Luganskas Tautas Republikas vadītājs Leonīds Pasečņiks

Leonīds Pasečņiks: Zeļenskis arī var palikt "prezidents-cerība"

48
Zeļenskis un viņa komanda jau ir apsolījuši gana daudz, bet izdarījusi pat mazāk nekā Porošenko, kurš neko labu nedarīja, intervijā RIA Novosti pastāstīja pašpasludinātās Luganskas Tautas Republikas vadītājs Leonīds Pasečņiks.

Pēdējā laikā oficiālā Kijeva ir publiskojusi gana daudz skaļu paziņojumu par to, kā atjaunot mieru Donbasā. Intervijā RIA Novosti pašpasludinātās Luganskas Tautas Republikas vadītājs Leonīds Pasečņiks pastāstīja, kā republikā uztvēra Kijevas dotos solījumu, tostarp Ukrainas prezidenta paziņojumus gada laikā atrisināt konfliktu Donbasā. Tāpat LTR vadītājs paskaidroja, kādēļ joprojām nav notikusi masveida gūstekņu apmaiņa un spēku un līdzekļu atvilkšana pie Zolotoje, un paziņoja, kāds skaits republikas iedzīvotāju jau ir saņēmuši KF pases.

- Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis vienā no preses konferencēm paziņoja, ka grasās atrisināt konfliktu Donbasā viena gada laikā. Leonīd, kā Jūs uzskatāt, kāds ceļš ukraiņu līderim būtu jāiet šī mērķa sasniegšanai?

- Šī lēmuma īstenošanai Zeļenska kungam nāksies iet pa gribas ceļu. Viņš ir nosaucis absolūti konkrētu termiņu, taču republikās to uztvēra bez entuziasma. Zeļenskis un viņa komanda jau ir apsolījuši gana daudz, bet izdarījuši pat mazāk nekā Porošenko, kurš nedarīja neko labu. Turklāt mēs pastāvīgi dzirdam par kaut kādiem jauniem plāniem miera panākšanai Donbasā. Tas atgādina kaut kādu jaunu politisko modi – agrāk ukraiņu politiķi ar degsmi stāstīja par Donbasa iedzīvotāju iznīcināšanas metodēm, pēc tam – par savu Ukrainas nākotnes redzējumu, un tagad pienākusi kārta piedāvāt konflikta noregulēšanas plānu. Taču katrs daudzmaz saprātīgi domājošs cilvēks aptver, ka apiet Minskas formātu Ukraina nevarēs. Pasākumu komplekss ir aksioma, samērā viegli uztverama un pat iegaumējama. Tajā viss ir skaidri un secīgi aprakstīts. Iznāk, ka Zeļenskim atliek tikai soli pa solim izpildīt instrukciju, kuru viņa vietā jau ir izdomājuši un uzrakstījuši. Ja spēs – būs miers, ja ne – ieies vēsturē kā "prezidents-cerība".

- Ukrainas valdība paziņoja, ka pieņēmusi visus likumus par amnestiju, taču Donbasa republikās precizēja, ka paziņojums nav patiess. Minskas protokola tekstā amnestijas punkts iet pirms vēlēšanu rīkošanas punkta. Turklāt, saskaņā ar ekspertu vērtējumu, vēlēšanu rīkošana Donbasā bez amnestijas nav iespējama. Kā Jūs varat komentēt šo situāciju?

- Amnestija ir viens no Minskas protokola punktiem. Noliedzot tā izpildi, Ukraina ignorē garanta valstu rekomendācijas un savu lēmumu parakstīt šo dokumentu. Pasākumu kompleksu nevar pildīt pēc izvēlēs, kā to izlems Kijeva, tādēļ mēs pieprasīsim katra punkta izpildi pilnā apmērā, vienalga, vai tas patīk Ukrainai vai ne. Ir saskaņots dokuments, tam arī jāseko līdzi.

- Pēdējā plašā gūstekņu apmaiņa notika 2017. gadā. Kā virzās pārrunas šajā virzienā, un vai var prognozēt, kādos termiņos tā notiks?

- Karagūstekņu apmaiņas darba grupa no Luganskas Tautas Republikas visu šo laiku dara visu iespējamo un nepieciešamo, lai mūsu cilvēki atgrieztos dzimtenē. No savas puses mēs izpildām visas saistības un vienmēr esam gatavi dialogam. Tikai analoģisku vēlmi no mūsu oponentu puses mēs nemanām, tādēļ arī prognozes viņu vietā sniegt nevaram.

- Ukrainas spēka struktūras atsakās atvilkt spēkus spēku un bruņojumu rajonā pie apdzīvotās vietas Zolotoje, LTR. Kur, pēc jūsu domām, slēpjas iemesls, un vai republika izskata jaunas vietas spēku atvilkšanai?

- Esmu spiests atkārtot iepriekš sacīto – ir skaidrs, apstiprināts darbību plāns, kas vedīs pie miera Donbasā. No malas rodas iespaids, ka Zeļenskim vismaz pagaidām neizdodas nomierināt otro jaunību pārdzīvojošos nacionālistus, lai arī tādai valstij, kā Ukraina, tā ir mežonība – maza fašistu grupa faktiski diktē prezidentam savus spēles noteikumus.

- Šobrīd LTR aktīvi notiek pieteikumu iesniegšana KF pilsonības iegūšanai. Sakiet, cik cilvēki jau ir iesnieguši pieteikumus KF pases saņemšanai?

- Šodien vairāk nekā 30 tūkstoši republikas iedzīvotāju jau ir saņēmuši Krievijas Federācijas pases, vēl 50 tūkstoši ir iesnieguši attiecīgus dokumentus. Līdz gada beigām cilvēku skaits, kuri būs piedalījušies pasu pieteikšanās procesā, pārsniegs 100 000 cilvēku atzīmi.

48
Pēc temata
Ukraina parakstījusi "Šteinmeiera formulu"
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
Ukrainas BS apšaudēs pret Lugansku izmantojuši vairāk nekā 360 mīnas
Žurnāliste sašutusi par Zeļenska stingro toni sarunā ar nacionālistiem
Režisors, kinokoncerna Mosfiļm vadītājs Karens Šahnazarovs

Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem

71
(atjaunots 14:30 01.04.2021)
Režisors, kinokoncerna "Mosfiļm" vadītājs Karens Šahnazarovs pastāstīja par Nirnbergas procesu, cilvēka atbildību par pastrādāto ļaunumu un scenāriju, pēc kura dzīvotu pasaule, ja būtu uzvarējis Tramps.

RĪGA, 01. aprīlis — Sputnik. Režisors, kinokoncerna "Mosfiļm" vadītājs Karens Šahnazarovs intervijā projekta "Nirnberga. Miera sākums" vadītājai Natālijai Osipovai atklāja savas domas par Nirnbergas procesu, cilvēka atbildību par pastrādāto ļaunumu un scenāriju, pēc kura dzīvotu pasaule, ja būtu uzvarējis Tramps. Intervija publicēta portālā RIA Novosti.

- Karen Georgijevičs, mēs esam nodzīvojuši 75 gadus bez kara un nonākuši līdz brīdim, kad mieru pūlas graut no visām pusēm. Atmosfēra un izteikumi mūsdienu medijos atgādina presi XX gadsimta 30. gados. Toreiz pakāpeniski, soli pa solim, situācija nokaitējās, līdz sākās katastrofa – Otrais pasaules karš. Šausmīgi negribas par to runāt, tomēr arī tagad jūtams satraukums, apziņa, cik viss ir trausls, nestabils, viegli sagraujams. Vai iespējams saglabāt status quo, kas lielā mērā radīts, pateicoties Otrā pasaules kara un Nirnbergas iznākumam?

- Man šķiet, tā, kā ir tagad, ir bijis vienmēr. Mana paaudze auga pēckara Padomju Savienībā. Miera ilūzijā. Taču tagad man šķiet, tā sajūta bija nepatiesa. To radīja vakuums, ko pildīja noteikts informatīvais saturs.

Pēc PSRS sabrukuma iestājās periods, kad šķita: beidzot pasaule ir stabilizējusies. Toreiz pilnībā dominēja viena globāla impērija – Savienotās Valstis. Tādā gadījumā tā vairāk vai mazāk (manuprāt, slikti), tomēr nosaka kārtību. No 1991. gada tā noturējās apmēram gadus divdesmit, tad sāka brukt kopā.

Globālā impērija vairs nespēja kontrolēt pasauli. Sāka augt plašumā citi spēki: Ķīna, Krievija pēkšņi sāka atjaunot savu ietekmi. Parādījās savstarpējas pretenzijas, konflikti. No politikas viedokļa – parasts stāvoklis.

— Bet kāpēc tad, jūsuprāt, pasaule pārkāpusi normalitātes robežu?

— Laiku pa laikam pasaule izkāpj no krastiem. Kopš 1945. gada ir izdevies visai ilgi, neparasti ilgi saglabāt status quo. Pastāvīgi iedegas lokālie konflikti, tomēr nav tādu globālu sadursmju, kāds bija Otrais pasaules karš. Starp citu, esmu vienisprātis ar tiem, kuri uzskata: Pirmais un Otrais – tas patiesībā bija viens karš.

— Kāds bija kara galvenais iemesls – valstu pretrunas, ekonomiskais vai politiskais faktors? Vai runa ir par cilvēkiem: sakrājās agresija, un viss uzgāja gaisā?

— Nekad neesmu slēpis, ka lielā mērā vēl joprojām esmu marksists. Ne viss Marksa un Ļeņina rakstītais ir pareizs, tomēr šo un to viņi pamanīja precīzi. Imperiālisms – kapitālisma augstākā stadija, visas Ļeņina formulas – tas viss skaidro notikušo. Starp citu, Engelss visai precīzi prognozēja, ka būs pasaules karš un tas noslēgsies ar daudzu impēriju krišanu. Līdz ar Marku un Engelsu es uzskatu, ka vienmēr ir objektīvi iemesli, kas bīda uz priekšu vēsturi. Tomēr ārpus loģikas rāmjiem paliek tas, ko es saucu par Dieva faktoru. Tas mūsu prātam nav aptverams.

— Šķiet, Otrajā pasaules karā Dieva faktors patiešām darbojās. Tas jūtams no hronikas, vēstulēm, dokumentiem. Cilvēki mira, bet ticēja, reliģiski ticēja uzvarai. Padomju Savienība, objektīvi vājāka ekonomiski un militāri, pārvarēja tādu spēku. Vai, jūsuprāt, Dieva faktors?

— Protams. Manuprāt, tur jau tas ir. Es domāju tā: Hitlers (starp citu, tā vērtēja Molotovs) bija ļoti gudrs un tālredzīgs politiķis. Viņš visu aprēķināja diezgan precīzi. Patiesībā spēkam, kas uzbruka Padomju Savienībai, vajadzēja uzvarēt.

Uzvaras karogs virs Reihstāga, foto no arhīva
© Sputnik / Vladimir Grebnev

Mēs vēl joprojām nepietiekami vērtējam tā trieciena mērogu. Pēc tradīcijas mēs runājam par Vāciju, taču runa bija gandrīz par visu kontinentālo Eiropu. Tas bija spēks, kas vairākkārt pārsniedza Padomju Savienību no cilvēku un ekonomisko resursu viedokļa.

20 gadus pirms Lielā Tēvijas kara PSRS noslēdza Pilsoņu karu un bija ļoti novājināta. Izlūkdienesti – gan briti, gan amerikāņi – 1941. gadā uzskatīja, ka PSRS noturēsies trīs nedēļas, lielākais – pusotru mēnesi. Visiem šķita, ka Hitlers ļoti īsā laikā uzvarēs karā. Tomēr Padomju Savienība pamanījās noturēties un uzvarēt. Protams, tur ir kaut kāda providence. Kaut kas, kas teorijā neiekļaujas.

— Šajā brīdī varam pieminēt blogeru iemīļoto tēmu "dzertu bavāru alu". Kas būtu bijis, ja mēs būtu cietuši sakāvi?

— Tas principiāli būtu mainījis pasauli. Nacisms uz ļoti ilgu laiku būtu nācis pie varas no Atlantijas līdz Urāliem. Tādos apstākļos Anglija un Amerika nevarētu sarīkot nekādu desanta operāciju. Kad stāsta par Padomju Savienības lomu, pat atzinīgi, to nekad nenovērtē pilnībā.

Vajag tikai iedomāties, ka vācieši būtu ieņēmuši Maskavu, sakāvuši Sarkano armiju un aizgājuši līdz Urāliem. Tādi bija viņu plāni, viņi nedomāja iet tālāk, uz Sibīriju. Taču arī ar to būtu pietiekami.

Hitlera varā būtu nonākusi gigantiska teritorija, un nekāds spēks vairs nevarētu viņus sagraut. Tāda vienkārši nebija.

— Šajā koordināšu sistēmā – providences, mistikas jomā – Nirnbergas process līdzinās Taisnajai tiesai. Pasaulei izdevās pārspēt, aizbīdīt malā šausmīgus draudus. Varbūt runa ir par tiesu – pateicoties tai, cilvēce atturas no globālā kara?

— Jā, pirmo reizi vēsturē notika tāds process. Ļaunums bija ne tikai uzvarēts, tas bija personificēts, apzīmēts un nosodīts. Tātad Antikristu nosauca par Antikristu.

— Un tiesa atdalīja labo no ļaunā, radīja mieru.

— Tieši tā.

— PSRS uzvara pastāvīgi tiek apstrīdēta, Staļinu pielīdzina Hitleram. Ne tikai izteikumiem vien – par to pieņemta Eiropas Padomes rezolūcija. Tas nemaz neatbilst  Nirnbergas garam, apgāž starptautiskās tiesas spriedumus.

— Protams. Ja tu pierādīsi, ka Hitlers un Staļins, nacistiskā Vācija un Padomju Savienība ir viens un tas pats, Padomju Savienībai un, tātad – arī Krievijai nav nekādu morālu priekšrocību. Jūs esat tādi paši, un runa ar jums ir tāda pati. Tā nav nekāda nejaušība.

— Kā jums šķiet, vai psiholoģiskie tipi, kas būvē terora valsti, ir universāli, tiem nav sakara ar savu laikmentu? Viņi varēja vadīt gan austrumu despotiju, gan Trešo reihu. Vai arī nacisms tomēr bija izņēmums no cilvēciskajiem noteikumiem, no visas vēstures gaitas? Kas viņi tādi bija – tie, kas radīja tamlīdzīgu pārliecību un pievienojās tai?

— Grūts jautājums. Viennozīmīgi – nacistu ideoloģija bija spēcīga. Neesmu vēsturnieks, taču tas mani interesēja. Viņi bija pārliecināti par sevi, Nirnbergas procesā daudzi izturējās ļoti pašpārliecināti. Piemēram, Jodls, Keitels, Gērings, - viņi pastāvēja uz sava līdz galam. Sistēma radīja sev uzticīgus cilvēkus, gatavus mirt. Ne velti viņi tik spēcīgi pretojās karā.

Mans nelaiķa tēvs komandēja bateriju Pillau (tagadējā Baltijska – red.), netālu no Kēnigsbergas (tagadējā Kaļiņingrada – red.). Tur bija citadele, kur turējās esesieši. Ziniet, tēvs stāstīja, ka viņi nepadevās arī tad, kad karš jau bija galā. Cīņas turpinājās 10. maijā. Lai nezaudētu savus kareivjus, mūsējie vienkārši izdedzināja ienaidnieku ar liesmu metējiem. Bet viņi tik un tā nepadevās.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

No visas Eiropas gāja dienēt vērmahtā. Pat tie, kas nebija karadienestam derīgi. Un cīnījās līdz pēdējam. Cilvēki ar ideju ir bīstamāki nekā ļaudis bez idejas. Un viņi vienmēr ir stiprāki. Mēs neesam līdz galam izpētījuši jautājumu, cik lielā mērā nacisms pārņēma Eiropu.

Tāpēc tas ir tik bīstams: nav noteikti jābūt vācietim, lai būtu nacists. Katrā laikā cilvēks stājās viņu rindās un cīnījās līdz pēdējam, pat ciešot sakāvi. Tā ir briesmīga tēma, ko, acīmredzot, Rietumos negrib nopietni atsaukt atmiņā un pētīt.

71
Tagi:
PSRS, Uzvaras diena, Lielais Tēvijas karš, nacisms, Nirnbergas tribunāls, Krievija
Pēc temata
KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus
Vēsturnieks pastāstīja, ko Hitlers gribēja piedāvāt Anglijai pirms kara ar PSRS
Dzīvo nesodīti: eksperts par to, kas gaida "nepiebeigtos vectētiņus" no latviešu leģiona
Vērmahta zvērības okupācijas laikā: tūkstošiem izvarotu sieviešu
Politiķis: Latvijā ir pārliecināti, ka nacistus tiesāja tikai par to, ka viņi zaudēja karu
Putins: vietējie līdzskrējēji Eiropā savā nežēlībā pārspēja nacistu saimniekus
Krimas Republikas vadītājs Sergejs Aksjonovs, foto no arhīva

Krima uz ceļiem nemetīsies

145
(atjaunots 12:18 19.03.2021)
Krima un Sevastopole svin atkalapvienošanās ar Krieviju 7. gadadienu. Krimas Republikas vadītājs Sergejs Aksjonovs pastāstīja, kā reģionam klājas, kā turpinās dzīve.

Intervijā politiķis skāra tādus jautājumus, kā nesankcionētas akcijas pussalas teritorijā, opozīcijas darbs Krievijā, labu kaimiņattiecību perspektīvas ar Ukrainu un daudzus citus jautājumus. Ar politiķi sarunājās Maksims Groznovs.

— Sergej Valerjevič, nesenās Krievijas sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti liecina, ka 81% Krievijas iedzīvotāju atzinīgi vērtē Krimas atgriešanos Krievijas sastāvā, 40% uzskata to par attaisnotu no vēsturiskā taisnīguma viedokļa. Kā jūs vērtējat šādus rezultātus?

— Vēsturiskais taisnīgums – tāpēc atbalsts ir liels. Krima vienmēr ir bijusi Krievijas zeme. 1954. gadā (PSKP CK pirmais sekretārs – red.) Hruščovs pieņēma lēmumu (nodot Krimu Ukrainas PSR sastāvā – red.) vienas valsts ietvaros, tāpēc cilvēki nekādu lielo starpību nejuta. Bija rublis, varēja bez ārzemju pasēm braukt uz kuru katru republiku, nebija nekādu problēmu, tāpēc arī attieksme bija tāda. Pie tam pēc kara cilvēkiem bija citas rūpes. Ja kāds būtu varējis paredzēt, kas notiks, domāju, iedzīvotāji jau toreiz būtu iebilduši.

Bet 2014. gadā tas bija vēsturisks lēmums, ko prezidents pieņēma, balstoties uz krimiešu gribas izpausmes. Viņš redzēja, ka lielākā daļa cilvēku ir "par", un lēmums par atkalapvienošanos balstījās uz pilsoņu aizsardzības apsvērumiem.

— Krimieši atceras jūsu pazīstamo uzstāšanos Ukrainas televīzijā pa videosakariem 2014. gada 7. martā. Toreiz Ukrainas eksprezidents Leonīds Kravčuks uzdeva jums jautājumu par organizējamā referenduma likumību. Jūs atbildējāt, ka uzskatāt to par iespējamu, jo tā neesot jūsu personiskā vēlme, bet gan Krimas parlamenta lēmums. Kā jūs tagad komentēsiet teikto?

— Pareizi vien ir, tas ir likumdevējs. Likumdevējs, kas aizstāv pilsoņu intereses, var nākt klajā ar tādām iniciatīvām. Juridiski viss bija paveikts pareizi. To es paziņoju Kravčuka kungam. Kad viņš man pavaicāja, vai es uzņemos atbildību, teicu: "Jā, uzņemos." Es skaidri sapratu, ka mēs visu darām pareizi.

— Vai saskatāt attiecību normalizācijas perspektīvas ar Ukrainu, ņemot vērā prezidenta Vladimira Zeļenska paziņojumus par "izrauto sirdi" un plāniem organizēt "Krimas platformas" samitu?

— Visas tās platformas ir absolūta fikcija, vienkārši par tām runā frīki. Viņi zina, ka tas ir nepiepildāms sapnis, tomēr viņiem vajag demonstrēt kaut kādus darbus dzīves līmeņa lejupslīdes un tarifu pieauguma fonā. Manuprāt, ar tagadējo valdību (Kijevā – red.) noteikti nav vērts gaidīt atkusni attiecībās. Ceru, ka ukraiņi tomēr pieņems citu lēmumu, ievēlēs citus vadītājus, kuri, iespējams, pieņems taisnīgu lēmumu. Veselajam saprātam ir jāgūst pārsvars. Ar pašreizējiem politiķiem Ukrainas Augstākajā radā, manuprāt, situācijas mīkstināšana, labu kaimiņattiecību veidošana ir nereāla.

— Vai iespējamas militāras provokācijas no Ukrainas valdības puses mēģinājumos izraisīt nopietnu konfliktu un savilkt šeit, pie Krimas, Melnās jūras reģiona NATO valstis?

— Amerikāņiem konflikts ir izdevīgs, tikai viņi tajos nekad nepiedalās. Neviens šodien nespēj skaidrot attiecības ar Krieviju militārā dimensijā. Esmu pārliecināts, ka mums nekas nedraud. Spēku Krievijai ir pietiekami, ja arī kāds kaut ko plānotu.

Pareizi teica Vladimirs Vladimirovičs (Putins – red.): tāda pasaule, kurā nav Krievijas, nevienam nav interesanta, un tādas nebūs. Nedomāju, ka kādam pietiks prāta vai drosmes to darīt. Amerikāņi mudinās Ukrainu, uzskatu, ka viņi bīdīs uz priekšu Ukrainas valdību.

No aizsardzības viedokļa Krima ir nepieejama, tāpat kā visa Krievija. Nevienam nebūs nekādu perspektīvu, bet militārā plānā mēs varam atvairīt jebkādu NATO valstu utt. uzbrukumus. No šīs puses krimiešiem un visiem Krievijas iedzīvotājiem nekas nedraud.

Jā, lokāli, pie robežas būs provokācijas, arī Donbasā, Luganska tautas republikā. Pie mums var nogādāt dažādas diversiju grupas ar konkrētiem uzdevumiem. Tas turpināsies, mēģinās tādējādi destabilizēt situāciju.

— Janvārī un februārī cilvēki dažās pilsētās izgāja ar varasiestādēm nesaskaņotās akcijās, vairāki cilvēki sapulcējās arī Simferopoles centrālajā laukumā. Kā jums šķiet, kāpēc viņi piedalījās akcijās?

— Nesistemātiska opozīcija šūpo situāciju, kad pasliktinās sociāli ekonomiskā situācija, samazinās pilsoņu ienākumi. Tad daži darboņi sāk parazitēt uz šīs problēmas. Šodien, ņemot vērā Covid-19, pilsoņu ienākumi patiešām ir kritušies, biznesam klājas grūtāk. Tomēr, manuprāt, prezidenta apstiprinātie pasākumi ir efektīvi, situācija parādīja, ka tie bijuši pareizi.

Manuprāt, visiem šiem protestiem skaidri saskatāma organizācija no rietumvalstu puses. Tas žuļiks Navaļnijs ar kriminālo pagātni ieradās Krievijā amerikāņu specdienestu uzdevumā. Viņi saprata, ka Krievijas likumsargi viņu aizturēs. Viņiem bija vajadzīgs upuris, uz kura rēķina parazitēs visi tie puiši, kam nav nekā kopēja ar mūsu valsts interešu aizsardzību. Faktiski tie ir rietumvalstu specdienestu aģenti, mana attieksme pret viņiem ir atbilstoša.

— Vai Krimā ir izredzes "sašūpot" situāciju?

— Krimā ir daži pilsoņi, kuri sākotnēji nebija apmierināti ar atkalapvienošanos ar Krieviju. Viņu skaits ir ļoti mazs, apmēram 3%. Jūs atceraties, ka Ksenija Sobčaka balotējās Krievijas prezidenta vēlēšanās 2018. gadā ar programmu atdot Krimu Ukrainai. Toreiz pat viņu te nobalsoja 17 tūkstoši cilvēku. Tāds ir protestu potenciāls.

Ir cilvēki, kuri piesaista uzmanību ierēdņu neefektivitātei. Bieži vien pārmetumi ir pamatoti, es vienmēr atzīstu, kad esam kļūdījušies. Gadās, ka ierēdņus kritizē netaisnīgi.

Lielākā daļa vidējā posma speciālistu godīgi pilda savus pienākumus ar nelielu algu. Valsts dienesta prestižs mazinās, lielākajai daļai amatpersonu alga ir mazāka nekā republikā vidējā.

— Kas jūsuprāt ir svarīgs kadru atlasē?

— Rezultativitāte. Un godīgums, bez tā nekāda rezultāta nebūs. Es kolēģiem saku: ja gribi, lai būtu izdarīts labi, dari pats. Uzdevumu atsevišķām ministrijām un resoriem nav tik daudz, lai ministrs nevarētu iedziļināties situācijā konkrētā iecirknī, tas pats attiecas uz administrāciju vadītājiem. Visiem administrāciju vadītājiem ir izredzes, pirmos 3-4 mēnešus es dodu iespēju iejusties, bet pēc tam viņi atbild par visu reģiona teritorijā notiekošo.

— Vai fakts, ka patlaban Krima netiek atzīta starptautiskā līmenī, kaitē mērķu sasniegšanai?

— Iespējams runāt tikai par garām palaistām iespējām. Sankciju režīms traucē, taču mēs tik un tā ejam uz priekšu. Nodokļu sistēmas pamatu šodien veido budžeta investīcijas. Protams, gribētos, lai bizness attīstītos tālāk, tomēt tas pats budžetu investīciju apjoms palīdzēs mums virzīties uz priekšu. Situācija uzlabosies, par to es nešaubos. Es uzskatu, ka mēs attīstāmies efektīvi un pavisam noteikti ceļos krist nedomājam.

— Jūs esat viens no sociālajos tīklos aktīvākajiem reģionu vadītājiem. Vai jūs saskatāt risku Rietumu sociālo tīklu, piemēram, Facebook un Instagram lietošanā, ko kontrolē korporācijas un var ierobežot pazīstamu politiķu un citu cilvēku darbu? Vai uzskatāt par nepieciešamu atteikties no to lietošanas darbā?

— Mans personīgais viedoklis: tās politikas apstākļos, ko tagad īsteno Rietumu korporāciju kontrolētie sociālie tīkli, tie nes lielāku ļaunumu sabiedrībai nekā labumu. Faktiski sociālie tīkli tiek izmantoti kā ierocis, kā ģeopolitikas instruments – manipulācijām ar cilvēku apziņu un dezinformācijai, naida kurināšanai, cenzūrai un cīņai ar citādi domājošajiem. Uzskatāms piemērs – Krievijas mediju, arī TRK "Krim" bloķēšana ar izdomātiem ieganstiem vai vispār bez skaidrojuma.

Turklāt sociālie tīkli dod neierobežotu piekļuvi miljoniem skatītāju dažādiem provokatoriem, dažkārt – pat vienkārši psihiski slimiem cilvēkiem, kuri brīvi popularizē savus murgus.

Patiešām, tādā situācijā ir jāsper paši stingrākie soļi, līdz pat slēgšanai. Protams, vajag radīt pašmāju informācijas platformas. Šajā sfērā jābūt maksimālai importa aizvietošanai, tāpat kā aizsardzības rūpniecības kompleksā. Esmu pārliecināts, šis uzdevums tiks atrisināts.

No Krimas varas iestāžu viedokļa sociālie tīkli pārsvarā ir instruments atgriezeniskajiem sakariem ar sabiedrību. Tas ir instruments tiešai saziņai ar cilvēkiem, lai apzinātu esošās problēmas, lai operatīvi saņemtu informāciju. Savdabīgs lakmusa papīrītis, kas ļauj fiksēt sabiedrības atbildi uz noteiktiem iestāžu lēmumiem un darbībām.

145
Tagi:
Krievija, Krima
Eiro

Klients ir šokēts, bet "mums nav jābrīdina": bankas bloķē kontus 2018. gada reformas dēļ

0
(atjaunots 15:35 14.04.2021)
Vidējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda apmērs ir ap 75 eiro, taču ir arī tūkstošiem lieli parādi.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk piedzīt parādus no iedzīvotājiem, kuri pilnībā nav samaksājuši ienākuma nodokli, informē Latvijas Radio 4. Runa ir par 2017. -2018. gada nodokļu reformas rezultātā izveidojušos parādu.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā stājusies spēkā nodokļu reforma. Vērienīgas izmaiņas skārušas tāpat likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Grozījumi paredz diferencēta ienākuma nodokļa ieviešanu, kas ir atkarīgs no ienākumu apmēra: gadījumā ja ienākumi nepārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā, nodokļa likme ir 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, ja tie pārsniedz 55 tūkstošus eiro – 31,4%. Vienotā IIN likme 20% apmērā tika noteikta arī ieņēmumiem no kapitāla, tai skaitā no tā pieauguma. Agrāk šīs likmes bija attiecīgi 10% un 15%.

Šā nodokļa maksāšanas termiņš pēc tam, kad reforma ir stājusies spēkā, tika noteikts līdz 2020. gada 20. decembrim. "Tomēr ne visi iesnieguši deklarācijas un ne visi, kas iesnieguši deklarācijas, šo nodokli samaksājuši," paziņoja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Pēc viņas vārdiem, vēl novembrī caur elektroniskās deklarēšanas sistēmu VID nosūtījusi iedzīvotājiem vairāk nekā 40 000 atgādinājumu par to, ka tuvojas nodokļa maksāšanas termiņš.

"Pēc tam vairāk nekā 12 000 cilvēku samaksājuši nodokli vai griezušies pie mums pēc parādu dzēšanas grafika. Bet visi pārējie to nav izdarījuši," sacīja Garanča.

Pēc viņas vārdiem vidējais parāda apmērs ir aptuveni 75 eiro, taču bija arī tūkstošiem lielās summas.

VID atsevišķi izpētīja situāciju ar tiem parādniekiem, kuri martā saņēma vienreizēju pabalstu. "Mēs atbloķējām viņu rēķinus un ļāvām saņemt pabalstu. Bet šāda iespēja būs spēkā vien divu mēnešu laikā," brīdināja Garanča.

Tie, kuri nav samaksājuši parādu, saskārās ar naudas norakstīšanu no bankas konta. Komercbankas ir izpildījušas VID rīkojumu, turklāt bankām klienti par to nav jābrīdina.

"Konts netiek bloķēts, konts paliek. Klients var to izmantot. Taču, ja naudas nepietiek, tad kaut kāda daļa tiek ņemta. Kad kontā tiek ieskaitīta pāreja nauda, saskaņā ar likumā noteikto kārtību mēs ņemam pārējo parāda daļu. Mēs saprotam, ka klients ir šokēts par šo situāciju un gaida no bankas paskaidrojumus. Banka var tikai parādīt, kā dēļ tika pieņemts šāds lēmums, bet nevar izskaidrot, kāpēc, ja šis lēmums tika pieņemts nodokļu dienestā," skaidro Swedbank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Krops.

0
Tagi:
nodokļi, parādi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Nodokļu deklarāciju par pensionāru vai invalīdu var iesniegt cita persona
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas