Rīgas mērs Dainis Turlais

Rīgas mērs 9. maijā ir gatavs atgādināt, ka Hitlers nebija iecerējis brīvu Latviju

64
(atjaunots 22:31 19.06.2019)
Jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais ekskluzīvā intervijā Sputnik Latvija paziņoja, ka cilvēki, kas lējuši asinis cīņā ar fašismu, ir pelnījuši, lai viņus atcerētos. Uzvaras piemineklim ir jāpaliek Pārdaugavā.

RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Jaunais Rīgas mērs Dainis Turlais intervijā Sputnik Latvija paskaidroja, kāpēc iebilst pret Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Politiķis pastāstīja, kāds būs 2020. gada 9. maijs Rīgā, ja viņš saglabās savu posteni – pirmais 9. maijs pēc Nila Ušakova aiziešanas, kurš ik gadus Uzvaras dienā nolika ziedus pie monumenta.

- Saeima ir atbalstīja petīciju par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. Kāda ir jūsu attieksme pret to?

- Būtu ļoti primitīvi, ja mēs visu ierobežotu ar pieminekli Pārdaugavā. Pastāv ne tikai 9. maija lomas vēsturiskā izpratne jau kopš padomju laikiem, bet arī emocionālie pārdzīvojumi, ir cilvēki, kuri pārdzīvojuši visas kara šausmas. Tas taču ir karš, nevis partiju batālijas par varu. Tas ir svarīgāk, daudz dziļāk.

Интервью с мэром Риги Дайнисом Турлайсом
© Sputnik / Sergey Melkonov
Intervija ar Rīgas mēru Daini Turlo

Esmu bijis trijos pasākumos, kas veltīti 1941. gada jūnija deportāciju upuru piemiņai, un domāju, ka nebūtu iespējams cilvēkiem, kuri nāca uz šiem pasākumiem, piedāvāt pulcēties 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa un priecāties. Taču ir vēsturiski fakti: cilvēki ziedoja dzīvības, lēja asinis, karoja pret fašismu. To darīja visas tautas, kas tolaik bija Padomju Savienības sastāvā, arī latvieši. starp citu, 201.latviešu divīziju, kas pirmo reizi PSRS tika veidota pēc nacionalitātes, pirmo Padomju Savienībā sāka dēvēt par 43. Gvardes latviešu divīziju. Es nevaru apgalvot, ka šī vēstures lappuse ir neinteresanta, neatbilst kaut kādai šodienas konjunktūrai, jo tā neuzskatu.

Jā, toreiz gāja kaujā ar saucienu "Par dzimteni, par Staļinu!" Taču šodien Pārdaugavā neviens neslavina Staļinu – tur piemin bojāgājušos, atceras pulka biedrus no vēl dzīvo vidus. Cik tad viņu ir palicis? Domāju, ka šie cilvēki ir pelnījuši, lai viņus atcerētos – tos, kuri cīnījās un gāja bojā, kas palika dzīvs, lai viņiem paustu cieņu.

Protams, pats piemineklis ir betona monuments. Kāds diskutēs par tā māksliniecisko vērtību. Es neesmu eksperts, nevaru par to spriest, taču uzskatu, ka piemineklim ir nozīme, lai cilvēki atcerētos, par ko ir runa, un paustu savu attieksmi pret notikumu, nevis pret akmeni. Runājot pat praktiskām lietām, pieminekļa likteni, jāsaka, ka tas nav Rīgas rokās – par to noslēgts starpvalstu līgums Latvijas un Krievijas starpā par pieminekļu statusu, kas regulē visus lēmumus.

- Kad jūs iecēla mēra postenī, daži eksperti rakstīja, ka 9. maija svinēšanas laiki pie Uzvaras pieminekļa ir beigušies ar Ušakova aiziešanu. Nebūs vairs tautas svētku, arī jūs tur nekad neesat bijis šajā dienā.

- Kāpēc tad tā? Es turp gāju, kad biju Latvijas armijas komandieris. Toreiz tur tāpat notika pasākumi, taču nebija tādas polarizācijas sabiedrībā. 16. martā pie Brīvības pieminekļa neviens nepulcējās. Neviens neaizliedza, taču šī diena netika svinēta, bet pasākumi 9. maijā Pārdaugavā bija vienmēr.

Мэр Риги Дайнис Турлайс
© Sputnik / Sergey Melkonov
Rīgas mērs Dainis Turlais

Diemžēl tauta Latvijā ir nokļuvusi starp tādiem vēsturiskajiem dzirnakmeņiem, ka es pats pazīstu lielu skaitu ģimeņu, kurās tēvs, dēls, brālis bija dažādās frontes pusēs. Tas, kas, teiksim, Maskavā šķiet pilnīgi nesaprotams: "Kā viņi sveicinās ar tiem, kuri cīnījās otrā pusē?", mums šķiet normāli. Ja mēs teiktu, ka visi, kas bija Latvijā 1941. gadā, vēlējās nokļūt Sarkanajā armijā, mēs melotu. Tieši tāpat, kā teik, ka pēc vāciešu okupācijas sākuma Latvijā, visi būtu gribējuši pakarot tajā pusē. Kā vienus ņēma vienā armijā, tā pārējos – otrā, bet pēc tam sūtīja kaujā. Protams, kāds varbūt arī pats gribēja karot tajā vai citā pusē. Tagad problēma ir cita: kā atzīt faktu, ka tā bija, pieņemt to un nenosodīt.

Pat globālā mērogā: ASV palīdzēja karot pret fašismu, taču nevajag aizmirst, ka prezidents Franklins Rūzvelts, uzstājoties Kongresā, teica, ka jāpaskatās, kā karš pavērsīsies. Ja Vācijai un tās sabiedrotajiem sekmēsies, un tā mēģinās iekarot visu Eiropu, Amerika palīdzētu Padomju Savienība, ja notiktu otrādi, ASV palīdzētu Vācijai. Tas taču ierakstīts Kongresa protokolos, tas nav izdomāts. Taču tāda ir lielā politika. Ko tad tagad – mēs nosodīsim tos, kuri frontē lēja asinis? Problēma ir tā, ka cilvēki Latvijā svārstās kopā ar politiskajām tendencēm. Grūti ir sevi pārvarēt un piedot viens otram.

- Pieņemsim, 20. jūnijā deputātu vairākums izteiks jums uzticību, un jūs paliksiet Rīgas mēra postenī. Kāds būs 9. maijs nākamgad?

- Es teikšu tā: mums, sabiedrībai ir jāatzīst, cik nozīmīgi ir godāt tos, kuri cīnījās pret fašismu. Tolaik tas bija svarīgs uzdevums, izdzīvošanas uzdevums. Daži tagad saka: "Ja mēs būtu bijuši tajā pusē, tas būtu pareizi." Taču es atgādināšu: neviens vēsturnieks nav Hitlera plānos atradis, ka viņa uzvaras gadījumā šajā vietā būtu Latvijas valsts. Arī tas ir jāpatur prātā, un tas ir jāstāsta.

Es saskāros ar dīvainu situāciju: maijā mani intervēja cilvēki, kuri absolvējuši sākumskolu, vidusskolu un augstskolu jau neatkarīgās Latvijas laikā. Viņi nespēja paskaidrot, kāpēc vieni saka – Lielais Tēvijas karš, bet citi – Otrais pasaules karš, nezināja, kāda ir starpība, kad karš vispār sākās. Ko tad lai saka par vēl jaunāku paaudzi, kas viņiem ir galvās? Varbūt par to vajadzētu runāt vairāk, skaidrot, izglītot, nevis karot ar pieminekļiem. Tas būtu drosmīgāk un godīgāk. Taču negarantē deputāta vietu nākamā sasaukuma vēlēšanās.

64
Pēc temata
Krievijas vēstniecību plānots uzaicināt Saeimas debatēs par Uzvaras pieminekļa likteni
Mitrofanovs: pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvju noskaņojums ir visnotaļ apņēmīgs
"Latvietis pie Uzvaras pieminekļa": Pēteris Apinis par to, ko pārdzīvoja 9. maijā
Latvijas ĀM par Uzvaras pieminekli: bez Krievijas atļaujas demontēt nevar
Maestro Raimonds Pauls, foto no arhīva

"Galvenais izturība un raksturs": Pauls pastāstīja par nākotnes plāniem

38
Šodien Maestro svin savu jubileju, viņš ir noskaņots turpināt ražīgu darbu, priekšā ir grandiozi plāni, bet visiem saviem pielūdzējiem šajā sarežģītajā laikā viņš vēl "turēties un neklepot".

RĪGA, 12. janvāris - Sputnik. Maestro ir ļoti grūti noķert. Pirmkārt, šādu interviju viņam bijis tik daudz, ka jubilārs joprojām joko: "Ja ikviens, kam esmu devis interviju, būtu maksājis man eiro, es jau sen būtu miljonārs!"

Otrkārt, par spīti visam, Paulam katra diena ir aizņemta – viņš nemitīgi uzstājas, apceļojis ar koncertiem visu Latviju, raksta Bb.lv, atsaucoties uz žurnālu "Telegraf". Viņš stingri ievēro pats savu padomu: "jāgriežas kā vāverei ritenī – ja apstāsies, tad tas jau ir viss, it īpaši manā vecumā!".

Par laimi, Maestro ir draugi: Latvijas Radio trešā kanāla direktore Gunda Vaivode un Latvijas Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis palīdz klasiķim ar koncertu organizēšanu, tāpat viņi ir Paula kaimiņi. Viņi saprot, ka Pauls un klavieres ir neatdalāmi. Pats jubilārs arī to saprot. Ja pirms ceturtdaļgadsimta viņš jokoja, ka "pēc sešdesmit gadiem vecums tāds, ka dzimšanas dienas jāsvin katru gadu", tad 80 gadu vecumā viņš jau runāja pilnīgi nopietni, patiesi nervozi berzēdams plaukstas pirms jubilejas koncerta: "Skaitlis ir draudīgs!" Tagad, šķiet, viņš par šo tēmu vairs nejoko - vienkārši strādā. Rezultāts ir apbrīnojams – pirkstu motorika joprojām ir neticama, bet enerģētika, kas nāk no Paula personības, patiešām ir grandioza.

Visu šo laiku žurnāls "Telegraf" paretam zvanīja Maestro, cenšoties neatraut viņu no piesātinātā grafika. Te viņa mazmeita Amerikā precas ar armēņu scenāristu, te viņam ordeni piešķir. Tikties personīgi izdevās pavisam nejauši – Mūzikas namā "Daile" Barona ielā, kur bieži uzstājas Maestro.

— Kāds ir noskaņojums, Paula kungs?

— (Pēc pauzes, aiz maskas tikai acis pamirkšķināja.) Kolosāaaaaali! (Atkal neliela pauze.) Principā es mazliet strādāju. Kas tad vēl atliek?

Kaut gan daudz kas nav skaidrs. Lūk, piemēram, jau gada sākumā esmu iestudējis albumu "Trīs Raimondi" ar maniem kolēģiem: vijolnieku Raimondu Ozolu un taustiņinstrumentālistu Raimondu Macatu. Programmas pirmizrādei vajadzēja notikt aprīlī Splendid Palace, bet tad ieviesa ārkārtējas situācijas režīmu, un viss tika atcelts, pārcelts uz rudeni. Tagad kļuva zināms, ka "Trīs Raimondi" tiek pārcelti uz 2021. gada aprīli. Un ko lai nu dara?

— Sāk, ka latviešu publika jums ir vistuvākā, jo tā ir savēja. Bet ar ko tā atšķiras no krievu publikas?

— Vispār es nesadalu sabiedrību pēc tautības, manai ģimenei tas vispār nav raksturīgs. Bet tā ir taisnība, ka latvieši, protams, ir atturīgāki emocijās. Ziemeļnieki, tā teiksim. Bet tas arī ir slikti – šajā ziņā Rīga ilgu laiku vispār bija emocionāli slēgta. Ar krieviem, protams, viss ir vienkāršāk: laba melodija, un uzreiz viss rit pilnā sparā, pēc koncerta aicina uz restorānu, gatavi nēsāt uz rokām. Un tā tas vienmēr ir bijis, un joprojām ir tā. Es to zinu pēc paša pieredzes – uzstājos ar koncertiem ne tikai Maskavā, bet arī Sanktpēterburgā un Kijevā. Slāvi! Pat ja runājam par publiku mūsu Rīgas Krievu teātrī, ar ko es ar prieku sadarbojos, – tur publika ir daudz emocionālāka. Bet, manuprāt, arī latviešu publika ir ļoti interesanta …

— Maestro, pateicoties jums, esmu apguvis jaunu latviešu vārdu – "draņķis"! To jūs pateicāt reklāmā, kura aicina pasargāt sevi no infekcijas. Ko jūs varat novēlēt visiem šajā grūtajā laikā?

— Turēties! Jāturas. Jācenšas kaut ko darīt. Un neklepot.

— Vai jūs atceraties jums vissmagāko laiku? Varbūt Otro pasaules karu, ko jūs pārdzīvojat?

— Jā, bija stāsts 1944. gada rudenī, kad fašisti pameta Rīgu, man toreiz bija deviņi gadi. Es dzīvoju kopā ar tēvu, mammu un māsu Edīti Iļģuciemā. Pilsētu pastāvīgi bombardēja, turpat līdzās atradās Spilves lidosta, svarīgs stratēģiskais objekts.

Tagad var teikt, ka padomju lidmašīnas bombardēja tikai lidlauku, bet arī mēs no tā dabūjām. Tiklīdz sākās uzlidojums, mēs ar visu ģimeni no visa spēka skrējām uz mājas pagalmā iekārtoto zemnīcu, pat ja tas bija naktī - momentāni, apakšveļā skrējām, kas kuram bija mugurā. Jā, tas tik bija biedējoši...

Taču visļaunākais man bija laiks, kad šņabi dzēru. Es negribu to atcerēties. Tas bija ļoti tumšs laiks... un tikai tu pats vari no tā atbrīvoties. Mana sieva Lana arī man palīdzēja. Starp citu, vai tu joprojām iedzer?

— Kādu reizi nedēļā, veselība vēl ļauj.

— Es šorīt no rīta iedzēru. (Pauze). Divas tabletes iedzēru un devos pie klavierēm.

— Ko jūs domājāt par ideju nosaukt jūsu vārdā koncertzāli, kad tā tiks uzbūvēta Rīgā?

— Pasarg Dievs, es vēl esmu dzīvs, man vēl jāstrādā.

— Tomēr novembrī jums tika piešķirts augstais Japānas apbalvojums - Uzlecošās Saules ordenis ar zelta stariem un kaklarotu...

— Tas, protams, ir patīkami. Bet man jau ir tik daudz ordeņu... Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis jau piešķirts, vairākas pakāpes. Pagājušajā gadā Gruzijas ordeni pasniedza... Vēl man ir "Goda zīme" kopš padomju laikiem. Starp citu, ļoti smags ordenis, pie uzvalka tā vienkārši nepiekarināsi.

Starp citu, man arī ir PSRS Tautas skatuves mākslinieka pakāpe, nozīme un diploms, ko parakstījis PSKP CK ģenerālsekretārs Konstantīns Čerņenko! Tas, šķiet, bija pēdējais viņa parakstītais dokuments - tieši 1985. gada sākumā viņš nomira.

— Atceros, jūs spēlējāt karalienei, un tad kādā laikrakstā parādījās virsraksts: "Viņš spēlējis visiem karaļiem!"

— Visiem gan nē. Tikai diviem – vēl zviedru karalis bija. Runājot par Japānu, starp citu, bija interesants gadījums. Pirms vairākiem gadiem gāju garām viesnīcai "Rīga", pēkšņi no tās iznāca japāņu tūristu grupa, un gids teica: "Lūk, šis ir tas pats komponists, kurš sacerēja dziesmu "Miljons sarkanu rožu"." Japānā tas arī bija hīts, ne tikai pie mums un Krievijā. Un tad es patiešām nobrīnījos par to, ka visi šie japāņi nostājās rindā manis priekšā, paklanījās un sāka čivināt: "Arigato!" Tas ir "paldies" japāniski. Ko var teikt, tas bija patīkami.

— Ko jūs varētu novēlēt mūsu lasītājiem?

— Tagad visiem jānovēl veselība un jāatceras, ka jāturas! Galvenais, kā teic, izturība un raksturs!

38
Tagi:
Raimonds Pauls
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins

Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes

227
(atjaunots 10:41 07.11.2020)
Sergejs Nariškins intervijā "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja par ĀID operatīvajām iespējām iegūt nozīmīgu informāciju un par to, kā Rietumi "projicē" uz Krieviju savus centienus destabilizēt situāciju Baltkrievijā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins sarunā ar mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu skara arī koronavīrusa izcelsmes tēmu, un pastāstīja par to, kā izlūkošanas dienests piedalās cīņā ar jauno infekciju.

- Situācija ar blogera Navaļnija "saindēšanu" sacēla lielu kņadu. Vai Ārējās izlūkošanas dienests nodarbojās ar šo tematu, un kas tad īsti notika, kādā mērā izrādījās iesaistīti rietumu specdienesti un kādā posmā viņi toreiz iesaistījās?

- Mēs vadāmies, mums ir jāvadās pēc tā, ka Krievijas ārsti Omskā veica visdziļāko izmeklējumu kompleksu.

- Jūs to zināt, vai vienkārši vadāmies pēc tā apriori?

- Mēs to zinām, un jūs to zināt.

- Es ļoti uzmanīgi ar to nodarbojos, es to zinu.

- Brīdī, kad blogeris Navaļnijs atradās Krievijas Federācijas teritorijā, viņa bioloģiskajos materiālos nebija kaut kādu toksisku vielu, vēl jo vairāk indīgu vielu klātbūtnes. Kas notika pēc tam, kad viņš nokļuva sākumā uz vācu lidmašīnas klāja, un pēc tam jau Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā – tas ir jautājums. Mūsu attiecīgie dienesti, jeb tieši Ģenerālprokuratūra vairākkārt sūtīja pieprasījumus, nesaņemot nevienu atbildi. Vācija klusē, tātad, ir, ko slēpt.

Godīgi atzīšos, ka mums nav apstiprinātu specdienestu dalības pierādījumu. Šajā visā situācijā, visā šajā provokācijā.

Jā vēlaties, es jums pirmo reizi arī par netiešiem datiem pateikšu. Aptuveni pirms gada mēs saņēmām informāciju – un tā ir pārbaudīta – par to, ka kādas NATO valsts teritorijā – uzreiz pateikšu, ka tā nav Vācija, notika sanāksme ar specdienestu pārstāvju dalību. Tur tika apspriests jautājums, kādā veidā atbalstīt un atdzīvināt protestu kustību Krievijā, kura pavisam sarāvusies un tuvojas nulles atzīmei.

Ziniet, kā viens no variantiem, mehānismiem nopietnā līmenī tika apspriests jautājums par tā saucamo "sakrālo upuri". Turklāt bija runāts par to, ka būtu labāk, lai šis te "sakrālais upuris" būtu no opozīcijas līderu skaita.

- Es saprotu. Manuprāt, visas šīs saindēšanas – vispār ir tāda rietumu kultūra, kopš Senās Romas laikiem. Un viņi projicē savu kultūru uz mums. It kā mums arī būtu jāindē. Un ko līdz kas notiek – parādās saindēšana. Ar Kara-Murzu tā bija, piemēram. Pēc tam neapstiprinājās, pat amerikāņu mediji noliedza šo versiju. Bet vai jūs prognozējat kaut kādus jaunus notikumus ar saindēšanām? Jo tas it kā jau ir ierasta lieta? Vai jums ir kaut kādi netieši dati?

- Netiešu datu, ka viens vai otrs upuris jau ir apzīmēts, nav. Bet, kā jūs teicāt, un diemžēl patiešām tā ir, šo instrumentu mūsu rietumu oponenti laiku pa laikam izmanto. Tāpat, kā viņi izmantoja to bijušajā Dienvidslāvijā, Ukrainā.

- Koronavīrusa izcelsme. Jums ir precīza informācija šajā sakarā? Avots?

- Jūs gribat zināt, kāda ir tā izcelsme – mākslīga vai dabiska?

- Tas visus šobrīd, protams, uztrauc. Es saprotu, ka daudzi jau ir atbildējuši, bet jums ir visprecīzākās ziņas.

- Tik pamatotu un ticamu datu par to, ka tā ir cilvēka roku un cilvēka intelekta produkcija, nav. Tādēļ mēs sliecamies pie tā, ka tas ir dabiskas izcelsmes produkts.

- No Savienotajām Valstīm dažkārt skan apsūdzības, ka Krievija liek šķēršļus vakcīnas izstrādei Amerikā. Cik vispār ir liels pamats šādām apsūdzībām?

– Nu nē, protams, šāda pamata nav. Tās ir muļķības, tā ir tikai un vienīgi iespēja kaut kā slēpt savus trūkumus. Jā, pastāv acīmredzami trūkumi Savienoto Valstu veselības aprūpes sistēmā. Un lūk, šajos mēnešos, kad plosās koronavīruss, šādi trūkumi ir nākuši gaismā.

- Taču pastāv burvju nūjiņa – Krievija, uzreiz čiks un viss. Vienmēr var pieķerties tam, vienmēr var novelt visu uz Krieviju.

– Jā, ka tā ir Krievijas ietekme, Krievijas draudi. Pastāv arī "Ķīnas ietekme, "Ķīnas draudi".

– Notiekošais Baltkrievijā rada uztraukumu. Kāda ir jūsu prognoze par to, kas tur notiks? No otras puses, jums taču ir jāsniedz ne vien prognoze, bet arī rekomendācijas.

– Par mūsu dalību?

– Jā.

– Mēs sniedzam redzējumu no tā saucamā rietumu stūra – kā rietumu puse skatās uz šiem procesiem, analizē, vērtē, kādus pasākumus veic, lai sašūpotu situāciju Baltkrievijā, un savus vērtējumus sniedzam, tostarp saviem baltkrievu kolēģiem.

– Padalīsieties?

– Ar kolēģiem jau padalījos.

– Bet ar mums?

– Pagaidām nē.

– Bet vai drīkst apgalvot, ka rietumu specdienesti, kuri, neapšaubāmi, tur strādā – un es ceru, ka jums ir ne tikai netieši dati šajā sakarā, – uz Baltkrievijas piemēra apgūst destabilizācijas metodes, kuras pēc tam tiks izmantotas arī Krievijā?

– Nu tas ir acīmredzami – tas, ka mūsu rietumu oponenti cenšas projicēt situāciju Baltkrievijā uz Krievijas Federāciju. Bet, jāatzīst, kaut kādas inovācijas Baltkrievijā netika atzīmētas. "Krāsaino revolūciju" tehnoloģijas ir zināmas sen un tika pielietotas pēdējo 20-30 gadu laikā daudzās jo daudzās pasaules valstīs.

– Tātad jums gribējās pateikt – "garlaicīgi, meitenes"?

– Nekā jauna. Un nekā laba, protams, tajā nav. Mēs, bez šaubām, ar uztraukumu attiecamies pret notikumiem Baltkrievijā, mēs cenšamies pateikt priekšā mūsu kolēģiem, kā jau es teicu, to, ko domā, ko dara rietumu oponenti, un ceram, ka šī pieredze būs noderīga.

– Sergej Jevgeņjevič, jūs bijāt pirmais – vismaz Krievijā, – kurš paziņoja, ka Karabahas kara zonā piedalās kaujinieki-teroristi, tai skaitā no Tuvajiem Austrumiem, pirmām kārtām, no Sīrijas. Kādi jums ir dokumentāli apliecinājumi tam? Un vai tie ir tieši vai netieši?

– Bija precīzi dati.

– Un lūk šobrīd sīrietis, kuru parādīja Armēnijas puse, – tas arī apstiprina jūsu datus.

– Nu, šos datus mēs saņemam no dažādām valstīm, no dažādiem avotiem un no dažādiem mūsu partneriem, partneru dienestiem Tuvajos Austrumos, Vidējos Austrumos.

– Pirms desmit dienām prezidents Putins pateica, ka Armēnija un Azerbaidžāna mums ir "vienlīdzīgi partneri", precīzs citāts. Mums ir dažāds sadarbības raksturs ar šīm valstīm, taču kopumā viņš izteicās šādi. Vai jūs sadarbojaties ar kolēģiem no Azerbaidžānas?

– Mums ir sakārtots sadarbības mehānisms ar visu NVS telpas valstu specdienestiem, izlūkošanas dienestiem, tai skaitā ar Azerbaidžānas Ārējās izlūkošanas dienestu un ar Armēnijas Nacionālās drošības komitejas apakšvienību, kura nodarbojas ar izlūkošanu.

– No nesen atslepenotajiem Ārējās izlūkošanas dienesta dokumentiem var secināt, ka Lielbritānija Otrā pasaules kara gados centās iesaistīt Turciju karadarbībās. Jūsu kolēģis Ričards Mūrs, viņš taču bija vēstnieks Turcijā, un brīvi runā turku valodā, ir pazīstams kā Erdogana draugs. Pat pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā viņš saglabāja šo draudzību.

Borisam Džonsonam ir grūti sarunāties ar Erdoganu, jo viņš rakstīja aizvainojoša rakstura dzejoļus par viņu, iesniedza tos konkursos un pat saņēma balvas. Un līdz ar to, komunikācija starp Lielbritāniju un Turciju notiek pēc līnijas Ričards Mūrs – Erdogans. Vai ir kopīga interese? Cik lielā mērā Lielbritānija un Turcija šobrīd ir sasaistītas, un vai to specdienesti sadarbojas Karabaha karā? Kā tie koordinē darbības?

– Turcijas izlūkošanas dienesta darbu mēs izjūtam, redzam atsevišķus šī darba elementus. Kas skar britu izlūkdienestu – par britiem es neko tādu nevaru pateikt.

– Neizjūtat tur, Kalnu Karabahā?

– Nē.

– Milzīgs paldies jums, Sergej Jevgeņjevič, par tik dziļu, atklātu un labvēlīgu interviju. Sveicu jūs lielā profesionālā jubilejā – ĀID simtgadē.

– Paldies!

227
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, Sergejs Nariškins
Pēc temata
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests: ASV cenšas kavēt KF un ĶTR sadarbību
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Nariškins: kārtīgiem politiķiem ir bīstami atrasties EPPA
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu