2019. gada akcija Nemirstīgais pulks Rīgā

"Kā Latvijas varasiestādes spēs to apspiest?": Lindermans par krievu emocionālo kāpumu

87
(atjaunots 20:54 12.05.2019)
Kas ir tas kauls Latvijas varasiestāžu kaklā un kāpēc tām joprojām nav izdevies uzspiest krieviem "režīmam atbilstošās" atmiņas un vēsturi, stāsta publicists Vladimirs Lindermans iknedēļas Latvijas politisko notikumu apskatā.

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Šogad 9. maijā Rīgā aizritējusī akcija "Nemirstīgais pulks" kļuva par vērienīgāko visā pasākuma rīkošanas vēsturē Latvijā. Pēc policijas aprēķiniem akcijā piedalījās 15 tūkstoši cilvēku. Rīkotāji runā par 20 tūkstošiem.

"Tiem, kas izdomājis šo akciju "Nemirstīgais pulks", es iedotu starptautisko prēmiju, jo tas patiešām ir ģeniāli. Tie ir ģimeņu strauti, kuri saplūst vistautu jūrā," komentēja notikumu publicists un sabiedrības aktīvists Vladimirs Lindermans Sputnik Latvija iknedēļas politisko notikumu apskatā, kur Lindermans kopā ar žurnālistu Mihailu Gubinu apspriež visu interesantāko, kas noticis valstī nedēļas laikā.

"Kā kauls kaklā"

Tautas kustību "Nemirstīgais pulks" 2012. gadā Tomskā sarīkoja žurnālisti Sergejs Lapenkovs, Sergejs Kolotovkins un Igors Dmitrijevs. Tomskā tika izveidots Pulka Nolikums, kurā ir izteikti kustības principi kā nekomerciālas, nepolitiskas, nevalstiskas pilsoņu iniciatīvas. Šobrīd tautas kustība ietver vairāk nekā 80 valstu un teritoriju.

Lindermans nosauca "Nemirstīgo pulku" par spēcīgu notikumu. Un tieši šīs akcijas gadījumā latviešu varasiestādēm nav nekādas iespējas kaut kādā veidā to apspiest, lai gan šīs pasākums, bez šaubām, ir kā kauls kaklā valdošajiem spēkiem. Lindermans paskaidroja, ka "Nemirstīgais pulks" traucē Latvijas varasiestādēm veidot Latvijas iedzīvotāju atceri, uzspiest tiem savu, valsts vēsturi.

"Es atcerējos, ka tieši ap šo laiku, 8. maijā, pērn pie manis notika kratīšana mājās. Kratīšana veikta rupji, nekaunīgi. Mantas meta uz grīdas, komentēja savas darbības rupjā veidā. Taču uz viena no plauktiem man stāvēja tēva portrets, ar kuru es biju gājis iepriekšējā "Nemirstīgajā pulkā". Un viens no tiem, kas veica kratīšanu, taisījās paņemt portretu, taču vecākais pēc pakāpes viņu klusiņām atturēja no tā, pat bez vārdiem…" pastāstīja Lindermans.

Neraugoties uz to, publicists uzskata, ka Latvijas varasiestādes tomēr turpinās darīt visu iespējamo, lai atņemtu valstij gan Uzvaras dienu, gan akciju "Nemirstīgais pulks", gan pieminekli Atbrīvotājiem. Taču pagaidām nav redzams, ka viņi ir spējīgi to reāli izdarīt, jo šajos jautājumos Latvijas krievu iedzīvotājiem ir stingra nostāja, un emocionālā kāpuma ir gana, lai aizstāvētu vērtības.

Krieviem nekas nemainīsies

Tikmēr Latvijā tiek rosinātas intrigas saistībā ar prezidenta krēslu. Iepriekš ziņots, ka Latvijas prezidenta postenim kandidēs vismaz trīs cilvēki – jurists Egils Levits, tiesībsargs Juris Jansons un KPV LV partijas pārstāvis Didzis Šmits.

Taču, pēc Lindermana domām, Levitam vienalga nav konkurentu un, visticamāk, nepieciešamo balsu skaitu – 51 balsi – viņš iegūs. Lindermans uzskata, ka aizkulišu manevri šajā gadījumā ir izslēgti, un visi deputāti balsos par Levitu.

Turklāt publicists norādīja, ka Latvijas krieviem nebūs liela nozīme, kas tiks ievēlēts, – Levits vai Jansons.

Interesanti ir arī tas, ka tieši 9. maijā Latvijas Saeima atzina 1944. gada Krimas tatāru deportāciju par "genocīdu".

Riebumu raisošā rezolūcija

Lindermans pastāstīja, ka izlasījis šo lēmumu un izcēlis trīs lietas. Pirmā – tas ir lēmums par 1944. gada Krimas tatāru deportācijas atzīšanu par "genocīdu", otrā - "genocīda" jēdzienam attiecināja arī PSRS politiku attiecībā uz Baltijas valstīm. Un šī lēmuma rezolūcija – Krievijas nosodīšana par Krimas atkalapvienošanos.

"Kas attiecas uz Baltijas republikām, šeit vispār vārds "genocīds" ir nevietā. Šīs tautas savā PSRS sastāvā atrašanās laikā radīja, arī pēc viņu pašu domām, izcilus mākslas darbus, turklāt pieauga skaitliskajā izteiksmē, pie tam vienai no šīm tautām paguvās paplašināt teritoriju – ar to domājot lietuviešus. Kas attiecas uz Krimas tatāru tautu, te pati Krievija atzina šo deportāciju pretlikumību. Ir KF prezidenta Vladimira Putina lēmums, kur tiek piedāvāts spert noteiktus soļus situācijas seku labošanai. Taču, vienalga, par genocīdu atkal nav neviena vārda. Nekādus mērķus jebkādas tautas genocīdā PSRS nekad nav uzstādījusi," pastāstīja Lindermans.

Viņš paskaidroja, ka padomju vadība uzskatīja par nepieciešamu sodīt par kolaboracionismu. Un, ja bija iespēja rosināt individuālu izmeklēšanu attiecībā pret konkrētu personu, tā tika veikta. Ja cilvēks ir strādājis vācu administrācijā, taču nepiedalījās soda akcijās, nevāca nodevas, piemēram, viņu nearestēja.

"Attiecībā uz Baltijas iedzīvotājiem šādas izmeklēšanas bija reāli īstenojamas, taču attiecībā uz tautām ar dzimtas kopienas iekārtu, kā Krimas tatāri, tas bija nereāli. Radinieki piesegs, neviens neliecinās. Tāpēc arī bija izlemts tā, nevis savādāk. Starp citu, jau padomju laikos tika pieņemti mīkstinoši lēmumi attiecībā pret Krimas tatāriem. Un šobrīd Krievijai ir absolūti pareiza pozīcija," uzsvēra Lindermans.

Pēc viņa sacītā, Latvijas varasiestādes vienkārši cenšas uzspiest tautai absolūti absurdu vēsturi, uzspiest krieviem vainas izjūtu un likt bērniem no krievu ģimenēm kaunēties par saviem senčiem.

"Pretīgi, ka šī rezolūcija tika pieņemta 9. maijā," uzsvēra Lindermans.

Tāpat viņš atzīmēja partijas "Saskaņa" pozīciju, par kuru balso krievi, un kura nesteidzās kaut kā ierobežot rezolūciju.

Tikmēr Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka un eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs centās izpestīt no cietuma sakarā ar aizdomām par spiegošanu arestēto bijušo tiesībsargājošo iestāžu darbinieku Oļegu Buraku.

Ždanoka un Mitrofanovs vērsās prokuratūrā ar lūgumu atbrīvot Buraku pret drošības naudu veselības stāvokļa dēļ. Pēc Lindermana domām tas ir morāli pareizs solis, taču Buraku, visticamāk, neatbrīvos. Kaut gan šāds lūgums var ietekmēt viņa cietumā uzturēšanas apstākļus. Apstākļi var kļūt labāki, pateicoties tam, ka kļūs skaidrs, ka Burakam ir atbalsts, un viņu atbalsta nopietni politiķi.

87
Pēc temata
Latvijas krievi atkal konsolidējas: 9. maijā Rīgā notiks "Nemirstīgā pulka" gājiens
Kā Baltijas valstīs pielīdzināja genocīdam politiskās represijas PSRS
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu
Latvijas Saeima gatavojas atzīt Krimas tatāru deportāciju par "genocīdu"
Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

424
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

424
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

302
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

302
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē

Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi

0
(atjaunots 17:36 06.07.2020)
Oksfordas zinātnieks uzskata, ka vīruss jau pirms pandēmijas atradies vairākās valstīs un to aktivizējuši apkārtējās vides apstākļi.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Koronavīruss SARS-CoV-2 bijis miera stāvoklī jau pilgu laiku pirms uzliesmojuma Uhaņā ziemā. Tas parādījies dabisku faktoru sakritības rezultātā. Pie šāda slēdziena nonācis Oksfordas Universitātes Pierādījumu balstītas medicīnas centra (Centre for Evidence-based Medicine, CEBM) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Toms Džefersons, vēsta RIA Novosti.

Balstoties uz datiem no visas pasaules, zinātnieks pauda pārliecību, ka vīruss jau zināmu laiku atradies dažādās valstīs. piemēram, iepriekš koronavīrusa pēdas atrastas notekūdeņos Barselonā, paraugos, kas ņemti 2019. gada martā – deviņus mēnešus pirms Covid-19 pirmajiem gadījumiem Ķīnā. Pozitīvu rezultātu deva arī Turīnā un Milānā decembrī ņemtie paraugi.

© Sputnik / Максим Богодвид

"Es domāju, vīruss jau bija šeit, un ar "šeit" es domāju "visur". Pilnīgi iespējams, mums ir darīšana ar gulošu vīrusu, ko aktivizēja apkārtējās vides apstākļi," zintātnieka teikto citēja avīze The Daily Telegraph.

Viņš minēja koronavīrusa infekcijas gadījumu uz kruīzu lainera, kas devās no Dienviddžordžijas uz Buenosairesu.

"Astotajā dienā, kad pasažieri šķērsoja Vedella jūru, tika fiksēts pirmais gadījums. Vai vīruss atradās pagatavotajos ēdienos un aktivizējās pēc atsaldēšānas?" zinātnieks vaicāja.

Džefersons vilka paralēles ar "spāņu gripas" pandēmiju pagājušā gadsimta sākumā. No 1918. līdz 1920. gadam tās rezultātā gāja bojā aptuveni simt miljoni cilvēku, inficēts bija katrs trešais Zemes iedzīvotājs. Cita starpā zinātnieks pievērsa uzmanību tam, ka aptuveni 30% Rietumu Samoa iedzīvotāju nomira ar gripu, lai arī viņiem nebija kontaktu ar ārpasauli.

Speciālists uzskata, ka tas skaidrojams tikai viennozīmīgi: vīrusa ierosinātāji nenāk no nekurienes un nekur nepazūd.

"Tie vienmēr ir šeit, un reizēm kaut kas tos aktivizē, - iespējams, pasaules iedzīvotāju blīvums vai apkārtējās vides apstākļi. Tieši tas mums ir jāizpēta," paskaidroja zinātnieks.

Pēc viņa domām, vīruss var izplatīties ne tikai starp cilvēkiem gaisa pilienu ceļā, bet arī ar notekūdeņiem.

Koronavīrusa pandēmija patlaban aptvērusi gandrīz visu pasauli. Fiksēti vairāk nekā 11,1 miljonis infekcijas gadījumu, vīruss aiznesis 528 tūkstošu cilvēku dzīvības.

 

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Akadēmiķis paskaidroja slēdzienus par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi