas efekts, jo stiprāka sasilšana, jo vairāk kūst sasalums un kļūst vēl siltāk – tāds kaskādes efekts parādās rezultātā.

Sasaluma kušana ir saprotams process, tāpēc vajadzīgi steidzami pasākumi, lai mazinātu sasaluma kušanas ātrumu. Atšķirībā no citiem procesiem, ko nav iespējams nobremzēt, sasaluma kušana ir apturama.

— Pieņemsim, cilvēce samazinās izmešus, un sasalums nekusīs tik aktīvi. Vai ar to pietiks?

— Ogļskābās gāzes "dzīves" laiks atmosfērā sasniedz 200 gadus. Nepietiek samazināt izmešus līdz nullei, jo atmosfērā paliks ļoti daudz gāzes. Cilvēce saražo 40 miljardus tonnu ogļskābās gāzes gadā. Viens no pārskata galvenajiem slēdzieniem: mums nepieciešamas sistēmas atmosfēras atbrīvošanai no ogļskābās gāzes.

Tas ir atsevišķs stāsts, kas pārskatā nav apspriests. Var teikt, ka nav grūti iegūt ogļskābo gāzi no atmosfēras, taču šim nolūkam jāpatērē enerģija. Lai iegūtu enerģiju, nākas atkal dedzināt degvielu. Tāpēc pamatā ir atjaunojamo enerģijas avotu meklējumi.

Sasilšana turpināsies dažādu iemeslu dēļ. Ņemot vērā ogļskābās gāzes pašreizējo saturu atmosfērā, temperatūrai būtu jābūt daudz augstākai. Tagad klimats panāk jau esošo tās koncentrāciju atmosfērā.

Trešais faktors – okeāns. Aizvadītajos gados tas paspējis uzņemt 70-80% liekā siltuma, un tagad tas akumulējas dzīlēs.

— Atgriezīsimies pie pārskata galvenā slēdziena – okeāna līmeņa celšanās. Vai to var nobremzēt?

— XXI gadsimta laikā okeāna līmenis neizbēgami celsies. Turpināsies temperatūras celšanās un ledāju kušana. Polārajos platuma grādos kūst ledāji, Grenlande kūst, ūdens okeānā termiski paplašinās temperatūras pieauguma rezultātā. Saskaņā ar scenāriju RCP2,6, līdz XXI gadsimta beigām ūdens līmenis pieaugs aptuveni par 40 centimetriem, bet scenārijs RCP2.6 prognozē ūdens līmeņa celšanos par metru.

Lielāko nenoteiktības faktoru prognozēs ienes Antarktīda. Dažos tās rajonos sistēma ir ļoti nestabila, tā var sākt sabrukumu un būtiski palielināt ūdens līmeņa celšanos.

Tikai pirms 15-20 gadiem mēs nezinājām, kā mainās Antarktīdas masa. Patlaban jau ir precīzi zināms, ka Antarktīda zaudē masu un šī zuduma ātrums pieaug. Tas ir viens no galvenajiem pārskata slēdzieniem. Desmit gadus – no 2006. līdz 2015.gadam – Antarktīdas ledāju kušanas dēļ Pasaules okeāna līmenis auga par 0,43 milimetriem gadā. Skaidrs, ka katrs kubikmetrs ūdens nokļūst okeānā un ceļ tā līmeni.

— Antarktīdas kušana – tas skan biedējoši. Kāda tās daļa kūst un vai tas ir tik briesmīgi?

— Procentuālā attiecībā pat XXI gadsimta beigās izkusušo Antarktīdas ledāju procents būs ļoti mazs. Salīdzinājumam: ja izkusīs visa Antarktīda, okeāna ūdens līmenis pacelsies par 65 metriem, bet mēs apgalvojam, ka sliktākajā gadījumā līdz 2100.gadam līmenis pieaugs par metru, tātad izkusīs mazliet vairāk kā 1% Antarktīdas masas. Tas ir relatīvi nedaudz, taču cilvēcei tā būs katastrofa. Pieaugums par vienu metru nozīmē katastrofu mazajām salu valstīm Okeānijā. Patlaban lielāko ieguldījumu jūras līmenī sniedz Grenlande (0,77 mm gadā) un kalnu ledāji (0,61 mm gadā), taču līdz XXI gadsimta beigām par galveno ūdens avotu varētu kļūt Antarktīda.

Taču gaidāma ne tikai vispārēja jūras līmeņa celšanās, tā laiku pa laikam mainīsies atbilstoši ekstremālajām parādībām. Augs vēja radītie viļņi (kā plūdos Sanktpēterburgā), cunami un citas ar jūras līmeņa īstermiņa ekstremālu pieaugumu saistītas parādības. Mums ir vidējais jūras līmenis, bet kādā brīdī nāks tropiskā vētra, un ūdens līmenis pieaugs, turklāt vēl viļņi. Mazās salu valstis kļūs nepiemērotas dzīvei XXI gs. beigās. Vēl jāņem vērā, ka arī pats jūras līmenis augs nevienmērīgi: ja pieņemsim, ka vidēji tas celsies par 1 metru, tad kaut kur būs 1,5 metri, bet citur jūras līmenis var pat kristies.

— Kā ūdens līmenis var mainīties dažādā mērā?

— Cilvēki Zemi iztēlojas kā lodi. Ja apliesim lodi ar ūdeni, tam jāpaceļas vienmērīgi, taču tā nav. Zemes forma nav ideāla lode, tā mainās, pastāv arī zemes virsmas vertikālā kustība. Klasisks piemērs – Venēcija. Tās rajonā zemes garoza nolaižas. Tātad ne tikai jūra paceļas, arī sauszeme nolaižas. Vēl viens labs piemērs – Džakarta. Arī tur zemes garozas pazeminās, jo cilvēki sūknē grunstūdeni dzeramajam ūdenim. Tas ir, runa ir par resursu nepareizu lietošanu. No otras puses, ir Sanktpēterburga, kur zemes garoza mazliet ceļas, tāpēc Pēterburga ir relatīvi drošāka salīdzinājumā ar Eiropas pilsētām un Džakartu.

Pacelšanās līmeni sarežģī arī zemūdens reljefs, zemūdens straumju dinamika un ūdens izplešanās temps. Visiem zināms, ka, augot temperatūrai, ūdens izplešas, tātad aizņem lielāku tilpumu. Starpība ūdens līmeņa pieauguma ziņā dažādos reģionos var sastādīt 30%.

Ūdens līmeņa celšanās virs vidējā rādītāja būs vērojama ASV austrumu piekrastē, Dienvidāfrikā, Austrālijas austrumos, Krievijas ziemeļaustrumos. Zem vidējā ūdens celsies rajonos, kur patlaban aktīvi kūst ledus vai būtiski paceļas zemes garoza – ap Grenlandi, Skandināvijā, Krievijas ziemeļrietumos.

Jāņem vērā ne tikai jūras vidējais līmenis, bet arī ekstremālā ūdens līmeņa celšanās, biežums, kas pieaugs gandrīz visur.

— Mēs pastāvīgi dzirdam par koraļļu izmiršanu. Vai tos vēl iespējams glābt?

— Stāsts par tropiskajiem koraļļiem ir skumjš. Tā ir ļoti trausla ekosistēma, pakļauta ārējai ietekmei. Tie ļoti slikti panes temperatūras maiņu. Ja temperatūra mainās uz vienu vai otru pusi, viņi to pārcieš slikti. Pie tam okeānā pieaug skābes līmenis, tas pārvēršas par agresīvu skābo visi, kas izšķīdina kaļķakmeni.

— Vai var gadīties tā, ka okeāns kļūs indīgs cilvēkiem?

— Bija incidents ar skābo lietu, kura dēļ bojājās kaļķakmens un marmora pieminekļi. Piliens skābes, un kaļķakmens "šņāc" un sabrūk. Aptuveni tas pats notiek, kad pieaug skābes līmenis okeānā – tas izšķīdina koraļļu kaļķakmens skeletiņus. 70.-80.gados bija rūpniecisko sēra gāzu izmešu apogejs, taču ar to cilvēce tika galā. Tagad tas pats notiek ar okeānu – skābes līmenis pieaug (tas ir, pazeminās pH), taču ne tā, ka tu ielec ūdenī un saņem apdegumu, skābe nav tik stipra, taču koraļļiem tas ir liktenīgi. Saskaņā ar otro scenāriju koraļļi ies bojā, bet saskaņā ar pirmo no tiem kaut kas saglabāsies.

— Pārskats stāsta par "karstuma viļņiem okeānā". Kas tas ir?

— Jēdziens "karstuma vilnis okeānā" pagaidām nav īpaši izplatīts. Ja novelkam paralēles ar atmosfēru, tad tas līdzinās siltuma vilnim Eiropā aizvadītajā vasarā, kad temperatūra pacēlās virs 40 grādiem. Aptuveni tas pats notiek okeānā – dienu skaits, kad (piecu dienu laikā – red.) saglabājas anomāli augsta temperatūra okeānā. Tagad tā ir visai reta parādība, taču tās risks pieaugs līdz XXI gs. beigām.

— Kā jums šķiet, vai ir iespējams mums vēl nezināms veids, kā sakārtot klimatu?

— Bieži jautā: varbūt mēs kaut ko nezinām, kas var novērst katastrofu? Varu teikt, ka mēs zinām visus nepieciešamos fizikas likumus un diezin vai tiks atklāts kāds jauns fundamentāls fizikas likums. Viss notiekošais iekļaujas 10-15 diferenciālos vienādojumos. Taču mēs nevaram visu prognozēt pilnīgi precīzi, jo mums ir nelineāri sakari un faktori, kas visu ietekmē, un tos ir grūti ņemt vērā. Kaut kas, iespējams, palaists garām. Ja mēs kaut ko nesaprotam, tas pārsvarā saistīts ar datu trūkumu. Dati par to pašu kriosfēru sākas no 1979,gada, kad sāka strādāt satelīti.

Nākamajā pārskatā būs nākamā klimatisko modeļu paaudze. Jau pirmajos IPCC pārskatos tendences bija iezīmētas pareizi. Neapstrīdams fakts: jebkura scenārija apstākļos jūras līmenis celsies. Jautājums ir tikai, cik ātri tas notiks. Piemēram, no 1900.līdz 1901.gada jūras līmenis auga par 1,4 milimetriem gadā, bet no 2005.līdz 2015.gadam – par 3,6 milimetriem gadā. Okeāna līmeņa celšanās galvenais iemesls – cilvēka ietekme. Okeāna līmeņa celšanās pamata faktori pēc to nozīmes ir sekojoši: ūdens termiskā izplešanās, Grenlandes kušana, ledāju kušana un Antarktīdas masas samazināšanās.

Saskaņā ar pirmo scenāriju, Pasaules okeāna līmenis līdz 2100. gadam pieaugs par 0,43 metriem un par 0,84 metriem (no 0,61 līdz 1,10) – saskaņā ar otro scenāriju. Lielāko ieguldījumu okeāna līmeņa pieaugumā līdz gadsimta beigām var dot Antarktīda – līdz 28 centimetriem. Pie tam pati tā zaudēs apmēram 0,4% ledus. No vienas puses, skaitlis nav īpaši liels, taču patiesībā ietekme uz planētu ir milzīga.

198
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva.

Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida

63
(atjaunots 11:30 30.04.2021)
Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts, situācija Donbasā, Maskavas attiecības ar ES un Lielbritāniju, diplomātu izraidīšana, ASV pretošanās vakcīnas "Sputnik V" izplatībai – KF ārlietu ministrs atbildēja uz Dmitrija Kiseļova jautājumiem.

RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, vai jau zināms, kas tiks iekļauti Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, kad šis dokuments būs gatavs, vai būs karš Donbasā un ko Maskava gatava apspriest ar Ukrainas tagadējo valdību.

Lavrovs komentēja arī situāciju attiecībās ar Čehiju, kārtējās apsūdzības Petrovam un Boširovam, paskaidroja, kāpēc šajā gadījumā Rietumi uzvedas kā huligāni pavārtē, un pārrunāja valsts iespēju atteikties no rietumvalstu maksājumu sistēmām un atkarības no dolāra.

- Sergej Viktorovič, nedraudzīgo valstu saraksts. Vai ir zināms, kas tajā noteikti būs?

- Tagad ar to nodarbojas valdība prezidenta uzdevumā. Mēs šajā darbā piedalāmies, tajā iesaistījušies citi atbilstošie resori. Tomēr es tagad negribētu aizsteigties priekšā notikumiem: mēs nevēlamies pārsteidzīgi ierakstīt šajā sarakstā kuru katru valsti, kas kaut kur kaut ko ne tā teikusi par Krieviju. Protams, lēmumos balstīsimies uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi. Ja secināsim, ka citādi neizdodas, man šķiet, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē.

- Kad sarakstu varēs izlasīt?

- Domāju, drīz. Valdībai ir konkrēti uzdevumi, saprotami kritēriji, ko mēs ņemam vērā šajā darbā. Tātad, domāju, nevajadzēs ilgi gaidīt.

- Un nedraudzīgajām valstīm būs aizliegts algot vietējo personālu?

- Fiziskas personas – jebkuras, gan Krievijas, gan ārvalstu pilsoņus.

- Paldies! Nākamā tēma – Donbass. Spriedze aug kopš gada sākuma. Pēc Baidena zvana Putinam, šķiet, nomierinājās. Mans vērtējums, ko paudu programmā "Nedēļas ziņas", – ka ASV militārās garantijas Ukrainai izrādījās blefs. Tomēr apšaude nerimst, tiek izmantots lielais kalibrs, aizliegtais bruņojums, un rodas iespaids, ka šis miers neko daudz neatšķiras no kara, līdzsvars ir ļoti nestabils. Donbasā jau ir vairāk nekā pusmiljons Krievijas pasu, Krievijas Federācijas pilsoņu. Vai būs karš?

- Ja tas ir atkarīgs no mums un no zemessargiem mērā, kādā mēs saprotam viņu principiālo pieeju, no kara var izvairīties. Runājot par Ukrainu, par Zeļenska pusi, es zīlēt negribu, jo, spriežot pēc ārējām pazīmēm, viņam pats galvenais ir noturēties pie varas, un viņš ir gatavs maksāt katru cenu, ieskaitot izdabāšanu neonacistiem un ultraradikāļiem, kuri joprojām Donbasa zemessargus sauc par teroristiem. Taču mūsu Rietumu kolēģi varētu vienkārši palasīt, paskatīties uz notikumu gaitu no 2014. gada februāra. Neviens no šiem rajoniem nav uzbrucis pārējai Ukrainai. Viņus pasludināja par teroristiem, pret viņiem vispirms vērsa antiteroristisku operāciju, pēc tam kaut kādu apvienoto spēku operāciju. Taču viņi nevēlas – to mēs noteikti zinām – karot ar Kijevas režīma pārstāvjiem. Mūsu Rietumu kolēģiem, kuri notiekošo vērtē absolūti aizspriedumaini, akli aizstāv Kijevas darbības, daudzkārt esmu teicis, ka ir objektīvā aina, ko saskarsmes līnijas labajā pusē regulāri rāda mūsu žurnālisti, kara korespondenti, kuri tur strādā gandrīz bez pārtraukuma.

Runājot par nesenajiem notikumiem, kad mēs atklāti paziņojām, ka organizējam Krievijas Dienvidu un Rietumu kara apgabalu mācības, neko neslēpjot, savā teritorijā sarīkojām divas nedēļas ilgus pasākumus, jūs atceraties, kādi kliedzieni skanēja, ka Krievija tuvinot bruņotos spēkus Ukrainas robežai. Pati terminoloģija: mēs sakām – Dienvidu un Rietumu apgabalu mācības, viņi saka – Krievija izvērš armijas daļas uz Ukrainas robežas. Pēc tam, kad mācības beidzās, un mēs to paziņojām, no turienes, no rietumu puses atskanēja tādi ļaunpriecīgi izsaucieni, sak, Krievija bijusi spiesta atkāpties, Krievija piekāpusies. Ziniet, ir tāds teiciens – wishful thinking, pasniegt vēlamo par reālo.

Tomēr jautājumu par to, kas notiek ar Ukrainas konflikta noregulēšanu, apsprieda gan Putins ar Merkeli, gan nesen prezidents Putins ar prezidentu Makronu par to runāja, tas tika skarts arī nesenajā sarunā ar Baidenu. Manuprāt, situācija ir ļoti vienkārša. Tie, kas atbalsta Zeļenski un viņa komandu, kategoriski nevēlas piespiest viņu pildīt Minskas protokolus. Viņi saprot, ka ir bezjēdzīgi izdarīt likmi uz spēku, viņi dzirdēja signālus no Doņeckas, no Luganskas par viņu gatavību aizstāvēt savu zemi, savas dzimtās mājas, savus iedzīvotājus, kuri nevēlas dzīvot pēc neonacistu uzspiestiem likumiem. Un prezidents Putins ļoti skaidri pateica, ka mēs nekad neatstāsim nelaimē tos, kuri dzīvo Donbasā, tos, kuri pretojas atklāti radikālam neonacistiskam režīmam.

Tas, ko prezidents Zeļenskis klāsta dažādās intervijās: ka nav nekādu problēmu ne ar krievu valodu, ne ar krievu pareizticīgo baznīcu Ukrainā, ka viņš ir gatavs to visu apspriest ar prezidentu Putinu, ziniet, ir kauns kaut ko tādu teikt gudram, kā man vienmēr šķita cilvēkam, teikt, ka krievu valodai nav problēmu un Ukrainas pareizticīgajai baznīcai arī nav nekādu grūtību ar funkcionēšanu Ukrainā. Esmu pārliecināts, ka viņam viss ir ļoti labi zināms. Varbūt viņam vispār neko neziņo, tad viņš dzīvo kaut kādā slēgtā pasaulē. Taču Rietumi, protams, sūtīja signālus Zeļenskim. Jūs teicāt, ka ir bezjēdzīgi cerēt uz Savienoto Valstu militāro atbalstu. Tas vienmēr un visiem ir bijis zināms. Ja kāds loloja ilūzijas, ka palīdzība nāks, tad tādi padomnieki jebkurā valdībā, arī Zeļenska kunga valdībā ir graša vērti.

Diemžēl turpinās Rietumu mēģinājumi visiem spēkiem mūs pārliecināt, ka vajagot kaut kā mīkstināt Minskas protokolus, vajag kaut kā mainīt to secību. Zeļenskis (saka): man nepatīk. Nu, ja tikai viss būs otrādi: vispirms mēs pārņemsim savā ziņā šo teritoriju, ieskaitot robežu ar Krieviju, bet tad tiksim galā gan ar vēlēšanām, gan ar amnestiju un visu, kam tur jābūt, ar šo teritoriju īpašo statusu... Skaidrs, ka gadījuma, ja viņi tā būtu izdarījuši, ja viņiem kāds ļautu tā rīkoties, tur patiesībā būtu slaktiņš. Bet Rietumi nevar vai negrib piespiest viņu pildīt Minskas protokolus tajā secībā, kas nav divējādi interpretējama, kas norādīta, aprakstīta no pirmā soļa līdz pēdējam. Un kontrole par robežu ir pats pēdējais solis, kad šīm teritorijām jau būs īpašais statuss, nostiprināts Ukrainas Konstitūcijā, kad šajās teritorijās notiks brīvas vēlēšanas, ko atzīs EDSO un tā tālāk. Un, protams, būs vispārēja amnestija, ne tikai tā, kā to iedomājās Porošenko laikā un tagadējais režīms, proti, sak, mēs paskatīsimies, ka tie, kas neesot pastrādājuši kaut kādus īpašus noziegumus tiks individuāli amnestēti. Tas ir kārtējais sagrozījums. Minskas protokoli paredz vispārēju amnestiju visiem, kuri piedalījušies karadarbībā no abām pusēm bez jebkādas pārejas tiesvedības, par ko tagad sākuši runāt mūsu kolēģi Rietumos. Tāpēc es uzskatu, ka tagad galvenā atbildība gulstas uz Rietumiem, jo tikai Rietumi var piespiest Zeļenski paveikt to, ko parakstīja viņa priekšgājējs, ko parakstīja Zeļenskis, kad 2019. gada decembrī Parīzē kopā ar Krievijas, Francijas un Vācijas vadītājiem apstiprināja Minskas protokolus un uzņēmās saistības iekļaut Donbasa īpašā statusa jautājumus likumdošanā un Pamatlikumā.

- Zeļenskis nevar sazvanīt Putinu – viņš vienkārši neatbild. Kuļeba nevar sazvanīt jūs. Ko tas nozīmē? Kāpēc tā?

- Tas nozīmē tikai to, ka viņi arī šajā savas darbības virzienā pūlas mainīt Minskas protokolus un parādīt Krieviju kā konflikta pusi. Tāpēc, ka pieprasījumi, kas nāca gan no mana kolēģa Dmitrija Kuļebas, gan no prezidenta Putina, skāra konflikta noregulēšanu Donbasā. Mēs atbildam: "Dārgie draugi, tas nav jāapspriež ar mums, bet gan, kā jau jūs piekritāt Minskas protokolu ietvaros, jāpārrunā ar Doņecku un Lugansku." Tieši tā tur rakstīts, ka par galvenajiem noregulēšanas posmiem ir jākonsultējas un jāsaskaņo ar Doņecku un Lugansku. Kad stāsta, ka mums tur briestot nepatīkama situācija pie saskarsmes līnijas, mēs gribam aprunāties ar ministru Lavrovu vai prezidentu Putinu – tas nav jāpārrunā ar mums. Un prezidents nesen, Kremlī tiekoties ar Aleksandru Lukašenko ļoti skaidri teica: ja viņi vēlas par to runāt, adresātam jābūt citam. Ja nu mūsu kolēģi, ieskaitot prezidentu Zeļenski, grib apspriest divpusējo attiecību normalizāciju, laipni lūdzam, tādai sarunai mēs vienmēr esam gatavi.

- Cits jautājums – Čehija. Kas tas vispār bija, kā to saprast?

- Es nevaru par to spriest, jo nesaprotu, intelektuāli nesaprotu, ko viņi gribēja. Var paskatīties šo, ziniet, ne īpaši izsmalcināto seriālu, stāstā ir papilnam šizofrēnisku komponentu. Kad prezidents Zēmans saka, ka vajag tikt skaidrībā, viņš nenoliedz iespēju, ka bijusi kaut kādu ārvalstu aģentu diversija. Taču viņš iesaka ņemt vērā arī versiju, ko aprakstīja Čehijas valdība, ieskaitot tagadējo premjeru Babišu, kad 2014. gadā bija teikts, ka runa ir par noliktavas īpašnieku nevērību. Un prezidents Zēmans ierosināja vienīgi ņemt vērā arī to versiju, kas ne reizi šo septiņu gadu laikā nav apgāzta. Viņam tagad pārmet dzimtenes nodevību. Bet parlamenta priekšsēdētājs teica, ka, runājot par nepieciešamību izpētīt visas versijas, prezidents Zēmans esot izpaudis valsts noslēpumu. Vai tā nav šizofrēnija? Manuprāt, visīstākā.

Un vēl jātiek skaidrībā, kas īsti bija tajā noliktavā. Vācu mediji rakstīja, ka tur bija kājnieku mīnas, ko aizliedz konvencija, ko parakstījusi arī Čehija un Bulgārija. Tur ir ļoti daudz jautājumu.

- Patiešām, kā varēja tā iznākt, ka kaut kāds Bulgārijas pilsonis, kurš piegādā tās kājnieku mīnas, starp citu, tās ir atrastas, spriežot pēc visa, kontrolēja noliktavu Čehijā, ko toreiz valdība nekontrolēja?

- Tā iznāk.

- Nu, Ukraina ir viens, bet Čehija – tā tomēr ir Eiropas Savienība. Čehiju saista pavisam citādas starptautiskās saistības nekā Ukrainu, un tā sevi prezentē pavisam citādi.

- Taču vispirms – saistības līdztekus konvencijai – Otavas konvencija, kas aizliedz kājnieku mīnas, tā saucamais Līgums par ieroču tirdzniecību. Viņi visi ir šī līguma locekļi, un vēl viņiem ES ietvaros ir savas normas, visai stingras, kas neatbalsta, pat aizliedz dalību kaut kādās darbībās, piegādēs, kontingentu nosūtīšanā uz reģioniem, kuros notiek konflikti.

Kas attiecas uz Krievijas un Eiropas attiecībām, es domāju, tāpat ka agrāk, aktīva, ļoti nopietna graujoša loma ir britiem. Viņi izstājušies no ES, taču šajā ziņā nekāda aktivitātes samazināšanās nav vērojama. Gluži pretēji, viņi cenšas maksimāli ietekmēt to, kādas pozīcijas ES locekļi ieņems attiecībās ar Maskavu. Te nekā pārsteidzoša nav. Pat neiedziļināsimies gadsimtiem senā vēsturē. Te būs mūsu tagadējā gadsimta vēsture. 2007. gads. Ļitviņenko saindēts ar poloniju slimnīcā, tiesas process sākas saskaņā ar štampiem, pēc tam tiek slēgts, jo sprieduma pasludināšanai ir jāiepazīstas ar specdienestu materiāliem, un pēc tam tiek pasludināts spriedums. Neviens tos materiālus nav redzējis. Bet jūs tomēr ticiet mums, kā Švarcenegers teica: "Trust me." Es tomēr esmu Reigana piekritējs, kurš teica: uzticies, bet pārbaudi. Pārbaudīt mums neļauj, lūdz ticēt.

Pēc 2014. gada bija Malaizijas Boeing – savāca četru valstu kompāniju – Holandi, Beļģiju, Austrāliju, Ukrainu. Malaiziju, kuras lidmašīna avarēja, neuzaicināja, četratā vienojās, un jau ir zināms, ka jebkuru informāciju no šī loka var izsniegt tikai uz vienprātības pamata. Proti, Ukraina, kuras teritorijā notika katastrofa, saņēma veto tiesības, bet Malaiziju uzaicināja tikai pēc sešiem mēnešiem. Starp citu, melnās kastes, ko malaiziešiem atdeva zemessargi, tika izpētītas Londonā, un es pagaidām nevaru atcerēties, ka viņi būtu informējuši par to, kāds saturs tajās konstatēts. Pēc tam bija Skripaļi, "higly likely": vēl aizvien neviens nezina, kāpēc viņi izdzīvoja, kāpēc policistam, kurš strādāja ar viņiem, arī nebija nekādu simptomu. Kāpēc nomira tā sieviete, bet viņas civilvīrs nekādi nesaindējās. Milzums jautājumu.

Pēc tam bija Navaļnijs. Lidoja uz Maskavu, piezemējās Omskā. Neviens lidmašīnā nesaindējās, neviens Omskas klīnikā, ar ko viņš saskārās. Un neviens lidmašīnā, kas veda viņu uz Vāciju, – ar viņu lidoja Pevčiha, viņi veda tās pudeles – neviens neko nezina. Galu galā ar klīnikā "Charite" neko neatrada, atrada Bundesvēra klīnikā.

Mēs neko neslēpām, bet Bundesvērs, kam pieder klīnika, kurā it kā atrasti Navaļnija saindēšanas fakti, kaut ko slēpj, jo noraidīja mūsu lūgumu uzrādīt analīžu rezultātus un biomateriālu raudzes.

Mēs redzam, kā Lielbritānija turpina Krievijai naidīgo līniju. Nesen viņu "Mi 6", ārējās izlūkošanas dienesta šefs paziņoja, ka Krievija esot norietoša lielvalsts, tā esot jāpieskata, jo tādā stāvoklī tā varot izdarīt kaut kādas asas kustības. Tā ir iedzimta augstprātība un iedzimta pārliecība, ka tu vēl aizvien valdi pār pasauli.

Taču jums zināms, ka viņi sūta mums signālus, piedāvā veidot kaut kādus kontaktus. Proti, viņi paši nevairās no kontaktiem, bet citus mēģina atrunāt. Atkal droši vien runa ir par tieksmi gūt monopolu uz šiem sakariem un atkal pierādīt, ka viņi pārāki par citiem.

- Runājot par lielvalsts norietu, Lielbritānija tam ir spilgts piemērs. No impērijas, pār kuru nekad nenorietēja saule, līdz salām Ziemeļu jūrā ar, tā sakot, miglainām perspektīvām. Bet tomēr, atgriežoties pie Čehijas, - tur taču ir absolūts haoss valstī viedokļos par notikušo, tur nav kopēja viedokļa, un patiesībā nekas nav pierādīts. Diplomāti ir izraidīti, un rezultāts jau ir.

- Protams. Starp citu, diplomātus neizraidīja to iemeslu dēļ, ko viņi min. Čehi teica, turklāt vienas dienas laikā izskanēja divi paziņojumi, un radās iespaids, ka viņi to piesaistīja. Tagad viņi centīgi atkāpjas no šīs saiknes. Viņi teica, ka sprādzienus organizēja Petrovs un Boširovs. Šie visuresošie vīri turpat arī...

- Vai ir izpratne, kā un ar ko tālāk strādāsim?

- Čehijā...

- Tieši Čehijā?

- Jā. Arī citās valstīs. Tagad taču turpinās tādi atsevišķi izlēcieni pret mums. Gan Baltija, gan Polija, tagad arī Rumānija. Tiesa, rumāņi teica – es pat biju pārsteigts, - ka tas nekādi neesot saistīts ar ES viedokli. Sak, tie esam mēs, rumāņi, un mēs gribam šo cilvēku sūtīt mājās. Kāpēc? Nepateica.

- Taču interesanti, ka Vācija neatbalstīja čehu psihozi.

- Es izlasīju Haiko Māsa, Vācijas ārlietu ministra, paziņojumu. Es uzskatu, ka tas ir atbildīga politiķa paziņojums. Ne vienmēr Vācijas ĀM ir ieņēmusi tik nosvērtu pozīciju, tālredzīgu pozīciju. Ļoti bieži bija virkne paziņojumu, kas vienkārši pārsteidzīgi atbalstīja netaisnību. Piemēram, arī tad, kad Ukrainā tika ieviestas sankcijas pret opozīcijas platformas partiju "Par dzīvi", pret Medvedčuku un viņa līdzgaitniekiem, tika ieviestas sankcijas pret pašu pilsoņiem, Vācijas ĀM to novērtēja atzinīgi, uzverot, ka tas viss pilnībā atbilst EDSO principiem. Absurds! Taču tas, ko nesen paziņoja Haiko Māss, es uzskatu, ir atbildīgs politisks paziņojums, kas nenogludina domstarpības, taču uzver nepieciešamību tomēr turpināt dialogu un meklēt kaut kādas vienošanās, ja jau dzīvojam kopā.

- Sergej Viktorovič, nesen Ķīnā jūs teicāt, ka jāmeklē alternatīva starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT, ka Krievija tam gatavojas. Vai var runāt par kaut kādiem konkrētiem termiņiem, kādā stadijā ir sagatavošanās darbi? Kā varētu izskatīties alternatīva?

- Par to daudzi jau runā un runāja. Visi, kas saistīts ar to, ka pēdējos gados, kad Rietumi meklē, kur vēl varētu ierobežot Krievijas likumīgās intereses, atklāti sāka pieminēt iespēju atslēgt Krievijas Federāciju no maksājumu sistēmas SWIFT. Tad atbildīgiem politiķiem vienkārši bija jāpadomā par to, kā nodrošināties. Līdztekus tam, ka izskanēja tādi paziņojumi Krievijas kontekstā, Savienotās Valstis aizvien vairāk un vairāk ļaunprātīgi izmantoja dolāra lomu starptautiskajā valūtu sistēmā, izmantoja atkarību no norēķiniem dolāros viņiem nepatīkamām valstīm, lai ierobežotu viņu konkurences iespējas. Tas tika izmantots pret Ķīnu, pret citām valstīm. Tagad gan Ķīna, gan Krievija, gan Turcija un daudzi citi meklē iespējas vājināt savu atkarību no dolāra, pārejot pie alternatīvām valūtām vai – vēl labāk – veicot norēķinus nacionālajās valūtās. Atbildīga finansiālā vadība, arī mūsu valstī, protams, domā, kā nepieļaut nekādu kaitējumu mūsu ekonomikai, mūsu finanšu sistēmai, ja kaut kādas karstās galvas tomēr lems atslēgt Krieviju no SWIFT.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Ne pirmo gadu pie mums jau darbojas nacionālā norēķinu karšu sistēma. Tās ietvaros funkcionē karte "Mir". Tā paplašina sakarus ar saviem kolēģiem, ar kompānijām, kas laiž klajā analoģiskas kartes Ķīnā, Japānā. Starp citu, paplašinās sakari ar karti Maestro – tā ir starptautiski veidota norēķinu karte.

Tagad konkrēti par SWIFT: Centrālā banka pie mums pirms kāda laika ieviesa un sekmīgi attīsta finansiālo paziņojumu pārraides sistēmu. Tā ir populāra, un, pēc manām domām, tā visiem spēkiem jāatbalsta, jāstiprina, lai mēs ne no viena nebūtu atkarīgi.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, mēs neizolējamies, mēs neaizejam autarķijā. Mēs gribam būt daļa no starptautiskās sabiedrības, taču sabiedrības, kur valda taisnīgums un demokrātiskums. Kad mēs ar Rietumiem apspriežam demokrātijas problēmas, tiklīdz tu viņiem piedāvā vienoties un paziņot, ka demokrātijai ir jāgūst pārsvars arī starptautiskajās attiecībās, viņiem entuziasms zūd. Toties iekšējo demokrātisko procesu ziņā viņi ir galvenie skolotāji. Bet starptautiskajā arēnā – priekš kam? Te veidojusies kārtība, ko mēģina īstenot Krievija un Ķīna. Taču Krievija un Ķīna tikai vēlas saglabāt ANO Statūtu principus, kas paredz: visi ir līdztiesīgi, un visiem ir jāvienojas.

Tāpēc no norēķinu sistēmu un finansiālo ziņojumu apmaiņās viedokļa vajadzīga drošība. Tā mums ir izveidota, ceru, ka tā stiprināsies un garantēs: ja pēkšņi, pretēji mūsu vēlmei ar visiem sadarboties, mūs diskriminēs un ļaunprātīgi izmantos Rietumu pašreizējo stāvokli starptautiskajā ekonomiskajā un starptautiskajā valūtas-finanšu sistēmā, tādā gadījumā mums nav tiesību būt atkarīgiem ne no viena.

- Tātad pašreizējā Centrālās bankas finanšu paziņojumu nodošanas sistēma ir jau strādājošs SWIFT alternatīvas iedīglis?

- Jā, tā ir. Es neesmu speciālists. Es nezinu, cik droša tā ir, cik lielā mērā sniedz pilnu garantiju. Taču bāze pastāv. Un esmu pārliecināts, ka gan valdībai, gan Centrālajai bankai jādara viss iespējamais, kai šī bāze būtu droša un garantētu pilnīgu neatkarību un garantiju no kaitējuma, ko kāds varētu papūlēties nodarīt.

- Tomēr ar Vanu I – kolēģi no Ķīnas jūs izstrādājāt iniciatīvu ar mērķi veidot tādu valstu tradīciju, kas cietušas no nelikumīgajām sankcijām. Kādā mērā šis projekts ir pavirzījies uz priekšu? Kādas valstis tajā varētu iekļauties?

- Es tā gluži neteiktu. Mēs ANO jau ilgu laiku strādājam ar mērķi izbeigt vienpusējo neleģitīmo sankciju, embargo, blokāžu un visa pārējā praksi. Šis darbs turpinās ne vienu vien gadu desmitu pret embargo, ko ASV pieteikusi Kubai. Šī rezolūcija ik gadus saņem vairāk nekā 190 balsis. Un tikai Savienotās Valstis un kāda maza salu valsts balso pret. Taču kopš laikiem, kad sākas šī vienpusējo sankciju plašas pielietošanas prakse – tā sākās Obamas laikā, pletās plašumā Trampa laikā, turpinās arī tagad – ANO, liela valstu grupa nobalsoja par speciāla ziņotāja posteņa izveidi nelikumīgo vienpusējo sankciju jautājumos un jautājumā par to ietekmi uz civilajiem iedzīvotājiem, arī uz sociāli ekonomisko situāciju noteiktā valstī. Postenī tika iecelta ziņotāja, starp citu, Baltkrievijas pilsone. Šis ANO Ģenerālās asamblejas izveidotais mehānisms strādā, ziņojumi tiek izplatīti. Es uzskatu, ka tas jau ir ļoti lietderīgs solis.

Otrs konkrētais solis, kas tagad attīstās Ņujorkā šajā virzienā, ko jūs pieminējāt, pret nelikumīgajām vienpusējām darbībām – tā ir grupas formēšana ANO Statūtu atbalstam. Nekā revolucionāra. Grupa ANO Statūtu atbalstam. Tagad Džo Baidens izvirzījis demokrātijas samita ideju. Protams, dalībniekus atlasīs paši amerikāņi, kuri sekos, kas pelnījis demokrātijas nosaukumu, kas – ne.

- Sergej Viktorovič, ir jauna informācija. Amerikāņi apstiprinājuši, ka pūlas panākt, lai Brazīlija atteiktos no Krievijas vakcīnas "Sputnik V". Un Brazīlija ir spiesta atteikties, lai arī situācija pandēmijas jomā Brazīlijā ir vienkārši briesmīga. Kā to var novērtēt?

- Mani tas nepārsteidz. Amerikāņi nekaunas no tā, ka viņi pie tā strādā. Viņi to pat neslēpj. Un iepriekšējā administrācija, no kuras Maiks Pompeo braukāja pa Āfriku un vienkārši skaļi, publiski preses konferencē aicināja savus kolēģus nesadarboties, netirgot ar Krieviju un Ķīnu, jo Krievijai un Ķīnai ir egoistiski mērķi, toties mēs, amerikāņi, ar jums tirgojamies tikai jūsu tautu labā.

Tagad Brazīlijā radusies protesta kustība pret tādu lēmumu. Ja amerikāņi ir atzinuši, ka viņi ir saistīti ar tamlīdzīgu rezultātu, tas nozīmē, ka viņi saglabā uzticību savai loģikai, ka viņiem viss ir atļauts. Un jau nekautrējas publiski diktēt.

Tomēr atcerēsimies, ka nesen prezidents Makrons teica, ka rit jauns karš, kura ietvaros Ķīna un Krievija izmanto vakcīnu kā ieroci un propagandas līdzekli. Tagad tas viss pāriet, atkāpjas otrajā plānā. Nu jau arī Vācija pilnīgi nopietni, ieskaitot kancleri Merkeli, runā, ka var izmantot Krievijas vakcīnu. Mēs nevienu nepiespiedīsim. Es domāju, dzīve pati visu saliks savās vietās. Ziniet, kā Vladimirs Visockis, lai viņam vieglas smiltis, teica: "Vienmēr cenšos saskatīt cilvēkos labo. Slikto viņi paši parādīs."

- Liels paldies, Sergej Viktorovič.

- Nāciet ciemos vēl.

63
Tagi:
Lielbritānija, ASV, Dmitrijs Kiseļovs, Donbass, Sputnik V, Sergejs Lavrovs
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums

52
(atjaunots 23:42 28.04.2021)
ASV ir jāpārtrauc rīkoties no suverēna pozīcijas, jāapjēdz, ka jebkādi mēģinājumi atjaunot vienpolāro pasauli, radīt kaut kādu konstrukciju, kurā visi būs pakļauti rietumvalstīm, ir bezjēdzīgi, uzsvēra Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Krievijas un ASV attiecībās pēdējā laikā iestājusies akūta krīze: vienas pēc otrām nāk amerikāņu sankcijas, izraida diplomātus, Krievija spiesta spert atbildes soļus, bet Vašingtona atkal un atkal sola "sodīt" Maskavu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, kāda, pēc Krievijas domām, ir izeja no pašreizējās situācijas, vai uz to gatavi amerikāņu politiķi. Viņš paskaidroja, kāpēc tagadējais stāvoklis divpusējās attiecībās ir sliktāks par "aukstā kara" laikiem, kā Krievija reaģēs, ja Amerika mēģinās pārkāpt "sarkanās līnijas", pauda viedokli par to, kāpēc nevar "izvēlēties televizoru vai ledusskapi".

- Attiecības ar Ameriku vienkārši neder ne velnam. Es pats tik sliktas neatceros. Jau ir sliktāk pat nekā "aukstais karš". Vēstnieki sēž savās valstīs. Kas būs tālāk? Kāds ir attīstības variants?

- Ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums, droši vien, mēs atgrieztos pie normālām attiecībām, un ar pirmo, manuprāt, acīmredzamo un ne īpaši sarežģīto soli atkāptos no visiem tiem pasākumiem, kas ieviesti Krievijas diplomātu darba ierobežošanai ASV – atbildei uz to mēs ierobežojām ASV diplomātu darbu Krievijā. Mēs to piedāvājām Baidena administrācijai tūlīt, tiklīdz tā nodeva zvērestu un saņēma pilnvaras. Es to pieminēju Blinkenam. Neuzmācīgi. Vienkārši teicu, ka acīmredzams solis, lai mēs varētu normāli strādāt, būtu atteikties no visa tā, ko sāka Baraks Obama, kad pāris nedēļas pirms aiziešanas no prezidenta posteņa, aizcērtot durvis, izgāžot dusmas, arestēja Krievijas īpašumu, pārkāpjot visas Vīnes konvencijas, padzina Krievijas diplomātus.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Pēc tam sākās ķēdes reakcija. Starp citu, mēs ilgi cietām – mēs taču gaidījām līdz 2017. gada vasarai, pirms reaģēt, jo Trampa administrācija lūdza nereaģēt uz aizejošās Obamas administrācijas ekscesiem, kas pameta Balto namu. Taču arī Trampa administrācijai neizdevās ievirzīt situāciju normālā gultnē, tāpēc mēs bijām spiesti atbildēt vairāk vai mazāk simetriski. Taču arī tad amerikāņi nenomierinājās.

Mēs redzam, ka arī Baidena administrācija turpina šļukt lejup pa šo nogāzi. Lai arī Putina un Baidena sarunā drīz pēc inaugurācijas, manā sarunā ar valsts sekretāru Blinkenu mūsu amerikāņu sarunbiedri teica, ka nopietni izvērtē attiecības ar Krieviju, un cer – pēc šīs sarunas daudz kas kļūs skaidrs. Taču sarunas rezultātā parādījās jaunas sankcijas, uz kurām bijām spiesti atbildēt vairs ne tikai simetriski, bet gan tā, kā jau daudzkārt brīdinājām – ka galu galā mēs rīkosimies asimetriski. Cita starpā tas skāra arī būtisko starpību ASV diplomātiskajās misijās Krievijā strādājošo diplomātu un citu darbinieku skaita ziņā, kas pārsniedz mūsu diplomātu skaitu ASV. Mēs par to runājām, tagad neiedziļināšos.

Taču, runājot par mūsu attiecību stratēģisko vīziju, es ļoti ceru, ka Vašingtona, tāpat kā mēs, apzinās atbildību par stratēģisko stabilitāti pasaulē. Ne tikai KF un ASV problēmas, ne tikai problēmas, kas būtiski apgrūtina mūsu pilsoņu dzīvi, viņu kontaktus, saziņu, biznesu un humanitāros projektus, – vēl ir arī problēmas, kas pakļauj nopietnam riskam starptautisko drošību plašākajā šī vārda nozīmē.

Tāpēc jūs zināt, kā mēs reaģējām uz ekscesiem, kuri izskanēja Džo Baidena pazīstamajā intervijā telekanālam BC. Jūs zināt, kā prezidents Putins reaģēja uz ASV prezidenta ierosinājumu organizēt tikšanos – mēs to uztvērām pozitīvi. Mēs vēlamies saprast visus šīs iniciatīvas aspektus, ko patlaban izskatām.

Atkārtošu: ja ASV pārtrauks rīkoties no suverēna pozīcijas, kā to norādīja prezidents vēstījumā Federālajai sapulcei, ja viņi apjēgs, ka bezjēdzīgi ir jebkādi mēģinājumi atjaunot vienpolāro pasauli, radīt kaut kādu konstrukciju, kurā visi būs pakļauti rietumvalstīm un visa rietumu nometne vervēs savā pusē citas valstis dažādos kontinentos pret Ķīnu un Krievijas Federāciju, ja ASV tomēr aptvers, ka ne velti ANO Statūtos ierakstīti tādi principi kā suverenitātes, teritoriālā veseluma cienīšana, neiejaukšanās iekšējās lietās un valstu suverēna līdztiesība – vienkārši izpildīs savas statūtos minētās saistības un sāks dialogu ar mums, tāpat kā ar jebkuru citu valsti uz savstarpējas cieņas, uz interešu līdzsvara pamata… Citādi mums nekas neiznāks. To prezidents precīzi norādīja vēstījumā, uzverot, ka mēs esam gatavi uz plašu vienošanos, ja tas atbilst mūsu interesēm. Un, protams, skarbi reaģēsim uz jebkādiem mēģinājumiem pārkāpt "sarkanās līnijas", ko – to jūs dzirdējāt - mēs novelkam paši.

- Vai ir reāli gaidīt, ka viņi to aptvers, atteiksies no valdnieka pozīcijas? Cerība ir laba lieta, tomēr realitāte ir citāda.

- Nekādu cerību es nepaudu. Es pastāstīju, kādos apstākļos mēs būsim gatavi sarunāties.

- Bet ja nu ne?

- Ja ne, - tā ir viņu izvēle. Tātad dzīvosim, kā jūs teicāt, "aukstā kara" vai vēl ļaunākos apstākļos. Es uzskatu, ka "aukstajā karā" spriedze, protams bija ļoti liela ne vienu vien reizi radās riskantas situācijas, krīzes situācijas. Taču bija savstarpēja cieņa, kas tagad ir deficītā. Kaut kur dažu Vašingtonas darboņu izteikumos par izskan šizofrēniskas notis. Nesen Baltā nama oficiālā pārstāve paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju tiks turpinātas, ka sankcijas sniedz aptuveni tādu efektu, uz kādu cerējusi Vašingtona, un sankciju mērķis esot spriedzes samazināšana ASV un Krievijas attiecībās. To es pat nevaru komentēt. Ceru, visiem ir skaidrs, ka tādi izteikumi nedara godu tiem, kuri aizstāv tādu politiku Baltajā namā.

- Man ir gadījies dzirdēt viedokli, ka diplomāti slikti strādā, nevar sakārtot attiecības – mēs tikai spītējamies, mūsu pozīcija nemaz nav elastīga, tāpēc attiecības esot sliktas.

- Jā, es arī lasu šos vērtējumus, mums tomēr ir vārda brīvība, un, manuprāt, labāk aizsargāta nekā daudzās rietumvalstīs, ieskaitot tās pašas ASV. Lasu arī opozīcijas interneta resursus, avīzes un uzskatu, ka šiem cilvēkiem droši vien ir tiesības paust savu viedokli, kas balstās uz domas: sak, ja mēs nestrīdētos ar Rietumiem, mums tagad būtu parmezāns un daudz kas cits, kā mums ļoti pietrūkst. Taču, kad kaut kādu iemeslu dēļ slēdza pārtikas produktu iepirkumus Rietumos, turklāt nepaskaidrojot, ka tas bija atbildes pasākums – vienkārši pārstāja pirkt pārtiku, sāka nodarboties ar importa aizvietošanu, produktu cenas cēlās.

Ziniet, tas ir šaurs un vienpusējs viedoklis, tikai no labklājības pozīcijas – izvēlēties starp televizoru un ledusskapi. Tāda ir valoda, kurā viņi runā.

Ja jau viņi uzskata par principiālu pieņemt ASV vērtības, atgādināšu frāzi, ko teicis, manuprāt, lielākais ASV prezidents – Džons Kenedijs: "Nedomā par to, ko tava valsts var darīt tavā labā. Domā par to, ko tu var paveikt savas valsts labā." Tā ir radikāla atšķirība no tagadējiem liberālajiem uzskatiem, kad lielākā nozīme ir tikai personiskajai labklājībai, personiskajai pašsajūtai. Tie, kas popularizē tādu filozofisku pieeju, manuprāt, ne tikai nesaprot mūsu ģenētisko kodu, viņi mēģina to visiem spēkiem sagraut. Tāpēc, ka izņemot vēlmi dzīvot labi, dzīvot sātīgi, būt pārliecinātiem par saviem bērniem, draugiem, tuviniekiem, mūsu valstī vienmēr nacionālā lepnuma jūtām bijusi tikpat liela nozīme visā, kas noticis visā mūsu tūkstošgadu vēsturē. Ja kādam šķiet, ka viņam, vai, kā tagad korekti teikt – viņai, šīm vērtībām vairs nav nozīmes, tā ir viņu izvēle. Taču es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa mūsu tautas domā citādi.

- Vai jūs cerat uz tikšanos ar Blinkenu? Kad tāda tikšanās varētu notikt un vai vispār notiks pārskatāmā perspektīvā?

- Kad runājām pa telefonu, es viņu saskaņā ar diplomātisko etiķeti, apsveicu. Mēs sniedzām viens otram dažus situācijas vērtējumus. Pēc manām domām, saruna bija labvēlīga, mierīga, pragmatiska. Es atzīmēju: kad mūsu amerikāņu kolēģi noslēgs visu savu štatu veidošanu Valsts departamentā, mēs būsim gatavi atjaunot kontaktus tajā izpratnē, ka mēs meklēsim savstarpēji pieņemamu vienošanos daudzu problēmu aspektā, sākot no diplomātisko misiju funkcionēšanas un beidzot ar stratēģisko stabilitāti un daudzām citām lietām. ASV un Krievijas bizness ir ieinteresēts paplašināt sadarbību – to nesen pavēstīja ASV un Krievijas Tirdzniecības kamera.

Noslēdzām ar to, ka būs kaut kādi kopīgi daudzpusēji pasākumi, kuru ietvaros var aprunāties. Pagaidām no ASV nav saņemti nekādi signāli. Runājot par pasākumu kalendāru, - pēc trim nedēļām Krievija pārņems no Islandes prezidentūras stafeti Arktikas padomē.  Reikjavikā plānota, manuprāt, 20.-21. maijā ministru tikšanās. Ja ASV delegāciju vadīs valsts sekretārs, es, protams, būšu gatavs sarunai, ja viņš būs ieinteresēts. Tā kā mēs uz diviem gadiem ieņemam Arktikas padomes priekšsēdētāja posteni, esmu jau paziņojis saviem kolēģiem Islandē, ka piedalīšos šajā ministru sēdē.

52
Tagi:
ASV, politika, Krievija, Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
ASV politika nopelna prezidenta Baidena dēla kārtējai narkotiku devai
ASV sākušies jauni BLM nemieri – "Jūs nevarat apturēt revolūciju!"
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


0
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu