Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko

Valentīna Matvijenko: kontrsankcijas ir bumerangs iedarbīgas un manāmas

18
(atjaunots 09:51 18.05.2018)
Valentīna Matvijenko pastāstīja, vai var rēķināties ar Rietumu veselo saprātu pret Krieviju vērsto sankciju politikā, vai Krievijā aizmirsīs "Skripaļu lietu" un vai viņa apmeklēs futbola čempionāta spēles.

Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko atbildēja uz RIA Novosti korespondentes Marijas Baliņinas-Urbanas jautājumiem. Intervijas pilnu tekstu lasiet šeit.

— Matvijenko kundze, pagājušajā nedēļā ASV paziņoja par izstāšanos no kodoldarījuma ar Irānu, šonedēļ Vašingtona sola ieviest augstākā līmeņa sankcijas pret Teherānu. Kādas, jūsuprāt, varētu būt šāda lēmuma sekas? Kā šajā aspektā rīkoties Krievijai – Irānas kodoldarījuma dalībvalstij? Vai necietīs Krievijas biznesa intereses Irānā ASV sankciju ieviešanas gadījumā?

— Kopējā visaptverošā rīcības plāna parakstīšana saistībā ar Irānas kodolenerģijas programmu bija un vēl joprojām ir vislielākā uzvara starptautiskajā diplomātijā. Šim darījumam ir ārkārtīgi liela nozīme — pirmkārt, kodolieroču neizplatīšanā.

Padarīts ļoti ilgs, grūts darbs, tas bija sarežģīts sarunu process, kas pieprasījis daudz pūļu. Bet galvenais ir veiksmīgs rezultāts: šis līgums sekmīgi darbojās. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) stingri kontrolēja, lai Irāna ievērotu vienošanos nosacījumus, un nebija nekādu pārkāpumu nedz no Irānas, nedz no citu vienošanās dalībnieku puses.

Tas, ka ASV vienpusēji izstājās no šī līguma, pēc Krievijas un lielākās daļas valstu domām, ir ļoti rupja kļūda, šai rīcībai var būt nopietnas sekas, un tas var ļoti negatīvi ietekmēt neizplatīšanas režīmu. Jo Tuvajos Austrumos ir daudz valstu, kas vēlētos iegūt kodolieročus.

Mēs nevaram saprast, kāda iemesla dēļ ASV izstājās no darījuma, kādi bija to argumenti? "Šis līgums ir slikts un to parakstījis Baraks Obama" — citus argumentus tā pārtraukšanai amerikāņi nav snieguši. Tāpat mēs dzirdējām, ka vajadzīga jauna vienošanās ar Irānu. Taču, pat pieņemot, ka ASV prezidentam ir kādas domas un idejas par jauna līguma noslēgšanu, vispirms tas jāizstrādā, jāparaksta. Priekš kam graut jau stabilo kārtību šajā jomā? 

Tas nav vienkārši vienpusēja ASV izstāšanās no darījuma. Runa ir par daudzpusēju līgumu, kas apstiprināts ar ANO Drošības padomes rezolūciju, proti, tam ir nozīmīga starptautiskā dokumenta statuss. Tāpēc šāda izstāšanās no līguma ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums. Es uzskatu, ka ar tādām darbībām Vašingtona demonstrējusi atbildības trūkumu. Nevar nesaprast, kas notiks tālāk: uzticība ir sagrauta, parādījies neprognozējamas politikas, panākto vienošanos nestabilitātes faktors. 

Daudzie eksperti uzskata, un, manuprāt, tas ir pamatoti, ka izstāšanās no šī darījuma — tas ir ASV mēģinājums padarīt Eiropas Savienības ekonomiku atkarīgu no Amerikas Savienotajām Valstīm, jo daudzi Eiropas uzņēmumi darbojas Irānā, turklāt līguma ietvaros. Tas pats attiecas arī uz Krievijas kompānijām.

Krievijas nostāja ir nemainīga: tas ir starptautisko tiesību pārkāpums, uzticības sagraušana, ir jādara viss, lai šis līgums turpinātu darboties. Jāpanāk, lai visi darījuma dalībnieki, ieskaitot Irānu, tomēr ievērotu vienošanos. Šim viedoklim šobrīd piekrīt visas darījuma dalībvalstis.

Šajā gadījumā dokuments darbosies un nepastāvēs kodolieroču izplatīšanās draudi. Taču, ja kodoldarījuma valstis padosies ASV spiedienam, ja samierināsies ar eksteritoriālām sankcijām, kas tiks ieviestas ne tikai pret Irānu, bet arī pret kompānijām, kas strādā ar Irānu, tā jau būs katastrofa, sāksies īsts tirdzniecības karš. Gribas ticēt, ka tā nenotiks.

— Kāda ir varbūtība, ka Eiropas valstis padosies, ka ASV panāks savu?

— Pēc daudzām pazīmēm šķiet, ka Eiropas valstis jau mazāk tiecas sekot Vašingtonas neparedzamai rīcībai. Paskatieties, kas notika pirmdien. Kāda vajadzība bija steigšus pārvietot ASV vēstniecību uz Jeruzālemi? Arī Jeruzālemes statuss ir noteikts ar vairākiem starptautiskiem aktiem, ar ANO Drošības padomes rezolūciju, nebija nekādu iemeslu to pārkāpt. Tagad uzdosim jautājumu: vai vēstniecības pārvietošana nostiprinās mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos? Vai palīdzēs Tuvo Austrumu problēmu noregulēšanā? Vai veidos apstākļus Izraēlas un Palestīnas attiecību uzlabošanai? Protams, ne. Skaidrs, ka tas atkal izprovocēja upurus. Kādam vajadzētu uzņemties atbildību par šāda veida darbībām.

Daudzi piemēri liecina, ka eiropieši izturas arvien piesardzīgāk, atšķirībā no agrākajiem gadiem, kad viņi bez jautājumiem sekoja visiem Vašingtonas rīkojumiem. Tas dod cerību arī šajā gadījumā, ka Eiropa, Ķīna un pārējās līguma dalībvalstis nepadosies spiedienam. Tas, bez pārspīlējumiem, ir ārkārtīgi svarīgs miera un stabilitātes uzturēšanai pasaulē.

— Vai Krievija turpinās kontrsankciju praksi, ja ASV vai citas valstis atkal pastiprinās sankcijas pret mūsu valsti?

— Dzīve rāda, ka parasti atbildes pasākumi ir iedarbīgāki un manāmāki. Darbojas bumeranga efekts. Likums par kontrsankcijām attiecībā uz ASV, kas drīzumā tiks pieņemts Valsts domē un lēmumi, kas tiks pieņemti valdībā, uz tās pamata, protams, dos šādu efektu. Negatīvas sekas izjutīs Amerikas kompānijas, dažas ASV ekonomikas nozares. Vēlreiz uzsvēršu: sankciju politika, ko īsteno ASV un Rietumi kopumā, ir pretrunā starptautiskajiem tiesībām, ANO Statūtiem un citiem aktiem. Tā bloķē dialoga iespēju, kompromisu meklēšanu strīdīgos jautājumos, saspīlē starpvalstu attiecības, sagādā daudzas problēmas starptautiskajai sabiedrībai. Šodien ir pamats apgalvot, ka tamlīdzīga politika cieš krahu, jo tās iniciatori nav saņēmuši nekādas dividendes — ne politiskas, ne ekonomiskas, ne morālas. Jā, ir zināmi negatīvie faktori, kurus mēs nevaram ignorēt, taču tie nespēj apturēt mūsu attīstību, iedragāt mūsu pozīcijas starptautiskajā arēnā un radīt politisku nestabilitāti Krievijā.

ASV un viņu sabiedroto kursa neproduktivitāte un bezjēdzība tagad ir acīmredzamas vairāk nekā jebkad. Pieaug neapmierinātība ar to, īpaši biznesa aprindās. Ceram, ka Rietumu valstīs veselais saprāts galu galā gūs virsroku.

Ir tikai viena izeja — Rietumu pilnīga atteikšanās no nelikumīgās, neleģitīmās sankciju politikas pret Krieviju. Šajā gadījumā mēs atcelsim atbildes pasākumus. Cita ceļa nav.

— Starptautiskajā redzeslokā joprojām ir tā saucamā "Skripaļu lieta". Cik ilgi vēl, jūsuprāt, tā ietekmēs Krievijas attiecības ar Lielbritāniju un citām valstīm? Vai pastāv attiecību ar Lielbritāniju uzlabošanas perspektīva pārskatāmā nākotnē?

— Var teikt, ka "Skripaļu lietu" Lielbritānija iespieda starptautiskajā dienas kārtībā. Bez jebkādiem pierādījumiem vai pamata apsūdzēja Krieviju par uzbrukumu Skripaļiem, taču uzstājīgi virzīja to starptautiskajā arēnā. Jau pagājuši divi mēneši, joprojām nav nekāda reāla pamāta Krievijas apsūdzēšanai, toties parādījušies pierādījumi tam, ka tā bijusi ļoti slikti safabricēta provokācija. Kā pēc komandas sarīkoja provokāciju, tā nostrādāja, un – tāpat kā pēc komandas – Skripaļu tēma pazuda no informācijas telpas. Taču mēs neļausim noklusēt šo gadījumu. Mēs turpināsim pieprasīt objektīvu izmeklēšanu, lai visi vainīgie tiktu atrasti.

Vēlreiz — tas bija pārdomāta, plānota, kaut arī slikti plānota provokācija, tāpēc tās sekas šodien nāk gaismā.

Runājot par Krievijas un Lielbritānijas attiecībām, tās tiešām ir sliktākās nekā jebkad vēsturē. Es uzskatu: kamēr pie varas būs cilvēki, kuri veicina rusofobiju un pret Krieviju vērsto politiku, tuvākajā laikā nevar cerēt uz attiecību uzlabošanos. Runa ir gan par Terēzu Meju, gan par viņas kabinetu, un citiem cilvēkiem, kuri mēģina sniegt savu ieguldījumu cīņā pret Krieviju ar tādām nekārtīgām metodēm. Tajā pašā laikā starp Krieviju un Lielbritāniju, starp mūsu valstu tautām nav nekā tāda, kas varētu kavēt mūsu attiecību uzlabošanos. Tas ir politiskās gribas jautājums. Domāju, ka tāds brīdis, protams, pienāks.

— Krievijas un Rietumu attiecību saspīlējuma dēļ daudzi vadošie politiķi, valstsvīri neatbrauks uz futbola čempionātu mūsu valstī. Ko var teikt par šādiem nodomiem? Vai jūs pati apmeklēsiet futbola čempionāta atklāšanu vai kādu no mačiem?

— Vēlos ar lepnumu teikt — tāpat, kā visi Krievijas pilsoņi, — ka mūsu valsts ir paveikusi milzīgu darbu futbola čempionāta sagatavošanā. Tie ir jauni stadioni, jauni sporta objekti, pilsētu labiekārtošana. Protams, sākotnēji tas tika darīts čempionātam, bet galvenais ir, ka tas tiek darīts mūsu pilsoņu labad: lai viņi dzīvotu komfortablā vidē, lai mums taptu jauni sporta objekti, lai mums attīstītos sports un tiktu propagandēts veselīgs dzīvesveids. Un mums tas ir izdevies. Mēs esam dabūjuši augstākās FIFA atzīmes un citu mūsu viesu jūsmīgas atsauksmes.

Mēs paredzam, ka uz pasaules čempionātu ieradīsies miljons līdzjutēju, un darām visu, lai viņi justos komfortabli, lai viņiem būtu radīti visi apstākļi. Protams, laipni lūgti arī politiķi, sabiedriskie darbinieki, valsts amatpersonas. Tā ir viņu izvēle. Ja viņiem patīk futbols, sports, ja viņi ieradīsies atbalstīt savas komandas, tas būtu lieliski!

Es uzskatu, ka nedrīkst jaukt politiku ar sportu. Tas nav godīgi, tas nav sportiski. Tie, kuri domā savādāk, lai labāk paliek mājās. Esmu pārliecināta, ka čempionāts kļūs par lieliskiem sporta svētkiem. Protams, mēs visi to ar nepacietību gaidām. Kas attiecas uz mani personīgi, es noteikti vēlētos apmeklēt čempionāta spēles. Es gribu novēlēt mūsu komandai uzvaru, gribu novēlēt visiem lieliskus jaunus rekordus un labu noskaņojumu.

18
Pēc temata
Matvijenko: rīdzinieki vēlas dzīvot mierā un sadarboties ar Krieviju
Matvijenko uzskata, ka Krievijas sabiedrība mentāli sagatavota prezidentei sievietei
Matvijenko aizstāv krievvalodīgos Latvijā