Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko

Valentīna Matvijenko: kontrsankcijas ir bumerangs iedarbīgas un manāmas

47
(atjaunots 09:51 18.05.2018)
Valentīna Matvijenko pastāstīja, vai var rēķināties ar Rietumu veselo saprātu pret Krieviju vērsto sankciju politikā, vai Krievijā aizmirsīs "Skripaļu lietu" un vai viņa apmeklēs futbola čempionāta spēles.

Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko atbildēja uz RIA Novosti korespondentes Marijas Baliņinas-Urbanas jautājumiem. Intervijas pilnu tekstu lasiet šeit.

— Matvijenko kundze, pagājušajā nedēļā ASV paziņoja par izstāšanos no kodoldarījuma ar Irānu, šonedēļ Vašingtona sola ieviest augstākā līmeņa sankcijas pret Teherānu. Kādas, jūsuprāt, varētu būt šāda lēmuma sekas? Kā šajā aspektā rīkoties Krievijai – Irānas kodoldarījuma dalībvalstij? Vai necietīs Krievijas biznesa intereses Irānā ASV sankciju ieviešanas gadījumā?

— Kopējā visaptverošā rīcības plāna parakstīšana saistībā ar Irānas kodolenerģijas programmu bija un vēl joprojām ir vislielākā uzvara starptautiskajā diplomātijā. Šim darījumam ir ārkārtīgi liela nozīme — pirmkārt, kodolieroču neizplatīšanā.

Padarīts ļoti ilgs, grūts darbs, tas bija sarežģīts sarunu process, kas pieprasījis daudz pūļu. Bet galvenais ir veiksmīgs rezultāts: šis līgums sekmīgi darbojās. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) stingri kontrolēja, lai Irāna ievērotu vienošanos nosacījumus, un nebija nekādu pārkāpumu nedz no Irānas, nedz no citu vienošanās dalībnieku puses.

Tas, ka ASV vienpusēji izstājās no šī līguma, pēc Krievijas un lielākās daļas valstu domām, ir ļoti rupja kļūda, šai rīcībai var būt nopietnas sekas, un tas var ļoti negatīvi ietekmēt neizplatīšanas režīmu. Jo Tuvajos Austrumos ir daudz valstu, kas vēlētos iegūt kodolieročus.

Mēs nevaram saprast, kāda iemesla dēļ ASV izstājās no darījuma, kādi bija to argumenti? "Šis līgums ir slikts un to parakstījis Baraks Obama" — citus argumentus tā pārtraukšanai amerikāņi nav snieguši. Tāpat mēs dzirdējām, ka vajadzīga jauna vienošanās ar Irānu. Taču, pat pieņemot, ka ASV prezidentam ir kādas domas un idejas par jauna līguma noslēgšanu, vispirms tas jāizstrādā, jāparaksta. Priekš kam graut jau stabilo kārtību šajā jomā? 

Tas nav vienkārši vienpusēja ASV izstāšanās no darījuma. Runa ir par daudzpusēju līgumu, kas apstiprināts ar ANO Drošības padomes rezolūciju, proti, tam ir nozīmīga starptautiskā dokumenta statuss. Tāpēc šāda izstāšanās no līguma ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums. Es uzskatu, ka ar tādām darbībām Vašingtona demonstrējusi atbildības trūkumu. Nevar nesaprast, kas notiks tālāk: uzticība ir sagrauta, parādījies neprognozējamas politikas, panākto vienošanos nestabilitātes faktors. 

Daudzie eksperti uzskata, un, manuprāt, tas ir pamatoti, ka izstāšanās no šī darījuma — tas ir ASV mēģinājums padarīt Eiropas Savienības ekonomiku atkarīgu no Amerikas Savienotajām Valstīm, jo daudzi Eiropas uzņēmumi darbojas Irānā, turklāt līguma ietvaros. Tas pats attiecas arī uz Krievijas kompānijām.

Krievijas nostāja ir nemainīga: tas ir starptautisko tiesību pārkāpums, uzticības sagraušana, ir jādara viss, lai šis līgums turpinātu darboties. Jāpanāk, lai visi darījuma dalībnieki, ieskaitot Irānu, tomēr ievērotu vienošanos. Šim viedoklim šobrīd piekrīt visas darījuma dalībvalstis.

Šajā gadījumā dokuments darbosies un nepastāvēs kodolieroču izplatīšanās draudi. Taču, ja kodoldarījuma valstis padosies ASV spiedienam, ja samierināsies ar eksteritoriālām sankcijām, kas tiks ieviestas ne tikai pret Irānu, bet arī pret kompānijām, kas strādā ar Irānu, tā jau būs katastrofa, sāksies īsts tirdzniecības karš. Gribas ticēt, ka tā nenotiks.

— Kāda ir varbūtība, ka Eiropas valstis padosies, ka ASV panāks savu?

— Pēc daudzām pazīmēm šķiet, ka Eiropas valstis jau mazāk tiecas sekot Vašingtonas neparedzamai rīcībai. Paskatieties, kas notika pirmdien. Kāda vajadzība bija steigšus pārvietot ASV vēstniecību uz Jeruzālemi? Arī Jeruzālemes statuss ir noteikts ar vairākiem starptautiskiem aktiem, ar ANO Drošības padomes rezolūciju, nebija nekādu iemeslu to pārkāpt. Tagad uzdosim jautājumu: vai vēstniecības pārvietošana nostiprinās mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos? Vai palīdzēs Tuvo Austrumu problēmu noregulēšanā? Vai veidos apstākļus Izraēlas un Palestīnas attiecību uzlabošanai? Protams, ne. Skaidrs, ka tas atkal izprovocēja upurus. Kādam vajadzētu uzņemties atbildību par šāda veida darbībām.

Daudzi piemēri liecina, ka eiropieši izturas arvien piesardzīgāk, atšķirībā no agrākajiem gadiem, kad viņi bez jautājumiem sekoja visiem Vašingtonas rīkojumiem. Tas dod cerību arī šajā gadījumā, ka Eiropa, Ķīna un pārējās līguma dalībvalstis nepadosies spiedienam. Tas, bez pārspīlējumiem, ir ārkārtīgi svarīgs miera un stabilitātes uzturēšanai pasaulē.

— Vai Krievija turpinās kontrsankciju praksi, ja ASV vai citas valstis atkal pastiprinās sankcijas pret mūsu valsti?

— Dzīve rāda, ka parasti atbildes pasākumi ir iedarbīgāki un manāmāki. Darbojas bumeranga efekts. Likums par kontrsankcijām attiecībā uz ASV, kas drīzumā tiks pieņemts Valsts domē un lēmumi, kas tiks pieņemti valdībā, uz tās pamata, protams, dos šādu efektu. Negatīvas sekas izjutīs Amerikas kompānijas, dažas ASV ekonomikas nozares. Vēlreiz uzsvēršu: sankciju politika, ko īsteno ASV un Rietumi kopumā, ir pretrunā starptautiskajiem tiesībām, ANO Statūtiem un citiem aktiem. Tā bloķē dialoga iespēju, kompromisu meklēšanu strīdīgos jautājumos, saspīlē starpvalstu attiecības, sagādā daudzas problēmas starptautiskajai sabiedrībai. Šodien ir pamats apgalvot, ka tamlīdzīga politika cieš krahu, jo tās iniciatori nav saņēmuši nekādas dividendes — ne politiskas, ne ekonomiskas, ne morālas. Jā, ir zināmi negatīvie faktori, kurus mēs nevaram ignorēt, taču tie nespēj apturēt mūsu attīstību, iedragāt mūsu pozīcijas starptautiskajā arēnā un radīt politisku nestabilitāti Krievijā.

ASV un viņu sabiedroto kursa neproduktivitāte un bezjēdzība tagad ir acīmredzamas vairāk nekā jebkad. Pieaug neapmierinātība ar to, īpaši biznesa aprindās. Ceram, ka Rietumu valstīs veselais saprāts galu galā gūs virsroku.

Ir tikai viena izeja — Rietumu pilnīga atteikšanās no nelikumīgās, neleģitīmās sankciju politikas pret Krieviju. Šajā gadījumā mēs atcelsim atbildes pasākumus. Cita ceļa nav.

— Starptautiskajā redzeslokā joprojām ir tā saucamā "Skripaļu lieta". Cik ilgi vēl, jūsuprāt, tā ietekmēs Krievijas attiecības ar Lielbritāniju un citām valstīm? Vai pastāv attiecību ar Lielbritāniju uzlabošanas perspektīva pārskatāmā nākotnē?

— Var teikt, ka "Skripaļu lietu" Lielbritānija iespieda starptautiskajā dienas kārtībā. Bez jebkādiem pierādījumiem vai pamata apsūdzēja Krieviju par uzbrukumu Skripaļiem, taču uzstājīgi virzīja to starptautiskajā arēnā. Jau pagājuši divi mēneši, joprojām nav nekāda reāla pamāta Krievijas apsūdzēšanai, toties parādījušies pierādījumi tam, ka tā bijusi ļoti slikti safabricēta provokācija. Kā pēc komandas sarīkoja provokāciju, tā nostrādāja, un – tāpat kā pēc komandas – Skripaļu tēma pazuda no informācijas telpas. Taču mēs neļausim noklusēt šo gadījumu. Mēs turpināsim pieprasīt objektīvu izmeklēšanu, lai visi vainīgie tiktu atrasti.

Vēlreiz — tas bija pārdomāta, plānota, kaut arī slikti plānota provokācija, tāpēc tās sekas šodien nāk gaismā.

Runājot par Krievijas un Lielbritānijas attiecībām, tās tiešām ir sliktākās nekā jebkad vēsturē. Es uzskatu: kamēr pie varas būs cilvēki, kuri veicina rusofobiju un pret Krieviju vērsto politiku, tuvākajā laikā nevar cerēt uz attiecību uzlabošanos. Runa ir gan par Terēzu Meju, gan par viņas kabinetu, un citiem cilvēkiem, kuri mēģina sniegt savu ieguldījumu cīņā pret Krieviju ar tādām nekārtīgām metodēm. Tajā pašā laikā starp Krieviju un Lielbritāniju, starp mūsu valstu tautām nav nekā tāda, kas varētu kavēt mūsu attiecību uzlabošanos. Tas ir politiskās gribas jautājums. Domāju, ka tāds brīdis, protams, pienāks.

— Krievijas un Rietumu attiecību saspīlējuma dēļ daudzi vadošie politiķi, valstsvīri neatbrauks uz futbola čempionātu mūsu valstī. Ko var teikt par šādiem nodomiem? Vai jūs pati apmeklēsiet futbola čempionāta atklāšanu vai kādu no mačiem?

— Vēlos ar lepnumu teikt — tāpat, kā visi Krievijas pilsoņi, — ka mūsu valsts ir paveikusi milzīgu darbu futbola čempionāta sagatavošanā. Tie ir jauni stadioni, jauni sporta objekti, pilsētu labiekārtošana. Protams, sākotnēji tas tika darīts čempionātam, bet galvenais ir, ka tas tiek darīts mūsu pilsoņu labad: lai viņi dzīvotu komfortablā vidē, lai mums taptu jauni sporta objekti, lai mums attīstītos sports un tiktu propagandēts veselīgs dzīvesveids. Un mums tas ir izdevies. Mēs esam dabūjuši augstākās FIFA atzīmes un citu mūsu viesu jūsmīgas atsauksmes.

Mēs paredzam, ka uz pasaules čempionātu ieradīsies miljons līdzjutēju, un darām visu, lai viņi justos komfortabli, lai viņiem būtu radīti visi apstākļi. Protams, laipni lūgti arī politiķi, sabiedriskie darbinieki, valsts amatpersonas. Tā ir viņu izvēle. Ja viņiem patīk futbols, sports, ja viņi ieradīsies atbalstīt savas komandas, tas būtu lieliski!

Es uzskatu, ka nedrīkst jaukt politiku ar sportu. Tas nav godīgi, tas nav sportiski. Tie, kuri domā savādāk, lai labāk paliek mājās. Esmu pārliecināta, ka čempionāts kļūs par lieliskiem sporta svētkiem. Protams, mēs visi to ar nepacietību gaidām. Kas attiecas uz mani personīgi, es noteikti vēlētos apmeklēt čempionāta spēles. Es gribu novēlēt mūsu komandai uzvaru, gribu novēlēt visiem lieliskus jaunus rekordus un labu noskaņojumu.

47
Pēc temata
Matvijenko: rīdzinieki vēlas dzīvot mierā un sadarboties ar Krieviju
Matvijenko uzskata, ka Krievijas sabiedrība mentāli sagatavota prezidentei sievietei
Matvijenko aizstāv krievvalodīgos Latvijā
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins

Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes

113
(atjaunots 10:41 07.11.2020)
Sergejs Nariškins intervijā "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja par ĀID operatīvajām iespējām iegūt nozīmīgu informāciju un par to, kā Rietumi "projicē" uz Krieviju savus centienus destabilizēt situāciju Baltkrievijā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins sarunā ar mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu skara arī koronavīrusa izcelsmes tēmu, un pastāstīja par to, kā izlūkošanas dienests piedalās cīņā ar jauno infekciju.

- Situācija ar blogera Navaļnija "saindēšanu" sacēla lielu kņadu. Vai Ārējās izlūkošanas dienests nodarbojās ar šo tematu, un kas tad īsti notika, kādā mērā izrādījās iesaistīti rietumu specdienesti un kādā posmā viņi toreiz iesaistījās?

- Mēs vadāmies, mums ir jāvadās pēc tā, ka Krievijas ārsti Omskā veica visdziļāko izmeklējumu kompleksu.

- Jūs to zināt, vai vienkārši vadāmies pēc tā apriori?

- Mēs to zinām, un jūs to zināt.

- Es ļoti uzmanīgi ar to nodarbojos, es to zinu.

- Brīdī, kad blogeris Navaļnijs atradās Krievijas Federācijas teritorijā, viņa bioloģiskajos materiālos nebija kaut kādu toksisku vielu, vēl jo vairāk indīgu vielu klātbūtnes. Kas notika pēc tam, kad viņš nokļuva sākumā uz vācu lidmašīnas klāja, un pēc tam jau Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā – tas ir jautājums. Mūsu attiecīgie dienesti, jeb tieši Ģenerālprokuratūra vairākkārt sūtīja pieprasījumus, nesaņemot nevienu atbildi. Vācija klusē, tātad, ir, ko slēpt.

Godīgi atzīšos, ka mums nav apstiprinātu specdienestu dalības pierādījumu. Šajā visā situācijā, visā šajā provokācijā.

Jā vēlaties, es jums pirmo reizi arī par netiešiem datiem pateikšu. Aptuveni pirms gada mēs saņēmām informāciju – un tā ir pārbaudīta – par to, ka kādas NATO valsts teritorijā – uzreiz pateikšu, ka tā nav Vācija, notika sanāksme ar specdienestu pārstāvju dalību. Tur tika apspriests jautājums, kādā veidā atbalstīt un atdzīvināt protestu kustību Krievijā, kura pavisam sarāvusies un tuvojas nulles atzīmei.

Ziniet, kā viens no variantiem, mehānismiem nopietnā līmenī tika apspriests jautājums par tā saucamo "sakrālo upuri". Turklāt bija runāts par to, ka būtu labāk, lai šis te "sakrālais upuris" būtu no opozīcijas līderu skaita.

- Es saprotu. Manuprāt, visas šīs saindēšanas – vispār ir tāda rietumu kultūra, kopš Senās Romas laikiem. Un viņi projicē savu kultūru uz mums. It kā mums arī būtu jāindē. Un ko līdz kas notiek – parādās saindēšana. Ar Kara-Murzu tā bija, piemēram. Pēc tam neapstiprinājās, pat amerikāņu mediji noliedza šo versiju. Bet vai jūs prognozējat kaut kādus jaunus notikumus ar saindēšanām? Jo tas it kā jau ir ierasta lieta? Vai jums ir kaut kādi netieši dati?

- Netiešu datu, ka viens vai otrs upuris jau ir apzīmēts, nav. Bet, kā jūs teicāt, un diemžēl patiešām tā ir, šo instrumentu mūsu rietumu oponenti laiku pa laikam izmanto. Tāpat, kā viņi izmantoja to bijušajā Dienvidslāvijā, Ukrainā.

- Koronavīrusa izcelsme. Jums ir precīza informācija šajā sakarā? Avots?

- Jūs gribat zināt, kāda ir tā izcelsme – mākslīga vai dabiska?

- Tas visus šobrīd, protams, uztrauc. Es saprotu, ka daudzi jau ir atbildējuši, bet jums ir visprecīzākās ziņas.

- Tik pamatotu un ticamu datu par to, ka tā ir cilvēka roku un cilvēka intelekta produkcija, nav. Tādēļ mēs sliecamies pie tā, ka tas ir dabiskas izcelsmes produkts.

- No Savienotajām Valstīm dažkārt skan apsūdzības, ka Krievija liek šķēršļus vakcīnas izstrādei Amerikā. Cik vispār ir liels pamats šādām apsūdzībām?

– Nu nē, protams, šāda pamata nav. Tās ir muļķības, tā ir tikai un vienīgi iespēja kaut kā slēpt savus trūkumus. Jā, pastāv acīmredzami trūkumi Savienoto Valstu veselības aprūpes sistēmā. Un lūk, šajos mēnešos, kad plosās koronavīruss, šādi trūkumi ir nākuši gaismā.

- Taču pastāv burvju nūjiņa – Krievija, uzreiz čiks un viss. Vienmēr var pieķerties tam, vienmēr var novelt visu uz Krieviju.

– Jā, ka tā ir Krievijas ietekme, Krievijas draudi. Pastāv arī "Ķīnas ietekme, "Ķīnas draudi".

– Notiekošais Baltkrievijā rada uztraukumu. Kāda ir jūsu prognoze par to, kas tur notiks? No otras puses, jums taču ir jāsniedz ne vien prognoze, bet arī rekomendācijas.

– Par mūsu dalību?

– Jā.

– Mēs sniedzam redzējumu no tā saucamā rietumu stūra – kā rietumu puse skatās uz šiem procesiem, analizē, vērtē, kādus pasākumus veic, lai sašūpotu situāciju Baltkrievijā, un savus vērtējumus sniedzam, tostarp saviem baltkrievu kolēģiem.

– Padalīsieties?

– Ar kolēģiem jau padalījos.

– Bet ar mums?

– Pagaidām nē.

– Bet vai drīkst apgalvot, ka rietumu specdienesti, kuri, neapšaubāmi, tur strādā – un es ceru, ka jums ir ne tikai netieši dati šajā sakarā, – uz Baltkrievijas piemēra apgūst destabilizācijas metodes, kuras pēc tam tiks izmantotas arī Krievijā?

– Nu tas ir acīmredzami – tas, ka mūsu rietumu oponenti cenšas projicēt situāciju Baltkrievijā uz Krievijas Federāciju. Bet, jāatzīst, kaut kādas inovācijas Baltkrievijā netika atzīmētas. "Krāsaino revolūciju" tehnoloģijas ir zināmas sen un tika pielietotas pēdējo 20-30 gadu laikā daudzās jo daudzās pasaules valstīs.

– Tātad jums gribējās pateikt – "garlaicīgi, meitenes"?

– Nekā jauna. Un nekā laba, protams, tajā nav. Mēs, bez šaubām, ar uztraukumu attiecamies pret notikumiem Baltkrievijā, mēs cenšamies pateikt priekšā mūsu kolēģiem, kā jau es teicu, to, ko domā, ko dara rietumu oponenti, un ceram, ka šī pieredze būs noderīga.

– Sergej Jevgeņjevič, jūs bijāt pirmais – vismaz Krievijā, – kurš paziņoja, ka Karabahas kara zonā piedalās kaujinieki-teroristi, tai skaitā no Tuvajiem Austrumiem, pirmām kārtām, no Sīrijas. Kādi jums ir dokumentāli apliecinājumi tam? Un vai tie ir tieši vai netieši?

– Bija precīzi dati.

– Un lūk šobrīd sīrietis, kuru parādīja Armēnijas puse, – tas arī apstiprina jūsu datus.

– Nu, šos datus mēs saņemam no dažādām valstīm, no dažādiem avotiem un no dažādiem mūsu partneriem, partneru dienestiem Tuvajos Austrumos, Vidējos Austrumos.

– Pirms desmit dienām prezidents Putins pateica, ka Armēnija un Azerbaidžāna mums ir "vienlīdzīgi partneri", precīzs citāts. Mums ir dažāds sadarbības raksturs ar šīm valstīm, taču kopumā viņš izteicās šādi. Vai jūs sadarbojaties ar kolēģiem no Azerbaidžānas?

– Mums ir sakārtots sadarbības mehānisms ar visu NVS telpas valstu specdienestiem, izlūkošanas dienestiem, tai skaitā ar Azerbaidžānas Ārējās izlūkošanas dienestu un ar Armēnijas Nacionālās drošības komitejas apakšvienību, kura nodarbojas ar izlūkošanu.

– No nesen atslepenotajiem Ārējās izlūkošanas dienesta dokumentiem var secināt, ka Lielbritānija Otrā pasaules kara gados centās iesaistīt Turciju karadarbībās. Jūsu kolēģis Ričards Mūrs, viņš taču bija vēstnieks Turcijā, un brīvi runā turku valodā, ir pazīstams kā Erdogana draugs. Pat pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā viņš saglabāja šo draudzību.

Borisam Džonsonam ir grūti sarunāties ar Erdoganu, jo viņš rakstīja aizvainojoša rakstura dzejoļus par viņu, iesniedza tos konkursos un pat saņēma balvas. Un līdz ar to, komunikācija starp Lielbritāniju un Turciju notiek pēc līnijas Ričards Mūrs – Erdogans. Vai ir kopīga interese? Cik lielā mērā Lielbritānija un Turcija šobrīd ir sasaistītas, un vai to specdienesti sadarbojas Karabaha karā? Kā tie koordinē darbības?

– Turcijas izlūkošanas dienesta darbu mēs izjūtam, redzam atsevišķus šī darba elementus. Kas skar britu izlūkdienestu – par britiem es neko tādu nevaru pateikt.

– Neizjūtat tur, Kalnu Karabahā?

– Nē.

– Milzīgs paldies jums, Sergej Jevgeņjevič, par tik dziļu, atklātu un labvēlīgu interviju. Sveicu jūs lielā profesionālā jubilejā – ĀID simtgadē.

– Paldies!

113
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, Sergejs Nariškins
Pēc temata
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests: ASV cenšas kavēt KF un ĶTR sadarbību
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Nariškins: kārtīgiem politiķiem ir bīstami atrasties EPPA
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju

156
(atjaunots 10:30 19.10.2020)
ASV iejaukšanās temats procesos visā pasaulē, tai skaitā pēcpadomju telpā, vēlme ierobežot KF attīstību iet sarkanā līnijā cauri Sergeja Lavrova intervijai, Maskavas atbildes kārtā ministrs redz darbības starptautisko tiesību ietvaros.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs sniedzis lielu interviju trim radiostacijām, tai skaitā arī radio Sputnik. Starp tēmām, kuras paspēja apspriest divu stundu laikā, bija situācijas noregulēšana Karabahā, situācija ar Alekseju Navaļniju, ASV iejaukšanās procesā pēcpadomju telpā, New START liktenis, padomju pieminekļu nojaukšana ārzemēs un starptautisko tiesību loma.

Konflikts Karabahā un Turcijas loma

Politiskā noregulēšana Kalnu Karabahā ir iespējama. Tā ietver sevī "pakāpenisku rajonu atbrīvošanu apkārt Karabahai, ievērojot Karabaha drošības garantijas un nodrošinot drošus sakarus starp Armēniju un Karabahu līdz brīdim, kad tiks noteikts Karabaha galīgais statuss", paziņoja intervijā Krievijas radiostacijām, tai skaitā Sputnik, KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Pēc viņa sacītā, bez ilgtermiņa politiskās piekrišanas tie lēmumi, kas tika panākti kara ceļā, parādīs savu nelietderīgumu.

Lavrovs atzīmēja, ka Krievijas pozīcija ir tāda, ka konflikta pusēm "nekavējoties ir jātiekas pēc militārpersonu līnijas un jāsaskaņo tas uguns izbeigšanas kontroles mehānisms, par kuru tiek runāts mūsu dokumentā un kuru pagaidām neviens nav sācis apspriest".

Runa ir par Erevānas un Baku vienošanos no 10. oktobra dienas vidus pārtraukt uguni, veikt gūstekņu un mirušo līķu apmaiņu, kā arī papildus saskaņot konkrētas pamiera detaļas.

Krievijas un ES attiecības un Navaļnijs

Komentējot savu izteicienu par dialogu ar ES, Sergejs Lavrovs paziņoja, ka šobrīd Maskavai rodas jautājums, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams kārtot lietas.

"Mums rodas jautājums nevis vienkārši par to, vai bizness ir iespējams, kā parasti, bet gan par to, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams, kura nevis vienkārši no augšas, bet visnotaļ augstprātīgi un, es teiktu, aroganti raugās uz Krieviju, pieprasot no mums atskaitīties par visiem grēkiem, kurus mēs, pēc Eiropas Savienības domām, esam pastrādājuši," teic Lavrovs.

"Es uzskatu, ka mums ne par ko nav jāatskaitās, jo mums ir pašiem sava Konstitūcija, savi likumi," piebilda viņš.

Lavrovs atzīmēja, ka šobrīd Krievijas un ES teju neiespējami nosaukt par labām, taču Maskava vienmēr ir gatava tās atjaunot, bet tikai ar vienlīdzības nosacījumiem.

"Taču kas attiecas uz saprātīgām attiecībām… viss, kas šobrīd skar saprātu, šobrīd, diemžēl, ir analizējams mūsu dialoga otrajā pusē. Un es ļoti ceru, ka saprāts tur gūs virsroku. Pagaidām mēs to neredzam," piebilda ministrs.

Lavrovs atzīmēja, ka attiecību attīstību ar KF Eiropas Savienībā bieži vien bloķē rusofobiskais mazākums.

Tāpat ministrs kārtējo reizi paziņoja Krievijas viedokli saistībā ar situāciju ar opozicionāru Alekseju Navaļniju, kuru, kā apgalvo Rietumos, centās saindēt ar kaujas indi "Novičok", un pieprasa Maskavas paskaidrojumus.

Pēc ministra sacītā, Vācija nesniedz nekādus faktus, kuri apstiprinātu šos paziņojumu, savukārt Krievija šajā jautājumā netiek ierosināta krimināllieta, jo nav nekāda tiesiska pamatojuma – Omskas mediķi neatrada Navaļnija analīzēs pazīmes, kuras apstiprinātu saindēšanas faktu ar kaujas indēm.

Lavrovs atzīmēja, ka situācijas aprakstā Rietumos ir daudz nesakritību, uz kurām Maskava jau ir norādījusi, taču nekādus paskaidrojumus nav saņēmusi.

KF neredz New START parakstīšanas perspektīvas

Krievija neredz Līguma par turpmākas stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (START, pagarinātais dokuments New START) pagarināšanas perspektīvas, paziņoja Sergejs Lavrovs.

KF prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Илья Питалев

"Nav šādas perspektīvas, es personīgi neredzu šādu perspektīvu. Mani kolēģi, kuri strādā pārresoru formātā un tiekas ar Amerikas delegāciju, arī neredz šādu perspektīvu, lai gan mēs nekad nepateiksim, ka aizcērtam durvis un izbeidzam visus kontaktus," sacīja viņš.

Lavrovs uzsvēra, ka virzīt sarunu uz ultimātu pamata, kurus izvira ASV, nav iespējams.

Pēc Lavrova sacītā, ASV vēlas iekļaut taktiskos kodolieročus pārrunās par to ierobežošanu, taču tās negrasās aizvākt šīs raķetes pie sevis no NATO valstu teritorijām.

Viņš atzīmēja, ka nesenie ASV paziņojumi saistībā ar pietuvošanos vienošanai ar KF par stratēģiskajiem ieročiem un Maskavas pozīciju attiecībā uz Ķīnas iesaistīšanu šajā procesā ir netīri, Vašingtona nekaunīgi spekulē uz šī temata rēķina.

"Amerikāņi, manuprāt, jau nebūt ne ar diplomātiskām metodēm atvērti saka, ka Krievijai ir jāpalīdz mums sodīt Ķīnu, likt Ķīnai atbruņoties vai iesaldēt savus bruņojumu. Spekulē nekaunīgi, kā krāpnieki," teic Lavrovs.

Pēcpadomju telpa, opozīcija, ASV loma

Lielu daļu laika intervijā Lavrovs veltīja ASV lomai destabilizācijas procesos Sīrijā, Lībijā, kā arī pēcpadomju telpā. Tostarp Lavrovs paziņoja, ka ASV cenšas izveidot Moldovā jaunu "brūci", iejaucas Baltkrievijas lietās, virza savas intereses Aizkaukāza republikās.

"Tās (ASV) uzvedas rupji, nepieklājīgi, nekaunīgi, lai gan visus cenšas iemācīt cienīt katras tautas tiesības pašām izvēlēties savu likteni. Tās šīs tiesības cenšas veidot ar savu vēstniecību starpniecību, kā tas bija Kijevā, divu Maidanu gaitā. Visi lieliski zina, kur un kādā daudzumā tur ir izvietoti oficiālajās valdības ēkās gan FIB, gan CIP pārstāvji," sacīja Lavrovs.

Turklāt Krievijai, pēc ministra teiktā, ir jāredz objektīva politiskā situācija kaimiņvalstīs, taču nav jārīkojas pēc ASV metodēm.

"Maskavai ir jāredz savu sabiedroto attīstības perspektīva un jāsper soļi, kuri ļaus saglabāt labas savstarpēji izdevīgas attiecības, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies iekšpolitiskie notikumi. Tajā, kas skar Baltkrieviju, es esmu pārliecināts, ka mūsu līnija par konstitucionālās reformas procesa atbalstu, kuru pirmo reizi piedāvāja (Baltkrievijas Republikas) prezidents (Aleksandrs) Lukašenko un kuru mēs redzam un runājam par to kā labu iespēju tam, lai izveidotu patiešām nacionālu dialogu, kur tiktu iekļauti visi valsts politiskie spēki, ir visoptimālākais," norādīja viņš.

Attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, Lavrovs atbildēja uz jautājumu par valdību sakariem ar opozicionāriem no citām valstīm, kā tas notika ar Svetlanu Tihanovsku – bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti, kura aizbrauca uz Lietuvu pēc vēlēšanām, no kurienes viņa taisa politiskus paziņojumus, kurus, pēc Lavrova domām, viņai raksta citi cilvēki.

Ministrs paziņoja, ka arī Krievija, no savas puses, grasās uzturēt kontaktus ar opozīciju citās valstīs.

"Mums nav šķēršļu komunikācijai ar opozīciju, ja nu vien tie nav tie, kas aicina vardarbīgi gāzt mūsu partneru konstitucionālo kārtību. Es uzskatu, ka mēs sarunāsimies ar visiem, kā tas arī notiek jau veselā virknē gadījumu," teic viņš.

Starptautiskās tiesības kā politikas izstrādes instrukcija

Rietumu valstis cenšas nogāzt Krieviju no līdzsvara ne tikai ar tieša spiediena palīdzību, bet arī cenšoties destabilizēt situāciju pie tās robežām, paziņoja Sergejs Lavrovs. Taču Krievija savā politikā vadīsies pēc starptautisko tiesību normām, uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, destabilizācija pie Krievijas robežām ir daļa no valsts savaldīšanas un iespēju iedragāšanas kampaņas ekonomikā, politikā un tehnoloģijās. "Tā ir daļa no viena veselā," norādīja viņš.

Taču KF ĀM vadītājs uzskata, ka nedrīkst atbildēt pēc principa "pats esi muļķis" un ir jāpieturas pie starptautisko tiesību rāmjiem.

Karš ar pieminekļiem

Tāpat Lavrovs paziņoja arī par līgumu ievērošanu memoriālu saglabāšanas jomā. Maskava, neraugoties uz acīmredzamiem pārkāpumiem tajā pašā Polijā, negrasās atteikties no tiesību ievērošanas, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

"Nevaru piekrist domai par to, ka mūsu interesēs ir atteikties un vispār ignorēt starptautiskās tiesības," atzīmēja viņš. "Ja mēs runājam, ka starptautiskās tiesības šajā jomā (pieminekļu un apbedījumu aizsardzībā) vairs nepastāv, tad visu mūsu pieminekļu sagraušanas process, kuri pagaidām vēl paliek tajā pašā Polijā, un es domāju, ka arī citās valstīs, kļūs neatgriezenisks. Pateiks: viss, mums nav nekādu saistību, Krievija izstājās no šiem līgumiem."

Ārpolitikas iestādes vadītājs uzsvēra attiekšanās bezjēdzību no starptautiskajām tiesībām, lai brīvības labā nopostītu pieminekļus savā teritorijā, atgādinot, ka saudzīga attieksme pret apbedījumiem ir arī pareizticīgo kristiešu morāles sastāvdaļa.

156
Tagi:
Kalnu Karabaha, Navaļnijs, NEW START līgums, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
Vladimirs Makejs

Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas

0
(atjaunots 10:40 27.11.2020)
Baltkrievijas ārlietu ministrs norādīja, ka ekonomiskais spiediens un sankcijas, ko opozīcija aicina ieviest, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un diezin vai gūs atbalstu tautā.

RĪGA, 27. novembrisSputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.

0
Tagi:
sankcijas, opozīcija, Baltkrievija
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes