Rīgas mērs Dainis Turlais

Rīgas mērs 9. maijā ir gatavs atgādināt, ka Hitlers nebija iecerējis brīvu Latviju

62
(atjaunots 22:31 19.06.2019)
Jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais ekskluzīvā intervijā Sputnik Latvija paziņoja, ka cilvēki, kas lējuši asinis cīņā ar fašismu, ir pelnījuši, lai viņus atcerētos. Uzvaras piemineklim ir jāpaliek Pārdaugavā.

RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais intervijā Sputnik Latvija paskaidroja, kāpēc iebilst pret Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Politiķis pastāstīja, kāds būs 2020. gada 9. maijs Rīgā, ja viņš saglabās savu posteni – pirmais 9. maijs pēc Nila Ušakova aiziešanas, kurš ik gadus Uzvaras dienā nolika ziedus pie monumenta.

- Saeima ir atbalstīja petīciju par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. Kāda ir jūsu attieksme pret to?

- Būtu ļoti primitīvi, ja mēs visu ierobežotu ar pieminekli Pārdaugavā. Pastāv ne tikai 9. maija lomas vēsturiskā izpratne jau kopš padomju laikiem, bet arī emocionālie pārdzīvojumi, ir cilvēki, kuri pārdzīvojuši visas kara šausmas. Tas taču ir karš, nevis partiju batālijas par varu. Tas ir svarīgāk, daudz dziļāk.

Интервью с мэром Риги Дайнисом Турлайсом
© Sputnik / Sergey Melkonov
Intervija ar Rīgas mēru Daini Turlo

Esmu bijis trijos pasākumos, kas veltīti 1941. gada jūnija deportāciju upuru piemiņai, un domāju, ka nebūtu iespējams cilvēkiem, kuri nāca uz šiem pasākumiem, piedāvāt pulcēties 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa un priecāties. Taču ir vēsturiski fakti: cilvēki ziedoja dzīvības, lēja asinis, karoja pret fašismu. To darīja visas tautas, kas tolaik bija Padomju Savienības sastāvā, arī latvieši. starp citu, 201.latviešu divīziju, kas pirmo reizi PSRS tika veidota pēc nacionalitātes, pirmo Padomju Savienībā sāka dēvēt par 43. Gvardes latviešu divīziju. Es nevaru apgalvot, ka šī vēstures lappuse ir neinteresanta, neatbilst kaut kādai šodienas konjunktūrai, jo tā neuzskatu.

Jā, toreiz gāja kaujā ar saucienu "Par dzimteni, par Staļinu!" Taču šodien Pārdaugavā neviens neslavina Staļinu – tur piemin bojāgājušos, atceras pulka biedrus no vēl dzīvo vidus. Cik tad viņu ir palicis? Domāju, ka šie cilvēki ir pelnījuši, lai viņus atcerētos – tos, kuri cīnījās un gāja bojā, kas palika dzīvs, lai viņiem paustu cieņu.

Protams, pats piemineklis ir betona monuments. Kāds diskutēs par tā māksliniecisko vērtību. Es neesmu eksperts, nevaru par to spriest, taču uzskatu, ka piemineklim ir nozīme, lai cilvēki atcerētos, par ko ir runa, un paustu savu attieksmi pret notikumu, nevis pret akmeni. Runājot pat praktiskām lietām, pieminekļa likteni, jāsaka, ka tas nav Rīgas rokās – par to noslēgts starpvalstu līgums Latvijas un Krievijas starpā par pieminekļu statusu, kas regulē visus lēmumus.

- Kad jūs iecēla mēra postenī, daži eksperti rakstīja, ka 9. maija svinēšanas laiki pie Uzvaras pieminekļa ir beigušies ar Ušakova aiziešanu. Nebūs vairs tautas svētku, arī jūs tur nekad neesat bijis šajā dienā.

- Kāpēc tad tā? Es turp gāju, kad biju Latvijas armijas komandieris. Toreiz tur tāpat notika pasākumi, taču nebija tādas polarizācijas sabiedrībā. 16. martā pie Brīvības pieminekļa neviens nepulcējās. Neviens neaizliedza, taču šī diena netika svinēta, bet pasākumi 9. maijā Pārdaugavā bija vienmēr.

Мэр Риги Дайнис Турлайс
© Sputnik / Sergey Melkonov
Rīgas mērs Dainis Turlais

Diemžēl tauta Latvijā ir nokļuvusi starp tādiem vēsturiskajiem dzirnakmeņiem, ka es pats pazīstu lielu skaitu ģimeņu, kurās tēvs, dēls, brālis bija dažādās frontes pusēs. Tas, kas, teiksim, Maskavā šķiet pilnīgi nesaprotams: "Kā viņi sveicinās ar tiem, kuri cīnījās otrā pusē?", mums šķiet normāli. Ja mēs teiktu, ka visi, kas bija Latvijā 1941. gadā, vēlējās nokļūt Sarkanajā armijā, mēs melotu. Tieši tāpat, kā teik, ka pēc vāciešu okupācijas sākuma Latvijā, visi būtu gribējuši pakarot tajā pusē. Kā vienus ņēma vienā armijā, tā pārējos – otrā, bet pēc tam sūtīja kaujā. Protams, kāds varbūt arī pats gribēja karot tajā vai citā pusē. Tagad problēma ir cita: kā atzīt faktu, ka tā bija, pieņemt to un nenosodīt.

Pat globālā mērogā: ASV palīdzēja karot pret fašismu, taču nevajag aizmirst, ka prezidents Franklins Rūzvelts, uzstājoties Kongresā, teica, ka jāpaskatās, kā karš pavērsīsies. Ja Vācijai un tās sabiedrotajiem sekmēsies, un tā mēģinās iekarot visu Eiropu, Amerika palīdzētu Padomju Savienība, ja notiktu otrādi, ASV palīdzētu Vācijai. Tas taču ierakstīts Kongresa protokolos, tas nav izdomāts. Taču tāda ir lielā politika. Ko tad tagad – mēs nosodīsim tos, kuri frontē lēja asinis? Problēma ir tā, ka cilvēki Latvijā svārstās kopā ar politiskajām tendencēm. Grūti ir sevi pārvarēt un piedot viens otram.

- Pieņemsim, 20. jūnijā deputātu vairākums izteiks jums uzticību, un jūs paliksiet Rīgas mēra postenī. Kāds būs 9. maijs nākamgad?

- Es teikšu tā: mums, sabiedrībai ir jāatzīst, cik nozīmīgi ir godāt tos, kuri cīnījās pret fašismu. Tolaik tas bija svarīgs uzdevums, izdzīvošanas uzdevums. Daži tagad saka: "Ja mēs būtu bijuši tajā pusē, tas būtu pareizi." Taču es atgādināšu: neviens vēsturnieks nav Hitlera plānos atradis, ka viņa uzvaras gadījumā šajā vietā būtu Latvijas valsts. Arī tas ir jāpatur prātā, un tas ir jāstāsta.

Es saskāros ar dīvainu situāciju: maijā mani intervēja cilvēki, kuri absolvējuši sākumskolu, vidusskolu un augstskolu jau neatkarīgās Latvijas laikā. Viņi nespēja paskaidrot, kāpēc vieni saka – Lielais Tēvijas karš, bet citi – Otrais pasaules karš, nezināja, kāda ir starpība, kad karš vispār sākās. Ko tad lai saka par vēl jaunāku paaudzi, kas viņiem ir galvās? Varbūt par to vajadzētu runāt vairāk, skaidrot, izglītot, nevis karot ar pieminekļiem. Tas būtu drosmīgāk un godīgāk. Taču negarantē deputāta vietu nākamā sasaukuma vēlēšanās.

62
Pēc temata
Krievijas vēstniecību plānots uzaicināt Saeimas debatēs par Uzvaras pieminekļa likteni
Mitrofanovs: pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvju noskaņojums ir visnotaļ apņēmīgs
"Latvietis pie Uzvaras pieminekļa": Pēteris Apinis par to, ko pārdzīvoja 9. maijā
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar
Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

451
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

451
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

304
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

304
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā