Dažādas eiro naudaszīmes

Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina

51
(atjaunots 18:13 17.08.2019)
Kā dators palīdzēs apkarot korupciju, kur likties atlaistajiem ierēdņiem un kad pienāks beidzamais termiņš valsts pārvaldes reformas veikšanai: deputāte Ļubova Švecova pastāstīja Sputnik Latvija, kas valstij ir jādara ar uzpūsto valsts aparātu.

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Ja Latvija nereformēs valsts aparātu tuvākajā laikā pati, to liks izdarīt krīze, uzsvēra "Saskaņas" deputāte Ļubova Švecova Sputnik Latvija intervijā.

Iepriekš viņa pastāstīja, ka ērtiem ierēdņu darba apstākļiem nākamgad tiks iztērēti seši miljoni eiro.

Latvijas vājā puse

Švecova neuzskata, ka pārmērīgie izdevumi ierēdņu uzturēšanai – tā ir specifiska Latvijas problēma, tieši pretēji, tā pastāv daudzās valstīs.

"Jautājums ir par to, cik lielā mērā ierēdņu apetītes atbilst valsts un tās tautsaimniecības iespējām," paskaidroja politiķe.

Jebkurā valstī valsts aparāta uzpūšanu kontrolēt nav viegli, taču, ja runājam par Eiropas Savienību, Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes ziņā.

"Tātad šī problēma patiešām pastāv, un tā ir viena no mūsu valsts vājajām pusēm," uzsvēra deputāte.

Ar datoru nesarunāsi

Švecova ir pārliecināta, ka valsts pārvaldes reformas nepieciešamība jau sen ir nobriedusi un tai būtu bijis jānotiek "efektīvāk un agresīvāk".

Pēc viņas domām, pirmām kārtām jāizveido vienota digitāla platforma centralizētai pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.

"Mūsdienās tas ir optimāls veselas virknes valsts pārvaldes problēmu risinājuma veids: ierēdņu aparāta samazinājums, korupcijas riska samazinājums, jo ar datoru tu nesarunāsi, budžeta tēriņu samazinājums, jo būs jāapkalpo programmas, nevis cilvēki, un darbaspēka pieaugums darba tirgū, jo atbrīvotie ierēdņu aparāta resursi varētu ļoti labi iekļauties uzņēmēju darbaspēka nepieciešamības nodrošināšanā.

Pērnais, šis un varbūt nākamais gads – tas ir vēlākais periods, kad šādu reformu varētu īstenot bez īpašiem zaudējumiem tautsaimniecībā," pastāstīja Švecova.

Viņa ir pārliecināta, ka ierēdņi varētu atrast darbu, jo darba tirgus attīstās un darbaspēks ir nepieciešams.

"Samazinot nodarbināto skaitu valsts aparātā, šos cilvēkus varētu raiti novirzīt biznesā, savukārt viņu uzturēšanā tiktu ietaupīts ap diviem miljardiem budžeta līdzekļu. Tāpat samazināsies arī citi izdevumi, piemēram dienesta telpu īre un apkalpošana," uzskata deputāte.

Līdz krīzei pusotrs gads

Viņa ir pārliecināta, ka laika pārdomām vienkārši nav.

"Ja Latvija nesāks šo reformu mērķtiecīgi un apzināti, tad gluži vienkārši ekonomiskā krīze piespiedīs to izdarīt pēc pusotra gada. Taču tas ir mans subjektīvais viedoklis," uzsvēra Švecova.

Taču nevar sacīt, ka ierēdņi saņem algu nemaz nepiedaloties valstī notiekošajos procesos, jo tieši viņi izstrādā likumdošanas bāzi, apgrūtina administratīvo regulēšanu, izdomā noteiktus regulējošus mehānismus.

"Ierēdņu aparāta pastāvēšana ir nepieciešama tieši regulācijai visas sabiedrības interesēs," paskaidroja politiķe.

51
Pēc temata
Jurkāns: Latvija atdeva neatkarību Eiropas Savienībai, pretī saņemot krīzi un pagrimumu
Izdzīvošanas skola: Latvijas iedzīvotājus iemācīs veidot uzkrājumus krīzes gadījumam
Bloomberg: banku krīze Latvijā jautājumos un atbildēs
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju

57
(atjaunots 10:30 19.10.2020)
ASV iejaukšanās temats procesos visā pasaulē, tai skaitā pēcpadomju telpā, vēlme ierobežot KF attīstību iet sarkanā līnijā cauri Sergeja Lavrova intervijai, Maskavas atbildes kārtā ministrs redz darbības starptautisko tiesību ietvaros.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs sniedzis lielu interviju trim radiostacijām, tai skaitā arī radio Sputnik. Starp tēmām, kuras paspēja apspriest divu stundu laikā, bija situācijas noregulēšana Karabahā, situācija ar Alekseju Navaļniju, ASV iejaukšanās procesā pēcpadomju telpā, New START liktenis, padomju pieminekļu nojaukšana ārzemēs un starptautisko tiesību loma.

Konflikts Karabahā un Turcijas loma

Politiskā noregulēšana Kalnu Karabahā ir iespējama. Tā ietver sevī "pakāpenisku rajonu atbrīvošanu apkārt Karabahai, ievērojot Karabaha drošības garantijas un nodrošinot drošus sakarus starp Armēniju un Karabahu līdz brīdim, kad tiks noteikts Karabaha galīgais statuss", paziņoja intervijā Krievijas radiostacijām, tai skaitā Sputnik, KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Pēc viņa sacītā, bez ilgtermiņa politiskās piekrišanas tie lēmumi, kas tika panākti kara ceļā, parādīs savu nelietderīgumu.

Lavrovs atzīmēja, ka Krievijas pozīcija ir tāda, ka konflikta pusēm "nekavējoties ir jātiekas pēc militārpersonu līnijas un jāsaskaņo tas uguns izbeigšanas kontroles mehānisms, par kuru tiek runāts mūsu dokumentā un kuru pagaidām neviens nav sācis apspriest".

Runa ir par Erevānas un Baku vienošanos no 10. oktobra dienas vidus pārtraukt uguni, veikt gūstekņu un mirušo līķu apmaiņu, kā arī papildus saskaņot konkrētas pamiera detaļas.

Krievijas un ES attiecības un Navaļnijs

Komentējot savu izteicienu par dialogu ar ES, Sergejs Lavrovs paziņoja, ka šobrīd Maskavai rodas jautājums, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams kārtot lietas.

"Mums rodas jautājums nevis vienkārši par to, vai bizness ir iespējams, kā parasti, bet gan par to, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams, kura nevis vienkārši no augšas, bet visnotaļ augstprātīgi un, es teiktu, aroganti raugās uz Krieviju, pieprasot no mums atskaitīties par visiem grēkiem, kurus mēs, pēc Eiropas Savienības domām, esam pastrādājuši," teic Lavrovs.

"Es uzskatu, ka mums ne par ko nav jāatskaitās, jo mums ir pašiem sava Konstitūcija, savi likumi," piebilda viņš.

Lavrovs atzīmēja, ka šobrīd Krievijas un ES teju neiespējami nosaukt par labām, taču Maskava vienmēr ir gatava tās atjaunot, bet tikai ar vienlīdzības nosacījumiem.

"Taču kas attiecas uz saprātīgām attiecībām… viss, kas šobrīd skar saprātu, šobrīd, diemžēl, ir analizējams mūsu dialoga otrajā pusē. Un es ļoti ceru, ka saprāts tur gūs virsroku. Pagaidām mēs to neredzam," piebilda ministrs.

Lavrovs atzīmēja, ka attiecību attīstību ar KF Eiropas Savienībā bieži vien bloķē rusofobiskais mazākums.

Tāpat ministrs kārtējo reizi paziņoja Krievijas viedokli saistībā ar situāciju ar opozicionāru Alekseju Navaļniju, kuru, kā apgalvo Rietumos, centās saindēt ar kaujas indi "Novičok", un pieprasa Maskavas paskaidrojumus.

Pēc ministra sacītā, Vācija nesniedz nekādus faktus, kuri apstiprinātu šos paziņojumu, savukārt Krievija šajā jautājumā netiek ierosināta krimināllieta, jo nav nekāda tiesiska pamatojuma – Omskas mediķi neatrada Navaļnija analīzēs pazīmes, kuras apstiprinātu saindēšanas faktu ar kaujas indēm.

Lavrovs atzīmēja, ka situācijas aprakstā Rietumos ir daudz nesakritību, uz kurām Maskava jau ir norādījusi, taču nekādus paskaidrojumus nav saņēmusi.

KF neredz New START parakstīšanas perspektīvas

Krievija neredz Līguma par turpmākas stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (START, pagarinātais dokuments New START) pagarināšanas perspektīvas, paziņoja Sergejs Lavrovs.

KF prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Илья Питалев

"Nav šādas perspektīvas, es personīgi neredzu šādu perspektīvu. Mani kolēģi, kuri strādā pārresoru formātā un tiekas ar Amerikas delegāciju, arī neredz šādu perspektīvu, lai gan mēs nekad nepateiksim, ka aizcērtam durvis un izbeidzam visus kontaktus," sacīja viņš.

Lavrovs uzsvēra, ka virzīt sarunu uz ultimātu pamata, kurus izvira ASV, nav iespējams.

Pēc Lavrova sacītā, ASV vēlas iekļaut taktiskos kodolieročus pārrunās par to ierobežošanu, taču tās negrasās aizvākt šīs raķetes pie sevis no NATO valstu teritorijām.

Viņš atzīmēja, ka nesenie ASV paziņojumi saistībā ar pietuvošanos vienošanai ar KF par stratēģiskajiem ieročiem un Maskavas pozīciju attiecībā uz Ķīnas iesaistīšanu šajā procesā ir netīri, Vašingtona nekaunīgi spekulē uz šī temata rēķina.

"Amerikāņi, manuprāt, jau nebūt ne ar diplomātiskām metodēm atvērti saka, ka Krievijai ir jāpalīdz mums sodīt Ķīnu, likt Ķīnai atbruņoties vai iesaldēt savus bruņojumu. Spekulē nekaunīgi, kā krāpnieki," teic Lavrovs.

Pēcpadomju telpa, opozīcija, ASV loma

Lielu daļu laika intervijā Lavrovs veltīja ASV lomai destabilizācijas procesos Sīrijā, Lībijā, kā arī pēcpadomju telpā. Tostarp Lavrovs paziņoja, ka ASV cenšas izveidot Moldovā jaunu "brūci", iejaucas Baltkrievijas lietās, virza savas intereses Aizkaukāza republikās.

"Tās (ASV) uzvedas rupji, nepieklājīgi, nekaunīgi, lai gan visus cenšas iemācīt cienīt katras tautas tiesības pašām izvēlēties savu likteni. Tās šīs tiesības cenšas veidot ar savu vēstniecību starpniecību, kā tas bija Kijevā, divu Maidanu gaitā. Visi lieliski zina, kur un kādā daudzumā tur ir izvietoti oficiālajās valdības ēkās gan FIB, gan CIP pārstāvji," sacīja Lavrovs.

Turklāt Krievijai, pēc ministra teiktā, ir jāredz objektīva politiskā situācija kaimiņvalstīs, taču nav jārīkojas pēc ASV metodēm.

"Maskavai ir jāredz savu sabiedroto attīstības perspektīva un jāsper soļi, kuri ļaus saglabāt labas savstarpēji izdevīgas attiecības, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies iekšpolitiskie notikumi. Tajā, kas skar Baltkrieviju, es esmu pārliecināts, ka mūsu līnija par konstitucionālās reformas procesa atbalstu, kuru pirmo reizi piedāvāja (Baltkrievijas Republikas) prezidents (Aleksandrs) Lukašenko un kuru mēs redzam un runājam par to kā labu iespēju tam, lai izveidotu patiešām nacionālu dialogu, kur tiktu iekļauti visi valsts politiskie spēki, ir visoptimālākais," norādīja viņš.

Attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, Lavrovs atbildēja uz jautājumu par valdību sakariem ar opozicionāriem no citām valstīm, kā tas notika ar Svetlanu Tihanovsku – bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti, kura aizbrauca uz Lietuvu pēc vēlēšanām, no kurienes viņa taisa politiskus paziņojumus, kurus, pēc Lavrova domām, viņai raksta citi cilvēki.

Ministrs paziņoja, ka arī Krievija, no savas puses, grasās uzturēt kontaktus ar opozīciju citās valstīs.

"Mums nav šķēršļu komunikācijai ar opozīciju, ja nu vien tie nav tie, kas aicina vardarbīgi gāzt mūsu partneru konstitucionālo kārtību. Es uzskatu, ka mēs sarunāsimies ar visiem, kā tas arī notiek jau veselā virknē gadījumu," teic viņš.

Starptautiskās tiesības kā politikas izstrādes instrukcija

Rietumu valstis cenšas nogāzt Krieviju no līdzsvara ne tikai ar tieša spiediena palīdzību, bet arī cenšoties destabilizēt situāciju pie tās robežām, paziņoja Sergejs Lavrovs. Taču Krievija savā politikā vadīsies pēc starptautisko tiesību normām, uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, destabilizācija pie Krievijas robežām ir daļa no valsts savaldīšanas un iespēju iedragāšanas kampaņas ekonomikā, politikā un tehnoloģijās. "Tā ir daļa no viena veselā," norādīja viņš.

Taču KF ĀM vadītājs uzskata, ka nedrīkst atbildēt pēc principa "pats esi muļķis" un ir jāpieturas pie starptautisko tiesību rāmjiem.

Karš ar pieminekļiem

Tāpat Lavrovs paziņoja arī par līgumu ievērošanu memoriālu saglabāšanas jomā. Maskava, neraugoties uz acīmredzamiem pārkāpumiem tajā pašā Polijā, negrasās atteikties no tiesību ievērošanas, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

"Nevaru piekrist domai par to, ka mūsu interesēs ir atteikties un vispār ignorēt starptautiskās tiesības," atzīmēja viņš. "Ja mēs runājam, ka starptautiskās tiesības šajā jomā (pieminekļu un apbedījumu aizsardzībā) vairs nepastāv, tad visu mūsu pieminekļu sagraušanas process, kuri pagaidām vēl paliek tajā pašā Polijā, un es domāju, ka arī citās valstīs, kļūs neatgriezenisks. Pateiks: viss, mums nav nekādu saistību, Krievija izstājās no šiem līgumiem."

Ārpolitikas iestādes vadītājs uzsvēra attiekšanās bezjēdzību no starptautiskajām tiesībām, lai brīvības labā nopostītu pieminekļus savā teritorijā, atgādinot, ka saudzīga attieksme pret apbedījumiem ir arī pareizticīgo kristiešu morāles sastāvdaļa.

57
Tagi:
Kalnu Karabaha, Navaļnijs, NEW START līgums, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
Sīrijas Arābu Republikas prezidents Bašars Asads sniedz interviju RIA Novosti

Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies

46
(atjaunots 12:07 11.10.2020)
Sīrijas prezidents Bašars Asads sniedza RIA Novosti lielu interviju, kas veltīta Krievijas bruņoto spēku operācijas 5. gadadienai.

Lielā intervijā RIA Novosti Sīrijas prezidents Bašars Asads atklāja savu viedokli par situācijas saasināšanos Kalnu Karabahā un novērtēja ASV prezidenta vēlēšanu perspektīvas. Viņš pastāstīja, kāda ir viņa rīcībā esošā informācija par iespējamiem amerikāņu atentātiem pret viņu, un apsprieda pēdējā laika "karstāko" tēmu - koronavīrusu, Asads pastāstīja, vai viņš vēlētos vakcinēties ar Krievijas vakcīnu un vai vispār tā būtu vajadzīga sīriešiem.

- Prezidenta kungs, paldies jums par iespēju organizēt interviju dienās, kad tiek atzīmēta Krievijas operācijas Sīrijā piektā gadadiena. Vai tagad, pēc pieciem gadiem, jūs varat teikt, ka karš Sīrijā ir beidzies?

Nē, noteikti ne. Kamēr teroristi ieņem dažus mūsu valsts rajonus un pastrādā dažādus noziegumus un slepkavības, karš nav beidzies. Un es domāju, ka viņu komandieri plāno panākt, lai karš turpinātos vēl ilgu laiku. Lūk, ko mēs domājam.

- Kāds moments jums ir kļuvis par pagrieziena punktu šajā karā?

- Tagad ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš kara sākuma, tāpēc es varu nosaukt vairākus pagrieziena punktus, nevis vienu. Pirmais notika 2013. gadā, kad mēs sākām atbrīvot vairākus rajonus no "An Nusras"*, īpaši Sīrijas centrālajā daļā. Pēc tam 2014. gadā ar Amerikas atbalstu pēkšņi parādījās ISIS* kaujinieki un sagrāba daļu svarīgu teritoriju Sīrijā un Irākā. Tas bija brīdis, kad teroristi sāka sagrābt citus rajonus, jo ISIS* izdevās novērst SAR armiju no valsts rietumu daļas atbrīvošanas misijas.

Интервью президента Сирии Башара Асада РИА Новости
© Sputnik / РИА Новости
Sīrijas prezidents Bašara Asada intervija RIA Novosti

Nākamais pagrieziena moments bija krievu ierašanās Sīrijā 2015. gadā, un mēs kopā sākām atbrīvot daudzus rajonus. Šajā posmā pēc tam, kad krievi bija ieradušies atbalstīt Sīrijas armiju, par vēl vienu pagrieziena punktu es nosauktu Alepo austrumu daļas atbrīvošanu. Tas ir brīdis, kad sākās citu Sīrijas rajonu atbrīvošana. Tas bija svarīgi, jo Alepo ir liela nozīme un šajā brīdī sākās vērienīga teritoriju atbrīvošana, kas turpinājās vēlāk Damaskā un vēl pavisam nesen – Alepo atlikušajā daļā, kā arī citos rajonos Sīrijas austrumos un dienvidos. Tādi ir pagrieziena punkti. Ja tos saliktu kopā, tie visi ir stratēģiski svarīgi, tie visi mainījuši šī kara gaitu.

- Tagad par aktuālajiem notikumiem. Mēs šobrīd sekojam Armēnijas un Azerbaidžānas reģionālajam konfliktam. Un, protams, Turcijai ir sava loma. Nevērtēšu, vai tā ir negatīva vai pozitīva. Tomēr es gribētu uzdot jautājumu par Turciju un Erdogana politiku. Pēdējos gados Turcija cenšas maksimāli palielināt savu starptautisko ietekmi. Mēs redzam tās klātbūtni Lībijā, iejaukšanos situācijā Sīrijā, teritoriālos strīdus ar Grieķiju, un tagad – atklātu atbalstu Azerbaidžānai. Ko jūs domājat par šādu Turcijas un paša Erdogana uzvedību? Vai starptautiskajai sabiedrībai būtu jāpievērš uzmanība šim neoosmānismam?

- Ziniet, es izteikšos godīgi un atklāti. Erdogans atbalsta teroristus Sīrijā, viņš atbalsta teroristus Lībijā, tāpat viņš bija galvenais iniciators nesenajā konfliktā Kalnu Karabahā starp Azerbaidžānu un Armēniju. Viņa uzvedība ir bīstama. Dažādu iemeslu dēļ.

Sīrijas karavīri ar Krievijas karogu, foto no arhīva
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Pirmkārt, tā atspoguļo "Brāļu musulmaņu"* līniju – tie ir ekstrēmisti, teroristisks grupējums. Otrkārt, viņš sāk karu dažādos reģionos, lai novērstu sabiedrības uzmanību Turcijā no viņa rīcības valsts iekšienē, īpaši pēc viņa skandalozajiem sakariem ar ISIS* Sīrijā. Visi zina, ka ISIS* pārdeva Sīrijas naftu caur Turciju ASV Gaisa spēku aizsegā un, protams, turki piedalījās naftas tirdzniecībā. Tādi ir viņa mērķi, un tas ir bīstami.

Vai starptautiskajai sabiedrībai ir jābūt informētai par to vai ne? Termins "starptautiskā sabiedrība" patiesībā nozīmē tikai nelielu valstu grupu - lielvalstis un bagātas valstis. Nosauksim tās par ietekmīgām politiskajā arēnā. Lielākā daļa šīs starptautiskās sabiedrības ir Turcijas līdzdalībnieki terorisma atbalsta ziņā. Tāpēc tās zina, ko dara Turcija, tām patīk, ko tā dara, Turcija ir šo valstu instruments, lai ieviestu šajā reģionā to politiku, iemiesotu to idejas.

Tāpēc – nē, mēs nekādi nevaram rēķināties uz starptautisko sabiedrību. Varētu rēķināties uz starptautiskajām tiesībām, bet tādu nepastāv: nav institūciju, kas praksē nodrošinātu šīs tiesības. Tāpēc mums Sīrijā ir jāpaļaujas uz sevi un uz draugu palīdzību.

- Un vēl par konfliktu Kalnu Karabahā. Tiek ziņots, ka teroristi no grupējumiem, kuri iepriekš cīnījās Sīrijā, tiek pārdislocēti uz Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta zonu. Vai varat to apstiprināt? Vai jums ir dati par to, ka kaujinieki dodas no Sīrijas uz...?

- Mēs noteikti to varam apstiprināt, bet nevis tāpēc, ka mums ir pierādījumi. Dažreiz nav pierādījumu, ir norādes. Turcija izmantoja Sīrijā teroristus no dažādām valstīm. Tā pielietoja tās pašas metodes Lībijā – izmantoja tur teroristus no Sīrijas, varbūt no citām valstīm. Tāpēc nav vajadzīgi pierādījumi tam, ka tā pielieto to pašu metodi Kalnu Karabahā – tas ir ticams, jo, kā jau teicu, Turcija noveda pie šīs problēmas, rosināja šo konfliktu. Turcija gribēja kaut ko sasniegt, un gatavojās pielietot tās pašas metodes. Tāpēc mēs varam apgalvot, ka Kalnu Karabahā tā izmanto teroristus no Sīrijas un citām valstīm.

- Varbūt tagad aprunāsimies par mūsu valstu attiecībām. Vai jūs plānojat tikšanās vai kontaktus ar prezidentu Putinu?

- Mēs pastāvīgi sazināmies, galvenokārt pa tālruni, katru reizi, kad kaut kas notiek, vai ir nepieciešamība aprunāties. Protams, mēs turpināsim sazināties un, protams, tiksimies nākotnē, bet tas atkarīgs no politiskās situācijas Sīrijā. Kā zināms, pasauli paralizējusi koronavīrusa pandēmija, tāpēc tuvākajā laikā, es domāju, sarunas notiks pa telefonu.

- Jūs noteikti sekojat prezidenta vēlēšanu kampaņai ASV. Vai cerat, ka jaunais amerikāņu prezidents neatkarīgi no tā, kurš šo posteni ieņems, pārskatīs sankciju politiku attiecībā uz Sīriju?

- No vēlēšanām Amerikā mēs parasti gaidām nevis prezidenta, bet gan korporācijas vadītāja ievēlēšanu, jo pastāv direktoru padome, un šī direktoru padome sastāv no lobistiem, lielajām korporācijām, piemēram, bankām, ieroču un naftas kompānijām un tā tālāk. Tāpēc valsts vadītāju izvēlas korporācijas, viņam nav ne tiesību, ne pilnvaru pārskatīt kādus lēmumus. Tā notika arī ar Trampu, kad viņš kļuva par prezidentu.

- Agrāk viņš daudzus gadus arī bija ģenerāldirektors...

- Pilnīgi pareizi! Šo posteni viņš ir saglabājis. Tramps gribēja sekot savai politikai, īstenot to, un teju vai bija spiests par to samaksāt – atsauciet atmiņā impīčmenta tēmu. Trampam nācās norīt katru pirms vēlēšanām teikto vārdu. Tāpēc, kā jau teicu, nav jāgaida prezidenta vēlēšanas, runa ir par ģenerāldirektoru. Ja vēlaties runāt par politikas maiņu, ņemiet vērā, jums ir tāda pati direktoru padome, kas nemaina savu politiku. Ģenerāldirektors var mainīties, bet padome paliks, kāda bija, tāpēc neko negaidiet.

- Kas ietilpst šajā "direktoru padomē"? Kas ir šie cilvēki?

- Kā jau teicu, šī padome sastāv no lobiju grupām, kas iemieso dzīvē to, ko viņi vēlas, un kontrolē kongresu un citus, tostarp masu informācijas līdzekļus un tā tālāk. Tā ir dažādu korporāciju alianse, kas darbojas ASV savās savtīgajās interesēs.

- Tramps nesen atzina, ka gribējis dot rīkojumu par jūsu likvidāciju, bet toreizējs Pentagona vadītājs Metiss viņu atrunājis. Vai jūs to zinājāt? Vai veikti kādi pasākumi?

- Slepkavības ir amerikāņu darba metode, modus operandi, viņi to dara gadu desmitiem. Visā pasaulē. Tas nav nekas jauns. Tāpēc jāņem vērā, ka tādi līdzīgi plāni pastāvēja dažādu iemeslu dēļ. Konflikta apstākļos Sīrijā esam spiesti sagaidīt tādus soļus no amerikāņiem. Viņi ir okupējuši mūsu zemi, viņi atbalsta teroristus. Tas ir sagaidāms. Pat ja mums nav informācijas, tam jābūt acīmredzamam.

- Atgriezīsimies pie situācijas Sīrijā. Vai jūs kandidēsiet prezidenta amatam 2021. gadā?

- Pagaidām pāragri par to runāt, priekšā vēl ir daži mēneši. Lēmumu šajā jautājumā es varu pieņemt nākamā gada sākumā.

- Interesanti. Jūs apsveicāt Aleksandru Lukašenko ar inaugurāciju Baltkrievijā. Varbūt jūs saskatāt līdzību starp Lielbritānijas un ASV izmantotajām politiskajām tehnoloģijām baltkrievu opozīcijas atbalstam un metodēm, ko piemēroja pret Sīriju informācijas karā?

- Es nosūtīju apsveikumu prezidentam Lukašenko, tas ir normāli. Kas attiecas uz Baltkrievijā notiekošo: neatkarīgi no abu valstu - Sīrijas un Baltkrievijas - līdzības vai atšķirībām, neatkarīgi no tā, vai valstī notiek reāls vai mākslīgi radīts konflikts, kamēr Rietumi nemainīs savu hegemonijas politiku, tie turpinās iejaukties lietās visā pasaulē. Ja jums valstī ir problēma, lai kāds būtu tās mērogs, Rietumi iejauksies. Ja tas ir iekšējs process, viņi to padarīs par starptautisku, tikai lai iejauktos un ielīstu jūsu darīšanās. Ja jums nav problēmu, viņi darīs visu iespējamo, lai to izveidotu un padarītu par starptautisku - lai iejauktos jūsu darīšanās. Tāda ir Rietumu politika.

Hmerimimas aviobāze
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Tāpēc runa nav par to, kas notiek Baltkrievijā. Jebkurā valstī - Sīrijā, Baltkrievijā, jūsu valstī - ir savas problēmas. Vai Rietumiem ir tiesības iejaukties vai ne? Lūk, tam mums jāpretojas.

Atgriezīsimies pie jūsu jautājuma. Jā, tā pati rīcība, tā pati stratēģija, tā pati taktika. Vienīgā atšķirība – izmantotie termini un virsraksti. Vienus virsrakstus tie izmanto Krievijai, citus – Venecuēlai, trešos – Sīrijai un tā tālāk. Tātad runa nav par Baltkrieviju, runa ir par Rietumu uzvedību un nākotnes stratēģiju, jo viņi domā, ka Krievijas, Ķīnas un citu spēku celšanās pasaulē tiem rada eksistenciālus draudus, un vienīgais veids, kā tiem varētu pretoties, ir radīt haosu visā pasaulē.

- Jūs jau minējāt koronavīrusu, tā sekas visai cilvēcei. Vai kāds no Sīrijas valdības ar to izslimojis? Varbūt jūs pats?

- Paldies Dievam, nē. Un es nedomāju, ka kāds no mūsu valdības bijis inficēts.

- Tas gan ir labi. Vai jūs vēlētos vakcinēties ar Krievijas vakcīnu?

- Protams, ka šajos apstākļos ikviens gribētu vakcinēties no šī bīstamā vīrusa. Kā noprotu, šī vakcīna vēl nav pieejama starptautiskajā tirgū, bet mēs grasāmies apspriest ar Krievijas varas iestādēm, kad to varētu piegādāt Sīrijai. Tas ir ļoti svarīgi.

- Jā, Krievija jau paziņoja, ka vakcīna var kļūt pieejama mūsu starptautiskajiem partneriem...

- Runāja, ka tā var būt pieejama novembrī.

- Vai jūs vēlaties pieprasīt Krievijas vakcīnas piegādi?

- Noteikti jā. Tagad tas ir nepieciešams.

- Kādā daudzumā?

- Tas atkarīgs no tā, kāds vakcīnas daudzums būs pieejams. Mums ir jāaprunājas arī ar Sīrijas veselības aprūpes institūcijām.

- Tātad jūs plānojat detalizētas sarunas ar Krievijas iestādēm?

- Protams. Noteikti. Visi Sīrijā interesējas par Krievijas vakcīnu un par to, kad tā būs pieejama.

- Vai Sīrija uzsāks tiesas procesu pret "Baltajām ķiverēm?" Vai, jūsuprāt, jābūt starptautiskai izmeklēšanai? Varbūt ar ANO atbalstu?

- Kad notiek noziegums, tiek tiesāts nevis nazis vai kāds cits ierocis, bet noziedznieks. Šajā gadījumā "Baltās ķiveres" ir tikai instruments, līdzeklis, ierocis, ko izmantoja terorisms. Tos izveidoja Lielbritānijas valdība, atbalstīja ASV un, protams, Francija un citas rietumvalstis, bet izmantoja Turcija. Visi šie režīmi ir "Balto Ķiveru" īstie aizbildņi, tāpēc tie būtu jāsauc pie atbildības pirms "Baltām ķiverēm".

- Bet varbūt attiecībā uz "Baltajām ķiverēm" tāpat ir jābūt konkrētiem soļiem? Vai tās joprojām turpina savu darbību?

Jā, protams, viņi ir noziedznieki. Par citu es pat nerunāju. Pirms "Baltajām ķiverēm" tā bija "An Nusra"*. Pieejami video ieraksti ar šiem noziedzniekiem, fotogrāfijas. Viņi jātiesā Sīrijā. Bet, kad jūs runājat par "Baltām ķiverēm", kā par organizāciju, tā tika izveidota Rietumos. Cilvēki tajā ir noziedznieki, bet "Baltās ķiveres" ir Rietumu institūts, ekstrēmistiskā teroristiskā organizācija uz "An Nusras"* pamata.

- Jūs sakāt, ka amerikāņu un turku armiju klātbūtne Sīrijā ir nelikumīga. Ko jūs darīsiet, lai to izbeigtu?

- Tā ir okupācija. Šajā situācijā mums ir jāizdara divas lietas: pirmkārt, ir jāatbrīvojas no iegansta, ko viņi izmanto okupācijai, proti, no teroristiem, šajā gadījumā – no "Islāma valsts"*. Lielākā daļa pasaules zina, ka ISIS* izveidoja un atbalsta amerikāņi, viņi dod uzdevumus, tāpat kā jebkuram citam amerikāņu spēkam. Jāatbrīvojas no šī iegansta, tāpēc teroristu iznīcināšana Sīrijā ir mūsu galvenā prioritāte.

- Ko jūs domājat par ASV un Sīrijas kurdu vienošanos par naftas ieguvi? Vai kaut ko darāt šajā kontekstā?

- Tā ir laupīšana, un vienīgais veids, kā to apturēt, ir atbrīvot mūsu teritorijas. Pretējā gadījumā, nekādi pasākumi nevarēs viņus apturēt, jo tie ir laupītāji. Jūs nevarat apturēt zagli, kamēr neiesēdināsiet viņu cietumā vai kaut kādā veidā neapturēsiet viņu, izolējot no tās teritorijas, kur viņš var laupīt. Tāpat jārīkojas ar šiem zagļiem. Tie ir jāpadzen no reģiona, tas ir vienīgais veids. Un Sīrijas valdībai ir jākontrolē katra Sīrijas daļa, lai situācija normalizētos.

- Un pēdējais jautājums. Vai ir kaut kas, ar ko jūs lepojaties? Ko jūs nožēlojat, domājot par to, kas izdarīts, kas - ne?

- Kara laikā?

- Jūsu prezidentūras laikā.

- Te jāredz atšķirība starp politiku un tās realizāciju. Runājot par politiku, jau no paša sākuma mēs teicām, ka grasāmies uzklausīt Sīrijas tautu, tāpēc 2012. gadā reformējām Konstitūciju.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Mēs teicām, ka cīnīsimies ar teroristiem un pēc desmit gadiem turpinām to darīt. Mēs teicām, ka mums jāsaglabā mūsu neatkarība – nacionālā neatkarība, un tas ir tas, par ko mēs cīnāmies, un mums ir jāveido savienība ar mūsu draugiem. Attiecībā uz šo politiku es domāju, ka mums bija taisnība. Runājot par neuzticību Rietumiem, mums bija taisnība daudzās frontēs.

Runājot par politikas īstenošanu, runa ir par taktiku, par daudzām lietām, par kurām var teikt, ka tās bija kļūdainas. Piemēram, vai bija pareizi izlīgšanas mēģinājumi? Es tā saku, jo dažos rajonos amnestētie cilvēki tomēr nedzīvo saskaņā ar likumu. Tātad jūs varat teikt, ka tas bija nepareizi, bet patiesībā izlīgums bija ļoti svarīgs solis. Es nedomāju, ka mēs esam kļūdījušies politikas ziņā. Taču realizācijā ir virkne kļūdu, dažreiz pat katru dienu.

- Prezidenta kungs, mūsu intervija tuvojas noslēgumam. Liels paldies par atklātību!

- Paldies! Paldies, ka atbraucāt uz Sīriju.

- Liels paldies jums.

 

*Teroristisks grupējums, kas aizliegts Krievijas Federācijā un dažās valstīs

46
Tagi:
Krievija, Sīrija, Bašars Asads
Pēc temata
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

0
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

0
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu