Doņeckas tautas republikas vadītājs Deniss Pušiļins

Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības

37
(atjaunots 20:44 25.10.2019)
Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas vadītājs Deniss Pušiļins atklāti pauž: viņš neuzticas Ukrainas valdībai, neskatoties uz Minskā parakstīto "Šteinmeiera formulu" un paziņojumiem par gatavību atvilkt spēkus un bruņojumu divos sākotnējos iecirkņos.

Politiķis ir skeptiski noskaņots arī par to, vai Kijeva izpildīs savas saistības, un uzskata Ukrainu par neuzticamu dialoga dalībnieku. Savu viedokli par Kijevas prasībām, izformēt DTR un LRT, kā arī par to, kāpēc Ukrainas valdība nespēj vai nevēlas ievērot pamieru Donbasā, Deniss Pušiļins pastāstīja intervijā portāla RIA Novosti korespondentam Jurijam Voitkevičam.

Kāpēc "Šteinmeiera formula"?

- Kā izdevās ietekmēt Kijevu un panākt "Šteinmeiera formulas" parakstīšanu?

- Ne Kijevai izdevās parakstīt – vispirms izdevās republikām. Un ar garantu – Krievijas, Francijas, Vācijas – atbalstu izdevās piespiest Ukrainu un nonākt tiktāl, ka formula bija jāparaksta. Kāpēc vajadzēja to parakstīt, nonākt pie tādiem mehānismiem? Tā bija saskaņota "Normandijas formātā" jau 2015.-2016.gadā. Pārrunu dalībnieki Minskā, Ukrainas pārstāvji apgalvoja: "Mēs neko nezinām par to formulu, mēs tajā ziņā neko nedarīsim." Protams, līdz ar to process bremzējās.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis
© Sputnik / Стрингер

Vairākus gadus diskusijas ritēja ap šo formulu, jo pēc varas maiņas Ukrainā radās zināma cerība, ka Kijeva mainīs attieksmi pret savu Minskas protokolu ietvaros uzņemto saistību izpildi un sāksies kaut kāda kustība. Tālab, lai Ukrainas pārrunu dalībniekiem nebūtu nekādu iespēju izvairīties, ierosinājām to visu fiksēt kontaktu grupas ietvaros, apstiprināt Normandijas lēmuma ietvaros. Tas kļuva par vienu no "Normandijas formāta" noteikumiem.

Nākamais noteikums – spēku un bruņojuma atvilkšana Petrovskā un Zolotoje. Tā nav jauna spēku atvilkšana, tā ir tikai 2016.gada oktobrī pieļauto pārkāpumu novēršana, kad spēki tika atvilkti divos no trim iecirkņiem, ko saskaņoja drošības apakšgrupa Minskā.

Pastāv ideja, ka Ukraina esot saliekusies zem republiku spiediena. Diemžēl jāsaka, ka Petrovska un Zolotoje aspektā mēs saskaramies ar dažādām insinuācijām. Tās ne mazākajā mērā nav jaunas, tādas pašas izmantoja Porošenko Luganskas staņicā. Tad klīda dažādas insinuācijas par septiņām klusuma dienām, ko bija jāfiksē EDSO, organizācija pēc tam atkal un atkal fiksēja septiņu dienu pārtraukumus, bet Ukraina teica, ka EDSO, iespējams vienkārši nedzird. Toties dzirdēja mūsu bruņoto spēku pārstāvji.

Tāpēc vajagot skaitīt no jauna. Tas atkārtojās vairāk nekā 80 reizes – tika fiksēts septiņu dienu uguns pārtraukums. Taču Luganskas staņicā nekas nemainījās. Patlaban Ukraina, ilgi nedomādama, sākusi darbības, lai atvilktu spēkus Luganskas staņicā, toties bloķējusi Petrovsku un Zolotoje.

Tās ir Ukrainas problēmas

Protams, mēs varētu iejūtīgi vērtēt Ukrainas valdības soļus, turklāt viņiem tur ir kaut kādi nekontrolējami radikāļi, vācas kopā kaut kādos mītiņos. To visu varētu saprast, ja vien visu šo laiku mūsu teritorija netiktu apšaudīta, ja norunas nebūtu fiksētas visos iespējamos formātos – Minskā "Normandijas formātā", provizoriska rakstura apspriedēs. Diemžēl Ukraina šajā ziņā uz priekšu neiet.

Radikāļi ir Ukrainas tagadējās valdības problēma. Viņiem ir visas iespējas, viņiem ir vairākums Augstākajā radā, lai iekļautu "Šteinmeiera formulu" likumā. Tāds ir "Šteinmeiera formulas" tālākais noteikums turpmākām sarunām Normandijas formātā.

Viņiem ir visas iespējas kontrolēt spēka struktūras, jo Ministru kabinetu ir izveidojusi jaunā, tagadējā vara. Tāpēc viņi var tikt galā gan ar radikāļiem, gan citiem neonacistiem, kuri šajos gados Ukrainā savairojušies lielā pulkā. Tās ir Ukrainas problēmas. Mēs savas saistības pildām pilnā apjomā un esam gatavi īstenot arī Minskas protokolus. Taču neizdodas to darīt vienpusējā kārtībā. Gribētos jau gan, tomēr mēs nevaram mainīt Ukrainas likumus, mēs nevaram mainīt Ukrainas konstitūciju un ierakstīt tajā īpašo statusu. Tas jādara Ukrainai. Ne mums, kur nu vēl Krievijai, ko Ukraina visiem spēkiem cenšas atainot kā konflikta pusi – tas ir pilnīgs absurds, to taču visi saprot. "Šteinmeiera formulas", spēku un bruņojuma atvilkšanas jautājumā tagad solis jāsper Ukrainai.

Saskaņā ar "Šteinmeiera formulu" vajadzīga tās integrācija likumdošanā. Vairākums Augstākajā radā ir, tātad ir arī tādas iespējas. Petrovskā un Zolotoje vajag vienkārši ņemt un atvilkt spēkus. Vienkārši vajag ņemt un darīt.

Zeļenskis nedzird cilvēkus

 - Kā saprast to, ka Kijeva piekritusi spēku un bruņojuma atvilkšanai, parakstījusi "Šteinmeiera formulu", taču pie tam nav nekāda progresa šajos jautājumos?

- Zeļenskis tagad atdarina Porošenko viņa ļaunākajās izpausmēs. Pie varas nāca ar miermīlīgiem lozungiem: paziņoja, ka viņš esot miera prezidents un vispirms panākšot mieru. Pagājis jau vairāk neka pusgads, taču pavēles par uguns pārtraukšanu nav. Ukraina nav izpildījusi nevienu punktu, pat ne galvenos – par spēku atvilkšanu un uguns pārtraukšanu. Tāpēc tagad mēs redzam ļaunākās Porošenko izpausmes.

- Vai iespējams, ka Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas"?

- Šajā ziņā es varu izteikties skeptiski – jaunās varas laikā Ukrainā vārdi vēl joprojām atšķiras no darbiem.

- Kā "Šteinmeiera formulas" izpilde var mainīt stāvokli Donbasā?

- Jāatzīmē, ka "Šteinmeiera formula" ir viens no Pasākumu kompleksa politisko punktu izpildes elementiem. "Šteinmeiera formula" tikai paver iespēju, pat tās implementācija paver iespēju apspriest pārējos aspektus, kas saistīti ar vēlēšanu organizāciju saskaņā ar Pasākumu kompleksu Donbasa teritorijā. Taču no Ukrainas puses mēs pagaidām redzam blokādi, tas ir, es nesaskatu nekādus priekšnoteikumus tam, lai Ukraina rīt, pēc nedēļas, pēc mēneša vai vēlāk implementētu šo formulu Ukrainas likumdošanā. Diemžēl mēs dzirdam gluži pretējus aicinājumus, tieksmes, lozungus no Ukrainas puses.

- Kādu labumu Kijeva tad var censties iegūt tādā gadījumā?

- Vienkārši velk garumā laiku, mēģina flirtēt ar radikāli noskaņotiem elementiem un aizmirst, ka tas nav viņu elektorāts. Viņi nekad nebūs mīļi radikāļiem. Tie ir viņu lielāki maldi. Zeļenski pie varas atveda nevis radikāļi, bet gan cilvēki, kuri ilgojas pēc miera – vairāk nekā 70%, to apliecināja balsošanas rezultāti. Bet Zeļenskis nez kāpēc neuzklausa tos 70%, viņš uzklausa saujiņu neonacistisku veidojumu, kuri viņu pielāgo saviem kareivīgajiem mērķiem un uzdevumiem.

Prognozes un dinamika

- Kas varētu likt Kijevai pieņemt "Šteinmeiera formulas" noteikumus? Cik ilgs laiks tam būtu vajadzīgs?

- Mēs ne vienu reizi vien esam aicinājuši pasaules sabiedrību, esam lūguši garantu valstis. Tikai Krievija ir spērusi un turpina noteiktus soļus, kam vajadzētu visiem spēkiem mudināt Ukrainu pildīt savas saistības. Taču Ukraina jau sesto gadu nav izkustējusi no vietas, tāpēc tagad tas būtu ļoti nepateicīgs darbs – nosaukt kaut kādus termiņus, kad Ukrainai beidzot ienāks prātā pildīt Minskas protokolus.

- Vai DTR ir gatava pildīt dokumentā iekļautās prasības un iet uz priekšu saskaņā ar Minskas protokoliem?

- Mēs esam gatavi un regulāri informējam par to, par to runā mūsu pārstāvji pārrunās Minskā. Vēl vairāk, no mūsu puses sperti visi nepieciešamie soļi. Tātad mēs uzskatām, ka Minskas procesam un apspriedēm Minskā ir jāveicina konflikta miermīlīga noregulēšana. Pagaidām mēs neredzam alternatīvu, tomēr Ukraina domā citādi.

-  Vai "Šteinmeiera formulas" izpildes rezultātā iespējama karadarbības pilnīga apturēšana Donbasā?

- Pasākumu komplekss tika sastādīts ļoti sarežģītos apstākļos, ļoti grūtos. Tajā ir virkne kompromisu. Tomēr tā ir zināma "ceļa karte", kam vajadzētu vest gan pie karadarbības pārtraukšanas, gan konflikta pilvērtīgas politiskās noregulēšanas. Diemžēl tikai visaptveroša punktos minēto noteikumu izpilde var dāvāt pozitīvu dinamiku un mieru. Taču no Ukrainas puses mēs neredzam ne mazāko mājienu par to, ka viņi gatavotos pildīt Minskas protokolus.

- Kādas ir jūs prognozes situācijā ap spēku un bruņojuma atvilšanu DTR?

- Nezinu, kad Ukraina būs gatava novērst pārkāpumus pirmajā iecirknī, kur iepriekš, jau 2016.gada oktobrī tika atvilkti spēki un bruņojums.

- Vai spēku un bruņojuma atvilkšana palīdzēs sasniegt pozitīvu dinamiku konflikta noregulēšanas jautājumā?

- Nodomu vai solījumu aspektā patiešām varētu runāt par pozitīvu dinamiku. Taču izpildē diemžēl vērojam spilgtu stagnāciju, un pie visa vainīga ir Ukraina.

- Kā saprotams Kijevas paziņojums par to, ka Minskas protokolus būtu iespējams izpildīt tikai pēc DTR un LTR?

- Grūti atrast kaut kādu veselā saprāta graudu šajā paziņojumā. Ar ko tad ar viņi runās, kā noregulēs konfliktu, ja nebūs DTR un LTR? Pilnīgs absurds, un, protams, ne jau Ukrainai ir tiesības lemt par DTR un LTR. Tā bija liela cilvēku skaita, Donbasa iedzīvotāju gribas izpausme. Viņi ir savās mājās un paši lemj savu likteni.

Mēs visu esam paturējuši prātā

Ja nu runājam par jebkādu izformēšanu, jāsaka, ka daudz vairāk ir priekšnoteikumu pašas Ukrainas izformēšanai un demontāžai. Mēs visi taču ļoti labi atceramies 2014.gada valsts apvērsumu, mēs atceramies visu to ārējo iejaukšanos tālaika procesos. Principā, Minskas protokolu izpildi varētu veicināt Ukrainas demontāža. Pēc tam varēs strādāt jaunā reģionu sapulce, kas patiešām vēlēsies mieru un balstīsies uz cilvēku gribu, kuri spēs pamudināt Ukrainu pildīt visas saistības, ko tā uzņēmusies.

- Kā skaidrojams progress Minskas pārrunās vienlaikus ar runām par DTR un LTR izformēšanu?

- Tā ir spilgta Ukrainas izpausme – ļoti sašķelti, neviennozīmīgi un nekādu perspektīvu. Tā ir ļoti neuzticams dialoga partneris – cik man zināms, Ukrainas pārstāvji Minskā nav bilduši ne vārda par DTR un LTR izformēšanu un pārējiem murgainajiem punktiem, ko viņi izvirzīja pēc pārrunām. Tāpēc nav saprotams, kas tas ir un par ko ir runa.

- Vai šie izteikumi ietekmēja republikas pārstāvju viedokli Minskā?

- Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka mums jābūt izturīgiem. Ukraina nespēj stādīt pretī mūsu argumentiem neko saprātīgu un adekvātu. Mēs esam gatavi pildīt Minskas protokolus, taču ne jau vienpusēji. Tagad mēs to gaidām no Ukrainas. Pagaidām vēl gaidām.

- Cik ilgi vēl nāksies gaidīt?

- Laiks rādīs. Spriežot pēc tendences, ko pašlaik vērojam, stāvoklis Ukrainā ir bēdīgs.

37
Pēc temata
Ukrainas parlamenta deputāts pastāstīja, kāds būs Ukrainas sabrukums
Kurš šāva Donbasā: Putins aprunājās ar Zeļenski
Ukrainas mediji pastāstīja par Putina un Merkeles "stingro mācību" Zeļenskim
Ukrainas DD slepenā cietuma bijušie ieslodzītie stāsta par "bibliotēkas" šausmām
Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins, foto no arhīva

Mišustins: kad nepieciešams, Krievijas valdība strādā visu diennakti

46
(atjaunots 20:50 23.07.2020)
Krievijas Federācijas valdība strādā, lai īstenotu savu pamatfunkciju – lai kalpotu cilvēkiem, lai sakārtotu visus valsts dienestus cilvēku labā, uzsvēra premjerministrs Mihails Mišustins.

RĪGA, 23. jūlijs - Sputnik. Valdības locekļi, vicepremjeri dažkārt strādā dienu un nakti atkarībā no situācijas valstī, pastāstīja Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins intervijā televīzijas kanāla "Rossija 24" ēterā.

"Valdības locekļi, vicepremjeri dažkārt strādā arī cauru diennakti. Atkarībā no laika un situācijas kopumā. Pandēmija ieviesusi korektīvas mūsu dzīvē. Mūsu prezidents strādā visu diennakti, ar viņu vienmēr var sazināties," pastāstīja Mišustins.

Pēc premjerministra teiktā, Krievijas valdība strādā, lai pirmām kārtām īstenotu savu pamatfunkciju - kalpošanu cilvēkiem, lai valstī būtu vieglāk sakārtot visus valsts dienestus cilvēku labā.

Mišustins pastāstīja, ka ierosinājumu vadīt Krievijas Federācijas valdību saņēmis no valsts vadītāja.

"Ja jūs sākat darbu valdībā, un vēl jo vairāk, ja jums piedāvāts valdības priekšsēdētāja amats, tad, protams, ir ļoti grūti iedomāties visu, teiksim tā, izaicinājumu kompleksu, ar ko varat saskarties. Strādāt valdībā man piedāvāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un šajā ziņā, protams, mērķis bija izpildīt pamatpasākumus, ko viņš iekļāva savā vēstījumā janvārī," sacīja Mišustins.

Koronavīruss ieviesa savas korektīvas

"Tas nepavisam nebija vienkārši, kad nepieciešamība izpildīt attiecīgus vēstījuma pasākumus, nacionālos projektus, nacionālos mērķus saskarās ar tādu nelaimi, kā pandēmija, kad nācās burtiski ikdienas režīmā pieņemt lēmumus, kas saistīti ar nepieciešamību izvērst gultu fondu, izstrādāt atbilstošas metodikas, sagatavot speciālistus, iepirkt un ražot individuālās aizsardzības līdzekļus," atcerējās Krievijas premjers.

Tas nebija vienkāršs izaicinājums, un tikai cilvēki var spriest, kā viss ir izdevies, piebilda Mišustins.

"Taču ļoti svarīgi it tas, ka mēs esam pārvarējuši šo grūto posmu, iespējams, ar vienu no labākajiem rezultātiem pasaulē. Tas attiecas gan uz letalitāti, gan uz testēšanas sistēmām, kuru skaits šobrīd Krievijā ir sasniedz aptuveni simtu," uzsvēra valdības vadītājs.

Premjers atzīmēja, ka viņa atveseļošanās pēc koronavīrusa infekcijas nebija vienkārša.

"Kas attiecas uz atveseļošanās ātrumu, es jums pateikšu, ka tas nav vienkārši. Jā, diemžēl bija augsta temperatūra, un kas attiecas uz "ātri izārstējies", nav tā, ka bija vienkārši. Tiklīdz sāku justies labāk, es, protams, atgriezos pie darba," uzsvēra premjers.

Viņš atzīmēja, ka "vīruss neizvēlas amatus" un ir ļoti bīstams, un pagaidām nav skaidrs, kā notiek inficēšanās.

"Es nezinu, kā esmu inficējies ar koronavīrusu, - to varu teikt godīgi," atzina Mišustins.

Pēc Krievijas Ministru kabineta vadītāja vārdiem, milzīga loma viņa veselības atgūšanas periodā bija ārstiem.

"Gribu pateikties ārstiem par to, ko viņi dara. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, tā ir pastāvīga mijiedarbība ar pacientiem, tāpat arī psiholoģiska mijiedarbība. Dod Dievs, lai citur pasaulē ārsti strādātu tāpat, kā mūsu Krievijas ārsti," sacīja Mišustins.

Pagaidām zinātnieki nenovēro priekšnoteikumus koronavīrusa otrajam vilnim Krievijā, paziņoja premjers.

"Mūsu speciālisti un zinātnieki šādus priekšnoteikumus nenovēro. Tāpēc cerēsim, ka, ja mēs sekosim attiecīgo instanču un ārstu rekomendācijām, otrais vilnis nenāks," sacīja Mišustins.

Makroekonomiskā situācija ir stabila

Pēc premjerministra teiktā, visos visos budžeta līmeņos pirms koronavīrusa pandēmijas savāktie ienākumi ļauj Krievijai justies ļoti komfortabli un stabili. Viņš atzīmēja, ka pandēmija faktiski palēninājusi ekonomikas izaugsmes tempu, samazinājusi visu budžeta līmeņu ieņēmumu apjomus un radījusi būtiskus zaudējumus gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, gan organizācijām.

"Es apliecinu, ka makroekonomiskā stabilitāte, ienākumi, kas tika savākti iepriekš visos Krievijas budžeta līmeņos, ļauj mums justies ļoti komfortabli un stabili," teica Mišustins.

Kā norādīja premjers, visi pieņemtie pasākumi bija ļoti skaidri un snieguši savus rezultātus.

"Tika atbalstīts gan pieprasījums, gan grūtā dzīves situācijā nonākušie cilvēki, un, protams, nacionālajā līmenī tika izstrādāti pasākumi mūsu kompāniju atbalstam," skaidroja Mišustins.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas zelta krājumi ir stabili un pārsniedz 570 miljardus dolāru, bet nacionālā labklājības fonda apjoms gada beigās sasniegs vismaz astoņus triljonus rubļu. Mišustins uzsvēra, ka Krievijā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai nodrošinātu stratēģiskos nacionālos mērķus un nacionālos projektus.

"Par to nav jāuztraucas, mums pietiek līdzekļu, lai attiecīgi nodrošinātu visus stratēģiskos nacionālos mērķus, kuri, kā jūs zināt, pavisam nesen bija apzīmēti realizācijai līdz 2030. gadam prezidenta rīkojumā, un nacionālos projektus, pie kuriem mēs strādājam," sacīja Mišustins.

Prioritāte - nacionālajiem projektiem

Valdības vadītājs pauda cerību, ka stratēģiskā plānošana, sistemātiska pieeja un profesionāļi, kas ar to nodarbosies, ļaus Krievijai izpildīt visus valstij nospraustos uzdevumus līdz 2030. gadam.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Bez šaubām, jāpārvar zināmi šķēršļi. Kā to paveikt? Mainot pārvaldes modeli. Par to visi runā. Pašlaik analizējam modernākās vadības sistēmas, tai skaitā arī valsts pārvaldes sistēmas," norāda premjers.

Pēc viņa vārdiem, tika izveidots nacionālo projektu centrs, kurā šobrīd tiek aprobēti visi jaunākie sasniegumi vadības sistēmā, tie tiks attiecīgi piemēroti nacionālo projektu īstenošanā.

Mišustins atzīmēja, ka spriest par valdības darba efektivitāti būs iespējams pēc konkrētiem nacionālo projektu īstenošanas rādītājiem.

"Tie ir konkrēti skaitļi, izbūvēto ceļu, izremontēto māju kilometri. Tie ir ekspluatācijā nodoto jauno mājokļu kvadrātmetri. Un tieši tie parametri tiks publiski piedāvāti pēc attiecīgajām korekcijām saistībā ar nacionālo mērķu maiņu un tiks apstiprināti rudenī," uzsvēra premjers.

Atklāt Krieviju

Pēc Mišustina vārdiem, rudenī tiks iesniegts nacionālais projekts par ļoti svarīga virziena - iekšzemes tūrisma attīstību Krievijā.

"Es uzskatu, ka nacionālais projekts "Tūrisms" – tā ir atbilde uz izaicinājumiem, kas radušies pandēmijas dēļ. Tagad mēs jau esam saņēmuši Valsts prezidenta atbalstu un strādājam pie šī projekta atbilstošo pasākumu izstrādes, rudenī iepazīstinām ar to visus," stāsta valdības vadītājs.

Šobrīd varasiestādes strādā, lai uzlabotu aviobiļešu un dzelzceļa biļešu pieejamību iekšējā tūrisma attīstībai, norāda premjers.

"Pašlaik mēs nopietni domājam arī par to, kā padarīt pieejamākas avio un dzelzceļa biļetes. lai varētu nokļūt līdz mērķiem," sacīja Mišustins.

Pēc ministru kabineta vadītāja domām, būtu labāk radīt labvēlīgākus apstākļus Krievijas iedzīvotāju atpūtai savā valstī, nevis mākslīgi slēgt robežas. "Nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, ceļos, komunikācijās, lai pastāvētu viss atpūtai un komfortablai laika pavadīšanai," uzsvēra Mihails Mišustins.

Pateicoties šīm pūlēm, cilvēkiem tiks dota iespēja izvēlēties, un, kā cer premjers, viņi izvēlēsies Krieviju.

"Šajā ziņā būtu lieliski atklāt pašiem sev savu valsti, jo – to saku nopietni - mums ir brīnišķīgas vietas, kūrorti. Nepieciešama laba infrastruktūra, nepieciešamas investīcijas no privātiem investoriem, un, protams, pieejamas biļetes, lai varētu tikt līdz šīm vietām ar jebkuriem transporta veidiem," viņš piebilda.

46
Tagi:
premjerministrs, Krievija, Mihails Mišustins
Žurnālists Jurijs Aleksejevs tiesas sēdes laikā, foto no arhīva

Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"

109
(atjaunots 16:04 16.07.2020)
Latviešu politiskā mentalitāte ir iekārtota tā: ja atrodi kaut ko "labu", nozodz, pārdod, par dabūto naudiņu uzbūvē sev ērtu mājiņu laukos. Ar vistiņām, ar kādu puscūci, bet bērnus un mazbērnus, kad paaugsies, aizsūti uz Lielbritāniju mācīties.

Pret pazīstamo krievu publicistu no Rīgas ierosinātas vairākas krimināllietas, lai arī visa Aleksejeva "pretvalstiskā darbība" saistīta ar viņa darbu portālā IMHOclub.lv, kurā dažādi cilvēki korekti diskutēja par Latvijas un citu valstu pagātni, tagadni un nākotni. Nekā krimināla, nekādu ekstrēmistisku aicinājumu.

Tomēr ierēdņus tracināja arī Aleksejeva talants – viņam nekad nevajadzēja līst pēc sakāmā azotē, un viņš bieži publicēja savā lapā Facebook indīgus un patiesus rakstus par situāciju valstī. Galu galā arī viņu ir ķērusi atriebe. Jurija Aleksejeva intervija publicēta portālā Stoletie.ru.

- Kādas, pēc jūsu domām, ir pret jums ierosināto krimināllietu perspektīvas?

- Nu, laikam jau jāsāk ar īsu izziņu. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) pret mani ierosinājis divas krimināllietas saskaņā ar sešiem pantiem. No tiem briesmīgākais paredz sodu par darbībām, kas kaitē Latvijas Republikai, veiktām grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Par to man spīd no pieciem līdz piecpadsmit gadiem cietumā. Jā, es nejokoju. Līdz PIECPADSMIT. Tā viņi domā sodīt mani par to, ka pirms deviņiem gadiem laidu klajā internetā diskusiju laukumu "IMHOclub". Sak, resurss nodarījis Latvijas valstij tik šausmīgu ļaunumu, ka par to pienākas teju vai augstākais soda mērs. Starp citu, paradokss: mans IMHOclub nav slēgts, nav aizliegts, tas vēl joprojām pastāv tīmeklī un strādā. Tas ir, pašai vietnei nav nekādu nozieguma pazīmju, toties par tā ORGANIZĒŠANU man pienākas tāds sods.

- Tas taču ir kaut kāds sirreālisms, īstākais Kafka... Cik ilgi, jūsuprāt, var vilkties šo lietu izskatīšana?

- Atbildēšu uz jautājumu pēc būtības: pret mani ierosinātajām krimināllietām nav nekādas perspektīvas. Otrā lieta tiek izmeklēta jau gandrīz DIVUS GADUS. Viņi velk garumā izmeklēšanu, kā mācēdami. Pirmā lieta, ko pret mani ierosināja pirms trim gadiem, jau tālajā 2017. gadā, nodota tiesā. Tur ir tādas glupības, ka tiesnese velk garumā izskatīšanu, kā var. Iedomājieties: pirmā tiesas sēde pirmajā lietā bija 2020. gada februārī, otrā – maijā, nākamā būs septembrī. Skaitām: trīs tiesas sēdes gadā... Lai novestu līdz spriedumam, būs vajadzīgas vismaz 15-20 tādas sēdes... Tātad spriedumu tajā es sagaidīšu ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Baidos pat minēt par otro lietu, kas vēl tiek šausmīgi "izmeklēta". Šķiet, spriedumu tajā uzklausīs mani mazmazbērni...

- Krievijas liberālās aprindas vienmēr ir gatavas celt traci (jeb, kā tagad modīgi teikt, - haipu) par kaut kādu kārtējo "asiņainā režīma" upuri, kas nomocīts "par patiesību" (Golunovs un tā tālāk). Nevar būt, ka viņi neko nezinātu par jums – Rīgā ir emigrantu vietnes "Medūza" redakcija. Vai kāds no "godājamajiem" ir izteicies jūsu atbalstam?

- Ziniet, ir tāda veca anekdote: Santa Klauss lido ar saviem briežiem pāri Āfrikai. Apakšā izbadējušies melni bērneļi stiepj viņam pretī izkāmējušas rociņas: Santa, dod mums kādu dāvaniņu... Bet Santa no augšas: "Nē-ē-e! Manas dāvanas domātas tiem bērniem, kuri KĀRTĪGI ĒD! Dažus "Medūzas" žurnālistus pazīstu personīgi. Viņu ofiss ir piecpadsmit minūšu gājiena attālumā no manas mājas. Protams, viņi zina, kā Latvijas varasiestādes mani spiež pie sienas. Taču viņu "tiesību aizsardzība" ir domāta tiem žurnālistiem, kuri "kārtīgi ēd". Cilvēks no "Medūzas" konkrēti par mani teica, ka "ar Latvijas tēmām viņi nestrādājot". Tā lūk! Mani ignorē ne tikai "Medūza". Kad Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājam pavaicāja, sak, varbūt kaut kā atbalstīsim Aleksejevu, viņš atbildēja: pagaidīsim tiesas spriedumu. Kā tad, "atbalstīja", jā. Paldies.

- Kas tagad notiek Latvijas politikā, iekšējā un ārējā? Kādas aktuālas tendences redzamas?

- Latvijas politikā notiek tieši tas pats, kas noticis visus pēdējos 30 gadus. Šīs valsts nākotne nevienu pie varas stūres esošo jau sen vairs neinteresē. Un nekad nav interesējusi. Viņi nākuši pie varas nevis ar mērķi celt "valsts nākotni", bet gan parūpēties paši par savējo. Latviešu politiskā mentalitāte ir iekārtota tā: ja atrodi kaut ko "labu", nozodz, pārdod, par dabūto naudiņu uzbūvē sev ērtu mājiņu laukos. Ar vistiņām, ar kādu puscūci, bet bērnus un mazbērnus, kad paaugsies, aizsūti uz Lielbritāniju mācīties. Kad izmācīsies, iekārto ierēdņu vietās Latvijā. Plašākā mērogā viņi nedomā.

- Visas pasaules uzmanība pievērsta ASV, viņu priekšvēlēšanu batālijām. Kam "jūt līdzi" Latvijas valdība amerikāņu demokrātu un republikāņu kaujā, un kāpēc tā?

- Jocīgs jautājums. Iedomājieties: kafejnīcā Amerikā sēž līdzjutēji un skatās, teiksim, beisbolu. Oficiants iznēsā popkornu un alu. Oficiantam nav ne jausmas par spēles noteikumiem, viņš ar grūtībām atšķir komandas, kas ar ko spēlē... Viņš pat nedrīkst iejaukties "līdzjutēju" sarunā, citādi vēl dabūs ar krūzi pa pieri. Viņam tikai laikus jāatnes alus. Pēc tam – jāsaņem dzeramnauda no līdzjutējiem, kuru komanda vinnējusi... Tāds oficiants ir Latvija. Viņai nav jājūt līdzi!

- Vai, pēc jūsu domām, Latvijas krieviem nāktu par labu, ja viņi skaļi paustu solidaritāti amerikāņu melnajiem? Sak, gan jūs, gan mēs esam nacionālās apspiešanas upuri, mēs arī ciešam no diskriminācijas.

- Nē. Atšķirībā no nēģeriem Amerikā, krievu "ņegru" tiesības Latvijā PATIEŠĀM ir ierobežotas jau trīsdesmit gadus. Jā, viņiem nav pat savas valsts pilsonības. Mēs nesēžam uz vietējo nodokļu maksātāju kakla kā nēģeri Amerikā. Mēs neaplaupām vietējos veikalos. Netirgojam narkotikas. Mēs smagi strādājam un dzīvojam, maksājot nodokļus, uz kuru rēķina pastāv latviešu birokrātija. Paralēle nav pareiza.

- Kāpēc krieviem Latvijā nav spēcīgu partiju, kas aizstāvētu viņu intereses? Varbūt "Saskaņa", atbrīvojusies no Nila Ušakova, vēl spētu par tādu tapt?

- "Saskaņa" nemaz nav "atbrīvojusies" no Ušakova. Viņš pats aizbēga eirodeputātos, bīdamies no kriminālvajāšanas par korupcijas shēmām. Tur nepārprotami bija sazvērestība ar latviešu naciķiem: sak, es ātri, ātri eju prom no Rīgas mēra posteņa, atdodu to tam, ko jūs iecelsiet, bet jūs par to mani neaiztiksiet. Par to viņu arī palaida vaļā. Krieviem Latvijā nav spēcīgu partiju vienkārši tāpēc, ka krievi Latvijā jau sen ir sulīgi nospļāvušies par Latviju. Starp citu, tāpat kā latvieši. Jau 2000. gadu sākumā visiem kļuva skaidrs, ka šai valstij nākotnes nav. Un ir absolūti bezcerīgi mēģināt te kaut ko bīdīt. Latvija nevienam nav vajadzīga. Ne Amerikai (viņa par to jau gadus divdesmit ir aizmirsusi), ne Eiropas Savienībām (kam tā ir gluži kā čemodāns bez roktura), ne Krievijai (kura to pastāvīgi jauc ar Lietuvu, un drīz jauks ar Lībiju), ne pašu iedzīvotājiem (kuri jau pa pusei ir izklīduši un turpina bēgt prom).

- Ja ņemt visus pagājušo gadu Latvijas prezidentus, kurš no tiem bija pats labākais (variants – pats nekaitīgākais)? Ko domājat par tagadējo prezidentu Egilu Levitu?

- Sākšu ar to, ka, atšķirībā no Krievijas, Latvijas prezidents ir tīri reprezentatīva figūra, tātad pati par sevi – "nekaitīga". Latvijas prezidents ir kā žurnāla "Playboy" vāks. Kaut kas tāds, kas piesaista skatienu, ceļ žurnāla pārdošanu kioskos. Taču mēs saprotam, ka "Playboy" sejas (un krūtis) – tas vēl nav REDAKTORS. Un žurnāla saturs no vāka nav atkarīgs. Tāpēc Latvijas prezidentus varu vērtēt tikai kā "bildes uz vāka" – kā ilggadējs dažādu avīžu un žurnālu redaktors, kas ilgus gadus pats tiem zīmējis vākus. Manuprāt, "vāks-Levits" ir nožēlojamākais un neveiksmīgākais starp visiem Latvijas "vākiem". Pat emigrantu vecmāmiņa no Kanādas Vaira Vīķe-Freiberga savulaik bija interesantāka. Viņa vismaz bija harizmātiska, lai arī aprobežota. Bet prezidentam Levitam ir viena vienīga priekšrocība – viņš ir ebrejs. Latvijā tas ir neparasti...

- Augustā Rīgā notiks ārkārtas vēlēšanas. Vai dosiet prognozi – kas tur, jūsuprāt, uzvarēs? Vai situācija pilsētā stabilizēsies?

- Situācija Rīgā jau sen ir stabila. Tik stabila, cik vien stabila var būt situācija kapos. Un deputātu pēcpušu nomaiņa uz krēsliem pilsētas domē neko nemainīs. Pa drusciņai zaga iepriekšējie, pa drusciņai zags nākamie. Daudz zagt neizdosies, jo Rīga ir nabaga. Un tam jau sen nav nozīmes, kas tur uzvarēs. Godīgi sakot, es jau vairs pat nesekoju līdzi tām nanajiešu (latviešu) zēnu cīņām. Varu garantēt tikai vienu: pseidokrieviskā partija "Saskaņa" jau vairs nevadīs pilsētas saimniecību. Tas ir garām.

- Savulaik jūs rakstījāt par "bēgļiem no režīma", no Krievijas, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļaujas un tagad aplej dzimteni ar samazgām. Vai pēc dažiem Baltijā nodzīvotiem gadiem un saskarsmes ar tās realitāti šie cilvēki nemaina savu viedokli?

- O! Tas ir jocīgi. Tagad Baltijā ir liels skaits bēgļu no "Putina asiņainā režīma". Smiekli nāk: pirmos mēnešus pēc "bēgšanas" viņi klīst pa visādiem vietējiem medijiem, aplej ar samazgām "nolādēto Rašku" un peldas slavas staros. Pēc tam viņi pieklust. Sāk apjēgt, kāda ir starpība starp tūrismu un emigrāciju. Sāk apjēgt, ka Baltijas tautiņas ir dziļi ksenofobas un sevī ieslēgtas. Jā, tūristu zonā restorānā tevi apkalpos krieviski un uzsmaidīs (tikai naudu maksā), bet ikdienā tu viņiem neesi vajadzīgs. Turklāt vietējie krievi aborigēnu valodu prot, bet viņi – ne. Tā nu tie "jaunemigranti" sāk plunčāties, kā s...s āliņģī. Vietējie krievi viņus nepieņem (mēs esam pārliecināti "sovoki" un "vatņiki), bet aborigēni vispār neredz nekādu starpību starp krieviem. Vienalga, vai tu dzīvo Baltijā piektajā paaudzē, vai esi atbraucis pirms gada, viņiem ir viens spriedums: čemodāns-stacija-Krievija! Nu, bet ja tu vēl nesaproti šejienes mēli, tad tev vispār ir beigas.

Sergejs Dubovskis kopā ar dēlu
© Photo Из личного архива Сергея Дубовского

Taču ir tāds "emigranta sindroms". Cilvēks pieņēmis krasu lēmumu: pamest Dzimteni, lai meklētu "brīvību". Atbrauc, gaidīdams "demokrātijas atplestās rokas", bet viņu – kā velk ģīmi pret galdu. Vienu, otru, trešo reizi... Viņš saprot, ka pieļāvis kolosālu kļūdu, ka VIŅŠ TE NAV VAJADZĪGS! Bet atgriezties ir kauns – prombraucot pārāk daudz ir sarunāts... Un emigrants sāk domāt, kā savu kļūdu attaisnot? Kā to izdarīt? Iespēja ir tikai viena: pārliecināt SEVI par to, ka Dzimtenē viņam klājās simtkārt sliktāk. Lūk, no kurienes nāk samazgas un "nolādētā Raška". Bet naktīs viņi raud spilvenā, atceroties "krievu bērzus".

- Sociālajos tīklos aizvien biežāk vīd jauni cilvēki, dzimuši Latvijā, ar krievu vārdiem un uzvārdiem, kuri par Krieviju atsaucas ar dziļām nievām, pat naidu...

- Varu teikt: pirms sešiem gadiem krievu informācijas telpā Baltijā nekā tāda nebija. Vilnis nāca pēc Eiromaidana Ukrainā. Tie ir "boti". Apmaksāti "Krievijas nīdēji". Rietumu fondi iegāzuši miljoniem krievu Internetā, lai pārformatētu krievu sabiedrisko viedokli. Latvijā arī radusies sava "botoferma" un ne viena vien. Iepriecina, ka viņu darbības rezultāts ir mazāks par nulli.

- Kāpēc Latvijā un visā Baltijā viens pēc otra veras ciet krievvalodīgie mediji? Vai tā ir varasiestāžu ļaunā griba vai "tirdziņš tā izšķīris"?

- Tas ir turpinājums atbildei uz iepriekšējo jautājumu. Jā, miljoniem ir iegāzti "Krievijas nīdēju" botofermās. Tagad ir skaidrs, ka tie miljoni NEDARBOJAS. Krievu smadzenes nav formatējamas, kaut tu viņiem ar televizoru pa galvu gāz. Tāpēc viņi nolēmuši iet no otras puses – piebeigt godīgos krievvalodīgos medijus. To paveikt ir vienkārši – godīgiem krievu medijiem miljonu nav. Bet mēs, godīgie krievu žurnālisti, publicisti, blogeri, esam aizgājuši internetā. Internetu te vēl nav aizlieguši, lai arī VIŅIEM to dikti gribētos.

109
Tagi:
nepilsoņi, rusofobija, Latvija
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

0
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

0
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu