Leģionāru dienai veltīts pasākums 2017. gada 16. martā

Zaļā gaisma nacismam Latvijā: Josifs Korens par to, kas valstī ir saimnieks

158
(atjaunots 11:31 15.03.2019)
Kā melnais kļuvis balts, bet baltais – melns, kāpēc slepkavas kļuvuši par atbrīvotājiem, bet atbrīvotāji pataisīti par slepkavām? Kāpēc Rīga turas pie leģionāru marša par spīti starptautisko organizāciju ieteikumiem? Leģionāriem nav šķēršļu, jeb Kas Latvijā ir saimnieks?

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Šogad kārtējo reizi Rīgā 16. martā notiks virkne pasākumu Waffen SS dienējušo latviešu piemiņai. Neskatoties uz Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā ES valstis aicinātas aizliegt neofašistu un neonacistu grupu darbību, Latvijas galvaspilsētas varasiestādes vēl joprojām nez kāpēc pūlas visu darīt otrādi.

Rīgas dome ir apstiprinājusi organizācijas Daugavas vanagi Limbažu nodaļas pieteikumu leģionāru gājienam no Jāņa baznīcas līdz Brīvības laukumam. Pasākumu Brīvības laukumā rīkos arī biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam".

Ierēdņi nav apstiprinājuši tikai piketu Waffen SS upuru piemiņai Brīvības laukumā, ko pieteica organizācija "Latvija pret nacismu". Tās norises vieta pārcelta uz Bastejkalnu, laikam jau tāpēc, lai nekaitinātu leģionārus.

Taču iepriekš Rīgas dome apsolīja, ka 16. martā leģionāri netiksies ar antinacistiem, un savu solījumu ir turējusi. Jautājums tikai par to, kāpēc tas atkal noticis uz "Latvija bez nacisma" rēķina, toties tie, kuri 16. martā it kā neoficiāli atceras SS leģionārus, kārtējo reizi var daudz ko atļauties.

Leģionāriem – zaļā gaisma

Intervijā Sputnik žurnālistam Mararam Kasemam organizācijas "Latvija bez nacisma" vadītājs Josifs Korens pastāstīja, kā Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par 16. marta pasākumiem, kāpēc tā notiek ik gadus un vai pastāv jebkādi šķēršļi tiem, kuri Rīgā vēlas godāt leģionāru piemiņu.

"Viss ir iznācis diezgan dīvaini. Nē, drīzāk gan likumsakarīgi. Diemžēl Rīgas varasiestādes iedibinājušas "labu" tradīciju ar iemeslu un tāpat vien pacelt barjeru un ieslēgt visas zaļās gaismas Waffen SS leģiona piekritēju gājienam, un nolaist barjeru un slēgt ceļu jebkādiem antinacistu pasākumiem," – apliecināja Korens un piebilda, ka šāda situācija viņu vēl joprojām pārsteidz.

Korens pastāstīja, ka lēmumus par pasākumiem pieņem Rīgas pašvaldības izpilddirektors. Šo posteni ieņem Juris Radzēvičs. Korens piezīmēja, ka ciena Radzēviču kā juristu, tāpēc ir divkārt dīvaini, ka ierēdnis atļāvies atklāti pārkāpt likumu – apstiprinājis Daugavas vanagu pieteikumu un gandrīz padzinis "Latviju bez nacisma", piedāvājot pazemojošus pasākuma noteikumus.

Tagad Rīgas centrālajā laukumā cienītāju sajūsmināto aplausu un simtiem žurnālistu objektīvu pavadījumā maršēs leģiona Waffen SS veterāni.

Korens paskaidroja, ka varasiestādes nolēmušas pilnībā atbrīvoties no antinacistiskajiem pasākumiem 16. martā, kad pirms dažiem gadiem Saeimas deputāti neizturēja un metās virsū cilvēkiem, kuri stāvēja ar Rīgas geto un koncentrācijas nometņu gūstekņu fotogrāfijām un ieslēdza skaņdarbu "Būhenvaldes zvans". Likums par gājieniem un mītiņiem tika grozīts – izmaiņas aizliedza pretēja virziena pasākumus vienuviet un vienā un tajā pašā laikā.

Krāpj un pārkāpj likumu

Organizācijas "Latvija bez nacisma" priekšsēdētājs pastāstīja, ka tagad pieteikumu ielu pasākumiem iespējams iesniegt ne agrāk kā 4 mēnešus pirms plānotā pasākuma un ne vēlāk kā 10 dienas pirms tā sākuma. Pēc tam pašvaldība kontrolē, lai pieteiktie pasākumi netraucētu viens otram.

Korens uzsvēra, ka antinacistiskā komiteja iesniegusi pasākuma pieteikumu 16. novembrī, pl. 8 no rīta, tiklīdz darbu sāka ofisi, kuros var iesniegt dokumentus.

"Mēs tur bijām precīzi pl. 8 no rīta un esam pārliecināti, ka neviens nevarēja iesniegt pietiekumu pirms mums. Taču Rīgas domes sēdē izpilddirektors paziņoja, ka ir divi pieteikumi – viens no antinacistiskās komitejas, otrs – no Limbažu biedrības Daugavas vanagi. Viņš piezīmēja, ka antinacistiskās komitejas pieteikums iesniegts 16. novembrī pl. 8 no rīta, bet Daugavas vanagu pieteikums – 15. novembrī. Es pavaicāju, vai pareizi saprotu, ka Daugavas vanagu pieteikums, iesniegts ārpus termiņa, netiks izskatīts? Manam jautājumam uzmanību nepievērsa. Tā vietā sāka ilgi skaidrot kaut kādas juridiskās fineses," – konstatēja Korens.

Viņš teica, ka atgādinājis Rīgas domei par Eiropas Parlamenta un ANO rezolūcijām, kas skar leģionāru gājienus. Vēl vairāk, sēdes dienā, pēc viņa vārdiem, tika publicēti Eiropas Komisijas ieteikumi jautājumā par cīņu pret rasismu un neiecietību Latvijai. EK ieteica Latvijas varasiestādēm darīt visu iespējamo, lai šos gājienus nepieļautu.

Tomēr ierēdņi neuzklausīja triju autoritatīvo un nopietno starptautisko organizāciju ieteikumus. Vēl vairāk, viņi ignorēja arī Latvijas likumu par pasākumu pieteikumu iesniegšanu, aizbildinoties ar to, ka likuma mērķis esot vienkārši ierobežot pieteikuma termiņus.

Kas Latvijā ir saimnieks

"Man ir ļoti sāpīgi, ka manā pilsētā, ar Latvijas valsts karogiem ik gadus tiek godāti tiem kuri slepkavoja, iznīcināja Latvijas iedzīvotājus. Un es darīšu visu iespējamo, lai šos gājienus pārtrauktu. Rīgas dome taču zinamā mērā kāpj pati uz sava grābekļa, aizliedzot oficiālus pasākumus, par kuriem mēs pilnā mērā atbildētu no kārtības un likuma ievērošanas viedokļa. Pie tam viņi nevar atcelt katra cilvēka konstitucionālās tiesības iziet individuālā piketā. Lai arī man nav tiesību nevienu aicināt, man šķiet, atradīsies liels skaits rīdzinieku, kam ļoti nepatīk SS spēku kaujinieku godināšana," – uzsvēra Korens.

Viņš piezīmēja, ka aprunājies ar gājiena organizatoriem un saprot: tagad pasākuma zemteksts ir pavisam cits – tur saka, ka godā "mūsu varoņus", kuri ar ieročiem rokās karojuši par Latvijas neatkarību.

Tiesa, paši bijušie leģionāri atcerējās, ka 1943. gadā neviens nav ticējis tam, ka Ādolfs Hitlers ļaus Latvijai iegūt neatkarību.

Taču Korens piezīmēja, ka katram ir savs liktenis. Nevar tiesāt cilvēkus, kuri tika iesaukti leģionā, tika piespiesti. Taču nevar viņus arī saukt par varoņiem. Viņš pastāstīja, ka ieteicis organizēt 16. martā sēru pasākumus bojāgājušo piemiņai, taču vienmēr dzirdējis vienu un to pašu frāzi – "jums jāzina, kas te ir saimnieks".

Ja pārvietot pieminekli, sāksies karš

Korens pauda nožēlu par to, ka 28 gadu laikā, kad nomainīti vēsturiskie jēdzieni, Latvijā izaugusi cilvēku paaudze, kuri svēti tic: Waffen SS latviešu leģions nebija Hitlera armija, tā bija latviešu atbrīvošanas armija. Un tas ir briesmīgi, uzskata Korens.

"Kāds cilvēks man teica: "Tu mani te nemāci, es kopš 1941. gada biju leģionā." Ja cilvēks saka, ka no 1941. gada brīvprātīgi bijis leģionā, turklāt pēc kara nosēdējis 25 gadus, es saprotu, kas stāv manā priekšā. Bet jaunieši viņu godā kā atbrīvotāju," – konstatēja Korens.

Viņš pauda arī viedokli par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa nojaukšanas ideju. Pēc viņa domām, pieminekļa jautājums neapšaubāmi saistīts ar 16. marta problēmu.

"Es neesmu liels padomju varas cienītājs, taču tieši tā deva iespēju 1991. gadā atjaunot neatkarīgo Latvijas valsti. Man iepatikās frāze, ko reiz izteica Jevgeņijs Osipovs pieminekļa nojaukšanas jautājumam veltītajā sēdē. Viņš teica: "Ne jūs esat uzstādījuši pieminekli, ne jums to nojaukt, bet ja pabīdīsiet kaut par milimetru, būs karš, un gūstā mēs nevienu neņemsim"," – teica Korens un piezīmēja, ka tieši vēsturisko faktu izkropļošanas dēļ Latvijā parādās cilvēki, kuri gatavi parakstīt petīciju par pieminekļa nojaukšanu.

158
Pēc temata
Josifs Korens: likums par Otrā pasaules kara dalībniekiem veicina sabiedrības šķelšanos
Josifs Korens aicinājis Zakerbergu attīrīt Facebook no neofašistiem
Josifs Korens: EP rezolūcija neapturēs neofašisma izplatīšanos
Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins, foto no arhīva

Mišustins: kad nepieciešams, Krievijas valdība strādā visu diennakti

80
(atjaunots 20:50 23.07.2020)
Krievijas Federācijas valdība strādā, lai īstenotu savu pamatfunkciju – lai kalpotu cilvēkiem, lai sakārtotu visus valsts dienestus cilvēku labā, uzsvēra premjerministrs Mihails Mišustins.

RĪGA, 23. jūlijs - Sputnik. Valdības locekļi, vicepremjeri dažkārt strādā dienu un nakti atkarībā no situācijas valstī, pastāstīja Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins intervijā televīzijas kanāla "Rossija 24" ēterā.

"Valdības locekļi, vicepremjeri dažkārt strādā arī cauru diennakti. Atkarībā no laika un situācijas kopumā. Pandēmija ieviesusi korektīvas mūsu dzīvē. Mūsu prezidents strādā visu diennakti, ar viņu vienmēr var sazināties," pastāstīja Mišustins.

Pēc premjerministra teiktā, Krievijas valdība strādā, lai pirmām kārtām īstenotu savu pamatfunkciju - kalpošanu cilvēkiem, lai valstī būtu vieglāk sakārtot visus valsts dienestus cilvēku labā.

Mišustins pastāstīja, ka ierosinājumu vadīt Krievijas Federācijas valdību saņēmis no valsts vadītāja.

"Ja jūs sākat darbu valdībā, un vēl jo vairāk, ja jums piedāvāts valdības priekšsēdētāja amats, tad, protams, ir ļoti grūti iedomāties visu, teiksim tā, izaicinājumu kompleksu, ar ko varat saskarties. Strādāt valdībā man piedāvāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un šajā ziņā, protams, mērķis bija izpildīt pamatpasākumus, ko viņš iekļāva savā vēstījumā janvārī," sacīja Mišustins.

Koronavīruss ieviesa savas korektīvas

"Tas nepavisam nebija vienkārši, kad nepieciešamība izpildīt attiecīgus vēstījuma pasākumus, nacionālos projektus, nacionālos mērķus saskarās ar tādu nelaimi, kā pandēmija, kad nācās burtiski ikdienas režīmā pieņemt lēmumus, kas saistīti ar nepieciešamību izvērst gultu fondu, izstrādāt atbilstošas metodikas, sagatavot speciālistus, iepirkt un ražot individuālās aizsardzības līdzekļus," atcerējās Krievijas premjers.

Tas nebija vienkāršs izaicinājums, un tikai cilvēki var spriest, kā viss ir izdevies, piebilda Mišustins.

"Taču ļoti svarīgi it tas, ka mēs esam pārvarējuši šo grūto posmu, iespējams, ar vienu no labākajiem rezultātiem pasaulē. Tas attiecas gan uz letalitāti, gan uz testēšanas sistēmām, kuru skaits šobrīd Krievijā ir sasniedz aptuveni simtu," uzsvēra valdības vadītājs.

Premjers atzīmēja, ka viņa atveseļošanās pēc koronavīrusa infekcijas nebija vienkārša.

"Kas attiecas uz atveseļošanās ātrumu, es jums pateikšu, ka tas nav vienkārši. Jā, diemžēl bija augsta temperatūra, un kas attiecas uz "ātri izārstējies", nav tā, ka bija vienkārši. Tiklīdz sāku justies labāk, es, protams, atgriezos pie darba," uzsvēra premjers.

Viņš atzīmēja, ka "vīruss neizvēlas amatus" un ir ļoti bīstams, un pagaidām nav skaidrs, kā notiek inficēšanās.

"Es nezinu, kā esmu inficējies ar koronavīrusu, - to varu teikt godīgi," atzina Mišustins.

Pēc Krievijas Ministru kabineta vadītāja vārdiem, milzīga loma viņa veselības atgūšanas periodā bija ārstiem.

"Gribu pateikties ārstiem par to, ko viņi dara. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, tā ir pastāvīga mijiedarbība ar pacientiem, tāpat arī psiholoģiska mijiedarbība. Dod Dievs, lai citur pasaulē ārsti strādātu tāpat, kā mūsu Krievijas ārsti," sacīja Mišustins.

Pagaidām zinātnieki nenovēro priekšnoteikumus koronavīrusa otrajam vilnim Krievijā, paziņoja premjers.

"Mūsu speciālisti un zinātnieki šādus priekšnoteikumus nenovēro. Tāpēc cerēsim, ka, ja mēs sekosim attiecīgo instanču un ārstu rekomendācijām, otrais vilnis nenāks," sacīja Mišustins.

Makroekonomiskā situācija ir stabila

Pēc premjerministra teiktā, visos visos budžeta līmeņos pirms koronavīrusa pandēmijas savāktie ienākumi ļauj Krievijai justies ļoti komfortabli un stabili. Viņš atzīmēja, ka pandēmija faktiski palēninājusi ekonomikas izaugsmes tempu, samazinājusi visu budžeta līmeņu ieņēmumu apjomus un radījusi būtiskus zaudējumus gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, gan organizācijām.

"Es apliecinu, ka makroekonomiskā stabilitāte, ienākumi, kas tika savākti iepriekš visos Krievijas budžeta līmeņos, ļauj mums justies ļoti komfortabli un stabili," teica Mišustins.

Kā norādīja premjers, visi pieņemtie pasākumi bija ļoti skaidri un snieguši savus rezultātus.

"Tika atbalstīts gan pieprasījums, gan grūtā dzīves situācijā nonākušie cilvēki, un, protams, nacionālajā līmenī tika izstrādāti pasākumi mūsu kompāniju atbalstam," skaidroja Mišustins.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas zelta krājumi ir stabili un pārsniedz 570 miljardus dolāru, bet nacionālā labklājības fonda apjoms gada beigās sasniegs vismaz astoņus triljonus rubļu. Mišustins uzsvēra, ka Krievijā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai nodrošinātu stratēģiskos nacionālos mērķus un nacionālos projektus.

"Par to nav jāuztraucas, mums pietiek līdzekļu, lai attiecīgi nodrošinātu visus stratēģiskos nacionālos mērķus, kuri, kā jūs zināt, pavisam nesen bija apzīmēti realizācijai līdz 2030. gadam prezidenta rīkojumā, un nacionālos projektus, pie kuriem mēs strādājam," sacīja Mišustins.

Prioritāte - nacionālajiem projektiem

Valdības vadītājs pauda cerību, ka stratēģiskā plānošana, sistemātiska pieeja un profesionāļi, kas ar to nodarbosies, ļaus Krievijai izpildīt visus valstij nospraustos uzdevumus līdz 2030. gadam.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Дружинин

Bez šaubām, jāpārvar zināmi šķēršļi. Kā to paveikt? Mainot pārvaldes modeli. Par to visi runā. Pašlaik analizējam modernākās vadības sistēmas, tai skaitā arī valsts pārvaldes sistēmas," norāda premjers.

Pēc viņa vārdiem, tika izveidots nacionālo projektu centrs, kurā šobrīd tiek aprobēti visi jaunākie sasniegumi vadības sistēmā, tie tiks attiecīgi piemēroti nacionālo projektu īstenošanā.

Mišustins atzīmēja, ka spriest par valdības darba efektivitāti būs iespējams pēc konkrētiem nacionālo projektu īstenošanas rādītājiem.

"Tie ir konkrēti skaitļi, izbūvēto ceļu, izremontēto māju kilometri. Tie ir ekspluatācijā nodoto jauno mājokļu kvadrātmetri. Un tieši tie parametri tiks publiski piedāvāti pēc attiecīgajām korekcijām saistībā ar nacionālo mērķu maiņu un tiks apstiprināti rudenī," uzsvēra premjers.

Atklāt Krieviju

Pēc Mišustina vārdiem, rudenī tiks iesniegts nacionālais projekts par ļoti svarīga virziena - iekšzemes tūrisma attīstību Krievijā.

"Es uzskatu, ka nacionālais projekts "Tūrisms" – tā ir atbilde uz izaicinājumiem, kas radušies pandēmijas dēļ. Tagad mēs jau esam saņēmuši Valsts prezidenta atbalstu un strādājam pie šī projekta atbilstošo pasākumu izstrādes, rudenī iepazīstinām ar to visus," stāsta valdības vadītājs.

Šobrīd varasiestādes strādā, lai uzlabotu aviobiļešu un dzelzceļa biļešu pieejamību iekšējā tūrisma attīstībai, norāda premjers.

"Pašlaik mēs nopietni domājam arī par to, kā padarīt pieejamākas avio un dzelzceļa biļetes. lai varētu nokļūt līdz mērķiem," sacīja Mišustins.

Pēc ministru kabineta vadītāja domām, būtu labāk radīt labvēlīgākus apstākļus Krievijas iedzīvotāju atpūtai savā valstī, nevis mākslīgi slēgt robežas. "Nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, ceļos, komunikācijās, lai pastāvētu viss atpūtai un komfortablai laika pavadīšanai," uzsvēra Mihails Mišustins.

Pateicoties šīm pūlēm, cilvēkiem tiks dota iespēja izvēlēties, un, kā cer premjers, viņi izvēlēsies Krieviju.

"Šajā ziņā būtu lieliski atklāt pašiem sev savu valsti, jo – to saku nopietni - mums ir brīnišķīgas vietas, kūrorti. Nepieciešama laba infrastruktūra, nepieciešamas investīcijas no privātiem investoriem, un, protams, pieejamas biļetes, lai varētu tikt līdz šīm vietām ar jebkuriem transporta veidiem," viņš piebilda.

80
Tagi:
premjerministrs, Krievija, Mihails Mišustins
Žurnālists Jurijs Aleksejevs tiesas sēdes laikā, foto no arhīva

Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"

142
(atjaunots 16:04 16.07.2020)
Latviešu politiskā mentalitāte ir iekārtota tā: ja atrodi kaut ko "labu", nozodz, pārdod, par dabūto naudiņu uzbūvē sev ērtu mājiņu laukos. Ar vistiņām, ar kādu puscūci, bet bērnus un mazbērnus, kad paaugsies, aizsūti uz Lielbritāniju mācīties.

Pret pazīstamo krievu publicistu no Rīgas ierosinātas vairākas krimināllietas, lai arī visa Aleksejeva "pretvalstiskā darbība" saistīta ar viņa darbu portālā IMHOclub.lv, kurā dažādi cilvēki korekti diskutēja par Latvijas un citu valstu pagātni, tagadni un nākotni. Nekā krimināla, nekādu ekstrēmistisku aicinājumu.

Tomēr ierēdņus tracināja arī Aleksejeva talants – viņam nekad nevajadzēja līst pēc sakāmā azotē, un viņš bieži publicēja savā lapā Facebook indīgus un patiesus rakstus par situāciju valstī. Galu galā arī viņu ir ķērusi atriebe. Jurija Aleksejeva intervija publicēta portālā Stoletie.ru.

- Kādas, pēc jūsu domām, ir pret jums ierosināto krimināllietu perspektīvas?

- Nu, laikam jau jāsāk ar īsu izziņu. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) pret mani ierosinājis divas krimināllietas saskaņā ar sešiem pantiem. No tiem briesmīgākais paredz sodu par darbībām, kas kaitē Latvijas Republikai, veiktām grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Par to man spīd no pieciem līdz piecpadsmit gadiem cietumā. Jā, es nejokoju. Līdz PIECPADSMIT. Tā viņi domā sodīt mani par to, ka pirms deviņiem gadiem laidu klajā internetā diskusiju laukumu "IMHOclub". Sak, resurss nodarījis Latvijas valstij tik šausmīgu ļaunumu, ka par to pienākas teju vai augstākais soda mērs. Starp citu, paradokss: mans IMHOclub nav slēgts, nav aizliegts, tas vēl joprojām pastāv tīmeklī un strādā. Tas ir, pašai vietnei nav nekādu nozieguma pazīmju, toties par tā ORGANIZĒŠANU man pienākas tāds sods.

- Tas taču ir kaut kāds sirreālisms, īstākais Kafka... Cik ilgi, jūsuprāt, var vilkties šo lietu izskatīšana?

- Atbildēšu uz jautājumu pēc būtības: pret mani ierosinātajām krimināllietām nav nekādas perspektīvas. Otrā lieta tiek izmeklēta jau gandrīz DIVUS GADUS. Viņi velk garumā izmeklēšanu, kā mācēdami. Pirmā lieta, ko pret mani ierosināja pirms trim gadiem, jau tālajā 2017. gadā, nodota tiesā. Tur ir tādas glupības, ka tiesnese velk garumā izskatīšanu, kā var. Iedomājieties: pirmā tiesas sēde pirmajā lietā bija 2020. gada februārī, otrā – maijā, nākamā būs septembrī. Skaitām: trīs tiesas sēdes gadā... Lai novestu līdz spriedumam, būs vajadzīgas vismaz 15-20 tādas sēdes... Tātad spriedumu tajā es sagaidīšu ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Baidos pat minēt par otro lietu, kas vēl tiek šausmīgi "izmeklēta". Šķiet, spriedumu tajā uzklausīs mani mazmazbērni...

- Krievijas liberālās aprindas vienmēr ir gatavas celt traci (jeb, kā tagad modīgi teikt, - haipu) par kaut kādu kārtējo "asiņainā režīma" upuri, kas nomocīts "par patiesību" (Golunovs un tā tālāk). Nevar būt, ka viņi neko nezinātu par jums – Rīgā ir emigrantu vietnes "Medūza" redakcija. Vai kāds no "godājamajiem" ir izteicies jūsu atbalstam?

- Ziniet, ir tāda veca anekdote: Santa Klauss lido ar saviem briežiem pāri Āfrikai. Apakšā izbadējušies melni bērneļi stiepj viņam pretī izkāmējušas rociņas: Santa, dod mums kādu dāvaniņu... Bet Santa no augšas: "Nē-ē-e! Manas dāvanas domātas tiem bērniem, kuri KĀRTĪGI ĒD! Dažus "Medūzas" žurnālistus pazīstu personīgi. Viņu ofiss ir piecpadsmit minūšu gājiena attālumā no manas mājas. Protams, viņi zina, kā Latvijas varasiestādes mani spiež pie sienas. Taču viņu "tiesību aizsardzība" ir domāta tiem žurnālistiem, kuri "kārtīgi ēd". Cilvēks no "Medūzas" konkrēti par mani teica, ka "ar Latvijas tēmām viņi nestrādājot". Tā lūk! Mani ignorē ne tikai "Medūza". Kad Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājam pavaicāja, sak, varbūt kaut kā atbalstīsim Aleksejevu, viņš atbildēja: pagaidīsim tiesas spriedumu. Kā tad, "atbalstīja", jā. Paldies.

- Kas tagad notiek Latvijas politikā, iekšējā un ārējā? Kādas aktuālas tendences redzamas?

- Latvijas politikā notiek tieši tas pats, kas noticis visus pēdējos 30 gadus. Šīs valsts nākotne nevienu pie varas stūres esošo jau sen vairs neinteresē. Un nekad nav interesējusi. Viņi nākuši pie varas nevis ar mērķi celt "valsts nākotni", bet gan parūpēties paši par savējo. Latviešu politiskā mentalitāte ir iekārtota tā: ja atrodi kaut ko "labu", nozodz, pārdod, par dabūto naudiņu uzbūvē sev ērtu mājiņu laukos. Ar vistiņām, ar kādu puscūci, bet bērnus un mazbērnus, kad paaugsies, aizsūti uz Lielbritāniju mācīties. Kad izmācīsies, iekārto ierēdņu vietās Latvijā. Plašākā mērogā viņi nedomā.

- Visas pasaules uzmanība pievērsta ASV, viņu priekšvēlēšanu batālijām. Kam "jūt līdzi" Latvijas valdība amerikāņu demokrātu un republikāņu kaujā, un kāpēc tā?

- Jocīgs jautājums. Iedomājieties: kafejnīcā Amerikā sēž līdzjutēji un skatās, teiksim, beisbolu. Oficiants iznēsā popkornu un alu. Oficiantam nav ne jausmas par spēles noteikumiem, viņš ar grūtībām atšķir komandas, kas ar ko spēlē... Viņš pat nedrīkst iejaukties "līdzjutēju" sarunā, citādi vēl dabūs ar krūzi pa pieri. Viņam tikai laikus jāatnes alus. Pēc tam – jāsaņem dzeramnauda no līdzjutējiem, kuru komanda vinnējusi... Tāds oficiants ir Latvija. Viņai nav jājūt līdzi!

- Vai, pēc jūsu domām, Latvijas krieviem nāktu par labu, ja viņi skaļi paustu solidaritāti amerikāņu melnajiem? Sak, gan jūs, gan mēs esam nacionālās apspiešanas upuri, mēs arī ciešam no diskriminācijas.

- Nē. Atšķirībā no nēģeriem Amerikā, krievu "ņegru" tiesības Latvijā PATIEŠĀM ir ierobežotas jau trīsdesmit gadus. Jā, viņiem nav pat savas valsts pilsonības. Mēs nesēžam uz vietējo nodokļu maksātāju kakla kā nēģeri Amerikā. Mēs neaplaupām vietējos veikalos. Netirgojam narkotikas. Mēs smagi strādājam un dzīvojam, maksājot nodokļus, uz kuru rēķina pastāv latviešu birokrātija. Paralēle nav pareiza.

- Kāpēc krieviem Latvijā nav spēcīgu partiju, kas aizstāvētu viņu intereses? Varbūt "Saskaņa", atbrīvojusies no Nila Ušakova, vēl spētu par tādu tapt?

- "Saskaņa" nemaz nav "atbrīvojusies" no Ušakova. Viņš pats aizbēga eirodeputātos, bīdamies no kriminālvajāšanas par korupcijas shēmām. Tur nepārprotami bija sazvērestība ar latviešu naciķiem: sak, es ātri, ātri eju prom no Rīgas mēra posteņa, atdodu to tam, ko jūs iecelsiet, bet jūs par to mani neaiztiksiet. Par to viņu arī palaida vaļā. Krieviem Latvijā nav spēcīgu partiju vienkārši tāpēc, ka krievi Latvijā jau sen ir sulīgi nospļāvušies par Latviju. Starp citu, tāpat kā latvieši. Jau 2000. gadu sākumā visiem kļuva skaidrs, ka šai valstij nākotnes nav. Un ir absolūti bezcerīgi mēģināt te kaut ko bīdīt. Latvija nevienam nav vajadzīga. Ne Amerikai (viņa par to jau gadus divdesmit ir aizmirsusi), ne Eiropas Savienībām (kam tā ir gluži kā čemodāns bez roktura), ne Krievijai (kura to pastāvīgi jauc ar Lietuvu, un drīz jauks ar Lībiju), ne pašu iedzīvotājiem (kuri jau pa pusei ir izklīduši un turpina bēgt prom).

- Ja ņemt visus pagājušo gadu Latvijas prezidentus, kurš no tiem bija pats labākais (variants – pats nekaitīgākais)? Ko domājat par tagadējo prezidentu Egilu Levitu?

- Sākšu ar to, ka, atšķirībā no Krievijas, Latvijas prezidents ir tīri reprezentatīva figūra, tātad pati par sevi – "nekaitīga". Latvijas prezidents ir kā žurnāla "Playboy" vāks. Kaut kas tāds, kas piesaista skatienu, ceļ žurnāla pārdošanu kioskos. Taču mēs saprotam, ka "Playboy" sejas (un krūtis) – tas vēl nav REDAKTORS. Un žurnāla saturs no vāka nav atkarīgs. Tāpēc Latvijas prezidentus varu vērtēt tikai kā "bildes uz vāka" – kā ilggadējs dažādu avīžu un žurnālu redaktors, kas ilgus gadus pats tiem zīmējis vākus. Manuprāt, "vāks-Levits" ir nožēlojamākais un neveiksmīgākais starp visiem Latvijas "vākiem". Pat emigrantu vecmāmiņa no Kanādas Vaira Vīķe-Freiberga savulaik bija interesantāka. Viņa vismaz bija harizmātiska, lai arī aprobežota. Bet prezidentam Levitam ir viena vienīga priekšrocība – viņš ir ebrejs. Latvijā tas ir neparasti...

- Augustā Rīgā notiks ārkārtas vēlēšanas. Vai dosiet prognozi – kas tur, jūsuprāt, uzvarēs? Vai situācija pilsētā stabilizēsies?

- Situācija Rīgā jau sen ir stabila. Tik stabila, cik vien stabila var būt situācija kapos. Un deputātu pēcpušu nomaiņa uz krēsliem pilsētas domē neko nemainīs. Pa drusciņai zaga iepriekšējie, pa drusciņai zags nākamie. Daudz zagt neizdosies, jo Rīga ir nabaga. Un tam jau sen nav nozīmes, kas tur uzvarēs. Godīgi sakot, es jau vairs pat nesekoju līdzi tām nanajiešu (latviešu) zēnu cīņām. Varu garantēt tikai vienu: pseidokrieviskā partija "Saskaņa" jau vairs nevadīs pilsētas saimniecību. Tas ir garām.

- Savulaik jūs rakstījāt par "bēgļiem no režīma", no Krievijas, kuri Latvijā saņēmuši uzturēšanās atļaujas un tagad aplej dzimteni ar samazgām. Vai pēc dažiem Baltijā nodzīvotiem gadiem un saskarsmes ar tās realitāti šie cilvēki nemaina savu viedokli?

- O! Tas ir jocīgi. Tagad Baltijā ir liels skaits bēgļu no "Putina asiņainā režīma". Smiekli nāk: pirmos mēnešus pēc "bēgšanas" viņi klīst pa visādiem vietējiem medijiem, aplej ar samazgām "nolādēto Rašku" un peldas slavas staros. Pēc tam viņi pieklust. Sāk apjēgt, kāda ir starpība starp tūrismu un emigrāciju. Sāk apjēgt, ka Baltijas tautiņas ir dziļi ksenofobas un sevī ieslēgtas. Jā, tūristu zonā restorānā tevi apkalpos krieviski un uzsmaidīs (tikai naudu maksā), bet ikdienā tu viņiem neesi vajadzīgs. Turklāt vietējie krievi aborigēnu valodu prot, bet viņi – ne. Tā nu tie "jaunemigranti" sāk plunčāties, kā s...s āliņģī. Vietējie krievi viņus nepieņem (mēs esam pārliecināti "sovoki" un "vatņiki), bet aborigēni vispār neredz nekādu starpību starp krieviem. Vienalga, vai tu dzīvo Baltijā piektajā paaudzē, vai esi atbraucis pirms gada, viņiem ir viens spriedums: čemodāns-stacija-Krievija! Nu, bet ja tu vēl nesaproti šejienes mēli, tad tev vispār ir beigas.

Sergejs Dubovskis kopā ar dēlu
© Photo Из личного архива Сергея Дубовского

Taču ir tāds "emigranta sindroms". Cilvēks pieņēmis krasu lēmumu: pamest Dzimteni, lai meklētu "brīvību". Atbrauc, gaidīdams "demokrātijas atplestās rokas", bet viņu – kā velk ģīmi pret galdu. Vienu, otru, trešo reizi... Viņš saprot, ka pieļāvis kolosālu kļūdu, ka VIŅŠ TE NAV VAJADZĪGS! Bet atgriezties ir kauns – prombraucot pārāk daudz ir sarunāts... Un emigrants sāk domāt, kā savu kļūdu attaisnot? Kā to izdarīt? Iespēja ir tikai viena: pārliecināt SEVI par to, ka Dzimtenē viņam klājās simtkārt sliktāk. Lūk, no kurienes nāk samazgas un "nolādētā Raška". Bet naktīs viņi raud spilvenā, atceroties "krievu bērzus".

- Sociālajos tīklos aizvien biežāk vīd jauni cilvēki, dzimuši Latvijā, ar krievu vārdiem un uzvārdiem, kuri par Krieviju atsaucas ar dziļām nievām, pat naidu...

- Varu teikt: pirms sešiem gadiem krievu informācijas telpā Baltijā nekā tāda nebija. Vilnis nāca pēc Eiromaidana Ukrainā. Tie ir "boti". Apmaksāti "Krievijas nīdēji". Rietumu fondi iegāzuši miljoniem krievu Internetā, lai pārformatētu krievu sabiedrisko viedokli. Latvijā arī radusies sava "botoferma" un ne viena vien. Iepriecina, ka viņu darbības rezultāts ir mazāks par nulli.

- Kāpēc Latvijā un visā Baltijā viens pēc otra veras ciet krievvalodīgie mediji? Vai tā ir varasiestāžu ļaunā griba vai "tirdziņš tā izšķīris"?

- Tas ir turpinājums atbildei uz iepriekšējo jautājumu. Jā, miljoniem ir iegāzti "Krievijas nīdēju" botofermās. Tagad ir skaidrs, ka tie miljoni NEDARBOJAS. Krievu smadzenes nav formatējamas, kaut tu viņiem ar televizoru pa galvu gāz. Tāpēc viņi nolēmuši iet no otras puses – piebeigt godīgos krievvalodīgos medijus. To paveikt ir vienkārši – godīgiem krievu medijiem miljonu nav. Bet mēs, godīgie krievu žurnālisti, publicisti, blogeri, esam aizgājuši internetā. Internetu te vēl nav aizlieguši, lai arī VIŅIEM to dikti gribētos.

142
Tagi:
nepilsoņi, rusofobija, Latvija
Saeimas darbs. Foto no arhīva

Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro

0
(atjaunots 19:29 12.08.2020)
Obligātā veselības apdrošināšana, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, tabakas akcīžu celšana, mikrouzņēmumu režīma reorganizācija, nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņa: kādas izmaiņas piedāvā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Finanšu ministrija atklāja nodokļu izmaiņu detaļas, kuras tā piedāvā sarīkot valstī trijos posmos. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš paskaidroja kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas sarīkošanas principus sasaistē ar nekustamā īpašuma nodokļa izmainīšanu, vēsta tvnet.lv.

Veselības apdrošināšana un neapliekamais minimums

Latvijas Finanšu ministrija piedāvā uzsākt nodokļu reformu 2021. gadā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iemaksa sastādīs 5%, pārdalot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli. Tādējādi, kopējais darbaspēka nodokļu slogs netiks palielināts.

Lai novērstu nodokļa sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts no 300 līdz 350 eiro mēnesī. Turklāt Finanšu ministrija piedāvā ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kuri izmanto speciālos nodokļu režīmus un kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts.

Otrais nodokļu izmaiņu posms sāksies 2022. gadā. Tas paredz, ka ikviens, kura saimnieciskās darbības ienākumi sastāda vairāk  nekā 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), būs jāmaksā sociālās iemaksas no visa ienākumu apjoma.

Trešais posms ir ieplānots uz 2023. gadu un paredz prasību visiem veikt obligātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no faktiskajiem ienākumiem, taču ne mazāk par minimālo iemaksas apjomu.

Visos nodokļu reformas posmos paredzēta pakāpeniska tabakas izstrādājumu akcīzes paaugstināšana. Mainīsies arī transportlīdzekļu nodoklis pie noteikta CO2 izmešu līmeņa, savukārt vecu mašīnu ievešanas Latvijā novēršanai paredzēts atjaunot nodokli par vieglo automobiļu reģistrāciju.

Kadastrs

Premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja saprātīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kad no 2022. gada tiks ieviesta jaunā kadastrālās vērtības aprēķina metodika. "Galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neatbalstīs jaunās kadastrālās vērtības projektu, ja netiks veikti aprēķini ar mērķi nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmju kāpumu.

Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem. Plānots, ka jaunā kadastrālā vērtība tiks pielietota no 2022. gada 1. janvāra.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai var pat kristies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

0
Tagi:
kadastrs, novadu reforma, nodokļi
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra