Jānis Jurkāns

Jurkāns: kas zog miljardus un kāpēc Latvijai vajadzīgi "VDK maisi" un "Valodas draugs"

369
(atjaunots 18:12 20.02.2018)
"VDK maisi", "oligarhu lieta", "Valodas draugs" un Saeimas vēlēšanas – tas viss ir ļoti interesanti, taču vēl joprojām nav skaidrs, kur ik gadus no Latvijas budžeta pazūd miljardi un kāpēc valstī no visiem likumiem vislabāk darbojas "ierēdņa saglabāšanas likums".

RĪGA, 19. februāris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Viens no cienījamākajiem politiķiem valstī – Jānis Jurkāns uzskata, ka šajā valstī nodarbojas ar visu ko, tikai ne ar reālajām problēmām. Piemēram, kāpēc neizmeklē, kur no valsts budžeta ik gadus pazūd vairāk nekā 5 miljardi eiro, lai arī viss budžets ir 8,5 miljardi.

Jurkāns bija jaunās Latvijas pirmais ārlietu ministrs, pēc tam četras reizes tika ievēlēts Saeimā. Pašlaik viņš nav aktīvs politiķis, taču par klusu pensionāru Jurkānu vis nenosauksi, jo notikumiem valstī un ārpus tās viņš vērīgi seko, un viņa viedoklis vēl joprojām tiek uzmanīgi uzklausīts, pie tam ne tikai Latvijā.

Kurš stučīja toreiz, stučī arī tagad

— Atbalsts no pagātnes – "VDK maisi". Kālab komiteja tos vispār atstāja Latvijā?

— 90. gadu sākumā es pat aiztiku tos "maisus". Aptuveni saprotu, kas ar tiem notika tolaik, kas notiek tagad. Tos "maisus" vajadzētu aprakt uz simt gadiem! Visiem taču ir skaidrs, ka patiesība ir Maskavā. Specstruktūras, kuru arhīvos atrodas vērtīgākā informācija no "maisiem", nekad neizpaudīs īsto aģentu uzvārdus.

Nedomāju, ka VDK bija vispaviršākā struktūra PSRS, kura, pametot Latviju, nejauši aizmirsa paņemt līdzi vērtīgu informāciju no tiem "maisiem". Visus svarīgākos datus, vārdus un uzvārdus, protams, paņēma, bet atstāja visādus niekus – pameta tos latviešiem kā kaulu sunim: sak, še, kaujieties savā starpā!

— Pašreizējā ņemšanās ap "maisiem" atkal sākusies neilgi pirms vēlēšanām.

— Tā ir bijis vienmēr: "maisi" uzpeld apmēram pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Starp citu, būtu godīgi atdot kartiņas no "maisiem" cilvēkiem, kuru uzvārdi tur minēti. Un lai viņi paši sevi atmasko, ja grib.

Viens gribēja – dzejnieks Jānis Rokpelnis. Viņš atzinās un sāka stučīt par pārējiem: tas un tas mani piespieda iestāties partijā. Tā viņš stučīja padomju laikos, un turpina tagad, pēc paraduma. Lai viss būtu godīgi, jāiet tālāk. Sameklēsim un publicēsim prokuroru uzvārdus, kuri parakstīja lēmumus par deportācijām. Kāpēc ne? Uzzināsim, kā sauc latviešu tiesnešus, kuri izsūtīja latviešus uz Sibīriju. Šī informācija būs skaļāka nekā kartotēka no "maisiem".

Aizmirsti pedofili, aizmirsīs arī oligarhus

— Mēs ar jums tagad sarunājamies viesnīcā "Rīdzene", kur agrāk oligarhi gatavoja sazvērestību pret Latviju. Viņus ierakstīja un noklausījās, kā, iespējams, arī mūs pašlaik, bet pēc tam, pēc skandāla medijos, izveidoja īpašu parlamenta komisiju ar Ingunu Sudrabu priekšgalā "oligarhu lietas" izmeklēšanai. Taču komisija neko nav uzrakusi, "Latvijas ienaidnieku" uzvārdus nenosauca.

— Vai tad jums šķita, ka būs citādi? Jau sen zināms: ja gribat kādu lietu aprakt – izveidojiet Saeimā speciālu komisiju. Tā bija ar "pedofilu komisiju", ko 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā vadīja Jānis Ādamsons. Arī citu piemēru ir pietiekami.

Pirms "oligarhu lietas" komisijas taču bija tiesas lēmums: nav nekāda nozieguma sastāva. Tomēr nolēma tajā lietā parakņākties vēl. Patiesībā tā komisija bija pļauka tiesu varai. Pie viena par sevi atgādināja Andrejs Judins un Artuss Kaimiņš – tieši neilgi pirms vēlēšanām.

Bet kāpēc nav komisijas, kas censtos izmeklēt, kas Latvijā zog pa 3,5-5 miljardus eiro? Bet 2016.gada pētījums, ko institūtā RAND Europe pasūtīja Eiropas Parlaments, to skaidri apliecina. Pētījums, kurā tika vērtēts korupcijas līmenis ES valstīs.

Pajautājiet, ko par to lietu domā, piemēram, Ināra Mūrniece. Iedomājieties tikai skaitli – zog vairāk nekā 5 miljardus eiro, bet Latvijas kopējais budžets ir 8,7 miljardi.

Latvija – pamāte

— Jūsu laikā valstī sāka īstenot Tautas frontes idejas, īsi pēc neatkarības iegūšanas. Vai atceraties, kā ar pilsonību tika piekrāpti simtiem tūkstošu cilvēku?

— Tautas fronte solīja, ka Latvijā visiem būs vienādas tiesības. To pat dokumentāli var pierādīt: 1991. gada 13. janvārī Tallinā Boriss Jeļcins parakstīja līgumu par KPFSR un triju Baltijas republiku savstarpējo suverenitāti.

Ar Anatoliju Gorbunovu parakstīja likumu par noteikumiem starp Latviju un Krieviju. Tajā bija atrunāts pilsonības "nulles variants". Nākamajā dienā mūsu Augstākā Padome ratificēja līgumu. Taču itin drīz Latvija aizmirsa visus savus solījumus.

Tas, ka tagad Latvija milzum daudziem cilvēkiem ir pamāte, — tā ir milzīga problēma. No turienes rodas arī tagadējās problēmas ar krievu skolām.

Bet no tā paša Krievu skolu aizsardzības štāba dalībniekiem neviens taču nepieprasa, ka bērniem nebūtu jāprot latviešu valoda. Domāju, tas ir normāli: dzīvojot Latvijā, zināt latviešu valodu, jo cieni valsti, kā arī, lai pats labāk iekārtotos sabiedrībā un celtu nākotni. 

Bet varas pārstāvji neliekas ne zinis par to, vai "tie krievi" prot latviešu valodu. Valdošie politiķi negrib veidot cilvēciskas attiecības ar milzīgas diasporas pārstāvjiem, paskaidrojot, kāpēc tai vajadzīga latviešu valoda, — Valodas likumu viņi izmanto kā pātagu.

Pie tam šajā jautājumā ieinteresētas ir abas puses? Kurš savulaik palīdzēja Ušakovam saņemt tik lielu vēlētāju balsu skaitu? Tādi kā Edvīns Šnore, kurš atļaujas salīdzināt krievus ar utīm.

Patlaban likums par krievu skolu pārvešanu uz mācībām latviešu valodā politiķiem ir izdevīgs. Tāpat kā mobilā lietotne "Valodas draugs", ko viņi palaiduši īsi pirms vēlēšanām. Tas ir izdevīgi visiem parlamentā, it īpaši nacionālajai elitei, kura var biežāk teikt: latviešu valodu nezina Rīgā un Latgalē, bet līdzās – Krievija, kam ir svarīgi, lai krievi neintegrētos sabiedrībā.

— Nesen par to medijos izteicās jūsu, tā sakot, kolēģis Edgars Rinkēvičs.

— Pie tam viņš nespēj neko jēdzīgu pateikt par situāciju Eiropā un visā pasaulē. Pavaicājiet man: ko vēlas Rinkēvičs? Atbildēšu: dabūt siltu vietiņu Eiropā, kaut kur NATO struktūrās. Jūs redzēsiet, viņu neievēlēs atkal, toties ātri piedāvās darbu.

Vecie grābekļi

Pastāv enerģijas saglabāšanās likums. Latvijā ir "ierēdņu saglabāšanās likums" – viņi nepazūd, tikai pāriet no viena stāvokļa otrā. Atcerieties stāstu ar Solvitu Āboltiņu. Viņa ir tik negodīga politiķe! Un vēlētāji viņu ciest nevar.

Āboltiņu taču neievēlēja pašreizējā Seimā. Taču viņa tik un tā pamanījās tur iekļūt. Un tagad viņa būs diplomāte – ĀM Eiropas departamenta direktore. Vai valstī vispār ir kaut kāds morāles līmenis?

— Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka cilvēki aizvien mazāk uzticas valdībai un parlamentam.

— Tas ir, viņi atzīst, ka balsojuši nepareizi – par nepareizajiem. Tā sakot, nopēruši sevi, atzinušies grēkos. Bet jaunajās vēlēšanās cilvēki, domājams, nobalsos par tām pašām partijām. No otras puses, tas ir saprotams. Par ko tad vēl balsot?

Vai var runāt par kaut kādas principiāli jaunas partijas dibināšanu? Nē. Kāpēc tad mēs brīnāmies, ka no Latvijas, pēc oficiāliem datiem, brauc prom piecdesmit cilvēki dienā? Nav grūti pareģot Latvijas nākotni.

Intervijas turpinājumu lasiet >>

369
Pēc temata
Jurkāns: Latvijā balso par draņķiem, lai tik neatnāktu krievi
Jānis Jurkāns: visas pasaules drošības atslēga atrodas Kremlī
Jurkāns: Latvijai glaimotu valsts pieminēšana "Kremļa ziņojumā"
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins

Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes

107
(atjaunots 10:41 07.11.2020)
Sergejs Nariškins intervijā "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja par ĀID operatīvajām iespējām iegūt nozīmīgu informāciju un par to, kā Rietumi "projicē" uz Krieviju savus centienus destabilizēt situāciju Baltkrievijā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (ĀID) direktors Sergejs Nariškins sarunā ar mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu skara arī koronavīrusa izcelsmes tēmu, un pastāstīja par to, kā izlūkošanas dienests piedalās cīņā ar jauno infekciju.

- Situācija ar blogera Navaļnija "saindēšanu" sacēla lielu kņadu. Vai Ārējās izlūkošanas dienests nodarbojās ar šo tematu, un kas tad īsti notika, kādā mērā izrādījās iesaistīti rietumu specdienesti un kādā posmā viņi toreiz iesaistījās?

- Mēs vadāmies, mums ir jāvadās pēc tā, ka Krievijas ārsti Omskā veica visdziļāko izmeklējumu kompleksu.

- Jūs to zināt, vai vienkārši vadāmies pēc tā apriori?

- Mēs to zinām, un jūs to zināt.

- Es ļoti uzmanīgi ar to nodarbojos, es to zinu.

- Brīdī, kad blogeris Navaļnijs atradās Krievijas Federācijas teritorijā, viņa bioloģiskajos materiālos nebija kaut kādu toksisku vielu, vēl jo vairāk indīgu vielu klātbūtnes. Kas notika pēc tam, kad viņš nokļuva sākumā uz vācu lidmašīnas klāja, un pēc tam jau Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā – tas ir jautājums. Mūsu attiecīgie dienesti, jeb tieši Ģenerālprokuratūra vairākkārt sūtīja pieprasījumus, nesaņemot nevienu atbildi. Vācija klusē, tātad, ir, ko slēpt.

Godīgi atzīšos, ka mums nav apstiprinātu specdienestu dalības pierādījumu. Šajā visā situācijā, visā šajā provokācijā.

Jā vēlaties, es jums pirmo reizi arī par netiešiem datiem pateikšu. Aptuveni pirms gada mēs saņēmām informāciju – un tā ir pārbaudīta – par to, ka kādas NATO valsts teritorijā – uzreiz pateikšu, ka tā nav Vācija, notika sanāksme ar specdienestu pārstāvju dalību. Tur tika apspriests jautājums, kādā veidā atbalstīt un atdzīvināt protestu kustību Krievijā, kura pavisam sarāvusies un tuvojas nulles atzīmei.

Ziniet, kā viens no variantiem, mehānismiem nopietnā līmenī tika apspriests jautājums par tā saucamo "sakrālo upuri". Turklāt bija runāts par to, ka būtu labāk, lai šis te "sakrālais upuris" būtu no opozīcijas līderu skaita.

- Es saprotu. Manuprāt, visas šīs saindēšanas – vispār ir tāda rietumu kultūra, kopš Senās Romas laikiem. Un viņi projicē savu kultūru uz mums. It kā mums arī būtu jāindē. Un ko līdz kas notiek – parādās saindēšana. Ar Kara-Murzu tā bija, piemēram. Pēc tam neapstiprinājās, pat amerikāņu mediji noliedza šo versiju. Bet vai jūs prognozējat kaut kādus jaunus notikumus ar saindēšanām? Jo tas it kā jau ir ierasta lieta? Vai jums ir kaut kādi netieši dati?

- Netiešu datu, ka viens vai otrs upuris jau ir apzīmēts, nav. Bet, kā jūs teicāt, un diemžēl patiešām tā ir, šo instrumentu mūsu rietumu oponenti laiku pa laikam izmanto. Tāpat, kā viņi izmantoja to bijušajā Dienvidslāvijā, Ukrainā.

- Koronavīrusa izcelsme. Jums ir precīza informācija šajā sakarā? Avots?

- Jūs gribat zināt, kāda ir tā izcelsme – mākslīga vai dabiska?

- Tas visus šobrīd, protams, uztrauc. Es saprotu, ka daudzi jau ir atbildējuši, bet jums ir visprecīzākās ziņas.

- Tik pamatotu un ticamu datu par to, ka tā ir cilvēka roku un cilvēka intelekta produkcija, nav. Tādēļ mēs sliecamies pie tā, ka tas ir dabiskas izcelsmes produkts.

- No Savienotajām Valstīm dažkārt skan apsūdzības, ka Krievija liek šķēršļus vakcīnas izstrādei Amerikā. Cik vispār ir liels pamats šādām apsūdzībām?

– Nu nē, protams, šāda pamata nav. Tās ir muļķības, tā ir tikai un vienīgi iespēja kaut kā slēpt savus trūkumus. Jā, pastāv acīmredzami trūkumi Savienoto Valstu veselības aprūpes sistēmā. Un lūk, šajos mēnešos, kad plosās koronavīruss, šādi trūkumi ir nākuši gaismā.

- Taču pastāv burvju nūjiņa – Krievija, uzreiz čiks un viss. Vienmēr var pieķerties tam, vienmēr var novelt visu uz Krieviju.

– Jā, ka tā ir Krievijas ietekme, Krievijas draudi. Pastāv arī "Ķīnas ietekme, "Ķīnas draudi".

– Notiekošais Baltkrievijā rada uztraukumu. Kāda ir jūsu prognoze par to, kas tur notiks? No otras puses, jums taču ir jāsniedz ne vien prognoze, bet arī rekomendācijas.

– Par mūsu dalību?

– Jā.

– Mēs sniedzam redzējumu no tā saucamā rietumu stūra – kā rietumu puse skatās uz šiem procesiem, analizē, vērtē, kādus pasākumus veic, lai sašūpotu situāciju Baltkrievijā, un savus vērtējumus sniedzam, tostarp saviem baltkrievu kolēģiem.

– Padalīsieties?

– Ar kolēģiem jau padalījos.

– Bet ar mums?

– Pagaidām nē.

– Bet vai drīkst apgalvot, ka rietumu specdienesti, kuri, neapšaubāmi, tur strādā – un es ceru, ka jums ir ne tikai netieši dati šajā sakarā, – uz Baltkrievijas piemēra apgūst destabilizācijas metodes, kuras pēc tam tiks izmantotas arī Krievijā?

– Nu tas ir acīmredzami – tas, ka mūsu rietumu oponenti cenšas projicēt situāciju Baltkrievijā uz Krievijas Federāciju. Bet, jāatzīst, kaut kādas inovācijas Baltkrievijā netika atzīmētas. "Krāsaino revolūciju" tehnoloģijas ir zināmas sen un tika pielietotas pēdējo 20-30 gadu laikā daudzās jo daudzās pasaules valstīs.

– Tātad jums gribējās pateikt – "garlaicīgi, meitenes"?

– Nekā jauna. Un nekā laba, protams, tajā nav. Mēs, bez šaubām, ar uztraukumu attiecamies pret notikumiem Baltkrievijā, mēs cenšamies pateikt priekšā mūsu kolēģiem, kā jau es teicu, to, ko domā, ko dara rietumu oponenti, un ceram, ka šī pieredze būs noderīga.

– Sergej Jevgeņjevič, jūs bijāt pirmais – vismaz Krievijā, – kurš paziņoja, ka Karabahas kara zonā piedalās kaujinieki-teroristi, tai skaitā no Tuvajiem Austrumiem, pirmām kārtām, no Sīrijas. Kādi jums ir dokumentāli apliecinājumi tam? Un vai tie ir tieši vai netieši?

– Bija precīzi dati.

– Un lūk šobrīd sīrietis, kuru parādīja Armēnijas puse, – tas arī apstiprina jūsu datus.

– Nu, šos datus mēs saņemam no dažādām valstīm, no dažādiem avotiem un no dažādiem mūsu partneriem, partneru dienestiem Tuvajos Austrumos, Vidējos Austrumos.

– Pirms desmit dienām prezidents Putins pateica, ka Armēnija un Azerbaidžāna mums ir "vienlīdzīgi partneri", precīzs citāts. Mums ir dažāds sadarbības raksturs ar šīm valstīm, taču kopumā viņš izteicās šādi. Vai jūs sadarbojaties ar kolēģiem no Azerbaidžānas?

– Mums ir sakārtots sadarbības mehānisms ar visu NVS telpas valstu specdienestiem, izlūkošanas dienestiem, tai skaitā ar Azerbaidžānas Ārējās izlūkošanas dienestu un ar Armēnijas Nacionālās drošības komitejas apakšvienību, kura nodarbojas ar izlūkošanu.

– No nesen atslepenotajiem Ārējās izlūkošanas dienesta dokumentiem var secināt, ka Lielbritānija Otrā pasaules kara gados centās iesaistīt Turciju karadarbībās. Jūsu kolēģis Ričards Mūrs, viņš taču bija vēstnieks Turcijā, un brīvi runā turku valodā, ir pazīstams kā Erdogana draugs. Pat pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā viņš saglabāja šo draudzību.

Borisam Džonsonam ir grūti sarunāties ar Erdoganu, jo viņš rakstīja aizvainojoša rakstura dzejoļus par viņu, iesniedza tos konkursos un pat saņēma balvas. Un līdz ar to, komunikācija starp Lielbritāniju un Turciju notiek pēc līnijas Ričards Mūrs – Erdogans. Vai ir kopīga interese? Cik lielā mērā Lielbritānija un Turcija šobrīd ir sasaistītas, un vai to specdienesti sadarbojas Karabaha karā? Kā tie koordinē darbības?

– Turcijas izlūkošanas dienesta darbu mēs izjūtam, redzam atsevišķus šī darba elementus. Kas skar britu izlūkdienestu – par britiem es neko tādu nevaru pateikt.

– Neizjūtat tur, Kalnu Karabahā?

– Nē.

– Milzīgs paldies jums, Sergej Jevgeņjevič, par tik dziļu, atklātu un labvēlīgu interviju. Sveicu jūs lielā profesionālā jubilejā – ĀID simtgadē.

– Paldies!

107
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, Sergejs Nariškins
Pēc temata
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests: ASV cenšas kavēt KF un ĶTR sadarbību
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
Nariškins: kārtīgiem politiķiem ir bīstami atrasties EPPA
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju

149
(atjaunots 10:30 19.10.2020)
ASV iejaukšanās temats procesos visā pasaulē, tai skaitā pēcpadomju telpā, vēlme ierobežot KF attīstību iet sarkanā līnijā cauri Sergeja Lavrova intervijai, Maskavas atbildes kārtā ministrs redz darbības starptautisko tiesību ietvaros.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs sniedzis lielu interviju trim radiostacijām, tai skaitā arī radio Sputnik. Starp tēmām, kuras paspēja apspriest divu stundu laikā, bija situācijas noregulēšana Karabahā, situācija ar Alekseju Navaļniju, ASV iejaukšanās procesā pēcpadomju telpā, New START liktenis, padomju pieminekļu nojaukšana ārzemēs un starptautisko tiesību loma.

Konflikts Karabahā un Turcijas loma

Politiskā noregulēšana Kalnu Karabahā ir iespējama. Tā ietver sevī "pakāpenisku rajonu atbrīvošanu apkārt Karabahai, ievērojot Karabaha drošības garantijas un nodrošinot drošus sakarus starp Armēniju un Karabahu līdz brīdim, kad tiks noteikts Karabaha galīgais statuss", paziņoja intervijā Krievijas radiostacijām, tai skaitā Sputnik, KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Pēc viņa sacītā, bez ilgtermiņa politiskās piekrišanas tie lēmumi, kas tika panākti kara ceļā, parādīs savu nelietderīgumu.

Lavrovs atzīmēja, ka Krievijas pozīcija ir tāda, ka konflikta pusēm "nekavējoties ir jātiekas pēc militārpersonu līnijas un jāsaskaņo tas uguns izbeigšanas kontroles mehānisms, par kuru tiek runāts mūsu dokumentā un kuru pagaidām neviens nav sācis apspriest".

Runa ir par Erevānas un Baku vienošanos no 10. oktobra dienas vidus pārtraukt uguni, veikt gūstekņu un mirušo līķu apmaiņu, kā arī papildus saskaņot konkrētas pamiera detaļas.

Krievijas un ES attiecības un Navaļnijs

Komentējot savu izteicienu par dialogu ar ES, Sergejs Lavrovs paziņoja, ka šobrīd Maskavai rodas jautājums, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams kārtot lietas.

"Mums rodas jautājums nevis vienkārši par to, vai bizness ir iespējams, kā parasti, bet gan par to, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams, kura nevis vienkārši no augšas, bet visnotaļ augstprātīgi un, es teiktu, aroganti raugās uz Krieviju, pieprasot no mums atskaitīties par visiem grēkiem, kurus mēs, pēc Eiropas Savienības domām, esam pastrādājuši," teic Lavrovs.

"Es uzskatu, ka mums ne par ko nav jāatskaitās, jo mums ir pašiem sava Konstitūcija, savi likumi," piebilda viņš.

Lavrovs atzīmēja, ka šobrīd Krievijas un ES teju neiespējami nosaukt par labām, taču Maskava vienmēr ir gatava tās atjaunot, bet tikai ar vienlīdzības nosacījumiem.

"Taču kas attiecas uz saprātīgām attiecībām… viss, kas šobrīd skar saprātu, šobrīd, diemžēl, ir analizējams mūsu dialoga otrajā pusē. Un es ļoti ceru, ka saprāts tur gūs virsroku. Pagaidām mēs to neredzam," piebilda ministrs.

Lavrovs atzīmēja, ka attiecību attīstību ar KF Eiropas Savienībā bieži vien bloķē rusofobiskais mazākums.

Tāpat ministrs kārtējo reizi paziņoja Krievijas viedokli saistībā ar situāciju ar opozicionāru Alekseju Navaļniju, kuru, kā apgalvo Rietumos, centās saindēt ar kaujas indi "Novičok", un pieprasa Maskavas paskaidrojumus.

Pēc ministra sacītā, Vācija nesniedz nekādus faktus, kuri apstiprinātu šos paziņojumu, savukārt Krievija šajā jautājumā netiek ierosināta krimināllieta, jo nav nekāda tiesiska pamatojuma – Omskas mediķi neatrada Navaļnija analīzēs pazīmes, kuras apstiprinātu saindēšanas faktu ar kaujas indēm.

Lavrovs atzīmēja, ka situācijas aprakstā Rietumos ir daudz nesakritību, uz kurām Maskava jau ir norādījusi, taču nekādus paskaidrojumus nav saņēmusi.

KF neredz New START parakstīšanas perspektīvas

Krievija neredz Līguma par turpmākas stratēģisko uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem (START, pagarinātais dokuments New START) pagarināšanas perspektīvas, paziņoja Sergejs Lavrovs.

KF prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Илья Питалев

"Nav šādas perspektīvas, es personīgi neredzu šādu perspektīvu. Mani kolēģi, kuri strādā pārresoru formātā un tiekas ar Amerikas delegāciju, arī neredz šādu perspektīvu, lai gan mēs nekad nepateiksim, ka aizcērtam durvis un izbeidzam visus kontaktus," sacīja viņš.

Lavrovs uzsvēra, ka virzīt sarunu uz ultimātu pamata, kurus izvira ASV, nav iespējams.

Pēc Lavrova sacītā, ASV vēlas iekļaut taktiskos kodolieročus pārrunās par to ierobežošanu, taču tās negrasās aizvākt šīs raķetes pie sevis no NATO valstu teritorijām.

Viņš atzīmēja, ka nesenie ASV paziņojumi saistībā ar pietuvošanos vienošanai ar KF par stratēģiskajiem ieročiem un Maskavas pozīciju attiecībā uz Ķīnas iesaistīšanu šajā procesā ir netīri, Vašingtona nekaunīgi spekulē uz šī temata rēķina.

"Amerikāņi, manuprāt, jau nebūt ne ar diplomātiskām metodēm atvērti saka, ka Krievijai ir jāpalīdz mums sodīt Ķīnu, likt Ķīnai atbruņoties vai iesaldēt savus bruņojumu. Spekulē nekaunīgi, kā krāpnieki," teic Lavrovs.

Pēcpadomju telpa, opozīcija, ASV loma

Lielu daļu laika intervijā Lavrovs veltīja ASV lomai destabilizācijas procesos Sīrijā, Lībijā, kā arī pēcpadomju telpā. Tostarp Lavrovs paziņoja, ka ASV cenšas izveidot Moldovā jaunu "brūci", iejaucas Baltkrievijas lietās, virza savas intereses Aizkaukāza republikās.

"Tās (ASV) uzvedas rupji, nepieklājīgi, nekaunīgi, lai gan visus cenšas iemācīt cienīt katras tautas tiesības pašām izvēlēties savu likteni. Tās šīs tiesības cenšas veidot ar savu vēstniecību starpniecību, kā tas bija Kijevā, divu Maidanu gaitā. Visi lieliski zina, kur un kādā daudzumā tur ir izvietoti oficiālajās valdības ēkās gan FIB, gan CIP pārstāvji," sacīja Lavrovs.

Turklāt Krievijai, pēc ministra teiktā, ir jāredz objektīva politiskā situācija kaimiņvalstīs, taču nav jārīkojas pēc ASV metodēm.

"Maskavai ir jāredz savu sabiedroto attīstības perspektīva un jāsper soļi, kuri ļaus saglabāt labas savstarpēji izdevīgas attiecības, neatkarīgi no tā, kā attīstīsies iekšpolitiskie notikumi. Tajā, kas skar Baltkrieviju, es esmu pārliecināts, ka mūsu līnija par konstitucionālās reformas procesa atbalstu, kuru pirmo reizi piedāvāja (Baltkrievijas Republikas) prezidents (Aleksandrs) Lukašenko un kuru mēs redzam un runājam par to kā labu iespēju tam, lai izveidotu patiešām nacionālu dialogu, kur tiktu iekļauti visi valsts politiskie spēki, ir visoptimālākais," norādīja viņš.

Attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, Lavrovs atbildēja uz jautājumu par valdību sakariem ar opozicionāriem no citām valstīm, kā tas notika ar Svetlanu Tihanovsku – bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti, kura aizbrauca uz Lietuvu pēc vēlēšanām, no kurienes viņa taisa politiskus paziņojumus, kurus, pēc Lavrova domām, viņai raksta citi cilvēki.

Ministrs paziņoja, ka arī Krievija, no savas puses, grasās uzturēt kontaktus ar opozīciju citās valstīs.

"Mums nav šķēršļu komunikācijai ar opozīciju, ja nu vien tie nav tie, kas aicina vardarbīgi gāzt mūsu partneru konstitucionālo kārtību. Es uzskatu, ka mēs sarunāsimies ar visiem, kā tas arī notiek jau veselā virknē gadījumu," teic viņš.

Starptautiskās tiesības kā politikas izstrādes instrukcija

Rietumu valstis cenšas nogāzt Krieviju no līdzsvara ne tikai ar tieša spiediena palīdzību, bet arī cenšoties destabilizēt situāciju pie tās robežām, paziņoja Sergejs Lavrovs. Taču Krievija savā politikā vadīsies pēc starptautisko tiesību normām, uzsvēra ministrs.

Pēc viņa sacītā, destabilizācija pie Krievijas robežām ir daļa no valsts savaldīšanas un iespēju iedragāšanas kampaņas ekonomikā, politikā un tehnoloģijās. "Tā ir daļa no viena veselā," norādīja viņš.

Taču KF ĀM vadītājs uzskata, ka nedrīkst atbildēt pēc principa "pats esi muļķis" un ir jāpieturas pie starptautisko tiesību rāmjiem.

Karš ar pieminekļiem

Tāpat Lavrovs paziņoja arī par līgumu ievērošanu memoriālu saglabāšanas jomā. Maskava, neraugoties uz acīmredzamiem pārkāpumiem tajā pašā Polijā, negrasās atteikties no tiesību ievērošanas, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

"Nevaru piekrist domai par to, ka mūsu interesēs ir atteikties un vispār ignorēt starptautiskās tiesības," atzīmēja viņš. "Ja mēs runājam, ka starptautiskās tiesības šajā jomā (pieminekļu un apbedījumu aizsardzībā) vairs nepastāv, tad visu mūsu pieminekļu sagraušanas process, kuri pagaidām vēl paliek tajā pašā Polijā, un es domāju, ka arī citās valstīs, kļūs neatgriezenisks. Pateiks: viss, mums nav nekādu saistību, Krievija izstājās no šiem līgumiem."

Ārpolitikas iestādes vadītājs uzsvēra attiekšanās bezjēdzību no starptautiskajām tiesībām, lai brīvības labā nopostītu pieminekļus savā teritorijā, atgādinot, ka saudzīga attieksme pret apbedījumiem ir arī pareizticīgo kristiešu morāles sastāvdaļa.

149
Tagi:
Kalnu Karabaha, Navaļnijs, NEW START līgums, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0