Jānis Jurkāns

Jurkāns: kas zog miljardus un kāpēc Latvijai vajadzīgi "VDK maisi" un "Valodas draugs"

369
(atjaunots 18:12 20.02.2018)
"VDK maisi", "oligarhu lieta", "Valodas draugs" un Saeimas vēlēšanas – tas viss ir ļoti interesanti, taču vēl joprojām nav skaidrs, kur ik gadus no Latvijas budžeta pazūd miljardi un kāpēc valstī no visiem likumiem vislabāk darbojas "ierēdņa saglabāšanas likums".

RĪGA, 19. februāris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Viens no cienījamākajiem politiķiem valstī – Jānis Jurkāns uzskata, ka šajā valstī nodarbojas ar visu ko, tikai ne ar reālajām problēmām. Piemēram, kāpēc neizmeklē, kur no valsts budžeta ik gadus pazūd vairāk nekā 5 miljardi eiro, lai arī viss budžets ir 8,5 miljardi.

Jurkāns bija jaunās Latvijas pirmais ārlietu ministrs, pēc tam četras reizes tika ievēlēts Saeimā. Pašlaik viņš nav aktīvs politiķis, taču par klusu pensionāru Jurkānu vis nenosauksi, jo notikumiem valstī un ārpus tās viņš vērīgi seko, un viņa viedoklis vēl joprojām tiek uzmanīgi uzklausīts, pie tam ne tikai Latvijā.

Kurš stučīja toreiz, stučī arī tagad

— Atbalsts no pagātnes – "VDK maisi". Kālab komiteja tos vispār atstāja Latvijā?

— 90. gadu sākumā es pat aiztiku tos "maisus". Aptuveni saprotu, kas ar tiem notika tolaik, kas notiek tagad. Tos "maisus" vajadzētu aprakt uz simt gadiem! Visiem taču ir skaidrs, ka patiesība ir Maskavā. Specstruktūras, kuru arhīvos atrodas vērtīgākā informācija no "maisiem", nekad neizpaudīs īsto aģentu uzvārdus.

Nedomāju, ka VDK bija vispaviršākā struktūra PSRS, kura, pametot Latviju, nejauši aizmirsa paņemt līdzi vērtīgu informāciju no tiem "maisiem". Visus svarīgākos datus, vārdus un uzvārdus, protams, paņēma, bet atstāja visādus niekus – pameta tos latviešiem kā kaulu sunim: sak, še, kaujieties savā starpā!

— Pašreizējā ņemšanās ap "maisiem" atkal sākusies neilgi pirms vēlēšanām.

— Tā ir bijis vienmēr: "maisi" uzpeld apmēram pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Starp citu, būtu godīgi atdot kartiņas no "maisiem" cilvēkiem, kuru uzvārdi tur minēti. Un lai viņi paši sevi atmasko, ja grib.

Viens gribēja – dzejnieks Jānis Rokpelnis. Viņš atzinās un sāka stučīt par pārējiem: tas un tas mani piespieda iestāties partijā. Tā viņš stučīja padomju laikos, un turpina tagad, pēc paraduma. Lai viss būtu godīgi, jāiet tālāk. Sameklēsim un publicēsim prokuroru uzvārdus, kuri parakstīja lēmumus par deportācijām. Kāpēc ne? Uzzināsim, kā sauc latviešu tiesnešus, kuri izsūtīja latviešus uz Sibīriju. Šī informācija būs skaļāka nekā kartotēka no "maisiem".

Aizmirsti pedofili, aizmirsīs arī oligarhus

— Mēs ar jums tagad sarunājamies viesnīcā "Rīdzene", kur agrāk oligarhi gatavoja sazvērestību pret Latviju. Viņus ierakstīja un noklausījās, kā, iespējams, arī mūs pašlaik, bet pēc tam, pēc skandāla medijos, izveidoja īpašu parlamenta komisiju ar Ingunu Sudrabu priekšgalā "oligarhu lietas" izmeklēšanai. Taču komisija neko nav uzrakusi, "Latvijas ienaidnieku" uzvārdus nenosauca.

— Vai tad jums šķita, ka būs citādi? Jau sen zināms: ja gribat kādu lietu aprakt – izveidojiet Saeimā speciālu komisiju. Tā bija ar "pedofilu komisiju", ko 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā vadīja Jānis Ādamsons. Arī citu piemēru ir pietiekami.

Pirms "oligarhu lietas" komisijas taču bija tiesas lēmums: nav nekāda nozieguma sastāva. Tomēr nolēma tajā lietā parakņākties vēl. Patiesībā tā komisija bija pļauka tiesu varai. Pie viena par sevi atgādināja Andrejs Judins un Artuss Kaimiņš – tieši neilgi pirms vēlēšanām.

Bet kāpēc nav komisijas, kas censtos izmeklēt, kas Latvijā zog pa 3,5-5 miljardus eiro? Bet 2016.gada pētījums, ko institūtā RAND Europe pasūtīja Eiropas Parlaments, to skaidri apliecina. Pētījums, kurā tika vērtēts korupcijas līmenis ES valstīs.

Pajautājiet, ko par to lietu domā, piemēram, Ināra Mūrniece. Iedomājieties tikai skaitli – zog vairāk nekā 5 miljardus eiro, bet Latvijas kopējais budžets ir 8,7 miljardi.

Latvija – pamāte

— Jūsu laikā valstī sāka īstenot Tautas frontes idejas, īsi pēc neatkarības iegūšanas. Vai atceraties, kā ar pilsonību tika piekrāpti simtiem tūkstošu cilvēku?

— Tautas fronte solīja, ka Latvijā visiem būs vienādas tiesības. To pat dokumentāli var pierādīt: 1991. gada 13. janvārī Tallinā Boriss Jeļcins parakstīja līgumu par KPFSR un triju Baltijas republiku savstarpējo suverenitāti.

Ar Anatoliju Gorbunovu parakstīja likumu par noteikumiem starp Latviju un Krieviju. Tajā bija atrunāts pilsonības "nulles variants". Nākamajā dienā mūsu Augstākā Padome ratificēja līgumu. Taču itin drīz Latvija aizmirsa visus savus solījumus.

Tas, ka tagad Latvija milzum daudziem cilvēkiem ir pamāte, — tā ir milzīga problēma. No turienes rodas arī tagadējās problēmas ar krievu skolām.

Bet no tā paša Krievu skolu aizsardzības štāba dalībniekiem neviens taču nepieprasa, ka bērniem nebūtu jāprot latviešu valoda. Domāju, tas ir normāli: dzīvojot Latvijā, zināt latviešu valodu, jo cieni valsti, kā arī, lai pats labāk iekārtotos sabiedrībā un celtu nākotni. 

Bet varas pārstāvji neliekas ne zinis par to, vai "tie krievi" prot latviešu valodu. Valdošie politiķi negrib veidot cilvēciskas attiecības ar milzīgas diasporas pārstāvjiem, paskaidrojot, kāpēc tai vajadzīga latviešu valoda, — Valodas likumu viņi izmanto kā pātagu.

Pie tam šajā jautājumā ieinteresētas ir abas puses? Kurš savulaik palīdzēja Ušakovam saņemt tik lielu vēlētāju balsu skaitu? Tādi kā Edvīns Šnore, kurš atļaujas salīdzināt krievus ar utīm.

Patlaban likums par krievu skolu pārvešanu uz mācībām latviešu valodā politiķiem ir izdevīgs. Tāpat kā mobilā lietotne "Valodas draugs", ko viņi palaiduši īsi pirms vēlēšanām. Tas ir izdevīgi visiem parlamentā, it īpaši nacionālajai elitei, kura var biežāk teikt: latviešu valodu nezina Rīgā un Latgalē, bet līdzās – Krievija, kam ir svarīgi, lai krievi neintegrētos sabiedrībā.

— Nesen par to medijos izteicās jūsu, tā sakot, kolēģis Edgars Rinkēvičs.

— Pie tam viņš nespēj neko jēdzīgu pateikt par situāciju Eiropā un visā pasaulē. Pavaicājiet man: ko vēlas Rinkēvičs? Atbildēšu: dabūt siltu vietiņu Eiropā, kaut kur NATO struktūrās. Jūs redzēsiet, viņu neievēlēs atkal, toties ātri piedāvās darbu.

Vecie grābekļi

Pastāv enerģijas saglabāšanās likums. Latvijā ir "ierēdņu saglabāšanās likums" – viņi nepazūd, tikai pāriet no viena stāvokļa otrā. Atcerieties stāstu ar Solvitu Āboltiņu. Viņa ir tik negodīga politiķe! Un vēlētāji viņu ciest nevar.

Āboltiņu taču neievēlēja pašreizējā Seimā. Taču viņa tik un tā pamanījās tur iekļūt. Un tagad viņa būs diplomāte – ĀM Eiropas departamenta direktore. Vai valstī vispār ir kaut kāds morāles līmenis?

— Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka cilvēki aizvien mazāk uzticas valdībai un parlamentam.

— Tas ir, viņi atzīst, ka balsojuši nepareizi – par nepareizajiem. Tā sakot, nopēruši sevi, atzinušies grēkos. Bet jaunajās vēlēšanās cilvēki, domājams, nobalsos par tām pašām partijām. No otras puses, tas ir saprotams. Par ko tad vēl balsot?

Vai var runāt par kaut kādas principiāli jaunas partijas dibināšanu? Nē. Kāpēc tad mēs brīnāmies, ka no Latvijas, pēc oficiāliem datiem, brauc prom piecdesmit cilvēki dienā? Nav grūti pareģot Latvijas nākotni.

Intervijas turpinājumu lasiet >>

369
Pēc temata
Jurkāns: Latvijā balso par draņķiem, lai tik neatnāktu krievi
Jānis Jurkāns: visas pasaules drošības atslēga atrodas Kremlī
Jurkāns: Latvijai glaimotu valsts pieminēšana "Kremļa ziņojumā"
KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins

Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē

55
(atjaunots 11:37 18.09.2020)
Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru un civiliedzīvotāju godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē.

Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Kāpēc bija vajadzīga atsevišķa nodaļa, kādas grūtības rodas tamlīdzīgu lietu izmeklēšanā, kādām jābūt izmeklētāju zināšanām un kāpēc Krievijas pienākums ir reaģēt uz karavīru slavas simbolu zaimošanu ārvalstīs? Par to intervijā RIA Novosti pastāstīja Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins.

— Aleksandr Ivanovič, nesen Izmeklēšanas komiteja izveidoja nodaļu, kas izmeklē ar nacisma reabilitāciju un vēstures falsifikāciju saistītus noziegumus. Ziņa raisīja plašu diskusiju medijos un sociālajos tīklos. Pastāstiet, kāda bija nepieciešamība radīt tādu nodaļu?

— Kā zināms, Nirnbergas kara tribunāla spriedums bija svarīgākais posms Otrā pasaules kara cēloņu vērtējumā. Visiem ir jāpatur prātā, ka par Otrā pasaules kara sākšanu atbildīgo nacistisko noziedznieku darbības tika atzītas par noziedzīgām. Tomēr šodien, tagadējā informācijas kara apstākļos aug mēģinājumu skaits reabilitēt nacismu gan mūsu valstī, gan arī ārvalstīs. Tāpat mēs vērojam nepatiesu mūsu valsts lomas vērtējumu uzvarā pār fašismu. Lai atjaunotu taisnīgumu, vajag aktīvāk pretoties tādām parādībām. Turklāt mūsu sabiedrības vēlme godāt Tēvijas aizstāvju piemiņu un aizsargāt vēsturisko patiesību ir iekļauta likumā un tagad nostiprināta arī Krievijas Federācijas Konstitūcijā.

— Kā tagad tiek sodīti tamlīdzīgi nodarījumi?

— Krievijas Kriminālkodeksa pants par nacisma reabilitāciju (KF KK 354.1. pants) jau tiek attiecināts uz tiem, kuri cenšas izplatīt nacistisko simboliku un fašisma ideoloģiju. Jaunākie piemēri – mūsu reakcija par notikumiem tiešsaistē organizētās akcijas "Nemirstīgais pulks" gaitā: vairāku Krievijas subjektu iedzīvotāji publicēja tīmekļa vietnē nacistu un Dzimtenes nodevēju fotogrāfijas. Daļa krimināllietu ir noslēguma stadijā, vairāki to figuranti stājušies tiesas priekšā, un viens no viņiem, Permas iedzīvotājs Daņiils Simanovs, jau notiesāts, viņam piespriesti 200 stundu piespiedu darbi. Domāju, tiesas piespriestie sodi pilnībā atbilst nozieguma radītajam apdraudējumam, par to liecina arī spriedums Simanovam. Tāpēc atsevišķi izteikumi, kas šīs krimināllikuma normas pielietojumu pielīdzina koncentrācijas nometnēm rada tikai neizpratni.

— Kas šādu noziegumu izmeklēšanā sagādā grūtības?

— No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nozieguma sastāvā viss ir skaidrs. Taču tā gluži nav, aiz vienkāršības slēpjas sava specifika. Noskaidrojot nozieguma apstākļus, tiek ne tikai konstatēta konkrētā izteikuma neatbilstība vēsturiskajiem notikumiem. Pats galvenais: jānoskaidro personas motīvi un prettiesiskā nodarījuma mērķtiecība, kā arī nozieguma sastāva objektivitāte, kas šajā gadījumā var izpausties tīši nepatiesu ziņu izplatīšanā par PSRS darbībām.

Šajā sakarā dažas iepriekšējās izmeklēšanas īpatnības atbilstoši pantam par nacisma realizāciju, tā specifika, kā arī iegūtā izmeklēšanas pieredze liecināja, ka nepieciešams veidot īpašu nodaļu Izmeklēšanas komitejas struktūrā. Pie tam atsevišķu izmeklējamo faktu starptautiskais raksturs arī prasa īpašu iemaņu un zināšanu koncentrāciju, it īpaši ņemot vērā to, ka problemātikas aktualitāte diemžēl progresē.

— Tomēr var gadīties arī nopietnāki noziegumi, kas prasa dziļu vēstures analīzi? Vai jūsu darbinieki varēs izmeklēt arī tos?

— Jaunajā nodaļā strādās Izmeklēšanas komitejas izmeklētāji, kam jau ir tādu noziegumu izmeklēšanas pieredze. Tie ir darbinieki, kas cita starpā ieguvuši plašas zināšanas ne tikai tieslietās, starptautisko tiesību jomā, bet arī vēsturē. Viņi ir analizējuši lielu skaitu kara un pirmskara perioda arhīva dokumentu, izmeklējot citas krimināllietas par nacistu noziegumiem, nepieciešamības gadījumā izmantojot zinātnieku atbalstu.

Vienlaikus tādās lietās nodrošinām nepieciešamās tiesu ekspertīzes, tostarp arī vēsturiskās. Īpaša uzmanība tiek veltīta leksisko konstrukciju vērtējumam par pasaules līmenī fiksētiem un atzītiem vēsturiskajiem faktiem. Viss šī darba apjoms veltīts nozieguma kvalificējošo pazīmju noteikšanai, bez kurām nav iespējams saukt pie kriminālatbildības.

Izmeklētājs cita starpā ņem vērā spēkā esošās starptautisko tiesību normas, kuru pamatā ir Nirnbergas kara tribunāla lēmums. protams, darbs šajā virzienā nekādi nevar ietekmēt pilsoņu zinātniski vēsturisko darbību. Viena lieta ir glorificēt nacistus, atzinīgi vērtēt viņu noziegumus pret cilvēci, zaimot mūsu tautas atmiņu – tas ir krimināli sodāms, un pavisam cita – zinātniskās darbības īstenošana.

Līdztekus noziegumu izmeklēšanai jaunā nodaļa pildīs koordinācijas centra lomu, sniedzot metodiski analītisko palīdzību reģionālajām izmeklēšanas iestādēm krimināllietu izmeklēšanā. Turklāt tiks apkopota izmeklētāju pieredze šajā darbības jomā un nodrošināta tiesiskā pieeja tamlīdzīgu faktu vērtējumam. Uzsvēršu: līdz ar šo darba virzienu mūsu prioritātes, kas saistītas ar citu noziegumu izmeklēšanu, joprojām ir uzmanības centrā.

— Vai citās valstīs pastāv kriminālvajāšana par tādiem noziegumiem vai saistītiem ar nacistiskās ideoloģijas izplatīšanu?

— Vācijas Kriminālkodeksā paredzēta atbildība par antikonstitucionālu organizāciju propagandisko materiālu izplatīšanu, pie tam kvalificējošā pazīme nosaka īpašu atbildību par materiālu izplatīšanu, "kuru saturs saistīts ar nacionālsociālisma ideoloģiju". Izraēlā pastāv kriminālatbildība par Holokausta noliegšanu. Baltkrievijas Republikā arī pastāv kriminālatbildība par nacisma reabilitāciju. Starp citu, patlaban veidojam sadarbību ar Vācijas zemju tieslietu pārvalžu centrālo resoru Ludvigsburgā. Neapšaubāmi sadarbība stimulēs tamlīdzīgu noziegumu izmeklēšanu.

Vienlaikus mēs redzam, kā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā tiek atbalstītas Nirnbergas tribunālā par noziedzīgām atzīto SS vienību bijušo locekļu organizācijas. Ukrainā skolēnus ved nolikt ziedus pie civiliedzīvotāju masu slepkavībās vainīgu nacistu kapiem, padara par varoņiem cilvēkus, kuri sadarbojās ar hitlerisko Vāciju. Paceļ galvas revanšisti un neonacisti Eiropā. Viņi aktivizējas Austrijā, Itālijā, Spānijā. Pagaidām tādas parādības, acīmredzot, nebiedē šo valstu valdības, taču nākotnē tās var negatīvi ietekmēt sabiedrisko apziņu.

— Vai notikumi citās valstīs skar Krieviju?

— Nacisma reabilitācijas mēģinājumi un Krievijas karavīru slavas simbolu nozaimošana tiek fiksēti arī citās valstīs. Spēkā esošā likumdošana uzliek mums pienākumu reaģēt uz tādiem noziegumiem. Izmeklēšanas komiteja turpina izmeklēt krimināllietu pret Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta priekšsēdētāju Vladimiru Vjatroviču. Viņš tiek turēts aizdomās par sistemātisku faktu noliegšanu, ko fiksējis Starptautiskais kara tribunāls – viņš noliedz, ka SS divīzijas "Galičina" karavīri bija informēti par to, ka SS spēki pastrādāja kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, vai to, ka divīzija piederēja pie SS spēkiem.

Notiek iepriekšēja izmeklēšana pret Latvijas Republikas pilsoni SS Latviešu leģiona veterānu Visvaldi Lāci. Noskaidrots, ka 2017. gada novembrī Rīgā tika izdota viņa grāmata "Latviešu leģions patiesības gaismā", kuras tekstā Lācis atzinīgi novērtēja SS Latviešu leģiona policijas bataljonu pastrādātos kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, 2020. gada aprīlī V.Lācis ir miris, tomēr krimināllietas pārtraukšana sakarā ar figuranta nāvi iespējama tikai ar tuvu radinieku piekrišanu, tas ir, bez reabilitējoša pamata. Tāpēc krimināllietas izmeklēšana turpinās.

Šogad tika ierosināta un tiek izmeklēta krimināllieta par Padomju Savienības Maršalam Ivanam Koņevam veltītā pieminekļa – Krievijas karavīru slavas simbola – nojaukšanu Čehijas Republikā.

Pavisam nesen fiksēt vēl viens zaimošanas fakts Žiežmaru pilsētā Lietuvā pret Sarkanās armijas karavīriem veltīto pieminekli kapos netālu no pilsētas atbrīvošanas cīņās bojā gājušo sarkanarmiešu brāļu kapa. Neapšaubāmi, šie apstākļi izraisīja Krievijas IK izmeklētāju reakciju – patlaban tiek veikta fakta procesuālā pārbaude.

— Ko jūs vēlaties panākt?

— Mūsu pienākums ir aizsargāt dzīvo un kritušo karavīru-atbrīvotāju un civiliedzīvotāju, nacistu upuru godu. Atcerēties un zināt kara mācības – tas nozīmē, ka ir arī iespēja novērst traģēdijas un kļūdas tagadnē. Pie tam nesen esam izveidojuši Izmeklēšanas komitejas Meklējumu un arhīvu darba koordinācijas štābu, kurā strādā citu resoru un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Krievijas IK centrālā aparāta nodaļu un izmeklēšanas iestāžu vadītāji un darbinieki, kuru teritorijā ieplānoti arhīva, vēsturisko izlūkošanas un meklējumu darbi projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros.

Mēģinājumi uzvelt vienlīdzīgu atbildību par kara kurināšanu nacistiskajiem noziedzniekiem un antihitleriskās koalīcijas valstīm, attaisnot nacistiskos noziedzniekus un viņu līdzskrējējus nozīmē ne tikai vēstures falsifikāciju. Tie ir nelikumīgi un amorāli, tie zaimo to cilvēku piemiņu, kuri atbrīvoja pasauli no nepārprotama un juridiski fiksēta ļaunuma. Tāpēc mūsu pienākums ir nepieļaut vēsturiskās patiesības izkropļošanu, cita starpā – arī ar tiesiskiem pasākumiem.

55
Tagi:
falsifikācija, nacisma glorifikācija, Krievija, Vēsture
Pēc temata
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem
Krievijas AM publicējusi dokumentus par Berlīnes atbrīvošanu
Prāgā vīrietis pieķēdēja sevi pie pieminekļa maršalam Koņevam
Elle zemes virsū. Ko ieraudzīja sarkanarmieši atbrīvotajā Aušvicas koncentrācijas nometnē
Čehija atteikusies atdot Krievijai maršala Koņeva pieminekli
Aleksandrs Lukašenko

Lukašenko par protestiem, automāta nēsāšanu un pirmstermiņa vēlēšanām

96
(atjaunots 09:50 09.09.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā. Viņš apsprieda protestus, varasiestāžu metodes, grozījumus Konstitūcijā un iespējamās ārkārtas vēlēšanas, integrāciju ar Krieviju un vizīti Maskavā.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka iespējams, "mazliet aizsēdējies" savā postenī, taču uzskata, ka patlaban tikai viņš var aizsargāt baltkrievus. Valsts vadītājs pieļāva ārkārtas prezidenta vēlēšanu iespēju pēc konstitucionālās reformas, vēsta RIA Novosti.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sniedzis interviju Krievijas medijiem Minskā, Neatkarības pilī. Intervijā piedalījās telekanāla Russia Today galvenā redaktore Margarita Simoņana. "Pervij kanal" korespondents Antons Verņickis, telekanāla "Rossija 1" korespondents Jevgeņijs Rožkovs, radiostacijas "Govorit Moskva" galvenais redaktors Romāns Babajans. Sarunas pilnā versija tiks sniegta vēlāk, pagaidām žurnālisti publicējuši intervijas fragmentus.

Iespējamas ārkārtas vēlēšanas

Intervijas gaitā Lukašenko atzina, ka, iespējams, pārāk ilgi strādā savā postenī, tomēr viņš ir pārliecināts, ka nes labumu baltkrievu tautai.

"Jā, iespējams, esmu mazliet aizsēdējies, iespējams, mani rāda ne tikai pa televizoru, bet arī pa gludekli un tējkannu. Jā. Tomēr tagad patiesībā tikai es varu aizstāvēt baltkrievus," prezidenta teikto citēja žurnālists Jevgeņijs Rožkovs.

Pēc Lukašenko vārdiem, pēc konstitucionālās reformas iespējamas ārkārtas prezidenta vēlēšanas.

"Mēs esam gatavi īstenot Konstitūcijas reformu, pēc tam es pieļauju ārkārtas prezidenta vēlēšanas," fragmentu no intervijas savā Telegram kanālā publicēja Romāns Babajans.

Pie tam Lukašenko piezīmēja, ka prezidenta posteni tāpat vien nepametīs. 

"Ceturtdaļgadsimtu esmu iekārtojis Baltkrieviju. Tāpat vien es to visu nepametīšu. Turklāt, ja es aiziešu, manus piekritējus sāks slepkavot!" Baltkrievijas līderi citēja Romāns Babajans.

Kas vada protestus un kāds ir viņu mērķis

Jautāts par mītiņiem, kas noritējuši valstī pēc vēlēšanām, Lukašenko norādīja, ka ar protestiem saistīti amerikāņi, kas strādā caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli.

"Mēs pavaicājām, kas ir ieinteresēts, no kuras puses, pēc būtības, viņš gaidīja un gaida viltību. No vienas puses, protams, pēc viņa vārdiem, tie ir ārēji iemesli. Viņš uzskata, ka ar visu saistīti amerikāņi, un viņi rīkojas caur centriem Polijā un Čehijā. Taču ir arī iekšējie iemesli. Es pavaicāju: "Vai patiešām neapmierinātības iemesls ir tikai ārēji iemesli?" Viņš teica, ka ne, ir arī iekšēji iemesli... Otrs, iekšējais  iemesls, pēc viņa domām, ir tas, ka Baltkrievijā izaugušas divas jaunas paaudzes un izveidojusies neliela "buržujiņu", kā viņš teica, klase, un tas patiešām radījis neapmierinātību, viņi vēlas varu," Lukašenko teikto citēja Rožkovs.

Baltkrievijas līderis atzina, ka tīri cilvēcīgi jūt aizvainojumu protestu dēļ, tomēr viņš saprot, ka daži jau vienkārši aizmirsuši, kāda bija situācija Baltkrievijā pirms 20 gadiem.

"Cilvēciski biju ļoti aizvainots, taču saprotu, ka daļa cilvēku, kuri tagad protestē, vienkārši nezina, kāda bija mūsu Baltkrievija pirms 20 gadiem, bet daļa to aizmirsusi!" Lukašenko teikto publicēja Babajans.

Baltkrievijas līderis uzskata, ka valstī notiekošo protestu organizatoru patiesais mērķis ir Krievija.

"Jums ir skaidri jāsaprot, ka tiem, kas to visu dara, esam vajadzīgi nevis mēs, bet gan jūs," teica prezidents.

Sarunā ar žurnālistiem Lukašenko pastāstīja, ka ieplānojis drīz apmeklēt Maskavu. "Tuvākajā laikā ieradīšos Maskavā," Lukašenko citēja Babajans.

Viņš piezīmēja, ka Minska ir gatava turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms jāpanāk, lai sāktu darbu visi institūti Sabiedrotās valsts ietvaros.

"Mēs esam gatavi turpināt integrāciju ar Krieviju, taču vispirms vajag, lai reāli sāktu darboties visi institūti un Sabiedrotās valsts ietvaros jau esošie projekti," konstatēja Baltkrievijas līderis.

Varasiestāžu darbinieku metodes

Komentējot likumsargu metodes protesta akciju laikā, prezidents atzina, ka dažviet tur bija "par traku", un incidenti tiks noskaidroti.

"Par piekaušanām, protams, arī jautājām, kas tas bija, un citu starpā piekāva arī žurnālistus. Viņš teica, ka tās bija pirmās karstās tā brīža emocijas. Omoniešiem te pārmest nevar, viņaprāt, viņi aizsargāja savu valsti no blickrīga un patiešām tobrīd nosargāja valsti. Tas ir viņa patiesais viedoklis," teica Rožkovs.

Savu parādīšanos Minskā ar automātu rokās Lukašenko pamatoja ar gatavību aizsargāt valsti līdz galam. "Mana parādīšanās ar automātu nozīmēja tikai vienu – es nekur neesmu aizbēdzis un esmu gatavs aizstāvēt savu valsti līdz galam," Baltkrievijas prezidentu citēja Romāns Babajans.

Koļesņikovas aizturēšana

Tāpat žurnālisti uzdeva Baltkrievijas prezidentam jautājumam par viena opozīcijas līdera – Marijas Koļesņikovas – aizturēšanu. Lukašenko norādīja, ka viņa aizturēta par valsts robežas šķērsošanas pārkāpumiem.

"Aleksandrs Lukašenko teica, ka ir informēts par situāciju. Viņa patiešām gribēja bēgt, kā viņš teica, uz Ukrainu, jo viņai tur it kā esot māsa. Un viņš, kā robežsargs, uzskata, ka viņa aizturēta pamatoti," atzīmēja Jevgeņijs Rožkovs.

Viņš pastāstīja, ka informāciju par incidentu pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas Lukašenko saņēmis no specdienestiem un robežsargiem. "Pēc viņa vārdiem, saskaņā ar robežsargu teikto, patiešām viņi centušies šķērsot robežu. Un mašīna ar Koļesņikovu un diviem viņas līdzgaitniekiem (Ivanu Kravcovu un Antonu Rodņenkovu – red.) zonā starp Baltkrievijas robežu un Ukrainas robežu. Patiešām, pēc viņa vārdiem, viņam ziņojuši, ka Koļesņikovu izmetuši no mašīnas un aizbēguši," teica Rožkovs.

Lukašenko pastāstīja, ka Baltkrievija "lūdz Ukrainai atgriezt" opozicionārus Kravcovu un Rodņenkovu, kam izdevies šķērsot abu valstu robežas, piebilda žurnālists.

Tāpat Baltkrievijas prezidents sarunā konstatēja, ka opozīcijas koordinācijas padome – tā nav nekāda opozīcija, un viņš neplāno dialogu ar to.

"Es nerunāšu ar opozīcijas koordinācijas padomi, jo nezinu, kas ir šie cilvēki. Tā nav nekāda opozīcija. Visi viņu ieteikumi nozīmē katastrofu Baltkrievijai un baltkrievu tautai. Viņi grib saraut visus mūsu sakarus ar brālīgo Krieviju, grib, lai pie mums būtu maksas izglītība un medicīna," sašutis atklāja Lukašenko.

Romāns Babajans pastāstīja lasītājiem, ka, pēc Lukašenko izteikumiem, opozicionāri vēlas iznīcināt visus ražošanas uzņēmumus valstī un atstāt bez darba to darbiniekus.

96
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Lavrovs: Lietuva pārkāpusi visas robežas centienos sakaitēt situāciju Baltkrievijā
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku
Baltkrievija pati tiks galā: Lavrovs aicināja Baltijas valstis neiejaukties

RT piedāvāja darbu Trampam. Kas no iznācis

0
(atjaunots 21:13 25.09.2020)
ASV prezidenta vēlēšanām veltītais RT amizantais video ieraksts šausmīgi satraucis medijus: izdevumi angļu valodā steigšus ziņo, ka tas pierāda Trampa pakļautību Kremlim.

Kā RT piedāvāja darbu Trampam...

22. septembrī telekanāls RT laida klajā amizantu video ierakstu. Tajā redzams, kā izskatītos ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa darbs telekanālā, ja viņš zaudētu gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Tramps balotējas otram prezidentūras termiņam, viņa galvenais sāncensis ir Demokrātiskās partijas kandidāts Džo Baidens.

Video ierakstā 2020. gada novembrī Tramps melnā limuzīnā ierodas RT ofisā Maskavā un ieiet kabinetā ar plāksnīti, uz kuras norādīts viņa vārds un amats – raidījuma vadītājs. Viņš stāsta, ka darba piedāvājums nācis no Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Tramps "ar prieku piekritis".

"Kā tad vēl man cīnīties ar melu ziņām? Ar reportieriem un kanāliem, kuri melo? CNN vispār ir viens vienīgs negatīvs," Tramps stāsta ierakstā.

Pēc tam amerikāņu prezidents iejūtas redakcijā un gatavojas ēteram. Viņš uzliek cepurīti ar RT logotipu savas sarkanās cepurītes vietā. Pie tam, pastaigājoties pa Maskavas centru, viņš uzliela Kremļa sienu. "Lieliska siena: es no tām kaut ko saprotu!" atzīmēja ASV prezidents.

Tramps pusdieno RT kafetērijā un, paņemot paplāti, piebilst, ka par viņa pusdienām "samaksās Meksika".

"Trampa kungs, ja ar Balto namu nekas neiznāks, uzskatiet to par oficiālu piedāvājumu," teikts ieraksta noslēgumā.

...un kas no tā iznācis

Uz ierakstu reaģēja virkne lielo angļu valodā iznākošo mediju. Izdevums The Daily Beast laida klajā materiālu "Krievijas valsts kanāls publicējis lielu melu ziņu, kurā Tramps atainots kā Putina marionete". Ierakstu viņi nosauca par "ekstravagantu un ārkārtīgi šokējošu".

"Mēs visi zinām, ka Vladimira Putina attieksme pret viņa mūža darbu – amerikāņu demokrātijas graušanu un pašu Rietumu civilizācijas pamatu iznīcināšanu – ir ļoti nopietna, taču tas nenozīmē, ka viņš un viņa medijpakalpiņi nevar laiku pa laikam par to pajokot," paziņoja izdevums.

Raksta autors pievērsa uzmanību kadram, kurā Tramps demonstrē ar RT parakstīto līgumu, kurā redzama ar flomasteru pierakstīta summa "$1 000 0 00 000", un saka: "Pats Putins piedāvāja." Citā katrā telekanāla darbinieks piedāvā "Trampam" dažādus raidījumu variantus, kuru vidū ir nosaukums "Putina kandidāts", bet pats Tramps tajā redzams kopā ar Krievijas prezidentu.

The Daily Beast klāstīja, ka "ieraksts atklāti liek manīt, ka Tramps ir liels Putina pielūdzējs un ASV prezidentu kontrolē Kremlis".

Izdevums HuffPost materiālā "Krievijas valsts kanāls izsmej Trampu, solot pieņemt viņu darbā, ja vēlēšanās tiks ciesta sakāve", raksta, ka RT reklamē savus informatīvos materiālus par vēlēšanām ASV ar darba piedāvājumu prezidentam Donaldam Trampam sakāves gadījumā. Izdevums atzīmēja: lai arī ieraksts tapis "joka pēc", amerikāņu izlūkdienesti uzskata, ka Krievija patiešām sper soļus, lai iejauktos 2020. gada vēlēšanās, tikai izsmalcinātākus – kā tas bija 2016. gadā, kad tā palīdzēja Trampam".

Savukārt avīze Daily Mail atzīmē, ka ierakstā izmantoti īsti audio ieraksti, kuros "Tramps iztop Putinam, slavē Kremli un kritizē centrālos medijus".

"RT video mērķis, acīmredzot, bija pasmieties par kritiķiem, kuri pārmeta Trampam Putina ietekmi, ņemot vērā augošās bažas par to, ka Krievijas vadība mēģinās iejaukties vēlēšanās ASV tāpat kā 2016. gadā," teikts rakstā.

Savukārt izdevums The Moscow Times paziņoja, ka telekanāls RT esot "nolēmis praktiski pierādīt savu galvenā "biedēkļa" reputāciju amerikāņu vēlēšanās un publicējis video ierakstu ar piedāvājumu ASV prezidentam Donaldam Trampam kļūst par "speciālo raidījuma vadītāju", ja viņš cietīs sakāvi 2020. gada vēlēšanās". Publikācijā teikts, ka RT esot "pārcēlis Trampu par 44 dienām nākotnē, kur viņš pieņem Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu strādāt RT pēc sakāves vēlēšanās 3. novembrī".

"Joku ierakstā Trampa seja un balss apvienota ar aktiera spēli, lai parādītu, kā varonis pierod pie sava jaunā darba Maskavā," teikts publikācijā.

0
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, RT, Tramps