Sīrijas prezidents Bašars Asads

"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu

137
"Ir pienācis laiks parunāt par patiesību bez sensācijām": Sīrijas prezidents Bašars Asads pirmo reizi pusotra gada laikā sniedzis lielu interviju televīzijas kanālam RT

Rietumu mediji nav ieinteresēti saņemt reālu informāciju un sniegt objektīvas ziņas – viņiem nepieciešama sensācija paziņoja Sīrijas prezidents Bašars Asads intervijā Afšinam Rattanzi RT kanālā. Pēc viņa vārdiem, visas Damaskas darbības cīņā pret teroristiem, tostarp ar Maskavas atbalstu, Rietumos pasniedz kā uzbrukumus civiliedzīvotājiem. Tie ir meli. Arābu Republikas vadītājs pastāstīja, ka valsts teritorijā 2021. gadā notiks vispārējas vēlēšanas, kurās varēs piedalīties visi, kas vēlas balotēties. Tāpat Asads pauda viedokli, ka ASV, piesedzoties ar Abu Bakra el Bagdadi likvidācijas operāciju, varētu veikt teroristiskās organizācijas "Islāma valsts"* "rebrendingu".

- Prezidenta kungs, kā zināms, jūs nesniedzat intervijas jau pusotru gadu. Kāpēc jūs nolēmāt aprunāties tagad?

- Mēs ļoti priecājamies, redzot jūs Sīrijā. Notikumi pasaulē kopumā, reģionā un Sīrijā pēc turku iebrukuma atkal izveduši manu valsti priekšplānā. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, es uzskatu, ka sabiedriskais viedoklis pasaulē, un īpaši Rietumos, mainās pēdējo gadu laikā. Cilvēki saprot, ka oficiālās personas ir sniegušas ļoti daudz nepatiesu ziņu par to, kas notiek reģionā, Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Jemenā... Viņi zina, ka pastāv meli, bet nezina patiesību. Manuprāt, ir pienācis laiks parunāt par šo patiesību. Un treškārt: esmu sniedzis virkni interviju Rietumu medijiem, bet viņi necenšas iegūt kādu reālu informāciju - viņiem ir vajadzīga sensācija. Viņi necenšas objektīvi pastāstīt savai auditorijai par to, kas notiek pasaulē. Tāpēc es dažus gadus neesmu sniedzis intervijas.

- Pa ceļam no lidostas mēs redzējām, kā norit atjaunošanas process... Bet cik karavīru un civiliedzīvotāju nogalināti un ievainoti jūsu valstī kopš 2011. gada? Cik cilvēki bija spiesti pārcelties?

- Stabilitāte, ko jūs vērojāt Damaskā pēdējās 24 stundās, ir vairāk nekā 100 tūkstošu nogalināto un ievainoto Sīrijas karavīru upuru auglis. Zaudēts tik daudz dzīvību, tostarp runa ir par tūkstošiem, pat desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju, nevainīgu cilvēku, kas gājuši bojā mīnmetēju apšaudēs; par tiem, kuri nolaupīti un pēc tam nogalināti; par tiem, kuri pazuduši bez vēsts (ģimenes viņus līdz šim gaida)... Cīņā pret teroristiem bija daudz upuru. Tāpēc tagad jūs redzat stabilitāti un atjaunošanos.

- Jūs zināt, ka NATO valstu medijos jūsu valdība un jūs personīgi asociējaties ar ķīmiskajiem uzbrukumiem... Atcerēsimies 2013. gada 21. augustu Gutā. Vai jūsu valdība todien - 2013. gada 21. augustā pielietoja ķīmiskos ieročus Gutā?

- Lūk, kas ir interesanti saistībā ar šo datumu: tā ir arī diena, kad Damaskā (tikai dažu kilometru attālumā) ieradās starptautiskā delegācija, lai veiktu izmeklēšanu... Tāpēc, spriežot pēc loģikas, pat ja Sīrijas armijas rīcībā būtu bijuši ķīmiskie ieroči un tā gribētu tos izmantot, tajā dienā tā to nedarītu. Tas – pirmkārt. Otrkārt, tika ziņots, ka tur bojā gājuši 200 civiliedzīvotāji. Ķīmisko ieroču uzbrukumā rajonā, kur cilvēki dzīvo diezgan kompakti, var iet bojā desmitiem tūkstošu cilvēku. Tas ir ļoti blīvi apdzīvots rajons. Un treškārt: incidents notika tikai un vienīgi Rietumu oficiālo personu iztēlē - šo stāstu izmantoja kā ieganstu uzbrukumam Sīrijai. Lūk, ko es gribu teikt. Viņi nav snieguši nekādus būtiskus pierādījumu, bija arī liels skaits pārskatu, kas apgāza šos ziņojumus, šīs apsūdzības... Sīrijas armija nekad nav izmantojusi ķīmiskos ieročus.

- Tad jūs nolēmāt uzaicināt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju, lai tos izvestu.

- Mēs viņus pasaucām un ierosinājām veikt izmeklēšanu, jo bijām pārliecināti, ka šī apsūdzība ir nepamatota. Tomēr delegācija ne vienmēr bija objektīva, lielākoties tā darbojās aizspriedumaini...

- Fernando Ariasam Gonsalesam, tagadējām ĶIAO vadītājam, šķiet, pašam ier problēmas ar atmaskotājiem... Bijušais ĶIAO ģenerāldirektors Ahmets Uzumdžu, kura uzraudzībā tika iznīcināts Sīrijas ķīmiskais arsenāls, paziņoja par neskaidrībām un nesakritībām sakarā ar šo jautājumu.

- Par nesakrītībām mūsu pārskatā?

- Jā.

- Kāpēc tad viņi to visu neuzrāda? Tādi pieņēmumi izskan kopš 2013. gada. Pagājuši jau seši gadi. Vai viņi joprojām nevar tos pierādīt? Katru reizi, kad viņi apsūdz Sīriju par ķīmisko ieroču lietošanu, rodas jautājums: vai tad ir iespējams, esot, tā sakot, Rietumu pasaules acu priekšā, pielietot tos atkal un atkal?
stāstam vispār trūkst racionālā kodola. Uzbrukuma laikā ķīmiskie ieroči mums nav vajadzīgi. Par ķīmiskajiem uzbrukumiem viņi runā tikai tad, kad mēs uzbrūkam, nevis tad, kad ciešam sakāves. Pat no militārā viedokļa (es tagad nerunāju par Sīrijas armiju, jo mums vairs nav ķīmisko ieroču, es vienkārši spriežu loģiski) ir jēga izmantot tādus ieročus tad, kad tiek nodotas pozīcijas, nevis uzbrūkot.

- Tātad jūs atspēkojat apgalvojumus, ka Sīrijas valdība ir pielietojusi ķīmiskos ieročus Džobarā, Šeihmaksudā, Sarakibā, Alepo apkaimē, kā arī Hanšeihunā 2017. gada 4. aprīlī?

- Visi šie stāsti ir tikai nepamatotas apsūdzības. Ja kāds ir ziņo par ķīmisko ieroču pielietošanu, tam ir jāpamato sava versija ar attiecīgiem pierādījumiem.

- Pamatojoties uz informāciju no ĶIAO, Lielbritānija, ASV un Francija secināja, ka jūsu valstij jāsoda.

- "Secināt" ir viens, bet uzrādīt pierādījumus - pavisam cits. Mēs runājam par pierādījumiem. Kur ir pierādījumi, kas apstiprina viņu versiju? Pierādījumu nav. Viņiem nekā nav.

- Vai ziņojumi (domājams, tos izplatījusi jūsu puse), ka video pieradījumi safabricēti, bet ķīmiskos ieročus pielietojuši tā saucamie dumpinieki ar Saūda Arābijas varas iestāžu atbalstu, ir patiesi?

- Jā, šie materiāli ir YouTube vietnē, un jūs varat tos apskatīt. Tika organizēts liela mēroga inscenējums, un daži tā dalībnieki upuru lomā piedalījās vairākos "incidentos", kas saistīti ne tikai ar ķīmiju, bet arī ar uzlidojumiem... Cilvēks tēlo upuri, pēc filmēšanas ceļas kājās, it kā nekas nebūtu noticis – tas arī ir YouTube. Tur viss ir labi redzams. Mēs varam sniegt jums pierādījumus.

- Tomēr nekādu citu pierādījumu nav. "Baltās ķiveres", kam ir Lielbritānijas valdības - Ārlietu ministrijas - atbalsts un kas nesen saņēmušas papildu finansējumu no Trampa administrācijas, apgalvo, ka šie videoieraksti ir pilnīgi patiesi, un to autori līdz 2018. gadam izglābuši 150 tūkstošus cilvēku jūsu valstī.

- Starp "eņģeļiem" no "Baltajām ķiverēm" ir redzamas personas, kas bija "Al Qaeda" rindās. Tie ir lieliski redzami, attēli ir ļoti skaidri. Tai skaitā viņu rindās ir kāds, kurš nogrieza cilvēkiem galvas, un cits – kas ēda nogalinātā karavīra sirdi. Tas viss ir atrodam internetā. Neviens mūsu reģionā netic šīm "Balto ķiveru" reklāmas akcijām. Tās ir "An Nusra"* spārns.

-Taču Lielbritānijas atbalstīto "Balto ķiveru" vadītājs Raeds Salehs mūsu programmas ēterā paziņoja, ka tā ir humanitāra organizācija, tās dalībnieki (pretēji jūsu un Krievijas valdības pieņēmumiem) nav teroristi.

- Taču ir attēli, ir videoieraksti. Pierādījumi ir. Tie nav mūsu pieņēmumi, mēs to zinām. No kurienes? Tas ir redzams viņu pašu ierakstos. Mēs varam sniegt jums šos pierādījumus. Mums tie ir.

- Kāds bija jūsu viedoklis par Lielbritānijas valdības lēmumu nosūtīt Karalisko jūras kājnieku vienību Irānas kuģa aizturēšanai? Tika apgalvots, ka Irānas valdība veda naftu uz Sīriju. Vai var teikt, ka šoziem Eiropas Savienības sankcijas smagi skars nabadzīgākos Sīrijas iedzīvotāju slāņus?

- Tieši tā. Pirmkārt, tas ir pirātisms, un ar to nodarbojas Apvienotās Karalistes režīms. Otrkārt, viņi gribēja ietekmēt Sīrijas tautu... Kāpēc? Tika gaidīts, ka tauta sacelsies pret savu valdību kādā kara posmā. Bet tas nenotika. Tika gaidīts, ka tauta atbalstīs tā sauktos dumpiniekus un "Baltās ķiveres", bet tā tos neatbalstīja un palika valdības pusē. Tāpēc tagad cilvēki cietīs un maksās par to.

- Lai gan "globālie Dienvidi", jūs un jūsu ministri uzskatāt par dabisku apsūdzēt NATO valstu valdības par "Al Qaeda" vai "Islāma valsts" atbalstu, skatītāji NATO valstīs, var uzskatīt šos apgalvojumus par smieklīgiem... Kāpēc britu valdība vai Obamas administrācija (Donalds Tramps, iespējams, tomēr saprata kas te notiek) varētu vēlēties atbalstīt "Al Qaeda" un ISIS? Kā jūs domājat?

- Kāpēc? Paskatieties uz faktiem. Sāksim ar to, ka par to sāka runāt amerikāņu oficiālās personas (piemēram, Džons Kerijs, Hilarija Klintone un daudzi citi)... Viņi runāja par ASV lomu "Al Qaeda" atbalstā Afganistānā. Viņu mērķis bija izmantot šo grupējumu cīņai pret Padomju Savienību... Viņi par to runāja. Tā viņi strādā. Mēs to neesam izdomājuši.

- Kāpēc viņi pieļāva to pašu kļūdu pēc (2001. gada – red.) 11. septembra?

- Tāpēc ka ASV politikas pamatā kopumā ir mēģinājumu un kļūdu metode. Viņi iebruka Afganistānā. Iebruka Irākā, nekas nesanāca. Sāka iebrukumus citās valstīs, tikai mainīja metodi. Viņi nomainīja pieeju.

Bandītisms valsts līmenī: kā ASV zog Sīrijas naftu
Sputnik / RUPTLY / Минобороны РФ

Šobrīd ASV problēma ir tā, ka, no viņu viedokļa, viņi tagad karo par izdzīvošanu, jo zaudē savu hegemoniju.
Viņi nolēma cīnīties ar Krieviju, Irānu, Sīriju, ar visiem, kas saka "nē". Pat ar sabiedrotajiem, pat ar Rietumu valdībām, ja tie teiks "nē". Viņi ir gatavi cīnīties. Viņiem ir vajadzīgi "instrumenti". Viņi nosūtīja savu armiju uz Irāku, bet saprata, ka šī ideja nav nostrādājusi. Zaudējumi bija lieli, un par to nācās maksāt pat Savienotajās Valstīs.
Tāpēc viņiem ir daudz vieglāk izmantot trešo pusi. "Al Qaeda" ir trešā puse cīņā pret Sīrijas, Krievijas un Irānas valdībām. Tāpēc viņi izmanto tādu pieeju. Tam ir gan ierādījumi. Kā "Islāma valsts" pēkšņi parādījās 2014. gadā? It kā no nekurienes. Vienlaikus gan Irākā, gan Sīrijā, ar amerikāņu ieročiem! Viss ir skaidrs. Kā viņiem izdevās nogādāt Turcijā miljoniem barelu naftas amerikāņu aviācijas acu priekšā? Kā? Lieta tāda, ka amerikāņi gribēja to izmantot pret Sīrijas armiju. Ne jau mēs to apgalvojam, bet gan amerikāņi, un fakti to apstiprina.

- Vai jūs piekrītat Krievijas interesantajai versijai par to, ka ASV kontrabandas ceļā izved no Sīrijas ziemeļiem naftu par vairāk nekā $30 miljoniem mēnesī? Vai tas ir Trampa trampis sarunās Ženēvā? Kāpēc ASV, naftas neto eksportētāju, varētu interesēts resurss par tādu summu?

- Kopš 2014. gada ISIS* sāka izlaupīt un izves Sīrijas naftas krājumus. Viņiem bija divi partneri: Erdogans ar savām aprindām un ASV - CIP vai kāda cita personā.

Sīrijas armijas karavīrs Alepo apkārtnē
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Pat tad, kad kurdi sāka nelikumīgi iegūt Sīrijas naftu, viņu partneri arī bija amerikāņi.
Runa ir par naudu, runa ir par naftu - tā ir Trampa pēdējā apgalvojuma būtība. Taču tas nav nekāds jaunums, tam nav nekāda sakara ar pārrunām.
Amerikāņi vienmēr tiecas tā vai citādi izlaupīt citas valstis, atņemt tām naftu, naudu un vispār finanšu resursus un tiesības — gan politiskās, gan arī visas pārējās. Tāda ir viņu vēsturiskā loma, vismaz kopš Otrā pasaules kara beigām.
Tāpēc te nav nekā jauna vai dīvaina, nekādu jaunu iezīmju viņu politikā. Tikai retumis ASV metodes iegūst jaunas formas. Šajā gadījumā naftas atradņu izlaupīšana kalpo par kliedzošu praktisku piemēru amerikāņu politikai, kuras pamatā ir tiesību piesavināšanās.

- Es gribētu jums pajautāt par valsts atjaunošanu. Daži apgalvo, ka Sīrija būs pārāk atkarīga no Ķīnas un Irānas. Pēc aplēsēm, runa ir par 230 miljardiem dolāru. Vai uzskatāt, ka sīrieši, kas devušies bēgļu gaitās, atgriezīsies dzimtenē un sāksies plaša atjaunošana? Vai tas varētu notikt pārredzamā nākotnē?

- Ne tik drīz. Kā jūs zināt, šobrīd pret mums vērsts embargo. Amerikāņi pēdējos divus gadus ir darījuši visu, lai nepieļautu ne juridisku, ne fizisku personu ierašanos, kas vēlētos ieguldīt Sīrijā – pret viņiem tiks vērsts embargo. Tāpēc daudzi investori baidās novirzīt kapitālu uz Sīriju. Bet tā nav lielākā problēma. Mums ir pietiekami daudz cilvēku resursu, lai atjaunotu valsti. Atjaunošanu var turpināt pakāpeniski, un es neuztrauktos par šo embargo. Bet draudzīgās valstis, piemēram, Ķīna, Krievija un Irāna, protams, būs prioritāri Sīrijas atjaunošanas procesa dalībnieki.

- Kā jums šķiet, vai (šis jautājums jau ir uzdots), teroristu atgriešanās un imigrantu masveida pieplūdums pēc militāro darbību sākuma Lībijā un Sīrijā kādā veidā ir ietekmējis Lielbritānijas lēmumu izstāties no ES? Es runāju par imigrāciju uz...

- Uz Eiropu? Protams, ultralabējie politiskie spēki ir izmantojuši situāciju savās interesēs. Ja novērsties no politiskajiem aspektiem, tad svarīgākais šādu izmaiņu apstākļos ir tas, cik lielā mērā Eiropa ir gatava un vispār spēj integrēt imigrantus.
Pat pirms pašreizējiem notikumiem Eiropas valstis pēdējo desmit gadu laikā saskaras ar imigrantu masveida pieplūdumu un to integrācijas grūtībām. Tagad šī problēma ir pilnīgi reāla, Francija, Lielbritānija un citas valstis saskārušās ar terorismu. Tas ir skaidrs, jo daļa imigrantu ir ekstrēmisti, teroristi un tie, kuri nevēlas integrēties. Viņi tiecas uz Eiropu tikai tāpēc, ka vēlas pamest dzimto reģionu dažādu iemeslu dēļ. Tie ir drošības faktori un ekonomiskie aspekti.

- Vai nepastāv nekāda sadarbība drošības jomā, lai palīdzētu šīm valstīm tikt galā ar grūtībām?

- Tagad tās nav, un mēs tai neesam gatavi. Mēs skaidri paziņojām, ka negrasāmies palīdzēt drošības jomā jebkurai valstij, kamēr tā darbojas pret Sīriju kaut kādos virzienos - ekonomikā, drošībā, politikā…

- Britu izlūkdienesta vadītājs Alekss Jangers teica par jums un Vladimiru Putinu: "Viņi grib pārvērst Sīriju par tuksnesi un nosaukt to par "mieru". Sirdi plosoša cilvēciskā traģēdija."

- Neviens britu ierēdnis nav tiesīgs spriest par humanitāro situāciju jebkur pasaulē. Lielbritānija piedalījās iebrukumā Irākā, vairāk nekā pusotra miljonu Irākas iedzīvotāju slepkavībās, apšaudīja ar raķetēm Sīrijas teritoriju, ieviesa embargo pret mūsu valsti, ir līdzvainīga simtiem tūkstošu sīriešu bojāejā. Galu galā Londona ir Vašingtonas marionete. Tāpēc britiem nav tiesību domāt par humānismu kādā pasaules valstī. Es pat nerunāju par to, kā viņi pagātnē uzvedās Indijā. Nerunāsim par koloniālo laikmetu, ierobežosimies ar mūsdienām. Viņiem vienkārši nav tiesību par to runāt.

- Pēdējais jautājums ir par vēlēšanām. Vai Sīrijā notiks vispārējās vēlēšanas 2021. gadā?

- Noteikti.

- Vai vēlēšanu biļetenā būs vairāk nekā viens kandidāts?

- Pagājušajā reizē bija trīs kandidāti, nākamreiz būs tik daudz cilvēku, cik vēlēsies kandidēt. Tie būs vairāki cilvēki.
Pilnu intervijas versiju skatiet RTD.

 

* teroristiskā organizācija, kas aizliegta Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs.

137
Marija Butina, foto no arhīva

Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем

24
(atjaunots 10:59 18.01.2021)
Lietā ar krievu žurnālistu vajāšanu Latvijā ar sabiedrisko rezonansi vien būs par maz, un kampaņas #Своихнебросаем ietvaros paredzēta reāla palīdzība cilvēkiem, pastāstīja projekta autoru Marija Butina

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", lai arī pati aģentūra sankciju sarakstā nav atrodama. Krievija jau vairākkārt norādījusi, cik absurdas ir šādas apsūdzības.

Par vērienīgo informācijas kampaņu, kas aizsākta Krievijā žurnālistu atbalstam, tās mērķiem un īpatnībām portālā Baltnews pastāstīja sabiedriskā darbiniece, projekta autore Marija Butina.

– Butinas kundze, projekta #Cвоихнебросаем ievāros darbu sākusi vērienīga informācijas kampaņa krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Latvijā. Kāds ir tās mērķis?

– No vienas puses, sabiedriskajai atbalsij ir principiāli svarīga loma, jo patlaban Latvijā ir vērojams absolūts beztiesiskums.

Latvijas pilsoņus tiesā – mēs taču saprotam – par to, ka viņi pauž "partijas ģenerālajai līnijai" alternatīvu viedokli. Tāpēc pasaulei tas ir jāuzzina.

Savā pusē jāpiesaista cilvēki, līdzjūtīgi tiesībsargi, kuru pasaulē ir pietiekami daudz un kuri ļoti labi saprot: šodien atnākuši pēc šiem žurnālistiem, bet rīt atnāks pakaļ vēl kādam.

No otras puses, mēs plānojam vēl virkni pasākumu, kas saistīti ar reālu palīdzību šiem cilvēkiem. Protams, ar vienkāršu sabiedrisko atbalsi šajā gadījumā nepietiks.

– Kādi būs pasākumi?

– Tā ir pilna mēroga kampaņa. Mēs piesaistīsim profesionālās aprindas, žurnālistus.

Protams, tiek plānotas plašas akcijas, cik tas iespējams pandēmijas apstākļos. Būs arī individuāli pasākumi, ievērojot sociālo distanci.

Runa ir arī par parakstu vākšanu šo cilvēku atbalstam, vērsīsimies starptautiskajās organizācijās. Virkne vēstuļu jau ir sagatavotas.

Protams, cilvēkiem jāpalīdz arī faktiski ar tiem pašiem advokātiem. Viņiem vajadzīga kvalitatīva aizstāvība. Plānojam sniegt arī juridisko palīdzību.

Protams, par pašu galveno uzskatāma publiskas informācijas sniegšana. Pēc savas pieredzes zinu, ka tam ir ļoti liela nozīme.

– Vai runājot par masveida pasākumiem, jūs domājat protestu akcijas?

– Jā. Runājot par masveida pasākumiem, es domāju, protams, par iespējamiem piketiem pie valsts iestādēm, Latvijas vēstniecības.

Diemžēl dažkārt iznāk tā, ka bez ielu akcijām nav iespējams piesaistīt pietiekamu uzmanību situācijai. Mēs pielietosim visas sabiedrībai pieejamās metodes.

Piedevām – sarakste ar Krievijas un, protams, arī Latvijas valsts iestādēm.

– Kāpēc tieši tagad vajadzīga informatīvā kampaņa?

– Žurnālistus patiešām var iesēdināt. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka patlaban reālas briesmas draud viņu veselībai, viņu dzīvībai, viņu tuvinieku dzīvībām.

Otrkārt, tas rada precedentu – cilvēku vajāšana par vārda brīvību, cilvēku vajāšana par alternatīva viedokļa paušanu.

Tā mēs tālu netiksim, vienā brīdī izrādīsies, ka pasaulē ir tikai viena cilvēka vai cilvēku grupas viedoklis. No plašsaziņas līdzekļu viedokļa līdzsvars rodas, tikai pateicoties dažādiem viedokļiem.

Esmu pārliecināta, ka tāds elements, kā neatkarīgie mediji nepastāv. Ir dažādas interešu grupas, ir žurnālistu subjektīvais viedoklis. Mums tagad visa žurnālistika ir subjektīva. Tomēr ar dažādu viedokļu palīdzību tiek nodrošināta iespēja visiem – Eiropas Savienības, Krievijas, Amerikas – pilsoņiem saņemt objektīvu informāciju. Ir jāpieliek punkts mēģinājumiem aizbāzt muti, mēģinājumiem padarīt žurnālistus par raganām, ko tagad nu dedzinās.

Man šķiet, tas ir Krievijas, Krievijas tiesībsargu pienākums – atbalstīt žurnālistus Latvijā, jo runa ir par mūsu tautiešiem.

– Atgriezīsimies pie jautājuma par žurnālistiem Baltijas valstīs. Kāda varētu būt atbilde uz Baltijas varasiestāžu soļiem?

– Neapšaubāmi, simetriskas metodes. Krievija nav uzbrucējvalsts. Krievija ir valsts, kas palīdz tiem, kuri vēršas pēc palīdzības, kas vienmēr aizstāvēs savas nacionālās intereses, savu suverenitāti un savu nacionālo drošību. Šajā gadījumā ar zobenu ir ieradušies pie mums, un mums jāsper simetriski soļi.

Ja viņi vajā mūsu žurnālistus, jāierobežo viņu oficiālo mediju darba iespējas Krievijas teritorijā. Protams, nevar tā aizbāzt muti, kā viņi to dara ar mums. Tomēr var sarūgtināt dzīvi nelabvēļiem. Šim nolūkam ir noteikti varianti. Reizēm jāizmanto arī izraidīšanas variants.

Ne jau mēs to esam sākuši.

– Vai situācija ar Krievijas mediju un krievvalodīgo žurnālistu vajāšanu Baltijas valstīs jau ir sasniegusi apogeju vai varam gaidīt kaut ko ļaunāku?

– Es būtu ļoti priecīga, ja varētu teikt, ka nu jau sasniegts dibens un tālāk vairs nav, kur krist. Taču diemžēl uzskatu, ka rusofobais noskaņojums pasaulē pastiprināsies.

Šodien tie paši informācijas giganti un sociālie tīkli ir ieguvuši milzu resursu: ja viņi spēj nobloķēt Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu un ne vienu reizi vien ierobežojuši Krievijā izstrādātu saturu, var sagaidīt mūsu žurnālistu agresīvu vajāšanu no rietumvalstu puses, it īpaši Krievijā šogad sagaidāmās vēlēšanu kampaņas, vitāli svarīgu politisko ciklu aspektā.

Jāsaprot, ka žurnālistu sabiedrībai ir iespēja palīdzēt izplatīt patiesu informāciju. Ir jāstrādā, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem.

24
Tagi:
Krievija, Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists, RT
Pēc temata
#Своихнебросаем: RT laiž klajā kampaņu Latvijā aizturēto žurnālistu atbalstam
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Reaģēt ātri un stingri": Vladimirs Putins par Krievijas žurnālistu tiesību pārkāpumiem
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Maestro Raimonds Pauls, foto no arhīva

"Galvenais izturība un raksturs": Pauls pastāstīja par nākotnes plāniem

49
Šodien Maestro svin savu jubileju, viņš ir noskaņots turpināt ražīgu darbu, priekšā ir grandiozi plāni, bet visiem saviem pielūdzējiem šajā sarežģītajā laikā viņš vēl "turēties un neklepot".

RĪGA, 12. janvāris - Sputnik. Maestro ir ļoti grūti noķert. Pirmkārt, šādu interviju viņam bijis tik daudz, ka jubilārs joprojām joko: "Ja ikviens, kam esmu devis interviju, būtu maksājis man eiro, es jau sen būtu miljonārs!"

Otrkārt, par spīti visam, Paulam katra diena ir aizņemta – viņš nemitīgi uzstājas, apceļojis ar koncertiem visu Latviju, raksta Bb.lv, atsaucoties uz žurnālu "Telegraf". Viņš stingri ievēro pats savu padomu: "jāgriežas kā vāverei ritenī – ja apstāsies, tad tas jau ir viss, it īpaši manā vecumā!".

Par laimi, Maestro ir draugi: Latvijas Radio trešā kanāla direktore Gunda Vaivode un Latvijas Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis palīdz klasiķim ar koncertu organizēšanu, tāpat viņi ir Paula kaimiņi. Viņi saprot, ka Pauls un klavieres ir neatdalāmi. Pats jubilārs arī to saprot. Ja pirms ceturtdaļgadsimta viņš jokoja, ka "pēc sešdesmit gadiem vecums tāds, ka dzimšanas dienas jāsvin katru gadu", tad 80 gadu vecumā viņš jau runāja pilnīgi nopietni, patiesi nervozi berzēdams plaukstas pirms jubilejas koncerta: "Skaitlis ir draudīgs!" Tagad, šķiet, viņš par šo tēmu vairs nejoko - vienkārši strādā. Rezultāts ir apbrīnojams – pirkstu motorika joprojām ir neticama, bet enerģētika, kas nāk no Paula personības, patiešām ir grandioza.

Visu šo laiku žurnāls "Telegraf" paretam zvanīja Maestro, cenšoties neatraut viņu no piesātinātā grafika. Te viņa mazmeita Amerikā precas ar armēņu scenāristu, te viņam ordeni piešķir. Tikties personīgi izdevās pavisam nejauši – Mūzikas namā "Daile" Barona ielā, kur bieži uzstājas Maestro.

— Kāds ir noskaņojums, Paula kungs?

— (Pēc pauzes, aiz maskas tikai acis pamirkšķināja.) Kolosāaaaaali! (Atkal neliela pauze.) Principā es mazliet strādāju. Kas tad vēl atliek?

Kaut gan daudz kas nav skaidrs. Lūk, piemēram, jau gada sākumā esmu iestudējis albumu "Trīs Raimondi" ar maniem kolēģiem: vijolnieku Raimondu Ozolu un taustiņinstrumentālistu Raimondu Macatu. Programmas pirmizrādei vajadzēja notikt aprīlī Splendid Palace, bet tad ieviesa ārkārtējas situācijas režīmu, un viss tika atcelts, pārcelts uz rudeni. Tagad kļuva zināms, ka "Trīs Raimondi" tiek pārcelti uz 2021. gada aprīli. Un ko lai nu dara?

— Sāk, ka latviešu publika jums ir vistuvākā, jo tā ir savēja. Bet ar ko tā atšķiras no krievu publikas?

— Vispār es nesadalu sabiedrību pēc tautības, manai ģimenei tas vispār nav raksturīgs. Bet tā ir taisnība, ka latvieši, protams, ir atturīgāki emocijās. Ziemeļnieki, tā teiksim. Bet tas arī ir slikti – šajā ziņā Rīga ilgu laiku vispār bija emocionāli slēgta. Ar krieviem, protams, viss ir vienkāršāk: laba melodija, un uzreiz viss rit pilnā sparā, pēc koncerta aicina uz restorānu, gatavi nēsāt uz rokām. Un tā tas vienmēr ir bijis, un joprojām ir tā. Es to zinu pēc paša pieredzes – uzstājos ar koncertiem ne tikai Maskavā, bet arī Sanktpēterburgā un Kijevā. Slāvi! Pat ja runājam par publiku mūsu Rīgas Krievu teātrī, ar ko es ar prieku sadarbojos, – tur publika ir daudz emocionālāka. Bet, manuprāt, arī latviešu publika ir ļoti interesanta …

— Maestro, pateicoties jums, esmu apguvis jaunu latviešu vārdu – "draņķis"! To jūs pateicāt reklāmā, kura aicina pasargāt sevi no infekcijas. Ko jūs varat novēlēt visiem šajā grūtajā laikā?

— Turēties! Jāturas. Jācenšas kaut ko darīt. Un neklepot.

— Vai jūs atceraties jums vissmagāko laiku? Varbūt Otro pasaules karu, ko jūs pārdzīvojat?

— Jā, bija stāsts 1944. gada rudenī, kad fašisti pameta Rīgu, man toreiz bija deviņi gadi. Es dzīvoju kopā ar tēvu, mammu un māsu Edīti Iļģuciemā. Pilsētu pastāvīgi bombardēja, turpat līdzās atradās Spilves lidosta, svarīgs stratēģiskais objekts.

Tagad var teikt, ka padomju lidmašīnas bombardēja tikai lidlauku, bet arī mēs no tā dabūjām. Tiklīdz sākās uzlidojums, mēs ar visu ģimeni no visa spēka skrējām uz mājas pagalmā iekārtoto zemnīcu, pat ja tas bija naktī - momentāni, apakšveļā skrējām, kas kuram bija mugurā. Jā, tas tik bija biedējoši...

Taču visļaunākais man bija laiks, kad šņabi dzēru. Es negribu to atcerēties. Tas bija ļoti tumšs laiks... un tikai tu pats vari no tā atbrīvoties. Mana sieva Lana arī man palīdzēja. Starp citu, vai tu joprojām iedzer?

— Kādu reizi nedēļā, veselība vēl ļauj.

— Es šorīt no rīta iedzēru. (Pauze). Divas tabletes iedzēru un devos pie klavierēm.

— Ko jūs domājāt par ideju nosaukt jūsu vārdā koncertzāli, kad tā tiks uzbūvēta Rīgā?

— Pasarg Dievs, es vēl esmu dzīvs, man vēl jāstrādā.

— Tomēr novembrī jums tika piešķirts augstais Japānas apbalvojums - Uzlecošās Saules ordenis ar zelta stariem un kaklarotu...

— Tas, protams, ir patīkami. Bet man jau ir tik daudz ordeņu... Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis jau piešķirts, vairākas pakāpes. Pagājušajā gadā Gruzijas ordeni pasniedza... Vēl man ir "Goda zīme" kopš padomju laikiem. Starp citu, ļoti smags ordenis, pie uzvalka tā vienkārši nepiekarināsi.

Starp citu, man arī ir PSRS Tautas skatuves mākslinieka pakāpe, nozīme un diploms, ko parakstījis PSKP CK ģenerālsekretārs Konstantīns Čerņenko! Tas, šķiet, bija pēdējais viņa parakstītais dokuments - tieši 1985. gada sākumā viņš nomira.

— Atceros, jūs spēlējāt karalienei, un tad kādā laikrakstā parādījās virsraksts: "Viņš spēlējis visiem karaļiem!"

— Visiem gan nē. Tikai diviem – vēl zviedru karalis bija. Runājot par Japānu, starp citu, bija interesants gadījums. Pirms vairākiem gadiem gāju garām viesnīcai "Rīga", pēkšņi no tās iznāca japāņu tūristu grupa, un gids teica: "Lūk, šis ir tas pats komponists, kurš sacerēja dziesmu "Miljons sarkanu rožu"." Japānā tas arī bija hīts, ne tikai pie mums un Krievijā. Un tad es patiešām nobrīnījos par to, ka visi šie japāņi nostājās rindā manis priekšā, paklanījās un sāka čivināt: "Arigato!" Tas ir "paldies" japāniski. Ko var teikt, tas bija patīkami.

— Ko jūs varētu novēlēt mūsu lasītājiem?

— Tagad visiem jānovēl veselība un jāatceras, ka jāturas! Galvenais, kā teic, izturība un raksturs!

49
Tagi:
Raimonds Pauls

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

0
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

0
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"