Rīgas mērs Dainis Turlais

Rīgas mērs 9. maijā ir gatavs atgādināt, ka Hitlers nebija iecerējis brīvu Latviju

64
(atjaunots 22:31 19.06.2019)
Jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais ekskluzīvā intervijā Sputnik Latvija paziņoja, ka cilvēki, kas lējuši asinis cīņā ar fašismu, ir pelnījuši, lai viņus atcerētos. Uzvaras piemineklim ir jāpaliek Pārdaugavā.

RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais intervijā Sputnik Latvija paskaidroja, kāpēc iebilst pret Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Politiķis pastāstīja, kāds būs 2020. gada 9. maijs Rīgā, ja viņš saglabās savu posteni – pirmais 9. maijs pēc Nila Ušakova aiziešanas, kurš ik gadus Uzvaras dienā nolika ziedus pie monumenta.

- Saeima ir atbalstīja petīciju par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. Kāda ir jūsu attieksme pret to?

- Būtu ļoti primitīvi, ja mēs visu ierobežotu ar pieminekli Pārdaugavā. Pastāv ne tikai 9. maija lomas vēsturiskā izpratne jau kopš padomju laikiem, bet arī emocionālie pārdzīvojumi, ir cilvēki, kuri pārdzīvojuši visas kara šausmas. Tas taču ir karš, nevis partiju batālijas par varu. Tas ir svarīgāk, daudz dziļāk.

Интервью с мэром Риги Дайнисом Турлайсом
© Sputnik / Sergey Melkonov
Intervija ar Rīgas mēru Daini Turlo

Esmu bijis trijos pasākumos, kas veltīti 1941. gada jūnija deportāciju upuru piemiņai, un domāju, ka nebūtu iespējams cilvēkiem, kuri nāca uz šiem pasākumiem, piedāvāt pulcēties 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa un priecāties. Taču ir vēsturiski fakti: cilvēki ziedoja dzīvības, lēja asinis, karoja pret fašismu. To darīja visas tautas, kas tolaik bija Padomju Savienības sastāvā, arī latvieši. starp citu, 201.latviešu divīziju, kas pirmo reizi PSRS tika veidota pēc nacionalitātes, pirmo Padomju Savienībā sāka dēvēt par 43. Gvardes latviešu divīziju. Es nevaru apgalvot, ka šī vēstures lappuse ir neinteresanta, neatbilst kaut kādai šodienas konjunktūrai, jo tā neuzskatu.

Jā, toreiz gāja kaujā ar saucienu "Par dzimteni, par Staļinu!" Taču šodien Pārdaugavā neviens neslavina Staļinu – tur piemin bojāgājušos, atceras pulka biedrus no vēl dzīvo vidus. Cik tad viņu ir palicis? Domāju, ka šie cilvēki ir pelnījuši, lai viņus atcerētos – tos, kuri cīnījās un gāja bojā, kas palika dzīvs, lai viņiem paustu cieņu.

Protams, pats piemineklis ir betona monuments. Kāds diskutēs par tā māksliniecisko vērtību. Es neesmu eksperts, nevaru par to spriest, taču uzskatu, ka piemineklim ir nozīme, lai cilvēki atcerētos, par ko ir runa, un paustu savu attieksmi pret notikumu, nevis pret akmeni. Runājot pat praktiskām lietām, pieminekļa likteni, jāsaka, ka tas nav Rīgas rokās – par to noslēgts starpvalstu līgums Latvijas un Krievijas starpā par pieminekļu statusu, kas regulē visus lēmumus.

- Kad jūs iecēla mēra postenī, daži eksperti rakstīja, ka 9. maija svinēšanas laiki pie Uzvaras pieminekļa ir beigušies ar Ušakova aiziešanu. Nebūs vairs tautas svētku, arī jūs tur nekad neesat bijis šajā dienā.

- Kāpēc tad tā? Es turp gāju, kad biju Latvijas armijas komandieris. Toreiz tur tāpat notika pasākumi, taču nebija tādas polarizācijas sabiedrībā. 16. martā pie Brīvības pieminekļa neviens nepulcējās. Neviens neaizliedza, taču šī diena netika svinēta, bet pasākumi 9. maijā Pārdaugavā bija vienmēr.

Мэр Риги Дайнис Турлайс
© Sputnik / Sergey Melkonov
Rīgas mērs Dainis Turlais

Diemžēl tauta Latvijā ir nokļuvusi starp tādiem vēsturiskajiem dzirnakmeņiem, ka es pats pazīstu lielu skaitu ģimeņu, kurās tēvs, dēls, brālis bija dažādās frontes pusēs. Tas, kas, teiksim, Maskavā šķiet pilnīgi nesaprotams: "Kā viņi sveicinās ar tiem, kuri cīnījās otrā pusē?", mums šķiet normāli. Ja mēs teiktu, ka visi, kas bija Latvijā 1941. gadā, vēlējās nokļūt Sarkanajā armijā, mēs melotu. Tieši tāpat, kā teik, ka pēc vāciešu okupācijas sākuma Latvijā, visi būtu gribējuši pakarot tajā pusē. Kā vienus ņēma vienā armijā, tā pārējos – otrā, bet pēc tam sūtīja kaujā. Protams, kāds varbūt arī pats gribēja karot tajā vai citā pusē. Tagad problēma ir cita: kā atzīt faktu, ka tā bija, pieņemt to un nenosodīt.

Pat globālā mērogā: ASV palīdzēja karot pret fašismu, taču nevajag aizmirst, ka prezidents Franklins Rūzvelts, uzstājoties Kongresā, teica, ka jāpaskatās, kā karš pavērsīsies. Ja Vācijai un tās sabiedrotajiem sekmēsies, un tā mēģinās iekarot visu Eiropu, Amerika palīdzētu Padomju Savienība, ja notiktu otrādi, ASV palīdzētu Vācijai. Tas taču ierakstīts Kongresa protokolos, tas nav izdomāts. Taču tāda ir lielā politika. Ko tad tagad – mēs nosodīsim tos, kuri frontē lēja asinis? Problēma ir tā, ka cilvēki Latvijā svārstās kopā ar politiskajām tendencēm. Grūti ir sevi pārvarēt un piedot viens otram.

- Pieņemsim, 20. jūnijā deputātu vairākums izteiks jums uzticību, un jūs paliksiet Rīgas mēra postenī. Kāds būs 9. maijs nākamgad?

- Es teikšu tā: mums, sabiedrībai ir jāatzīst, cik nozīmīgi ir godāt tos, kuri cīnījās pret fašismu. Tolaik tas bija svarīgs uzdevums, izdzīvošanas uzdevums. Daži tagad saka: "Ja mēs būtu bijuši tajā pusē, tas būtu pareizi." Taču es atgādināšu: neviens vēsturnieks nav Hitlera plānos atradis, ka viņa uzvaras gadījumā šajā vietā būtu Latvijas valsts. Arī tas ir jāpatur prātā, un tas ir jāstāsta.

Es saskāros ar dīvainu situāciju: maijā mani intervēja cilvēki, kuri absolvējuši sākumskolu, vidusskolu un augstskolu jau neatkarīgās Latvijas laikā. Viņi nespēja paskaidrot, kāpēc vieni saka – Lielais Tēvijas karš, bet citi – Otrais pasaules karš, nezināja, kāda ir starpība, kad karš vispār sākās. Ko tad lai saka par vēl jaunāku paaudzi, kas viņiem ir galvās? Varbūt par to vajadzētu runāt vairāk, skaidrot, izglītot, nevis karot ar pieminekļiem. Tas būtu drosmīgāk un godīgāk. Taču negarantē deputāta vietu nākamā sasaukuma vēlēšanās.

64
Pēc temata
Krievijas vēstniecību plānots uzaicināt Saeimas debatēs par Uzvaras pieminekļa likteni
Mitrofanovs: pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvju noskaņojums ir visnotaļ apņēmīgs
"Latvietis pie Uzvaras pieminekļa": Pēteris Apinis par to, ko pārdzīvoja 9. maijā
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar
KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins

Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē

33
(atjaunots 11:37 18.09.2020)
Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru un civiliedzīvotāju godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē.

Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Kāpēc bija vajadzīga atsevišķa nodaļa, kādas grūtības rodas tamlīdzīgu lietu izmeklēšanā, kādām jābūt izmeklētāju zināšanām un kāpēc Krievijas pienākums ir reaģēt uz karavīru slavas simbolu zaimošanu ārvalstīs? Par to intervijā RIA Novosti pastāstīja Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins.

— Aleksandr Ivanovič, nesen Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Ziņa raisīja plašu diskusiju medijos un sociālajos tīklos. Pastāstiet, kāda bija nepieciešamība radīt tādu nodaļu?

— Kā zināms, Nirnbergas kara tribunāla spriedums bija svarīgākais posms Otrā pasaules kara cēloņu vērtējumā. Visiem ir jāpatur prātā, ka par Otrā pasaules kara sākšanu atbildīgo nacistisko noziedznieku darbības tika atzītas par noziedzīgām. Tomēr šodien, tagadējā informācijas kara apstākļos aug mēģinājumu skaits reabilitēt nacismu gan mūsu valstī, gan arī ārvalstīs. Tāpat mēs vērojam nepatiesu mūsu valsts lomas vērtējumu uzvarā pār fašismu. Lai atjaunotu taisnīgumu, vajag aktīvāk pretoties tādām parādībām. Turklāt mūsu sabiedrības vēlme godāt Tēvijas aizstāvju piemiņu un aizsargāt vēsturisko patiesību ir iekļauta likumā un tagad nostiprināta arī Krievijas Federācijas Konstitūcijā.

— Kā tagad tiek sodīti tamlīdzīgi nodarījumi?

— Krievijas Kriminālkodeksa pants par nacisma reabilitāciju (KF KK 354.1. pants) jau tiek attiecināts uz tiem, kuri cenšas izplatīt nacistisko simboliku un fašisma ideoloģiju. Jaunākie piemēri – mūsu reakcija par notikumiem tiešsaistē organizētās akcijas "Nemirstīgais pulks" gaitā: vairāku Krievijas subjektu iedzīvotāji publicēja tīmekļa vietnē nacistu un Dzimtenes nodevēju fotogrāfijas. Daļa krimināllietu ir noslēguma stadijā, vairāki to figuranti stājušies tiesas priekšā, un viens no viņiem, Permas iedzīvotājs Daņiils Simanovs, jau notiesāts, viņam piespriesti 200 stundu piespiedu darbi. Domāju, tiesas piespriestie sodi pilnībā atbilst nozieguma radītajam apdraudējumam, par to liecina arī spriedums Simanovam. Tāpēc atsevišķi izteikumi, kas šīs krimināllikuma normas pielietojumu pielīdzina koncentrācijas nometnēm rada tikai neizpratni.

— Kas šādu noziegumu izmeklēšanā sagādā grūtības?

— No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nozieguma sastāvā viss ir skaidrs. Taču tā gluži nav, aiz vienkāršības slēpjas sava specifika. Noskaidrojot nozieguma apstākļus, tiek ne tikai konstatēta konkrētā izteikuma neatbilstība vēsturiskajiem notikumiem. Pats galvenais: jānoskaidro personas motīvi un prettiesiskā nodarījuma mērķtiecība, kā arī nozieguma sastāva objektivitāte, kas šajā gadījumā var izpausties tīši nepatiesu ziņu izplatīšanā par PSRS darbībām.

Šajā sakarā dažas iepriekšējās izmeklēšanas īpatnības atbilstoši pantam par nacisma realizāciju, tā specifika, kā arī iegūtā izmeklēšanas pieredze liecināja, ka nepieciešams veidot īpašu nodaļu Izmeklēšanas komitejas struktūrā. Pie tam atsevišķu izmeklējamo faktu starptautiskais raksturs arī prasa īpašu iemaņu un zināšanu koncentrāciju, it īpaši ņemot vērā to, ka problemātikas aktualitāte diemžēl progresē.

— Tomēr var gadīties arī nopietnāki noziegumi, kas prasa dziļu vēstures analīzi? Vai jūsu darbinieki varēs izmeklēt arī tos?

— Jaunajā nodaļā strādās Izmeklēšanas komitejas izmeklētāji, kam jau ir tādu noziegumu izmeklēšanas pieredze. Tie ir darbinieki, kas cita starpā ieguvuši plašas zināšanas ne tikai tieslietās, starptautisko tiesību jomā, bet arī vēsturē. Viņi ir analizējuši lielu skaitu kara un pirmskara perioda arhīva dokumentu, izmeklējot citas krimināllietas par nacistu noziegumiem, nepieciešamības gadījumā izmantojot zinātnieku atbalstu.

Vienlaikus tādās lietās nodrošinām nepieciešamās tiesu ekspertīzes, tostarp arī vēsturiskās. Īpaša uzmanība tiek veltīta leksisko konstrukciju vērtējumam par pasaules līmenī fiksētiem un atzītiem vēsturiskajiem faktiem. Viss šī darba apjoms veltīts nozieguma kvalificējošo pazīmju noteikšanai, bez kurām nav iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Izmeklētājs cita starpā ņem vērā spēkā esošās starptautisko tiesību normas, kuru pamatā ir Nirnbergas kara tribunāla lēmums. protams, darbs šajā virzienā nekādi nevar ietekmēt pilsoņu zinātniski vēsturisko darbību. Viena lieta ir glorificēt nacistus, atzinīgi vērtēt viņu noziegumus pret cilvēci, zaimot mūsu tautas atmiņu – tas ir krimināli sodāms, un pavisam cita – zinātniskās darbības īstenošana.

Līdztekus noziegumu izmeklēšanai jaunā nodaļa pildīs koordinācijas centra lomu, sniedzot metodiski analītisko palīdzību reģionālajām izmeklēšanas iestādēm krimināllietu izmeklēšanā. Turklāt tiks apkopota izmeklētāju pieredze šajā darbības jomā un nodrošināta tiesiskā pieeja tamlīdzīgu faktu vērtējumam. Uzsvēršu: līdz ar šo darba virzienu mūsu prioritātes, kas saistītas ar citu noziegumu izmeklēšanu, joprojām ir uzmanības centrā.

— Vai citās valstīs pastāv kriminālvajāšana par tādiem noziegumiem vai saistītiem ar nacistiskās ideoloģijas izplatīšanu?

— Vācijas Kriminālkodeksā paredzēta atbildība par antikonstitucionālu organizāciju propagandisko materiālu izplatīšanu, pie tam kvalificējošā pazīme nosaka īpašu atbildību par materiālu izplatīšanu, "kuru saturs saistīts ar nacionālsociālisma ideoloģiju". Izraēlā pastāv kriminālatbildība par Holokausta noliegšanu. Baltkrievijas Republikā arī pastāv kriminālatbildība par nacisma reabilitāciju. Starp citu, patlaban veidojam sadarbību ar Vācijas zemju tieslietu pārvalžu centrālo resoru Ludvigsburgā. Neapšaubāmi sadarbība stimulēs tamlīdzīgu noziegumu izmeklēšanu.

Vienlaikus mēs redzam, kā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiek atbalstītas Nirnbergas tribunālā par noziedzīgām atzīto SS vienību bijušo locekļu organizācijas. Ukrainā skolēnus ved nolikt ziedus pie civiliedzīvotāju masu slepkavībās vainīgu nacistu kapiem, padara par varoņiem cilvēkus, kuri sadarbojās ar hitlerisko Vāciju. Paceļ galvas revanšisti un neonacisti Eiropā. Viņi aktivizējas Austrijā, Itālijā, Spānijā. Pagaidām tādas parādības, acīmredzot, nebiedē šo valstu valdības, taču nākotnē tās var negatīvi ietekmēt sabiedrisko apziņu.

— Vai notikumi citās valstīs skar Krieviju?

— Nacisma reabilitācijas mēģinājumi un Krievijas karavīru slavas simbolu nozaimošana tiek fiksēti arī citās valstīs. Spēkā esošā likumdošana uzliek mums pienākumu reaģēt uz tādiem noziegumiem. Izmeklēšanas komiteja turpina izmeklēt krimināllietu pret Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta priekšsēdētāju Vladimiru Vjatroviču. Viņš tiek turēts aizdomās par sistemātisku faktu noliegšanu, ko fiksējis Starptautiskais kara tribunāls – viņš noliedz, ka SS divīzijas "Galičina" karavīri bija informēti par to, ka SS spēki pastrādāja kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, vai to, ka divīzija piederēja pie SS spēkiem.

Notiek iepriekšēja izmeklēšana pret Latvijas Republikas pilsoni SS Latviešu leģiona veterānu Visvaldi Lāci. Noskaidrots, ka 2017. gada novembrī Rīgā tika izdota viņa grāmata "Latviešu leģions patiesības gaismā", kuras tekstā Lācis atzinīgi novērtēja SS Latviešu leģiona policijas bataljonu pastrādātos kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, 2020. gada aprīlī V.Lācis ir miris, tomēr krimināllietas pārtraukšana sakarā ar figuranta nāvi iespējama tikai ar tuvu radinieku piekrišanu, tas ir, bez reabilitējoša pamata. Tāpēc krimināllietas izmeklēšana turpinās.

Šogad tika ierosināta un tiek izmeklēta krimināllieta par Padomju Savienības Maršalam Ivanam Koņevam veltītā pieminekļa – Krievijas karavīru slavas simbola – nojaukšanu Čehijas Republikā.

Pavisam nesen fiksēt vēl viens zaimošanas fakts Žiežmaru pilsētā Lietuvā pret Sarkanās armijas karavīriem veltīto pieminekli kapos netālu no pilsētas atbrīvošanas cīņās bojā gājušo sarkanarmiešu brāļu kapa. Neapšaubāmi, šie apstākļi izraisīja Krievijas IK izmeklētāju reakciju – patlaban tiek veikta fakta procesuālā pārbaude.

— Ko jūs vēlaties panākt?

— Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru-atbrīvotāju un civiliedzīvotāju, nacistu upuru godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē. Pie tam nesen esam izveidojuši Izmeklēšanas komitejas Meklējumu un arhīvu darba koordinācijas štābu, kurā strādā citu resoru un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Krievijas IK centrālā aparāta nodaļu un izmeklēšanas iestāžu vadītāji un darbinieki, kuru teritorijā ieplānoti arhīva, vēsturisko izlūkošanas un meklējumu darbi projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros.

Mēģinājumi uzvelt vienlīdzīgu atbildību par kara kurināšanu nacistiskajiem noziedzniekiem un antihitleriskās koalīcijas valstīm, attaisnot nacistiskos noziedzniekus un viņu līdzskrējējus nozīmē ne tikai vēstures falsifikāciju. Tie ir nelikumīgi un amorāli, tie zaimo to cilvēku piemiņu, kuri atbrīvoja pasauli no nepārprotama un juridiski fiksēta ļaunuma. Tāpēc mūsu pienākums ir nepieļaut vēsturiskās patiesības izkropļošanu, cita starpā – arī ar tiesiskiem pasākumiem.

33
Tagi:
falsifikācija, nacisma glorifikācija, Krievija, Vēsture
Pēc temata
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam
Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē
Čehija atteikusies atdot Krievijai maršala Koņeva pieminekli
Aleksandrs Lukašenko

Lukašenko par protestiem, automāta nēsāšanu un pirmstermiņa vēlēšanām

78
(atjaunots 09:50 09.09.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā. Viņš apsprieda protestus, varasiestāžu metodes, grozījumus Konstitūcijā un iespējamās ārkārtas vēlēšanas, integrāciju ar Krieviju un vizīti Maskavā.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka iespējams, "mazliet aizsēdējies" savā postenī, taču uzskata, ka patlaban tikai viņš var aizsargāt baltkrievus. Valsts vadītājs pieļāva ārkārtas prezidenta vēlēšanu iespēju pēc konstitucionālās reformas, vēsta RIA Novosti.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā, Neatkarības pilī. Intervijā piedalījās telekanāla Russia Today galvenā redaktore Margarita Simoņana. "Pervij kanal" korespondents Antons Verņickis, telekanāla "Rossija 1" korespondents Jevgeņijs Rožkovs, radiostacijas "Govorit Moskva" galvenais redaktors Romāns Babajans. Sarunas pilnā versija tiks sniegta vēlāk, pagaidām žurnālisti publicējuši intervijas fragmentus.

Iespējamas ārkārtas vēlēšanas

Intervijas gaitā Lukašenko atzina, ka, iespējams, pārāk ilgi strādā savā postenī, tomēr viņš ir pārliecināts, ka nes labumu baltkrievu tautai.

"Jā, iespējams, esmu mazliet aizsēdējies, iespējams, mani rāda ne tikai pa televizoru, bet arī pa gludekli un tējkannu. Jā. Tomēr tagad patiesībā tikai es varu aizstāvēt baltkrievus," prezidenta teikto citēja žurnālists Jevgeņijs Rožkovs.

Pēc Lukašenko vārdiem, pēc konstitucionālās reformas iespējamas ārkārtas prezidenta vēlēšanas.

"Mēs esam gatavi īstenot Konstitūcijas reformu, pēc tam es pieļauju ārkārtas prezidenta vēlēšanas," fragmentu no intervijas savā Telegram kanālā publicēja Romāns Babajans.

Pie tam Lukašenko piezīmēja, ka prezidenta posteni tāpat vien nepametīs. 

"Ceturtdaļgadsimtu esmu iekārtojis Baltkrieviju. Tāpat vien es to visu nepametīšu. Turklāt, ja es aiziešu, manus piekritējus sāks slepkavot!" Baltkrievijas līderi citēja Romāns Babajans.

Kas vada protestus un kāds ir viņu mērķis

Jautāts par mītiņiem, kas noritējuši valstī pēc vēlēšanām, Lukašenko norādīja, ka ar protestiem saistīti amerikāņi, kas strādā caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli.

"Mēs pavaicājām, kas ir ieinteresēts, no kuras puses, pēc būtības, viņš gaidīja un gaida viltību. No vienas puses, protams, pēc viņa vārdiem, tie ir ārēji iemesli. Viņš uzskata, ka ar visu saistīti amerikāņi, un viņi rīkojas caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli. Es pavaicāju: "Vai patiešām neapmierinātības iemesls ir tikai ārēji iemesli?" Viņš teica, ka ne, ir arī iekšēji iemesli... Otrs, iekšējais  iemesls, pēc viņa domām, ir tas, ka Baltkrievijā izaugušas divas jaunas paaudzes un izveidojusies neliela "buržujiņu", kā viņš teica, klase, un tas patiešām radījis neapmierinātību, viņi vēlas varu," Lukašenko teikto citēja Rožkovs.

Baltkrievijas līderis atzina, ka tīri cilvēcīgi jūt aizvainojumu protestu dēļ, tomēr viņš saprot, ka daži jau vienkārši aizmirsuši, kāda bija situācija Baltkrievijā pirms 20 gadiem.

"Cilvēciski biju ļoti aizvainots, taču saprotu, ka daļa cilvēku, kuri tagad protestē, vienkārši nezina, kāda bija mūsu Baltkrievija pirms 20 gadiem, bet daļa to aizmirsusi!" Lukašenko teikto publicēja Babajans.

Baltkrievijas līderis uzskata, ka valstī notiekošo protestu organizatoru patiesais mērķis ir Krievija.

"Jums ir skaidri jāsaprot, ka tiem, kas to visu dara, esam vajadzīgi nevis mēs, bet gan jūs," teica prezidents.

Sarunā ar žurnālistiem Lukašenko pastāstīja, ka ieplānojis drīz apmeklēt Maskavu. "Tuvākajā laikā ieradīšos Maskavā," Lukašenko citēja Babajans.

Viņš piezīmēja, ka Minska ir gatava turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms jāpanāk, lai sāktu darbu visi institūti Sabiedrotās valsts ietvaros.

"Mēs esam gatavi turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms vajag, lai reāli sāktu darboties visi institūti un Sabiedrotās valsts ietvaros jau esošie projekti," konstatēja Baltkrievijas līderis.

Varasiestāžu darbinieku metodes

Komentējot likumsargu metodes protesta akciju laikā, prezidents atzina, ka dažviet tur bija "par traku", un incidenti tiks noskaidroti.

"Par piekaušanām, protams, arī jautājām, kas tas bija, un citu starpā piekāva arī žurnālistus. Viņš teica, ka tās bija pirmās karstās tā brīža emocijas. Omoniešiem te pārmest nevar, viņaprāt, viņi aizsargāja savu valsti no blickrīga un patiešām tobrīd nosargāja valsti. Tas ir viņa patiesais viedoklis," teica Rožkovs.

Savu parādīšanos Minskā ar automātu rokās Lukašenko pamatoja ar gatavību aizsargāt valsti līdz galam. "Mana parādīšanās ar automātu nozīmēja tikai vienu – es nekur neesmu aizbēdzis un esmu gatavs aizstāvēt savu valsti līdz galam," Baltkrievijas prezidentu citēja Romāns Babajans.

Koļesņikovas aizturēšana

Tāpat žurnālisti uzdeva Baltkrievijas prezidentam jautājumam par viena opozīcijas līdera – Marijas Koļesņikovas – aizturēšanu. Lukašenko norādīja, ka viņa aizturēta par valsts robežas šķērsošanas pārkāpumiem.

"Aleksandrs Lukašenko teica, ka ir informēts par situāciju. Viņa patiešām gribēja bēgt, kā viņš teica, uz Ukrainu, jo viņai tur it kā esot māsa. Un viņš, kā robežsargs, uzskata, ka viņa aizturēta pamatoti," atzīmēja Jevgeņijs Rožkovs.

Viņš pastāstīja, ka informāciju par incidentu pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas Lukašenko saņēmis no specdienestiem un robežsargiem. "Pēc viņa vārdiem, saskaņā ar robežsargu teikto, patiešām viņi centušies šķērsot robežu. Un mašīna ar Koļesņikovu un diviem viņas līdzgaitniekiem (Ivanu Kravcovu un Antonu Rodņenkovu – red.) zonā starp Baltkrievijas robežu un Ukrainas robežu. Patiešām, pēc viņa vārdiem, viņam ziņojuši, ka Koļesņikovu izmetuši no mašīnas un aizbēguši," teica Rožkovs.

Lukašenko pastāstīja, ka Baltkrievija "lūdz Ukrainai atgriezt" opozicionārus Kravcovu un Rodņenkovu, kam izdevies šķērsot abu valstu robežas, piebilda žurnālists.

Tāpat Baltkrievijas prezidents sarunā konstatēja, ka opozīcijas koordinācijas padome – tā nav nekāda opozīcija, un viņš neplāno dialogu ar to.

"Es nerunāšu ar opozīcijas koordinācijas padomi, jo nezinu, kas ir šie cilvēki. Tā nav nekāda opozīcija. Visi viņu ieteikumi nozīmē katastrofu Baltkrievijai un baltkrievu tautai. Viņi grib saraut visus mūsu sakarus ar brālīgo Krieviju, grib, lai pie mums būtu maksas izglītība un medicīna," sašutis atklāja Lukašenko.

Romāns Babajans pastāstīja lasītājiem, ka, pēc Lukašenko izteikumiem, opozicionāri vēlas iznīcināt visus ražošanas uzņēmumus valstī un atstāt bez darba to darbiniekus.

78
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Lavrovs: Lietuva pārkāpusi visas robežas centienos sakaitēt situāciju Baltkrievijā
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku
Baltkrievija pati tiks galā: Lavrovs aicināja Baltijas valstis neiejaukties
Saskaņa

"Saskaņas" frakcija Saeimā kļuvusi par vēl vienu deputātu mazāka

0
(atjaunots 13:26 21.09.2020)
Iepriekš Evija Papule balsoja pret deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanu no "Saskaņas".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Evija Papule pamet "Saskaņas" frakciju Saeimā un strādās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte, paziņoja viņa savā Facebook lapā.

Pēc Papules sacītā, viņa balotējās "Saskaņas" saraksta sastāvā, jo viņai bijusi virkne mērķu, kurus viņa vēlējās sasniegt sabiedrības integrācijas jomā. Tomēr valdošajā koalīcijā noraidīja visus viņas piedāvājumus, jo tie nāca no "Saskaņas" pārstāves.

Patlaban, pēc Papules domām, "Saskaņa" atrodas transformācijas procesā, kurš prasīs daudz enerģijas. Viņa paziņoja, ka nepiedalīsies tajā, jo nav partijas locekle, un novirzīs savu enerģiju likumu izstrādei.

Atgādināsim, ka pagājušajā nedēļā partijas "Saskaņa" Rīga nodaļa pieņēma lēmumu izslēgt no partijas par kārtības ruļļa pārkāpumiem divus Saeimas deputātus – Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Papule balsoja pret šo lēmumu.

Iepriekš Švecova pastāstīja Sputnik Latvija, ka ilgi centusies aktivizēt ēnu kabineta darbu "Saskaņas" Saeimas frakcijā, un faktiski ar šo darbu nodarbojās trīs cilvēki – viņa, Dombrovskis un Papule. Dažkārt viņiem piebiedrojās Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītāja Inga Goldberga.

Papule, vairākus gadus bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore, tika iekļauta "Saskaņas" vēlēšanu sarakstā 2018. gadā, turklāt toreizējais partijas vadītājs Nils Ušakovs paziņoja, ka vēlētos viņu redzēt izglītības un zinātnes ministres amatā nākošajā valdībā.

Pēc Dombrovska un Švecovas izslēgšanas "Saskaņa" paziņoja, ka grasās konsolidēties un ieviest stingru disciplīnu Saeimas frakcijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova paziņoja, ka turpmāk Saeimas frakcijā ne ar vienu vairs neauklēsies.

"Pašlaik partijas valdes un partijas frakcijas nostāja ir tāda, ka mēs vēlamies strādāt ļoti monolīti, solidāri, vairs nepieļaut atšķirības balsojumos. Un frakcijas disciplīna no šīs dienas būs ļoti un ļoti stingra," sacīja viņa.

0
Tagi:
Saskaņa, Saeima
Pēc temata
Rajevskis par "Saskaņas" krīzi: cilvēkiem apnicis balsot par mūžīgo opozīciju
Dombrovskis pastāstīja, kad pametīs "Saskaņu" un kā pārvarēt Latvijas atpalicību
Staķis pastāstīja, kad tiks parakstīti dokumenti par Rīgas domes koalīcijas sadarbību
"Slavu izslēdza par muļķību": Ušakovs par Dombrovska izslēgšanu no "Saskaņas"