Latvijas karte. Foto no arhīva

Mazpilsētu pagrimums vai izlīdzināšana: ko Latvijai atnesīs reģionālā reforma

197
(atjaunots 11:14 01.03.2019)
Ja jaunās administratīvi teritoriālās reformas galvenais mērķis ir cīņa par varu, tad pēdējā kārtā politiskajiem spēkiem rūpēs iedzīvotāju intereses.

RĪGA, 1. marts - Sputnik, Andrejs Solopenko. Viens no Kariņa jaunās valdības uzdevumiem ir administratīvi teritoriālā reforma, kas novedīs pie pašvaldību palielināšanas. Ministru kabinets uzskata, ka tas veicinās ekonomiski spēcīgu pašvaldību izveidošanos un palīdzēs atrisināt daudzas aktuālas problēmas reģionos.

Diskusijas par nepieciešamību veikt šādus pārveidojumus sākās tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad 1992. gadā Augstākā Padome izveidoja pirmo komisiju teritoriālās reformas sagatavošanai.

Sešpadsmit gadus vēlāk – 2008. gadā Latvijas parlaments pieņēma likumu par administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām, kas noteica jaunās pašvaldību robežas. 553 pagastu vietā tika izveidoti 109 novadi un 9 republikas pilsētas.

Tolaik teritoriju pieaugums reģionu pamatproblēmas neatrisināja. Ekonomiskā plaisa starp novadiem saglabājās, un iedzīvotāju aizplūšana turpinājās.

Pastāv varbūtība, ka arī pašreizējā reforma nesniegs gaidīto efektu. Nav izslēgts, ka depopulācija un ekonomiskā atpalicība, kas nodara ļaunu daudzām pašvaldībām, nekur nepazudīs, bet kārtējā pašvaldību palielināšana, tāpat kā pirms desmit gadiem, iecerēta atsevišķu partiju interesēs.

Katrā noteikumā ir savi izņēmumi

Saskaņā ar 2009. gada 1. jūlijā pieņemto likumu radās jaunas administratīvi teritoriālās vienības – novads un republikas pilsēta ar vismaz 25 tūkstošiem iedzīvotāju. Pilsētā bija jābūt "attīstītai komercdarbībai, transporta un komunālajai saimniecībai, kā arī sociālajai infrastruktūrai" un "nozīmīgam kultūras iestāžu kompleksam".

Par novadu tika uzskatīta ģeogrāfiski vienota teritorija, kurā pastāvīgi dzīvoja vismaz četri tūkstoši cilvēku, bet novada pilsētā vai ciematā - ne mazāk kā divi tūkstoši. Attālums no novada administratīvā centra līdz jebkuram apdzīvotam punktam tajā nedrīkst pārsniegt piecdesmit kilometrus. Bija nepieciešama arī ceļa infrastruktūra, kas ļautu līdz tam nokļūt.

Tomēr, pieņemot šo likumu, Saeima jau 2008. gadā atļāva piecdesmit novadiem atkāpties no iepriekšminētajiem kritērijiem. Tika izveidoti 20 novadi, kuros dzīvoja mazāk nekā četri tūkstoši iedzīvotāju, bet 28 novados nebija nepieciešamā centra ar minimālu iedzīvotāju skaitu divu tūkstošu cilvēku apmērā. Trīspadsmit pašvaldības neatbilda abiem kritērijiem, bet Olaines un Raunas novados nebija ģeogrāfiski vienotas teritorijas.

2018. gadā kritērijiem par minimālo iedzīvotāju skaitu novada centrā neatbilda jau 52 pašvaldības, no iedzīvotāju skaita viedokļa – 39 novadi un divas republikas pilsētas – Jēkabpils un Valmiera. Kā atzīmēts Valsts reģionālās attīstības ministrijas jaunajā pārskatā, reformas rezultātā netika izveidota pašvaldību sistēma, kur katra pašvaldība varētu pildīt likumā noteiktās funkcijas, tāpēc nepieciešamas jaunas pārveidošanas.

Notikušās reformas galvenie mērķi

Jau 2008. gadā, kad tika izveidotas 50 kritērijiem neatbilstošas pašvaldības, bija skaidrs, ka reforma izgāzīsies. Interesanti, kāpēc valdība pieļāva tik būtisku izņēmumu no noteikumiem. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības padomnieka Māra Pūķa vārdiem, daudz kas bija atkarīgs no pašvaldību vadītājiem, no viņu iespējām aizstāvēt savu pagastu.

"Es atceros, ka Ministru kabineta pēdējā sēdē, kad apstiprināja jauno novadu karti, viena no pašvaldības vadītājiem sāka raudāt un ministriem kļuva kauns. Tādā veidā viņai izdevās saglabāt savu pašvaldību.

Faktiski, ikvienam, kurš tolaik nopietni pētīja šo tēmu, bija skaidrs, ka pēc skolu, kultūras centru un bibliotēku slēgšanas izredzes, ka cilvēki tur paliks, ir mazas," - uzsvēra eksperts.

Pēc viņa domām, šī iemesla dēļ reformā tika pieļauti tādi kompromisi: Latvijā radās gan diezgan lieli novadi, gan ļoti mazi, kā arī ekonomiskajā ziņā ļoti dažādi reģioni. Pēc Pūķa vārdiem, kopumā šī reforma nevienam nebija īpaši nepieciešama, bet to izmantoja, lai novērstu uzmanību no privatizācijas.

"Pie mums vienmēr sāka runāt par reformu sinhroni ar privatizāciju," - viņš atzīmēja.

Bija aktuāls arī nekustamā īpašuma jautājums.

"Politisko partiju sponsori gribēja visas ar zemes lietošanas noteikumiem saistītās lietas, risināt partijas birojos, nevis vietās. Patiesībā tas bija izšķirošais elements reformas veikšanai. Pēdējās naktīs pirms likuma izsludināšanas Tautas partijas un Zaļo un Zemnieku savienības vadītāji lēma, kuru pagastu kam pievienot," - paziņoja Pūķis.
2009. gada reformas pamatmērķi bija politiski – tie skāra toreizējo vadošo partiju intereses, bet pašvaldību galvenās problēmas tā arī netika atrisinātas.

Kā atzīmēja Pūķis: "Nekādu pozitīvu efektu no šīs reformas nevar atrast." Depopulācijas tēma joprojām dominē, bet apvienošana nedod nekādu efektu, izņemot nomales efektu, kad mazāk cilvēku aizbrauc no jaunā centra, bet vairāk no apkaimēm."

Ko sagaidīt pašvaldībām

Agrākās reformas pieredze liek neviļus uzdot jautājumu, vai valdības virzīto pārmaiņu sekas nebūs tādas pašas. Par to domā arī Māris Pūķis, kurš skaidri paziņo: pašreizējā reforma ir jāaptur vai vismaz jāpadara ne tik radikāla. Viņš cer, ka Krišjāņa Kariņa valdība galu galā tomēr pārskatīs savu pieeju.

Pēc viņa vārdiem, šobrīd vienīgais solījums, ko spēj izpildīt Ministru kabinets, ir īstenot reformu, jo pārējam nav naudas. Nav skaidrs, kā palielinātās pašvaldībās dzīvos cilvēki, it īpaši ja būs slēgtas provinciālās skolas un kultūras nami.

"Ja vien paliks tikai lieli centri, kurp bērni no perifērijas brauks uz skolu, kur viņi pavadīs brīvdienas, jo apkārt nekā nebūs?" – atzīmēja eksperts.

Pūķis neizslēdza, ka pašreizējā reforma varētu būt parlamentā pirmo reizi nonākušo partiju palīgelements, kuras vēlas nostiprināties attīstītākajās jaunizveidotajās pašvaldībās.

Šādā gadījumā pašvaldību nevienlīdzība turpināsies, jo reformas mērķis būs cīņa par varu, bet iedzīvotāju intereses, kuru būtība ir reģionu ekonomiskā izlīdzināšana, politiskajiem spēkiem paliks pēdējā vietā.

197
Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs

"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze

244
(atjaunots 15:44 20.05.2020)
Eiropas Savienība divu gadu laikā sāks izirt, Baltija XXI gadsimtā tiks integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, uzskata uzņēmējs, Rīgas pilsētas domes bijušais deputāts Jurijs Žuravļovs.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Liberālās globalizācijas ēras noriets un pasaules līderu – Krievijas, Ķīnas un ASV – pievēršanās reālajai ekonomikai, dezintegrācija un haoss Eiropas Savienībā īstermiņa perspektīvā. Visbeidzot, neizbēgams Latvijas bankrots un tam sekojoša "izķidāto un mēslainē izmesto" Baltijas valstu pāreja lielā austrumu kaimiņa ekonomiskās ietekmes sfērā – tādas prognozes intervijā Sputnik sniedza Latvijas uzņēmējs Jurijs Žuravļovs.

Nav viegli uzņemties eksperta lomu, kad piesardzīgs ir pat SVF un tādu globālo struktūru, kā S&P un Moody’s analītiķi. Tomēr uzņēmēja viedoklis ir daudzu politiķu noklusētā nožēla par aizejošo laikmetu, kurā atklāta tirgus likumi bija svarīgāki nekā nacionālo interešu aizsardzība.

Fon der Leiena – Gorbačova lomā

Mūsu sarunbiedrs uzskata: Eiropas Savienības sairums ir neizbēgams, process ir neatgriezenisks un lielā mērā atkarto Padomju Savienības likteni perestroikas laikā.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Pārvalstisko apvienību, tādu kā ES un PSRS dezintegrācijas scenāriji ir ļoti līdzīgi – šķiet, Padomju Savienība perestroikas sākumā pat bija labākā stāvoklī. Briti to jau aptvēra un paspēja ar Brexit pamest grimstošo kuģi. Tagad beidzas pasaules attīstības eirocentriskais cikls, kas sākās pagājušā gadsimta vidū ar Māršala reformām pēckara Eiropā, ar NATO bloka izveidi, ASV lobētāju institūtiem Eiropā un citu struktūru izveidi, kas zaudē aktualitāti jaunajā gadsimtā. Covid-19 pandēmija pasaulē ir ērts iegansts apgūt un pārdalīt triljoniem eiro un dolāru, iepērkot vērtspapīrus un sagrābjot uzņēmumus reālās ekonomikas segmentos. Taču vīruss ir globālo finanšu struktūru un politiķu sazvērestības aizkars, lielākā afēra vēsturē pasaules aktīvu pārdalei," ir pārliecināts Žuravļovs.

Firmas "Marika" dibinātājs un īpašnieks, Rīgas domes bijušais deputāts un politiķis Jurijs Žuravļovs jau ilgus gadus dzīvo nelielā villā Torrevjehā – "Spānijas krievu galvaspilsētā" Kosta Bravas piekrastē Alikantes provincē. Viņš bija viens no pēdējiem Latvijas pilsoņiem, kuri atgriezās mājās divus mēnešus pēc robežu slēgšanas. Žuravļovs pats organizēja sev repatriācijas reisu uz Rīgu – pa Eiropas autotrasēm, refrižeratora kabīnē. Kravas kastē – papilnam augļu Baltijas mazumtirdzniecības veikalu tīklam.

Viņš atcerējās, ka Latvijas vēstniecība Spānijā ļoti draudzīgi izsniegusi atļauju robežas šķērsošanai. To pašu viegli saņemt Francijā. Luksemburgā viņš sastapa policiju, uz Vācijas robežas pirmo reizi pārbaudīja pases. Aizbraucis līdz Diseldorfai pie meitas, pēc tam sēdies prāmī Ķīlē uz Latviju. Viņaprāt, Latvijā ir mierīgāk nekā Kosta Bravas piekrastē.

"Vidusjūras dienvidrietumi ir ar koronavīrusa iedomātajiem draudiem visvairāk iebiedētais reģions, - uzskata mūsu sarunbiedrs. – Visas šosejas pie Torrevjehas robežas ir slēgtas, aptiekā vari ieiet tikai maskā. Spānijā it kā uzspridzināta neitronu bumba, iebiedēšana ir drausmīga – uz ceļiem tikai kravas mašīnas un policija. Krievu Torrevjehā ir 20% no 150 tūkstošiem iedzīvotāju, lai arī dažs labs aizlidojis mājās. Taču krievi nav tik lielā mērā pakļauti koronakrīzes paranojai.

Kas tas tāds ir – šis vīruss? Sliktākajos gadījumos tas ved pie gripas, kas draud ar pneimoniju un asins sabiezēšanu, tā savukārt – pie plaušu tromboembolijas un skābekļa bada. Lielākajā daļā gadījumu MPV aparāts un reanimācija nav vajadzīga, pietiek ar aspirīnu asins sašķidrināšanai un inhalācijām ar etiķi, ēteriskajām eļļām un spirtu.

Loģisks jautājums: kas gūst labumu no koronakrīzes? Ar ASV Demokrātisko partiju saistītie finansisti, SVF, banku grupas un korporācijas, tā paša Džordža Sorosa struktūras, kas sagrāva sterliņu mārciņu 90. gados un izputināja miljoniem angļu. To pašu histēriju mēs vērojam ES un Latvijā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena patlaban nonākusi PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova lomā – gan perestroiku gribas, gan bail zaudēt vienotās Eiropas Savienības nesenās pagātnes sasniegumus un ieguvumus. Agrāk taču tā bija īstas demokrātijas un vienlīdzības alianse saskaņā ar Roberta Šūmana formulu. Kas notiks eirozonas un Eiropas iespējamas krasas devalvācijas gadījumā? Tās stabilitātē EK tagad plāno iesūknēt vairāk nekā pustriljonu eiro?"

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka koronavīrusa gripas "fantikā" ietītās krīzes rezultātā labumu gūst trīs konkurējošas, taču partnerību saglabājošās valstis – Krievija, Ķīna un ASV.

NATO vecuma plānprātība, Eiropas noriets, Eirāzijas uzplaukums?

Šī krīze izmetīs mēslos visu veco, nevajadzīgo un neefektīvo, uzskata Žuravļovs. Ķīnā pandēmija ir instruments jebkādu "krāsaino revolūciju" mēģinājumu apspiešanai, ko iniciējuši tie paši globālie liberālie konsorciji. Kā izgaiņāt "melno krekliņu" pūli, kas ieņēmis visu centrālo ielu? Ieviest ārkārtas epidemioloģisko situāciju. Visa opozīcija, ārzemju aģenti, hibrīdie resursi nonāk stingrā karantīnā, transakcijas tiek izsekotas, kārtību kontrolē kārtības sargi, bruņota tautas milicija un armija.

Žuravļovs vērtēja, ka Ķīnas makroekonomika pasaules ekonomikas lejupslīdes rezultātā, pieprasījuma samazināšanās un tirdzniecības karu, ražotņu apstāšanās, konteineru kuģu frakts utt. dēļ zaudējusi salīdzinoši nelielu naudu, taču pie tam daudz vairāk ieguvusi stratēģiskajā aspektā, tostarp arī pārpērkot perspektīvus aktīvus teritorijā no Āfrikas un Āzijas līdz vienotajai Eiropai. EK prezidente ieslēgusi drukas mašīnu eiro emisijai un pat izteikusi iebildumus Vācijas kanclerei Angelai Merkelei – politiķe norādīja, ka ķīnieši pārpirks Eiropas vērtspapīrus, ja to steigšus neizdarīs Eiropas kapitāls.

Savukārt Krievijas aspektā, norādīja uzņēmējs, novērojams Ķīnas "mīkstais" variants. Krievija novājina saikni ar dolāru, kontrolējot koronavīrusa izplatību labāk nekā ES un ASV un atbalstot sociāli viegli ievainojamas pilsoņu grupas.

Arī ASV ir līdzīga situācija, izņemot vienu faktoru: prezidents Donalds Tramps turpina pastiprināt iekšpolitiku, tostarp arī sociālo.

Otršķirīgie projekti, kuru starpā Žuravļovs min Ziemeļatlantijas aliansi, pēc viņa domām, nav dzīvotspējīgi.

"Šī krīze ir parādījusi, ka NATO ir tikai tukša pašreklāma. Organizācija nespēj aizsargāties no gripas vīrusa, bet pagājušā gadsimta militārā tehnika, ko Latvija iegādājusies šī projekta ietvaros, bija efektīva XX gadsimtā, bet tagad – vairs ne. Trampam nepatīk, ka Amerikas izdevumi alianses vajadzībām sastāda gandrīz 50% no NATO budžeta. Tā tas notiek katru gadu. Gandrīz neviens Eiropā nevēlas maksāt par šo biznesu, ne Austrija, ne Somija, kas robežojas ar Krieviju, nav bloka locekles. Jā, mēs, "bagātie baltieši", Latvija – esam viens no lojālākajiem locekļiem, kuri maksā NATO jau vairāk nekā 2% IKP. Bet Vāciju tas neinteresē.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Esmu pārliecināts, ka daudzi tādi mākslīgi projekti un doktrīnas, kas saistītas ar pagājušā gadsimta aukstā kara koncepcijām un globālo korporāciju un banku ekspansijas projektiem, bauda savus pēdējos dzīves gadus. Esmu par to pārliecināts, lai ko runātu propagandisti, kuri saņem lielās algas.

NATO valstu alianse tagad ir vecuma plānprāta līmenī. Amerikāņu nodokļu maksātāji nesaprot, kāpēc viņi katru gadu iemaksā šajā ieroču biznesā gandrīz tikpat daudz naudas, cik Eiropas Savienība sadrukājusi cīņai ar pandēmiju? "Koronakrīze" ir laiks, kad nerentablie projekti tiks slēgti, priekšplānā iznāk reālās ekonomikas sektori, tādi, kā agrārā rūpniecība," uzskata uzņēmējs.

Ko Latvija varētu privatizēt un pārdot?

Tomēr krīzes koncepcija – globālisma un liberālā politiskā populisma lauka paplašināšana, pēc Žuravļova domām, vēl nav izsmēlusi savas iespējas. Pirmkārt, ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijai kļuva pieejams un rezervēts 4,1 miljards eiro – pēc viņa domām, šī nauda tiks apgūta gada laikā. Otrkārt, pat pēc vērienīgās deindustrializācijas valstī ir resursi, varbūt pat labāki nekā bijušie padomju rūpniecības flagmaņi – RAF, VEF un desmitiem citu.

"Vērtīgākie aktīvi vēl joprojām ir valsts un pašvaldību ziņā: piemēram, puse mežu mūsu valstī pieder VAS "Latvijas Valsts meži", iespējams privatizēt kārtīgu daļu no "Latvenergo" ieskaitot triju HES kaskādi uz Daugavas. Rīga – tā ir atsevišķa zelta bedre. Domāju, drīz vien privatizācijai būs pieejami tādi pašvaldības uzņēmumi, kā "Rīgas namu pārvaldnieks", "Rīgas ūdens", "Rīgas meži". Valsts atņēma pašvaldībām Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas, kāpēc gan tagad tās nepārdot, nenodot privātajam kapitālam "Latvijas dzelzceļu"? Nav nekādu šķēršļu.

Kompānija airBaltic saņem valsts atbalstu no 250 miljonu eiro apmērā, tomēr tas nav tik rentabls aktīvs, ņemot vērā to, ka aviopārvadājumi un tūrisms nekad nebūs tik sekmīgi, kā bija pirms koronavīrusa krīzes. Baidos pat teikt, vai aviokompānijai izdosies noturēties pēc krīzes. Tūrismu var aizmirst: Spānija, kas 2019. gadā apkalpoja 90 miljonus ārvalstu tūristu, kuri ienesa 45 miljardus eiro, tagad paziņoja, ka līdz šī gada beigām pieņems no koronavīrusa vakcinētus tūristus. Tomēr vakcīnu radīt nav iespējams, notiek vīrusa štammu mutācija.

Skaidrs, ka Krišjāņa Kariņa valdība, izdevumu optimizācijas aizsegā pēc krīzes, arī valsts parāda segšanai atdos privatizācijai savus ienesīgākos aktīvus," prognozēja Žuravļovs, kurš agrāk konsultēja vienu no Latvijas valdībām privatizācijas jautājumos.

Viņa prognožu bezcerīgā pesimisma fonā ir arī cerību stariņš. Privatizācija un valsts lomas novājināšanās nacionālajā ekonomikā (izņemot fiskālo politiku, nodokļu autonomija ir ļoti svarīgs jebkuras valsts suverenitātes simbols) radīs jaunas iespējas biznesa attīstībai efektīvās nozarēs. To starpā ir lauksaimniecība, uzskata Žuravļovs. Pie tam viņš deva padomu: izpirkt no ārvalstu īpašniekiem, piemēram, Zviedrijas pensiju fondiem aramzemes, sēt, pļaut un vest klētīs.

Brīnišķīgā jaunā pasaule

Latvija spēj ieņemt līdera vietu Eiropā ražīguma ziņā – visu valsts teritoriju veido lieliskas lauksaimniecības zemes. Kvieši, rudzi, auzas – ar eksporta piegādēm Ķīnā un arābu valstīs.

Vietējiem valdošajiem politiķiem ir jāpierod pie domas, ka Eiropas dotācijas nav mūžīgas un vairs nekad nebūs iespēju uzturēt 400 tūkstošus valsts ierēdņu līmenī, pie kāda viņi pieradušie "treknajos" gados, uzskata Žuravļovs.

Uzņēmējs ir pārliecināts: Eiropas Savienība sāks sairt divu gadu laikā. Pirmās dezintegrācijas procesā būs krīzes pilnās dienvidu valstis – Spānija, Itālija, Grieķija un Portugāle. Ar Višegradas valstīm ir sarežģītāk, tomēr Čehija, polija, Ungārija un Slovākija arī ir uzkrājušas spēcīgas dezintegrācijas tendences. Višegradas klubā valda izteikts nacionālais protekcionisms, kāda nav Baltijā, pastiprinās antiliberālās tendences. "To, kas notiks ar Vāciju, kad Eiropa sabruks kā kāršu namiņš, šodien kanclere Angela Merkele neatzīst pat pati sev," konstatēja Žuravļovs.

Latvija, pēc viņā domām, ir pēdējo 30 tirgus demokrātijas gadu laikā pārāk novājināta, lai varētu atļauties neatkarīgu ekonomisko attīstības stratēģiju. Pēc Žuravļova domām, XXI gadsimtā Baltija būs integrēta vienotajā Eirāzijas telpā, kurā šobrīd ir Krievija un Eirāzijas ekonomiskās savienības valstis, kā arī dažas ŠSO valstis stratēģisko partneru statusā, ieskaitot ĶTR. Pēc uzņēmēja domām, perspektīvā tiks radīta Eirāzijas valstu politiski ekonomiskā alianse – no Lisabonas līdz Hainaņai un Singapūrai. Tajā ieies gan tagadējās ES un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstis, gan Centrālās Āzijas un Tuvo Austrumu musulmaņu valstis, protams, ja vien nebūs reliģiskā ekstrēmisma risku.

Atliek tikai jautājums – ko Baltijas reģions var piedāvāt vienotajai Eirāzijai no ekonomikas viedokļa. Tomēr tā pagaidām ir pārāk tāla perspektīva.

244
Tagi:
Jurijs Žuravļovs, Latvija
Komunarkas slimnīcas darbiniece, foto no arhīva

"Nav saprotams, tas izturēsies". Zinātnieks pastāstīja par jauno koronavīrusu

162
(atjaunots 15:14 19.04.2020)
Krievijas nacionālais medicīniskais hematoloģijas pētījumu centrs strādā pie imūnsistēmas atbildes veidošanas pret jauno koronavīrusa infekciju. Zinātnieki jau fiksē imūnsistēmas šūnu reakciju pret SARS-CoV2.

Balstoties uz saņemtajiem datiem, viņi izstrādājuši testa prototipu, kas spēj fiksēt antiķermenīšu koncentrāciju ar Covid-19 slima cilvēka asinīs. Par to, kāpēc vajadzīgi tamlīdzīgi pētījumi un vai ar Covid-19 iespējams inficēties atkārtoti, RIA Novosti korespondentei Alfijai Jeņikejevai pastāstīja Nacionālā medicīniskais hematoloģijas pētījumu centra Transplantācijas imunoloģijas laboratorijas vadītājs Grigorijs Jefimovs.

- Ir skaidrs, kāpēc vajadzīgi testi jaunā koronavīrusa identifikācijai asinīs – tā tiek uzstādīta diagnoze. Bet kāda jēga SARS-CoV2 antiķermenīšu analīzēm? Tie taču veidojas tikai pēc dažām dienām un tobrīd parasti jau ir skaidrs, ka cilvēks ir slims.

— Antiķermenīši parādās ne ātrāk kā ceturtajā slimības dienā. Saskaņā ar pētnieku datiem Ķīnā, pēc desmitās dienas antiķermenīšu identifikācijas diagnostiskā vērtība ir pat lielāka, nekā pašas infekcijas diagnostika. Tāda analīze ļauj parakstīt pacientam piemērotāku terapiju. Tas ir pirmais aspekts.

Министерство обороны РФ

Otrkārt, patlaban Maskavā sāk aktīvi izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanas metodi ar koronavīrusa infekciju izslimojušo donoru plazmu. Tā ir visai sena metode, ko izmantoja citu līdzīgu slimību gadījuma. Tā ir itin efektīva. Tomēr ārstēšanai vajadzīga plazma ar augstu antiķermenīšu saturu. To parāda kvantitatīvais tests.

Treškārt, nākotnē, kad pandēmija tuvosies beigām, vispārēji antiķermenīšu testi ļaus noskaidrot patieso ar SARS-CoV2 inficēto skaitu. Tā mēs varēsim noskaidrot par tos, kuri slimoja bez simptomiem.

— Tomēr zināma daļa testu tik un tā parādīs nepatiesi negatīvu rezultātu. Tas ir, cilvēks slimojis, taču viņu neieskaitīs.

— Diezin vai viņu skaits būs liels. Ķīniešu kolēģu dati rāda, ka 28. slimības dienā antiķermenīši atrodami 95% pacientu asinīs ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Tas nozīmē, ka tādam slimnieku skaitam antiķermenīši asinīs reaģējuši uz konkrētu olbaltumvielu, ko izmantojuši testa izstrādātāji.

Testa izstrādē tiek izmantots neliels vīrusa genoma fragments. To ievieto šūnās – baktēriju vai cilvēka šūnās. Tās vīrusa genomu "aprēķina" un rada vienai no vīrusa olbaltumvielām analoģisku olbaltumvielu. Uz to reaģē antiķermenīši testa laikā.

— Vai jūsu prototips radīts līdzīgā veidā?

— Jā. Metodiski tas nav sarežģīti. To izmanto dažādām infekcijas slimībām jau apmēram trīsdesmit gadus. Lieta tāda, ka šis ir jauns vīruss un vajag pareizi izraudzīties fragmentu, uz kuru antiķermenīši tiktu izstrādāti īpaši aktīvi.

Dažkārt testa izstrādei izmanto visu vīrusu. Tā, piemēram, tika izstrādāta sistēma, ko nesen reģistrēja Virusoloģijas un biotehnoloģijas centrs "Vektor". Viņi izaudzēja SARS-CoV2, nogalināja to un tagad ar to "ķer" antiķermenīšus. Tā ir neparasta pieeja, jo nebūt ne visas laboratorijas var strādāt ar tādas bīstamības klases vīrusu.

— Tātad "Vektor" tests ir jutīgāks nekā jūsējais, ja viņi izmantoja veselu vīrusu, nevis fragmentu?

— Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. "Vektora" testu neesmu turējis rokās. Savukārt mūsu sistēma, spriežot pēc provizoriskiem datiem, ir visai precīza. Patlaban mums nav neviena nepatiesi negatīva rezultāta.

Koronavīrusa testi, foto no arhīva
Пресс-служба мэрии Москвы

Tiesa, arī atlase nav liela – tikai desmit cilvēki. Tie ir cilvēki no paša pirmā saslimšanas viļņa. Viņi jau ir izveseļojušies, nosēdējuši noteikto laiku karantīnā un ir absolūti veseli. Ar viņu asins paraugiem mēs pārbaudām savus testus. Patlaban vēl nevaram strādāt ar ārstējamo pacientu biomateriāliem.

Tāpat esam izmēģinājuši testu ar paraugiem, kuri noteikti nav inficēti. Tās ir sen sasaldētas donoru asinis. Neviena analīze nav fiksējusi tajās antiķermenīšus pret SARS-CoV2, tātad neesam saņēmuši arī nevienu nepatiesi pozitīvu rezultātu.

Protams, tas dāvā cerību, tomēr mēs saprotam, ka viss ir jāpārbauda. Pagaidām mums ir prototips, kas strādā laboratorijas apstākļos. Lai to reģistrētu, vajadzīgi dati par tā jutīgumu nevis laboratorijā, bet kādā uzņēmumā, kas testu ražos.

— Vai esat jau atraduši partneri?

— Jā, pašlaik ir vienošanās ar vienu kompāniju. Pagaidām negribu to nosaukt – vēl neesam parakstījuši līgumu. Ja viss ritēs, kā plānots, jau pēc divām nedēļām reģistrēsim testu.

— Kā jums izdevās piesaistīt brīvprātīgos? Pirmajā saslimušo vilnī cilvēku skaits nebija liels.

— Publicēju aicinājumu savā lapā Facebook, kur aprakstīju mūsu pētījumu, pastāstīju par testa pārbaudēm un minēju, ka vajadzīgi brīvprātīgie ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Negaidot saskārāmies ar lielu atsaucību. Daudzi gribēja piedalīties. Daļa jau ir atnākusi, daļa vēl tikai pošas – viņiem vēl jāpasēž karantīnā. Vēlāk viņi atnāks uz mūsu centru, nodos asinis.

Tomēr antiķermenīši ir tikai neliels mūsu darba fragments. Ilgāks un svarīgāks ir pētījums par T-šūnu imūnatbildi uz SARS-CoV2. Arī šiem eksperimentiem piesaistām brīvprātīgos ar apstiprinātu diagnozi.

— Kā imūnsistēma reaģē uz jauno koronavīrusu?

— Nekā neparasta nav. Mēs redzam, ka izslimojušajiem ir T-limfocīti. Šūnas aktivizējas, ja tām "parādīt" vīrusa fragmentu, tās ir "gatavas cīņai". Tās dēvē arī par imūnatmiņas šūnām. Tomēr pagaidām mēs nezinām, uz kādiem vīrusa genoma fragmentiem tās reaģē un kā tas korelē ar vīrusa mutāciju.

— Pārslimojušie iegūst imunitāti pret infekciju. Cik ilgi aizsardzība darbojas: dažus mēnešus, gadus vai visu mūžu?

— To mēs pagaidām nevaram pateikt. Pārāk īss laiks pagājis, kopš izveseļojušies pirmie pacienti. Taču kāds ķīniešu pētījums rāda, ka "lādiņš vienā bedrē divreiz nekrīt". Zinātnieki inficēja ar SARS-CoV2 divus pērtiķus, izārstēja un atkal mēģināja inficēt, taču neveiksmīgi.

No otras puses, nesen parādījās ļoti dīvaina informācija no korejiešiem – viņiem esot 91 atkārtotas inficēšanās gadījums. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Man šķiet, pagaidām spriest būtu pāragri.

Protams, ir koronavīrusi, pret kuriem izstrādātie antiķermenīši saglabājas apmēram trīs mēnešus, tātad var diezgan ātri inficēties no jauna. Tie ir parastas akūtas elpceļu vīrusa infekcijas izraisītāji. Tie kopā ar mums ir miljoniem gadu, pielāgojušies mums, iemācījušies izvairīties no imūnsistēmas atbildes. Bet jaunais koronavīruss tikai nesen ielēcis cilvēku populācijā. Nav saprotams, kā tas izturēsies.

Tomēr mēs varam balstīties uz datiem par SARS-CoV, kura genoms lielā mērā līdzinās jaunā koronavīrusa RNS. Pēc tā mēs zinām, ka antiķermenīši saglabājas asinīs visai ievērojamā koncentrācijā vienu vai divus gadus. Pilnīgi iespējams, tāpat būs arī ar SARS-CoV2.

162
Tagi:
zinātnieki, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs

Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām

0
(atjaunots 17:07 01.06.2020)
Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Apsūdzību izteikšana Krievijai protesta akciju rīkošanā ASV var būt daļa no kārtējās pret Krieviju vērstās kampaņas, kura, kā jau vienmēr, balstās uz viltus ziņām, paziņoja KF Federācijas padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs, vēsta RIA Novosti.

Bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa iepriekš paziņoja, ka aiz vardarbības ASV protestu laikā varētu stāvēt Krievija. Taču nekādus pierādījumus vai konkrētus faktus Raisa nesniedza.

"Tas ir noticis. Amerikāņu viltus ziņu mašīna, čerkstoši krakšķot un klepojot, beidzot ieskandēja sen prognozēto darbību," uzrakstīja Facebook Kosačovs.

"Un tas būtu bijis smieklīgi. Taču būs skumji, jo šī var būt pirmā bezdelīga, aiz kuras atlidos vārnu bari," paziņoja senators, uzsverot, ka "slikti ož nebūt ne Krievijā".

Pēc parlamentārieša sacītā, ļoti gribētos ticēt, ka oficiālajā Vašingtonā "šoreiz pietiks arī apziņas par visām Amerikas pilsētās notiekošajām šausmām – patiesi līdzjūtības vārdi visiem, kas ir cietis, un tiem, kas vēl cietīs – un elementāra izdzīvošanas instinkta, kas nepieļauj politiskās spēles nacionālās traģēdijas laikā".

Tāpat Kosačovs atzīmēja, ka Raisas paziņojums ir "tiešs aizvainojums – turklāt ne tik daudz Krievijai, kuras šajā situācijā vienkārši nav un nevar būt, cik pašai tautai un ASV pilsoņa Džordža Floida piemiņai".

Nekārtības izcēlās Mineapolisā un vairākās citās pilsētās pēc afroamerikāņa Džordža Floida policistu izraisītās nāves. Internetā parādījās video, kuros redzams, ka policisti uzlika Floidam roku dzelžus, nogāza viņu uz zemes un trijatā uzgāzās viņam virsū. Turklāt viens no viņiem uzkāpa ar celi viņam uz kakla. Floids videoierakstā vairākas reizes saka, ka nevar paelpot, pēc kā apklust. Viņš nomira reanimācijā. Pēc nekārtību sākuma tika atlaisti četri policisti, savukārt vienu no viņiem apsūdzēja nonāvēšanā aiz neuzmanības.

0
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV miljardieri steigšus maina dolārus pret zeltu
Jaunā "ļaunuma impērija": profesors pastāstīja, ar ko Ķīna aizkaitinājusi ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Kas noticis gaisā? Kāpēc ASV GS krita histērijā pēc tikšanās ar KF lidmašīnām